19.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 311/10

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 33/2006,

ko Padome pieņēmusi 2006. gada 23. novembrī

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes …gada … Direktīvu 2006/…/EK par plūdu riska izvērtēšanu un pārvaldību

(2006/C 311 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Plūdi var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu un radīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai Kopienā.

(2)

Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama. Tomēr cilvēka rīcības un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība un plūdu negatīvās sekas.

(3)

Ir iespējams un vēlams samazināt ar plūdiem saistīto nelabvēlīgo ietekmi īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu efektīvi, šie apdraudējumu samazināšanas pasākumi būtu jākoordinē upes baseina mērogā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. Tomēr plūdu radītu apdraudējumu samazināšana nav viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem un tajā nav ņemts vērā arī nākotnē iespējamais klimata pārmaiņu izraisītais apdraudējums.

(5)

Komisijas 2004. gada 12. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plūdu riska pārvaldība; plūdu novēršana, mazināšana un pretplūdu aizsardzība”, kurā analizēts plūdu risks un izklāstīta pieeja Kopienas mērogā, norādīts, ka saskaņota un koordinēta rīcība Kopienas mērogā sniegs ievērojamu pievienoto vērtību un uzlabos vispārējo pretplūdu aizsardzības līmeni.

(6)

Papildus koordinācijai starp dalībvalstīm ir nepieciešama efektīva plūdu novēršanas un pretplūdu aizsardzības koordinācija ar trešām valstīm. Tas ir saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un starptautiskiem plūdu riska pārvaldības principiem, kas izstrādāti, jo īpaši, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/308/EK (4), un jebkādos turpmākos nolīgumos par tās piemērošanu.

(7)

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom (2001. gada 23. oktobris), ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (5), mobilizē palīdzību un atbalstu no dalībvalstīm dabas katastrofu, arī plūdu, gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma var nodrošināt piemērotu palīdzību apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzlabot sagatavotību un spēju stāties pretī attiecīgām grūtībām.

(8)

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (6), sniedz iespēju ātri saņemt finansiālu palīdzību dabas katastrofu gadījumā, lai palīdzētu katastrofas skartajiem cilvēkiem, dabas zonām, reģioniem un attiecīgajām valstīm atgūt iespējami normālus dzīves apstākļus, bet šādu palīdzību var saņemt tikai, lai uzsāktu ārkārtas pasākumus, un nevis posmos pirms ārkārtas situācijas.

(9)

Kopienā novērojami dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, lietusgāžu izraisīti plūdi, pilsētu applūšana un jūras ūdens plūdi piekrastes teritorijās. Plūdu nodarītie postījumi dažādās Kopienas valstīs un reģionos arī var būt dažādi. Tādēļ pašām dalībvalstīm būtu jānosaka mērķi attiecībā uz plūdu radītu apdraudējumu pārvaldīšanu, ievērojot vietējos un reģionālos apstākļus.

(10)

Dažās vietās Kopienā plūdu radīto apdraudējumu varētu uzskatīt par nenozīmīgu, piemēram, mazapdzīvotos vai neapdzīvotos apgabalos vai apgabalos, kuros saimnieciskā darbība ir ierobežota, vai kuru ekoloģiskā vērtība ir neliela. Katrā upes baseina apgabalā vai plūdu riska pārvaldības vienībā vajadzētu novērtēt nepieciešamību tālākai rīcībai.

(11)

Lai iegūtu noderīgu informāciju, kā arī būtisku pamatinformāciju prioritāšu noteikšanai un turpmākai tehnisku, finansiālu un politisku lēmumu pieņemšanai attiecībā uz plūdu riska pārvaldību, ir vajadzīgs nodrošināt iespējamu plūdu postījumu vietu karšu un plūdu apdraudētu teritoriju karšu izstrādi, tajās atzīmējot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar dažādiem plūdu scenārijiem.

(12)

Lai konkrētajā teritorijā izvairītos no plūdiem un lai samazinātu to negatīvās sekas, ir lietderīgi izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus. Plūdu cēloņi un sekas dažādos Kopienas reģionos un valstīs ir dažādi. Tādēļ plūdu riska pārvaldības plānos būtu jāņem vērā konkrēto apgabalu raksturojums, kurus tie aptver, un jānodrošina piemērotus risinājumus saskaņā ar šo apgabalu vajadzībām un prioritātēm, tajā pašā laikā nodrošinot piemērotu koordināciju ar upju baseinu rajoniem.

(13)

Plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība būtu jāvērš plūdu novēršanai, aizsardzībai un gatavībai. Plūdu riska pārvaldības plānu elementi periodiski būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu iespējamību.

(14)

Plūdu riska pārvaldībā ļoti svarīgs ir solidaritātes princips. Ņemot to vērā, dalībvalstis būtu jāmudina censties taisnīgi sadalīt atbildību, ja iesaistīto labā pieņem kopīgus lēmumus attiecībā uz plūdu riska pārvaldību visā upes garumā.

(15)

Lai izvairītos no darbības dublēšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot esošos sākotnējos plūdu riska izvērtējumus, iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus, lai sasniegtu un izpildītu šīs direktīvas mērķus un prasības.

(16)

Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upes baseina apsaimniekošanas plānu un šajā direktīvā paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrētas upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi. Tādēļ abos procesos būtu jāizmanto visu pušu potenciāls, lai panāktu kopēju sinerģiju un ieguvumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus Direktīvā 2000/60/EK, nodrošinot efektivitāti un plašu resursu izmantošanu, tajā pašā laikā atzīstot, ka kompetentas iestādes un pārvaldes vienības šajā direktīvā un Direktīvā 2000/60/EK varētu būt citas.

(17)

Gadījumiem, kad ūdenstilpes tiek izmantotas daudzfunkcionāliem mērķiem dažādās ilgtspējīgās cilvēka darbībās (piemēram, plūdu riska pārvaldībā, ekoloģisku mērķu īstenošanā, iekšzemes ūdeņu kuģošanā vai hidroelektroenerģijas ražošanā) un kad šīs darbības ietekmē ūdenstilpes, Direktīvas 2000/60/EK 4. punktā paredzēts skaidrs un pārskatāms process rīcībai attiecībā uz šādiem izmantojumiem un ietekmi, tostarp iespējami izņēmumi “laba stāvokļa” vai “pasliktināšanās novēršanas” mērķu sasniegšanas gaitā.

(18)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(19)

Šajā direktīvā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi. Jo īpaši tai jāveicina augsta līmeņa vides aizsardzības integrēšana Kopienas politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, pasākumu sistēmu plūdu radīto postījumu samazināšanai — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21)

Saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī Līgumam pievienoto Protokolu par proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu, un ņemot vērā dalībvalstu esošās iespējas, ievērojams rīcības elastīgums būtu jāatstāj vietējā un reģionālā līmeņa ziņā, īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību.

(22)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Ar šo direktīvu paredz izveidot plūdu radītu apdraudējumu izvērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar Kopienā notikušiem plūdiem saistītu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

2. pants

Šajā direktīvā papildus Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā izklāstītajām “upe”, “upes baseins”, “apakšbaseins” un “upju baseinu apgabals” definīcijām piemēro šādas definīcijas:

1)

“plūdi” ir tādas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, kura parasti nav klāta ar ūdeni. Šajā definīcijā ietverti arī plūdi no upēm, kalnu straumēm, Vidusjūras reģiona nepastāvīgām ūdenstecēm un jūras ūdens plūdi piekrastes teritorijās, un var būt neietverti plūdi no kanalizācijas sistēmām;

2)

“plūdu radīts apdraudējums” ir plūdu rašanās varbūtība kopā ar iespējamu ar šādiem plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

3. pants

1.   Šīs direktīvas vajadzībām dalībvalstis izmanto mehānismus, kas paredzēti Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā.

2.   Šīs direktīvas īstenošanai dalībvalstis tomēr var:

a)

norīkot citas kompetentas iestādes nekā tās, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 2. punktu;

b)

identificēt un iekļaut pārvaldības vienībā dažas piekrastes teritorijas vai atsevišķus upju baseinus, kas nav tādi, kuri iekļauti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1. punktu.

Šajos gadījumos dalībvalstis, vēlākais, … (9) sniedz Komisijai Direktīvas 2000/60/EK I pielikumā minēto informāciju. Šajā nolūkā jebkuru atsauci uz kompetentām iestādēm un upju baseinu apgabaliem uzskata par atsaucēm uz šajā pantā minētajām kompetentajām iestādēm un pārvaldības vienību. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem grozījumiem informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, trijos mēnešos pēc grozījumu stāšanās spēkā.

II NODAĻA

SĀKOTNĒJAIS PLŪDU RISKA IZVĒRTĒJUMS

4. pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. punktu veic sākotnējo plūdu riska izvērtējumu attiecībā uz katru upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, vai starptautiska upju baseinu apgabala daļu, kas ir to teritorijā.

2.   Sākotnējo plūdu riska izvērtējumu veic, lai izvērtētu iespējamus apdraudējumus, pamatojoties uz pieejamu vai viegli gūstamu informāciju, piemēram, uz agrāk savāktiem datiem. Izvērtējumā iekļauj vismaz:

a)

upju baseina apgabala attiecīga mēroga karti, kurā norādītas upju baseinu, apakšbaseinu un attiecīgā gadījumā piekrastes teritoriju robežas, kā arī topogrāfiski elementi un zemes izmantojums;

b)

iepriekš notikušu tādu plūdu aprakstu, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā apjomā, un apraksts par to apmēru un izplatīšanās ceļiem, kā arī to izraisītās nelabvēlīgās ietekmes izvērtējums;

c)

nopietnu iepriekš notikušu plūdu aprakstu, ja var paredzēt nopietnas nelabvēlīgas sekas turpmāku līdzīgu notikumu gadījumā;

un vajadzības gadījumā iekļauj:

d)

izvērtējumu, kurā analizēta turpmāku plūdu iespējami nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, cik vien iespējams ņemot vērā tādus aspektus kā topogrāfijas elementi, ūdenstilpju un ūdensteču izvietojums un vispārējās hidroloģiskās un ģeomorfoloģiskās iezīmes, apdzīvotu teritoriju izvietojums, teritorijas, kurās notiek saimnieciskas darbības, un ilgtermiņa attīstība, tostarp klimata pārmaiņu ietekme uz plūdu gadījumu skaitu.

3.   Attiecībā uz starptautiskiem upju baseinu apgabaliem vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas kopīga vairākām dalībvalstīm, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās kompetentās iestādes apmainās ar būtisku informāciju.

4.   Dalībvalstīs pabeidz sākotnējo plūdu riska izvērtējumu līdz 2012. gada 22. decembrim.

5. pants

1.   Pamatojoties uz 4. pantā minēto sākotnējo plūdu riska izvērtējumu, dalībvalstis attiecībā uz katru upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību vai starptautiska upju baseinu apgabala daļu, kas ir to teritorijā, identificē teritorijas, par kurām tās ir secinājušas, ka pastāv vai varētu rasties būtiski plūdu radīti apdraudējumi.

2.   Saskaņā ar 1. punktu veiktu starptautiska upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības teritoriju identifikāciju koordinē attiecīgās dalībvalstis.

III NODAĻA

IESPĒJAMU PLŪDU POSTĪJUMU VIETU KARTES UN PLŪDU APDRAUDĒTU TERITORIJU KARTES

6. pants

1.   Dalībvalstis upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības mērogā sagatavo iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes saskaņā ar 5. panta 1. punktu identificētajām teritorijām piemērotākajā mērogā.

2.   Pirms sagatavo iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. pantu un kas ir kopīgas ar citām dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalstis apmainās ar informāciju.

3.   Iespējamu plūdu postījumu vietu kartēs norāda uz ģeogrāfiskām teritorijām, kas varētu applūst saskaņā ar šādiem scenārijiem:

a)

maz iespējami plūdi vai ārkārtas scenāriji;

b)

vidēji iespējami plūdi (iespējamās atkārtošanās periods: ≥ 100 gadu);

c)

vajadzības gadījumā — ļoti iespējami plūdi.

4.   Par katru 3. punktā minēto scenāriju norāda šādus raksturlielumus:

a)

plūdu apmērus;

b)

attiecīgā gadījumā ūdens dziļumus vai ūdens līmeni;

c)

vajadzības gadījumā plūsmas ātrumu vai attiecīgo ūdens plūsmu.

5.   Plūdu apdraudēto teritoriju kartēs norāda uz iespējamo ar plūdiem saistīto nelabvēlīgo ietekmi 3. punktā minētajos scenārijos, izmantojot šādus parametrus:

a)

aptuvens iespējami apdraudēto iedzīvotāju skaits;

b)

iespējami apdraudētajā teritorijā veiktās saimnieciskās darbības veids;

c)

iekārtas, kas minētas Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (10) I pielikumā un kas varētu izraisīt nejaušu piesārņojumu plūdu gadījumā, kā arī iespējami ietekmētos aizsargātos apgabalus, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK IV pielikuma 1. punkta i), iii) un v) apakšpunktā;

d)

cita informācija, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par lietderīgu, piemēram, informācija par apgabaliem, kuros var notikt plūdi, kas nes lielu nogulumu apjomu, un sanešu plūdi.

6   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz pietiekami aizsargātām piekrastes teritorijām iespējamo plūdu postījumu vietu kartes gatavo tikai par 3. punkta a) apakšpunktā minēto scenāriju.

7.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz gruntsūdens plūdiem iespējamo plūdu postījumu vietu kartes gatavo tikai par 3. punkta a) apakšpunktā minēto scenāriju.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudēto teritoriju kartes tiek sagatavotas līdz 2013. gada 22. decembrim.

IV NODAĻA

PLŪDU RADĪTU APDRAUDĒJUMU PĀRVALDĪBAS PLĀNI

7. pants

1.   Pamatojoties uz 6. pantā minētajām kartēm, dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu izstrādā upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības mērogā koordinētus plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un teritorijām, uz ko attiecas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

2.   Dalībvalstis izstrādā piemērotus plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības mērķus teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un teritorijām, uz ko attiecas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts, tiecoties pirmām kārtām mazināt plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību un, ja to uzskata par lietderīgu, veikt pasīvas aizsardzības pasākumus un/vai mazināt applūšanas iespējamību.

3.   Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāni ietver pasākumus, kas paredzēti, lai panāktu mērķus, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, kā arī pielikuma A daļā izklāstītos elementus.

Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānos ņem vērā būtiskus aspektus, piemēram, izmaksas un ieguvumus, plūdu apmēru un plūdu izplatīšanās ceļus un teritorijas, kas spēj aizturēt plūdus, Direktīvas 2000/60/EK 4. panta vides aizsardzības mērķus, augsnes un ūdens apsaimniekošanu, telpisko plānošanu, zemes izmantojumu, dabas aizsardzību, navigācijas un ostu infrastruktūru.

Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānos pievēršas visiem plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības aspektiem, īpaši koncentrējoties uz novēršanu, aizsardzību un gatavību, tostarp uz plūdu prognozēm un agrās brīdināšanas sistēmām, kā arī ņemot vērā konkrētā upes baseina vai apakšbaseina raksturlielumus. Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānos var arī paredzēt plūdu gadījumā veikt kontrolētu konkrētu teritoriju appludināšanu.

4.   Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāni, kas izstrādāti vienā dalībvalstī, neietver pasākumus, kas — ņemot vērā to apjomu un ietekmi — būtiski palielina plūdu radītus apdraudējumus upes augštecē vai lejtecē no citām valstīm tajā pašā upes baseinā vai apakšbaseinā, ja vien šie pasākumi nav koordinēti un attiecīgās dalībvalstis nav savstarpēji vienojušās par risinājumu saskaņā ar 8. pantu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus sagatavo un publicē līdz 2015. gada 22. decembrim.

8. pants

1.   Attiecībā uz upju baseinu apgabaliem vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas pilnībā atrodas dalībvalstu teritorijā, dalībvalstis nodrošina, ka izstrādā vienu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu vai upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu kopumu.

2.   Attiecībā uz starptautisku upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas pilnībā atrodas Kopienas teritorijā, dalībvalstis nodrošina koordināciju, lai izstrādātu vienu starptautisku plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu vai starptautiska upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu kopumu. Ja šādus plānus neizstrādā, dalībvalstis izstrādā starptautiskā upju baseinu apgabala mērogā cik vien iespējams savstarpēji saskaņotus plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus, kas attiecas vismaz uz tām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām, kas ir to teritorijā.

3.   Attiecībā uz starptautisku upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas sniedzas ārpus Kopienas robežām, dalībvalstis tiecas izstrādāt vienu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu vai upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu kopumu; ja tas nav iespējams, piemēro 2. punktu tām starptautiskā upju baseina daļām, kas ir to teritorijā.

4.   Ja valstis, kam ir kopīgs apakšbaseins, to uzskata par vajadzīgu, tās 2. un 3. punktā minētos plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus papildina ar sīkāk izstrādātiem, starptautisko upju baseinu apgabalu mērogā savstarpēji saskaņotiem plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāniem.

5.   Ja dalībvalsts konstatē jautājumu, kam ir ietekme uz savu ūdeņu plūdu riska pārvaldību, un ja šo jautājumu attiecīgā dalībvalsts nevar atrisināt, tā par šo jautājumu var ziņot Komisijai un jebkurai citai attiecīgai dalībvalstij un nākt klajā ar ieteikumiem par to, kā šo jautājumu atrisināt.

Komisija sniedz atbildi uz jebkādu dalībvalstu ziņojumu vai ieteikumu sešu mēnešu laikā..

V NODAĻA

SASKAŅOŠANA AR DIREKTĪVU 2000/60/EK, SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

9. pants

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai saskaņotu šīs direktīvas piemērošanu ar Direktīvas 2000/60/EK piemērošanu, koncentrējoties uz iespējām uzlabot efektivitāti un informācijas apmaiņu, kā arī panākt kopēju sinerģiju un labvēlīgus risinājumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus, kas paredzēti Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā. Jo īpaši:

1)

Iespējamu pirmo plūdu postījumu karšu un plūdu riska karšu izstrādi un šo karšu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 6. un 14. pantā, veic tā, lai tajās ietvertā informācija būtu saskanīga ar attiecīgo informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Vajadzības gadījumā tās var plašāk saskaņot ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā paredzētajiem pārskatiem un iekļaut tajos.

2)

Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības pirmo plānu izstrādi un šo plānu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 7. un 14. pantā, veic — ja to uzskata par lietderīgu –, saskaņojot ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā paredzētajiem upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatiem un vajadzības gadījumā šos plānus iekļaujot tajos.

3)

Visu ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam attiecīgā gadījumā saskaņo ar ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 14. pantam.

10. pants

1.   Saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem sākotnējo plūdu riska izvērtējumu, iespējamu plūdu postījumu vietu kartes, plūdu apdraudēto teritoriju kartes un plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus dalībvalstis dara tos publiski pieejamus.

2.   Dalībvalstis mudina ieinteresētās personas aktīvi iesaistīties IV nodaļā minēto plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu izstrādē, pārskatīšanā un atjaunināšanā.

VI NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN GROZĪJUMI

11. pants

1.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var apstiprināt tehniskus parametrus datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, apstrādei un pārsūtīšanai Komisijai. Tehniskie parametri būtu jāapstiprina vismaz divus gadus pirms termiņiem, kas norādīti, attiecīgi, 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā un 7. panta 5. punktā, ņemot vērā spēkā esošos standartus, kā arī formātus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas aktiem.

2.   Komisija, ņemot vērā pārskatīšanai un atjaunināšanai noteiktos termiņus un saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru, var pielāgot pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai.

12. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. pantu (turpmāk — “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

VII NODAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

13. pants

1.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neveikt 4. pantā minēto sākotnējo plūdu riska izvērtējumu attiecībā uz upju baseiniem, apakšbaseiniem un piekrastes teritorijām, par kuriem tās vai nu:

a)

pirms 2010. gada 22. decembra jau ir veikušas apdraudējumu novērtējumu, secinot, ka pastāv vai varētu rasties nopietni plūdu radīti apdraudējumi, kuru dēļ šo teritoriju identificētu kā vienu no 5. panta 1. punktā minētajām teritorijām, vai arī

b)

pirms 2010. gada 22. decembra ir pieņēmušas lēmumu izstrādāt iespējamu plūdu postījumu vietu kartes, plūdu radītu apdraudējumu kartes un plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus saskaņā ar attiecīgiem šīs direktīvas noteikumiem.

2.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot plūdu iespējamu postījumu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kas ir izstrādātas galīgajā redakcijā pirms 2010. gada 22. decembra, ja šādās kartēs informācijas apjoms ir līdzvērtīgs tam, kas vajadzīgs, lai izpildītu 6. panta prasības.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus, kas ir izstrādāti galīgajā redakcijā pirms 2010. gada 22. decembra, ja šo plānu saturs ir līdzvērtīgs 7. pantā paredzētajam prasībām.

4.   Panta 1., 2. un 3. punktu piemēro, neskarot 14. pantu.

VIII NODAĻA

PĀRSKATI, ZIŅOJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

1.   Sākotnējo plūdu riska izvērtējumu vai 13. panta 1. punktā minēto izvērtējumu un lēmumus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

2.   Iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudēto teritoriju kartes pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2019. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

3.   Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu(-s), tostarp pielikuma B daļā izklāstītos elementus, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2021. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

4.   Veicot šā panta 1. un 3. punktā minētās pārskatīšanas, ņem vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz plūdu gadījumu skaitu.

15. pants

1.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamus 4., 6. un 7. pantā minētos sākotnējo plūdu riska izvērtējumu, iespējamu plūdu postījumu vietu kartes, plūdu apdraudētu teritoriju kartes un plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānus, kā arī to pārskatus un vajadzības gadījumā atjauninātās versijas, trīs mēnešos pēc attiecīgi 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā un 14. pantā minētiem termiņiem.

2.   Dalībvalstis līdz attiecīgi 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā un 7. panta 5. punktā minētajiem termiņiem informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 1., 2. un 3. punktu, un dara pieejamu attiecīgo informāciju.

16. pants

Līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

17. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz … (11) izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

…

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 17. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes … Lēmums.

(3)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(4)  OV L 186, 5.8.1995., 42. lpp.

(5)  OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

(6)  OV L 311, 14.11.2001., 3. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(9)  Divi ar pusi gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma.

(10)  OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(11)  Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

PIELIKUMS

A.   PLŪDU RISKA PĀRVALDĪBAS PLĀNI

I.

Pirmo plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plānu elementi:

1)

sākotnējo plūdu riska izvērtējuma secinājumi, kā prasīts II nodaļā, upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības kopsavilkuma kartes formā, norādot teritorijas, kas identificētas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, uz ko attiecas minētais plūdu riska pārvaldības plāns;

2)

iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kas sagatavotas saskaņā ar III nodaļu vai ko jau lieto saskaņā ar 13. pantu, kā arī secinājumi, kādus var izdarīt, pamatojoties uz šīm kartēm;

3)

saskaņā ar 7. panta 2. punktu sagatavots attiecīgu plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības mērķu apraksts;

4)

kopsavilkums, kas ietver pasākumus, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības mērķus, tostarp pasākumus, kas veikti saskaņā ar 7. pantu, un ar plūdiem saistītus pasākumus, kas veikti saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1), Padomes Direktīvu 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (3) un Direktīvu 2000/60/EK;

5)

attiecībā uz kopīgiem upju baseiniem vai apakšbaseiniem tās metodoloģijas apraksts — ja šāda metodoloģija ir –, kuru izstrādājušas attiecīgās dalībvalstis un kura izmantota, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, lai izvērtētu pasākumus, kam ir pārvalstiska ietekme.

II.

Plāna īstenošanas apraksts:

1)

apraksts par to, kā pārraudzīs plāna īstenošanā gūtos panākumus;

2)

veikto sabiedrības informēšanas un sabiedriskās apspriešanas pasākumu/darbību kopsavilkums;

3)

kompetento iestāžu saraksts un, vajadzības gadījumā, jebkurā starptautiskā upju baseinu apgabalā veiktas saskaņošanas un ar Direktīvu 2000/60/EK veiktas saskaņošanas apraksts.

B.   TURPMĀK ATJAUNINĀTO PLŪDU RADĪTU APDRAUDĒJUMU PĀRVALDĪBAS PLĀNU ELEMENTI:

1)

jebkuri grozījumi vai precizējumi, kas radušies kopš plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāna iepriekšējās versijas publicēšanas, tostarp saskaņā ar 14. pantu veiktu pārskatu rezultātu kopsavilkums;

2)

direktīvas 7. panta 2. punktā minēto mērķu sasniegšanā gūto panākumu novērtējums;

3)

to iepriekšējā plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāna versijā paredzēto pasākumu apraksts, kuri iecerēti, bet tomēr nav veikti;

4)

jebkuru papildu pasākumu apraksts, kas veikti pēc iepriekšējās plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāna versijas publicēšanas.

(1)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 331, 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

(2)  OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/105/EK (OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp.).

(3)  OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I.   IEVADS

Komisija 2006. gada 18. janvārī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību

Eiropas Parlaments sniedza atzinumu pēc pirmā lasījuma 2006. gada 13. jūnijā.

Reģionu komiteja nolēma nesniegt atzinumu.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu 2006. gada 17. maijā.

Padome pieņēma kopējo nostāju 2006. gada 23. novembrī.

II.   MĒRĶIS

Šīs direktīvas mērķis ir izveidot ar plūdiem saistīto cilvēka veselības, vides, kultūras mantojuma un ekonomiskās darbības apdraudējumu izvērtēšanas un regulācijas sistēmu. Tajā tiks prasīta plūdu radīta apdraudējuma provizoriska novērtēšana, plūdu kartēšana visos apgabalos, kur pastāv ievērojams plūdu apdraudējums, darbību koordinēšana kopīgos upju baseinos, kā arī plūdu radītu apdraudējumu regulācijas plānu izstrāde plašā līdzdalības procesā.

Tā kā ES robežās ir ļoti liela ģeogrāfiska, hidroloģiska un apdzīvotības struktūras daudzveidība, ierosinātā direktīva paredz ievērojamu elastīgumu, dodot dalībvalstīm iespēju noteikt mērķus plūdu radītu apdraudējumu regulācijai, pasākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šos mērķus, un grafiku, kādā īsteno plūdu radītu apdraudējumu regulācijas plānos paredzētos pasākumus.

Ierosinātās direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas piemērošanu saskaņos.

III.   KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

1.   Vispārēja informācija

Kopējā nostājā tieši, daļēji vai pēc būtības ir iekļauti vairāki grozījumi, ko Eiropas Parlaments pieņēmis pirmajā lasījumā. Ar šiem grozījumiem ir uzlabots vai precizēts ierosinātās direktīvas teksts.

Tomēr kopējā nostājā nav iestrādāti citi grozījumi, jo Padome vienojās, ka tie nav vajadzīgi un/vai ir nepieņemami.

2.   Vispārēji noteikumi (Nosaukums, I nodaļa)

Kopējā nostāja saskan ar 1. grozījumu, ar kuru maina direktīvas nosaukumu. Tā kā uz atsauci par vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, kas noteikti spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos, attiecas direktīvas juridiskais pamats, 26. grozījumu iekļāva daļēji. Kopējā nostāja nav saskaņota ar 27. grozījumu, ar ko noteiktu, ka direktīvu piemēro tikai konkrētiem plūdu rašanās iemesliem. Plūdu radītā apdraudējuma definīcijā ir ietverta arī ietekme uz cilvēku veselību un ekonomisko darbību. Tomēr Padome pievieno neizsmeļošu sarakstu plūdu veidiem un iespēju neņemt vērā plūdus no kanalizācijas sistēmām. Direktīvas 28. un 29. grozījums ir attiecīgi pārņemti daļēji un pilnībā.

Direktīvas 30. grozījums par citas kompetentas iestādes izmantošanu ir pārņemts pilnībā. Ir iekļauta arī iespēja izmantot pārvaldības vienības, kas ir citādākas nekā vienības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1. punktu.

3.   Provizorisks plūdu riska izvērtējums (II nodaļa)

Pilnībā pārņēma 32. un 33. grozījumu. Direktīvas 4. pantu vienkāršoja, lai samazinātu administratīvo slogu saistībā ar provizorisku plūdu riska izvērtējumu, un, sekojoši, 34. un 36. grozījumu noraidīja. Tomēr pašreizējās plūdu novēršanas infrastruktūras efektivitātes izvērtējums, kas minēts 36. grozījumā, netieši ir daļa no jebkura plūdu radītu apdraudējumu izvērtējuma. Ir arī nošķirti iepriekš notikuši plūdi un nākotnē iespējamie plūdi. Padome 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteica, ka nākotnē iespējamo plūdu ņemšana vērā dalībvalstīm ir fakultatīva.

Lai vienkāršotu un pilnveidotu tekstu, Padome no sākotnējā priekšlikuma svītroja 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, uz kuru attiecas 38. grozījums. Būtībā ir pieņemts 39. grozījums. Direktīvas 4. pantā ir ņemts vērā 40. grozījums.

4.   Iespējamu plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes (III nodaļa)

Jautājums par subsīdijām nav šīs direktīvas darbības jomā, tādēļ 85. grozījums nav pieņemts. Direktīvas2. un 43. grozījums ir noraidīts, jo tie ir lieki. Direktīvas 44., 46. un 48. grozījums ir ietverts 6. panta 5. punkta d) apakšpunktā, kurā dalībvalstīm dota iespēja lemt par to, kādu citu informāciju iekļaut plūdu apdraudētu teritoriju kartēs. Direktīvas 7. punkta 3. pants arī atbilst 48. grozījumam. Direktīvas 45. grozījums ir lieks, jo kopējās nostājas formulējums ir mainīts. Noraidīja 47. grozījumu, jo reāli nav iespējams nošķirt plūdu konkrētos iemeslus un atzīmēt tos kartē, un 49. grozījums ir pārņemts daļēji.

Nebija pieņemami 50. un 51. grozījums, jo tie noteica papildu kārtas riska novērtējuma un raksturošanas procesam. Direktīvas 52. grozījumu pieņēma 6. panta 5. punkta d) apakšpunktā.

5.   Plūdu radītu apdraudējumu pārvaldības plāni (IV nodaļa, pielikums)

Direktīvas 7. panta 3. punktā ir pārņemta daļa no 35. un 60. grozījuma, proti, to daļa saistībā ar izmaksu un ieguvumu apsvērumiem. Nav pārņemts 53. grozījums, jo nav vajadzīga nepārprotama atsauce uz direktīvām, kuru noteikumi ir jāpilda dalībvalstīm. Direktīvas 7. panta 3. punkts atbilst 54. grozījumam attiecībā uz palieņu zonām un plūdu izplatīšanās ceļiem. Direktīvas 56. grozījums ir pārņemts solidaritātes principa ziņā un 57. grozījums ir daļēji pārņemts attiecībā uz nestrukturāliem pasākumiem un tikai tiktāl, ciktāl plūdu radītu apdraudējumu regulācijas plānos nav ietverti pasākumi, kas var palielināt plūdu radītus apdraudējumus upes augštecē vai lejtecē citās valstīs (7. panta 4. punkts).

Nebija pieņemams 58. grozījums, jo Padome nevēlējās uzsvaru likt uz plūdu rašanās pārskatīšanu. Direktīvas 59. grozījums būtībā ir pārņemts pielikumā. Direktīvas 61. grozījums ir pārņemts daļēji un būtībā attiecībā uz solidaritātes principu. Nav pieņemts 62. grozījums, lai solidaritātes princips paliktu pietiekami vispārīgs. Nav pieņemts 63. grozījums, jo ierosinātā koordinācijas procedūra nav izmantota un dažas grozījuma daļas nebija vajadzīgas.

Direktīvas 64. un 65. grozījums ir pārņemts daļēji un būtībā attiecībā uz darbību koordinēšanu upes baseinā kopumā. Pilnībā ir pārņemts 66. grozījums, taču tas ir citādi formulēts, atveidojot Ūdens pamatdirektīvas formulējumu. Divi atsevišķi balsojumi ir noraidīti, jo Padome vēlējās, lai darbību koordinēšana būtu fakultatīva. Kopējā nostājā būtībā ir pārņemts 68. grozījums, 10. panta 1. punktā izdarot atsauci uz sabiedrības līdzdalību. Ir noraidīts 69. grozījums, jo sabiedrības līdzdalība ir jau noteikta 10. pantā. Kopējā nostājā nav sīki noteikti gatavības pasākumi, un tādēļ tā neatbilst 69. un 70. grozījumam. Direktīvas 72. grozījums ir noraidīts, jo tas nav piemērots saistībā ar ziņošanas prasībām.

Ir noraidīts74. grozījums. Padome uzskata, ka 7. panta 3. punktā jau ir noteikta saikne starp šo direktīvu un Ūdens pamatdirektīvu. Dalībvalstīm ir tiesības noteikt pasākumus plūdu iespējamo negatīvo seku samazināšanai. Ir noraidīts75. grozījums, jo tā terminoloģija nav saderīga ar 7. panta 2. un 3. punktu. Direktīvas 86. grozījums ir pieņemts.

6.   Pārejas posma pasākumi (VII nodaļa)

Kopējā nostājā ir turpināts paveiktais darbs valsts un reģionālajā līmenī, proti, iespējamu plūdu postījumu vietu kartes, plūdu apdraudēto teritoriju kartes un plūdu radītu apdraudējumu regulācijas plāni. Direktīvas 13. pantā daļēji vai būtībā ir pārņemts 31., 37., 41., 55. un 71. grozījums.

7.   Citi noteikumi

—

Kopējās nostājas preambulā daļēji vai būtībā ir pārņemts Eiropas Parlamenta 2., 12., 16., 17., 24. un 25. grozījums. Kopējā nostāja nav saderīga ar 4. grozījumu, jo provizoriskā plūdu radītu apdraudējumu izvērtējumā ņem vērā iepriekš notikušus plūdus un to, ka tradicionālās plūdu radītu apdraudējumu regulācijas stratēģijas izrādījušās neefektīvas. Šajā direktīvā neiederas 5. grozījums, jo tajā ir ietverta atsauce uz dalībvalstu darbību koordināciju un to, kā iestādes iekšēji koordinē darbības. Direktīvas 9. grozījums ir noraidīts, jo tas nav vajadzīgs: ar to paplašina 19. apsvērumu un atkārto Padomes secinājumu tekstu. Arī 23. grozījums ir noraidīts, tā kā ar to izdarīti redakcionāla rakstura grozījumi 19. apsvērumā. Direktīvas 13. grozījums ir noraidīts, jo tajā nav atspoguļoti noteikumi pantos. Tā kā provizoriska riska novērtējuma jēdziens ir vienkāršots, 15. un 18. grozījums nebija pieņemami. Gan 19., gan 21. grozījums nav šīs direktīvas piemērošanas jomā. Tā kā kopējās nostājas pamatā ir subsidiaritātes un solidaritātes princips, 20. grozījums ir pārņemts daļēji. Direktīvas 22 grozījums jau bija iekļauts 17. apsvērumā, tādēļ tas ir noraidīts.

—

Atsauces uz klimata pārmaiņām (7., 9., 10. un 38. grozījums) ir daļēji iekļautas 2. un 5. apsvērumā un 4. panta 2. panta d) apakšpunktā. Pienākums ņemt vērā klimata pārmaiņas iestājas 2018. gadā, tādēļ 73. grozījums nebija pieņemams.

IV.   NOBEIGUMS

Padome uzskata, ka tās kopējā nostājā kopumā ir ņemts vērā Eiropas Parlamenta atzinums pirmajā lasījumā. Kopējā nostāja ir līdzsvarots un realizējams risinājums, kura mērķis ir samazināt plūdu radītas sekas Eiropas Savienībā, nodrošinot ciešu saistību ar Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Padome gaida konstruktīvas sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai drīz pieņemtu šo direktīvu.