30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/42

1.1

Komiteja atbalsta Komisijas, kas sakarā ar augstajām cenām, ko mobilo telefonu lietotāji maksā par starptautiskajiem viesabonēšanas pakalpojumiem, ir iesniegusi priekšlikumu regulai, ar ko nosaka saskaņotu juridisko pamatu pasākumiem, kuri veicina elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi un vienlaikus izvirza iedzīvotājus Kopienas politikas fokusā, viedokli.

1.2

Priekšlikums ir nepieciešams un atbilstīgs, un tajā paredzēts paaugstināt patērētāju aizsardzības līmeni, ar priekšlikumā izmantoto pārredzamības pasākumu starpniecību faktiski paplašinot viņu tiesības uz informācijas pieejamību, kā arī aizstāvot patērētāju ekonomiskās intereses, ieviešot mehānismu cenu maksimālo ierobežojumu viesabonēšanas pakalpojumu balss zvaniem starp dalībvalstīm nodrošināšanai kā mazumtirdzniecības, tā arī vairumtirdzniecības līmenī.

1.3

Komiteja uzskata par vēlamu, lai Komisija, pārskatot minētās regulas darbību, pamatotu savus turpmākos priekšlikumus uz principu “maksā zvanītājs” un “vietējo cenu noteikšanas principu”, saskaņā ar kuriem cenas, ko maksā viesabonēšanas pakalpojumu izmantotāji, būtu līdzīgas cenām, ko piemēro viņu mītnes valsts mobilo sakaru tīklā.

2.1

Eiropas iedzīvotāju pieaugošā mobilitāte ārpus savu valstu robežām un jo īpaši ES radījusi arī pieaugošu nepieciešamību nodrošināt telefonsakarus, izmantojot aizvien plašākus mobilo sakaru tīklus. “Viesabonēšana” ir lietotāja spēja — pateicoties līgumiem, kas noslēgti starp dažādu valstu operatoriem — zvanīt un saņemt telefona zvanus, atrodoties ārzemēs.

2.1.1

Viesabonēšana ietver pakalpojumus, ko sniedz valsts mobilā tīkla operators (apmeklētais tīkls) mobilā tīkla operatoram citā valstī (vietējā tīklā). Minētajā jomā tirgū parasti tiek sniegti šādi pakalpojumi:

2.1.2

Tiek lēsts, ka gandrīz 150 miljoni Eiropas iedzīvotāju jau izmanto minēto pakalpojumu tūrisma braucienu laikā vai daudz biežāk (apmēram trīs ceturtdaļas no kopējā skaita) darba nolūkos.

2.2

Viesabonēšana neapšaubāmi iedzīvotājiem piedāvā ekonomiskās un sociālās priekšrocības, bet lietotāji, patērētāju organizācijas, regulējošās iestādes un atbildīgie politiķi atkārtoti izteikuši kritiku par tarifiem, kuri ir daudz augstāki nekā tarifi par vietējiem zvaniem. Kritiķi norāda arī uz to, ka viesabonēšanas cenas galīgajam patērētājam ir ļoti nepārredzamas; tās ir neattaisnojamas no pakalpojuma sniegšanas izmaksu viedokļa, un dažādās valstīs un dažādiem operatoriem tās ir ļoti atšķirīgas; kopumā jāteic, ka cenas svārstās no 0,20 euro, ko maksā lietotājs Somijā, kurš zvana uz mītnes zemi Zviedriju, un 13.05 euro, ko par zvanu maksā Maltas iedzīvotājs, kurš atrodas Latvijā. Atbilstoši vairākiem pētījumiem minētajā nozarē operatoru uzņēmumi par šo pakalpojumu ES gadā nopelna apmēram 8 5000 miljonus euro, tas ir apmēram 3 % — 7 % no apgrozījuma, un minētie skaitļi vēl aizvien turpina pieaugt.

2.3

Komisija pēdējo desmit gadu laikā vairākās iniciatīvās paudusi bažas par augstajiem viesabonēšanas tarifiem mobilo telefonu lietotājiem, kuri ceļo pa Eiropu:

2.4

Neraugoties uz kritiķu noteikto “skaidro diagnozi”, Eiropas iestāžu iniciatīvām, dažu dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un atsevišķu operatoru noteiktajiem tarifu samazinājumiem, vēl aizvien nav bijis iespējams pieņemt efektīvus un ātrus pasākumus, lai panāktu viesabonēšanas cenu būtisku samazinājumu ES.

2.5

Visbeidzot pēc dažādu regulēšanas iespēju un to ietekmes pārbaudes Komisija 2006. gada 12. jūlijā iesniedza regulas priekšlikumu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos ES, kurā izteikti centieni ierobežot cenu, ko operatori var noteikt viens otram mobilo zvanu apkalpošanai, kā arī cenu, kas jāmaksā klientam, lai zvanītu un saņemtu zvanus ārpus savas mītnes zemes, bet Eiropas Savienības robežās. Minētā regula grozītu pašreiz spēkā esošos kopējos reglamentējošos noteikumus par elektroniskajiem sakariem, kas noteikti direktīvā 2002/21/EK.

3.1

Komisijas mērķis ir ar piedāvātās regulas palīdzību izveidot saskaņotu, objektīvu un proporcionālu juridisko pamatu, kas atvieglotu elektronisko sakaru iekšējā tirgus pilnveidošanu atbilstoši atjauninātajai Lisabonas stratēģijai izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, palielinot konkurētspēju, un atbilstu ar to saistītajai Komisijas iniciatīvai i 2010.

3.2

Šāds pamats dotu iespēju noteikt maksimālos tarifus par 1 minūti Eiropas Savienības mobilo zemes sakaru tīklu operatoriem viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai balss zvaniem starp dalībvalstīm gan attiecībā uz vairumtirdzniecības tarifiem starp tīklu operatoriem, gan mazumtirdzniecības tarifiem sākotnējam pakalpojumu operatoram. Nosakot maksimālos tarifu ierobežojumus, būs jāņem vērā dažādie elementi, kas saistīti ar starptautisko viesabonēšanas zvanu (tajā skaitā pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide, savienojuma uzsākšana, tranzīts un savienojuma pabeigšana) un starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksu atšķirības.

3.3

Atbilstoši “Eiropas vietējā tirgus pieejai” ir jācenšas nodrošināt augstu aizsardzības līmeni publisko mobilo sakaru tīklu lietotājiem, kuri ceļo Kopienas ietvaros, vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem, ļaujot tiem diferencēt piedāvātos produktus un piemērot cenu struktūru tirgus nosacījumiem un patērētāju gaumei.

3.4

Tarifu ierobežojumi jānosaka šādā veidā:

3.5

Regulas priekšlikumā apskatīta arī cenu pārredzamības nepieciešamība, ieviešot pienākumu mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem pēc viesabonentu pieprasījuma sniegt individualizētu informāciju par viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenām. Informācija jāsniedz bez maksas, un klienti var izvēlēties saņemt minēto informāciju īsziņas veidā vai mutiski uz savu mobilo telefonu. Bez tam mobilo sakaru operatoriem jāsniedz informācija par viesabonēšanas cenām laikā, kad klienti noformē abonementu, periodiski un ikreiz, kad notiek šādu cenu būtiskas izmaiņas.

3.6

Cenu veidošanas prasības piedāvātajā regulā piemērojamas neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar vietējo mobilo sakaru operatoru ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru klienti no šīs regulas nosacījumiem gūst labumu.

3.7

Regulas priekšlikumā valsts regulējošām iestādēm noteiktas pilnvaras, kas nepieciešamas paredzēto saistību uzraudzībai atbilstoši Kopienas reglamentējošajiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā. Minētās iestādes ir atbildīgas ne vien par mobilā savienojuma pabeigšanas vidējo tarifu, kas regulāri jāpublicē Komisijai, bet tām ir arī uzdevums uzraudzīt attīstības tendences mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenu noteikšanā par balss un datu pakalpojumiem, iekļaujot arī īsziņu pakalpojumus (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumus (MMS) mobilo sakaru abonentiem viesabonēšanas laikā Kopienas ietvaros, jo īpaši attiecībā uz attālākajiem apgabaliem, lai nodrošinātu ilgtspējību, operatoru izmaksu atgūšanu un, kur nepieciešams, nosakot sankcijas par regulas noteikumu pārkāpšanu.

3.8

Regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6). Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. Komisijai palīdz saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 22. pantu izveidotā Komunikāciju komiteja.

3.9

Priekšlikumā paredzēta regulas pārskatīšana pēc diviem gadiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tirgus attīstības tendences tajā laikā rāda, ka regulas piemērošana vairs nav nepieciešama, Komisija apsvērs regulas atcelšanu atbilstoši labāka regulējuma principiem.

4.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot juridisko pamatu, dodot iespēju pieņemt efektīvus pasākumus viesabonēšanas tarifu samazināšanai mobilo telefonu balss zvaniem Eiropā. Jāatzīmē tas, ka, atbilstoši Komisijas aprēķiniem, viesabonēšanas cenu iespējams samazināt līdz 70 %, radot klientiem ietaupījumus apmēram 5 miljardu euro apmērā.

4.1.1

Komiteja uzskata, ka ar ierosinātajiem pasākumiem tiek radīta augsta līmeņa patērētāju aizsardzība; pirmkārt, ņemot vērā viņu ekonomiskās intereses un samazinot viesabonēšanas tarifus, un, otrkārt, palielinot cenu pārredzamību, jo veicina patērētāju tiesības saņemt informāciju; tādēļ Komiteja piekrīt kritērijiem, kas likuši Komisijai sagatavot skatāmo priekšlikumu, ko tā atbalsta.

4.2

Ņemot vērā atsevišķu regulējošo iestāžu un operatoru noraidošo attieksmi, Komiteja apzinās arī grūtības panākt vienošanos par minētajiem pasākumiem viesabonēšanas cenu samazināšanai. Kopumā jāteic, ka izskanējusi kritika par to, ka Komisijas regulējošo pasākumu priekšlikums ir pārāk tālejošs, ka nav bijis pietiekami daudz konsultāciju ar ieinteresētajām pusēm, ka regulas piemērošanas termiņi ir pārāk īsi vai stingri, nedodot uzņēmumiem iespēju pielāgoties, ka šiem uzņēmumiem būtu jādod pašregulēšanas iespēja, ka varētu veikt pasākumus attiecībā uz mazumtirdzniecības, bet ne uz vairumtirdzniecības cenām, ka minētā iniciatīva jo īpaši negatīvi ietekmētu mobilo sakaru operatorus valstīs, kuras apmeklē daudz cilvēku, vai tai būtu nevēlama ietekme attiecībā uz cenu paaugstināšanu citu telekomunikāciju pakalpojumu jomā un tiktu apdraudēta turpmāko investīciju nepieciešamība elektronisko sakaru attīstībai (3G, platjosla, utt.).

4.3

Pretstatā tam jānorāda, kas telefonu operatoru pelņa ir tik liela, ka to ekonomisko dzīvotspēju nodrošina pat viesabonēšanas tarifu samazināšana, kā tas atzīts pašu operatoru nozares pētījumos.

4.3.1

Lēmums par regulas izstrādi ir pamatots, un, lai gan tiek atzīti dažu operatoru centieni samazināt viesabonēšanas tarifus, pieredze rāda, ka šāda veida iniciatīvas negarantē ne ātrumu, ne saskaņošanas līmeni, kas nepieciešams minētās problēmas risinājumam.

4.3.2

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā viesabonēšanas pārrobežu raksturu, regulas pieņemšana ir nepieciešama, jo tad dalībvalstis to var tieši piemērot, padarot to par ieteicamāku risinājumu salīdzinājumā ar vienkāršu tirgus pašregulēšanu un pasākumiem, ko varētu pieņemt pašas dalībvalstis; tas ir pārrobežu jautājums, ko nevar risināt pašu valstu regulējošās iestādes.

4.4

Turklāt iespēja nākotnē radīt virtuālos operatorus brīdina par draudiem attiecībā uz atšķirīgu lēmumu pieņemšanu dažādās ES daļās, kas varētu negatīvi ietekmēt elektronisko telekomunikāciju nozares vispārējo attīstību Eiropā.

4.5

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, EESK izsaka nožēlu, ka Komisijas pasākumi attiecībā uz uzņēmumu noteikto nepamatoti augsto izmaksu ierobežošanu neattaisno klientu cerības minētajā jomā, un neapšaubāmi atpaliek arī no Komisijas sākotnēji plānotajiem pasākumiem.

4.6

Komiteja uzskata, ka būtu jālikvidē visas atšķirības attiecībā uz viesabonēšanas tarifiem starp dalībvalstīm, neapdraudot konkurenci, kas varētu izveidoties attiecībā uz dažādu operatoru piedāvātajiem produktiem. Tas nozīmē, ka klienti maksā to pašu cenu, ko savā mītnes zemē, neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi atrodas (“vietējā tirgus cenu princips”). Neraugoties uz tarifu samazināšanu, ar šo regulas priekšlikumu netiek sasniegta vietējo un viesabonēšanas cenu vienādošana.

4.7

Piedāvātajā regulā paredzēts noteikt cenu ierobežojumus viesabonentiem par saņemtajiem zvaniem, bet tie netiek atcelti, kā to sen pieprasījuši lietotāju uzņēmumi un patērētāji, un kā sākotnēji paredzējusi Komisija. Komiteja uzskata, ka nākotnes centieni jāveltī principa “maksā zvanītājs” ieviešanai, kas būtu taisnīgāk.

4.8

EESK izsaka nožēlu, ka Komisija, pieņemot šo pasākumu, nav novērtējusi sociālo ietekmi uz nodarbinātību, un cer, ka regulas piemērošana negatīvi neietekmēs nodarbinātību vai darba apstākļus nozarē, bet gluži pretēji — izsaka cerību, ka Eiropas Sociālajā programmā (7) izteiktās cerības tiks attaisnotas.

4.8.1

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā to, ka operatori var viegli piemēroties jaunajai situācijai, mazumtirdzniecības tarifu ierobežojumu (tātad cenas, ko maksā galīgie patērētāji) spēkā stāšanās termiņš, to atliekot uz sešiem mēnešiem, ir pārāk liels, un aicina to atcelt.

4.8.2

Tiek tomēr uzskatīts, ka regulas priekšlikumā būtu lietderīgi iekļaut vairākus pārejas pasākumus šajā sešu mēnešu periodā, lai novērstu traucējumus, ko atsevišķiem operatoriem, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, varētu radīt regulas stāšanās spēkā — nodrošinot, lai pārejas noteikumi patērētājiem šajās valstīs nebūtu diskriminējoši.

4.9

Komiteja izsaka cerību, ka regulas īstenošana neizraisīs mobilo sakaru tarifu koriģēšanu, kad atsevišķi operatori īpašos apstākļos cenšas atgūt izmaksas, palielinot ieņēmumus par citiem pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ jānodrošina, lai vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tarifu noteikšanas mehānismi segtu visas pakalpojuma izmaksas.

4.9.1

Ņemot vērā elektronisko sakaru tirgus dinamismu, Komiteja tomēr piekrīt Komisijas nodomam ne vēlāk kā divas gadus pēc regulas stāšanās spēkā pārskatīt tās darbību. Paredzētajā ziņojumā Komisijai jāiekļauj savi apsvērumi attiecībā uz turpmāko regulējuma nepieciešamību vai iespēju atsaukt regulu, ņemot vērā tirgus attīstību un konkurenci.

4.9.2

Pārskatot regulas darbību, jānovērtē tās ietekme uz nodarbinātību, darba apstākļiem un operatoru investīcijām, lai varētu izdarīt attiecīgos secinājumus.

4.10

Turklāt Komiteja uzskata, ka iespēja, ko dod regulas pieņemšana, jāizmanto, lai papildu netaisnai pakalpojumu cenu noteikšanai atrisinātu citas ar viesabonēšanu saistītas problēmas, piemēram, tikpat netaisnu viesabonēšanas pakalpojumu aktivizēšanu ES valstu pierobežas zonās.