30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/7

1.1

Attiecībā uz kodifikāciju jāņem vērā, ka, neskatoties uz atsevišķām formālas dabas izmaiņām, kodifikācija negroza kodifikācijas brīdī piemērojamās tiesības.

1.2

Kopienas tiesību vienkāršošanai un skaidrībai ir liela nozīme centienos tuvināt Eiropu iedzīvotājiem. Eiropas Parlaments, Padomes un Komisija ir uzsvēruši nepieciešamību kodificēt normatīvos aktus, kas bieži tiek grozīti, un iestāžu nolīguma ietvaros ir vienojušies par to, ka varētu izmantot steidzamības kārtību. Normatīvajos aktos, kurus kodificē, nedrīkst ieviest nekādus saturiskus grozījumus.

2.1

EESK secina, ka Komisijas priekšlikumi precīzi atbilst kodifikācijai piemērojamās steidzamības kārtības mērķim.

2.2

Tomēr neatbildēts paliek jautājums par likumdošanas, kas attiecas uz autortiesībām un blakustiesībām, līdzsvarošanu. Kodifikācijas lietderība kļūst acīmredzama tikai tad, kad attiecīgās jomas tiesībām vairs nav paredzama būtiska saturiska attīstība.

2.3

Ņemot vērā nemitīgi mainīgās Kopienas tiesību (piemēram, tiek gaidīti priekšlikumi par “soda sankcijām”) un dažādi veiktās iestrādes valstu tiesībās, jāsecina, ka netiek ievērots līdzsvars starp autortiesību un jo īpaši blakustiesību īpašnieku tiesībām un to personu, kas ir darbu adresāti (sabiedrība, zinātniskā un akadēmiskā saime utt., proti, kultūras pakalpojumu patērētāji), tiesībām, jo aizsargāto darbu adresātu tiesības vairākās valstīs ierobežo aizvien vairāk. Daudzos gadījumos tiesības kopēt privātām vajadzībām ierobežo materiālā vai programmatūras aizsardzība jeb tā saucamā DRM (digitālo tiesību pārvaldība). Tā ierobežo arī programmu reversēšanu (reverse engineering) programmatūru sadarbspējas nodrošināšanai.

2.4

Šo patērētājiem nelabvēlīgo tendenci pasliktina tas, ka tiek palielinātas soda sankcijas, ko piemēro DRM neievērošanas gadījumos, kad izgatavo kopiju privātām vajadzībām vai rezerves kopiju.

2.5

EESK uzskata, ka būtu pāragri kodificēt autortiesības un blakustiesības, jo kopienu likumdošana būtu šajā ziņā jālīdzsvaro, it sevišķi ņemot vērā Lisabonas stratēģiju. Aizvien lielāku skaitu svarīgu jautājumu risina saskaņā ar subsidiaritātes principu, un valstu veiktā iestrāde savā likumdošanā apliecina atšķirības, kas draud kļūt par šķērsli brīvai darbu un kultūras pakalpojumu apritei.

2.6

Piemēram, šobrīd vienkārša konsolidācija, ko veiktu Oficiālo publikāciju birojs, ļautu noskaidrot, kāda ir spēkā esošās tiesības konsolidācijas brīdī. Konsolidāciju var izmantot turpmāk katru reizi, kad tiek izdarīti nozīmīgi piemērojamo tiesību grozījumi un vienlaikus novērst stagnējošo ietekmi attiecībā uz izmaiņām nākotnē, kā tas varētu notikt, ja mēs izvēlētos kodifikāciju.

3.1

Papildus tam Komiteja vēlētos, lai Kopienas tiesībās attiecībā uz grāmatām un māksliniecisko jaunradi tiktu atbilstoši atzīta un aizsargāta, piemēram, GPL (vispārsabiedriska licence) vai “Creative commons” licence. Šādas licences lietotājiem sniedz lielu brīvību un, piemēram, attiecībā uz GPL jāteic, ka tā regulē liela skaita informātikas serveros lietoto programmu (interneta maršrutētāju, administrācijas, uzņēmuma programmu) izmantošanu.

3.2

Šīs izmantošanas licences, kas ir mazāk ierobežojošas, veicina darbu nonākšanu pie lietotājiem un galalietotājiem, kas tos izplata vai iegūst īpašumā, un pilnībā atbilst ātrai zināšanu un tehnoloģiju izplatīšanai, kurai būtu jānotiek Lisabonas stratēģijas ietvaros.

3.3

EESK tāpēc aicina Komisiju vēlreiz pārdomāt — pārdomas, šķiet, ir aprobežojušās ar kodifikācijas jautājumu — un paredzēt iniciatīvas ar mērķi darbus padarīt pieejamus pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Tas ir izdarāms, atzīstot brīvās licences un radot līdzsvaru starp tiesību īpašnieku un darbu lietotāju tiesībām informācijas sabiedrībā ar mērķi uzlabot konkurētspēju un inovāciju ieviešanu Kopienu Eiropā.