23.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/86

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par pilsētvides tematisko stratēģiju”

COM(2005) 718 galīgā redakcija — (SEC(2006) 16)

(2006/C 318/15)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu Eiropas Komisija 2006. gada 11. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padomi par augstāk minēto tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 11. jūlijā (ziņotājs — PEZZINI kgs).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 429. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 13. un 14. septembrī (13. septembra sēdē), ar 194 balsīm par, 2 balsīm pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1. Secinājumi un ieteikumi.

1.1

EESK apzinās, ka ilgtspējīgas izaugsmes nolūkā un jauna impulsa piešķiršanai konkurētspējai un inovācijai ir nepieciešams risināt tādas sarežģītas mūsdienu pilsētu problēmas kā vides degradēšanās, satiksmes sastrēgumi, mājokļu jautājumi, nedrošība un noziedzība, nodarbinātības krīzes, ražošanas pārstrukturēšana, demogrāfiskās pārmaiņas, sociālā atstumtība, īpaši jauniešu un vecāka gada gājuma personu vidū, kā arī telpiskā un etniskā segregācija.

1.2

Gaisa piesārņojums pilsētās jau ilgu laiku uzskatāms par steidzami risināmu sabiedrības veselības jautājumu, kas saistīts ar ārkārtīgi lielām sociālajām izmaksām un draudiem veselībai. Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka sliktā gaisa kvalitāte pilsētās ir galvenais cēlonis pieaugošajam skaitam hronisko slimību, kas dārgi izmaksā veselības sistēmām, tām nodrošinot aprūpi, kompensācijas, ārstēšanu slimnīcās un slimības atvaļinājumus.

1.3	Nepieciešami ir ne tikai preventīvi individuālās atbildības pasākumi, mazāk izmantojot automašīnas, bet arī kolektīvi pasākumi, īstenojot jaunas satiksmes politikas.

1.4

EESK uzskata, ka dalībvalstu iestādēm šobrīd jāpārtrauc iespēju apsvēršana, un iesaka tām nekavējoties pieņemt konkrētus darbības plānus atbilstoši daudzajiem Komisijas sniegtajiem ieteikumiem, pamatojoties uz līdzdalību un integrētu un atbildīgu pieeju, lai būtiski, ilgtspējīgi un novērtējami uzlabotu dzīves un vides kvalitāti.

1.5

Komiteja ir arī pārliecināta, ka Komisijas izvēlētā pieeja, izstrādājot integrētu attīstības stratēģiju pilsētvidei, dziļi pamatojoties uz subsidiaritātes un tuvuma principu, būs veiksmīga, īpaši, ja tās īstenošanā tiks izmantotas kopīgas metodes un līdzdalība un tā iekļausies atjaunotajā Lisabonas un Gēteborgas stratēģijā.

1.5.1

Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai jāpieņem atbilstoši mehānismi valsts, reģionālo un vietējo iestāžu īstenotās paraugprakses piemēru popularizēšanai, lai nodrošinātu augstāk minētās stratēģijas īstenošanu, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus.

1.5.2

Komiteja norāda, ka pilsētu konkurētspējas nodrošināšanai tām jāmodernizē pakalpojumu sistēma, to padarot efektīvu un pieejamu tiešsaistē, it īpaši veselības, sociālo pakalpojumu un valsts pārvaldes jomā. Tas garantētu labāku sociālo kohēziju un jauniešu un gados vecāku personu iekļaušanu sistēmā, kas paredzēta, lai uzlabotu saisti starp vēsturisko centru un nomalēm, bagātiem un trūcīgākiem pilsētu rajoniem, kā arī pilsētu teritorijām un talākiem apgabaliem.

1.6	Vispārinot Komiteja uzskata, ka īpaši saistībā ar pilsētvidi būtu jāpiemēro “sociāli atbildīgas teritorijas” modelis, proti, tā ir teritorija, kuras attīstība ir virzīta uz ilgtspējību, ņemot vērā saimniecisko, sociālo un vides dimensiju, kā arī iedzīvotāju novecošanas sociāli ekonomisko ietekmi.

1.7	Teritorija uzskatāma par “sociāli atbildīgu”, ja tai ir izdevies pietiekamā līmenī nodrošināt atbilstību starp labklājību un socialās atbildības prasībām.

1.7.1

Tiesību un pienākumu apzināšanās rodas no izpratnes, ko informētas apziņas veidā iegūst ģimenē un kas tālāk tiek nostiprināta visā izglītības procesā, sākot ar bērnudārzu.

1.8	Pateicoties iepriekšējai plānošanai, pašreizējā, Sestā pētniecības un attīstības pamatprogramma ļauj ieinteresētos sabiedrības dalībniekus iesaistīt tādu kopējo pamatnostādņu definēšanā, kas vislabāk ļautu izvēlēties nākotnes modeli, kurā vislabāk izpaužas teritoriālā sociālā atbildība.

1.8.1

Līdztekus pasākumu plānošanai un sakarā ar prioritāti veselībai (1) Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā paredzētas īpašas darbības sabiedrības attīstības un novecošanas jomā, tostarp vairāku faktoru, tādu kā vides, indivīdu uzvedības, dzimumu jautājumu mijiedarbība.

1.8.2

Komiteja uzsver būtisko nozīmi, kāda jauniešu un iedzīvotāju izpratnes par ilgtspējīgu attīstību veidošanai ir piešķirama skolām, mācību centriem un universitātēm.

1.8.3

Ir bijušas vairākas starptautiskas iniciatīvas, lai mēģinātu noteikt galvenās vērtības un pamatprincipus, kas būtu attiecināmi uz “uzņēmumu sociālo atbildību”. Nozīmīgākās iniciatīvas ir:

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pants par vides aizsardzību (2),

—	Vispasaules pakts (3),

—	ESAO pamatnostādnes (4),

—	l'Istituto Europeo per il Bilancio Sociale (Eiropas Sociālās atbildības institūts ) (5).

1.9	Komiteja stingri uzsver, ka pasākumi šo vērtību un pamatprincipu konkrētai piemērošanai uzskatāmi par lietderīgu ieguldījumu, ja to mērķis ir sekmēt pilsētu dzīves saimnieciskos, sociālos un nodarbinātības aspektus, kā arī to pievilcības un izteiksmības potenciālu.

1.10	Komiteja izsaka stingru atbalstu Eiropas zaļās pilsētas balvas izveidei nolūkā mudināt vietējās pašvaldības un to publiskās un privātas struktūras optimizēt to centienus.

1.10.1

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi kopā ar Reģionu komiteju sniegt piemēru, izvērtējot iespēju izveidot pilsoniskās sabiedrības ikgadējo balvu ar nosaukumu “Eurogreen City” un VTNC ietvaros uzraudzīt paraugpraksi pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā.

2. Pamatojums.

2.1

Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās (6), kur dzīves kvalitātii bieži vien negatīvi ietekmē transporta sistēmu, vides, sociālo apstākļu, kā arī pamatpakalpojumu pieejamības dramatiska pasliktināšanās. Šajā sakarā obligāti jāīsteno nozīmīgi pasākumi inovāciju jomā, jāpanāk piemērotāka resursu izmantošana un videi draudzīgāka attieksme no iedzīvotāju un pašvaldību puses.

2.1.1

EESK vairākkārt bijusi iespēja pievērsties šai problēmai, un tā īpaši uzsvērusi, ka “virkne faktoru…… ir skaidrojums tam, kāpēc vides problēmas — pret kurām iedzīvotāji ir ļoti jutīgi, īpaši saistībā ar gaisa kvalitāti, trokšņu piesārņojumu, ūdens resursiem (galvenokārt ES dienvidos esošajās valstīs) koncentrējas pilsētās”.

2.1.2

Vides aspektu iekļaušana pilsētu attīstības procesā atbilst Kopienas Sestajā rīcības plānā vides jomā (2002.-2012.) noteiktajām prioritātēm ilgtspējīgas attīstības veicināšanai dažādos prioritāros sektoros; Komitejai ir izstrādājusi atzinumu par šo dokumentu.

2.1.3

Rīcības programma paredz septiņu tematisko stratēģiju (7) izstrādi un pieņemšanu šādās jomās:

—	*gaisa piesārņojums,

—	*jūras vide,

—	*dabas resursu ilgtspējīga izmantošana,

—	*atkritumu rašanās novēršana un to pārstrāde,

—	augsnes aizsardzība,

—	pesticīdu izmantošana,

—	*pilsētvide.

2.1.4

Par piecām no šīm septiņām stratēģijām Komisija izstrādājusi šādus dokumentus: Priekšlikums tematiskajai stratēģijai par gaisa piesārņojumu, ko Komisija pieņēma 2005. gada 21. septembrī (8), Priekšlikums direktīvai par tematisko stratēģiju jūras videi, kas pieņemts 2005. gada 24. oktobrī (9), Priekšlikums direktīvai par atkritumiem (jaunā tematiskā stratēģija par atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi), kas pieņemta 2005. gada 21. decembrī (10), kā arī Ppriekšlikums tematiskajai stratēģijai par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas iesniegts 2005. gada 21. decembrī (11). Pēdējais priekšlikums, par kuru izstrādāts šis atzinums, iesniegts 2006. gada 11. janvārī.

2.1.5

Ir skaidra sakarība starp iepriekšminētajās tematiskajās stratēģijās definētajiem priekšlikumiem un skatāmo stratēģiju. Pilsētvides stratēģijā uzsvērti šādi elementi:

—	pasākumi cīņai pret gaisa piesārņojumu;

—	pasākumi atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei;

—	iniciatīvas, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko izraisa pilsētu transportlīdzekļos, apkures un pilsētu atdzesēšanas sistēmās lietotais fosilais kurināmais, samazināšanu;

—	gruntsūdeņu, dabas resursu, pilsētu parku faunas un floras aizsardzība;

—	jūras vides aizsardzība, īpašu uzmanību pievēršot ostām un piekrastes pilsētām.

2.1.6

Turklāt pasākumi cīņai pret trokšņu piesārņojumu, par kuriem 2002. gadā (12) sagatavots rīcības plāns lielajām aglomerācijām, kā arī nesenais priekšlikums direktīvai par “tīro” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (un īpaši priekšlikumi publiskā iepirkuma jomā) (13) ir divi citi būtiski elementi tematiskās stratēģijas par pilsētvidi priekšlikumam.

2.1.6.1

Ar skatāmās stratēģijas priekšlikumu cieši saistīti šādi pasākumi:

—	Kopienas vides politikas pasākumi pilsētu pārvaldībai, kas paredzēti LIFE-PLUS programmā;

—	Kopienas reģionālās politikas un kohēzijas politikas pasākumi, ESF, ERAF, Kohēzijas fonda, kā arī Kopienas iniciatīvu URBAN II, EQUAL, INTERREG ietvaros;

—	Kopienas pasākumi enerģijas racionālai izmantošanai, enerģijas taupīšanai, energoefektivitātei programmas “Saprātīga enerģija” ietvaros un nākotnē konkurtētspējas un inovācijas pamatprogramai (CIP);

—

Kopienas pasākumi pētniecības un attīstības jomā, kas paredzēti PTA daudzgadu programmas īpašajās programmās un kas īpaši attiecas uz vidi un veselības aizsardzību, transportu un enerģiju, informācijas sabiedrību kā dzīves līmeņa celšanas līdzekļi, zinātnes attīstību un sabiedrības kultūras līmeņa celšanu, jauniem materiāliem un nanotehnoloģijām, radionavigāciju un satelītu attīstību, izmantojot GALILEO, GEO un GMES (14);

—	pasākumi pilsētas arhitektoniskā, monumentāla un kultūras mantojuma saglabāšanai, kas paredzēti tādās Kopienas programmās kā MINERVA, LIFE/RICAMA, CULTURE 2000, MEDIA PLUS un CONTENTPLUS;

—	Kopienas pasākumi Vidusjūras baseina un Balkānu valstīm (MEDA), kā arī jaunajām Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstīm (TACIS), kam paredzēts jaunais kaimiņattiecību instruments;

—	Kopienas pasākumi, kas paredzēti ES sadarbības un attīstības politikā attiecībā uz ĀKK, Latīņameriku (Mercociudades) un Āziju, kā arī ES tirdzniecības politikā (EU Trade Sustainability Impact Assessment — SIA).

2.1.7

Komisijas rīkoto konsultāciju par vidusposma ziņojumu 2004. gadam secinājumi (15), iespējamo stratēģiju attiecīgajā jautājumā iepriekšēja analīze, brīvprātīgas iniciatīvas Agenda 21 ietvaros, Ālborgas harta (16), 2004. gada 14. oktobra Padomes secinājumi par tēmas un darbības visos līmeņos nozīmīgumu, kā arī Bristoles sammita AK vadībā izstradatie secinājumi (17) ir vienlīdz svarīgi ieguldījumi, kas ņemti vērā, izstrādājot pilsētvides tematisko stratēģiju.

2.1.8

Komisija ir arī izstrādājusi darba dokumentu, kas atrodams skatāmā ziņojuma pielikumā. Tas ir dažādu iespējamo stratēģijas piemērošanas scenāriju ietekmes un izmaksu novērtējums.

2.1.9

Ziņojumā (2005. gads) par pilsētu dimensiju saistībā ar paplašināšanu (18) Eiropas Parlaments atzina, ka pilsētas un aglomerācijas vai pilsētu teritorijas, kur dzīvo 78 % Eiropas Savienības iedzīvotāju, ir vietas, kur koncentrētas gan sarežģīti risināmas, gan aktuālas problēmas, vienlaikus tās ir vietas, kur tiek veidota nākotne, pilnveidotas un nostiprinātas zināšanas, to visās iespējamās izpausmēs. Tādējādi pilsētām ir “centrālā nozīme Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā atbilstoši pārskatītajām Lisabonas un Gēteborgas stratēģijām”. Parlaments lūdz Komisijai “attīstīt un ierosināt ilgtspējīgai pilsētu attīstībai paredzētus modeļus un instrumentus, kas būtu pieejami visām pilsētām, aglomerācijām un pilsētu teritorijām”.

2.1.10

EESK uzskata, ka polisko lēmumu pieņēmējiem sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību kopumā ir jāsadarbojas, lai sekmētu tādas pilsētvides attīstību, kas ar izglītības politikas starpniecību ļautu sasniegt lielus sociālus panākumus.

2.2 Komisijas priekšlikums.

2.2.1

Komisijas priekšlikumā atzīmēts, ka “vēsturisko, ģeogrāfisko, klimatisko, administratīvo un juridisko apstākļu daudzveidība liek pilsētvides jautājumus risināt vietējā līmenī” un ka “subsidiaritātes principa piemērošana gadījumos, kad jānodrošina rīcība viefektīvākajā līmenī, paredz arī darbību vietējā līmenī”. Ņemot vērā pilsētu teritoriju daudzveidību un valsts, reģionālā un vietējā līmeņa prasības, kā arī grūtības kopēju standartu pieņemšanā, “tika nolemts, ka tiesību aktu pieņemšana nav labākais līdzeklis stratēģijas mērķu sasniegšanai”, un to apstiprinājusi lielākā daļa dalībvalstu un vietējo pašvaldību.

2.2.2

Ierosinātās tematiskās stratēģijas galvenie virzieni ir šādi:

—	pamatnostādnes par integrētu vides pārvaldību;

—	pamatnostādnes plānu izstrādei par ilgtspējīgu pilsētas transportu; tās sagatavo vietējās pašvaldības, izmantojot tehniskās norādes saistībā ar transporta plānu galvenajiem aspektiem, tostarp paraugprakses piemērus, kurus Komisija publicēs 2006. gadā;

—	Kopienas atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu paraugprakses piemēru apmaiņu visā ES;

—	Komisijas interneta portāls, kas paredzēts vietējām pašvaldībām, lai atvieglotu piekļuvi visiem dokumentiem, kas publicēti dažādās, vietējām pašvaldībām domātās tīmekļa vietnēs rīcības plāna, ar kuru tiek veicināta labāka izpratne par Eiropu, ietvaros;

—	apmācība, lai iegūtu īpašas prasmes, kas nepieciešamas integrētas pieejas pārvaldībai pieņemšanai, īpaši vietējo pašvaldību ierēdņu apmaiņas programmu ceļā, un ESF iniciatīvas valsts pārvaldes efektivitātes reģionālajā un vietējā līmenī sekmēšanai (19);

—	citu Kopienas politiku izmantošana: kohēzijas politika (20) un politikas pētniecības veicināšanai (21).

2.2.3

Tā kā Komisijas priekšlikums ir horizontāla rakstura, to vajadzētu izvērtēt saistībā ar citām tematiskajām stratēģijām, īpaši ar gaisa piesārņojuma, sadzīves atkritumu stratēģiju, kā arī ar stratēģiju, kas paredz piekrastes pilsētu aizsargāšanu no jūras vides piesārņojuma, un augsnes aizsardzības stratēģiju.

2.2.4

Ļoti lietderīgi būtu, ja Komisija sagatavotu konsolidetu dokumentu, aptverot visus tiesību aktus par pilsētu un aglomerāciju ilgtspējīgu attīstību, dažādas Kopienas programmas, kas veltītas pilsētvidei un stratēģiskās pamatnostādnes, kas no dažādiem aspektiem attiecināmas uz pilsētu attīstību.

2.3 Piezīmes.

2.3.1

Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas iedzīvotājiem nozīmīgo Komisijas paziņojumu par dzīves kvalitāti pilsētās un pilsētu teritorijās, kurā uzsvērta kā pilsētu, tā arī pilsētu teritoriju būtiskā nozīme labklājības veidošanā unī ekonomikas, sociālo lietu un kultūras attīstībā.

2.3.2

Atbilstoši 2005. gada decembra Bristoles līgumam (22) par ilgtspējīgu kopienu izveidi Eiropā īpaša uzmanība jāpievērš šādiem stratēģiskās darbības priekšnoteikumiem:

—	ekonomiskajai izaugsmei, bez kuras nav iespējama ilgtspējīgu kopienu izveide un saglabāšana,

—	integrētai pieejai, kas nodrošina ilgtspējīgas attīstības, ekonomikas, sociālo un vides problēmu, kā arī sociālās integrācijas un sociālā taisnīguma līdzsvaru,

—	izteiktai kultūras identitātei, ar kuru pilsētas izveidotos par starptautiskas izcilības centriem Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai,

—	sociālās segregācijas problēmu risināšanai,

—	faktam, ka ilgtspējīgas kopienas var pastāvēt dažādos līmeņos — vietējā, pilsētu un reģionālajā līmenī.

2.3.3

Saskaņā ar Kopienas principu “izstrādāt mazāk tiesību aktu, bet labākā kvalitātē” Komiteja uzskata par nepieciešamu:

—

pieņemt brīvprātīgas koordinācijas metodes, kas apvieno jauno integrēto pieeju pilsētu pārvaldībai un vides direktīvu saturu (ūdens, gaiss, troksnis, atkritumi, gāzes emisija, klimata pārmaiņas, daba un bioloģiskā daudzveidība) un citām tematiskajām stratēģijām, ko paredz Sestā rīcības programma 2002.-2012. gadam;

—

izstrādāt visiem ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, iesaistītajām pusēm un gala patērētāju grupām, tostarp visvājākajiem un atstumtajiem, kopīgas pilsētvides attīstības prognozēšanas sistēmas, pamatojoties uz kurām vietējie lēmumu pieņēmēji varēs izdarīt savu neatkarīgu izvēli; to rezultāti palīdzēs noteikt kopējos radītājus uzraudzībai un salīdzināšanai Eiropas līmenī;

—	padziļināt visu pārvaldes līmeņu (vietējā, reģionālā un valsts) un dažādu vietējās pašpārvaldes dienestu sadarbību, it īpaši saistībā ar pilsoņu un ekonomiskās darbības aizsardzību pret noziedzību un sīko noziedzību pilsētās;

—	veikt konkrētus pasākumus, tajā skaitā dažādu Eiropas pilsētu pieredzes salīdzināšanu, lai atrisinātu problēmas, ko rada pilsētu iedzīvotāju novecošana;

—	sniegt ES atbalstu vietējo pašpārvaldes iestāžu un attiecīgās teritorijas ekonomisko un sociālo partneru, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes nostiprināšanas pasākumiem;

—	sniegt ES atbalstu tehniskajai apmācībai, labās prakses, ierēdņu un ekspertu apmaiņai dalībvalstu vietējo pašpārvaldes iestāžu līmenī;

—

izveidot publiskā un privātā sektora partnerību, tostarp ekonomiskās izaugsmes integrēto programmu pārvaldībai, kā arī ekonomiskās un vides darbības veicināšanai ilgtspējīgas pilsētu plānošanas, nolaistu vai pamestu teritoriju rehabilitācijai un ilgtspējīgai mazpilsētu un vidēja mēroga pilsētu, vai lielpilsētu nolaisto rajonu sociāli ekonomiskajai atjaunošanai (23);

—	nodrošināt par politikām un programmām saistībā ar pilsētu attīstības ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem atbildīgo Komisijas dienestu koordinētu un saskaņotu rīcību, izveidojot visiem dienestiem kopēju un visiem ārējiem partneriem atpazīstamu “vienas pieturas” aģentūru;

—

sniegt ES atbalstu priekšizpētei, lai gūtu skaidru un objektīvu priekšstatu par izmaksām, kas saistītas ar pilsētu un pilsētu teritoriju vides integrētas pārvaldības plānu (Environement management plans — EMP), ilgtspējīga pilsētu transporta plānu (Sustainable Urban Transport Plans — SUTP) un vides pārvaldības sistēmu (Environmental Management Systems — EMS) (24) izstrādi, pieņemšanu, īstenošanu, apstiprināšanu, kontroli un uzraudzību, to kvalitātes uzlabošanu un pārskatīšanu atbilstoši katrai konkrētajai pilsētvidei un tās īpatnībām;

—	pastiprināt Kopienas atbalstu konkrētiem Eiropas Savienības un ārpus ES pilsētu attīstības projektiem un tīkliem, kā piemēram, Eiropas pilsētvides zināšanu tīklam (European Urban Knowledge Network — EUKN), Eurocities, Mercociudades, Civitas-Mobilis, Urbact;

—	palielināt informācijas sabiedrības tehnoloģiskās iespējas, e-pārvaldības, e-izglītības un tāldarba tehnoloģskās iespējas nolūka veicināt pilsētvides attīstību;

—	skolās un mācību centros izstrādāt apmācības programmas dažādos līmeņos, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par vides jautājumiem un sagatavot “zinātības darbiniekus”;

—

izstrādāt ietekmes novērtējuma sistēmas, ar kuru palīdzību iespējams īstenot saskaņotu Eiropas pilsētās panāktā progresa analīzi vides, ekonomikas, sociālās, kultūras un tehnoloģiju attīstības jomā; šajā sakarā ir lietderīgi izstrādāt kopējas rokasgrāmatas par ietekmes novērtējumu pēc ilgtspējīgas attīstības ietekmes novērtējuma rokasgramātas parauga (EU Draft Handbook for Sustainability Impact Assessment).

2.3.4

Komiteja lielu nozīmi piešķir procesam, kura rezultātā atsevišķs reģions vai pilsēta iegūst “sociāli atbildīgas teritorijas” (25) statusu; tas ir iespējams tikai tad, ja teritorija vai pilsēta veiksmīgi ietver:

—	sociālos un vides aspektus saimnieciskos lēmumos;

—	lēmumu pieņemšanas procesā ar līdzdalības metodi papildinātus vērtību modeļus ar mērķi piešķirt jaunu impulsu konkurētspējai, tostarp izmantojot Kopienas iniciatīvu JESSICA (26);

—	labās prakses un visu ieinteresēto pušu pastāvīgu sadardarbību inovācijas un konkurētspējas veicināšanai;

—	“tieši tik” labklājības, “cik nepieciešams” un atbildīgu attieksmi pret vidi un veselību;

—	politisko darbinieku ieinteresētību un līdzdalību pilsētu ilgtspējīgā attīstībā.

2.3.4.1

Komiteja izsaka pārliecību, ka, ņemot vērā iedzīvotāju demogrāfisko attīstību un migrācijas plūsmas, pilsētu attīstībai sociālajā un kultūras jomā ir īpaša nozīme.

2.3.4.2

Komiteja izsaka arī pārliecību, ka jebkuras efektīvas pilsētu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatā ir nabadzības apkarošana saimnieciskajā, sociālajā un kultūras jomā, fiziskās un garīgās veselības uzlabošana, cīņa pret pilsētu iedzīvotāju visneaizsargātāko grupu sociālo atstumtību un marginalizāciju, lai uzlabotu dažādu etnisko un kultūru grupu sociālo integrāciju.

2.3.5

Minētajam procesam jānotiek vairākos posmos:

—	teritoriālās kopienas kopīgo vērtību noteikšana;

—	resursu un vajadzību apzināšana;

—	uzlabošanas mērķu un saskaņotu novērtēšanas rādītāju noteikšana;

—	darbības un līdzekļu noteikšanas plāna izstrāde;

—	“sociāli atbildīgas teritorijas” projektu pārvaldība un kontrole, izmantojot pieeju “no apakšas uz augšu”;

—	plašas un pastāvīgas izskaidrošanas un apmācības darbības teritorijas kultūras izveidošanai;

2.3.5.1

Vietējās pašvaldības jau ir atradušas virkni risinājumu, piemēram:

—	elektrisko mikroautobusu izmantošana pilsētas centrā kā alternatīva privātajam autotransportam (Zalcburgā);

—	autobusi, kas izmanto organisko degvielu (Boloņā);

—	velosipēdu ar “automātisko pedāļu sistēmu” (27) izmantošana, kas ir ļoti noderīga gados vecākiem cilvēkiem un pilsētās ar līdzenu reljefu (Ferārā, Milānā);

—	vieglā metro līniju izveide, kas savieno lidostas un kombinētu pārvadājumu centrus ar pilsētas centru;

—	pilsētas teritoriālplānojuma izstrāde vietēja līmenī, lai veicinātu pilsētas atjaunošanos un saglabātu tās arhitektonisko un vides kvalitāti, kā tas tiek darīts Versaļā (28).

2.3.5.2

EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu veicināt “tīra” autotransporta izmantošanu un uzlikt nodokli nevis pamatojoties uz motora tilpumu, bet gan uz CO2 emisiju.

2.3.6

EESK uzskata, ka minēto jautājumu izskaidrošana ir plašāk jāizvērš visos līmeņos, jo īpaši vietēja līmenī, lai panāktu (tai skaitā ar plānotajiem pasākumiem) iedzīvotāju un uzņēmumu iesaistīšanos un atbildības sajūtas izveidošanos attiecībā uz pēdējos gados starptautisko organizāciju (kā piemēram, Komisijas, ANO, ESAO un Eiropas Sociālās atbildības institūta) veikto darbu ilgtspējīgas attīstības un uzņēmumu sociālās atbildības jomā.

2.3.6.1

Pieņemamo procedūru fokusā ir pētniecība un inovācija, atbalsts iekārtu atjaunošanas politikām, apmācība, vides pārvaldības un kontroles sistēmu izplatīšana.

2.3.6.2

Līdztekus informācijai un atbildības kultūras izplatīšanai, vispiemērotākie līdzekļi ir Starptautiskās standarta organizācijas 14001, vides vadības un standarta sistēmas (EMAS) (29), SEG (30) standarti, nodokļu atvieglojumi un finansiālais atbalsts mērķu sasniegšanai minētajā jomā, procedūru vienkāršošana un atbrīvojums no tām vides jomā tiem, kas saņēmuši attiecīgu sertifikātu.

2.3.6.3

Komiteja piekrīt, ka būtu lietderīgi iedibināt “Eiropas zaļās pilsētas balvu”. Tā varētu mudināt vietējās pašvaldības un tajās darbojošās publiskās un privātās struktūras optimizēt darbības, lai izstrādātu integrētu pieeju un atbilstošu attieksmi.

2.3.6.4

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi kopā ar Reģionu komiteju rādīt piemēru, izvērtējot iespēju izveidot pilsoniskās sabiedrības ikgadējo balvu “Eurogreen City” un sniegt ieguldījumu Uzraudzības centra ESPON (31) veiktajā progresa overtējumā, noskaidrot trūkumus un nodrošināt labākās prakses uzraudzību pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā VTNC ietvaros.

2.3.7

Pēc EESK ieskatiem, efektīvā pilsētu attīstības stratēģijā ietilpst galvenokārt atbilstošu pārvaldes sistēmu noteikšana, lai tālāk pārietu uz sarežģītu situāciju integrētu pārvaldi, kurai jāietver:

—	pasākumi un lēmumu pieņemšana vairākos teritoriālos līmeņos,

—	dažādi lēmumu pieņemšanas centri ar tiem piemītošu specifiku un prioritāriem mērķiem,

—	īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā īstenojamo mērķu precīzs grafiks.

2.3.8

EESK uzskata, ka galvenajiem nosacījumiem, lai uzlabotu sociāli atbildīgas teritorijas integrētu pārvaldības sistēmu, obligāti ir jāietver:

—	Komisijas iekšējā konsultāciju procesa uzlabošana,

—	ilgtspējīgā pilsētu sociāli ekonomiskajā un vides attīstībā iesaistīto partneru līdzdalība ierosināto pasākumu noteikšanā,

—	pastāvīgs un strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību ar mērķi pārredzami izplatīt informāciju par vides riskiem, videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu un nepieciešamību padarīt pilsētas pievilcīgākas,

—	vidēja termiņa perspektīvu kopīgs redzējums, kura pamatā ir plānotie līdzdalības pasākumi, iesaistot publisko un privāto lēmumu pieņemšanas centrus,

—	ietekmes novērtējuma mehānismi, kas pamatoti uz ES līmenī iepriekš noteiktiem kritērijiem un rādītājiem atbilstoši integrētai teritoriālai pieejai,

—	labās prakses analīze, jo īpaši sociālās integrācijas, drošības un pilsoniskās līdzāspastāvēšanas jomā,

—	izglītības par vides aizsardzības jautājumiem uzlabošana skolās un citās mācību iestādēs pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem,

—	kopīgi centieni finansēšanas sistēmas izstrādei, tostarp piesasitot Kopienas iniciatīvas JEREMIE un JESSICA, lai nodrošinātu pilsētu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo integrāciju, struktūrfondu, kohēzijas fondu, EIB un EIF, kā arī ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību,

—	veicināšanas pasākumi un sertifikācijas sistēmas, ko piešķir publiskajām un privātajām struktūrām par veiksmīgu darbību ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pilsētvides attīstībā.

Briselē, 2006. gada 13. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND

(1) OV C 65/02/2006, 5.2.2 punkts (ziņotāja: Heinisch kdze) un OV C 65 du 17.3.2006 (ziņotāji: Wolf kgs un Pezzini kgs).

(2) 7. pants — Vides aizsardzība: “Jautājums par augstu vides aizsardzības līmeni un tā uzlabošanu jāiekļauj ES politikās un jānodrošina tā atbilstība ilgtspējīgas attīstības principam”

(3) “Izvēlēsimies apvienot tirgus varenību ar universālu ideju autoritāti. Izvēlēsimies nodot privātā uzņēmuma radošos spēkus likteņa pabērnu un nākamo paaudžu rīcībā” (Kofi Annans, Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs). Vispasaules paktā, par ko ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans paziņoja Pasaules ekonomikas forumā Davosā (Šveice) 1999. gada janvārī un ar kuru viņš oficiāli iepazīstināja 2000. gada jūlijā ANO galvenajā mītnē, izskan aicinājums uzņēmumiem pievienoties deviņiem universāliem principiem cilvēktiesību, darba apstākļu un vides jomā.

(4) ESAO pamatnostādnes ir publicētas 2000. gada jūnijā, vēršoties pie starptautiskajiem uzņēmumiem.

(5) IEBS ir izstrādājis “Vērtību hartu uzņēmumiem” — II pielikums.

(6) Kurās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(7) Par prioritātēm, kas atzīmētas ar zvaigznīti ir sagatavotas direktīvas.

(8) COM (2005) 446 galīgā redakcija.

(9) COM (2005) 505 galīgā redakcija.

(10) COM (2005) 667 galīgā redakcija.

(11) COM (2005) 670 galīgā redakcija.

(12) Direktīva 2002/49/EK.

(13) COM (2005) 634 galīgā redakcija.

(14) Vides un drošības uzraudzība pasaules mērogā.

(15) “Ceļā uz pilsētvides tematisko stratēģiju” COM(2004)60.

(16) www.aalborgplus10.dk

(17) Bristoles vienošanās, 2005. gada decembris, www.odpm.gov.uk cod. prod. 05 EUPMI 03584 Bristoles vienošanās pamatā ir ilgtspējīgas sabiedrības 8 pamatfaktori: 1) aktīva, visaptveroša un droša; 2) laba pārvaldība; 3) labi sakari; 4) labas infrastruktūras un pakalpojumi; 5) videi draudzīga; 6) pievilcīga; 7) sekmīgi strukturēta un plānota; 8) visiem vienlīdzīga.

(18) PE(2005)0272, 2005. gada 21. septembris.

(19) Eiropas Sociālais fonds (COM(2004) 493) var sniegt atbalstu valsts pārvaldēm, to dažādajiem līmeņiem apmācību jomā. Programmai Life + arī ir svarīga nozīme.

(20) COM(2004) 494 un 495.

(21) COM(2005) 1.

(22) sk. 18. atsauci.

(23) Eiropas investīciju bankas (EIB) ieguldījums šajā jomā ir milzīgs.

(24) Skatīt SEC komisijas dienestu darba dokumenta 16 (2006) F pielikumu.

(25) Par šo tematu skatīt ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izvērtēšanu. Jauna stratēģija. Padomes 2006. gada 9. jūnija dokuments 10117/06, 29. un 30. punkts.

(26) Iniciatīvas Jessica (Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas) uzdevums ir rast risinājumus pilsētas zemes izmantojuma un attīstības projektu, un sociālo mājokļu projektu finansējuma problēmām, apvienojot dotācijas un aizdevumus.

(27) Velosipēdi ar elektrisko motoru.

(28) Pēc Versaļas pilsētas mēra vietnieka Buffetaut kga ielūguma, izpētes grupai, kuru vadīja Mendoza Castro kgs, bija iespēja iepazīties ar Versaļas pilsētas attīstības plāna (PLU) izstrādi, piemērošanu un attīstību Versaļas pašvaldības padomes 2003. gadā pieņemtās Agenda 21 īstenošanas ietvaros (skatīt 3. pielikumu).

(29) EMAS, Regula 761/2001, ar kuru groza regulu 1836/93.

(30) Jaunie ISO 14064 standarti: jauns standarts par siltumnīcefekta gāzi un direktīva 2003/87.

(31) Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkls/ ESPON (European Spatial Planning Observation Network).