23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/38

1.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (turpmāk tekstā — EGF) izveidi. EESK piekrīt mērķim, proti, ar EGF līdzekļu palīdzību veikt pasākumus gadījumos, kad strādājošie tieši saskaras ar plašām sociālajām problēmām, kas radušās nopietnu un neparedzētu ekonomikas traucējumu dēļ.

1.2

EESK piekrīt tam, ka dalībvalstīm pašām jāuzņemas galvenā atbildība un EGF līdzekļus būtu jāpiešķir tikai pēc dalībvalsts lūguma un pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Noteikumiem jābūt nepārprotamiem.

1.3

Spēcīgu traucējumu laikā liela nozīme ir uz nākotni orientētai politikai, dinamiskai uzņēmējdarbībai, reģionālo iestāžu atbildībai un attiecīgo ieinteresēto personu — uzņēmumu, sociālo partneru, valdību, reģionālo pašvaldību un citu dalībnieku — savlaicīgi veiktiem pasākumiem un sadarbībai. EGF kā viens no ES solidaritātes instrumentiem veic papildinošu funkciju. Lai saglabātu ticamību, nedrīkst viest pārāk lielas cerības.

1.4

Specifiskajiem, no EGF finansētajiem pasākumiem jāiekļaujas visu attiecīgo ieinteresēto personu vispārējos plānos. EGF nebūtu jāizmanto jomās, kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Jāprecizē, ka fonds ir paredzēts, lai radītu īpašas nodarbinātības iespējas personām, kas negaidīti nonākušas smagā ekonomiskā situācijā.

1.5

EESK aicina Komisiju nodrošināt sociālo partneru aktīvu līdzdalību procesos, kas paredzēti darba vietu radīšanai atlaistajiem darbiniekiem. Lai sasniegtu mērķi, t.i., atlaisto darba ņēmēju “ātru reintegrāciju” darba tirgū, parasti ir veicams grūts darbs. Pieredze liecina, ka šādiem procesiem ir nepieciešams ilgs laika periods.

1.6

Lai uzlabotu efektivitāti un saskaņotību, būtu jānodrošina dažādu pašreizējo instrumentu, īpaši EGF un struktūrfondu cieša koordinācija.

2.1

Komisija 2006. gada martā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (1). Tā mērķis ir sniegt vienreizēju finansiālu pabalstu, kas atvieglotu to darbinieku reģionos vai nozarēs, kuri cieš no ievērojamiem ekonomikas traucējumiem, reintegrāciju darba tirgū.

2.2

Nopietni ekonomikas traucējumi var rasties gadījumos, kad uzņēmumus pārvieto uz trešām valstīm, būtiski palielinās importa apjoms vai pakāpeniski samazinās ES tirgus daļa attiecīgajā nozarē. Galvenais kritērijs ir nosacījums, ka reģionos, kur bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo rādītāju, no darba uzņēmumā vai uzņēmumu grupā ir atlaisti vairāk nekā 1 000 darbinieki.

2.3

Lai pasākumiem un darbībām piesaistītu EGF finansējumu, tām jārada priekšnoteikumus atlaisto personu ātrai reintegrācijai darba tirgū. Atbalsts ir paredzēts papildus valsts pasākumiem un speciālām reģionālajām programmām. Pasākumos jāiekļauj pārkvalificēšana, pārcelšanās atbalsts, kā arī atbalsts jaundibinātiem uzņēmumiem un papildus piemaksas pie algas.

2.4

EGF sniegs finansiālo atbalstu vienīgi pēc dalībvalsts lūguma. Summa, ko maksā ES, nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām novērtētām izmaksām, kas paredzētas dalībvalsts pasākumu kopumam.

2.5

Finanšu plānā nav paredzēti īpašs finansējums attiecībā uz fondu. Tas tiks finansēts no nepilnīgi izmantotiem līdzekļiem un tādiem līdzekļiem, kuriem ir atceltas izdevumu saistības. Par katru līdzekļu piešķiršanas gadījumu lems budžeta lēmējinstitūcija, tas nozīmē, ka visu atbildību uzņemsies Padome un EP.

2.6

Paredzēta ir detalizēta budžeta procedūra. Dalībvalstis uzņemas atbildību par EGF atbalstīto darbību pārvaldību. Komisija veic uzraudzības funkcijas. Gadījumos, kad summa netiek izlietota, tā ir jāatmaksā.

2.7

Komisija pastāvīgi veic regulas rezultātu, kritēriju un efektivitātes novērtējumu, kā arī retrospektīvo novērtējumu. Sākot ar 2008. gadu Komisija iesniegs gada pārskatu par fonda ietvaros veiktajiem pasākumiem un to novērtējumus.

3.1

Priekšlikums, kas paredzēts, lai demonstrētu ES solidaritāti ar darbiniekiem, kuri ir atlaisti no darba pēc tam, kad ir notikušas negaidītas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, izstrādāts, pamatojoties uz Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumiem. Tas ir kompromisa risinājums un tādējādi daļa no vienošanās par finanšu plānu. Tika veikts ietekmes novērtējums (2), kas ietver svarīgu informāciju par EGF būtību un darbības jomu.

3.2

EGF pastāv atsevišķi no struktūrfondiem un ir viens no instrumentiem, kas nepieciešams, lai veicinātu Eiropas ekonomikas pielāgošanu un konkurētspēju (3).

3.3

Struktūrfondu mērķis ir uz nākotni vērsti pasākumi, pamatojoties uz daudzgadu pieeju, savukārt EGF nav paredzēts pārstrukturēšanas mērķiem. Tas ir īpaši paredzēts, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem reģionos, kurus skāruši nopietni triecieni, kas ietekmē pasaules tirdzniecības modeļus. Šādās reti sastopamās, bet izšķirošās situācijās var būt nepieciešams vienreizējs, laika ziņā ierobežots un konkrētām vajadzībām piemērots pabalsts. Daži EGF mērķi neatbilst struktūrfondu mērķiem.

3.4

Zināmā mērā kā piemēru var minēt 1962. gadā izveidoto ASV Tirdzniecības pielāgošanas pabalsta (TAA — US Trade Adjustment Assistance) programmu. TAA mērķis ir izlīdzināt asimetriju, kas konkrētos gadījumos vai reģionos pastāv starp tirgus atvēršanas un starptautiskās liberalizācijas kaitīgo ietekmi un to vispārējo labumu. TAA un EGF tomēr nav viegli salīdzināt, jo ASV un ES pastāv kultūras atšķirības un ir izmantoti atšķirīgi kritēriji.

3.5

EGF būtu jāfunkcionē saskaņā ar ESAO ieteikumiem, kuros ir skaidri noteikts tirdzniecības ietekmē darbu zaudējušo darbinieku grupu iedalījums un paredzēts saskaņā ar izmaksu efektivitātes, pārredzamības un atbildības principiem piešķirt pabalstu noteiktiem laika periodiem.

3.6

EGF ir paredzēts, lai Eiropas Savienībā veicinātu t.s. “elastīguma un drošības pieeju”, kurai raksturīgs līdzsvars starp elastīgumu un nodrošinātību ar darbu, un papildinātu struktūrfondu daudzgadu stratēģiskās prioritātes un politikas jomas.

4.1

Regulas pamatā ir nostāja, ka globalizācija kopumā pozitīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību ES. EESK tomēr atzīmē, ka vienlaicīgi iespējamas manāmas un nelabvēlīgas sekas reģionālā līmenī EGF būs īpašs instruments, kas paredzēts, lai veicinātu nodarbinātības iespējas tiem strādājošajiem, kurus skāruši nopietni ekonomikas traucējumi. Žēl, ka ne ietekmes novērtējumā (4), ne arī citos dokumentos nav veikta konkrētu gadījumu analīze.

4.2

Ņemot vērā, ka regulas ceturtajā apsvērumā ir teikts, ka EGF darbībai “jābūt saskaņotai un salīdzināmai ar pārējo Kopienas politiku un jāatbilst tās acquis”, priekšlikumi būtu uzmanīgi jāizpēta daudziem Komisijas politikas veidošanā iesaistītajiem dalībniekiem, jo īpaši Konkurences ģenerāldirekcijai, lai nepieļautu nepamatotu valsts subsīdiju piešķiršanu.

4.3

EGF izveide ir konkrēts Eiropas Savienības pasākums, lai novērstu ārējās tirdzniecības un globālā tirgus izraisīto nopietno traucējumu sekas. Nākotnē varētu apsvērt līdzīga instrumenta izveidi ar mērķi novērst iekšējās tirdzniecības un ES vienotā tirgus negatīvās sekas (piemēram, delokalizācija ES teritorijā, nodokļu politika).

4.4.1

Nepieciešami stingri intervences kritēriji. Diezgan neskaidrs tomēr ir 1. pantā minētais kritērijs, proti, “sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti lielo strukturālo izmaiņu pasaules tirdzniecības metodēs rezultātā, kur šīs izmaiņas ievērojami negatīvi ietekmē reģionālo vai vietējo ekonomiku”. Par fonda atbalsta pieteikumu iesniegšanu ir atbildīgas pirmām kārtām dalībvalstis. Komisijai būtu jānodrošina vienāda kritēriju piemērošana visos gadījumos un attiecībā uz visām dalībvalstīm.

4.4.2

Pierādījumu, ka pieteikums ir pamatots, iesniedz dalībvalstis. Komisija, pamatojoties uz pamatnostādnēm, pārbaudīs un stingri uzraudzīs pieteikuma procedūru, un budžeta lēmējinstitūcija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, piešķirs finansiālo atbalstu. Šajā sakarā Komisijai, dalībvalstīm un budžeta lēmējinstitūcijai būs jāmācās darba gaitā un no praktiskās pieredzes. Jāizvairās pieļaut neskaidrības, t.i., visā Savienībā jāpieņem un jāpiemēro vienādi noteikumi un pieeja.

4.4.3

Attiecībā uz darba vietu skaita samazināšanās minimālo līmeni attiecīgajos reģionos 2. pantā ir skaidri definēti intervences kritēriji. Tomēr jāsaka, ka kritērijs “1 000 darbinieki” neattiecas tikai uz vienu uzņēmumu, bet ietver arī pakārtotus ražošanas uzņēmumus un piegādes uzņēmumus.

4.4.4

Parasti darbinieku skaita samazināšanas motīvi būs saistīti ar virkni faktoru, piemēram, modernizācija, racionalizācija, ražošanas metožu maiņa un, protams, starptautiskās tirdzniecības modeļi. Tikai retos gadījumos pilnībā dominēs viens konkrēts faktors.

4.4.5

Amerikāņu TAA programma ir ņemta par piemēru. Komisijas aprakstā par TAA funkcionēšanu tomēr atkal ir diezgan neskaidri izklāstīts jautājums par saikni starp tirdzniecības modeļu izmaiņām un valsts pasākumiem ar mērķi mazināt to ietekmi uz atlaistajiem darbiniekiem. Turklāt TAA kritēriji un piemērošanas gaita būtiski atšķiras no tā, ko ir paredzējusi ES.

4.4.6

EGF līdzekļi tiks pieprasīti ekonomikas traucējumu un neparedzētu apstākļu gadījumā. Pārmaiņu tendences parasti tomēr ir jūtamas, pirms šīs izmaiņas atstāj reālu ietekmi. Laba uzņēmumu vadība nozīmē to, ka piemērotā brīdī tiek veikti priekšlaicīgi pasākumi.

4.4.7

Iepriekš minētais nozīmē, ka jebkuros plānotos valsts un ES atbalsta pasākumos būs jāņem vērā tas, kādus pasākumus uzņēmumi un sociālie partneri paši ir veikuši, paredzot pārmaiņas. Piemēram, cik atbilstīgi ir atbalsta pasākumi, ja uzņēmums un sociālie partneri nevērības dēļ nav savlaicīgi atpazinuši pārmaiņas, kas varētu apdraudēt tirgus un/vai darba vietas?

4.5.1

Atšķirība starp struktūrfondiem un EGF ir trejāda: a) atšķiras to apjoms — 44 miljardi euro pret 500 miljoniem euro gadā nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam; b) atsķirīga pieeja: ilgtermiņa un uz nākotni orientēta pieeja plašiem modernizācijas pasākumiem no vienas puses, un īslaicīgi, mērķtiecīgi pasākumi darbinieku ātrai reintegrēšanai darba tirgū, no otras puses; c) struktūrfondi to apjoma un darbības jomas dēļ ir saistīti ar birokrātiskām procedūrām, turpretī EGF gadījumā nav nepieciešama birokrātiska pieeja.

4.5.2

Jānodrošina, lai struktūrfondi būtu nepārprotami nošķirti no EGF. Saskaņā ar definīciju EGF izmantošana notiek īslaicīgi un ierobežotā laika periodā, un ir paredzēta īpašiem gadījumiem. Ilgtermiņā un plašākā reģionālajā kontekstā var paredzēt papildu līdzekļus no struktūrfondiem. Gadījumos, kad pasākumi viens otru papildina, jāņem vērā katra fonda atšķirīgie principi un struktūra.

4.5.3

Nebūs viegli radīt nosacījumus atlaisto darbinieku “ātrai” reintegrācijai darba tirgū, ja vide un apstākļi nebūs labvēlīgi, piemēram, galvenokārt reģionos, kuros dominē viena ražošanas nozare, kā arī ekonomiski atpalikušos reģionos vai arī tajās vietās, kur trūkst izglītības un pārkvalifikācijas iespēju uz vietas, u.c. Īpaša uzmanība jāpievērš vidējā un augstākā līmeņa vadībai, lai novērstu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Šādos gadījumos, iespējams, būs nepieciešams apvienot gan struktūrfondu, gan EGF līdzekļus, kā arī iespējami lietderīgi izmantot EURES tīklu, lai sekmētu mobilitātes iespējas Eiropā. Efektīvas koordinācijas trūkums var radīt problēmas. Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš 5. panta 3. punkta noteikumiem.

4.5.4

Noteikumi par piemērotām darbībām, kas minētas 3. pantā, jāskata kopā ar 5. un 6. panta noteikumiem, īpaši attiecībā uz reģionālo, valstu un ES pasākumu savstarpējo saistību un mijiedarbību. Tā kā ES darbības papildina reģionālā un valstu līmenī veiktos pasākumus, noderīga būtu ES iepriekš gūtā pieredze, piemēram saistībā ar RESIDER, RECHAR un RETEX, kā arī citās situācijās, ņemot vērā, ka EGF nav piešķirts pārstrukturēšanas uzdevums.

4.5.5

Īpašos gadījumos var būt lietderīga modernajā rūpniecības politikā analīžu pārbaudīšanai un izmantojamo instrumentu noteikšanai izmantotā sektorālā pieeja.

4.5.6

Vairākas dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību tam, lai ar ienākumu jautājumiem saistītā politika un darba tirgus politika paliktu valstu kompetencē un Komisija nevarētu iejaukties valstu kompetencēs. Tādēļ attiecībā uz dalībvalstu izstrādāto pasākumu kopumu īpašu krīzes situāciju risināšanai, ES ieguldījums skaidri jākoncentrē uz konkrētām personām un uz atlaisto darbinieku reintegrēšanu darba tirgū. Šajā sakarā EESK norāda uz kritērijiem, kas minēti Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma kādreizējā sociālo jautājumu nodaļā un var palīdzēt, lai nepieļautu iestāžu darba pārklāšanos un iestāžu konfliktus.

4.6

Budžeta lēmējinstitūcijai ir ļoti liela nozīme. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka regulā ir pienācīgi un detalizēti aprakstītas finansēšanas procedūras, kas ir jāievēro.

4.7

Regula ir paredzēta īpašiem ārkārtas gadījumiem, kuros parasti ir nepieciešama ātra un efektīva rīcība. Tas nozīmē, ka attiecībā uz noteikumu piemērošanu, protams, jāsamazina birokrātija, tomēr tajā pašā laikā nepieciešama pienācīga piesardzība. Būtu jāsaglabā mērķis, proti, efektīva atbalsta nodrošinājums pēc iespējas īsākā laikā.

4.8

Vairākos, pat sarežģītos gadījumos (nesenā) pagātnē ir veiksmīgi veikta pārstrukturēšana. Lai gan katrs atsevišķs gadījums ir unikāls, pārstrukturēšanas lielā dažādība liecina, ka tādi kopīgie visu ieinteresēto personu centieni reģionālajā līmenī, ko bieži vien atbalsta valdība un kas ir orientēti uz nosacījumu veidošanu, lai dibinātu jaunus vai atkal nostiprinātu jau esošos rūpniecības un uz pakalpojumiem orientētos uzņēmumus un veiktu reoganizāciju, ir guvuši panākumus.

4.9

Vairumā gadījumu ekonomiskie un sociālie plāni tika izveidoti, cieši sadarbojoties valsts valdībai, reģionālajām pašvaldībām un sociālajiem partneriem, kas organizēja galvenokārt apaļā galda sarunas un iesaistīja visas reģionā esošās ieinteresētās personas.

4.10

Attiecībā uz jauno EGF jāparedz un jāveic līdzīgas procedūras, lai fondu varētu veiksmīgi izmantot. Šim nolūkam Komisijas pārstāvjiem tieši jāpiedalās šādās reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju tikšanās reizēs un sanāksmēs.

5.1

Lai gan budžeta līdzekļu piešķīrumu EGF 500 miljonu euro apmērā Komisija noteica ar statistiskās imitācijas palīdzību, pamatojoties uz konkrētiem gadījumiem, piešķirtā summa jānovērtē un, iespējams, jākoriģē katru gadu atbilstoši attiecīgajai situācijai un atsauksmēm par fonda līdzekļu izlietojumu.

5.2

Priekšlikuma regulai 2. pantā ir teikts, ka EGF finansētie pasākumi tiek veikti nopietna ekonomikas traucējuma gadījumā. EESK aicina Padomi pirms regulas spēkā stāšanās apspriest 2. panta pirmajā rindkopā minēto parādību definīcijas. Pārāk plašu definīciju dēļ budžeta lēmējinstitūcijai vēlāk varētu rasties grūtības efektīvu lēmumu pieņemšanā. Arī pārāk šauras definīcijas var izraisīt tādu pašu efektu. Diskusija Padomē var būt noderīga, lai atrisinātu dilemmu un atrastu vidusceļu. Šāda diskusija varētu sniegt lietderīgu ieguldījumu arī Komisijas pamatnostādņu izstrādē.

5.3

Skaidri jānorāda intervences iemesli. Jāņem vērā uzņēmumu pašu, kā arī sociālo partneru un citu ieinteresēto personu priekšlaicīgi veiktie pasākumi. Arī minēto aspektu varētu iekļaut Komisijas pamatnostādnēs.

5.4

Ikgadējā novērtējuma ietvaros un arī sakarā ar iespējamiem grozījumiem saskaņā ar 20. panta noteikumiem būtu jāapsver iespēja veikt 2. pantā minēto intervences kritēriju (iesaistīto darbinieku skaits, teritoriālā dimensija un nodarbinātības rādītāji) novērtējumu, lai nodrošinātu to, ka intervences kritēriji ir pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu atbilstību konkrētu reģionu īpatnībām, pirmām kārtām mazās valstīs, kurās darbojas galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi.

5.5

Priekšlikuma regulai 3. panta a) un b) punktos ir minēti pasākumi, kuru veikšanai var izmantot EGF finansējumu. EESK piebilst, ka tādas ar ienākumu jautājumiem saistītas jomas kā tiesības saņemt pensiju un sociālos pabalstus ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. EGF būtu jāizmanto tikai dažāda veida izglītības un apmācības iespēju un pamatnosacījumu finansēšanai. Īpašos apstākļos var piešķirt algas piemaksu personām, kam ir darba vieta vai kas to meklē.

5.6

Dokumenta 10. panta 1. punktā noteikts, ka EGF maksimālais iegulfījums nedrīkst pārsniegt 50 % no dalībvalsts paredzēto pasākumu kopuma. EESK nevēlas apstrīdēt šī procentuālā apjoma atbilstību. Komiteja tomēr norāda, ka pastāv saikne starp EGF finansiālā pabalsta apmēru un izskatāmo gadījumu skaitu un apjomu.

5.7

Attiecībā uz 12. pantu EESK ierosina grozīt 1. punkta b) apakšpunktu šādi: “apliecinājums, ka 2. pantā izklāstītie kritēriju un 6. pantā noteiktās prasības ir izpildītas”.

5.8

EESK uzskata, ka visos EGF līdzekļu piešķiršanas procedūras posmos jāiesaista sociālie partneri un citas reģiona ieinteresētās personas. Komisijai būtu jāinformē arī EESK un Reģionu komiteja.

5.9

Sākot ar 2008. gadu, Komisija iesniegs gada pārskatu par EGF. Šādu retrospektīvu novērtējumu varētu apspriest Padomē. Priekšlikuma 20. pantā ir paredzēts formāli pārskatīt regulu līdz 2013. gada decembrim. EESK ierosina Komisijai iekļaut EGF novērtējumu arī Baltajā grāmatā, kas sagaidāma 2009. gadā, lai sagatavotu starpposma diskusiju par ES budžetu.