18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/58


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Ar uzņēmuma peļņas nodokli saistītu iekšējā tirgus šķēršļu novēršana maziem un vidējiem uzņēmumiem — iespējama eksperimentāla piederības valsts nodokļu uzlikšanas režīma izklāsts”

KOM(2005) 702 galīgā red.

(2006/C 195/14)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 23. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa, savu atzinumu pieņēma 2006. gada 28. aprīlī. Ziņotājs — LEVAUX kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 427. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 17. un 18. maijā (17. maija sēdē), ar 143 balsīm par, 6 — atturoties, ir pieņēmusi šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1

EESK atgādina, ka tā ilgtermiņā atbalsta nodokļu režīmu saskaņošanu Eiropas līmenī. Tam tomēr vel ir daudz šķēršļu un tādēļ EESK:

atkārtoti apliecina savu atbalstu Komisijas pamatnostādnēm un centieniem atvieglot MVU darbības attīstību, tomēr apšauba ierosinātā pasākuma efektivitāti un iespējas,

uzskata, ka, tā kā paredzēts eksperimentāls pasākums, būtu atbilstošāk ierosināt kontrolētāku sistēmu, izmantojot konkrētu pieredzi un pamatojoties uz atsevišķu dalībvalstu un MVU arodorganizāciju brīvprātīgu iesaistīšanos, ierobežojot eksperimenta laiku līdz 5 gadiem, lai izdarītu lietderīgus secinājumus un tādējādi īstenotu veiksmīgos elementus,

iesaka Komisijai izmantot elementus, ko satur dažādi tālāk tekstā uzskaitītie atzinumi, lai ilgtermiņā izstrādātu vadlīniju, sniedzot MVU konsekventus risinājumus, jo īpaši tādus, kuros paredzēts izstrādāt “Eiropas MVU statūtus”.

2.   Iepriekšējie EESK atzinumi

2.1

Pirms šajā atzinumā skatāmā paziņojuma Komisija pēdējo gadu laikā ir sniegusi vairākus priekšlikumus. Komisijas paziņojums ir jauns ieguldījums nolūkā sniegt jaunas iespējas nodokļu jomā — jo īpaši sakarā ar uzņēmuma peļņas nodokli — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuru lielā nozīme darba vietu un bagātību radīšanā ES ir vairākkārt apstiprināta, jo īpaši “Lisabonas rīcības plānā”.

2.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai kopš 90. gadu beigām vairākkārt tika pieprasītas konsultācijas par priekšlikumiem, rekomendācijām un paziņojumiem minētā temata vai ar to saistītu tematu sakarā. Turpmāk tekstā minēti nesenie konsultatīvie un pašiniciatīvas atzinumi, kuros īpaši skatīts MVU piemērojamais “Eiropas uzņēmuma” koncepts, kā arī nodokļu sistēmas vienkāršošana, kas nepieciešama, lai nekavējoties atbrīvotos no šķēršļiem minēto uzņēmumu attīstībā.

2000. gadā — EESK atzinums  (1) par “Eiropas Mazo uzņēmumu hartu”, kur izteikti apmēram divpadsmit priekšlikumi un cita starpā prasīts “izveidot vienkāršotu nodokļu sistēmu MVU, paredzot atbrīvot no peļņas nodokļa mikrouzņēmumus, kuru apgrozījums ir mazāks par kādu noteiktu slieksni”.

2001. gadā — EESK atzinums  (2) par Komisijas paziņojumu sakarā ar “Eiropas Savienības nodokļu politiku — prioritātes nākamajiem gadiem”. EESK “atbalstīja visus Komisijas mērķus nodokļu politikas jomā, uzsverot nepieciešamību saskaņot uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem, lai izskaustu grūtības, ar kurām MVU saskaras valstīs pastāvošo atšķirību dēļ”.

2002. gadā — EESK pašiniciatīvas atzinums  (3) par tematu MVU iespējas iegūt statusu Eiropas tiesībās, kas ļautu “...nodrošināt tādu pašu attieksmi kā lielāku uzņēmumu gadījumā, piedāvājot MVU Eiropas marķējumu, lai atvieglotu to darbību iekšēja tirgū, novērstu vairākkārtējas aplikšanas ar nodokļiem risku utt. ....”

2002. gadā EESK pašiniciatīvas atzinums  (4) par tematu “Tiešie nodokļi uzņēmējdarbībai”, “... neatlaidīgi aicinot pastiprināt pasākumus, lai izvairītos no divkāršas aplikšanas ar nodokļiem... Atbalstot mērķi izveidot iekšējo tirgu bez šķēršļiem, ko rada aplikšana ar nodokļiem, pieņemot kopīgus principus ... uzsverot, ka harmonizētas ar nodokli apliekamās summas ieviešana visiem ES uzņēmumiem ir savienojama ar ES dalībvalstu un reģionu nodokļu suverenitāti, tā kā netiek skarta to kompetence noteikt nodokļu līmeni.”

2003. gadā EESK atzinums  (5) par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par vienotu nodokļu sistēmu dalībvalstu mātes uzņēmumiem un filiālēm” EESK atbalstīja Komisijas projektu “atcelt vai vismaz samazināt kādas filiāles peļņas, kas sadalīta mātes uzņēmuma vai pastāvīga dibinājuma piederības valstī, divkāršu vai daudzkāršu nodokļu uzlikšanu”.

2003. gadā — EESK pašiniciatīvas atzinums  (6) par tematu “Nodokļu sistēma Eiropas Savienībā: vienoti principi, nodokļu noteikumu konverģence un kvalificēta vairākuma balsojuma iespējas”, “...pieprasot padziļināt trīs jautājumus, proti, vienotas bāzes ieviešana nodokļu piemērošanai uzņēmumiem un uzņēmumu nodokļu likmju minimālo līmeņu noteikšana ar kvalificētu vairākumu ”.

2004. gadā EESK izpētes atzinums  (7), kas pēc Komisijas pieprasījuma sagatavots par tematu “MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu spēja pielāgoties izmaiņām, ko izraisa ekonomikas dinamisms”, kurā EESK apliecina nepieciešamību “samazināt šķēršļus MVU un SEU piekļuvei pasaules tirgiem, jo īpaši, samazinot tos skarošo administratīvo un juridisko slogu.”

2004. gadā — EESK atzinums  (8) par tematu “Komisijas paziņojums — Iekšējais tirgus bez šķēršļiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu uzņēmumiem”, kurā EESK uzsver:

3.2. punktā — nepieciešamību izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus “konsolidējot vienošanās par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem (...), jo MVU nav nepieciešamo resursu, lai piemērotu 15 — un drīzumā jau 25 — dažādus režīmus”.

3.3. punktā — vajadzību piemērot nodokļus MVU atbilstoši piederības valsts noteikumiem, iespējams, pamatojoties uz noteiktiem apgrozījuma griestiem.“

3.3. punktā to, ka” Komisijas izmēģinājuma projekts sakarā ar nodokļu uzlikšanu pēc piederības valsts noteikumiem ir to problēmu risinājums, kas saistītas ar MVU pārrobežu darbību, jo atvieglo administratīvo slogu attiecībā uz nodokļu maksāšanas pienākumu. Nodokļu uzlikšanu pēc piederības valsts likuma varētu izmēģināt sākumā uz divpusēja pamata un vēlāk, pozitīvas pieredzes gadījumā, to, iespējams, varētu piemērot visā Eiropas Savienībā.

3.4. punktā “ka kopīga nodokļu bāze visā Eiropas Savienībā ir pirmais nozīmīgais posms”.

3.7. punktā arī vēlreiz uzstāj, ka dalībvalstīm, kas ir visietekmīgākie jomas dalībnieki, nepieciešams panākt vienošanos, kas īpaši MVU ļauj izvērst savu darbību aiz valstu robežām, lai radītu darba vietas, tādēļ mudina tos veikt minētās aktivitātes, jo tieši MVU ir galvenie jaunu darba vietu radītāji.

2.3

EESK sniedz citātus no minētajiem 8 atzinumiem, kas izstrādāti 5 gadu laikā:

lai uzsvērtu tās sniegtā ieguldījuma nozīmi,

lai atgādinātu par piemērotiem pasākumiem, kas palīdz MVU pastiprināti piedalīties ES iekšēja tirgū,

lai uzsvērtu, ka Komisijai neatlaidīgā darbā jārod veiksmīgi risinājumi.

2.4

EESK tomēr pauž nožēlu, ka piecu gadu laika nav izveidots konkrēts iedarbīgs līdzeklis. Tāpat Komiteja uzstājīgi pieprasa Parlamentam un Padomei pieņemt lēmumu par šķēršļu, kas tagad ir skaidri noteikti, izskaušanu.

3.   Komisijas priekšlikumi un EESK piezīmes

3.1

Lai gan EESK šķiet, ka tā jau iepriekš ir sniegusi Komisijas priekšlikumam līdzīga satura atzinumus, Komiteja vēlas tos papildināt vairākos jautājumos.

3.2

Komisija savā paziņojumā atgādina, ka MVU dalība iekšējā tirgū ievērojami atpaliek no lielāko uzņēmumu darbības un ka tas saistīts ar nodokļu sistēmu. Tā atgādina, ka jāiedrošina MVU pārrobežu izplatība un iesaka uzlikt nodokļus atbilstoši piederības valsts likumam. Tā kā jautājums ir par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem un, konkrēti, uzņēmumu nodokļiem. Komisija ierosina, lai dalībvalstis un uzņēmumi pārbauda “nodokļu uzlikšanu saskaņā ar piederības valsts noteikumiem”, izmantojot eksperimentālu izmēģinājuma sistēmu.

3.3

EESK ir jau ieteikusi šādu iniciatīvu un to principiāli atbalstījusi. Tā tomēr atgādina, ka tikai ierobežots skaits MVU paredz pārrobežu darbību; tāpat šādā eksperimentā var paredzēt tikai tādu ierobežota skaita uzņēmumu piedalīšanos, kam vai nu to izvietojuma vai darbības jomas dēļ ir kāda stratēģija darbībai ārzemēs. Lai gan EESK atbalsta priekšlikumu, tā vēlas, lai Komisija skaidrāk norādītu

kāds ir aptuvens to MVU skaits, kas varētu būt ieinteresēti tuvākajā nākotnē izmantot ieteikto līdzekli saistībā ar uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanu,

kāda ir to ekonomiskā nozīme ES,

kādas ir visvairāk skartās tautsaimniecības nozares.

3.3.1

Faktiski izvirzītais mērķis ir sekmēt izaugsmi un nodarbinātību, atvieglojot MVU darbību un ņemot vērā arī Eiropas ierobežotos budžeta līdzekļus; EESK uzskata, ka jāizvairās no līdzekļu saskaldīšanas un jāsniedz priekšroka ierobežotam pasākumu skaitam, uzsverot efektivitāti. Lai to panāktu, atkarībā no pieejamas statistiskās informācijas jāpārbauda ne tikai ierosinātā pasākuma efektivitāte, bet tā jāsalīdzina ar citiem pasākumiem, kas varētu būt atbilstošāki. EESK pauž pārsteigumu, ka pietiekošas informācijas minētajā jautājumā trūkuma dēļ Komisija tās ietekmes pētījumā nevar novērtēt izmaksas, kas saistītas ar tās ierosinātā pasākuma īstenošanu.

3.4

Lai pamatotu sava priekšlikuma lietderību, Komisija balstās uz kādas 2004. gada otrajā pusgadā organizētas aptaujas rezultātiem — tika aptaujāti 25 valstu MVU un arodorganizācijas. Komisija saņēma tikai 194 aizpildītas aptaujas lapas, no kurām 168 bija no Vācijas uzņēmumiem (sk. pievienoto dokumentu).

3.4.1

EESK secina, ka minētā aptauja ES nav ļāvusi iegūt pietiekošu skaitu atbilžu, kaut gan pastāv vairāki miljoni MVU un divi miljoni tikai būvniecības nozarē vien. Tāpat ir pārsteidzoši, ka aptaujā nav piedalījušās arodorganizācijas un sociālie partneri. Ja vien atbildes nav konfidenciālas, EESK vēlas tās iegūt informācijai.

3.4.2

EESK uzskata, ka Komisijai nevajadzēja izdarīt, iespējams, nepietiekoši pamatotus secinājumus, vadoties pēc minētās aptaujas, kas devusi ļoti nedaudz izmantojamas informācijas.

3.5

EESK uzskata, ka Komisijai:

jānoskaidro uzņēmumu intereses par aptauju trūkuma iemesli,

jāparedz pietiekošs budžets, lai speciālistiem varētu pasūtīt šādu aptauju veikšanu. Vispirms speciālisti veiktu izpēti, vai aptaujas temats, tās mērķis un saturs ir lietderīgi. Arī tieši kontakti ar MVU, kam jau ir filiāles citās dalībvalstīs, varētu ļaut labāk novērtēt grūtību, ar kurām tie saskaras, nozīmi.

jāizvairās no aptaujas izplatīšanas tikai internetā, jo tāda metode, šķiet, nav labi piemērota MVU; labāk būtu to izsniegt organizācijām, kas regulāri apmeklē Komisijas tīmekļa vietni.

3.5.1

Iespējams arī, ka atsevišķi MVU vadītāji, kam ir noteikta vēlēšanās uzsākt darbību citas dalībvalstīs, nebažījas galvenokārt par to, kā viņiem būs jāmaksā nodokļi, bet gan tiecas atrast komersantu grupas uz vietas, ieguldīt mārketingā un rezultātā iegūt peļņu?

3.5.2

Visbeidzot iespējams, ka vēl citi MVU vadītāji uzskata, ka, uzsākot darbību citā dalībvalstī, viņiem jāsaskaras ar daudzām administratīvām, juridiskām, sociālām, nodokļu u.c problēmām, kas ir tik sarežģītas, ka viņu filiāles darbība būtu mazsvarīga un priekšlaicīga, tādēļ dod priekšroku kopuzņēmuma izveidošanai, iesaistot kādu vietējo uzņēmumu (kas ir atbalstāmi, ņemot vērā kohēziju Eiropā).

3.6

Komisija noteikusi šādus tās ieteiktā izmēģinājuma pasākuma mērķus.

Izmēģinājuma režīma plaša piemērošana visiem MVU, tajā skaitā mikrouzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk par 10 strādājošajiem.

Aprēķini saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecībā uz ienākumu nodokļu bāzi mātes uzņēmuma piederības valstī, tāpat arī attiecībā uz visām filiālēm un pastāvīgiem un likumīgiem dibinājumiem, kas mātes uzņēmumam pieder citās iesaistītajās valstīs.

Šādi noteikta nodokļu bāze, kas tiktu sadalīta starp iesaistītajām dalībvalstīm atkarībā no to daļas kopējā algu sarakstā un/vai uzņēmuma kopējā apgrozījumā. Pēc tam katra dalībvalsts piemērotu savu uzliekamā nodokļu līmeni, pamatojoties uz tās attiecīgo nodokļu bāzi.

Zaudējumu pārrobežu kompensācija.

Tādējādi tiktu samazinātas MVU izmaksas, kas saistītas ar daudzajiem valstu noteikumiem uzņēmumu nodokļu sakarā un kas parasti liek izmantot dārgus speciālistus.

3.7

EESK secina, ka minētie mērķi un to pielietojums atbilst iepriekš paredzētajam. Tā apstiprina savu atbalstu, tomēr iesaka pozitīvu rezultātu gadījumā steidzami ieviest Eiropas līmeņa uzraudzības un, iespējams, nodokļu dempinga kontroles līdzekli, lai novērstu to, ka uzņēmumi maina mātes uzņēmuma oficiālo adresi un pārceļ to uz kādu Savienības valsti, kas piedāvā izdevīgus uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanas nosacījumus.

3.8

Komisija aicina dalībvalstis vest sarunas un noslēgt divpusējas vienošanās, definējot izmēģinājuma režīma ieviešanas praktiskos nosacījumus, ņemot vērā tās ieteiktās un nesaistošās vispārīgās nostādnes. Komisija piedāvā savu dienestu palīdzību divpusējo līgumu sagatavošanai un izpildei.

3.9

EESK labi saprot Komisijas darbības ierobežojumus un pauž gandarījumu par to, ka tā izvēlējusies tikai ierosinātāja un veicinātāja lomu. Tas ļaus MVU eksperimentāli izmantot izmēģinājuma noteikumus, ko satur atsevišķu ES valstu divpusējās vienošanās. Atkarībā no minētās pieredzes rezultātiem Komisija atbilstošā brīdī ierosinās paplašināt eksperimentu, papildinot to ar visiedarbīgākajiem izmēģinājuma noteikumiem.

3.10

EESK pievienojas Komisijai, apliecinot, ka viens no galvenajiem MVU šķēršļiem ir valstu noteikumu daudzums. ES 25 dalībvalstu savstarpējo divpusējo nolīgumu daudzums, kas visi savā starpā ļoti atšķirsies, novedīs pie tā, ka MVU izmantos tikai nelielu to daļu. Tas nepalīdzēs panākt nepieciešamo vienkāršošanu.

3.11

Turklāt EESK ir šaubas sakarā ar praktiskajām sekām tam, ka Komisijai nav nodoma konkrētāk noteikt tās ieteiktā eksperimentālā pasākuma realizēšanas norisi. Kāda veidā pēc daudzo divpusējo nolīgumu īstenošanas būs panākama nodokļu režīmu harmonizācija (kas ir ilgtermiņa mērķis), ja jau sākumā nav noteikti atsevišķi konverģences kritēriji?

3.12

Visbeidzot EESK norāda, ka nav veikts nekāds detalizēts pētījums par to, vai Eiropā starp tādām valstīm vai reģioniem kā, piemēram Šveice, Lihtenšteina, Vatikāns vai mazām hercogistes tādām kā Monako, Sanmarīno Andora u.c. nepastāv vienošanās, kas ļauj mazināt vai izskaust uzņēmumu (jo īpaši MVU) darbību ietekmējošu vairāku valstu, reģionālo vai vietējo nodokļu sistēmu darbību.

Briselē, 2006. gada 17. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV C 204, 18.07. 2004, 57. lpp.

(2)  OV C 48/73, 21.02.2002, 73. lpp.

(3)  OV C 125, 27.05.2002, 100. lpp

(4)  OV C 241, 07.10.2002, 75. lpp.

(5)  OV C 32, 5.02.2004, 118. lpp.

(6)  OV C 80, 30.03.2004, 139. lpp

(7)  OV C 120, 20.05.2005, 10. lpp.

(8)  OV C 117, 30.04.2004, 38. lpp.