18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/37

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iesniegusi direktīvas projektu par plūdu pārvaldību, kā Komiteja to bija pieprasījusi savā atzinumā (1) par iepriekš pieņemto paziņojumu, un īpaši atzinīgi Komiteja vērtē to, ka minētajā priekšlikumā ir iekļauta Ūdens pamatdirektīvā noteiktā metodika un instrumenti. Iekļaujot upju baseinu plānā plūdu riska kartes un plānus, tiek regulēti visi pasākumi, kas attiecas uz iekšējo ūdensceļu un ar tiem saistīto saistīto piekrastes apgabalu apsaimniekošanu.

1.2

Priekšnosacījums efektīvai direktīvas ieviešanai ir apsteidzošs upju baseinu un piekrastes apgabalu novērtējums, kas izpaužas rūpīgā stāvokļa novērtējumā par atbilstošo laika posmu, it sevišķi tajos reģionos, kuros klimata pārmaiņu un cilvēku darbības rezultātā pastāv paaugstināti plūdu draudi.

1.3

Ir arī izteikti jāpieprasa preventīvi līdzekļi pret plūdu radītajām nelabvēlīgajām sekām, kas panākams, par jebkuriem veicamajiem pasākumiem informējot sabiedrību ar informācijas kampaņām un līdzdarbošanās iespējām. Tādēļ EESK lūdz Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, lai normas, kas ir iekļautas Ūdens pamatdirektīvas 14. pantā un šajā direktīvas priekšlikumā, būtu ietvertas arī plānos par upju baseiniem.

1.4

Ir jāturpina attīstīt plūdu pārvaldības plāni un plūdu riska kartes tādā pat veidā, kā tas jau ir parādīts direktīvas priekšlikumā. Augstam riskam pakļautu upju baseinu iedalīšanai kategorijās ir jāaptver kā prioritāras normas par konkrētu rīcību ar piemērotu finansējumu, tā arī izmaksu samazināšanai piemērojamie kritēriji, vienlaicīgi paaugstinot ieguvumu iedzīvotājiem. Rezultātam ir jābūt iespējamo plūdu apdraudēto teritoriju ilgtspējīgai un integrētai attīstībai.

1.5

Attiecībā uz Kopienas darbībām starpdisciplīnu pētniecības un koordinācijas jomās arī jāuzsver, ka ir jāattīsta tālāk visas Eiropas ūdeņiem paredzētās politikas.

2.1

Izstrādājot Direktīvu 2000/60/EK vai tā dēvēto “Ūdens pamatdirektīvu”, nebija ņemti vērā šādi apstākļi: mērķu noteikšana attiecībā uz plūdu novēršanas, mazināšanas un pretplūdu aizsardzības pasākumiem. Pēdējo desmit gadu laikā ES teritorijā tik tiešām ir bijuši vairāk nekā 100 plūdu gadījumi ar daudziem bojāgājušajiem un ievērojamiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Komisija iesniedza paziņojumu par stāvokļa izpēti (2), kurā tā ierosināja saskaņotu darbību Eiropas Savienībā. Šeit apskatītais direktīvas priekšlikums ir šīs darbības sastāvdaļa.

2.2

Kā paziņojumā, tā arī direktīvas priekšlikumā uzsvars ir likts uz to, lai visi ūdens politikas pasākumi tiktu saskaņoti ar pārējām Kopienas politikām pretplūdu aizsardzības un plūdu mazināšanas jomā plūdu gadījumā. Pētniecības politika ar tādām iniciatīvām kā FLOODsite veicina integrētās analīzes procedūras un plūdu riska pārvaldības uzlabošanu; reģionālā politika, izmantojot struktūrfondus, īpaši Eiropas reģionālās attīstības un kopējās lauksaimniecības fondu, kā arī ar (maksājumu) atdalīšanas un savstarpējās atbilstības nodrošināšanas instrumentiem (3) veido apjomīgu pasākumu kopumu, kas nodrošina labākus rezultātus nekā atsevišķi ūdens saimniecības pasākumi.

2.3

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir plūdu risku samazināšana un to pārvaldība, jo plūdi apdraud cilvēku dzīvību un veselību, materiālās vērtības, kā arī dabu un apkārtējo vidi. Šī priekšlikuma iekļaušana Ūdens pamatdirektīvā pieļauj organizatorisko un administratīvo procedūru vienkāršošanu, jo vairāk tādēļ, ka, ievērojot Ūdens pamatdirektīvas nosacījumus, tā darbība ir vērsta uz upju baseinu apgabaliem. Tas nozīmē, ka visiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai izsargātos no plūdu draudiem vai tos samazinātu, ir jānotiek katrai atsevišķai upei paredzētu upju baseinu plānu ietvaros; tas nozīmē arī, ka abos gadījumos jāiesaista vienas un tās pašas iestādes, tām tikai piešķir atbilstošo kompetenci jaunajā atbildības jomā. Ir jānorāda arī uz to, ka efektivitāte palielinātos gadījumā, ja jaunajai ierosinātajai direktīvai paredzētie laika termiņi būtu saskaņoti ar Ūdens pamatdirektīvai noteiktajiem laika termiņiem.

2.4

EESK atbalsta direktīvas priekšlikumu. Priekšlikuma satura pārbaudes laikā Komiteja secināja, ka ir ņemtas vērā daudzas atzinumā par 2004. gada paziņojumu izteiktās piezīmes (4). Komiteja izteikti aicina Komisiju tai uzticētos uzdevumus arī izpildīt; Komisijas loma Ūdens pamatdirektīvas satura un visu nosacījumu ieviešanā ir nodrošinājums tam, ka dalībvalstu iestādes pareizi piemēros tiesību normas, tāpat nedrīkst aizmirst arī priekšrocības, kas varētu rasties trešām valstīm, kuras atrodas pie Eiropas Savienības teritorijā esošajiem upju baseiniem.

3.1

Direktīvas priekšlikums ir sadalīts septiņās nodaļās:

4.1

EESK secina, ka, līdz ar šī direktīvas priekšlikuma iekļaušanu Ūdens pamatdirektīvas metodiskajā sistēmā, tiek atvieglota plūdu riska pārvaldības plānu iekļaušana upju baseinu plānos, tā kā ir nodrošināta katram kopējam upes baseinam paredzētajiem pasākumiem nepieciešamā plānošana, tāpat arī ir savstarpēji saskaņoti pasākumi dažādos līmeņos (vietējā, valsts un starpvalstu), kā arī tiek koordinētas kompetentās iestādes.

4.2

Turklāt iekļaujot plūdu riska pārvaldību Ūdens pamatdirektīvā, jēdziens “plūdi” kļūst par upju un piekrastes ūdeņu dinamikas dabīgu un pašsaprotamu sastāvdaļu. Definīcija “plūdu risks” ir formulēta attiecībā uz nodarīto kaitējumu cilvēku veselībai, videi un saimnieciskajām darbībām, līdz ar to arī — kaitējumu ūdenstilpēm, ar to saprotot Ūdens pamatdirektīvā noteikto jēdzienu.

4.3

Tas, ka ir jāveic uz nākotni vērsts plūdu riska novērtējums, bija viens no svarīgākajiem EESK atzinuma (5) secinājumiem; šajā ziņā direktīvas priekšlikums, kā tas saturiski izteikts 4. un 5. pantā, padara vieglāku tādu plūdu riska pārvaldības plānu ieviešanu, kas atbilst zinātniskiem kritērijiem. Jānorāda un vairākiem šim nolūkam paredzētiem nosacījumiem:

4.4

Grūti saprotams ir arī upju baseinu un piekrastes reģionu iedalījums tādos, kuri ir pakļauti plūdu riskam un tādos, kuri šim riskam nav pakļauti. EESK atbalsta plūdu riska pārvaldības mērķi — samazināt plūdu iespējamību un to radītās sekas; šim mērķim ir nepieciešams iespējamo rīcības veidu un pasākumu, kā arī kritēriju, kas paredzēti, lai katrā atsevišķajā gadījumā izdarītu lietderīgu izvēli, iedalījums.

4.5

EESK izsaka Komisijai ierosinājumu iekļaut 9. pantā un pielikumā (Plūdu riska pārvaldības plāni, A sadaļa) šādus pamatprincipus un pasākumus:

4.6

Lai lielākā mērā plūdu risku un plūdu radītā kaitējuma novēršanas pasākumos iesaistītu pilsonisko sabiedrību, visās dalībvalstīs ir jāizveido sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas sistēma tāpat, kā tā jau ir izveidota un iekļauta Ūdens pamatdirektīvas 14. pantā. Iesaistīšanai ir jānotiek kā attiecībā uz riska pārvaldības plāniem, tā arī attiecībā uz apsteidzošo novērtējumu.