18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/29

1.1

EESK vairākkārt norādījusi, ka noturīgai attīstībai ir liela nozīme Eiropas nākotnes nodrošināšanā un globālajā attīstībā, un tāpēc tā atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto “rīcības programmu”, kas veltīta minēto jautājumu risināšanai.

1.2

Komisijas paziņojums ir viens no pieciem 2005. gadā publicētajiem dokumentiem par tematu “noturīga attīstība”. Kaut arī EESK vienmēr uzsvērusi konkrētas rīcības nepieciešamību, tā kritiski vērtē faktu, ka dažādo dokumentu skaits ir tik liels, ka vienkāršs cilvēks, kas interesējas par politiku, gandrīz vairs nespēj tajos orientēties.

1.3

Lisabonas stratēģijas un noturīgas attīstības stratēģijas savstarpējā saistība ir neskaidra. Lai iedzīvotāji labāk izprastu minētās stratēģijas, jāveic informējoši pasākumi un jāuzlabo to saskanība. Ietekmes novērtēšanas mehānisms ir jāpārstrādā, lai panāktu, ka līdztekus ekonomiskajiem aspektiem tiktu ņemti vērā arī ekoloģiskie un sociālie aspekti. Lisabonas stratēģijā paredzēts atbalsts pētniecībai un jauninājumiem, un tiem it īpaši jāveicina noturīga attīstība.

1.4

EESK uzskata, ka paziņojumā iekļauto rīcības platformu nekādā ziņā nevar atzīt par jaunu un pārskatītu stratēģiju. Kaut arī veikta pareiza pašreizējā stāvokļa analīze un izdarīts secinājums, ka “tas ir neapmierinošs”, Komisija ar to arī ir aprobežojusies. Netiek runāts vai pārāk maz tiek runāts par to, kas konkrēti darāms, lai stāvokli uzlabotu.

1.5

Minētajā dokumentā Komisija neņem vērā ne EESK 2004. gada aprīļa ieteikumu, ne arī savu 2005. gada jūnija solījumu. Tā neizvirza precīzus mērķus, kas jāsasniedz, īstenojot noturīgas attīstības stratēģiju.

1.6

Stratēģijā parasti tiek izklāstīts mērķu sasniegšanas veids. Mērķu trūkums neizbēgami noved pie tā, ka mērķu sasniegšanas līdzekļi nav aprakstīti pietiekami skaidri. Tā ir lielākā paziņojuma nepilnība. Ja nav precīzi zināms, kur jānokļūst, nav arī iespējams noteikt, kā tur nokļūt.

1.7

Dokumentā aprakstītie galvenie pasākumi ir neskaidri un ļoti neprecīzi. Daļēji tās ir senas prasības, proti, solījumi, kas doti jau vairāk nekā pirms 30 gadiem un joprojām nav izpildīti. Tomēr netiek apspriesti ne iemesli, kādēļ šādas senas prasības nav izpildītas, ne arī šo prasību aktualitāte, ne tas, vai šīs prasības pirmām kārtām ir pietiekamas.

1.8

Attiecībā uz dokumentā iekļautajiem īpaši nozīmīgiem paziņojumiem Komisija tomēr neuzņemas nekādas saistības. Komisijas paziņojums par starptautiskās tirdzniecības kā noturīgas attīstības instrumenta izmantošanu ir atbalstāms. Tādā dokumentā kā rīcības platforma tomēr būtu jānosaka, kādā veidā šo nodomu būtu iespējams īstenot.

1.9

Komisijai jāprecizē iesaistīto pušu uzdevumi un jāatbild uz jautājumu, kas par ko ir atbildīgs, atkarībā no ES, dalībvalstu, sociālo partneru un citu iesaistīto pušu kompetences jomas.

1.10

EESK, savukārt, pauž apņemšanos sekmēt apspriešanās procesu, pakāpeniski izveidojot datu bāzi. Tā palīdzēs izplatīt paraugpraksi, kā arī apkopot informāciju par grūtībām, ar kurām sastopas vietējie dalībnieki, utt. Datu bāze ļaus apkopot pieredzi un speciālās zināšanas, kuras Komisija un citas iesaistītās puses varētu pielietot.

1.11

Ir jāsecina, ka paziņojumā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, un tiek uzdoti pat jauni jautājumi, uz kuriem sabiedrība atbildi līdz šim gaida veltīgi.

1.12

EESK par to pauž dziļu nožēlu. Minētais paziņojums ne tikai neliecina par patiešām jaunu pieeju noturīgas attīstības politikai, bet patiesībā pierāda arī to, ka minētajā jomā pašreiz nenotiek nekāda attīstība.

2.1

Komisija 2005. gada 13. decembrī tieši pirms Briselē notikušās Eiropadomes sanāksmes par finanšu plānu iesniedza paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu — rīcības platforma” (1), kas ir šī atzinuma temats.

2.2

ES noturīgas attīstības stratēģiju, kas ir jāpārskata, pieņēma Eiropadomes sanāksmes laikā Gēteborgā 2001. gada vasarā. EESK savu viedokli vairākkārt ir paudusi gan pirms stratēģijas izstrādes, gan arī par pašu stratēģiju — kā pēdējais tostarp jāmin 2004. gada aprīlī pieņemtais izpētes atzinums par tematu “ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas novērtējums” (2), kā arī 2005. gada maijā pieņemtais izpētes atzinums par tematu “Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nozīme jaunajā finanšu plānā” (3). Turklāt EESK un Komisija 2005. gada aprīlī sarīkoja ieinteresēto pušu forumu, kas guva lielu ievērību un bija ļoti konstruktīvs, savukārt, 2006. gada martā, izstrādājot šo atzinumu, Komiteja sarīkoja vēl vienu apspriešanos, kuras rezultāti, protams, tika ņemti vērā.

2.3

Prodi kga vadītā Komisija bija paziņojusi savu nodomu veikt noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu, kā arī nodomu minēto stratēģiju pieņemt. Tas tomēr netika izdarīts. Dokumenti ikreiz tika izstrādāti ar ievērojamu novēlošanos. Tas, iespējams, liecina par to, ka noturīgas attīstības stratēģijas veicināšana Komisijai un Padomei sagādā ievērojamas grūtības.

2.4

Baroso kga vadītā Komisija 2005. gada februārī nodeva atklātībai nevis pārskatītu stratēģiju, bet gan paziņojumu par tematu “ES 2005. gada pārskats par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju — sākotnējie apsvērumi un turpmākā orientācija” (4). Tajā cita starpā tika minēta “nestabilitātes tendenču pastiprināšanās” un tika runāts par to, ka sasniegumi attiecībā uz vides aizsardzības prasību integrāciju nozaru politikās “ir ierobežoti”, ka “nabadzības un sociālās atstumtības problēma kļūst arvien nopietnāka” un ka, “pasaulē pieaugot” savstarpējai atkarībai“, mēs nevaram turpmāk ražot un patērēt tā, kā to darām pašreiz”.

2.5

Komisijas paziņojums, kas ir šā atzinuma temats, ir jāapskata aprakstītajā kontekstā. EESK šo paziņojumu gan uzskata par nākamo soli ceļā uz noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu, bet nekādā ziņā par jau pabeigtas pārskatīšanas rezul- tātu. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas tomēr drīzāk ir neoficiāla, patlaban ir ieplānots, ka 2001. gadā pieņemtās noturīgas attīstības stratēģijas pārskatītu versiju Padome pieņems savā 2006. gada jūnija sanāksmē un ka uz šiem secinājumiem būs pamatota kopīga Eiropas noturīgas attīstības stratēģija līdz 2009. gadam. Šajā sakarā EESK vispirms secina, ka Komisija nav izpildījusi saistības, kuras tā uzņēmās 2001. gadā, proti, ikreiz, kad darbu uzsāk jauna Komisija, jāiesniedz stratēģijas pārskatīta versija. Turklāt patlaban ir pieejami pieci 2005. gadā izstrādāti dokumenti (5), ko, veicot stratēģijas pārskatīšanu, varētu uzskatīt par ideju un materiāla avotiem, bet minētos dokumentus nekādā ziņā nevar uzskatīt par pārskatītu un jaunākajām — vēl aizvien draudīgām — tendencēm atbilstošu stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem.

2.6

Komiteja izsaka neizpratni par to, ka Komisija, neskatoties uz savām saistībām, nav iesniegusi izsmeļošus komentārus par Komitejas pēdējo izpētes atzinumu par tematu “ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas novērtējums” (6). Uz daudziem Komitejas šajā atzinumā uzdotajiem principiālajiem jautājumiem vēl joprojām nav atbildes, par ko liecina arī mērķu, ideju un orientācijas trūkums patlaban atklātībai nodotajā rīcības platformā.

2.7

Līdzīgi kā 2004. gadā EESK uzskata, ka trūkst arī viennozīmīgu norāžu par to, kā ES pašreizējās darbības pamatā esošās abas lielās stratēģijas — noturīgas attīstības stratēģija un Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai — tiek nodalītas un klasificētas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību (7) 2. pantā izvirzītajiem mērķiem. Dalībvalstu sagatavotās reformu programmas (saistībā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai) liecina, ka noturīga attīstība nav viena no dalībvalstu prioritātēm. Tas ir pretrunā 2005. gada marta Eiropadomes secinājumiem, kuros norādīts, ka noturīgas attīstības stratēģija ir prioritāra ES stratēģija.

2.8

EESK šajā atzinumā pievērsīs uzmanību galvenokārt tam, vai ir ņemti vērā un īstenoti tās komentāri, jautājumi un ieteikumi, kas formulēti iepriekš minētajos 2004. gada aprīļa un 2005. gada maija atzinumos.

2.9

Turklāt tiks analizēts, vai tiek pildītas saistības, kuras uzņēmusies pati Komisija.

3.1

Tāpat kā daudzos citos iepriekšējos dokumentos Komisijas paziņojumā, kas ir šī atzinuma temats, vispirms raksturota vispārējā situācija. To skaidri raksturo divi citāti no paziņojuma trešās rindkopas: “Eiropa ar labiem panākumiem ir sākusi piemērot šos noturīgās attīstības principus. .... Šie centieni tomēr ir jāpastiprina”.

3.2

Komiteja piekrīt minētajam apgalvojumam un vispārējai analīzei — gan ES, gan arī valstu līmenī daudzās jomās ir uzsāktas daudzas parauginiciatīvas; tās ir uzsākuši arī uzņēmumi, NVO un privātpersonas. Minētās iniciatīvas tomēr vēl neliecina par attīstības tendenču maiņu.

3.3

Konkrētus sekmīgas darbības piemērus var minēt valstu līmenī (piemēram, Vācijā īstenotās ēku enerģētiskās sanācijas un atjaunojamās enerģijas izmantošanas programmas pozitīvā ietekme uz jaunu darbavietu izveidošanu un apkārtējo vidi), nozaru līmenī (piemēram, atteikšanās no fluorhlorogļūdeņraža lietošanas automobīļu kondicionēšanas iekārtās un Rīcības plāns vides tehnoloģiju jomā), kā arī uzņēmumu līmenī (piemēram, British Petroleum, kas 1998. gadā apņēmās līdz 2010. gadam samazināt siltumnīcgāzu emisijas par 10 % procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un, veicot energoefektivitātes pasākumus, šo mērķi sasniedza jau 2003. gadā; skatīt arī Anglijas lielo un daudznacionālo uzņēmumu parakstīto dokumentu Lielbritānijas premjerministra atbalstam cīņā ar klimata pārmaiņām (8)).

3.4

Minētie piemēri pierāda, ka noturīgu ražošanas un patēriņa metožu lietošana ir ne vien tehniski iespējama, bet tā ir arī ekonomiski izdevīga un veicina darbavietu saglabāšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Sabiedrībai tas ir jādara zināms vēl skaidrāk nekā līdz šim.

3.5

Noturīga attīstība ir pilnīgi cits, jauns, integrēts sabiedrības attīstības princips — noturīgas attīstības ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā dimensija viena otru pastiprina un veicina “Eiropeisko vērtību” saglabāšanu. Tādējādi noturīga attīstība veicina sabiedrības kopējo labklājību. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja kopīgos centienus, lai attīstītu “labklājības rādītāju”, kas no noturīgas attīstības viedokļa ir pārliecinošāks rādītājs nekā IKP. Tāds varētu būt “Ekoloģiskais pēdas nospiedums”, par kuru informāciju sniedz Eiropas Vides aģentūra. Tādam rādītājam būtu jāņem vērā ārējās izmaksas vides jomā, kā arī noteiktas sociālās izmaksas.

3.6

Noturīga attīstība nenozīmē, ka, trūkumus, kas radušies vienas nozares attīstībā, jānovērš, veicot pasākumus citā nozarē. Tādu pieeju īstenoja agrāk. Minētajai jaunajai attīstības idejai Eiropadome atkārtoti izteica atbalstu 2005. gada jūnijā, un vairāki Eiropas Komisijas dokumenti liecina, ka tāda pieeja ir arī efektīva (9).

3.7

Vispirms tomēr ir jārīko plašas sabiedriskas un politiskas debates par Eiropas vērtībām, kuras daļēji atšķiras vērtībām citos pasaules reģionos, kā arī par noturīgas attīstības mērķiem, kurus mēs gribam sasniegt. Vēl vairāk, šķiet, ka minētās debates bija jāuzsāk jau krietni agrāk. Mērķu sasniegšanas veidus (t.i., stratēģiju) var sākt apspriest tikai tad, ja pastāv skaidrība gan par sasniedzamajiem mērķiem, gan arī par saglabājamajām (Eiropeiskajām) vērtībām. Arī šajā gadījumā EESK pauž šaubas par to, vai minētie jautājumi ir pietiekami apspriesti. Tāpat kā pirms 2 gadiem Komiteja secina, ka lielākajai daļai iedzīvotāju “noturīgas attīstības” jēdziens ir pilnīgi svešs, savukārt, tie, kas par to ir dzirdējuši, bieži nezina, ko tas īsti nozīmē. Grūti iedomāties sliktākus politiskās darbības priekšnosacījumus (situācija ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu ir līdzīga!).

3.8

EESK ļoti labi apzinās, ka minētās debates par vērtībām un mērķiem, it īpaši globālā tirgus apstākļos, nebūs vienkāršas. Piemēram, fakts, ka dzīves materiālā pamata saglabāšanai Eiropā tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā citur pasaulē, var izraisīt to, ka ražošanas uzņēmumi, kuri nelieto noturīgas darba metodes, tiek pārcelti uz citiem pasaules reģioniem (globālā skatījumā tas nav nekāds sasniegums). Minētajam faktam var būt negatīva ietekme arī uz Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Un tieši tāpēc, ka tuvākajā laikā problēmas tikai palielināsies, beidzot ir jāsarīko plašas debates, kā EESK to vairākkārt jau aicinājusi darīt.

3.9

Komisijas paziņojumā īpaša uzmanība veltīta sešām tā sauktajām “svarīgākajām jomām”, proti:

3.10

Iepriekš pieņemtos atzinumos EESK jau vairākkārt uzsvērusi, ka tā atbalsta tādu koncentrēšanos uz svarīgākajām jomām, bet Komiteja arī norāda, ka pastiprināta uzmanība ir jāvelta vismaz tām jomām, par kurām ES ir pilnīgi (arī finansiāli) atbildīga (piemēram, lauksaimniecības un reģionālā politika). Pārsteidz tas, ka paziņojumā minētās jomas gandrīz nav minētas — 2. pielikumā labākajā gadījumā ir norādīta Interneta saite, piemēram, Komisijas regulai par stratēģiskajām vadlīnijām lauku attīstībai (plānošanas periods 2007.—2013.) (KOM(2005) 304), nepaskaidrojot ne tajā izvirzīto mērķu, ne arī pasākumu saistību ar noturīgu attīstību.

3.10.1

Paziņojuma ievadā, raksturojot Eiropas Savienības līdz šim paveikto, īsi pieminēta agrārās un zivsaimniecības politikas reforma un uzsvērts, ka “lauku attīstības politikas nostiprināšana” atspoguļo apņemšanos veidot integrētu politiku. EESK minēto apgalvojumu uzskata par pilnīgi neizprotamu, jo runāt par “nostiprināšanu” vispār nav iespējams. Pretēji Komisijas politiskajiem solījumiem un EESK ieteikumiem (10) lauku attīstībai piešķirto līdzekļu apjoms nākamajā finanšu periodā no 2007.—2013. gadam būs ievērojami mazāks par tai patlaban piešķirto un Komisijas plānoto līdzekļu apjomu (11).

3.10.2

Attiecībā uz zivsaimniecības politiku EESK atzīmē tikai to, ka līdz šim nav izdevies pat nodrošināt noteikto zivju nozvejas kvotu ievērošanu, un tāpēc jūrās vēl joprojām notiek pārzveja. Lai sasniegtu izvirzīto “operatīvo” mērķi, proti, “līdz 2015. gadam panākt maksimālo noturīgo atdevi no zivsaimniecības” (12), šādos apstākļos ir nepietiekami uzskaitīt dažādas Interneta mājas lapas, kurās ir iekļauta informācija par Komisijas agrākajām politikām vai plānotajiem paziņojumiem vai zaļajām grāmatām.

3.11

Komisijas 2005. gada februāra paziņojumā (KOM(2005) 37 galīgā red.) veikta nozīmīga un — EESK skatījumā — pareiza vēl joprojām nenoturīgās situācijas un attīstības tendenču analīze, un II daļā (“Problēmu risinājumi”) iekļauti arī EESK iepriekš izteiktie priekšlikumi. Komisija uzsver, ka “vienlaicīgi (jāveicina) ekonomiskā izaugsme, sociālā integrācija, vides aizsardzība gan Eiropā, gan citās pasaules daļās”, dokumenta turpinājumā tā pauž vēlmi “ilgtspējīgai attīstībai ierādīt centrālo vietu ES politikas veidošanā”, kā arī norāda uz nepieciešamību“skaidrāk noteikt uzdevumus, mērķus un attiecīgos izpildes termiņus, lai pievērstos darbībai prioritārās jomās un varētu novērtēt sasniegumus. Kaut arī tendencēs parādās ilgtermiņa problēmas, kurām būs nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, sabiedrības virzību pareizā gultnē var apliecināt vienīgi tad, ja tiek skaidri noteikti vidēja termiņa mērķi un tiek novērtēti sasniegumi. Tādēļ ilgtermiņa uzdevumu noteikšanu nedrīkst interpretēt kā rīcības atlikšanu uz vēlāku laiku”.

3.12

Arī EESK 2004. gada aprīļa atzinumā kritiski vērtēts fakts, ka noturīgas attīstības stratēģijas mērķi ir pārāk neskaidri, un tādēļ ir grūti novērtēt to īstenošanu. Komiteja norādīja, ka tāda situācija nav tipiska, proti, Komisijas paziņojumā, kas kalpoja par pamatu noturīgas attīstības stratēģijas izstrādāšanai, ir formulēti skaidri mērķi (13).

3.12.1

EESK jau toreiz norādīja, ka stratēģijai trūks orientācijas, ja netiks izvirzīti atbilstoši mērķi un starpmērķi. EESK uzstādīja jautājumu arī par “stratēģijas” būtību un atzīmēja: “Stratēģija ir definēta kā precīzs rīcības plāns mērķa sasniegšanai, kurā jau no paša sākuma tiek ņemti vērā tie faktori, kas varētu ietekmēt minēto rīcību. Tāpēc turpmākajā ES noturīgas attīstības stratēģijā būtu”

3.13

Komisijas paziņojuma un tajā izklāstītās “rīcības platformas” lielākā nepilnība ir tā, ka atkal nav izvirzīti patiešām skaidri mērķi un starpposma mērķi, kā arī netiek norādīti to sasniegšanas veidi, kaut arī Komisija pati to uzskata par nepieciešamu. Dokumentā ir minēti tikai ļoti neskaidri “galvenie pasākumi”, savukārt, 2. pielikumā ir uzskaitīti vairāki “operatīvie uzdevumi un mērķi”, kā arī “galveno pasākumu piemēri: notiekošie un plānotie pasākumi”, kas šķiet vai nesaistoši un neizteiksmīgi, vai arī labākajā gadījumā tie ir “jāpārbauda” vai “jāparedz”.

3.14

Paziņojumā nav arī norādīts, kas par ko ir atbildīgs un kādai jābūt dažādo politisko līmeņu sasaistei, lai dažādie vadības līmeņi ļautu panākt pēc iespējas lielāku sinerģijas efektu.

3.15

EESK ar lielu interesi ir iepazinusies ar paziņojuma 3.2. nodaļu un izklāstu par visefektīvāko instrumentu kombināciju. Komiteja uzskata par pilnīgi pareizu formulējumu, ka “Valdībām un citām publiskām struktūrām ir plašs instrumentu klāsts, lai motivētu cilvēkus izdarīt pārmaiņas — kā veikt reglamentēšanu, aplikšanu ar nodokļiem, iepirkumu, investīcijas, kā tērēt līdzekļus un nodrošināt informāciju. Uzdevums ir panākt pareizo politiku kombināciju… Iespējams, visiedarbīgākā pārmaiņu veicināšanas metode ir nodrošināt pareizos tirgus signālus (“cenu korekcijas”), kas rada spēcīgu motivāciju cilvēkiem mainīt uzvedību un atbilstoši veidot tirgu. To var panākt, nodrošinot, ka visi, gan ražotāji, gan patērētāji, pieņemot lēmumus, rēķinās ar visām no lēmumiem izrietošajām izmaksām un sekām. Piemēram, tas nozīmē, ka “piesārņotāju” uzliktās izmaksas citiem sabiedrības locekļiem tiek ietvertas produktu cenā…”.

3.16

EESK atbalsta šādu viedokli. Tas saskan ar Komitejas pēdējo gadu gaitā pieņemtajos atzinumos iekļautajām prasībām (15). EESK tomēr pauž patiesu nožēlu, ka dokumentā veikta tikai analīze un nav norādīts ārējo izmaksu internalizācijas veids.

3.17

EESK jau savā 2004. gada aprīļa ziņojumā Komisijai ir pieprasījusi izrādīt iniciatīvu minētajā jomā, uzsākot un veidojot dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm. Tās ne tikai interesējas, bet tām ir arī tiesības uzzināt, kā (un kad) ārējo izmaksu internalizācija tiks īstenota. EESK jau toreiz lūdza paskaidrot, kā izmaksu internalizācija ietekmēs vispārējo ekonomikas konkurētspēju un, piemēram, transporta nozari. Komisija bija secinājusi, ka “tirgus cenās tiek iekļauta ... mazāk nekā puse no ārējām izmaksām vides jomā”, kas nozīmē, ka “tiek veicināts patērētāju pieprasījums pēc precēm, kas ražotas, neņemot vērā noturīgas ekonomikas principus” (16).

3.18

EESK vēlētos uzzināt, kur un kad Komisija galu galā minētos jautājumus ir nodomājusi apspriest. Komiteja uzskata, ka vispiemērotākais risinājuma veids būtu minēto jautājumu iekļaušana noturīgas attīstības stratēģijā. Komiteja pauž nožēlu, ka vairāk nekā 2 gadus ir bijis jāgaida uz “Communication on the use of market-based instruments for environmental policy in the internal market”, kas vēl joprojām nav izstrādāts.

3.19

EESK ar nožēlu secina, ka turpmāk minētais Komisijas ierosinājums ir diezgan nesaistošs, proti, ...“Dalībvalstīm kopā ar Komisiju būtu jādalās pieredzē par labāko praksi, kā novirzīt nodokļus no darba uz patēriņu un/vai piesārņošanu, neietekmējot ieņēmumus, palīdzot īstenot ES mērķi par nodarbinātības palielināšanu un apkārtējās vides aizsardzību.” EESK lūdz Komisiju aktivizēt pūliņus minētajā jomā, pēc iespējas ātrāk veikt attiecīgus pētījumus un izstrādāt paziņojumu Eiropas Savienības iestādēm, kurā būtu iekļauti minēto pētījumu rezultāti un to vērtējums, kā arī ietekmes novērtējums.

3.20

Papildus tam, ka nav ievērota ES sena tradīcija (t.i., skaidri mērķi un precīzi izpildes termiņi), vēl viena liela paziņojuma nepilnība ir tā, ka netiek apspriesti iespējamie mērķu sasniegšanas instrumenti un šo instrumentu piemērošanas sekas. Lai arī tādējādi, protams, var izvairīties no iespējamiem konfliktiem, EESK vairākkārt ir aicinājusi uzsākt apspriešanos ar visām ieinteresētajām pusēm, kas ļoti svarīga, jo tā ir būtisks noturīgas attīstības procesa priekšnoteikums.

3.21

Komiteja pozitīvi vērtē apņemšanos veicināt valstu un Eiropas dažādu stratēģiju labāku integrāciju. Lai to tomēr izdarītu, vispirms — kā jau minēts — ir jāizstrādā patiesa Eiropas stratēģija nevis tikai dokuments, kurā tiek apvienoti tādi jau ilgāku laiku zināmi viedokļi, skaidrojumi un programmas, kuru ietekme uz negatīvajām attīstības tendencēm līdz šim nav bijusi pietiekama.

3.22

Komisijas priekšlikums ļauj secināt, ka dažādu iniciatīvu un to atsevišķo posmu (plānošana, īstenošana, utt.) saskaņotības uzlabošanā galvenā nozīme tiek piešķirta ietekmes novērtējumam. Tomēr ir jāņem vērā, ka minēto analīzi nevar veikt, pamatojoties vienīgi uz izmaksām, bet ir jāņem vērā arī citi iespējamie ekonomikas, sociālie un ar vides aizsardzību saistītie ieguvumi (17). Tātad, ņemot par paraugu ietekmes uz konkurētspēju novērtējumu, būtu jāizstrādā kritērijs, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību minētajām pēdējām divām dimensijām. Attiecīgi ir jāņem vērā arī rīcības platformā īpaši atzīmētā ārējā dimensija.

3.22.1

Komiteja atkārtoti uzsver, ka dažādajās programmās un no dažādiem budžeta posteņiem finansēto projektu attaisnojamība jāvērtē, pamatojoties uz noturīgas attīstības kritēriju (18).

3.23

Papildus tam, ka izvirzītie mērķi ir neskaidri un netiek apspriesti to sasniegšanas instrumenti, EESK vēlas atzīmēt vēl vienu dokumenta nepilnību. Komisija nesniedz atbildi uz jautājumu par atbildības sadali. Tas ir delikāts jautājums, jo dažas plānotās aktivitātes ir Kopienas kompetencē (tirdzniecības politika), citas — dalībvalstu atbildība (enerģētika) vai arī Eiropas līmeņa koordinācijas mēģinājums (sociālā politika). Turklāt šīm daudzajām atbildības jomām nāk klāt vēl viena dimensija, proti, globālā dimensija (skat. arī iepriekš).

3.24

EESK uzskata, ka pašreizējo situāciju ir veicinājis arī lielais izstrādāto stratēģiju, rīcības plānu, utt. skaits, kā arī grozījumi, kas tiek ierosināti atbilstoši gadu gaitā mainīgajām politiskajām prioritātēm. Saskaņā ar Eiropadomes 2005. gada jūnijā (19) apstiprinātajiem noturīgas attīstības pamatprincipiem Komiteja uzskata, ka Komisijai vispirms ir jānosaka par konkrētu pasākumu veikšanu atbildīgais līmenis, kuram, savukārt, ir jāgarantē ieinteresētajām pusēm, ka ilgākā laika posmā tiks nodrošināta stabilitāte un saskaņotība ar citiem pasākumiem.

3.25

Saskaņā ar Baltajā grāmatā “Pārvaldība” minētajiem principiem un Baltajā grāmatā par saziņas politiku (“plaisas mazināšana starp ES un tās pilsoņiem”) pausto apņemšanos, kā arī pēc 2006. gada 20. un 21. martā notikušā konsultatīvā foruma par noturīgu attīstību Komiteja uzskata, ka obligāti jāveic strukturēta un ilgstoša apspriešanās ar iesaistītajām pusēm, lai izdotos mobilizēt vietējos dalībniekus un lai noturīgas attīstības ideju piepildītu ar konkrētu saturu. Tāpēc Komiteja uzsāks datu bāzes veidošanu, kas līdzināsies tai datu bāzei, kuru tā jau izveidojusi un kurā tiek apkopoti vienotā tirgus dalībnieku sniegtie dati (PRISM). Ar jaunizveidotās datu bāzes palīdzību tiks apkopota informācija par grūtībām, ar kurām sastopas vietējie dalībnieki, tiks popularizētas pārbaudītas metodes, tiks apkopota informācija par organizācijām, kas atbildīgas par minēto inovatīvo projektu īstenošanu, tiks konkretizēta augšupējā pieeja (“bottom-up approach”) un tiks paplašināta attiecīgā pieredze un zināšanas, kuras ir īpaši lietderīgas Komisijai, izstrādājot direktīvu projektus un paziņojumus, kā arī veicot ietekmes novērtēšanu.

3.26

Turklāt EESK uzskata, ka 2008. gadā paredzētā Starptautiskā Valūtas fonda reforma Eiropas pārstāvjiem piedāvā iespēju pārstāvēt vienotu viedokli un nodrošināt to, ka noturīgas attīstības princips tiek atzīts par vienu no atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

3.27

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos regulāri ik pēc diviem gadiem, izmantojot progresa ziņojumu, veikt noturīgas attīstības procesa pārskatīšanu, pārbaudes procesā iesaistot gan Eiropadomi un Eiropas Parlamentu, gan arī EESK un RK, ņemot vērā to veicinošo lomu sabiedrībā.

3.28

Komisijas nesen publicētajā paziņojumā par jauno rūpniecības politiku (20) minēts, ka tiks izveidota augsta līmeņa darba grupa konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos, tiek minēti arī apsvērumi par ārējiem konkurētspējas un tirgus piekļuves aspektiem (2006. gada pavasaris), kā arī pārstrādes rūpniecības strukturālo pārmaiņu vadība (2005. gada beigas). EESK atbalsta augsta līmeņa darba grupas izveidi (2006. gada februāris) un tai izvirzītos uzdevumus (21), Komiteja ir gatava sniegt atbalstu minētās grupas darbībai. Komiteja arī cer, ka turpmākie Komisijas apsvērumi būs formulēti, cenšoties nodrošināt atbilstošu Eiropas politiku sinerģijas izmantošanu un panākt kompromisu noturīgas attīstības mērķa sasniegšanai.

3.29

Kaut arī Komiteja konsekventi aizstāv viedokli, ka 3 % no IKP (2/3 no minētās summas būs privātā sektora investīcijas) ir jānovirza pētniecībai un izstrādei, tā uzskata, ka minētajām investīcijām un to radītajiem jauninājumiem jākalpo noturīgas attīstības veicināšanai. Lai saskaņotu noturīgas attīstības stratēģiju un tai pakārtoto Lisabonas stratēģiju, Komisijai, ja iespējams, ar Statistikas biroja un tam līdzvērtīgo dalībvalstu iestāžu atbalstu būtu regulāri jāsagatavo ziņojums, kurā apkopota informācija par pašreizējo situāciju. Komisijai integrētajās vadlīnijās, iespējams, būtu jāiekļauj ieteikumi savietojamības un sinerģijas nodrošināšanai.

4.1.1

EESK ar patiesu satraukumu secina, ka Komisija paziņojumā rezignēti atzīst, ka klimata pārmaiņas ir nenovēršamas un ka tagad iespējams vienīgi mazināt to ietekmi tajos reģionos, kurus tās ir skārušas visvairāk.

4.1.2

“Galvenie pasākumi” minētajā jomā nav nekas vairāk kā nodomu deklarācija un piesardzīgi mutiski paziņojumi par to, ka jācenšas uzņemties saistības un noslēgt starptautiskus nolīgumus. Skaidru mērķu trūkums (jo īpaši minētajā jomā) ir bīstams arī tāpēc, ka jau patlaban var prognozēt, ka pašreizējie mērķi, t.i., līdz 2012. gadam samazināt siltumnīcgāzu emisijas, netiks sasniegti, neraugoties uz arvien lielākajiem draudiem un nenoliedzamajām lielajām klimata katastrofām, to lielajiem cilvēku upuriem un ietekmi uz ekonomiku.

4.1.3

Tomēr EESK atbalsta vispārīgās nostādnes par ES potenciāla izmantošanu, lai veicinātu efektivitāti un tehnoloģiju attīstību atjaunojamo enerģiju un enerģijas patēriņa nozarē. EESK atbalsta minētos Komisijas izvirzītos mērķus, tomēr tā iesaka Padomei un Komisijai nekavējoties izvirzīt skaidrus un vērienīgus mērķus, norādīt to sasniegšanas instrumentus un apspriest tos ar visām iesaistītajām pusēm.

4.1.4

Pašreiz iespējams apgalvot, ka rūpniecībai drīzumā, iespējams, izdosies izstrādāt CO2 nulles emisijas ogļu spēkstaciju tehnoloģiju. Tāpēc, īstenojot noturīgas attīstības stratēģiju, politikas veidotājiem būtu jāaplūko jautājums, kādi pamata nosacījumi (un arī instrumenti) nepieciešami, lai veicinātu iepriekš minētās tehnoloģijas ieviešanu.

4.2.1

Lai arī EESK atbalsta viedokli, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana nav saistīta tikai ar ienākumu palielināšanu, tā uzskata, ka ierosinātos galvenos pasākumus nekādā ziņā nevar uzskatīt par pietiekamiem. Komisijai būtu jāmodernizē Lākenas sanāksmē pieņemtie darbavietas kvalitātes (22) rādītāji (23)un galvenajos pasākumos minētā dimensija jāuzsver īpaši.

4.2.2

Komisija paziņo, ka tā konsultēsies ar sociālajiem parteriem par jautājumiem, kas skar darba un privātās dzīves saskaņošanu. EESK uzskata, ka Komisijai un Eiropas Savienības likumdevējiem būtu jāuzņemas atbildība gadījumā, ja sociālie partneri uzskatīs, ka jāveic papildu pasākumi, bet viņiem tomēr neizdosies panākt vienošanos saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 139. pantu. Tā būtu jārīkojas arī citās norādītajās jomās.

4.3.1

Arī dabas resursu pārvaldības jomā galvenie pasākumi šķiet nesaistoši un praktiski grūti īstenojami. Komisija raksta, ka “ES un dalībvalstīm ... būtu jānodrošina pietiekams finansējums un vadība Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam, un labāk jāintegrē bioloģiskās daudzveidības problēmas iekšpolitikā un ārpolitikā, apstādinot bioloģiskās daudzveidības izzušanu”. Ņemot vērā 2005. gada decembra Eiropadomes lēmumus par minētajai jomai piešķiramo līdzekļu apjoma samazināšanu, sabiedrība, protams, tūdaļ sapratīs, cik liela ir neatbilstība starp ES politikas centieniem un patieso stāvokli.

4.3.2

Saistībā ar 2. pielikumā minētajiem “operatīvajiem uzdevumiem un mērķiem”“dabas resursu labākas pārvaldības” jomā atkārtoti tiek minētas vienīgi jau labi zināmi un pieņemti pasākumi, kā, piemēram, 1997. (!) gada Baltajā grāmatā (24) izvirzītais mērķis, ka 2010. gadā no visas dažādos veidos saražotās enerģijas apjoma 12 % ir jāsaražo, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumā (25) secināts, ka pašreizējie pasākumi tomēr nav pietiekami, lai minēto mērķi sasniegtu. Taču jauni pasākumi netiek ierosināti, netiek arī analizēts, kādēļ minētais mērķis, iespējams, netiks sasniegts.

4.3.3

EESK uzskata, ka, minētajā jomā izvirzot vērienīgus un uz nākotni orientētus mērķus (kā to izdarīja, piemēram, Zviedrijā 2006. gada februāra sākumā), noturīgas attīstības stratēģija radītu lielāku entuziasmu, tai veltītu lielāku uzmanību un sniegtu lielāku atbalstu nekā gadījumā, ja stratēģijā izvirzītie mērķi nav skaidri un aktuāli. Kā zināms, Zviedrija izvirzījusi mērķi — ilgtermiņā pārtraukt no fosiliem kurināmiem iegūtas enerģijas un atomenerģijas izmantošanu.

4.3.4

Turklāt arī energotaupības un energoefektivitātes jomā varētu izvirzīt mērķi, kas būtu gan sabiedriski aktuāls, gan arī uz nākotni orientēts un veicinātu inovāciju, proti, lai, piemēram, 2020. gadā visas jaunceltnes būtu tā sauktās “nulles enerģijas ēkas”, t.i., ēkas, kurām nav nepieciešama papildu enerģija.

4.4.1

Paziņojuma daļā, kas veltīta transporta jomai, vispirms teikts, ka “patreizējās tendences nav noturīgas”.

4.4.2

Komisija tālāk raksta: “Guvumus, ko rada mobilitāte, var nodrošināt, izraisot daudz mazāku ekonomisko, sociālo un vides ietekmi. To var panākt, samazinot vajadzību pēc transporta (t. I., mainot zemes lietojumu, veicinot tāldarbu un videokonferences), labāk izmantojot infrastruktūru un transportlīdzekļus, piemēram, ceļu transporta vietā izmantojot dzelzceļa transportu, pārvarot nelielus attālumus, braucot ar velosipēdu vai ejot kājām, un attīstot sabiedrisko transportu, izmantojot ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus un veidojot alternatīvas naftas produktiem, kā biodegviela un ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi”; minētais formulējums saturiski atbilst EESK atzinumam par tematu “Uz nākotni orientēta transporta infrastruktūra: plānošana un kaimiņvalstis, noturīga mobilitāte, finansēšana” (26). Komisija arī secina, ka “noturīgāka transporta radītie guvumi ir plaši un nozīmīgi”.

4.4.3

EESK kopumā atbalsta Komisijas pausto viedokli par un norādes uz savstarpēji izdevīgiem (“win-win”) problēmu risinājumiem. EESK tomēr vēlētos zināt, kādēļ — neskatoties uz visām minētajām priekšrocībām un iespējām — ir vērojamas vairākkārt izklāstītās negatīvās attīstības tendences (piemēram, transporta jomā) un kādēļ Komisijai ir jākonstatē, ka attīstības tendences ir bijušas negatīvas.

4.4.4

Jāatzīst, ka, neskatoties uz Komisijas izklāstītajām noturīga transporta priekšrocībām, iedzīvotāji un uzņēmumi pārsvarā dod priekšroku un izmanto transportlīdzekļus, kas nav noturīgi. EESK uzskata, ka tam ir savi iemesli. Minētās parādības iemesli netiek analizēti; tomēr šāda analīze būtu jāveic, jo bez tās nav iespējams izstrādāt atbilstošas stratēģijas situācijas uzlabošanai.

4.4.5

Transporta jomā Komisija minējusi 3 šādus galvenos pasākumus:

4.4.6

EESK patiesi apšauba, ka minētie galvenie pasākumi būs pietiekami, lai ES risinātu noturīgas attīstības stratēģijā (27) minēto “satiksmes sastrēgumu pieauguma” problēmu un, piemēram, pietiekamā apjomā samazinātu satiksmes intensitāti. ES agrākajos dokumentos (piemēram, Zaļajā grāmatā par visiem pieejamiem sabiedriskā transporta tīkliem vai Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku) (28) izteiktās prasības un nostādnes katrā ziņā bija daudz tālejošākas un mērķtiecīgākas nekā galvenajos pasākumos formulētās nostādnes.

4.4.7

Lai par noturīgas attīstības stratēģiju pievilcīgākā veidā informētu plašus sabiedrības slāņus, daudz vērienīgāks un iedarbīgāks būtu mērķis, piemēram, no 2020. vai 2025. gada Eiropā atļaut ekspluatēt tikai transportlīdzekļus, kas nerada emisijas. Tas īpaši veicinātu pētniecību un attīstību, paātrinātu tehnoloģiju inovāciju un paaugstinātu Eiropā ražoto transportlīdzekļu konkurētspēju, tādējādi sekmējot arī Eiropas ekonomikas attīstību. Turklāt tā būtu tehnoloģiska iniciatīva, kuras īstenošana ļautu novērst ekoloģisko un klimata katastrofu, kuru var izraisīt aizvien pieaugošā transporta plūsma dažās pasaules jaunattīstības valstīs.

4.4.8

Šāds stratēģisks mērķis transporta jomā, kā arī EESK prasību par noturīgu attīstību transporta jomā (29) īstenošana atbilstu Eiropas noturīgas attīstības stratēģijai un ļautu daudzkārt minētajiem savstarpēja izdevīguma (“win-win”) efektiem kļūt par realitāti.

4.5.1

EESK kritiski vērtē to, ka paziņojumā tiek atkārtotas ES pirms gadiem izvirzītās, bet neizpildītās prasības. Ka piemēru var minēt vienu no galvenajiem pasākumiem, kas minēts 6. punktā “Globālā nabadzība un attīstības uzdevumi” un kas paredz, ka “ES un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsta apjoms līdz 0,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2015. gadā, sasniedzot starpposma mērķi 0,56 procenti 2010. gadā, ar individuālo uzdevumu ES 15 valstīm sasniegt 0,51 procentus un ES 10 valstīm — sasniegt 0,17 procentus”. EESK šās prasības pamatotību neapšauba (30); tā vienīgi atgādina, ka jau ANO 1970. gada 24. oktobra ģenerālsesijā — tātad pirms 35 gadiem! — rūpnieciski attīstītās valstis apņēmās novirzīt 0,7 % no IKP atbalstam attīstībai (kas, protams nenozīmētu, ka visas problēmas tiktu atrisinātas). Pastāvīgi atkārtojot vienus un tos pašus neizpildītos solījumus, politikai nav iespējams piešķirt ticamību.

4.5.2

EESK, protams, atbalsta visus paziņojumā paredzētos pasākumus globālās nabadzības apkarošanai. Komisija veltīs īpašas pūles, lai starptautiskā tirdzniecība kļūtu par instrumentu, kas ļautu panākt patiešām noturīgu attīstību pasaules mērogā. Neapšaubāmi, tie ir īpaši nozīmīgi — globālā mērogā raugoties — varbūt pat izšķiroši pasākumi. Lai arī starptautiskā tirdzniecība ir izšķirošs noturīgu attīstību ietekmējošs faktors, PTO līgums ir vienošanās par tirdzniecību, kurā noturīguma kritēriji nav iekļauti. Tādēļ Padomei un Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šim nozīmīgajam faktam, vienlaicīgi arī norādot, kā minēto principu īstenot dzīvē.

4.5.3

Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai sabiedrību pārliecinātu par nodomu patiesumu. EESK apzinās, ka, jaunattīstības valstu iedzīvotājiem sniedzot vienīgi finansiālu atbalstu, neizdosies panākt noturīgu viņu dzīves un darba apstākļu uzlabošanos.

Turklāt EESK atgādina, ka Padomes 2005. gada marta secinājumos par globalizācijas sociālo dimensiju norādīts, ka viens no ES ārējās politikas galvenajiem uzdevumiem ir “cilvēka cienīgu darba apstākļu” nodrošināšana. Komiteja nevar atbalstīt to, ka dažu valstu salīdzinošo priekšrocību pamatā ir Starptautiskās Darba organizācijas vai vides aizsardzības normu neievērošana. Minēto normu mērķis nav slēpts bagāto valstu protekcionisms; tās veicina cilvēka cieņas ievērošanu, sociālo attīstību un taisnīgumu. ES būtu jānovēro attīstība minētajās jomās, kā arī jāveic tās novērtējums, iespēju robežās iesaistot attiecīgo trešo valstu sociālos partnerus, kurus atzinusi Starptautiskā Darba organizācija (ILO), vai tur darbojošos, reprezentatīvu atzītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, un jāpiemēro tirdzniecības sankcijas, ja tiek konstatēta situācijas pasliktināšanās. Diemžēl minētajā Komisijas paziņojumā tam netiek pievērsta nekāda uzmanība.

4.6

Visbeidzot, Komiteja uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jādemonstrē saviem tirdzniecības partneriem, ka noturīga attīstība nav jāvērtē kā faktors, kas rada papildu izmaksas, bet gan kā faktors, kas veicina labklājību ne tikai tajās valstīs, kas cenšas panākt augstāku dzīves līmeni, bet arī visā pasaulē.

1)

KOM(2005) 658, Paziņojums par noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu — rīcības platforma (13.12.2005.) http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/site/de/com/2005/com2005_0658de01.pdf)

2)

EUROSTAT ziņojums — Ceļā uz noturīgāku Eiropu (progresa novērtējums). ES noturīgas attīstības rādītāji 1990.—2005. gadam (13.12.2005.).

3)

Eiropas Padomes prezidentvalsts secinājumi par ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem (16.—17.06.2005). (http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/de/ec/85350.pdf)

4)

ES 2005. gada pārskats par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju — sākotnējie apsvērumi un turpmākā orientācija (KOM (2005) 037 (09.02.2005)). (http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/site/de/com/2005/com2005_0037de01.pdf)

5)

Komisijas darba dokumenta pielikums SEC(2005) 225 — progresa ziņojums.

“Vides politikas ietekme uz Eiropas uzņēmējdarbību un tās konkurētspēju: pamats analīzei”, SEC(2004) 769,

“Komisijas darba dokuments par nodarbinātības politikas un vides politikas saikni”, SEC(2005) 1530,

“Nodarbinātība, produktivitāte un to ietekme uz ekonomikas izaugsmi”, SEC(2004) 690.