8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/80

1.1

Lisabonas stratēģija nodrošina virkni horizontālo pasākumu Eiropas konkurētspējas palielināšanai. Līdz šīm ir pietrūcis nozaru pieeju. Ar jauno Eiropas Komisijas paziņojumu ES sper nākamo soli Eiropas rūpniecības politikas veidošanas jomā. Kopējai politikai un kopējām prioritātēm vajadzētu veicināt Eiropas konkurētspēju pasaulē. Tādēļ Komisijas paziņojums par tematu “Moderna rūpniecības politika” ir ļoti atzinīgi vērtējams.

1.2

EESK atbalsta paziņojumā ietverto plašo analīzi, kas veikta par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem apstrādes rūpniecības 27 nozarēs. EESK arī atbalsta 14 nozaru un starpnozaru darba grupu (task forces) izveidi ar mērķi noteikt konkrētākus pasākumus Eiropas rūpniecības konkurētspējas veicināšanai.

1.3

Paziņojumā tomēr nav apskatīti Eiropas rūpniecības politikas izstrādes un ieviešanas būtiski aspekti. Atbildība par ieviešana ir noteikta citām Komisijas struktūrvienībām, valsts un reģionālajām varas iestādēm, kā arī pašai rūpniecības nozarei. Jautājumi par to, “kurš ar ko nodarbojas”, ir atstāti tālākai apsvēršanai.

1.4

Īpaši jāatzīmē, ka paziņojumā nav uzsvērta nepieciešamība darba sadalei starp ES un valstīm. Jaunās 14 nozaru darba grupas galvenokārt strādās ES līmenī. EESK uzskata, ka jānodrošina koordinācija ar attiecīgajām valstu struktūrām. Tas ietaupīs laiku, jo laika zaudēšanu rūpniecība nevar atļauties.

1.5

Divi aspekti, par kuriem paziņojumā nav pietiekami daudz norādījumu, ir valdības loma inovāciju un konkurētspējas jomā un robežas starp apstrādes rūpniecību un pakalpojumiem.

1.6

EESK uzsver iesaistīto pušu un sevišķi sociālo partneru ciešas iesaistīšanas nozīmīgumu turpmākajā darbā. EESK uzskata par būtisku, ka sociālie partneri panāk vienošanās rūpniecības pārmaiņu un jauninājumu jomās, kā tas jau notiek dažās ES valstīs.

1.7

ES paziņojumā sniedz atbildi uz jautājumu “vai Eiropas apstrādes rūpniecībai ir nākotne?” Savukārt EESK izsaka gatavību iekļaut Lisabonas stratēģijai izveidotajā sistēmā Eiropas rūpniecības politikas jautājumus.

2.1

Eiropadomei 2005. gada martā iesniegtais Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskats radīja ļoti neviendabīgu ainu par to, kas ir sasniegts pirmajos piecos gados.

2.2

Jomas, kurās Lisabonas stratēģija ir cietusi neveiksmi, ir pirmām kārtām ekonomiskā un rūpniecības izaugsme, kā arī vairāk un labāku darba vietu radīšana. Eiropa saskaras ar grūtībām saistībā ar globālo konkurenci. Attiecībā uz izaugsmi un konkurētspēju vairākās vērtējuma tabulās vadošajās pozīcijās izvirzītas Savienotās Valstis kopā ar Ziemeļvalstīm. Eiropas lielās ekonomikas ievērojami atpaliek. Pasaules ekonomikas foruma nesen veiktā vērtējumā Apvienotā Karaliste bija novērtēta ar 13. vietu, Vācija — ar 15. vietu, bet Francija bija ierindota 30. vietā tieši pirms Spānijas. No otras puses, ir jāatzīmē, ka attiecībā uz ekonomisko izaugsmi dažām jaunajām ES dalībvalstīm veicas labi: Slovākijā IKP pieaugums 2005. gadā bija 5,5 %, Polijā — 5,4 %.

2.3

Vispārējā apsekojumā par ražīguma pieaugumu, ko nesen veica vispasaules uzņēmējdarbības organizācija “Konferences padome” (The Conference Board), norādīts, ka Eiropas vadošās ekonomikas aizvien vairāk atpaliek no ASV, vērtējot desmit gadu laika posmā. ES 15 vecās dalībvalstis 2005. gadā spēja uzrādīt 0,5 % ražīguma pieaugumu, savukārt ASV uzrādīja 1,8 % pieaugumu, bet Japāna — 1,9 % pieaugumu.

2.4

Atbildot uz Eiropadomes 2005. gada martā pieņemtajiem lēmumiem, Eiropas Komisija šī gada laikā ir iesniegusi ievērojamu skaitu priekšlikumu un paziņojumu par tādiem jautājumiem kā rūpniecības pārstrukturēšana, ražīgums un konkurētspēja, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2.5

Jauno priekšlikumu klāstā pietrūkst centienu pievērsties nozaru rūpniecības jautājumiem, it sevišķi apstrādes rūpniecībā, un nodrošināt pamatu nozaru vai vertikāliem atbalsta pasākumiem. Ar jauno paziņojumu par tematu “Ceļā uz jaunu integrētu pieeju rūpniecības politikai” Komisija gatavojas nodrošināt šo nepieciešamību.

3.1

Paziņojumu var uzskatīt par aizsākumu jaunam procesam, kas balstīts uz konkurētspējas stāvokļa analīzi apstrādes rūpniecības 27 nozarēs.

3.2

Īpaša uzmanība pievērsta problēmām, kuras paši uzņēmumi uzskata par jauninājumu, konkurētspējas un izaugsmes kavēkļiem. Īpaša uzmanība veltīta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā to, ka ES apstrādes rūpniecību lielākoties veido MVU, kuros strādā 58 % apstrādes rūpniecībā nodarbināto. Sagatavošanas posmā ir rīkotas apspriedes arī ar virkni ieinteresēto personu.

3.3

Ziņojumā analizētās apstrādes nozares ietver četras galvenās jomas: pārtikas rūpniecība un dabas zinātnes, iekārtu un sistēmu rūpniecība, modes un dizaina rūpniecība, kā arī pamatražojumu un starpražojumu rūpniecība. Izsakoties precīzāk, analīze aptver tādas rūpniecības nozares kā farmaceitiskie ražojumi un biotehnoloģijas, elektrotehnika un mašīnbūve, aizsardzības rūpniecība un aerokosmiskā rūpniecība, tekstila un mēbeļu rūpniecība, keramikas, tērauda, ķimikāliju, celulozes un papīra ražošana.

3.4

Minēto 27 nozaru konkurētspējas novērtējumā izmantoja šādus kritērijus:

3.5

Secinājumos par nozarēm norādīti gadījumi, kad (citējot paziņojumu): “Politikas uzdevumiem attiecībā uz katru atsevišķu nozari ir vislielākā prioritāte daudzu nozīmīgu uzdevumu vidū”. Pat ievērojot to, secinājumi nav pilnībā saprotami. Biotehnoloģiju jomā, piemēram, ir noteikta prasība pēc plašākas izpētes, bet ne prasība pēc labākām prasmēm. Tekstilnozarē ir konstatēta prasība pēc izpētes un prasmēm, kā arī piekļuves tirgiem, bet ne nepieciešamība pēc tirdzniecības traucējumu novēršanas.

3.6

Komisija ierosina uzsākt 7 galvenās starpnozaru politiku iniciatīvas, lai pārvarētu kopīgos izaicinājumus un stiprinātu sinerģijas. Šīs 7 starpnozaru iniciatīvas ir:

3.7

Papildus starpnozaru iniciatīvām Komisija ierosina virkni jaunu, attiecīgajai nozarei specifisku iniciatīvu, piemēram, tādas kā farmaceitisko līdzekļu forums, dabaszinātņu un biotehnoloģijas stratēģijas vidusposma pārskats, jaunas augsta līmeņa grupas ķīmijas rūpniecības un aizsardzības rūpniecības jautājumos, iniciatīva Eiropas kosmosa rūpniecības jomā, darba grupa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) konkurētspējas jautājumos, kā arī dialoga uzsākšana mašīnbūves politikas jomā.

4.1

Jaunais paziņojums ir pirmais būtiskais mēģinājums izveidot visaptverošas nozaru līmeņa iniciatīvas konkurētspējai un jauninājumiem apstrādes rūpniecībā. Tā ir atzinīgi vērtējama iniciatīva. Horizontālas shēmas un iniciatīvas nav pietiekamas. Ņemot vērā tā struktūru, paziņojums nodrošina noderīgu pamatu lēmumiem par konkrētu rīcību. Iniciatīva ietver pilnīgu analīzi par izaugsmes un konkurētspējas jautājumiem virknē rūpniecības nozaru.

4.2

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu kā pamatnostādnes plānošanai un prioritāšu noteikšanai. To mērķis ir ieviest pasākumus globalizācijas radīto problēmu risināšanai.

4.3

Pietrūkst skaidras sasaistes starp centieniem ES līmenī un valdību, rūpniecības un ieinteresēto pušu nepieciešamo iesaistīšanos valstiskā un reģionālā līmenī. Ir sagaidāms, ka šī sasaiste tiks attīstīta turpmākajā procesā, īpaši jaunajās sektoru un starpsektoru darba grupās. Tomēr pastāv acīmredzams risks, ka tas nozīmēs pastiprinātu plānošanu un vājāku ieviešanu.

4.4

Lai no tā izvairītos, EESK iesaka veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo koordināciju. Tas arī dotu plašākas iespējas dažādu ieinteresēto pušu aktīvai līdzdalībai.

4.5

Jaunais paziņojums kopā ar dažādiem citiem priekšlikumiem un paziņojumiem ir vēl viens solis ceļā uz Eiropas rūpniecības politikas izveidi. Vai izvēlētais ceļš ir pareizs? Paturot prātā izaicinājumus, kas sagaida Eiropas rūpniecību, EESK sliecas secināt, ka šis, iespējams, ir labākais veids konkurētspējas veicināšanai un tādu specifisku Savienības priekšrocību izmantošanai kā plaša zināšanu bāze un ļoti liels iekšējais tirgus.

4.6

Komisija dedzīgi uzsver to, ka jaunais paziņojums ir atbilst Lisabonas stratēģijas būtībai un papildina minētajā stratēgijā ietvertos kopīgos centienus. Par faktisko īstenošanu, kas izpaužas plašākā izpētē, labākā izglītībā vai tiesiskajā regulējumā, atbildīgas būs pārējās Komisijas struktūrvienības un valstu un reģionālās iestādes. Plānošanai un ieviešanai ir jābūt saskaņotai.

4.7

Komisijas pieeja ir zināmā mērā neviennozīmīga. Būtu papildus jāapsver līdzsvars starp horizontālajām programmām un jaunajiem centieniem atsevišķās nozarēs.

4.8

Paziņojumā nav apskatīti dažādajiem pasākumiem paredzētie resursi. Tā vietā paredzēts, ka nepieciešamie resursi ES līmenī jāsaņem galvenokārt no konkurences un inovāciju (CIT) programmas, pētniecības pamatprogrammas, struktūrfondiem un izglītības programmām. Politiku, ieskaitot resursus, koordinēšana būs sarežģīts un delikāts uzdevums, jo īpaši ņemot vērā to, ka pieejamie Eiropas finanšu resursi ir relatīvi ierobežoti salīdzinājumā ar vajadzībām un prasībām.

4.9

Jaunu, progresīvu ražošanas metožu un iekārtu ieviešanai, it īpaši MVU, būs nepieciešami aizdevumi ar izdevīgiem noteikumiem. Nozaru un starpnozaru plānošanas grupu darbā ir cieši būtu jāiesaista Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas investīciju fonds (EIF).

4.10

Jaunajā priekšlikumā Komisija koncentrējas uz ES līmeni, turpretī reģionālie aspekti skarti tikai virspusēji. Aglomerāciju nozīmīgums, pat ievērojot to būtisko potenciālu rūpniecības jauninājumu un konkurētspējas veicināšanā, nav iekļauts nevienā analīzes daļā. Tas, kā arī jautājumi, kas attiecas uz reģionālo rūpniecības politiku, jāņem vērā turpmākajā darbā.

4.10.1

Komiteja atzīmē, ka Komisija nesniedz īpašus priekšlikumus attiecībā uz rūpniecības sektoriem, kas lielā skaitā atrodas reģionos.

4.11

No rūpniecības aprindām un ieinteresētajām pusēm saņemtajās atsauksmēs par pasākumiem konkurētspējas veicināšanai dominē trīs tēmas: vairāk pētniecības un labāka saikne ar pētniecību; labāka izglītība un apmācība, sevišķi saistībā ar kvalifikāciju; vieglāka finansiālā atbalsta pieejamība, īpaši uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem.

4.12

Lielākā daļa no jaunajā paziņojumā analizētajām apstrādes rūpniecības nozarēm norāda, ka kvalifikācijas uzlabošana nozarē ir jautājums, attiecībā uz kuru (citējot paziņojumu): “Politikas izaicinājumam ir vislielākā prioritāte”. Būtiska nozīme ir kvalifikācijas un kvalifikācijas uzlabošanas jautājumiem. Jācer, ka ierosinātā starpnozaru iniciatīva par kvalifikācijas jautājumiem nodrošinās novatoriskus priekšlikumus.

4.13

Paziņojumā maz uzmanības pievērsts valdību nozīmei attiecībā uz vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšanu rūpniecībā un sevišķi apstrādes rūpniecībā. Darba gaitā neapšaubāmi radīsies virkne piezīmju par to, kādu atbalstu valdības var sniegt rūpniecībai saistībā, piemēram, ar izglītību, transporta sistēmām, enerģētiku un ICT tīkliem.

4.14

Komisija neapspriež to, ka aizvien nenoteiktāka kļūst robeža starp apstrādes rūpniecību un pakalpojumu nozari. Kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkresursiem, pieeju tirgiem, tiesisko regulējumu un finanšu pieejamību?

4.15

Attiecas uz finanšu pieejamību MVU var atzīmēt, ka plašajā 27 nozaru analīzē ir fiksēti tikai pieci īpaši papildu pieprasījumi, proti, farmaceitisko līdzekļu, biotehnoloģiju, medicīnas iekārtu, elektrotehnikas un mašīnbūves jomās. Samērā pārsteidzoši ir tas, ka tādi paši pieprasījumi netika reģistrēti, piemēram, pamatražojumu un starpražojumu rūpniecībā.

5.1

Ar jauno Eiropas Komisijas paziņojumu ES sper vēl vienu soli virzībā uz kopēju pamatnostādņu izstrādi Eiropas rūpniecības politikai. Tas ir vērtējams atzinīgi. Kopīgai politikai un kopīgām prioritātēm jāpalielina Eiropas konkurētspēja pasaulē. Vienlaikus Eiropas rūpniecības politika ir jāapskata saistībā ar tādām struktūrām, kas ir izveidotas rūpniecības atbalstam (izglītība un izpēte ir tikai divi piemēri minētajam) un, piemēram, konsultācijām ar darba ņēmējiem. Eiropas ilgtspējīga konkurētspēja nav iespējama bez pilnīgas sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības.

5.2

Bieži tiek pausts, ka rūpniecības nozare vēlas visiem līdzvērtīgus nosacījumus ar skaidrām (un nebirokrātiskām) signālu sistēmām. Plaši pieņemta nostāja ir šāda: pēc iespējas maz birokrātijas un iespējami daudz vispārēja atbalsta. Citāts no nesen notikušas Konkurētspējas padomes sanāksmes: “Ministri uzsvēra, ka tiesiskiem un regulējošiem šķēršļiem nevajadzētu radīt nelabvēlīgu ietekmi uz konkurētspēju.” Tajā pat laikā varētu apgalvot, ka ES administratīvās saistības nevajadzētu uztver tikai kā izmaksu faktoru, jo tās bieži aizstāj 25 valstu dažādo tiesisko regulējumu un šādi samazina darbības izmaksas. Nesenā Komisijas paziņojumā ir uzsvērts, ka pastāvīgās izmaksas, kuru viena daļa ir administratīvie pienākumi, ir jāapskata plašā kontekstā, ietverot regulējuma ekonomiskās, sociālās un vides izmaksas un sniegtās priekšrocības.

5.3

Globālā konkurence, ar ko nākas saskarties ES un citām valstu grupām, ir sīva. Šeit nav vietas pašapmierinātībai. No otras puses, Eiropas izaugsme un konkurētspēja nekad nedrīkst kļūt par pašmērķi. Ir vispār atzīta Eiropas sociālā redzējuma esamība, kas Lisabonas stratēģijā ir apkopota šādi: augsts uz zināšanām balstītas konkurētspējas līmenis, augsta līmeņa sociālās kohēzijas mērķi un atbildīga politika vides jautājumu jomā. Eiropas rūpniecības politika ir vienlaicīgi gan Lisabonas stratēģijas daļa, gan arī par stratēģiju daudz ilglaicīgāks mērķis. Tomēr, neskatoties uz laika nosacījumiem, rūpniecības politika vienmēr būs daļa no visaptverošajām prioritātēm, kas noteiktas Lisabonas stratēģijā.

5.3.1

Komisija ir iesniegusi ilgtspējīgas attīstības pārskatītu stratēģiju, par ko Padome pieņems lēmumu šā gada laikā. Rūpniecības pamatpolitika atbilst ilgtspējīgas attīstības stratēģijas prioritātēm.

5.4

Tādēļ Eiropas rūpniecības politikai vajadzētu koncentrēties uz trim galvenajiem mērķiem: noteikt prioritāras nozares noturīgai konkurētspējai, īstenot prioritārus pasākumus šādas konkurētspējas sasniegšanai un paātrināt iekšējā tirgus unificēšanu kā vienu no pamatpasākumiem līdzvērtīgu konkurences apstākļu veicināšanai. ES līmenī tas nozīmē pievērst pastiprinātu uzmanību tam, ko reāli iespējams sasniegt ar Eiropas līmeņa iniciatīvu palīdzību. Rūpniecības politika ar šādiem mērķiem varētu nodrošināt patiesu pievienoto vērtību rūpniecībai, valdībām valsts un reģionālā līmenī, kā arī sociālajiem partneriem un organizētai pilsoniskajai sabiedrībai.

5.5

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir paziņojusi par darba grupu izveidošanu saistībā ar vairākiem aspektiem. Komiteja tomēr uzskata, ka, lai izkliedētu atsevišķas neskaidrības, kas traucē attīstīt liela mēroga Eiropas projektus, vēl ir jāprecizē rūpniecības politikas saistība ar divām citām jomām.

5.5.1

Vispirms ir jānoskaidro konkurences politikas un rūpniecības politikas saistība.

5.5.2

Otrkārt, Komisija ir izstrādājusi rīcības plānu nolūkā modernizēt uzņēmējdarbības tiesība, kā arī nostiprināt akcionāru tiesības, kas ir uzņēmējdarbības tiesību elements. Būtiski svarīgi ir nodrošināt, ka šāda modernizācija nerada kaitējumu investīcijām rūpniecībā.

5.5.3

Būtu lietderīgi, ja to komisāru grupa, kas atbild par ekonomikas lietām, iekšējo tirgu, konkurences politiku un Lisabonas stratēģiju, savstarpēji saskaņotu savu rīcību, lai izvairītos no jebkāda neatbilstības riska, kurš varētu apdraudēt visas rūpniecības politikas uzticamību un efektivitāti.

5.6

Eiropas rūpniecības politikā ir jāņem vērā publiskā sektora nozīmīgā loma, kas spēj nodrošināt ar zināšanām un infrastruktūru, kuras uzskatāmas par divām būtiskām jomām. Dažās valstīs starp rūpniecību un publisko sektoru ir nodibināti cieši kontakti. Citās valstīs to nav. Publiskā sektora nozīmi attiecībā uz jauninājumiem parāda apstāklis, ka ASV publiskie izdevumi jauninājumiem ir divreiz lielāki nekā Eiropā. Pat ievērojot, ka liela daļa izdevumu paredzēta militāriem mērķiem, šie skaitļa norāda uz publiska sektora nozīmi. Eiropā būtisks piemērs būtu dažu valstu iepriekšējie (un daļēji pašreizējie) publiskie izdevumi jaunu farmaceitisko produktu izstrādei. Par publiskā sektora nozīmi liecina arī tā loma ICT, it īpaši platjoslas paplašināšana.

5.7

Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskats ir iedvesmojis arī sociālos partnerus izstrādāt plānus Eiropas apstrādes rūpniecības nākotnes nodrošināšanai. Eiropas darba devēju organizācija UNICE ir iesniegusi plašus komentārus un priekšlikumus par līdzšinējiem Lisabonas stratēģijas rezultātiem. ORGALIME, kas pārstāv mehānisko, elektronisko un metālapstrādes rūpniecību 23 Eiropas valstīs, ir iesniegusi plašu Eiropas apstrādes rūpniecības attīstības plānu, kas ir daļa no atsauksmēm par Komisijas paziņojumu. No darba ņēmēju puses Eiropas Metālapstrādes darbinieku apvienība (EMF) 2005. gada rudenī iesniedza plānu “Eiropas apstrādes rūpniecības attīstībai”, kurā apkopoti daudzi priekšlikumi, kas ietverti citos plānos.

5.8

EMF plānā ir uzskaitīti 15 galvenie pasākumi, kas iedalīti divās daļās. Pirmajā daļā, kuras nosaukums ir “Pētniecība un attīstība”, uzsvērta lielāku līdzekļu nepieciešamība pētniecībai un lielākas uzmanības nepieciešamība sociāliem jauninājumiem; otrajā daļā “Inovācijas sociālie pamatnosacījumi” uzskaitīti konkrēti papildu pasākumi MVU, uzņēmējdarbības, mūžizglītības un Eiropas darba tirgu pārstrukturēšanai, īpaši koncentrējoties uz sociālā nodrošinājuma jautājumiem.

5.9

Minētajā rīcības plānā, tāpat kā citos sociālo partneru plānos, ir apliecinājums par konverģences pakāpi to problēmu analīzē, ar kurām saskaras Eiropas rūpniecība. Visumā pastāv vispārēja vienošanās par Eiropai vēlamo virzību. Šo kopīgo galveno izaicinājumu un pasākumu paralēla apzināšana nodrošina platformu sociālajam dialogam un sociālo partneru vienošanos panākšanu jauninājumu un konkurētspējas interesēs (skatīt 6. nodaļu).

5.10

Lisabonas stratēģija ir bijusi sekmīga uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstības veicināšanā un Eiropas kā vadošā spēka kvalifikācijas, iemaņu, izpētes un attīstības jomā pozīciju stiprināšanā. Barselonas Eiropadomes lēmums sasniegt izpētei paredzēto līdzekļu apjomu līdz 3 % no IKP ir guvis plašu atbalstu un atzinību, vismaz teorētiski.

5.11

Jāatzīmē, ka Komisija savās sarunās un diskusijās ar rūpniecības pārstāvjiem nav radusi daudz jaunu ideju un risinājumu universitāšu zināšanu nodošanai rūpniecībai. Komisija pati vēlas atgriezties pie šīm tēmām kādā no nākamajiem paziņojumiem. Tomēr nepieciešamā atbildība par attiecīgu sakaru dibināšanu ar pētniecības jomas pārstāvjiem ir jāatstāj pašu uzņēmumu ziņā. Ņemot vērā lēno progresu ceļā uz mērķa sasniegšanu — panākt pētniecības un attīstības vajadzībām ieguldījumu 3 % apmērā no Eiropas IKP, šis ideju trūkums par zināšanu nodošanu ir satraucošs. Vēl viens iemesls rūpēm ir studentu skaits ES zinātnes un inženierijas mācību programmās, kurš samazinās salīdzinājumā ar Savienības galvenajiem galvenajiem konkurentiem. MVU ir būtiski svarīgi pilnveidot esošo cilvēku kapitālu un ražošanas un inovāciju jomā iesaistīt akadēmisko aprindu pārstāvjus. 7. pamatprogrammas ietvaros ir jāsniedz atbalsts modernu tehnoloģisko pētījumu un ražošanas tehniku ieviešanai MVU.

5.12

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka pat ieguldot pētniecībā 3 % no IKP, Eiropa joprojām atpaliks no ASV un Japānas. Izvirzītais 3 % ieguldījuma mērķis ir starpposma mērķis, kā to jau atzinušas dažas ES dalībvalstis. Globālā konkurence radīs nepieciešamību nākamajos 15 līdz 20 gados noteikt augstāku mērķi.

5.13

To pašu var teikt arī par nepieciešamību pēc kvalifikācijas paaugstināšanas un pēc plašākas mūžizglītības. No rūpniecības aprindām ir saņemtas norādes par nepieciešamību paplašināt kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, bet tie nav jautājumi, ko var atrisināt ES līmenī. ES līmenī ir iespējams noteikt un izvērtēt vajadzību būtību, bet faktiskā ieviešana jāveic valstu un reģionālā līmenī. Nav šaubu, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) varētu izplatīt informāciju par svarīgu pieredzi attiecīgajā jomā.

5.14

Šajā sakarā ir lietderīgi atgādināt, ka plašākas izglītības politikas debates par mūžizglītību aizsākās jau septiņdesmito gadu sākumā, ESAO veicot nopietnu analīzi par šo jautājumu. Tomēr kopš tā laika ir izmēģināts samērā maz patiešām jaunu pieeju, lai apvienotu pašas rūpniecības, publiskā sektora un atsevišķu personu, kas varētu būt ieinteresēti nodrošināt labākas iespējas mobilitāti darba tirgū veicinošas kvalifikācijas paaugstināšanai, iespējas un līdzekļus.

5.15

Koncentrēšanās uz rūpniecības pārvietošanu un izvietošanu ārzonās ir pievērsusi uzmanību nepieciešamībai nodrošināt darbinieku pamata tiesības visā pasaulē. ILO 1998. gada konvencija par “Deklarāciju par pamata principiem un tiesībām darbā” ir radījusi pamatu regulai par nodarbinātību, kā arī zināmu standartu, kas būtu jāpiemēro visā pasaulē. ESAO vadlīnijas ir valdību politiska saistība. Lai pārmaiņas būtu pozitīvas, ir jāparāda, ka pārmaiņām ir noteikta jēga un arī to, ka pārmaiņas sociāli taisnīgā veidā iespējams pārvarēt uzņēmumos, dažādās rūpniecības nozarēs, reģionos un darba tirgos.

5.15.1

Šajā sakarā ir jāatzīst Eiropas uzņēmumu padomju nozīmīgā loma. Padomes ir konkrēta atbilde prasībai par plaši pielietojamām struktūrām, kas paredzētas informācijai un konsultācijām pārrobežu uzņēmumos. Pat, ja šādu struktūru izveidei ir nepieciešams laiks, un pat, ja pašreizējā direktīva par uzņēmumu padomēm ir ne visai pārliecinoša, padomes ir neaizstājams posms izteiktākiem centieniem attīstīt Eiropas rūpniecības politiku.

5.16

Eiropas rūpniecības politika var dot būtisku ieguldījumu Eiropas konkurētspējā. Pašreizējais Komisijas paziņojums ir viens posmiem ceļā uz to. EESK ir uzskaitījusi vairākus citus posmus. EESK ieteiktu Komisijai uzsākt tālākas diskusijas un sarunas, kas attiecas uz sociālo dialogu un citām būtiskām tēmām.

6.1

EESK atbalsta vērtējuma parametru izvēli apstrādes rūpniecības 27 nozaru analīzei. Pat izmantojot šo ļoti pretenciozo pieeju, dažas pretrunas analīzes atsevišķajos rezultātos ir acīm redzamas. EESK atbalsta veiktos pasākumus un izdarītos secinājumus. EESK atbalsta arī pirmo nozaru un starpnozaru darba grupu darbam paredzēto tēmu izvēli.

6.2

EESK īpaši atbalsta plānoto augsta līmeņa grupas izveidi konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos. Vides saudzēšanas un enerģijas taupīšanas tehnoloģijas var nodrošināt Savienībai vispasaules kontekstā nozīmīgas priekšrocības. Jaunajai pasaules izpratnei par klimata izmaiņu draudiem, kas ir sekas pārliekai atkarībai no fosilajiem kurināmajiem, vajadzētu būt par spēcīgu stimulu centieniem izmainīt ražošanas un patēriņa ieradumus. Augsta līmeņa grupas uzdevums ir grūti paveicams. To vieglāku nedara pat apstāklis, ka arī citas valstis pašreiz iegulda būtiskus līdzekļus videi draudzīgās tehnoloģijās; ASV ir tikai viens piemērs.

6.3

Dizains kļūst par galveno faktoru produktu izstrādē un tirdzniecībā. Dizains ir jāuzsver ne tikai atsevišķās nozares darba grupās, bet kā viens no horizontāliem jautājumiem vairākās darba grupās. Vairākās ES valstīs rūpnieciskajam dizainam ir panākumi jau ilgākā laika posmā. Ir svarīgi to izmantot arī turpmāk.

6.4

Komisijas paziņojumā nav pievērsta izteikta uzmanība saziņas jautājumiem un tam, lai pati rūpniecība un dažādas ieinteresēto pušu grupas būtu sasniedzamas. Tomēr ievērojot to, ka ieviešana lielā mērā norisināsies ar informācijas apmaiņas un saziņas palīdzību, šiem jautājumiem būs jāpievērš pastiprināta uzmanība. Kā gan citādi liela MVU daļa spēs iegūt attiecīgo informāciju par kopējām partnerībām un dažādiem atbalsta pasākumiem?

6.5

Vēl viens nozīmīgs ieviešanas aspekts būs laika faktors. Produktu izstrādes procesa temps apstrādes rūpniecībā nav lēns; globālā konkurence to nepieļauj. Dažādām Eiropas līmeņa darba grupām būs nepieciešams pieņemt saspringtus laika plānus, lai varētu nodrošināt ar pievienoto vērtību tos, kas ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu rūpniecībā attiecībā uz ieguldījumiem un attīstību.

6.6

EESK pievienojas Komisijas bažām, ka ES darba vietu pārvietošanai uz valstīm ar zemām izmaksām būs sāpīgas sekas vietējā līmenī un dažādās nozarēs, īpaši attiecībā uz darbiniekiem ar zema līmeņa prasmēm, kuriem būtu jāpalīdz piemēroties rūpniecības pārstrukturēšanas sekām. Jau citās jomās EESK ir aicinājusi vairāk un labāk izmantot struktūrfondus kā aktīvu un proaktīvu līdzekli, lai piemērotos globalizācijas ietekmei. Neseno priekšlikumu par Globalizācijas fondu EESK apskatīs turpmāk.

7.1

Dažās valstīs ir noslēgtas vērienīgas sociālo partneru vienošanās par rūpniecības jauninājumiem, tādējādi paužot savstarpējās intereses un prioritātes apstrādes rūpniecības tālākajai attīstībai.

7.2

Kā piemēru var minēt Rūpniecības līgumu starp sociālajiem partneriem, kas tika parakstīts 1997. gadā Zviedrijā. Kopš tā parakstīšanas līgumslēdzējas puses ir iesniegušas virkni priekšlikumu rūpniecības konkurētspējas uzlabošanas jomā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem kā konkurētspējīgu pētniecības institūtu izveide, pastiprināta apmaiņa starp rūpniecības nozari un izglītības iestādēm un institūtiem, atbalsts jauniem un augošiem uzņēmumiem inovāciju jomā, atbalsts rūpniecības attīstības centriem. Vairākus priekšlikumus ir pieņēmusi valdība.

7.3

EESK uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai ieinteresētās puses, īpaši jau sociālie partneri, būtu cieši iesaistīti inovācijas, konkurētspējas un pārstrukturēšanas procesos. Pārmaiņu temps nesamazināsies. Par nepieciešamību kļūst uz savstarpēju uzticēšanos balstīta apsteidzoša (proaktīva) pieeja pārmaiņām. Rūpniecības pārmaiņu sekmīgai pārvarēšanai ir nepieciešams sociālais dialogs, kas balstīts uz ciešām, uz uzticību balstītām partnerībām, un kultūras dialogs, ko raksturo efektīva pārstāvība un pamatīgas struktūras. Efektīvai pārstāvībai ir nepieciešamas arī augsta līmeņa zināšanas par tematiskiem jautājumiem un iespējām.

7.3.1

Jāpiemin daudzu Eiropas uzņēmumu padomju (salīdzināt § 5.14.1) centieni, lai stiprinātu uzņēmumu padomju darbā iesaistīto kompetenci. Tas ir svarīgi abām dialogā iesaistītajām pusēm. Bez augsta līmeņa zināšanām un kompetences padomes nevarēs darboties kā dialoga un konsultāciju būtisks posms.

7.4

EESK izsaka cerību, ka kopā ar citām iniciatīvām Komisijas paziņojums par integrētu rūpniecības politiku nodrošinās pamatu vēlmei cieši iesaistīt pārmaiņu procesā ieinteresētās puses un īpaši sociālos partnerus. EESK ir izteikusi savus uzskatus par sociālo dialogu un rūpniecības pārmaiņām 2005. gada septembrī pieņemtajā atzinumā (1).

7.5

Atbildot uz Eiropadomes 2005. gadā pieņemtajiem secinājumiem, EESK ir izveidojusi interaktīvu informatīvu tīklu, kas apkopo pieredzi par Lisabonas stratēģijas īstenošanu. EESK apsvērs šāda informatīvā tīkla paplašināšanas iespēju, iekļaujot tajā jautājumus, kas saistīti ar ieinteresēto pušu un īpaši sociālo partneru iesaistīšanu tālākā Eiropas rūpniecības veidošanā.

8.

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) 2005. gada novembrī pieņēma papildu atzinumu attiecībā uz paziņojumu par integrētāku pieeju rūpniecības politikai. Ziņotājs bija Pezzini kgs.

8.1

Par īpaši interesantu apstākli CCMI uzskatīja to, ka tagad Eiropas Komisija jautājumu par specifisku nozaru politiku apskata rūpniecības politikas ietvaros. Precīzāk, CCMI uzsvēra savu pārliecību, ka šai specifiskajai nozaru politikai varētu būt patiesa ietekme, ja tai strukturēti pievērstos sociālā dialoga kontekstā vietējā, valsts un ES līmenī.

8.2

CCMI tomēr uzsvēra, ka Komisijas paziņojumā pietrūkst konkrētu iniciatīvu, darbības plānu un, svarīgākais, pietiekamu finanšu resursu, kas nepieciešami politiku īstenošanai. Tādēļ īpaši svarīgi būtu uzņēmumu projektos iesaistīt EIB un EIF.

8.3

CCMI arī uzsvēra, ka Komisijai būtu jāatzīst mūsdienu augošā publiskā sektora nozīme.

8.4

Turklāt CCMI pasvītroja apsteidzoši (proaktīvi) veidotas reģionālas rūpniecības politikas nozīmi. CCMI arī uzsvēra tirdzniecības politikas nozīmi saistībā ar sekmīgu rūpniecības politiku. Visbeidzot CCMI uzsvēra ILO konvencijās noteikto pamata darba tiesību svarīgumu.