8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/52

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izsaka nožēlu par to, ka kohēzijas politikas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.—2013. gadam tika iesniegtas gadu pēc priekšlikumiem par budžeta plānošanu un noteikumiem par struktūrfondu izmantošanu minētajā laika posmā nevis vienlaicīgi vai pirms tiem. Šajā gadījumā pamatnostādnes vairāk līdzinās papildu nosacījumiem nekā reālām vadlīnijām.

1.2

Šī nobīde ir vēl jo vairāk jānožēlo tādēļ, ka minētās pamatnostādnes ir steidzami nepieciešamas kohēzijas dažādo un komplekso problēmu risināšanai periodā no 2007. līdz 2013. gadam — ar paplašināšanu saistītie pasākumi, euro nostiprināšana, globalizācijas paātrināšanās rezultātā izveidojušās Lisabonas stratēģijas atpalicības novēršana. Nepietiekamas izaugsmes problēmu, dalībvalstu kraso atšķirību un pārāk ierobežotā Kopienas budžeta dēļ Eiropas Savienības priekšrocības ir vairāk potenciālas, nekā nodrošinātas (paplašinātā vienotā tirgus konsolidācija, nākotnes infrastruktūras, pielāgošanas reformas).

1.3

EESK uzskata, ka stratēģisko pamatnostādņu prioritāšu un struktūrfondu mērķu savstarpējā saikne ir neskaidra un ka būtu skaidri jānosaka minēto mērķu īstenošanas nosacījumi. Tādējādi galvenā prioritāte — veiksmīga investīciju piesaiste — rada nepieciešamību sekmēt pārliecību par ES attīstību. Otrā prioritāte — atbalstīt inovāciju un uzņēmējdarbību — saistās ar Kopienas līdzekļu ilgstošu neatbilstību (strupceļš Kopienas patentu jomā, nepilnības uzņēmumu Eiropas juridiskajā statusā, nepietiekams subsīdiju finansējums). Trešā prioritāte — darbavietu radīšana — saistās ar Lisabonas stratēģijas atpalicības novēršanu un vienotā tirgus ekonomiskās un sociālās darbības optimizāciju nākotnē globalizācijas spiediena ietekmē.

1.4

Tāpat kā Eiropas Parlaments, arī EESK izsaka bažas par 2005. gada decembra Eiropadomes sanāksmē plānotā Kopienas budžeta 2007.—2013. gadam nepietiekamību: tā griesti, kuri ilglaicīgi noteikti 1,045 % apmērā no nacionālā kopienākuma (jeb 0,36 % kohēzijas budžetam) ir zemāki nekā pirms paplašināšanas no 15 līdz 25 dalībvalstīm, kaut gan starptautiskā konkurence un atsķirības dalībvalstu starpā ir būtiski palielinājušās. No minētā izriet, ka galvenā problēma, kas jārisina ar kohēzijas politikas stratēģisko pamatnostādņu 2007.—2013. gadam starpniecību, ir šāda: kā iegūt labāku rezultātu ar mazākiem līdzekļiem? Šajā nolūkā EESK ierosina dažādot kohēzijas politikas līdzekļus, vairāk koncentrēt tās finansējumu un modernizēt pārvaldības formas.

1.5

EESK ierosina dažādot kohēzijas politikas līdzekļus, radoši pieejot Savienības finansējuma sadalei.

1.5.1.

Struktūrfondiem būtu jābalstās nevis uz subsīdijām, bet citiem finanšu instrumentiem, un tiešā sadarbībā ar EIB un EIF ir jāattīsta aizdevumi, atbalsts procentu nomaksai, aizdevumu garantijas, atbalsts investīciju un riska kapitālam.

1.5.2.

Šādi pasākumi, kas ir daudz plašāka mēroga nekā tikai Jeremie programma, paaugstinātu fondu finansējuma efektivitāti, labāk papildinot publisko un privāto kapitālu un tādējādi papildinot nepietiekamo budžetu.

1.5.3.

Tādēļ EESK iestājas par ES aizdevumu un garantiju apjoma ievērojamu palielināšanu, ciešāku sadarbību ar banku un finanšu nozari un atbilstošu izmaiņu ieviešanu jaunajos noteikumos par struktūrfondiem. Trīs minētie nosacījumi prasa, lai Eiropas Komisija steidzami izvirzītu priekšlikumus šajā jomā.

1.6

EESK ierosina koncentrēt struktūrfondu izmantošanu atbilstoši Eiropas prioritārajām interesēm.

1.6.1.

Turpinot un attīstot tiešo atbalstu visnabadzīgākajām valstīm un reģioniem, ir jānostiprina Eiropas infrastruktūras tīklu finansēšana un atbalsts pierobežas reģioniem, iesaistot publiskos un privātos partnerus.

1.6.2.

Tādēļ EESK prasa nopietni pārskatīt Eiropas komunikāciju tīklu budžetu, ko, neraugoties uz Lisabonas stratēģijas mērķiem, 2005. gada decembra plānošana atstājusi novārtā.

1.6.3.

Tas paredz arī plašāk izmantot Kopienas atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot Kopienas pamatnostādnes, lēmumus un saistības kā direktīvu transponēšanas, tā arī Lisabonas stratēģijas jomā. Īpaši būtu jāpārskata izglītības atbalstam paredzētais budžets, kas 2005. gada decembrī arī tika samazināts.

1.7

Visbeidzot, nolūkā veicināt pārskatāmību un mijiedarbību, EESK ierosina modernizēt kohēzijas politikas pārvaldības formas.

1.7.1.

Tas nozīmē Kopienas, tāpat kā valsts atbalsta atbilstību Eiropas konkurences politikai.

1.7.2.

Tādēļ nepieciešama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, īpaši sociālo partneru, plašāka iesaistīšana Eiropas kohēzijas politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.

1.7.3.

Šajā nolūkā EESK pieprasa, lai sociāli profesionālo partneru iesaistīšana tiktu skaidri noteikta un iekļauta stratēģiskajās pamatnostādnēs. To īstenošanas noteikumi katrā dalībvalstī būtu jānorāda plānošanas un pārskatīšanas dokumentu pielikumā.

2.1

Komisijas 2005. gada 5. jūlija paziņojums par kohēzijas politikas stratēģiskajām pamatnostādnem 2007.—2013. gadam papildina virkni jau agrāk izteiktu priekšlikumu.

2.1.1

2004. gada 17. februārī iesniegtās Kopienas budžeta pamatnostādnes 2007.—2013. gadam tika aprēķinātas uz 1,14 % no nacionālā kopienākuma bāzes.

2.1.2

Regulu projekti, ar ko izmaina nosacījumus attiecībā uz struktūrfondiem (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds) 2007.—2013. gada periodam, tika iesniegti 2004. gada 14. jūlijā (1): Komisija ierosināja izvirzīt fondiem trīs šādus mērķus:

2.1.2.1

konverģences mērķi, kas aizstāj pašreizējo 1. mērķi un ir vērsts uz palīdzību mazāk attīstītiem ES reģioniem, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) nesasniedz 75 % no ES vidējā līmeņa; tam paredzēti 78,54 % no fondu resursiem;

2.1.2.2

reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, kas aizstāj pašreizējo 2. mērķi un ir vērsts uz citiem ES reģioniem, atbalstot tos Lisabonas stratēģijas īstenošanā un nodarbinātības līmeņa celšanā; tam paredzēti 17,22 % no fondu resursiem;

2.1.2.3

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, kas aizstāj Interreg programmu; tam paredzēti 3,94 % no fondu resursiem.

2.1.3

Komisija 2004. gada 14. jūlijā iesniedza projektu par pārrobežu sadarbības Eiropas grupas statusu, kas atvieglotu šādas iniciatīvas ES ietvaros (2).

2.2

Komisija, 2005. gada 5. jūlijā iesniedzot kohēzijas politikas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.—2013. gadam, izvirzīja trīs prioritātes, kas, pat ja tās daļēji sakrīt, tomēr atšķiras no iepriekš minētajiem struktūrfondu finansējuma mērķiem:

2.2.1

pirmā stratēģisko pamatnostādņu prioritāte ir investīciju piesaiste;

2.2.2

otrā attiecas uz inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanu;

2.2.3

trešā prioritāte ir atbalsts darbavietu radīšanai.

2.3

Minētās stratēģiskās pamatnostādnes ir jāīsteno valsts pamatstratēģiju ietvaros, kuras Komisija, dalībvalstis un reģioni izstrādās vēlāk.

2.4

Stratēģiskās pamatnostādnes bija pēdējais trūkstošais posms kohēzijas politikas 2007.—2013. gadam kopējās paketes apspriešanā. Loģiskāk būtu bijis, ja Komisija ievadītu debates par kohēzijas politiku, iepazīstinot ar savām stratēģiskajām pamatnostādnēm, kas noteiktu vispārējo politiku, nevis ar projektiem fondu izmantošanas noteikumiem, kuri patiesībā nosaka fondu izmantošanas kārtību. Bez labākas savstarpējas saiknes, kas nodrošina stratēģisko pamatnostādņu vadošo, nevis papildu lomu, pastāv risks mazināt Eiropas kohēzijas politikas pievienoto vērtību un veicināt attīstības stratēģiju nacionalizēšanos, kura nelabvēlīgi ietekmē kohēziju, konkurētspēju un ES ekonomiskās un sociālās darbības efektivitāti.

2.5

Debates par budžeta pamatnostādnēm 2007.—2013. gadam un fondu reglamentēšana minētajam periodam sākās grūtos apstākļos, ko raksturoja jūtamas atšķirības 25 dalībvalstu nostājā attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu un sadali. Pēc pirmās neveiksmes 2005. gada jūlijā Eiropadome 2005. gada 17. decembra sanāksmē vienojās par samazinātu budžetu: Padome nosaka 2007.—2013. gada budžeta griestus 1,045 % apmērā no nacionālā kopienākuma, no kuriem konverģencei paredzēti 82 % jeb 252 miljardi euro, konkurētspējai un nodarbinātībai — 15,5 % jeb 48,5 miljardi un 7,5 miljardi jeb mazāk kā 2,5 % — Eiropas teritoriālajai sadarbībai.

2.6

Eiropas Parlaments 2006.gada 18. janvārī noraidīja minēto nepietiekamā budžeta plānu. Padome un Parlaments atsāka diskusijas, kuru rezultātā 2006. gada 4. aprīlī tika rasts kompromiss, kas paredz papildināt pašreizējo budžetu par 4 miljardiem euro (no tiem 2 miljardi rezervē). Minētais kompromiss abām pusēm vēl jāratificē.

3.1

Kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes nosaka būtiskus uzdevumus 2007.—2013. gada periodam.

3.1.1

Pirmkārt, jāturpina un jākonsolidē paplašināšana. Pēc paplašināšanas no 15 līdz 25 dalībvalstīm 2004. gadā Eiropas Savienībai 2007. gadā būs jāuzņem vēl divas dalībvalstis. Vēlāk, līdz 2013. gadam vai pēc tā varētu sekot vēl citas, jo pievienošanās kandidātvalstu saraksts nav noslēgts. Katrā gadījumā, pat ja paplašināšanas nostiprina vienotā tirgus nozīmi un tā izaugsmes iespējas, nodarbinātību, tirdzniecību un konkurētspēju, kā arī ražošanas un patēriņa apjomu globalizācijas apstākļos, arvien pieaugošās ekonomiskās un sociālās atšķirības rada nepieciešamību koordinēt Eiropas un valstu politikas kvalitatīvi jaunā pakāpē vienotā tirgus pārvaldībai un nostiprināšanai, kā arī ES teritorijas kopīgai plānošanai.

3.1.2

Euro zonas sekmīgai paplašināšanai jānotiek, nostiprinot euro vērtību, pievilcību un lielāku efektivitāti izaugsmes un nodarbinātības jomā. Pašreiz euro zonai ir pievienojušās 12 no 25 dalībvalstīm. Tās mērķis ir paplašināties līdz 2013. gadam, iekļaujot lielāko daļu dalībvalstu ar nosacījumu, ka tās atbilst visiem kritērijiem. Līdz ar ES paplašināšanu euro zonas paplašināšanai nepieciešama lielāka konverģence, pirmkārt, ekonomiskajā jomā, bet arī vairākās ar to saistītās jomās, sākot ar nodokļiem, proti, ar nodokli apliekamās summas saskaņošanu, līdz sociālajai politikai, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju.

3.1.3

Minētajā periodā strukturālās izmaiņas turpinās pieaugt:

3.1.3.1

globalizācija un jaunu ekonomisko lielvalstu parādīšanās saasinās konkurenci un pastiprinās uzņēmumu pārvietošanu;

3.1.3.2

globālas informācijas sabiedrības radīto inovāciju rezultātā vēl vairāk pastiprināsies tehnoloģiskās izmaiņas;

3.1.3.3

Līdz ar pēckara “baby boom” paaudzes aiziešanu pensijā apstiprināsies Eiropas demogrāfiskā novecošana, kuras rezultātā izmainīsies dzīves un darba apstākļi, kā arī sociālo pabalstu līdzsvars dalībvalstīs;

3.1.3.4

paredzama arī migrācijas pastiprināšanās no mazāk attīstītajām trešām valstīm. Labāka migrācijas pārraudzība paredz, pirmkārt, uzlabot pielāgošanos ES integrācijas vajadzībām un iespējām un, otrkārt, ievērojami palielināt atbalsta efektivitāti emigrācijas valstu attīstībai, radot tajās vairāk darbavietu un veicinot to ekonomisko un sociālo izaugsmi. Arī dažādu līmeņu skolu un apmācības programmās vajadzētu labāk atspoguļot nepieciešamību pielāgoties imigrācijai.

3.1.3.5

Eiropas kohēzijas politikas būtisks nosacījums ir sociālās atstumtības un nabadzības apkarošana tiklab darba meklētāju, kā arī “nabadzīgu strādājošo” vidū. Ja šāda veida problēmas, kas savā būtībā ir plašākas par nodarbinātības problēmu, netiks atrisinātas, kohēzijas nodrošināšana būs apgrūtināta ne tikai no sociālā, bet arī no ekonomiskā viedokļa.

3.1.4

Eiropadomes kopš 2000. gada noteiktais Lisabonas stratēģijas izpildes termiņš 2010. gadā būs minētā lielo pārmaiņu perioda uzmanības centrā. Stratēģijas īstenošana tomēr kavējas. Savas konkurētspējas nodrošināšanai Eiropai pēc iespējas ātrāk ir jāatgūst iekavētais, taču tas nebūs viegli.

3.2

Risinot turpmāko gadu nozīmīgākās problēmas, Eiropas kohēzijas politika balstīsies uz vairākām svarīgām priekšrocībām, piemēram,

3.2.1

īpašo nozīmi, kāda ir Eiropas iekšējam tirgum, kas apvieno vairāk nekā pusmiljardu Eiropas iedzīvotāju un veido ekonomisko, tirdzniecības un cilvēkuresursu potenciālu, kurš vēl netiek pilnībā izmantots ne ekonomiskā piedāvājuma un pieprasījuma, ne arī darba tirgus jomā;

3.2.2

Eiropas sociālo attiecību un Eiropas sociālā dialoga modeli, kurā uzsvars ir likts uz cilvēkresursu attīstību saistībā ar nodarbinātības, attīstības, veselības un dzīves kvalitātes problēmām globalizācijas apstākļos;

3.2.3

jauno dalībvalstu izaugsmes dinamiku, kas bieži vien ir divreiz lielāka par vidējo Kopienas rādītāju un varētu sekmēt būtisku attīstības atšķirību mazināšanu un straujāku ES ekonomikas un tirdzniecības attīstību;

3.2.4

jaunas plānošanas un investīciju iespējas, ko sniedz Eiropas kontinenta apvienošana un kuras ļauj pārskatīt Eiropas iekšējo saimniecisko sistēmu un īstenot inovatīvas infrastruktūru un teritorijas plānošanas shēmas;

3.2.5

Lisabonas stratēģijā paredzētās ekonomiskās un sociālās reformas, ja tās spēs attīstīties un sadarbībā ar sociālajiem partneriem radīt savstarpējas saiknes efektu, varētu būt būtisks atbalsts Eiropas Savienības kohēzijas politikas sekmīgā īstenošanā.

3.2.6

Eiropas kohēzijas politikas atbalstam kopumā vajadzētu sekmēt izaugsmes un nodarbinātības savstarpējo saikni, attīstot dažādo faktoru pozitīvu mijiedarbību (vienotā tirgus, investīciju, teritorijas plānošanas un reformu padziļināšanu un paplašināšanu dalībvalstīs).

3.3

Eiropas kohēzijas politikā jāņem vērā arī būtiskas problēmas, kas apgrūtinās tās īstenošanu.

3.3.1

Pirmkārt, jāmin pastāvīgās grūtības atjaunot strauju Eiropas ekonomisko dinamiku. Eiropas Savienība pamazām ne tikai nesāk atgūt iekavēto, tā vēl vairāk atpaliek no saviem konkurentiem. Tās izaugsme kopumā ir viduvēja, daudzās dalībvalstīs ir augsts bezdarba līmenis, kas skar gan gados jaunus, gan vecākus cilvēkus, lielākoties nepietiekami tiek radītas darbavietas un veikta pētniecība, paātrinās uzņēmumu pārvietošana. Vieta, kuru Eiropa pašreiz ieņem atbilstoši vispārējiem rādītājiem, neatspoguļo tās pirms pieciem gadiem deklarētās ambīcijas. Minētā stāvokļa būtiska uzlabošanās pagaidām nav paredzama.

3.3.2

Otra svarīgākā kohēzijas politikas problēma skar paplašināšanas rezultātā radušās krasās ekonomiska un sociāla rakstura atšķirības. To izlīdzināšana prasīs daudz laika. Kohēzijas politikai nepieciešama jauna pieeja un metodes salīdzinājumā ar tām, kas tika izmantotas iepriekšējos gados, kad attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm bija mazākas.

3.3.3

Kohēzijas politikas vājais punkts ir ekonomisko politiku nepietiekama koordinācija, nodokļu politiku ieskaitot, kas pat euro zonas dalībvalstīs nav pietiekami koordinēta. Līdz ar dalībvalstu skaita palielināšanos minētais jautājums ir steidzami jārisina, neraugoties uz to, ka tas ir grūtāk izdarāms. Līdztekus šādai ciešākai ekonomiskajai koordinācijai vajadzētu labāk saskaņot arī sociālos jautājumus.

3.3.4

Līdz ar citiem darbības traucējumiem jāatzīmē arī nepietiekama pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšana, jo šobrīd valsts un pašvaldību iestādēm ir primārā loma un ir vērojama pārāk izteikta divpusēja Komisijas/dalībvalstu pārvaldība kohēzijas politikas īstenošanā (3).

3.3.5

Eiropas fondi, salīdzinot ar pieaugošajām vajadzībām, proporcionāli nav pārāk lieli. 2005. gada 17. decembra vienošanās, ar ko nosaka Eiropas budžeta griestus 1,045 % apmērā no nacionālā kopienākuma, samazina koēzijas politikas budžetu līdz 0,36 % no nacionālā kopienākuma. Tādējādi EESK, tāpat kā Eiropas Parlaments, izsaka bažas par Eiropas budžeta līdzekļu samazināšanos pēc paplašināšanas no 15 līdz 25 dalībvalstīm. Saistībā ar ES kohēzijas problēmām minētais līmenis, kam nav nekā kopēja ar valstu budžetiem (ASV budžets ir vairāk kā 20 % no IKP), ir ļoti zems.

3.3.6

No iepriekš minētā izriet, ka galvenā problēma, kas jārisina ar kohēzijas politikas stratēģisko pamatnostādņu 2007.—2013. gadam starpniecību, ir šāda: kā iegūt labāku rezultātu ar mazākiem līdzekļiem? Īpaša uzmanība būs jāpievērš ierobežoto līdzekļu iespējami labākai izmantošanai, nodrošinot nevis pastāvīgu atbalstu, bet gan apstākļus patstāvīgai un ilgtspējīgai attīstībai. Tādēļ nepieciešams, pirmkārt, rast maksimālu konverģenci un savstarpēju papildināmību ar valstu budžetiem un, otrkārt, palielināt un atbalstīt tirgus ietekmi un tirgus konjunktūru, kas kopā ar publiskā finansējuma avotiem spēj mobilizēt resursus atbilstoši Eiropas kolektīvās attīstības vajadzībām.

3.3.7

Minēto problēmu risināšanai nepieciešams dažādot kohēzijas politikas līdzekļus, vairāk koncentrēt tās pasākumus un modernizēt pārvaldības formas. Šie apsvērumi ir sīkāk izklāstīti turpmākajos punktos.

4.1

Kohēzijas politikas pamatnostādnes 2007.—2013. gadam iekļaujas “izaugsmes un nodarbinātības” pamatprioritātē. Tās atsaucas uz partnerattiecībām, ko 2005. gada martā izvirzīja Eiropadome, un uz Komisijas 2005. gada jūnijā ierosinātajām integrētajām pamatnostādnēm minētajā jomā.

4.2

Attiecībā uz minēto vispārējo “izaugsmes un nodarbinātības” prioritāti Komisijas paziņojumā izvirzītas trīs īpašas prioritātes: veicināt investīciju piesaisti Eiropai, attīstīt inovāciju un uzņēmējdarbību, sekmēt nodarbinātību un apmācību. Minētās prioritātes papildina transversāla problēma saistībā ar ES labāku teritoriālo attīstību laukos un pilsētās, kā arī pārrobežu, valsts un reģionālajā līmenī.

4.3

Pirmajai prioritātei, kuras mērķis ir veiksmīga investīciju piesaiste, ir īpaša nozīme. Tā jo īpaši būtu īstenojama paplašinātās Eiropas mazāk attīstītajos reģionos, uz kuriem šādi pasākumi attiecināmi pirmām kārtām, sekojot līdzi pārejas perioda pasākumiem agrāk prioritārajos reģionos. Tā kā Eiropas finansējuma līdzekļi ir ierobežoti, investīciju kapitāla veicināšanai, it īpaši privātajā sektorā, ir jākļūst par obligātu prasību Eiropas ekonomiskās attīstības prioritāšu jomā.

4.3.1

Neraugoties uz sekmēm iekšējā tirgus un ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanā, kā arī vairāku Lisabonas stratēģijasreformu īstenošanā, Eiropas Savienība tomēr vēl nav nodrošinājusi patstāvīgas un straujas izaugsmes mehānismu, kas veicinātu valstu ekonomiku sinerģiju un savstarpējo papildināšanos. Kohēzijas politikas sekmīga īstenošana nav iespējama, neatjaunojot visu iesaistīto grupu (uzņēmēju, strādājošo, investoru) ticību ES ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kā arī tās politiskajai un institucionālajai nākotnei.

4.3.2

Tādēļ turpmākajos gados būs jānovērš neskaidrības tādos būtiskos jautājumos kā vienotā tirgus izveide, ar euro saistītas konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, izaugsmes un nodarbinātības palielināšana, dzīves apstākļu uzlabošana, Lisabonas stratēģijas veiksmīga īstenošana, ES iestāžu efektīva pārvalde un paplašinātās Eiropas optimāla un ilgtspējīga plānošana ekonomiskās, sociālās un vides izaugsmes saskaņošanas nozīmē.

4.3.3

Komisijas paziņojumā īpaša uzmanība veltīta investīcijām infrastruktūrās, īpaši transporta jomā. Taču trūkst analīzes par iemesliem, kā dēļ minētajā jomā joprojām vērojama kavēšanās. Lai novērstu minēto kavēšanos, vajadzētu dot priekšroku Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūru finansēšanai, no kā ir atkarīga ES kohēzija. 2005. gada 17. decembra vienošanās ietvaros paredzēto kraso finansējuma samazinājumu minētajām infrastruktūrām var tikai nožēlot — fakts, ka Eiropadome atteicās no šādas prioritātes, ir tiešā pretrunā Lisabonas saistībām, kuru īstenošana ir viens no galvenajiem mērķiem 2007.—2013. gada periodā. Tādēļ EESK tāpat kā Eiropas Parlaments prasa pārskatīt Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanai piešķirto budžetu.

4.3.4

Komisijas paziņojumā uzsvērtas vēl divas prioritāras kohēzijas politikas investīciju jomas: pirmkārt, investīcijas vides sektorā un, otrkārt, Eiropas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

4.3.4.1

Jāuzsver šo prioritāšu un iepriekš minētā Eiropas infrastruktūru tīklu atbalsta tiešas saiknes nodrošināšana.

4.3.4.2

Vajadzētu arī pārbaudīt, vai Eiropas finansējuma saņēmēji ievēro apkārtējās vides aizsardzības prasības.

4.4

Kohēzijas politikas otrā prioritāte ir sekmēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Līdz ar to Komisija tieši pārņem Lisabonas stratēģijas prioritātes attiecībā uz zināšanu Eiropas veicināšanu.

4.4.1

Minētā prioritāte pirmām kārtām attiecas uz investīciju palielināšanu pētniecībai.

4.4.1.1

Jāatzīst, ka Eiropa kopumā atpaliek no tās lielajiem partneriem tehnoloģiju jomā. Pētījumu finansējums dalībvalstīs, kas bieži vien ir par 1/3 zemāks nekā Lisabonas stratēģijas noteiktie 3 % no IKP, pēdējos gados ne tikai nav pieaudzis, bet šim finansējumam ir noteikti griesti, vai tas ir pat samazinājies. Eiropas pētniecības un attīstības pamatprogrammas budžets salīdzinājumā ar dalībvalstu pētniecības budžetiem ir niecīgs un nepietiekami saskaņots ar valstu pētniecības programmām. Tāpat Kopienas institucionālie procesi pat visaugstākajā līmenī dažkārt vēl arvien tiek bloķēti, un tas nav labs signāls. Trīsdesmit gadus ilgstošie neveiksmīgie centieni ieviest Eiropas patentu spilgti atspoguļo ES problemātisko nespēju rast savām ambīcijām atbilstošus līdzekļus.

4.4.1.2

Tādēļ vajadzētu izstrādāt nopietnu Eiropas pētījumu politiku ar augstu ticamības pakāpi. Kopienas budžeta pārskatīšanas ietvaros būtiski jāpalielina Eiropas finansējums pētniecībai, nodrošinot tā reālu saskaņošanu ar valstu pētniecības programmām. Tas attiecas arī uz Kopienas patenta izveidošanas procesa atbloķēšanuJa nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos, to sākumā varētu nepiemērot visām dalībvalstīm. Kas notiktu ar euro, Šengenu vai Eiropas sociālo politiku, ja to ieviešana būtu pakļauta vienprātīgam lēmumam?

4.4.2

Komisijas paziņojumā uzsvērta arī nepieciešamība sekmēt uzņēmumu izveidošanu un attīstību, īpaši jauno tehnoloģiju jomā, un veicināt uzņēmumu sakarus Eiropas mērogā.

4.4.2.1

Jāizsaka nožēla par to, ka mazajiem uzņēmumiem vēl nav iespējams iegūt vienkāršotu Eiropas uzņēmuma juridisko statusu, kas atvieglotu to pārrobežu darbību.

4.4.2.2

Tāpat kā Komitejas pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Eiropas tiesiskais statuss mazajiem un vidējiem uzņēmumiem” (4), EESK atkārtoti prasa, lai Komisija nekavējoties iesniedz un pieņem Eiropas juridisko statusu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.4.2.3

EESK izsaka nožēlu, ka 2005. gada rudenī Komisija atsauca priekšlikumus par arvien aktuālāko Eiropas statusu apdrošināšanas sabiedrībām un Eiropas mēroga apvienībām.

4.4.3

Komisijas ziņojumā uzsvērta uzņēmumu finansēšanas jautājuma būtiskā nozīme un nepieciešamība atvieglot finansējuma saņemšanu novatoriskajiem uzņēmumiem.

4.4.3.1

Neskatoties uz to, ka atsevišķi pasākumi un tālejošu projektu līdzfinansējums ir lietderīgs attiecīgi izvēlētos paraugsektoros, tomēr jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos struktūrfondu spēja būtiski atvieglot finansējuma saņemšanu minētā sektora uzņēmumiem ir ierobežota vai pat ļoti nenozīmīga. EESK izsaka gandarījumu par Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi uzsāktajām iniciatīvām JASPERS un JEREMIE. JASPERS iniciatīvas mērķis ir palīdzēt valsts un reģionālajām iestādēm konverģences mērķu īstenošanā, gatavojot nozīmīgus infrastruktūru projektus. Programmas JEREMIE mērķis ir atvieglot finansējuma saņemšanu mazajiem uzņēmumiem. EESK vēlētos, lai minētās iniciatīvas reāli darbotos un atspoguļotos vietējā līmenī, kur šī jaunā darbības sfēra dotu maksimālu rezultātu ekonomiskās attīstības un uzņēmējdarbības, un līdz ar to arī nodarbinātības jomā.

4.4.3.2

Lai fondu finansējumam būtu lielāka ietekme uzņēmumu finansēšanā, būtu jāpaplašina to darbības jomas attiecībā uz bankas aizdevumu atvieglotu saņemšanu, riska kapitāla izmantošanu, mikrokredīta un garantiju piešķiršanu mazajiem uzņēmumiem. Tas nozīmētu pārskatīt finanšu līdzekļus un to sadali, kas pašreiz aprobežojas galvenokārt ar subsīdiju piešķiršanu. Līdztekus JEREMIE programmai, tikai daudz plašāka mērogā subsīdijas būtu jāpārvērš finanšu produktos: tādējādi viens euro, kas ieguldīts riska kapitāla aizdevuma garantijā, finansētu viena MVU investīcijas 5–10 euro apmērā, nodrošinot Eiropas fondu finansējuma efektivitāti. EESK ieteikumi šajā nozīmīgajā jautājumā sīkāk apskatīti šā atzinuma 5. nodaļā.

4.4.3.3

Jāpiebilst, ka Eiropas vienotā finanšu tirgus ātra un efektīva izveide ciešā saistībā ar veiksmīgu konkurences politiku un ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšanu jūtami uzlabotu visa lieluma uzņēmumu pieeju finansējumam. Neraugoties uz to, ka viens no galvenajiem Komisijas uzdevumiem turpmākajos gados ir veiksmīga minētā procesa pabeigšana, Komisijas paziņojumā šis jautājums tomēr nav uzsvērts.

4.5

Komisijas paziņojumā minētā kohēzijas politikas trešā prioritāte ir radīt vairāk darbavietu un uzlabot to kvalitāti.

4.5.1

Galvenais priekšnoteikums, lai radītu vairāk darbavietu, ir veicināt ekonomisko izaugsmi un tādējādi sekmēt darbavietu radīšanu. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešama gan no piedāvājuma, gan arī no pieprasījuma viedokļa dinamiskāka ekonomika, kuru papildina labvēlīgāki administratīvie, nodokļu un sociālie noteikumi darbavietu radīšanai, īpaši attiecībā uz mazo uzņēmumu, pašnodarbināto personu un amatnieku stāvokli, kā arī profesijām, kurās liela nozīme ir profesionālajai kvalifikācijai. Kā jau iepriekš minēts, lai gan struktūrfondi var lietderīgi atbalstīt konkrētus pasākumus un eksperimentālus projektus, veicinot paraugpraskes izplatīšanu, to tiešā ietekme minētajās jomās tomēr būs ierobežota.

4.5.2

Saskaņā ar Komisijas viedokli ir jāattīsta pielāgošanās darba tirgum. Šajā jomā struktūrfondi būtu jānovirza uz vienotā tirgus darbības uzlabošanu. Tas nozīmē nostiprināt mobilitāti, ieskaitot pensiju režīmu pārvedamību, un novērst šķēršļus Eiropas darba tirgum, ievērojot likumos un koplīgumos noteiktos sociālos nosacījumus, īpaši pakalpojumu jomā (5), kur tiek izveidotas vairāk kā 2/3 no jaunajām darbavietām.

4.5.3

Komisija īpašu uzsvaru liek uz obligātajiem nosacījumiem uzlabot profesionālo sagatavotību darbam. EESK tomēr izsaka bažas par 2005. gada decembrī pieņemtā Komisijas ierosinātā budžeta mūžizglītībai samazināšanu uz pusi. EESK prasa pārskatīt minēto budžetu, nodrošinot tā atbilstību Lisabonas stratēģijas saistībām. Šajā jomā parādīsies jaunas kompetences ar lielāku atbildības jomu un nepieciešamību pēc lielākas iniciatīvas. Saistībā ar iepriekš minēto turpmākajās programmās būs jāņem vērā reģionālās prioritātes. Svarīgi ir nodrošināt, lai Eiropas Sociālā fonda finansējumi pēc iespējas vairāk atbilstu reģionālajām interesēm, nevis tiktu izmantoti vienīgi valstu politiku līdzfinansējumam.

4.5.3.1

Kopumā EESK uzsver, ka jādara viss, lai sekmētu pasākumu savstarpējo papildināmību un efektivitāti un mobilizētu valsts un pašvaldību un privātā sektora partnerus ilgtspējīgām partnerattiecībām reģionālajās stratēģijās, kas saistās ar šādām prioritātēm: veicināt ikvienam pieeju inovācijām un mūžizglītībai, uzlabot cilvēkresursu pārvaldību un attīstību visos uzņēmumos, palielināt sieviešu līdzdalību, paaugstināt pirmspensijas nodarbinātības līmeni, labāk saskaņot ekonomiskās vajadzības ar profesionālās orientācijas un izglītības politikām, veicināt profesionālo izglītību un apmācību visos līmeņos, īpaši tajās profesijās, kurās trūkst darbaspēka, dot priekšroku apmācībai, kuras rezultātā ekonomiski integrējas arvien pieaugošā sabiedrības atstumtā daļa.

4.5.3.2

Struktūrfondiem, ņemot par paraugu veiksmīgās ERASMUS un Leonardo programmas, prioritārā kārtā vajadzētu līdzfinansēt izglītības programmas Eiropas līmenī. Šīs programmas jāattīsta straujāk, lai tajās iesaistītu divas līdz trīs reizes vairāk Eiropas jauniešu.

4.5.4

Īpaša uzmanība jāpievērš iedzīvotāju novecošanai, kas nosaka dažādu iepriekš minēto ar darbavietu radīšanu un sociālās palīdzības sistēmu izveidošanu saistīto aspektu īpašu pielāgošanu (administratīvie, fiskālie un sociālie nosacījumi, bērnu aprūpe, tai skaitā bērnu pieskatīšanas mērenas izmaksas, darba tirgus, apmācība un cilvēkresursi).

4.6

Trīs minētās stratēģiskās pamatnostādnes papildina transversāls nosacījums, kas it kā veido ceturto prioritāti un attiecas uz kohēzijas politikas teritoriālo dimensiju.

4.6.1

Paziņojumā minēts pilsētu ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā (labāka urbanizācijas ekonomiskā, sociālā un vides regulēšana), uzverot arī nepieciešamību dažādot lauku rajonu ekonomiku (vispārējas nozīmes pakalpojumu saglabāšana, tīklu attīstība un attīstības centru veicināšana). Šo nosacījumu un stratēģisko pamatnostādņu triju prioritāšu mijiedarbībai vajadzētu būt labāk izskaidrotai.

4.6.2

Paziņojumā uzsvērta arī teritoriālās sadarbības nepieciešamība trijos līmeņos:

4.6.2.1

pārrobežu sadarbība, proti, apmaiņas sekmēšana un ekonomiskās un sociālās integrācijas veicināšana;

4.6.2.2

starpvalstu sadarbība, proti, stratēģiskas nozīmes darbību veicināšana starp valstīm (transports, pētniecība, sociālā integrācija);

4.6.2.3

reģionu sadarbība, proti, paraugprakses ekonomiskajā, sociālajā un vides jomā izplatīšanas veicināšana.

4.6.3

EESK tomēr izsaka nožēlu, ka atsauce uz Eiropas teritoriālās sadarbības nepieciešamību tiek minēta tikai kā stratēģisko pamatnostādņu prioritāšu papildu vai mazsvarīgs elements, nevis kā to integrēta sastāvdaļa.

4.7

Kopumā izvērtējot stratēģisko pamatnostādņu trīs prioritātes, kuras papildina teritoriālā dimensija, rodas vairāki būtiski jautājumi.

4.7.1

Pirmkārt, stratēģisko pamatnostādņu prioritātes nav pietiekami precīzas, lai veidotu reālu kohēzijas politikas pasākumu un pārvaldības “stratēģiju”. Tās drīzāk ir atgādinājums par paraugpraksi, kas jāveicina ar dažādu pasākumu palīdzību.

4.7.2

Turklāt nav precīzi noteikta stratēģisko pamatnostādņu prioritāšu un fondu finansējuma triju mērķu savstarpējā saikne. Tas arī ir galvenais trūkums: stratēģiskajām pamatnostādnēm būtu jānosaka fondu finansējuma pamatprincipi, bet patiesībā tās tikai papildina minētos pasākumus. Tādējādi stratēģiskās pamatnostādnes vairāk līdzinās papildu un ieviešanas norādēm nekā vadlīnijām, kādām tām vajadzētu jābūt.

4.7.3

Lai stratēģiskās pamatnostādnes attaisnotu savu nosaukumu un sekmīgi īstenotu savu uzdevumu, to prioritārie mērķi ir jāprecizē šādās jomās:

4.7.3.1

Eiropas kohēzijas politikas pievienotā vērtība salīdzinājumā ar valstu un vietējām politikām;

4.7.3.2

Teritoriālā koncentrācija, veidojot attīstības centrus un tīklus, kas veicinātu visas teritorijas attīstību;

4.7.3.3

Eiropas finansējuma pamatprincipi kas nodrošina, ka stratēģiskās pamatnostādnes ir efektīvas un konsekventas un neaprobežojas ar vienkāršiem papildu nosacījumiem.

5.1

Kohēzijas politikas atbalstīšanas nolūkā Komisija īpaši uzsver struktūrfondu (Reģionālā fonda un Sociālā fonda) un Kohēzijas fonda nozīmi. Komisija atzīmē, ka to finansējums saskaņā ar iepriekš minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm veicinās izaugsmi, labāk izmantos vienotā tirgus priekšrocības, veicinās dalībvalstu lielāku konverģenci, nostiprinās reģionālo konkurētspēju un sekmēs ES teritoriālo integrāciju ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā.

5.2

Jāsecina, ka Eiropas Savienība saskarsies ar pieaugošu pretrunu starp fondu budžeta samazināšanu un vajadzībām (atšķirības dalībvalstu attīstībā, iekavēta infrastruktūru veidošana, vienotā tirgus izveidošana un Lisabonas stratēģijas īstenošana, nepietiekama konkurētspēja). Kopienas budžeta prioritāšu iekšējā pārskatīšana ir nepieciešama, kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējās reformas turpinājumu ieskaitot. Ņemot vērā to, ka Kopienas budžeta kopējā summa būs ļoti ierobežota, tas tikai nedaudz palielinās struktūrfondu līdzekļus. Tādēļ EESK uzskata šobrīd noteiktos Kopienas budžeta griestus 1,045 % apmērā no nacionālā kopienākuma, piešķirot kohēzijas politikai 0,36 % (308 miljardus euro no 862 miljardu budžeta, neskaitot 2006. gada 4. aprīlī piešķirto budžeta papildinājumu 4 miljardu euro apmērā, kas vēl jāratificē Parlamentā un Padomē), par nepietiekamiem ES kohēzijas mērķu īstenošanai 2007.—2013. gadā.

5.3

Minētā iemesla dēļ vislielākā uzmanība jāpievērš:

5.3.1

pirmkārt, fondu finansējuma nosacījumiem, kuriem jārada sviras efekts attiecībā uz investīcijām, kas savukārt nosaka lielāku inovāciju nepieciešamību šajā jomā;

5.3.2

otrkārt, lielākai fondu finansējuma koncentrēšanai, kas dos strukturētāku rezultātu starpvalstu un pārrobežu mērogā.

5.4

Saistībā ar fondu finansējuma nosacījumiem jāizsaka šādas piezīmes.

5.4.1

Pirmkārt, jāatgādina, ka struktūrfondi var tikai papildināt ES kohēzijas politiku. Tie nav vienīgais un galvenais kohēzijas politikas instruments. Kopīgu uzdevumu labā tiem galvenokārt jāveicina tirgū pieejamo finanšu līdzekļu mobilizēšana, kā arī valstu un reģionālo budžetu saskaņotāka izmantošana. Tātad galvenais ir nodrošināt sviras efektu. Šajā jomā ES strukturālajiem instrumentiem jākļūst par Eiropas teritoriālās attīstības galveno līdzekli, kas papildina Kopienas politikas un pašreizējās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.

5.4.2

Šajā nolūkā Eiropas fondu un Eiropas Investīciju bankas līdzekļu izmantošanai jāpamatojas uz elastīgāku un novatoriskāku finansēšanas sistēmas koncepciju. Komisija atzīst, ka finansējumam nevajadzētu aprobežoties ar subsīdiju piešķirsanu, bet tam jāatbalsta tādi instrumenti kā aizdevumi, aizdevumu garantijas, konversijas instrumenti, investīciju kapitāls un riska kapitāls. EESK ne tikai piekrīt šādam viedoklim, bet arī prasa izdarīt visus attiecīgos secinājumus un uzsākt ES finansējuma nosacījumu reālu reformu.

5.4.2.1

EESK pauž viedokli, ka struktūrfondiem alternatīvo finansējuma līdzekļu attīstība ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku būtiski palielinās Kopienas finansējuma ietekmi un tos labāk saskaņos ar publiskā un privātā kapitāla investīcijam. Tie veicinātu investīciju (piemēram, MVU investīciju) finansējuma avotu sadali starp privāto un publisko sektoru. Tas īpaši attiecas uz investīcijām, ko tradicionālie finanšu partneri uzskata par riskantām un attiecībā uz kurām aizdevumu sniegšanas nosacījumi pēc Bāzeles II vienošanās nākotnē varētu kļūt vēl stingrāki. Tie būtu iedarbīgs līdzeklis stāvokļa pagaidu uzlabošanai saistībā ar ierobežoto Eiropas budžetu. Subsīdija viena euro apmērā bieži vien būtu tikusi labāk izmantota, ja tā būtu garantējusi aizdevumu piecu līdz desmit euro apmērā. Tas ļautu paplašināt saņēmēju skaitu un uzlikt viņiem lielāku atbildību nekā neatmaksājamo subsīdiju gadījumā.

5.4.2.2

Šie jaunie intervences līdzekļi būtu jāīsteno pēc iespējas tuvāk praktiskāk, nodrošinot maksimālu sviras efektu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Veiksmīgāk koordinējot struktūrfondu un citu Eiropas attīstību aktīvi veicinošu finanšu iestāžu, piemēram, ERAB, finansējuma līdzekļus, varētu mobilizēt arī vēl citus resursus. Vienai no prioritātēm jābūt plašāk un aktīvāk veicināt publisko un privāto partnerību Eiropas līmenī pārskatāmas un atvērtas konkurences apstākļos, jo īpaši lielo infrastruktūras projektu finansēšanā, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi gan vispārējai kohēzijai, gan Eiropas kolektīvajai konkurētspējai. Kā jau iepriekš minēts (6), Eiropas tīkliem piešķirtais budžets ir nopietni jāpārskata, jo publiskā un privātā partnerība Eiropas infrastruktūru jomā nebūs rezultatīva bez pietiekama Kopienas publiskā finansējuma piesaistīšanas.

5.4.2.3

Tāda Kopienas fondu finansējuma nosacījumu reforma prasa palielināt Eiropas Savienības parādsaistību un aizdevumu apjomu. Līdzās ciešākai koordinācijai ar EIB un citām finanšu iestādēm reforma nozīmētu arī nepieciešamību uzsākt patiesu partnerību ar Eiropas banku un finanšu tīklu, izstrādājot stingrākus finansēšanas noteikumus kā dalībvalstīm, tā tiešajiem saņēmējiem. Lai nodrošinātu jauno finansējuma sadales sistēmu darbības spēju, attiecīgi būtu jāpapildina regulas par Eiropas fondiem 2007.—2013. gadam. Tādēļ EESK prasa Komisijai izstrādāt jaunus priekšlikumus trijās minētajās jomās.

5.4.3

Jāizsaka nožēla, ka pēdējos gados struktūrfondu pārvaldība ir bijusi pārāk nepārskatāma un pakļauta Kopienas un valstu administrāciju divpusējām attiecībām, bez efektīva kopīgas koordinācijas redzējuma, bez pietiekamas finansējuma lietderīgas izmantošanas kontroles un uzraudzības. ES Revīzijas palāta ir vairākkārt brīdinājusi par šādu situāciju, bet rezultātā veiktie atsevišķie pasākumi bija pārāk ierobežoti. Kopienas politiku izstrādes, pieņemšanas un īstenošanas pārskatāmības vispārējais princips vēl nav attiecināts uz fondu darbību un pārvaldību, kā tam vajadzētu būt. Kohēzijas politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm jābūt par pamatu virzībai uz šo mērķi.

5.4.4

Kā piemēru inovācijām, kas nodrošinātu Eiropas atbalsta labāku pārvaldību, var minēt prasību sistemātiski pārbaudīt Kopienas atbalsta atbilstību konkurences noteikumiem. Dažu iepriekšējo, nepietiekami pārbaudīto finansējumu gadījumā ir nopietni pārkāpti un negatīvi ietekmēti taisnīgas konkurences principi, aizbildinoties ar reģionālo atšķirību mazināšanu, kaut gan šie abi mērķi neizslēdz viens otru. Eiropas atbalsts ir publisks un pielīdzināms valsts atbalstam, tādēļ tam jāpiemēro arī tāda pati kontrole. Šāds princips atbilst arī mērķim par Eiropas, valstu un reģionālā atbalsta labāku mijiedarbību. Komisijas gada pārskatā par konkurenci vajadzētu iekļaut nodaļu par to, kā ES konkurences politikas ietvaros tiek kontrolēts Kopienas atbalsts. EESK jau agrāk iesniedza šādu priekšlikumu, bet bez rezultātiem.

5.5

Attiecībā uz finansējuma koncentrāciju Komisijai vajadzētu sekot, lai Eiropas fondu finansējums tiktu mērķtiecīgi virzīts atbilstoši ES teritoriālās attīstības dimensijai un lai tas sniegtos tālāk par atsevišķiem pasākumiem Kopienas finansējuma sistēmas ietvaros, kas šobrīd vēl netiek darīts.

5.5.1

Līdz šim, neskatoties uz plašā Eiropas 25 dalībvalstu iekšējā tirgus normatīvo un ekonomisko izveidošanu, struktūrfondu finansējums nav bijis vērsts uz starpvalstu dimensiju. Komisija galvenokārt piešķīra struktūrfondus pēc valstu iesniegto prioritāšu principa, neņemot vērā jaunas sadarbības nepieciešamību, kas izriet no tirdzniecības fizisko, tehnisko un nodokļu barjeru atcelšanas apstākļos, kad ekonomiskās un sociālās atšķirības turpina pieaugt, nosakot nepieciešamību stiprināt starpvalstu sakarus un tīklus.

5.5.2

Minētais stāvoklis ir jāuzlabo, nosakot finansējuma skaidrākas prioritātes, lai nostiprinātu saikni starp dalībvalstīm valstu, reģionu un pārrobežu līmenī. Komisijas izteiktās piezīmes par šiem jautājumiem būtu jāpārvērtē, jāattīsta un jāiekļauj fondu finansējuma prioritātēs, nevis jāmin kā prioritāšu papildelementi.

6.1

Komisija īpaši uzsver, ka kohēzijas politikas integrācija valstu un reģionālajās politikās ir ļoti būtisks uzdevums. Jāatzīmē, ka virzībai uz priekšu jānotiek divās jomās.

6.2

Pirmkārt, jānodrošina, lai Kopienas atbalsts tik tiešām tiktu izlietots optimālai ES pamatnostādņu, lēmumu un saistību īstenošanai dažādās dalībvalstīs. Īpaši jāpiemin:

6.2.1

Eiropas direktīvu pareiza un savlaicīga transponēšana;

6.2.2

administratīvās sadarbības pastiprināšana Eiropas mērogā, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotā tirgus veiksmīgu darbību;

6.2.3

abu Stabilitātes un izaugsmes pakta daļu sekmīga izpilde, neierobežojot to tikai kā līdzekli aizsardzībai pret pārmērīgu deficītu, bet gan izmantojot kā kopīgas ekonomiskās pārvaldības līdzekli.

6.3

Otrkārt, jāpārliecinās, ka Kopienas atbalsts nodrošina Eiropas un valstu politiku saskanību ar mērķi veicināt Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Īpaši jāpiemin:

6.3.1

atbalsts strukturālajām ekonomiskajām, sociālajām un administratīvajām reformām;

6.3.2

noteikumu vienkāršošana un Eiropas mēroga pieejas izstrāde sociāli profesionālajai pašregulācijai, kas būtu jāatbalsta (7);

6.3.3

Eiropas finanšu telpas straujāka izveide, optimizējot euro priekšrocības;

6.3.4

nodokļu sistēmu saskaņošana, pamatojoties uz investīcijām un inovācijai labvēlīgu vidi, kas sekmētu konkurences pārraudzīšanu dalībvalstu atšķirīgajās sistēmās.

6.4

Lai saglabātu turpmāko programmu nepieciešamo elastīgumu satura izstrādē, pēc iespējas jāizvairās no ES noteiktā ietvara papildināšanas ar papildu valsts un reģionālajiem kritērijiem. Tāpat būtu jāizvairās no procedūrām, kas a priori kredītus piešķirtu uz septiņiem gadiem vai liegtu iespēju viegli pielāgot īstenotās programmas.

6.5

EESK vēlas, lai Kopienas atbalsts veicinātu Eiropas mēroga pieeju ražosanai, kas dažādos līmeņos (Eiropas, valsts un reģionālā) koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbu (8).

6.6

EESK izsaka gandarījumu par Eiropadomes 2005. gada decembra sanāksmē izteikto principiālo atbalstu Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidei, “kā uzdevums ir sniegt lielāku atbalstu strādājošajiem, kuri zaudējuši darbu būtisku strukturālo pārmaiņu rezultātā, kas ietekmē tirdznieciskos sakarus pasaulē, un palīdzēt šīm personām iziet papildu apmācību un atrast darbu”. Valstu un valdību vadītāji aicināja Padomi noteikt kritērijus finansējuma saņemšanai no minētā fonda. EESK uzskata, ka Eiropas sociālie profesiju vai nozaru partneri varētu iesaistīties minēto kritēriju izstrādāšanā.

7.1

Sociāli profesionālo partneru iesaistīšana kohēzijas politikā ir būtiska prasība. EESK 2003. gada atzinumā par partnerību struktūrfondu jomā (9) prasīja šādu iesaistīšanu palielināt. Komisija atzīst minēto nepieciešamību, uzsverot, ka tā aktīvi piedalās šīs politikas labākā īstenošanā. Tomēr Komisija nav iesniegusi priekšlikumus minētās politikas īstenošanas pasākumu izstrādei un to iekļaušanai kohēzijas stratēģiskajās pamatnostādnēs.

7.2

Tādēļ EESK ierosina papildināt kohēzijas politikas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.—2013. gadam, skaidri nosakot sociāli profesionālo partneru iesaistīšanas nosacījumus. Līdzīgi Kotonū nolīguma noteikumiem par Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona valstu nevalstiskajiem partneriem, kuri konsultē un iesaistās Eiropas finansējuma pārvaldībā, minētie noteikumi būtu pilnvērtīgi jāiekļauj stratēģiskajās pamatnostādnēs, padarot tos saistošus dalībvalstīm.

7.3

Minētajiem nosacījumiem jāatbilst šādiem mērķiem:

7.3.1

iesaistīt sociāli profesionālās aprindas un sociālos partnerus Eiropas pamatnostādņu (piemēram, vispārējas stratēģijas dokumenta) izstrādāšanā un to decentralizētā īstenošanā valsts līmenī (proti, dalībvalstu nacionālās stratēģiskās pamatprogrammas ietvaros), kā arī reģionālajā un vietējā līmenī;

7.3.2

padziļināt minēto dialogu kā ekonomiskajā, tā sociālajā un vides jomā efektīvai, iesaistošai un ilgtspējīgai attīstībai;

7.3.3

lai modernizētu profesionālās apmācības sistēmas un veicinātu pielāgošanos darba tirgum, tieši iesaistīt sociāli profesionālos partnerus nodarbinātības veicināšanā, pamatojoties uz sociālo partneru līgumattiecību politiku;

7.3.4

aicināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus izmantot Eiropas vienotā tirgus priekšrocības, attīstot Eiropas ražošanas, tirdzniecības un infrastruktūru tīklus un uzsākot sociāli profesionālo pašregulāciju un kopregulāciju, kas veicinātu vienotā tirgus izveidi;

7.3.5

kopīgi ar sociāli profesionālajiem partneriem izstrādāt publiskās un privātās partnerības efektīvus modeļus ar piemērotiem koncesiju, atvieglojumu, garantiju un apakšlīgumu veidiem;

7.3.6

pamatojoties uz iepriekš minēto, palielināt publiskās un privātās partnerības programmu skaitu, īpaši attiecībā uz infrastruktūru un MVU finansēšanu vietējā līmenī;

7.3.7

atbalstīt sociāli profesionālo partneru sadarbības iniciatīvas Eiropas līmenī pētniecības un tehnoloģisko inovāciju jomā;

7.3.8

atbalstīt tos sociāli profesionālo partneru inovatīvos risinājumus, kas veicina ilgtspējīgu attīstību.

7.4

Lai nodrošinātu sekmīgu dialogu, tam jābūt labāk organizētam un strukturētam gan Briselē, gan dalībvalstīs un reģionos. Tādējādi iesaistīšanai jābalstās uz šādiem noteikumiem:

7.4.1

balstīt minēto dialogu uz efektīvu informāciju par stratēģiskajām pamatnostādnēm un to īstenošanas nosacījumiem, ko savukārt pārņem un tālāk nodod dalībvalstu valsts un pašvaldību iestādes;

7.4.2

pietiekami savlaicīgi uzsākt konsultācijas, dodot iespēju sociāliprofesionālajiem partneriem iesaistīties ietekmes novērtējumā;

7.4.3

informēt sociāliprofesionālos partnerus par konsultāciju un viņu priekšlikumu ietekmi;

7.4.4

oficiālo plānošanas un pārskatīšanas dokumentu pielikumā iekļaut sarakstu par konsultācijām ar sociāliprofesionālajiem partneriem;

7.4.5

attiecībā uz pārrobežu un starpreģionu programmām veicināt kopīgas pārrobežu vai reģionālo sociāliprofesionālo partneru konsultācijas;

7.4.6

īpaši atbalstīt pārrobežu un reģionālās sociālā dialoga iniciatīvas, tostarp konkretizējot starpvalstu fakultatīvu shēmu kolektīvajām sarunām, kas minētas sociālajā plānā 2005.—2010. gadam.

7.5

EESK atkārtoti izsaka atbalstu Komisijas priekšlikumam piešķirt 2 % no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, lai kopā ar sociālajiem partneriem veicinātu uzņēmumu jaudas un darbības attīstību.

7.6

Atbilstoši Eiropadomes 2005. gada marta sanāksmē izteiktajam atbalstam EESK ir nolēmusi attīstīt Eiropas informācijas un atbalsta tīklu to pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iniciatīvām, kuri piedalās Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Minētajā tīklā tiks iekļautas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Eiropas kohēzijas politikas efektivitāti 2007.—2013. gada periodā.