8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/42

—

padarīt starpkultūru dialogu par tādu līdzekli, kas ļauj Eiropas pilsoņiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem vai pagaidu iedzīvotājiem iegūt zināšanas, izglītību un prasmes, kas viņiem ļauj pielāgoties atvērtākai, bet tajā paša laikā sarežģītākai videi, kā arī pārvarēt grūtības, kas traucē izmantot plurālistiskas un dinamiskas sabiedrības sniegtās iespējas visā Eiropā un pasaulē;

—

pievērst Eiropas pilsoņu, kā arī katra Eiropas iedzīvotāja uzmanību tam, cik svarīga ir tādas pasaulei atvērtas Eiropas pilsonības izveide, kas ietver cieņu pret kultūras atšķirībām un kuras pamatā ir kopīgās Eiropas Savienības vērtības — cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātija un tiesiskums, kā arī cilvēktiesību, tajā skaitā mazākumtautību tiesību, ievērošana.

—

palielināt izpratni par Kopienas programmām un darbībām starpkltūru dialoga veicināšanai;

—

akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā; veicināt Eiropas pilsoņu, un visu Eiropas Savienībā dzīvojošo, īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir meklēt līdzekļus, kas starpkultūru dialoga ceļā ļauj īstenot tādu aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsoniskumu, kurš ietver cieņu pret kultūras daudzveidību un kura pamatā ir kopīgās Eiropas Savienības vērtības;

—

veicināt jauninājumus un tādu iniciatīvu horizontālo un starpnozaru dimensiju, kuru mērķis ir starpkultūru dialoga, īpaši jauniešu vidū, atbalstīšana.

2.1

EESK pauž gandarījumu, kā lēmuma projektā jēdziens “aktīvs Eiropas pilsoniskums” attiecas ne tikai uz Eiropas Kopienas Līguma 17. pantā definētajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, bet uz visiem cilvēkiem, kas pastāvīgi vai uz laiku dzīvo Eiropas Savienībā.

2.2

EESK pauž gandarījumu, ka lēmuma priekšlikumā paredzēts starpkultūru dialoga ceļā stiprināt arī sadarbību ar trešajām valstīm

2.3

EESK pauž gandarījumu, ka starpkultūru dialogs tiek uzskatīts par sadarbības līdzekli, kas stiprina stabilitāti un demokrātiju ne tikai Savienībā, bet — partnerības ceļā — arī aiz tās robežām.

2.4

Tā kā dažādo Kopienas, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu darbībā un to sadarbībā kultūras dažādības dēļ trūkst vienotības un konsekvences, un to ietekme un sekmīgums ir dažādi, EESK pauž gandarījumu, ka līdz ar lēmuma priekšlikumu tiek uzsākta vai nostiprinās Eiropas Savienības iestāžu kopīgo stratēģiju īstenošanas pasākumu un programmu saskaņošana un koordinēšana. Ja patiešām izveidotos pastāvīgs Eiropas kultūru savstarpējais dialogs, kura gaitā tām būtu iespēja paust savu identitāti, iespējams, varētu uzlabot un dinamizēt dažādo Kopienas, valstu, reģionālo un vietējo iestāžu darbību, efektivitāti un rezultātus.

2.5

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties izglītībai, inovācijai, vienlīdzīgām iespējām visiem, Kopienas sniegtajam starpkultūru dialoga atbalstam un tā koordinācijai valstu līmenī, katram cilvēkam ir iespēja Eiropas kultūras mantojumu ne tikai atpazīt, bet arī izmantot un baudīt.

2.6

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstu sadarbība starpkultūru dialoga gada laikā atvieglos Kopienas mērķu īstenošanu. Tādēļ Komiteja atbalsta to, ka 2008. gads tiek pasludināts par Eiropas starpkultūru dialoga gadu.

2.7

EESK ierosina izmantot starpkultūru dialoga gadu, lai nodrošinātu to, ka acīmredzamiem ekonomiskiem, sociāliem, vides faktoru izraisītiem un politiskas dabas konfliktiem netiktu meklēti tikai etniski un uz kultūru balstīti skaidrojumi; drīzāk, iepazīstot un pieņemot kultūru daudzveidību un izmantojot starpkultūru dialogu kā līdzekli, mums jāizvairās no konfliktiem, nosakot tos izraisošus iemeslus.

2.8

Tādēļ un atbilstoši savam atzinumam un papildu atzinumam par kultūras sociālo dimensiju “EESK […] uzstāj, lai Eiropas Savienība būtu telpa pārdomām un diskusijām par ikvienas dalībvalsts kultūras politiku — telpa, kas veicinātu jaunu uz kultūru pamatotu pieeju pārdomām par kultūru. Starpkultūru dialoga gada (2008) sagatavošanai vajadzētu dot iespēju Komisijai izstrādāt ļoti detalizētu ziņojumu par šāda dialoga patieso apjomu, pastāvošajiem vai jaunajiem šķēršļiem tā norisē, jaunām idejām, ko varētu formulēt, lai patiesi padziļinātu tā saturu.  (1) EESK ir gatava nest savu ieguldījumu šāda ziņojuma izstrādē, piemēram,” kultūras sociālās dimensijas “sakarā”.

3.1

EESK būdama Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas padomdevēja iestāde, pateicoties savam sastāvam, ir izveidojusi īpašu saikni starp Eiropas kultūrām. Tās locekļi ir patiesi Eiropas pilsoņi, jo, sagatavojot iestādes atzinumus, viņi respektē un līdzsvaroti ievēro dažādu sociālo partneru intereses un pārējo locekļu pārstāvētās kultūras vērtības un, panākot konsensu, pieņem atzinumus Eiropas pilsoņu labā (2).

3.2

EESK locekļi, aktīvi darbojoties, ne tikai Kopienas, bet arī valsts, reģionālā un vietējā līmenī pārstāv starpkultūru dialogu, to veicinot un to īstenojot pilsoniskajā sabiedrībā.

3.3

Tā kā priekšlikumā, definējot mērķus, ir atsauce uz Eiropas Kopienas līguma 151. pantu (dalībvalstu savstarpējās cieņas princips), EESK vērš Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas uzmanību uz to, ka Komisijas priekšlikumā nav viennozīmīgi norādīts uz cieņu pret trešo valstu kultūru un to kultūras daudzveidību. Lai gan nedrīkst pieļaut jebkādu Kopienas juridisku iejaukšanos, Eiropas Komisijai un citām iestādēm jāaicina dalībvalstis atbalstīt cieņu pret kultūras daudzveidību un veicināt dažādu kultūru miermīlīgu dialogu.

3.4

Diemžēl mūsdienām arvien raksturīgāki kļūst dažādu kultūru un reliģiju konflikti; tādas spriedzes esamība liek pārdomāt, vai Eiropas Savienībai tās līgumos ir jānostiprina savstarpēja cieņa starp dažādām kultūrām. Minētie konflikti un spriedze ir pamatojums tam, ka savstarpējai cieņai starp dažādām kultūrām jākļūst par stingru Eiropas Savienības mērķi. Turklāt, tā kā pašreiz novērojama “eiropeiskās identitātes krīze”, kā arī kultūru konflikti, atbalsts Eiropas kultūras vērtībām uzskatāms par ticības Eiropas nākotnei un optimisma izpausmi. Tādēļ Eiropas Savienībai kultūras un reliģijas jomā jāuzņemas attīstīt dialogu ar citām tautām, piemēram, veicinot kultūras tūrismu (3).

3.5

Starpkultūru dialoga pamatā galvenokārt jābūt cieņas pret Eiropas iedzīvotāju dažādajām kultūrām, paradumiem un tradīcijām veicināšanai.

3.6

Pieaugošā ES pilsoņu mobilitāte un augošais migrējošo strādājošo skaits, kam bieži seko viņu ģimenes locekļi vai radinieki, prasa mērķtiecīgu rīcību, lai veicinātu cieņu pret kultūrām un tradīcijām, kas atšķiras no Eiropai raksturīgajām. Šis uzdevums būtu jāveic Eiropas iestādēm un dalībvalstīm to koordinācijas funkciju ietvaros.

3.7

EESK ierosina, lai, pamatojoties uz iepriekš minētajiem UNESCO dokumentiem, tiktu nostiprināts Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs, to padarot par Kopienas līmeņa koordinējošu struktūru nolūkā atvieglot vairāku desmitu miljonu imigrējušo iedzīvotāju kulturālo iekļaušanos, labāk savstarpēji iepazīstot un cienot dažādas kultūras.

3.8

EESK pauž nožēlu, ka lēmuma priekšlikumā iekļauto mērķu īstenošanas līdzekļu starpā nav tāda Kopienas līmeņa medija izveide kā televīzija vai radio, kas raidītu jebkura Eiropas pilsoņa valodā. Tajā pašā laikā Komisijas pēc “Rīcības plāna komunikācijas uzlabošanai” un “D plāna — demokrātijai, dialogam, diskusijām” ir sagatavojusi Balto grāmatu par Eiropas Savienības komunikācijas politiku. Katra no minētajiem dokumentiem fokusā ir dialogs ar Eiropas iedzīvotājiem. Privātie elektroniskie un drukātie plašsaziņas līdzekļi nevar pilnībā nodrošināt Kopienas mērķu sasniegšanu.

3.9

EESK vairākos atzinumos ir paudusi bažas sakarā ar projektu finansēšanu, ļoti atbalstāmo “Eiropas gadu” izvirzīto mērķu sasniegšanu un to līdzsvarotu tālāko īstenošanu. (4)

Eiropas gada izsludināšana pati par sevi liek novērtēt, kā panākt un noturēt līdzsvaru, kas ļauj pievērst un uzturēt sabiedrības uzmanību, tajā pašā laikā nodrošinot ilgtspējību; patiešām ir neiespējami pārraudzīt atsevišķu viena gada programmu uzsākšanu un tālāko attīstību — nepieciešamais finansējums turpmākajiem gadiem nav nodrošināts un ir atšķirības mērķu īstenošanā. Tādēļ rodas jautājums, kādā veidā lēmuma priekšlikums visiem iedzīvotājiem un iestādēm var nodrošināt kultūru savstarpēju iepazīšanu un pieņemšanu, ja tas pamatots uz mērķiem, kas nosprausti tikai vienam gadam.

3.10

Nevar būt šaubu par to, ka atsevišķas viena gada programmas nav pietiekošas, lai īstenotu Vienlīdzīgu iespēju visiem gada vai Starpkultūru dialoga gada mērķus, vai arī Eiropas Komisijas komunikācijas stratēģijā izvirzīto pilsonisko aktivitāti un dalības demokrātiju; tādēļ ir nepieciešama saskaņota programma un saskaņota līdzekļu izmantošana, lai mērķus varētu īstenot ilgtermiņā vai pat pastāvīgi.

3.11

EESK izsaka šaubas par to, vai izvirzītos svarīgos mērķus var īstenot ierosinātā budžeta ietvaros. Ierosinātais budžets lielākoties virzīts uz Kopienas līmeņa darbības atbalstu, un tas liek apšaubīt, vai paredzētie 8 pasākumi ir proporcionāli attiecībā pret izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem. Nedrošs ir arī atbalsts pilsoņu vietējām iniciatīvām.

3.12

Ņemot vērā starpkultūru dialoga lielo daudzveidību, EESP ierosina, lai Eiropas gada ietvaros izvirzīto mērķu īstenojuma novērtēšanai Komisija izstrādātu ne tikai kvantitātes, bet arī kvalitātes kritērijus. EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāve apņemas piedalīties minētajā darbā.

3.13

EESK ierosina, lai, pamatojoties uz Starpkultūru dialoga gada (2008) pasākumiem un darbībām, tiktu sastādīta Eiropas Kultūras Enciklopēdija. To savukārt varētu izmantot, sastādot Eiropas Kultūru Rokasgrāmatu, kas varētu būt pamatdokuments Eiropas pilsonības attīstībā. Labākās prakses apkopojums un minētā rokasgrāmata būtu īpaši svarīgi darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu integrācijas veicināšanā.

4.1

EESK atbalsta UNESCO Vispārējo deklarāciju (“Pasaules kultūras bagātība ir tās daudzveidība dialogā” (5)) un Konvencijā par kultūras daudzveidības izpausmes aizsardzību un veicināšanu definētos mērķus (6), kuru starpā EESK vēlas uzsvērt mērķi “… veicināt kultūru savstarpējo izpratni, lai attīstītu tādu kultūru mijiedarbību, kas savieno tautas…”

4.2

Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķos ietilpst cilvēka jūtu kā vienas no Eiropas kultūras mantojuma lielākajām vērtībām atspoguļošana dažādās mākslas izpausmes formās. Dažādu kultūru iepazīšana un pieņemšana nevar notikt bez savstarpējas jūtu pasaules un vērtību iepazīšanas, atzīšanas un pieņemšanas. Tā kā jaunieši ir galvenā mērķa grupa, tad jo īpaši nevar atstāt bez vērības veselīgu emocionālo attīstību, un tādēļ jāatbalsta daudzkultūru apziņas attīstīšanas iniciatīvas.

4.3

EESK atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar kuru vajadzētu izveidot Starpkultūru dialoga dienu, kas notiktu vienlaicīgi ar UNESCO jau noteikto Kultūras attīstības dienu 21. maijā. Šajā dienā Kopienas iestādes varētu piešķirt simboliskas balvas tām mācību iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kam ir izcili panākumi starpkultūru dialoga uzsākšanas un īstenošanas sakarā. Minētā diena sniegtu iespēju arī organizēt svinīgus pasākumus.

4.4

Starpkultūru dialoga atbalstīšanā būtiska ir pilsonisko organizāciju, izglītības iestāžu un Eiropas pilsoņu iesaistīšana. Tādēļ EESK ļoti pozitīvi vērtētu kaut vai simboliskas balvas ieviešanu (kuras iegūšana nozīmētu arī to, ka attiecīgais Eiropas pilsonis, pilsoniskā organizācija vai iestāde iegūst iespēju izmantot Starpkultūru dialoga dienas logotipu); Minēto balvu varētu piešķirt tiem Eiropas iedzīvotājiem, pilsoniskajām organizācijām un izglītības iestādēm, kam ir vislielākie panākumi starpkultūru dialoga veicināšanā, izmantojot iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt, lai jaunieši saprastu: ir svarīgi, lai sabiedrības locekļi savstarpēji cienītu tradīcijas un kultūras vērtības ne tikai vietējā, reģionālā un valsts līmenī, bet arī Eiropas līmenī.

4.5

EESK piekrīt Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, ka jauniešiem jābūt galvenajam starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas adresātam. EESK vērš Eiropas iestāžu uzmanību uz to, ka nedrīkst aizmirst arī vecākās paaudzes.

5.1

Lēmuma priekšlikumā izvirzīto mērķu efektīvākai īstenošanai EESK vērš uzmanību uz to, ka Eiropas vienlīdzīgu iespēju visiem gada (2007) un “D plānā — demokrātijai, dialogam, diskusijām” noteiktie mērķi un līdzekļi ir jāsaskaņo un jāapvieno.

5.2

Ņemot vērā dažādo dalībvalstu to uzsākto iniciatīvu daudzveidību, kuru mērķis ir starpkultūru dialoga veicināšana, EESK ierosina, lai Eiropas iestādes izveidotu koordinējošu struktūru, kuras uzdevums būtu minēto iniciatīvu saskaņošana, veicināšana un izplatīšana.

5.3

Dažas no veiksmīgākajām starpkultūru iniciatīvām ir Leonardo programma, kas veicina apmācības Eiropas dimensiju, atbalstot jaunu iniciatīvu attīstīšanu apmācības jomā un starptautiskā partnerībā īstenojamus projektus (7), kā arī Annas Lindas fonds (8) un EuromedCafé (9) Vidusjūras reģiona valstu sadarbības veicināšanai.

5.4

Lēmuma priekšlikumā izpaužas centieni veicināt harmoniju un saskaņot kultūras daudzveidību, ņemot vērā ekonomikā notiekošo globalizāciju; tādējādi tā mērķis ir sniegt pievienoto vērtību un jaunu impulsu atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai.

5.5

EESK vēlētos piedalīties šāda veida sadarbībā ar NVO:

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komiteja pašiniciatīvas atzinumā izvirzīs priekšlikumu.