9.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 110/14

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas standartizācijas finansējumam drošu, skaidru un pārredzamu tiesisko pamatu, jo standartizācijas sistēmai ir būtiska nozīme iekšējā tirgus pienācīgas darbības un Eiropas rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanā. Eiropas tehniskajiem standartiem ir nozīmīga loma arī Kopienas tiesību aktu izstrādes un tās politiku atbalstā.

1.2

Komiteja apstiprina, ka Eiropas standartizācijas process ir iesaistīto pušu brīvprātīga darbība, un tādai tai arī jāpaliek, un šo pušu precīzs uzdevums ir izstrādāt viņu prasībām atbilstošus standartus un citus standartizācijas produktus.

1.3

Komiteja iesaka Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai attiecībā uz Eiropas standartizācijas politiku lielākā mērā izmantot apsteidzošu pieeju. Ņemot vērā nesen pārskatītā Lisabonas procesa darba kārtības ieviešanu, standartizācijas politika ir jāuztver kā viena no Savienības pamata politikas jomām, kurai jādod savs ieguldījums Eiropas un atsevišķu valstu iestāžu un uzņēmumu patiesas “standartizācijas kultūras” attīstībā, kas ir stratēģisks elements Kopienas un starptautiskajā līmenī.

1.4

Pēc Komitejas domām, ir īpaši svarīgi, lai vienotākā Eiropas standartizācijas sistēmā būtu nodrošināta visu iesaistīto pušu, īpaši NVO un MVU, kā arī patērētāju un vides aizsardzības organizāciju, pilnīga līdzdalība, pie kam cilvēkresursu kvalifikācijas paaugstināšanai paredzētie izglītības pasākumi ir jāatbalsta arī finansiāli.

1.5

Komiteja uzsver, ka Eiropas standartizācija ir svarīga iekšējā tirgus funkcionēšanai un konsolidācijai, it sevišķi pateicoties “jaunās pieejas” direktīvām veselības, drošības, vides un patērētāju aizsardzības nozarēs vai arī, lai nodrošinātu saskaņotību daudzās nozarēs, sevišķi transportā un telekomunikāciju jomā. Turklāt standartizācija paver iespēju uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, jo tā sekmē brīvu preču un pakalpojumu apriti iekšējā tirgū un arī pasaules tirgū.

1.6

Pēc Komitejas domām, ir jānodrošina tas, ka Eiropas standartizācijas sistēmas ietvaros finansētie pasākumi, kas ir stratēģiski svarīgi un nepieciešami resursi, tiek pienācīgi un ilgstoši pārvaldīti; ka pastāv iespēja turpināt īstenot kopējos sadarbības mērķus; un ka pastāv nepieciešamie administratīvie un finanšu nosacījumi, lai varētu nodrošināt standartizācijas sistēmas neatkarību un neitralitāti, no vienas puses, un uzlabot operativitāti un izvērst standartizācijas darbu, no otras puses.

1.7

Komiteja uzskata, ka piedāvātais kopējais līdzekļu apjoms ir nepietiekams, lai attiecīgajā piecu gadu laika posmā finansētu visu Eiropas standartizācijas sistēmu, tāpēc šis apjoms ir jāpalielina virs šobrīd noteiktā 2 % līmeņa, lai nodrošinātu standartu izstrādes brīvību un to izplatību, tā panākot standartu atbilstību ES paplašināšanai līdz 25 dalībvalstīm un paredzamajām nākamajām paplašināšanās kārtām.

1.8

Komiteja uzsver šādu pasākumu nepieciešamību:

1.9

ESO piedāvā tikai standartiem nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus, bet tās neizstrādā standartus, kuri drīzāk ir tehnisko ekspertu darba rezultāts. Pēc EESK domām, šis aspekts kā svarīgs punkts būtu jāiekļauj apsvērumos.

1.10

Komisijas laika posmam no 2006. līdz 2010. gadam ierosinātais līdzekļu kopējais apjoms 134 miljonu euro apjomā šķiet nepietiekams.

2.1

Komiteja vienmēr ir iestājusies par plašāku Eiropas standartizācijas pielietojumu ES politikas jomās un tiesību aktu izstrādē, lai atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām tehnisko standartizāciju varētu paplašināt uz šādām jaunām jomām: pakalpojumiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, satiksmi, patērētāju un vides aizsardzību.

2.2

Īpaši pieaug kā uzņēmējdarbības pārstāvju, tā arī citu iesaistīto pušu pārliecība par to, ka Eiropas standartizācija nodrošina priekšrocības uzņēmējdarbībai: šī pārliecība izpaužas atbalstā Eiropas galvenajām standartizācijas struktūrām (CEN/CENELEC/ETSI) un visu iesaistīto pušu, it īpaši MVU, neierobežotā dalībā standartu izstrādes procesā.

2.2.1

Ņemot vērā šo struktūru iespējas dot ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, Komiteja vēlas, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu plaši pārstāvēta šo struktūru pārvaldes institūcijās.

2.3

Lai vairotu dažādu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju klātbūtni un dalību standartizācijas procesos CEN, CENELEC und ETSI  (1) ietvaros, šajos procesos kā pilntiesīgi locekļi piedalās tādas organizācijas kā ANEC, ETUI–REMS, NORMAPME un visbeidzot 2002. gada novembrī izveidotais ECOS  (2).

2.4

Komiteja jau vairākkārt ir aicinājusi (3) pārskatīt šobrīd spēkā esošo standartizācijas tiesisko pamatu, lai tas būtu vairāk piemērots jaunākajām tendencēm un izaicinājumiem Eiropas tehnisko standartu jomā, kā arī tiesību aktu vienkāršošanas procesam, un lai tas labāk atbilstu tiesību aktu labākas izstrādes  (4) pamatprincipam un prasībām, kas ietvertas dokumentā par Rūpniecības politiku paplašinātā Eiropā  (5) un iekšējā tirgus stratēģijas prioritātēm no 2003. līdz 2006. gadam (6).

2.5

Komitejai jau arī ir bijusi iespēja izteikt savu atbalstu Eiropas standartizācijas stabilas finansēšanas shēmas ieviešanai, kuras pamatā ir stabils tiesiskais regulējums. Tāpat arī jānodrošina tas, ka gan Komisija, gan dalībvalstis piedalās līdzfinansēšanā saistībā ar standartizācijas darbu, Eiropas infrastruktūru un pasākumiem sinerģiju uzlabošanai starp ESO, kāpinot to efektivitāti Eiropas tehnisko standartu izstrādē un veicinot starptautiskos standartus.

2.5.1

Pastiprināta dalībvalstu pārstāvju iesaistīšana varētu nodrošināt labāku un lietderīgāku standartu radīšanu iesaistīto pušu interesēs.

2.6

Eiropas tehniskās standartizācijas kultūras attīstība ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un līdzsvarotu iekšējā tirgus darbību 25 dalībvalstu ES. Tādēļ Eiropas līmenī ir jāizveido struktūras, kas pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

2.7

2004. gadā CEN radīja aptuveni 1 200 jaunus Eiropas standartus un CENELEC — aptuveni 400; abu struktūru līdz šim radīto Eiropas standartu kopējais skaits tādējādi sasniedz aptuveni 15 000.

2.8

Tās iezīmes, kas ir palīdzējušas sasniegt šādus panākumus, pēc Komitejas domām, vajadzētu neierobežotā apjomā saglabāt un nepieciešamības gadījumā attīstīt tālāk. Jaunais tiesiskais pamats, kas balstīts uz Līguma 95. un 157. pantu un regulē standartizācijas darba finansējumu, pēc Komisijas domām, nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt standartizācijas procesa būtību un galvenās iezīmes; tam ir jāpaliek brīvam, brīvprātīgam un balstītam uz pušu vienošanos.

2.9

No otras puses, Komiteja apzinās, ka vidējā laika posmā ir jānodrošina, kā arī jāracionalizē un jākonsolidē centrālo Eiropas struktūru finansēšanas shēma, ņemot vērā arī pēdējos gados vērojamo tehnisko standartu pielietojuma paātrinājumu.

2.9.1

Pastāv pastiprināta ieinteresētība mazināt tirdzniecības ierobežojumus, izveidojot standartizācijas sistēmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpniecības produktu, pakalpojumu un metožu konkurētspēju ar mērķi sasniegt tos ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos attīstības uzstādījumus, kas ir noteikti Lisabonas stratēģijā.

2.10

Līdz šim Eiropas līmeni nepastāv konkrēts tehniskās standartizācijas sistēmas finansējuma tiesiskais pamats, kas ļautu Komisijai atbalstīt standartizācijas darbu ar papildu finanšu līdzekļiem.

2.10.1

Kā zināms, šis standartizācijas darbs sniedzas no informācijas un komunikāciju tehnoloģijām līdz pat transporta nozarei; no vides un patērētāju aizsardzības līdz pārtikas produktu un to pārstrādes drošībai; no izpētes darba pirms standartizācijas un tās laikā līdz pakalpojumu nozarei un “jaunizveidotiem nosacījumiem” (new deliverables) (7).

2.11

Turklāt jānodrošina lielāka saskaņotība un stabilitāte CEN, CENELEC un ETSI centrālajām struktūrām, it sevišķi pēc jauno dalībvalstu pievienošanās un ņemot vērā nākotnē gaidāmās ES paplašināšanās kārtas.

2.12

Valstiskās standartizācijas struktūras spēj sevi finansēt ar tiešajiem ieņēmumiem no produktu pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, bet ES struktūras ir atkarīgas vienīgi no dalībvalstu iemaksām un citiem ES un EBTA finanšu līdzekļiem, kas daudzējādā ziņā ir nepietiekami, lai nodrošinātu Eiropas standartizācijas sistēmas efektivitāti un uzticamību.

2.13

Padome savos 2002. gada secinājumos aicināja iestādes pievērst standartizācijai stratēģisku nozīmi un nopietni iesaistīties tajā, pirmām kārtām ar īpašu ieguldījumu efektīvu un iedarbīgu standartizācijas infrastruktūru saglabāšanā.

2.14

2004. gada decembrī Padome pieņēma zināšanai Komisijas iniciatīvu, kuras nolūks bija reformēt institucionālo sistēmu un ierosināt jaunu tiesisko pamatu Eiropas standartizācijas (8) finansējumam; Padome aicināja Komisiju, dalībvalstis, kā arī Eiropas un atsevišķu valstu standartizācijas iestādes pārbaudīt, kādā veidā un ar kādiem paņēmieniem varētu uzlabot Eiropas standartizācijas sistēmu, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu pieejamos resursus, kā arī pārbaudīt citas iespējas, lai nodrošinātu standartizācijas efektīvu darbību Eiropā (9).

2.15

Komisija ir izstrādājusi dažādus priekšlikumus (10) par iespējamajiem Eiropas standartizācijas sistēmas finansēšanas scenārijiem:

2.16

Finansējuma, ko nodrošina tikai rūpniecība un citas ieinteresētās puses, trūkums būtu tāds, ka būtu vērojama koncentrēšanās gandrīz tikai uz “uz tirgu vērstu” tehnisko standartu radīšanu, kas kalpotu Eiropas konkurētspējas uzlabošanai pasaules tirgū.

2.16.1

Šāda veida finansējumam toties būtu priekšrocība, ka tas tieši atbilstu uzņēmumu vēlmēm un atspoguļotu tirgus prasības, neietekmējoties no ārējiem apstākļiem. Tajā pašā laikā tas tomēr varētu ievērojami ietekmēt visu pārstāvēto interešu aizsardzību, it sevišķi MVU interešu aizsardzību.

2.17

Iespēja, kad finansējumu nodrošina tikai dalībvalstis, kas ir CEN, CENELEC un ETSI dalībnieces, izmantojot ESO starpniecību, varētu vājināt koordinācijas pakāpi Eiropā un Eiropas standartizācijas sistēmas koherenci.

2.17.1

No otras puses, šī iespēja varētu lielā mērā izpildīt Līgumā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu prasības.

2.18

Lielākai Komisijas iesaistīšanai būtu tā priekšrocība, ka tā varētu nodrošināt tehniskajiem standartiem lielāku Eiropas pievienoto vērtību, novest pie atsevišķo valstu neatbilstošu standartu atcelšanas un iekšējā tirgus darbības stiprināšanas, tai skaitā radot ievērojamus ietaupījumus Eiropas rūpnieciskajai ražošanai.

2.18.1

Komisijai būtu iespēja ietekmēt standartizācijas procesu un attīstīt to Kopienas interesēs ar iespējamiem uzlabojumiem pārskatāmības, koherences un tās politikas atbalsta efektivitātes jomās.

2.19

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem (11), CEN–CENELEC/ETSI standartizācijas sistēmas ikgadējie izdevumi sastādītu aptuveni 700 miljonus euro, kas būtu sadalīti šādi:

2.20

Ieņēmumu daļā pašreizējos galvenos finansējuma avotus varētu iedalīt šādi:

2.21

Šobrīd finansiālais atbalsts Eiropas standartizācijai ir noteikts vairākos tiesību aktos, lielākajā daļā no kuriem nav iekļauti pietiekami skaidri un atbilstoši nosacījumi par finansējuma kārtību. Šie tiesību akti nodrošina Eiropas Komisijai iespēju uzdot ESO (CEN, CENELEC, ETSI) izstrādāt Eiropas standartus tās politikas atbalstam.

2.22

Eiropas standartizācijas finansiālais atbalsts ir iekļauts Komisijas, EBTA un ESO savstarpējās partnerattiecībās, kā tas ir noteikts 2003. gada 28. martā parakstītajās Vispārējās sadarbības vadlīnijās.

2.23

Eiropas standartizācijas darba finansējums pirmkārt attiecināms uz:

2.23.1

Tehniskā standartizācija arī sekmē pasaules tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanu, PTO līmenī panākot tādas vienošanās kā, piemēram, TABD (Transatlantiskais biznesa dialogs) un MEBF (Mercosur Eiropas biznesa forums) un transformējot Eiropas tehniskos standartus starptautiskos standartos: ISO, IEC, ITU.

3.1

Lai aizsargātu Eiropas standartizācijas procesa neatņemamās raksturiezīmes — tam jānotiek brīvprātīgi, jābūt balstītam uz vienprātības principu un jābūt vērstam uz tirgu —, pēc Komitejas domām, būtu lietderīgi pievienot apsvērumiem jaunu punktu šādā redakcijā:

“Standartizācijas procesam arī turpmāk jānotiek brīvprātīgi, jābalstās uz vienprātības principu un jābūt vērstam uz tirgu. Šīm pazīmēm jābūt nodrošinātām un tās pietiekamā apjomā jāņem vērā jaunajā Kopienas tiesiskajā regulējumā par Eiropas standartizācijas finansēšanu, piemēram, 2005. gada oktobrī Komisijas pieņemtā rīcības plāna par Eiropas standartizāciju ietvaros, ko vajadzētu pārskatīt katru gadu, vienojoties ar ESO un ieinteresētajām pusēm.”

3.2

Pēc Komitejas domām, tehnoloģiskā progresa ātrums nav attaisnojums tam, ka rūpniecība aizvien aktīvāk veido konsorcijus un forumus, kas paredzēti tehnisko specifikāciju izstrādei ārpus Eiropas standartizācijas oficiālās procedūras. Šādā veidā varētu tikt vājināti Eiropas standartizācijas pamata elementi, piemēram, visu ekspertu iespējamā piedalīšanās (it sevišķi mazajos uzņēmumos), visa procesa pārskatāmība un vienprātības principa izplatība. Tādēļ apsvērumiem būtu pievienojams šāds punkts:

“Jaunajā finanšu tiesiskajā regulējumā jābūt nodrošinātam spēcīgākam atbalstam standartizācijai un tās lielākai efektivitātei, lai pārredzama, atvērta un brīvprātīga procesa ietvaros varētu nodrošināt atbilstību” jaunizveidotiem nosacījumiem“ (12) (speciālistu ziņojumiem, tehniskajām specifikācijām, vadlīnijām). ESO būtu jāspēj kontrolēt šie” nosacījumi“, lai nodrošinātu atbilstību kā visu ieinteresēto pušu (īpaši mazāko dalībnieku un mazāk strukturēto organizāciju) vajadzībām, tā arī pamatotajām patērētāju organizāciju prasībām.”

3.3

Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi grozīt apsvērumu pašreizējo ceturto punktu tā, lai mērķis būtu ne tikai izveidot juridisko pamatu Kopienas finansiālajam atbalstam visām standartizācijas darbībām, kas nepieciešamas politiku un likumdošanas īstenošanai, bet arī, izmantojot juridisko pamatu, turpmāk veicināt Eiropas standartizācijas procesu. Minētais process ir Eiropas rūpniecības konkurētspējas, patērētāju aizsardzības, veselības aizsardzības un Eiropas iedzīvotāju labklājības svarīga sastāvdaļa.

“Jāizveido nepārprotams, pilnīgs un detalizēts juridiskais pamats, kas dod iespēju Kopienai finansēt visas standartizācijas darbības, kas nepieciešamas Kopienas politiku un likumdošanas īstenošanai un ar kura palīdzību var veicināt Eiropas standartizācijas procesu kā Eiropas rūpniecības konkurētspējas, jauno inovatīvo tehnoloģiju, patērētāju un veselības aizsardzības, kā arī Savienības iedzīvotāju labklājības svarīgu sastāvdaļu.”

3.4

Pēc Komitejas domām, vairāk jāuzsver fakts, ka ESO rada ne tikai tehniskus standartus, bet sniedz arī Eiropas infrastruktūras pakalpojumus, kuru ietvaros ieinteresēto pušu speciālisti izstrādā standartus. Tādēļ apsvērumos pēc astotā punkta jāiekļauj jauns punkts:

“Būtībā Eiropas standartizācijas organizācijas sniedz infrastruktūras pakalpojumus tehnisko standartu izstrādāšanai. Tos izstrādā galvenokārt ieinteresēto aprindu pārstāvji atbilstoši brīvai, saskaņotai un tehniskai procedūrai.”

3.5

Komiteja ierosina priekšlikuma 3. pantam (“Standartizācijas darbības, par kurām ir tiesības saņemt Kopienas finansējumu”) pēc punkta f) pievienot divus jaunus punktus g) un h):

3.5.1

Kā jau izklāstīts šī atzinuma 1.4. punktā, ar standartizāciju saistīto personu apmācības pasākumiem ir īpaša nozīme (3. pants, jaunais punkts g).

“Apmācības pasākumi ieinteresēto pušu, īpaši mazo uzņēmumu, pakalpojumu nozares, tirdzniecības un mazāk strukturēto organizāciju pārstāvjiem gan attiecībā uz standartizācijas procesa vispārīgajiem jautājumiem, gan tehniskajā jomā, lai veicinātu iespējas kopīgi izstrādāt Eiropas un starptautiskos standartus.”

3.5.2

Lai nodrošinātu liela skaita pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aktīvāku līdzdalību standartizācijas procesos, ir nepieciešams uzlabot viņu sadarbību (3. pants, jaunais punkts h).

“Veicināt starpnozaru koordinēšanu attiecībā uz valstu/reģionālo standartizācijas organizāciju metodēm, procedūrām, politikām un interaktīvajiem Eiropas datortīkliem.”

3.6.1

Standartizācijas iestāžu darbību varētu pielīdzināt veikumam vispārējo ekonomisko interešu labā, jo tās sniedz veselībai, videi un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamus pakalpojumus.

3.6.2

EESK uzskata, ka ESO centrālo sekretariātu darbību varētu finansēt ne tikai, izmantojot dotācijas pasākumiem un ekspluatācijas izdevumu segšanai (13), bet arī, aicinot iesniegt priekšlikumus saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, būtībā saskaņā ar lielākas elastības principiem.

3.6.3

Attiecībā uz 5. panta (“Finansējuma kārtība”) 5. punktu Komiteja uzskata, ka ESO un Komisijas partnerības pamatnolīgumiem (saskaņā ar 5. pantu) vajadzētu būt patiesas “vienlīdzīgas partnerības” rezultātam un nevis vienpusīgi diktētam iznākumam. Tāpat jācenšas vienkāršot birokrātiskās procedūras un pārvaldes uzraudzību. Šajā sakarā jāizvairās no apgrūtinošām sertifikācijas sistēmām un jāievieš vienotas likmes režīmi, kas simtprocentīgi sedz robežizmaksas.

3.7.1

Bez standartizēšanas galvenajiem mērķiem — tirdzniecības atvieglošana, dzīves kvalitātes uzlabošana, ieguldījums veselības uzlabošanā, kā arī procedūru un pakalpojumu drošības uzlabošanā — īpaša uzmanība jāvelta vides aspektiem.

3.7.2

Kā piemēru var minēt integrēto produktu politiku, kas koncentrējas uz videi nekaitīgu dzīves ciklu (14). Tas, ka vides aspekti jāņem vērā uzņēmumu un vietējā līmenī, ir jau noteikts EN/ISO 14.001, kas ir pieņemts kā Eiropas standarts. Arī citi ISO 14.000 (vides pārvaldība) kategorijas standarti ir ieviesti Eiropas praksē: ISO 14.020 (vides marķējumi un deklarācijas), ISO 14.030 (ietekmes uz vidi novērtējums), ISO 14.040 (Life Cycle Assessment — dzīves cikla novērtēšana).

3.8.1

Komiteja uzskata, ka 6. panta otro punktu vajadzētu saskaņot ar apsvērumu jauno 4. punktu.