20.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/16

Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē

(2005/C 323/06)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.

KOPSAVILKUMA VEIDLAPA

PADOMES REGULAI (EEK) Nr. 2081/92

“AGNEAU DE SISTERON”

EK Nr.: FR/00316/15.10.2003

ACVN ( ) AĢIN (X)

Šā kopsavilkuma veidlapa ir sniegta informācijas nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju, konkrēti, par ACVN vai AĢIN produktiem, ir jāiepazīstas ar visām specifikācijām, kas ir pieejamas vai nu konkrētā valstī, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

1.   Dalībvalsts kompetentais dienests:

Nosaukums:

Institut National des Appellations d'Origine (INAO)

Adrese:

51, rue d'Anjou — F-75008 Paris

Tālrunis:

(33-1) 53 89 80 00

Fakss:

(33-1) 42 25 57 97

E-pasts:

info@inao.gouv.fr

2.   Grupa:

2.1.   Nosaukums: Association CESAR (Cabinet d'Etudes pour les Structures Agroalimentaires Régionales)

2.2.   Adrese:

Maison Régionale de l'Elevage — Route de la Durance 04100 Manosque

Tālrunis: (33-4) 92 72 28 80

Fakss: (33-4) 92 72 73 13

E-pasts: pacabev@wanadoo.fr

2.3.   Sastāvs: ražotāji/pārstrādātāji (X) cits ( )

3.   Produkta tips:

Grupa 1.1: svaiga gaļa (un subprodukti)

4.   Specifikāciju apraksts:

(4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Agneau de Sisteron”

4.2.   Apraksts: “Agneau de Sisteron” ir jauns vilnas jērs (vecums: no 70 līdz 150 dienām), tam ir gaiša gaļa ar raksturīgu taukainumu, kā arī izsmalcinātu un maigu garšu.

Svaigu gaļu pārdod izcirstu liemeņos, gabalos, svaigos pusliemeņos, daļās, kas paredzētas sadalīšanai, un gabalos, kas paredzēti pārdošanai patērētājam.

Vismaz 60 dienas jērs aug aitu kūtī kopā ar māti. Ja laika apstākļi ir labvēlīgi, jēri var iziet ganībās kopā ar māti.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Jērs piedzimst un aug vienā un tajā pašā saimniecībā, kura atrodas apgabalā ar AĢIN “Agneau de Sisteron”. To nokauj EEK apstiprinātā kautuvē, kura atrodas tajā pašā apgabalā.

Viss Augšalpu departaments.

Viss Augšprovansas Alpu departaments.

Piejūras Alpu departaments, izņemot Antibes-Biot, Saint Laurent du Var, Villefranche sur Mer, Vallauris, Mandelieu, Le Cannet, Nice, Vence, Cagnes sur Mer, Carros, Mougins, Menton, Grasse, Antibes, Cannes kantonu.

Vāras departaments, izņemot Fréjus, Grimaud, Ollioules, Saint-tropez, Soliès Port, La Crau, Saint Mandrier sur Mer, Saint Raphaël, Six Four les plages, La Valette du Var, La Garde, La Seyne sur Mer, Toulon kantonu.

Bušdironas departaments, izņemot Aix en Provence nord-est, Aix en Provence sud-ouest, Aubagne, La Ciotat, Gardanne, Port Saint Louis du Rhône, Roquevaire, Saintes Maries de la Mer, Allauch, Marignane, Châteauneuf Côte Bleue, Martigues ouest, Les Pennes Mirabeau, Vitrolles, Martigues, Marseille kantonu.

Voklīzas departaments, izņemot Bollène, Orange ouest, Avignon nord kantonu.

Dromas departaments, izņemot Bourg de Péage, Chabeuil, La Chapelle en Vercors, Le Grand-Serre, Loriol sur Drôme, Montélimar, Pierrelatte, Romans sur Isère, St Donnat sur l'Herbass, St Jean en Royans, Saint Vallier, Tain l'Hermitage, Bourg les Valence, Portes les Valence, Valence kantonu.

Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā attīstīja trīs vietējās aitu šķirnes un izveidoja viendabīgas lopkopības sistēmas, izmantojot vietējās ganības. Augsni un laika apstākļus jo īpaši nosaka atbilstīgi Embergera sausuma rādītājam IS< 7. Šis apgabals ir Sisteronas gaļas vairumtirgotāju vēsturiskā iepirkšanas vieta, no kuras ir cēlusies “Agneau de Sisteron” slava.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Dzīvniekus identificē saskaņā ar spēkā esošajām prasībām, izmantojot oficiālo atsauci.

Neatkarīga iestāde nodrošina un pārbauda aitkopības izsekojamību pārdošanas vietās. Tas ļauj izsekot jebkuram ražošanas posmam, pārbaudot gan jēra gaļas kvalitāti, gan saimniecību, kurā attiecīgais dzīvnieks ir piedzimis.

4.5.   Iegūšanas metode: Vaislas ganāmpulkā ir vietējās izturīgu aitu un aunu šķirnes, proti, “Mérinos d'Arles”, “Préalpes du Sud”, “Mourérous”, vai arī šo šķirņu krustojumi.“Ile de France”, “Charolais”, “Suffolk” vai “Berrichon” šķirnes aunus drīkst izmantot vienīgi gaļas ražošanai.

Vaislas ganāmpulka audzēšanu nodrošina atbilstīgi specifiskai reģiona metodei. Izmanto ekstensīvas audzēšanas sistēmas, ievērojot blīvumu 1,4 ganāmpulka vienības uz hektāru rupjās lopbarības platības. Turklāt šajās sistēmās izmanto ganību teritorijas (vasaras ganībām kalnos, savvaļas ganībām). Ganību teritorijas ir daļēji neskartas platības, ko izmanto vienīgi ganāmpulka ganībām.

Guļvietas minimālā platība: 1,5 m2 aitām grūsnības perioda beigās un laktācijas laikā; 0,5 m2 vairāk nekā divus mēnešus veciem jēriem.

Siles/redeles garums

aitām: 1 lineārais metrs 3 aitām, ja barību padod ierobežotā daudzumā, vai arī 1 lineārais metrs 30 aitām, ja barību padod pēc dzīvnieka vēlmes;

jēriem, kas atšķirti no zīdītājmātes: 1 lineārais metrs 4 jēriem, ja barību padod ierobežotā daudzumā, vai arī 1 lineārais metrs 12 jēriem, ja barību padod pēc dzīvnieka vēlmes.

Ir aizliegts profilaktiskajos nolūkos pievienot barībai antibiotikas.

Vismaz no pavasara līdz rudenim aitas barojas ganībās, vajadzības gadījumā aitu barību papildina ar lopbarību un atzītajām papildu barības vielām.

Vismaz 60 dienas jērus baro vienīgi ar mātes pienu, tiem dod zāli un/vai lopbarību, kā arī papildu barības vielas, kuru pamatā ir graudaugi. Pēc dabiskas zīdīšanas pārtraukšanas jēri barojas ar lopbarību un/vai ganībās, pievienojot barībai atļautās papildu barības vielas. Savas dzīves laikā jērs saņem vismaz 45 % produktu, kuru izcelsme ir AĢIN apgabalā (piens, 100 % zāles un lopbarības izcelsme ir AĢIN apgabalā, ja to netraucē ārkārtēji laika apstākļi).

Ir aizliegts barot jērus ar skābbarību.

Pēc pārvadāšanas, nokaušanas un izciršanas liemeņu atlasi veic kvalificēts speciālists.

4.6.   Saikne:

4.6.1.

 Produkta īpaša kvalitāte ir saistīta ar tā izcelsmi:

—

Īpaši laika apstākļi un augsne (Vidusjūras klimata ietekme visā AĢIN apgabalā; klimatu apzīmē atbilstīgi Embergera sausuma rādītājam < 7(a) un tam ir raksturīgi karstuma un aukstuma ierobežojošie faktori un neregulāra veģetācijas augšana) nosaka ekstensīvu audzēšanas veidu, ko izmanto attiecībā uz vietējām izturīgām aitu šķirnēm, un jēru audzēšanu galvenokārt kūtī (jo īpaši tos aizsargājot no karstuma).

—

Trīs vietējās izturīgu aitu šķirnes, kuras ir tipiskas šim AĢN apgabalam: “Mérinos d'Arles”, “Préalpes du Sud” un “Mourérous” aitas. Šīs šķirnes ir sastopamas gandrīz tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—

Īpašas audzēšanas sistēmas: ganāmpulku ekstensīvā audzēšana un ganību teritoriju izmantošana (vasaras ganībām kalnos, savvaļas ganībām).

—

Cieša saikne ar konkrētu teritoriju: jēru barošana ar pienu, barību un lopbarību, kuru galvenokārt ražo attiecīgajā saimniecībā.

—

Šī metode ļauj audzēt jaunus jērus, kuriem ir raksturīga atbilstoša uzbūve, gaiša un mīksta gaļa un tauki, kā arī maiga garša.

4.6.2.

 “Agneau de Sisteron” vēsturiskā slava:

 

Francijas aitkopības vēsturiskās tradīcijas ir aizsākušās Francijas dienvidaustrumos.

 

Kopš vairāk nekā 6 000 gadu aitas ganās šā apgabala ganībās. Nosaukums “Agneau de Sisteron”, kura saknes ir meklējamas mūžsenajās tradīcijās, parādījās 1920.–1930. gados pēc Sisteronas gaļas vairumtirgotāju iniciatīvas. Parasti viņi iepirka gaļu šajā AĢIN apgabalā. Šā nosaukuma reģionālā un nacionālā slava nepārtraukti auga un kļuva patiesi spoža 1950.–1960. gados. Sisterona ir šīs slavas pamatā, tomēr runa ir par jēriem, kas piedzimst, tiek izaudzēti un nokauti visā AĢIN apgabala teritorijā. Attiecīgi var teikt, ka vietēja vēsturiska prasme piemīt šim reģionam.

 

Kāda neatkarīga biroja veiktā aptauja, kā arī citas ievāktas liecības (raksti presē u.c.) liecina par to, ka šodien “Agneau de Sisteron” joprojām ir nevainojama reputācija patērētāju vidū (1 reģiona patērētājs no 8 spontāni atbildēja, ka pērk Sisteronas jēra gaļu).

4.6.3.

 “Agneau de Sisteron”: cilvēku prasme:

 

“Agneau de Sisteron” ražošana ir to apvienoto prasmju rezultāts, ko gadiem ilgi attīstījuši nozares partneri: audzētāju prasme (ganāmpulku audzēšanas pielāgošana reģiona laika apstākļiem, izturīgo šķirņu vēsturiskā atlase, ganu prasme, jēru audzēšanas veids); gaļas vairumtirgotāju prasme (kopš seniem laikiem padomu sniegšana audzētājiem, prasme izvēlēties dzīvus dzīvniekus un liemeņus); prasme darboties ar attiecīgiem kaušanas rīkiem; ražotāju organizāciju prasme (ganīšanās kalnu teritorijās, jēru dzimšanas sezonas svārstību izlīdzināšana, ģenētiskā uzlabošana).

4.7.   Kontroles iestāde:

Nosaukums:

QUALISUD

Adrese:

BP N° 102 — Agropôle — F-47000 Agen

Tālrunis:

(33-5) 58 06 53 30

Fakss:

(33-5) 58 75 13 36

E-pasts:

qualisud@wanadoo.fr

4.8.   Marķējums: Indication Géographique Protégée

«Agneau de Sisteron»

4.9.   Valsts prasības: —

(1)  Eiropas Komisija — Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts — Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa — B-1049 Brisele.