Paziņojums, kas attiecas uz apspriedēm par aizsardzības pasākumiem, kuri ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2004 paredzēti pret konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu importu

(2005/C 322/06)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2004 (1)2004. gada 7. aprīlī pret konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu importu noteica galīgos aizsardzības pasākumus. Atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 3285/94 (2) un Padomes Regulai (EK) Nr. 519/94 (3), un jo īpaši attiecīgi to 21. un 18. pantam, Komisija ir apspriedusies ar dalībvalstīm par aizsardzības pasākumu piemērošanu.

Komisija ar 2005. gada 4. jūnija paziņojumu (4) oficiāli informēja Kopienas ražotājus un to asociācijas, importētājus un tirgotājus, un to asociācijas, piegādātājus, Ķīnas ražotājus eksportētājus un to asociācijas, ka uzsākta starpposma pārskatīšana.

Pēc seku, pasākumu turpināšanas lietderības un liberalizācijas tempa pārbaudes Komisija informēja dalībvalstis par izmeklēšanā gūtajiem konstatējumiem. Notika apspriešanās ar padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 4. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 4. pantu.

1.   Attiecīgais produkts

Attiecīgais produkts ir sagatavoti vai konservēti mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusu hibrīdi bez spirta piedevas, bet ar cukura piedevu (“attiecīgais produkts”).

Attiecīgo produktu patlaban klasificē ar KN kodiem 2008 30 55 un 2008 30 75. Šie KN kodi sniegti vienīgi informācijai.

2.   Procedūra

2.1.   Apspriežu joma

Regulas (EK) Nr. 3285/94 21. panta 1. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 519/94 18. panta 1. punktā noteikts, ka par pasākumu piemērošanu Komisijai jāapspriežas ar dalībvalstīm ne vēlāk kā pasākumu piemērošanas termiņa vidū.

Atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem izmeklēšanas mērķis bija:

2.2.   Izmeklēšanas periods

Šajā nozarē konservēšanas sezona katru gadu sākas oktobrī. Datus analizē katrai konservēšanas sezonai, t. i., atbilstīgi periodiem no oktobra līdz nākamā gada septembrim. Sākotnējā izmeklēšanā analizēja datus, kas attiecas uz periodu no 1998./1999. gada līdz 2002./03. gadam. Pašreizējā izmeklēšana attiecas uz 2003./04. gada un 2004./2005. gada periodu.

Jāatgādina, ka konservētu mandarīnu ražošana ir koncentrēta Spānijā.

2.3.   Personas, uz kurām attiecas procedūra

Komisija izsūtīja anketas visām tai zināmajām procedūrās iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā noteiktajos termiņos.

Atbildes tika saņemtas no pieciem Kopienas ražotājiem, pieciem piegādātājiem, vienpadsmit importētājiem, septiņiem eksportētājiem/tirgotājiem un divām asociācijām.

Komisijas dienesti meklēja un pārbaudīja informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, un turpmāk minēto uzņēmumu telpās notika pārbaudes apmeklējumi.

Kopienas ražotāji

Piegādātāji

Nesaistītie importētāji

3.   Pārstrukturēšana

Pārskatīšanā pārbaudīja Kopienas konservētu mandarīnu ražotāju pārstrukturēšanas centienus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 658/2004 120. apsvērumā. Pārstrukturēšanas galvenais rezultāts līdz šim ir bijis iepriekšējās sezonas jaudas samazinājums par 33 000 tonnām. Šis samazinājums atbilst 25 % no sākotnējās kopējas jaudas. Ir bijuši centieni racionalizēt izejmateriālu piegādi un izveidot rentablus pārdošanas un izplatīšanas kanālus, lai nodrošinātu lietderīgāku ražošanas ķēdi, vienlaikus darot iespējamus apjomradītus ietaupījumus. Līdz šim veikto darbību galvenie rezultāti ir tādi, ka zināmi ražotāji ir izbeiguši mandarīnu konservēšanu, notikusi uzņēmumu pārņemšana, izveidots kooperatīvs uzņēmums, kura mērķis ir iegādāties un ieviest jaunu ražošanas līnijas sistēmu.

Pārstrukturēšanas rezultāti pašlaik sāk izpausties, un laika gaitā tiem jāveicina vēl citu pārstrukturēšanas darbību uzsākšana. Gaidāms, ka tiks pabeigta ražošanas tehniskā uzlabošana. Tiek paredzēts, ka, konsolidējot tādas darbības kā ražošanas samazināšana un kooperatīvu uzņēmumu izveide, tiks gūti papildu rezultāti un apjomradīti ietaupījumi.

4.   Izmeklēšanas rezultāti

Izmantoto pasākumu analīzes pamatā ir dati, kas gūti pēdējās trijās konservēšanas sezonās. Skaitļu dati, kas sniegti par 2002./03. gadu, ir no Regulas (EK) Nr. 658/2004, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konservētu mandarīnu importu. Šie skaitļu dati ir minēti šajā dokumentā, lai atspoguļotu stāvokli nozarē procedūras uzsākšanas laikā, pirms notika sākotnējā izmeklēšana. Dati, kas sniegti par 2003./04. gadu un kas pārbaudīti pašreizējā starpposma pārskatīšanā, attiecas uz laiku, kad notika izmeklēšana, kuras rezultāts bija pasākumu noteikšana. Dati par 2004./05. gadu atbilst laikam pēc pasākumu noteikšanas.

4.1.   Imports

4.1.1.   Importa apjoms

Nākamajās tabulās sniegta informācija par importu no Ķīnas uz 25 dalībvalstu ES. Imports no visām pārējām valstīm ir niecīgs, jo tas ir mazāks nekā 2 % no kopējā importa apjoma jeb 1 000 tonnu gadā. (Apjoms tonnās, sezonas dati no oktobra līdz septembrim.

Importa apjoms 2004./05. gada sezonā stabilizējās aptuveni 47 000 tonnu apjomā. Tieši pirms licences termiņa beigām 2005. gada martā un aprīlī tika veikti aptuveni 60 % no 2004./05. gada importa apjoma. Šai importa stabilizācijai sekoja importa palielinājuma laiks, 2003./04. gadā sasniedzot 63 900 tonnas. Imports 2003./04. gadā sasniedza maksimumu, iespējams, tādēļ, ka tika gaidīta galīgo pasākumu noteikšana.

No 2002./03. gada līdz 2004./05. gada sezonai imports dažās dalībvalstīs palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Citas dalībvalstis, kas tradicionāli nav importētājas, no Ķīnas sāka importēt konservētus mandarīnus. No otras puses, dažas pievienošanās valstis divus mēnešus pirms pievienošanās importēja lielus daudzumus, un vēlāk pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada maijā dažos gadījumos imports tika pilnībā izbeigts.

Jāatgādina, ka uz importu attiecās tarifa kvotu sistēma 32 000 tonnu apmērā importam no Ķīnas un 2 000 tonnu apmērā importam no citām valstīm. Ja kvota ir izlietota, maksājams nodoklis EUR 301 par tonnu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir skaidrs, ka imports noticis gan kvotas ietvaros, gan ārpus tās un ka par importu ārpus kvotas bijis maksājams nodoklis. Tas liecina, ka ES pieprasījums ir apmierināts.

4.1.2.   Importa cenas

Konstatēts, ka importa CIF cenas pie ES robežas samazinājušās no EUR 595 par tonnu 2002./03. gadā līdz EUR 524 par tonnu 2003./04. gadā un vēl līdz EUR 520 par tonnu 2004./05. gada sezonā. No 2002./03. gada sezonas līdz 2004./05. gada sezonai cenas kopumā samazinājās par 13 %. Šā samazinājuma cēlonis galvenokārt bija ASV dolāra vērtības samazinājums pret euro. Jāatgādina, ka rēķini par importētajiem konservētajiem mandarīniem tiek sagatavoti ASV dolāros, kura vērtība minētajā laikposmā samazinājās par 18 %. Tādējādi rēķinos ASV dolāros norādītās cenas palielinājumu par 5 % līdzsvaroja vērtības samazinājums, kura rezultāts bija faktiskās cenas samazinājums par 13 % (18 % - 5 %). Tomēr no 2005. gada janvāra fiksēts neliels importa cenas palielinājums.

4.2.   Kopienas ražotāju stāvoklis

Lai novērtētu pasākumu ietekmi, Komisija pārbaudīja attiecīgos ekonomikas faktorus. Analizējot izmeklēšanā konstatēto, jāņem vērā fakts, ka par ražošanas apjomu izlemj vienreiz gadā konservēšanas sezonas sākumā, proti, novembrī.

4.2.1.   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

Ražošanas jauda 2002./03. līdz 2003./04. gada sezonā bija stabila un 2004./05. gadā samazinājās par aptuveni 25 % (sk. iepriekš 3. punktu par pārstrukturēšanu). Tas izraisīja nelielu jaudas izmantojuma pieaugumu no 20 % 2003./04. gadā līdz 40 % 2004./05. gadā.

4.2.2.   Ražošana

Ražošanas apjoms tika atgūts 2004./05. gada sezonā, kas sekoja galīgo pasākumu noteikšanai. Pirms tam ES ražošanas apjoms nospiedošā Ķīnas importa dēļ strauji un pastāvīgi samazinājās. Mazākais ražošanas apjoms bija 2003./04. gada sezonā, kad produkcija bija mazāka par 28 200 tonnām. Šis ražošanas samazinājums notika laikā, kad vēl netika piemēroti galīgie aizsardzības pasākumi.

Tajā laikā daudzi Kopienas ražotāji apsvēra iespēju pavisam izbeigt konservētu mandarīnu ražošanu, jo bija tuvu bankrotam.

Ražošanas apjomu vēl aizvien galvenokārt nosaka saistība starp ražošanas izmaksām un gaidāmo pārdošanas cenu. Savukārt gaidāmo pārdošanas cenu galvenokārt nosaka Ķīnas importa cenu līmenis. Imports, kas attiecas uz kvotu, kura piešķirta nevis Ķīnai, bet citām valstīm, ir minimāls, un tāpēc tas daudz neietekmē Kopienas ražotāju pārdošanas cenas.

4.2.3.   ES pārdevumi

Lielākas konkurētspējas un mērena importa cenu palielinājuma dēļ pēdējos mēnešos 2004./05. gada sezonā pārdošanas apjoms tika atgūts. Šai nesenajai pozitīvajai pārmaiņai sekoja negatīva tendence, kas saglabājās līdz 2003./04. gada sezonai.

4.2.4.   Patēriņš

Patēriņš 25 dalībvalstu ES pēdējās divās sezonās mēreni palielinājies galvenokārt aizvien lielāka patēriņa dēļ, kas ir Eiropas Savienības 2004. gada paplašināšanās sekas.

4.2.5.   Tirgus daļa

Pēc galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanas 2004./05. gadā Kopienas ražotāju tirgus daļa daļēji tika atgūta, proti, tā bija 33 %. Atgūšanai sekoja samazinājums no 35 % 2002./03. gadā līdz 28 % 2003./04. gadā.

4.2.6.   Nodarbinātība, nostrādātās stundas un ražīgums

Konservētu mandarīnu ražošana ir sezonāla, un tādējādi lielākā daļa darbaspēka ir pagaidu nodarbinātie. Ražīgums, kas saistīts ar šo gatavo produktu, ir visnotaļ stabils, un atšķirības galvenokārt saistītas ar svaiga produkta ražu un īpašībām. Pārstrukturēšana 2004./05. gada sezonā, uz kuru attiecās izmeklēšana, tomēr nodrošināja tehniskus uzlabojumus, kuri palielināja ražīgumu un kuru rezultāts bija to stundu skaita samazinājums, kas jānostrādā, lai saražotu tonnu produkcijas.

4.2.7.   Samazinājums

Izmeklēšanā atklāja, ka galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanas dēļ cenu samazinājums palielinājies. Galvenajam faktoram, kas sekmēja šādu pavērsienu, vajadzētu būt ASV dolāra vērtības samazinājumam (sk. iepriekš 4.1.2. punktu).

(Avots: Eurostat un uzņēmumu dati)

4.2.8.   Rentabilitāte

2004./05. gada sezonā Kopienas ražotāji sāka lēnām atgūt rezultātus, jo ražošana palielinājās un pirmo reizi stabilizējās importa cenas. Cenas sāka palielināties no 2005. gada janvāra. Šī pozitīvā pārmaiņa sekoja sliktu rezultātu periodam 2003./04. gadā. Mazi pārdošanas apjomi, aizvien lielāki importa apjomi par ārkārtīgi zemām cenām un fakts, ka pagaidu aizsardzības pasākumus vēl nepiemēroja, bija šo slikto rezultātu cēlonis 2003./04. gadā.

4.3.   Citu ieinteresēto personu stāvoklis

4.3.1.   Eksportētāji

Vairāk nekā 98 % eksporta ir no Ķīnas Tautas Republikas. Eksportētājiem tika nosūtītas anketas, un tika savākta informācija par aptuveni 20 % no kopējā eksporta apjoma uz ES, tādēļ tā jāpapildina ar Eurostat datiem. Informācija, kas tika sniegta anketās, aptuveni atbilda datiem, ko ieguva ar Eurostat starpniecību.

4.3.2.   Importētāji/ mazumtirdzniecības ķēdes

Vidēji 75 % konservētu sacumu importa Eiropas Savienībā veic Vācijas importētāji pa tās mazumtirdzniecības ķēdēm, savukārt parējos 25 % importē galvenokārt Čehija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Beļģija. Pašreizējā izmeklēšanā apliecināja, ka izmantotā licenču sistēma darbojas pienācīgi un ka licences pilnībā izmanto tradicionālie importētāji. Importētāju finansiālais stāvoklis joprojām ir drošs, to vidējā rentabilitāte konservētu mandarīnu nozarē, cita starpā, ir aptuveni 15 %.

5.   Konstatēto faktu analīze

5.1.   Pasākumu ietekmes novērtējums

Noteiktajiem pasākumiem konstatēta pozitīva ietekme.

Pasākumu noteikšanas dēļ Kopienas ražotāji var uzsākt pārstrukturēšanu. To dēļ panāktajam ievērojamajam jaudas samazinājumam kopā ar pasākumiem, kas vēl īstenojami, būtu jāpaver iespēja nozarei kļūt aizvien konkurētspējīgākai, lai līdz maksimumam palielinātu ražīgumu un izmantotu apjomradīto ietaupījumu priekšrocības.

Pasākumiem izraisot importa apjoma samazinājumu, pēc maksimuma sasniegšanas 2003./04. un 2004./05. gada sezonā imports stabilizējās. Importa cenas, kas iepriekš bija samazinājušās, 2005. gadā sāka palielināties.

Kopējie Kopienas ražotāju rezultāti izmeklēšanas periodā joprojām ir negatīvi, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu tie uzlabojas. Kopienas ražošanas nozares aizvien lielākā konkurētspēja kopā ar importa cenu palielinājumu ir izraisījusi ES ražotāju pārdošanas un ražošanas apjomu atgūšanu. Rentabilitāte, kas 2003./04. gada sezonā bija nokritusies līdz - 6,5 %, 2004./05. gadā tika atgūta - 5,5 % līmenī.

Apsverot pārstrukturēšanu, kas joprojām turpinās, importa tendences un Kopienas ražotāju situācijas uzlabošanos, izdarāms secinājums, ka pasākumi, kuri īstenoti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2004, ir efektīvi.

5.2.   Novērtējums nepieciešamībai turpināt pasākumu piemērošanu

Tikai pašas jaunākās tendences liecina par to, ka aizsardzības pasākumu pozitīvie rezultāti ir sākuši īstenoties. Tas tomēr gaidāms, jo galīgie pasākumi ir piemēroti tikai vienu konservēšanas sezonu.

Pārstrukturēšana ir sākusies, un līdz šim tās rezultāts ir bijis jaudas samazinājums par 25 %. Nākamajos gados tiek gaidītas vēl citas darbības, un tādēļ, lai pabeigtu šo procesu, vajadzēs vairāk laika.

Kaut arī importa apjoms ir samazinājies, 32 000 tonnu kvota tiek regulāri pārsniegta un cenu samazinājums ir aizvien lielāks, tā galvenais cēlonis ir ASV dolāra vērtības samazinājums.

Kā secināts iepriekš 5. punktā, Kopienas ražotāju finansiālie rezultāti izmeklēšanas periodam salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu uzlabojas, bet rezultāti kopumā vel aizvien ir negatīvi. Līdzīgi Kopienas ražotāji 2004./05. gadā sākuši atgūt ražošanas apjomu, tirgus daļu un pārdevumus, bet attiecīgie rādītāji vēl aizvien ir gandrīz tādi paši kā 2002./03. gada vai arī mazliet mazāki.

Kaut arī Kopienas ražotāji atzīst, ka pasākumu pozitīvā ietekme palielinās, tie prasīja palielināt papildu nodokli līdz līmenim, kas varētu novērst importu ārpus kvotas. Turklāt ražotāji vairāk atbalsta minimālās cenas sistēmas ieviešanu, kur ar nolūku nepieļaut nepamatotas importa cenas šo cenu nosaka samērīgā līmenī.

Tomēr 21. pantā pamata Regulai (EK) Nr. 3285/94 par kopējiem importa noteikumiem vai attiecīgajos PTO noteikumos nav noteikumu par aizsardzības līmeņa palielināšanu, kas būtu starpposma izmeklēšanas rezultāts.

Importētāji, kas sadarbojās, iebilda pret minimālās cenas noteikšanu, apgalvojot, ka šāda sistēma nebūtu piemērota, jo pastāvētu iespējamība, ka var notikt mandarīnu un citu importētu konservu šķērssubsidēšana. Turklāt daži tradicionālie importētāji, lai nepieļautu spekulāciju ar licencēm, dotu priekšroku tam, ka viņiem pašreiz piešķirto daļu 75 % apmērā palielinātu līdz 95 %. Daži importētāji prasīja ievērojami palielināt tarifu kvotas apjomu, apgalvojot, ka ES ražotājiem nav pietiekami daudz izejmateriālu (svaigu mandarīnu), lai apmierinātu iekšzemes tirgus pieprasījumu.

Izmeklēšanā pretēji šim apgalvojumam atklāja, ka, lai arī svaigu sacumu daudzums tirgū nedaudz samazinās, svaigas sacumas tirgū ir pietiekamos daudzumos un par samērīgu cenu. Attiecībā uz argumentiem par tarifa kvotu apjomu aprēķiniem un piešķīrumiem nostiprinājusies prakse šajos gadījumos prasa, lai konkurences saglabāšanas labad citiem dalībniekiem paliktu pietiekamas iespējas iekļūt tirgū. Tādējādi grozīt kvotu piešķīrumus un aprēķinus nebūtu piemēroti.

Ņemot vērā pašreizējo Ķīnas jaudu un faktu, ka Kopienas ražotāju stāvoklis vēl aizvien nav stabils, pasākumu atcelšana apdraudētu pašreizējās pārstrukturēšanas pabeigšanu. Ķīna spēj vienlaikus apgādāt Japānas, ASV un Eiropas tirgu un var viegli pielāgoties pasaules pieprasījumam.

Papildu nodoklis, kas maksājams tad, kad ir pārsniegta kvota, joprojām visticamāk uzskatāms par piemērotu, ņemot vērā lielo plaisu starp Ķīnas CIF cenām pie ES robežas un Eiropas cenām, kā arī konstatēto mērķa cenas samazinājumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka vēl aizvien jāpiemēro pašreizējie aizsardzības pasākumi, lai atvieglotu Kopienas ražotāju pielāgošanos un lai varētu turpināt pārstrukturēšanu, kā arī papildu atgūšanos no pašreizējās negatīvās ekonomiskās situācijas.

5.3.   Liberalizācijas tempa novērtējums

Kā paredzēts PTO un Kopienas tiesiskajā regulējumā, jau pašlaik notiek pakāpeniska piemēroto pasākumu liberalizācija. Tālab ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2004 paredzēts ik gadu par 5 % palielināt kvotu. Kaut arī tiek piemērots papildu nodoklis, imports pārsniedz 32 000 tonnu gada tarifu kvotu. Izmeklēšanā ir apliecināts, ka ES ražotāju ekonomikas rādītāju uzlabojumi un to pašreizējā pārstrukturēšanās nepārsniedz paredzēto tempu un atbilst rezultātiem, kas tika pamatoti gaidīti laikā, kad noteica pasākumus. Tādējādi atgūšanās un pārstrukturēšanās procesam būs vajadzīgs vairāk laika, lai tas ietekmētu vairāk nekā vienu pašu konservēšanas sezonu. Importētāju stāvoklis nav mainījies un paliek stabils.

Importa tarifa kvotas palielināšana patiešām apdraudētu pašreizējo pārstrukturēšanu un mazinātu pasākumu ietekmi. Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka Regulā (EK) Nr. 658/2004 paredzētais importa liberalizācijas temps ir pienācīgs un ka nebūtu lietderīgi to paātrināt.

6.   Nobeiguma apsvērumi

Iepriekšminētie konstatējumi liecina, ka pasākumu dēļ Kopienas ražotāju stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Pašlaik atbilstīgi pašreizējā procedūrā gaidītajam norisinās pārstrukturēšana; tiek gaidīts, ka ietekme pilnībā izpaudīsies nākamajos gados.

Izmeklēšanas periodā noteiktās tarifa kvotas tika pārsniegtas, tas liecina, ka specifiskais nodoklis nav pārmērīgs un lielā mērā Kopienas tirgū pieļauj ārpakalpojumus. Pašreizējo liberalizācijas tempu nevajadzētu vēl vairāk paātrināt, ja pasākumi paliktu efektīvi, pieļaujot Kopienas ražotāju atgūšanos.

7.   Secinājums

Komisijas analīzē, ko atbalstīja padomdevēja komiteja, tādēļ secināts, ka spēkā esošo aizsardzības pasākumu piemērošana ir efektīva, joprojām vajadzīga un ka pašreizējais liberalizācijas temps ir pienācīgs.

Tādēļ pašreizējie pasākumi ir jāturpina pašreizējā formā un pašreizējā līmenī bez nekādiem grozījumiem.

(1)  OV L 104, 8.4.2004., 67. lpp.

(2)  OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.

(3)  OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.

(4)  OV C 137, 4.6.2005., 11. lpp.

(5)  Ekstrapolēts no 10 mēnešu datiem

(Avots: Eurostat)

(6)  (Ekstrapolēts no 9 mēnešu pārdošanas datiem)