[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2.2.2005

SEC(2005) 149 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 3. punktu par Igaunijas atjaunināto konverģences programmu 2004. - 2008. gadam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] paredz, ka neiesaistītās dalībvalstis, t. i., tās dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas vienoto valūtu, Padomei un Komisijai iesniedz savas konverģences programmas. Saskaņā ar šās regulas 9. pantu Padome pārbauda visas konverģences programmas, ņemot vērā novērtējumu, ko sniedz Komisija un komiteja, kas izveidota ar Līguma 114. pantu (Ekonomikas un finanšu komiteja). Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Padome pēc programmas pārbaudes sniedz atzinumu. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstis katru gadu iesniedz atjauninātas konverģences programmas, kuras Padome arī var pārbaudīt, izmantojot tādu pašu procedūru.

Dalībvalstīs, kas 2004. gada 1. maijā pievienojās ES, netiek izmantota vienota valūta, tomēr, lai varētu ieviest euro, tām noteiktā laikā ir jāīsteno konverģences kritēriji, tai skaitā viens no kritērijiem ir saistīts ar valsts finansiālā stāvokļa ilgtspējību.

Dalībvalstis, kas 2004. gada 1. maijā pievienojās ES, ir apņēmušās iesniegt konverģences programmas līdz 2004. gada 15. maijam, bet pirmo atjaunināto programmu – līdz 2004. gada beigām. 2004. gada 5. jūlijā Padome novērtēja pirmo Igaunijas konverģences programmu, kas tika iesniegta 2004. gada 1. maijā un aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2008. gadam. 2004. gada 1. decembrī Igaunija iesniedza savu atjaunināto konverģences programmu. Komisijas dienesti veica šīs atjauninātās programmas tehnisko novērtējumu, ņemot vērā Komisijas dienestu 2004. gada rudens ekonomikas prognožu rezultātus un „rīcības kodeksu par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”[2], vispārīgi pieņemtu potenciālā ražošanas apjoma metodoloģiju, vispārējo ekonomikas politikas vadlīniju ieteikumus laika posmam no 2003. līdz 2005. gadam un 2002. gada 27. novembra Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par budžeta politiku koordinēšanas stiprināšanu noteiktos principus[3]. Šis vērtējums ir pamatā šādam novērtējumam.

- 2004. gada 1. decembrī Komisijai tika iesniegta pirmā Igaunijas atjauninātā konverģences programma, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2008. gadam. Programma atbilst „rīcības kodeksam par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

- Programmā uzrādītais makroekonomikas scenārijs 2004. gadā paredz reālā IKP pieaugumu 5,6% apmērā. Saskaņā ar 2005. gada prognozēm reālā IKP pieaugums palielināsies līdz 5,9% un pieauguma temps 6% gadā tiks uzturēts visā laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam. Tas ir nedaudz zemāk nekā Komisijas dienestu 2004. gada rudens prognozē no 2004. gada līdz 2006. gadam, kur tika paredzēts 5,9% pieauguma temps 2004. gadā, 6% - 2005. gadā un 6,2% - 2006. gadā. Abas prognozes ir zemākas par Komisijas potenciālā ražošanas apjoma pieauguma aplēsi no 2004. līdz 2007. gadam. Pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju un jo īpaši ņemot vērā to, ka faktiskais pieauguma temps 2004. gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 6,3%, kā arī līdz ar Igaunijas iestāžu piesardzīgajām valdības prognozēm iepriekš, programmas scenāriju var uzskatīt par ticamu. Augstais ārējā konta deficīts joprojām būs galvenais Igaunijas makroekonomiskās nestabilitātes faktors tuvākajā nākotnē, kas lielā mērā atspoguļo vērā ņemamu ieguldījumu nepieciešamību ekonomikā, lai panāktu ES vidējo ienākumu līmeņus. Kaut gan programma prognozē ilgtspējīgu ārējā deficīta samazinājumu, strukturāli uzlabojoties tirdzniecības bilancei, pašreizējās tendences un ne pārāk uzticamie tirdzniecības dati drīzāk rada pamatu piesardzīgai attieksmei.

- 2004. gada 28. jūnijā Igaunija pievienojās VKM II ar standarta svārstību augstāko un zemāko robežu, tomēr Igaunija vienpusēji apņēmās uzturēt pašreizējo valūtas piesaistes sistēmu. Fiksēta piesaiste euro, ko atbalsta spēcīga politikas disciplīna, palīdzēja diezgan strauji apturēt inflāciju Igaunijas ekonomikā pēdējo dažu gadu laikā. Galvenokārt atspoguļojot iestājas ES radīto ietekmi, gada SPCI inflācija pieauga līdz 3% 2004. gadā, bet ir paredzama tās samazināšanās vidējā termiņā. Igaunijas naudas tirgus un banku kreditēšanas likmes ir vēsturiski zemas, kas atspoguļo attīstību euro zonā, kā arī ilgtspējīgu procentu likmju konverģenci.

- Atjauninātās programmas mērķis ir sasniegt bezdeficīta budžetu vai nelielu budžeta pārpalikumu programmas periodā. 2004. gadam budžeta pārpalikums ir paredzams 1% no IKP. No 2005. gada un turpmākajiem gadiem mērķis ir bezdeficīta valsts budžets. Ekonomikas aktivitātes pieauguma rezultātā var sagaidīt, ka samazināsies valdības ieguldījumi un patēriņš procentos no IKP, turpretim nominālie izdevumi abos posteņos palielināsies. Līdztekus palielināsies ieņēmumi procentos no IKP, ko galvenokārt izraisīs notiekošās nodokļu reformas neto ietekme. Kaut gan salīdzinājumā ar 2004. gada maija programmu vispārējā stratēģija palika nemainīga, tomēr paredzamais budžeta pārpalikums 2004. gadam ir ticis pārskatīts augšup līdz 1% no IKP no 0,7%. IKP pieauguma prognozes ir palielinātas visā programmas periodā, tomēr tās joprojām izskatās piesardzīgas.

- Programmas budžeta prognožu riski izskatās lielā mērā līdzsvaroti. No vienas puses piesardzīgais makroekonomikas scenārijs liek domāt, ka ieņēmumi varētu būt augstāki un izdevumi nedaudz zemāki nekā plānots. Patiesi Igaunija ir iedibinājusi piesardzīgas prognozēšanas tradīcijas un daudzkārtēju fiskālo mērķu pārsniegšanu pēdējos dažos gados. No otras puses pilnībā nevar izslēgt varbūtību, ka negaidīti netiks gūti ieņēmumi no plānotās nodokļu samazināšanas vai ka ārējie satricinājumi nelabvēlīgi ietekmēs izaugsmi.

- Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta pozīcija programmā izskatās atbilstoša, lai sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto vidēja termiņa mērķi, t.i., bezdeficīta budžetu visā programmas periodā. Šķiet, ka tā arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi, neļaujot pārsniegt 3% no IKP kā deficīta slieksni, pastāvot normālām makroekonomikas svārstībām.

- Parāda līmenis ir noteikts 4,8% no IKP 2004. gadā, kas ir krietni zem 60% no IKP kā Līgumā noteiktās atsauces vērtības un patiesi ir zemākais ES. Programma paredz parāda līmeni turpmāk pazemināt par 1,9 procentu punktiem visā programmas periodā.

- Programma vispārīgi aplūko valdības strukturālo reformu programmu, kas tiek virzīta uz pasākumiem valsts infrastruktūras uzlabošanai (šim mērķim arī izmantojot ES fondus), izglītības un veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai un aktīvai darba tirgus politikai, kā arī inovāciju un pētniecības sekmēšanai. Programma arī uzsver pasākumus, kas turpmāk spēcinātu budžeta procesu, izmantojot daudzgadu budžeta shēmu, un kas palielinātu nominālo izdevumu griestu pārredzamību un uzticamību, izmantojot sistemātiskus novērtēšanas mehānismus. Vietējo pašvaldību deficītus ir plānots kontrolēt, izmantojot uzlaboto aizņēmumu koordinēšanu centrālās valdības līmenī, kā arī obligātu vidēja termiņa budžeta shēmu sagatavošanu, gada deficīta limitu ieviešanu un obligātus rezervju uzkrājumus. Var pamatoti sagaidīt, ka reformas, kas jau tiek īstenotas vai kuras tiek sagatavotas likumdošanas līmenī, uzlabos Igaunijas ekonomikas izaugsmes apstākļus, vienlaicīgi spēcinot darba iniciatīvas, izveidojot jaunas darba vietas un mudinot neizvairīties no nodokļiem, kā arī uzlabojot fiskālo disciplīnu gan ministriju, gan arī vietējo pašvaldību līmenī. Stimulējošie agri gūtie rezultāti, īpaši darba tirgū, ir kļuvuši redzami jau 2004. gadā.

- Izskatās, ka Igaunija ir labvēlīgā situācijā attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, no kurām prognozētās budžeta izmaksas saistībā ar iedzīvotāju novecošanos ir nozīmīgs elements. Zemais valsts parāda līmenis, ievērojamās valdības finanšu rezerves un vidēja termiņa budžeta stratēģija, kas pilnīgi atbilst mērķim par bezdeficīta budžetu vai budžeta pārpalikumu, līdz ar drošām un pamatīgām pensijas un veselības aprūpes sistēmas reformām, kas paredz apturēt budžeta spiedienu ilgtermiņā, nodrošina, ka valsts finansēm ir nemainīgi ilgtspējīgs pamats.

- Atjauninātajā programmā noteiktās ekonomikas politikas vispārēji atbilst valstij īpaši noteiktajām vispārējās ekonomikas politikas vadlīnijām valsts finanšu jomā. 2004. gada budžeta pārpalikums pārsniedza prognozes, kas ir saskaņā ar ieteikumu izvairīties no procikliskas fiskālās politikas. Bet, ņemot vērā to, ka 2004. gadā ārējā konta deficīts, iespējams, nav ievērojami samazinājies (ja tas vispār samazinājies), straujš budžeta pārpalikuma samazinājums var no fiskālās politikas viedokļa nepietiekami atbalstīt ārējās nestabilitātes korekciju.

Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi klātpievienoto ieteikumu, kas ir paredzēts Padomes atzinumam par Igaunijas atjaunināto konverģences programmu, un pārsūta to Padomei.

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 3. punktu par Igaunijas atjaunināto konverģences programmu 2004. - 2008. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu,[4] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu;

ņemot vērā Komisijas ieteikumu;

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju;

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1. Padome [2005. gada 17. februārī] pārbaudīja Igaunijas atjaunināto konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. līdz 2008. gadam. Programma atbilst pārskatītajam „rīcības kodeksam par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

2. Makroekonomiskais scenārijs, uz kura balstās programma, paredz reālā IKP pieaugumu no vidēji 5,6% 2004. gadā līdz 6,0% atlikušajā programmas periodā. Pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, izskatās, ka šis scenārijs atspoguļo ticamus pieauguma pieņēmumus. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī izskatās ticamas.

3. Igaunijas mērķis ir sasniegt bezdeficīta budžetu vai budžetu ar nelielu pārpalikumu programmas periodā. 2004. gadam programmas mērķis ir sasniegt budžeta pārpalikumu 1% apmērā no IKP, kas ir par 0,3% augstāk nekā pēdējā maija programmā plānotais pārpalikums. No 2005. gada ir paredzēts bezdeficīta budžets, kā bija noteikts iepriekšējā programmā. 2004. gadā ir paredzēts palielināt valsts ieguldījumus par vienu procentu punktu no IKP līdz 4,4% pirms to pazemināšanas līdz 3,9% līdz 2008. gadam, un tādējādi tas paliek ievērojami virs ES vidējā līmeņa (2,4% no IKP 2004. gadā).

4. Programmas budžeta prognožu riski izskatās lielā mērā līdzsvaroti. No vienas puses piesardzīgais makroekonomikas scenārijs liek domāt, ka ieņēmumi varētu būt augstāki un izdevumi nedaudz zemāki nekā plānots. Igaunija ir iedibinājusi piesardzīgas prognozēšanas tradīcijas un daudzkārtēju fiskālo mērķu pārsniegšanu pēdējos dažos gados. No otras puses, nevar pilnībā izslēgt varbūtību, ka neparedzēti netiks gūti ieņēmumi no plānotās nodokļu samazināšanas vai ka ārējie satricinājumi nelabvēlīgi ietekmēs pieaugumu. Ņemot vērā risku līdzsvaru, budžeta pozīcija programmā izskatās atbilstoša, lai sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto vidēja termiņa mērķi, t.i., bezdeficīta budžetu visā programmas periodā (2004.-2008.). Šķiet, ka tas arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi, neļaujot pārsniegt 3% no IKP kā deficīta slieksni, pastāvot normālām makroekonomikas svārstībām.

5. Parāda līmenis ir plānots 4,8% no IKP 2004. gadā, kas ir krietni zem 60% no IKP Līguma atsauces vērtības un patiesi ir zemākais ES. Programma paredz parāda līmeni turpmāk pazemināt par 1,9 procentu punktiem visā programmas periodā.

6. Izskatās, ka Igaunija ir labvēlīgā situācijā attiecībā uz tās valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, neskatoties uz paredzētām nozīmīgām budžeta izmaksām saistībā ar iedzīvotāju novecošanos. Zemais valsts parāda līmenis, ievērojamās valdības finanšu rezerves un vidēja termiņa budžeta stratēģija, kas pilnīgi atbilst mērķim par bezdeficīta budžetu vai budžeta pārpalikumu, līdz ar drošām un pamatīgām pensijas un veselības aprūpes sistēmas reformām, kas paredz apturēt budžeta spiedienu ilgtermiņā, nodrošina, ka valsts finansēm ir nemainīgi ilgtspējīgs pamats.

7. Atjauninātajā programmā noteiktās ekonomikas politikas vispārēji atbilst valstij noteiktajām vispārējām ekonomikas politikas vadlīnijām valsts finanšu jomā. 2004. gada budžeta pārpalikums pārsniedza prognozes, kas ir saskaņā ar ieteikumu par izvairīšanos no procikliskas fiskālās politikas. Bet, ņemot vērā, ka 2004. gadā ārējā konta deficīts, iespējams, nav ievērojami samazinājies (ja vispār samazinājies), straujš budžeta pārpalikuma samazinājums var no fiskālās politikas viedokļa nepietiekami atbalstīt ārējās nestabilitātes korekciju.

Tabula: Nozīmīgāko makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. |

Reālais IKP (% izmaiņas) | KP dec. 2004 | 5,6 | 5,9 | 6,0 | 6,0 | 6,0 |

KOM okt. 2004 | 5,9 | 6,0 | 6,2 | n.p. | n.p. |

KP maijs 2004 | 5,3 | 5,8 | 5,6 | 5,9 | 5,8 |

SPCI inflācija* (%) | KP dec 2004 | 3,3 | 3,2 | 2,5 | 2,8 | 2,8 |

KOM okt. 2004 | 3,4 | 3,5 | 2,8 | n.p. | n.p. |

KP maijs 2004 | 3,1 | 3,0 | 2,8 | 2,8 | 2,8 |

Valsts bilance (% no IKP) | KP dec. 2004 | 1,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |

KOM okt. 2004 | 0,5 | 0,2 | 0,1 | n.p. | n.p. |

KP maijs 2004 | 0,7 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |

Primārā bilance (% no IKP) | KP dec. 2004 | 1,3 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |

KOM okt. 2004 | 0,8 | 0,4 | 0,3 | n.p. | n.p. |

KP maijs 2004 | 1,0 | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

Valsts bruto parāds (% no IKP) | KP dec. 2004 | 4,8 | 4,6 | 4,3 | 3,1 | 2,9 |

KOM okt. 2004 | 4,8 | 4,4 | 4,2 | n.p. | n.p. |

KP maijs 2004 | 5,4 | 5,1 | 4,7 | 3,4 | 3,2 |

Piezīme: *programma attiecas uz nacionālo PCI definīciju, ne SPCI. Avoti: konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2004. gada rudens prognozes (KOM). |

[1] OV L 209, 2.8.1997. Visi dokumenti, kas ir minēti šajā tekstā, ir atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[2] Ekonomikas un finanšu komitejas pārskatītais atzinums par stabilitātes un konverģenču programmu saturu un formātu, dokuments EFC/ECFIN/404/01 - REV 1, 27.6.2001, kas ir ECOFIN Padomes apstiprināts 10.7.2001.

[3] KOM(2002) 668, 27.11.2002.

[4] OV L 209, 2.8.1997, p. 1. Dokumenti, kas ir minēti šajā tekstā, ir atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.