[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.1.2005

SEC(2005) 17 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta trešo punktu par atjaunināto Čehijas konverģences programmu 2004. - 2007. gadam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] nosaka, ka neiesaistītajām dalībvalstīm, tas ir, tām dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas vienoto valūtu, ir jāiesniedz Padomei un Komisijai konverģences programmas. Saskaņā ar šīs regulas 9. pantu katra konverģences programma jāpārbauda Padomei, balstoties uz novērtējumiem, ko sagatavojusi Komisija un ar Līguma 114. pantu izveidotā komiteja (Ekonomikas un finanšu komiteja). Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Padomei pēc programmas pārbaudīšanas jāsniedz atzinums. Saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm ik gadu jāiesniedz savu konverģences programmu atjauninājumi, ko Padome var izskatīt saskaņā ar tām pašām procedūrām.

Desmit valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā, nav pieņēmušas vienoto valūtu, tomēr tām noteiktā laikā jāizpilda konverģences kritēriji, tostarp kritērijs par valsts finanšu stāvokļa noturību, lai tās būtu tiesīgas ieviest euro. Ņemot vērā, ka 2003. gadā reģistrēts kopējais valsts budžeta deficīts bija 12,6% apmērā no IKP (ieskaitot lielu vienreizēju darījumu aptuveni 7% apmērā no IKP), Padome 2004. gada 5. jūlijā nolēma, ka Čehijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts un ieteica pārmērīgo deficītu novērst ne vēlāk kā līdz 2008. gadam saskaņā ar 2004. gada maija konverģences programmu. Konkrēti Čehijai tika prasīts īstenot efektīvu rīcību saistībā ar pasākumiem, lai sasniegtu 2005. gada deficīta mērķi. Tāpat tika ieteikts enerģiski īstenot pasākumus, kas paredzēti 2004. gada maija konverģences programmā, konkrēti - samazināt centrālās valdības algu izdevumus un samazināt atsevišķu ministriju izdevumus. Turklāt Čehiju aicināja tos ieņēmumus, kas pārsniedz budžetā paredzētos, iedalīt deficīta samazināšanai, ieviest fiskālo mērķu noteikšanu, pamatojoties uz vidēja termiņa izdevumu griestiem, izstrādāt efektīvus noteikumus, lai samazinātu pieaugošās reģionu un pašvaldību parādsaistības, veikt pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformu, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa noturību, un samazināt Čehijas Konsolidācijas aģentūras darbības negatīvo ietekmi uz budžetu. Savā 2004. gada 22. decembra paziņojumā Komisija secināja, ka Čehijas valdība ir veikusi efektīvas darbības saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti, lai sasniegtu 2005. gada deficīta mērķi[2].

Dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā, apņēmās iesniegt savas konverģences programmas līdz 2004. gada 15. maijam un to pirmo atjauninājumu – 2004. gada beigās. Savu pirmo konverģences programmu, kas attiecas uz 2004. - 2007. gadu, Čehija iesniedza 2004. gada 13. maijā, un Padome to novērtēja 2004. gada 5. jūlijā. Čehija tās konverģences programmas atjauninājumu iesniedza 2004. gada 1. decembrī. Komisijas dienesti ir veikuši šī atjauninājuma tehnisko analīzi, ņemot vērā Komisijas dienestu 2004. gada rudens ekonomisko prognožu rezultātus un ņemot vērā rīcības kodeksu[3], kopīgi pieņemto metodoloģiju prognozējamā kopprodukta novērtēšanai, ieteikumus ekonomikas politikas vispārīgajās pamatnostādnēs 2003. - 2005. gadam un principus, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 27. novembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par budžeta politiku koordinēšanas stiprināšanu[4]. Šī analīze pamato šādu novērtējumu.

- Čehijas konverģences programmas pirmais atjauninājums, kas attiecas uz periodu no 2004. līdz 2007. gadam, tika iesniegts 2004. gada 1. decembrī. Programmā daļēji ievērotas prasības, kas datiem izvirzītas pārstrādātajā „rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”. Konkrēti, par spīti datu pārskatīšanai, kas tika veikta pēc atjauninājuma iesniegšanas, izdevumu un ieņēmumu attiecība nav pilnībā konsolidēta atbilstoši EKS95 statistikas standartiem. Šai sakarā Čehiju aicina panākt, lai programmā būtu ievērotas datiem izvirzītās prasības. Turklāt programmā tikai daļēji ievērots struktūras paraugs „rīcības kodeksa par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu” 2. pielikumā.

- Programmā sniegtajā pamata makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka faktiskā IKP pieaugums 2004. gadā būs 3,8%. Tiek prognozēts, ka 2005. gadā faktiskais IKP sasniegs 3,6% un vēlāk nedaudz paaugstināsies, sasniedzot 3,8% 2007. gadā. Tas ir mazāk, nekā paredzēts Komisijas dienestu 2004. gada rudens prognozēs 2004. - 2006. gadam, kurās lēsts, ka vidējais pieaugums 2004. un 2005. gadā būs 3,8% un 2006. gadā – 4%. Attiecībā uz 2007. gadu programmas aplēses par potenciālo kopprodukta pieaugumu nedaudz pārsniedz rudens prognozes aplēses. Tādējādi, pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, pamata scenāriju programmā var uzskatīt par ticamu, tādēļ to uzskata par atsauces scenāriju budžeta aplēšu novērtēšanai. Divos alternatīvos scenārijos, kas sniegti programmā, paredzēta trīs būtisku ārējo mainīgo dažāda attīstība: ārvalstu pieprasījums, valūtas maiņas kurss un naftas cenas.

- Pēc deflācijas, kas ilga gandrīz visu 2003. gadu, cenu izmaiņas atkal kļuva pozitīvas un 2004. gadā inflācija atkal atbilda centrālās bankas mērķa robežām. Atjauninātajā programmā paredzēts, ka SPCI inflācija 2004. gadā vidēji sasniegs 2,7%. Laika posmā no 2002. gada jūlija līdz 2004. gada martam čehu kronas vērtība pret euro samazinājās par aptuveni 11%, daļēji kompensējot stipro vērtības palielināšanos iepriekšējā periodā. Kopš 2004. gada aprīļa kronas vērtība ir pieaugusi un, par spīti pagaidu stabilizācijai vasaras mēnešos, 2004. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos tās vērtība pret euro pieauga par aptuveni 4,5%. Pēc perioda 2003. gada pirmajā pusē, kurā valsts obligāciju ienākumu līmenis bija zemāks nekā euro zonā, starpība sāka lēni pieaugt 2003. gada oktobrī, 2004. gada septembrī sasniedza virsotni pie aptuveni 100 punktiem, pirms gada ceturtajā ceturksnī samazinājās no jauna. Čehija ir nolēmusi pievienoties euro zonai aptuveni 2009. –2010. gadā un līdz tam turpināt inflācijas mērķu noteikšanu. No 2006. gada 1. janvāra mērķis būs stabils inflācijas līmenis 3% apmērā ar pielaidi ( 1 procentu punkts. Varas iestādes plāno ierobežot dalības periodu VKM II līdz diviem gadiem.

- Programmas mērķis ir samazināt deficītu no 5,2% no IKP 2004. gadā (ieskaitot vienreizējus izdevumus aptuveni 1,2% apmērā no IKP) līdz mazāk par 3% no IKP atsauces vērtības 2008. gadā atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu. Programmas mērķis ir samazināt kopējo valsts budžeta deficītu par 1,9 procentu punktiem laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam, un šajā pašā laika posmā primāro deficītu samazināt par 2,3 procentu punktiem. Tomēr, izņemot divu vienreizēju darījumu ietekmi 2004. gadā, nominālais deficīts ir uzlabojies par aptuveni 0,7 procentu punktiem. Ir paredzēts, ka korekcija būs pakāpeniska, aptuveni 0,5% no IKP gadā, izņemot 2006. gadu, kad plānotais samazinājums ir gandrīz 1% no IKP. Tiek plānots, ka programmas periodā kritīsies gan ieņēmumi, gan izdevumi (procentos no IKP); valsts investīcijas ir vienīgā izdevumu pozīcija, kurā paredzams pieaugums - no 4,2% no IKP 2003. gadā līdz 4,6% no IKP 2007. gadā, krietni pārsniedzot ES vidējo rādītāju (2,4% no IKP 2004. gadā). Virzība uz deficīta samazināšanu konverģences programmā kopumā atbilst 2003. gada augusta pirmspievienošanās ekonomiskajai programmai. Salīdzinot ar 2004. gada maija programmu, deficīta mērķi procentos no IKP attiecībā uz 2005. - 2007. gadu nav mainījušies, kaut arī IKP pieaugums ir ievērojami palielināts un 2004. gada deficīta paredzamais rezultāts (izņemot vienreizējos pasākumus) ir labāks, nekā gaidīts.

- Ar programmas budžeta plāniem saistītie riski šķiet kopumā līdzsvaroti. No vienas puses, salīdzinoši piesardzīgais makroekonomikas scenārijs liecina, ka ieņēmumi varētu būt labāki, nekā gaidīts, un izdevumi varētu būt mazāki, nekā paredzēts budžetā. Turklāt citi riski, kas apdraud budžeta mērķus saistībā ar valsts garantijām un parādu pārņemšanu, šķiet ierobežoti. No otras puses, vēl jāpieņem būtiski izdevumu samazinājumi, jo īpaši attiecībā uz valdības patēriņu, lai 2006. un 2007. gadā sasniegtu tiesiski saistošos izdevumu griestus. Laikā pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2006. gada jūnijā, izdevumu griestu īstenošana ir apdraudēta. Ņemot vērā risku novērtējumu, ar programmas nostādni attiecībā uz budžetu pietiek, lai līdz 2008. gadam samazinātu deficītu zem 3% no IKP, kā paredzēts programmā.

- Programmā prognozēts, ka parāda attiecība pieaugs no 37,8% no IKP 2003. gadā līdz 40% no IKP 2007. gadā, kas ir krietni zemāk par atsauces vērtību – 60% no IKP. Laikā no 2003. līdz 2006. gadam sagaidāms, ka parāda attiecība pieaugs par 1,4 procentu punktiem, mazāk, nekā paredzēts Komisijas dienestu prognozēs, kurās lēsts augstāks primārais deficīts 2006. gadā un mērenāka kapitāla plūsmas korekcijas ietekme. Konkrēti, Kopienas dienestu prognozē netika iekļauti privatizācijas procesi 2005. gadā, kas sekmē īslaicīgu un nelielu parāda attiecības kritumu 2005. gadā. Sagaidāms, ka parāda attiecība turpmāk pieaugs 2006. - 2007. gadā, tomēr daudz lēnāk, jo tiek plānots pakāpeniski izbeigt pārveides institūciju darbību. Pieaugošās parāda attiecības galvenais virzītājspēks vēl aizvien ir primārais deficīts, taču tā ietekme mazinās atbilstīgi fiskālajai konsolidācijai.

- Valsts budžeta deficīta samazināšanās programmas periodā būtu jāpanāk, samazinot izdevumu attiecību (par aptuveni 3,7% no IKP), kas vairāk nekā kompensē plānoto ieņēmumu attiecības samazināšanos (par 1,8% no IKP). Papildus tam, ka plānota valdības nozīmes samazināšanās tautsaimniecībā, fiskālās konsolidācijas stratēģijā plānots mainīt gan ieņēmumu, gan izdevumu struktūru. Kas attiecas uz izdevumiem, tiek lēsts, ka pārvedumu un subsīdiju samazināšana visvairāk sekmēs izdevumu samazināšanu, jo īpaši centrālās valdības līmenī. Kas attiecas uz ieņēmumiem, galvenā strukturālā pārmaiņa ir nodokļu sloga pārnešana no tiešas nodokļu uzlikšanas uz netiešu nodokļu uzlikšanu. Programmā arī paredzēts izbeigt pārveides institūciju darbību, konkrēti – Valsts īpašuma fonda (līdz 2005. gada beigām) un Čehijas Konsolidācijas aģentūras (līdz 2007. gada beigām) darbību.

- Šķiet, ka no valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes viedokļa Čehija ir nopietni apdraudēta, jo plānotas ļoti nozīmīgas budžeta izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Jo īpaši programmā paredzētā fiskālās konsolidācijas stratēģija jāpapildina ar papildu reformām, lai samazinātu noturības riskus, kas saistīti ar pensiju un veselības aprūpes izdevumu pieaugumu.

- Kopumā atjauninājumā izklāstītā ekonomikas politika daļēji saskan ar katras valsts specifikai pieskaņotajām ekonomikas politikas vispārīgajām pamatnostādnēm valsts finanšu jomā. No vienas puses, programma atbilst Padomes ieteiktajai valsts budžeta deficīta samazināšanai, un samazināšana balstās uz tiesiski saistošiem vidēja termiņa izdevumu griestiem. No otras puses, ieteiktās centrālās valdības algu izdevumu samazināšanas īstenošana, kas paredzēta maija konverģences programmā, izrādās sarežģīta, un programmā nav paredzēti pietiekami pasākumi, lai kontrolētu reģionu pašvaldību un pašvaldību deficītu un parādu. Turklāt, programmā nav paredzēti konkrēti soļi, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti, jo īpaši - īstenojot pensiju un veselības aprūpes reformas.

- Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu un ieteikumus, ko sniegusi Padome saskaņā ar 104. panta 7. punktu, Čehijai iesaka tos ieņēmumus, kuri pārsniedz budžetā paredzētos, iedalīt deficīta samazināšanai un stingri ievērot vidējā termiņa centrālās valdības izdevumu griestus, kas kļūs tiesiski saistoši no 2006. gada. Turklāt Čehija tiek aicināta stiprināt pensiju reformu un veikt veselības aprūpes sistēmas reformu, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Nozīmīgāko makroekonomikas un budžeta aplēšu salīdzinājums

2004 | 2005 | 2006 | 2007 |

Faktiskais IKP (izmaiņas % ) | KP decembris 2004 | 3,8 | 3,6 | 3,7 | 3,8 |

KOM | 3,8 | 3,8 | 4,0 | n.p. |

KP maijs 2004 | 2,8 | 3,1 | 3,3 | 3,5 |

SPCI inflācija (%) | KP decembris 2004 | 2,7 | 3,2 | 2,6 | 2,2 |

KOM | 2,8 | 3,1 | 2,9 | n.p. |

KP maijs 2004 | 2,8 | 2,6 | 2,2 | 2,2 |

Valsts bilance (% no IKP) | KP decembris 2004 | -5,2 | -4,7 | -3,8 | -3,3 |

KOM | -4,81 | -4,7 | -4,3 | n.p. |

KP maijs 2004 | -5,3 | -4,7 | -3,8 | -3,3 |

Primārā bilance (% no IKP) | KP decembris 2004 | -4,0 | -3,3 | -2,3 | -1,7 |

KOM | -3,61 | -3,3 | -2,9 | n.p. |

KP maijs 2004 | -4,1 | -3,4 | -2,4 | -1,7 |

Valsts bruto parāds (% no IKP) | KP decembris 2004 | 38,6 | 38,3 | 39,2 | 40,0 |

KOM | 37,81 | 39,4 | 40,6 | n.p. |

KP maijs 2004 | 38,4 | 39,7 | 41,0 | 41,7 |

1Komisijas dienestu prognoze 2004. gadam neietvēra aprēķināto valsts garantiju 0,8% apmērā no IKP. Avoti: Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2004. gada rudens ekonomiskās prognozes (KOM). |

Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi pievienoto ieteikumu Padomes atzinumam par atjaunināto Čehijas konverģences programmu un nosūta to Padomei.

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta trešo punktu par atjaunināto Čehijas konverģences programmu 2004. - 2007. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1. Padome 2005. gada [18. janvārī] pārbaudīja atjaunināto Čehijas konverģences programmu laikam no 2004. līdz 2007. gadam. Programmā ir daļēji ievērotas prasības, kas datiem izvirzītas pārskatītajā „rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”. Konkrēti, par spīti datu pārskatīšanai, kas tika veikta pēc atjauninājuma iesniegšanas, izdevumu un ieņēmumu attiecība nav pilnībā konsolidēta atbilstoši EKS95 statistikas standartiem. Šai sakarā Čehiju aicina panākt, lai programmā būtu ievērotas datiem izvirzītās prasības.

2. Programmā ietverti dažādi scenāriji makroekonomikas un budžeta aplēsēm: „pamata” scenārijs, „optimistiskais” scenārijs un „pesimistiskais” scenārijs. Novērtējot budžeta aplēses, „pamata” scenāriju uzskata par atsauces scenāriju, jo, pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, šķiet, ka tas atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi. Šajā scenārijā paredzēts, ka faktiskā IKP pieaugums 2004. gadā būs 3,8%. Tiek prognozēts, ka 2005. gadā faktiskais IKP sasniegs 3,6% un vēlāk nedaudz paaugstināsies, sasniedzot 3,8% 2007. gadā. Programmas aplēses par inflāciju šķiet reālistiskas.

3. Padome 2004. gada 5. jūlijā nolēma, ka Čehijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un ieteica to novērst ne vēlāk kā līdz 2008. gadam.

4. Programmas mērķis ir samazināt deficītu no 5,2% no IKP 2004. gadā (ieskaitot vienreizējus izdevumus aptuveni 1,2% apmērā no IKP) līdz mazāk par 3% no IKP atsauces vērtības 2008. gadā atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu. Programmas mērķis ir samazināt kopējo valsts budžeta deficītu par 1,8 procentu punktiem laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam, un šajā pašā laika posmā primāro deficītu samazināt par 2,3 procentu punktiem. Ir paredzēts, ka korekcija būs pakāpeniska, aptuveni 0,5% no IKP gadā, izņemot 2006. gadu, kad plānotā deficīta uzlabošanās ir gandrīz 1% no IKP. Tiek plānots, ka programmas periodā kritīsies gan ieņēmumi, gan izdevumi (procentos no IKP); valstis investīcijas ir vienīgā izdevumu pozīcija, kur paredzams pieaugums - no 4,2 no IKP 2003. gadā līdz 4,6% no IKP 2007. gadā, krietni pārsniedzot ES vidējo rādītāju (2,4% no IKP 2004. gadā). Salīdzinot ar 2004. gada maija konverģences programmu, deficīta mērķi attiecībā uz 2005. - 2007. gadu nav mainījušies, kaut arī IKP pieaugums ir palielināts un 2004. gada budžeta rezultāti (izņemot vienreizējos pasākumus) ir labāki, nekā gaidīts.

5. Ar programmas budžeta plāniem saistītie riski šķiet kopumā līdzsvaroti. No vienas puses, salīdzinoši piesardzīgais makroekonomikas scenārijs liecina, ka ieņēmumi varētu būt labāki nekā gaidīts un izdevumi varētu būt mazāki, nekā paredzēts budžetā. Turklāt citi riski, kas apdraud budžeta mērķus saistībā ar valsts garantiju izdošanu un parādu pārņemšanu, šķiet ierobežoti. No otras puses, vēl jāpieņem būtiski izdevumu samazinājumi, jo īpaši attiecībā uz valdības patēriņu, lai 2006. un 2007. gadā sasniegtu izdevumu griestus. Tāpat laikā pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2006. gada jūnijā, izdevumu griestu īstenošana ir apdraudēta. Ņemot vērā risku novērtējumu, programmas nostādne attiecībā uz budžetu šķiet pietiekama, lai līdz 2008. gadam samazinātu deficītu zem 3% no IKP, kā paredzēts programmā.

6. Pēc aplēsēm, parāda attiecība pret IKP 2004. gadā sasniedza 38,6%, kas ir krietni zemāk par Līgumā ierakstīto atsauces vērtību – 60% no IKP. Programmā lēsts, ka parāda attiecība programmas perioda laikā pieaugs par 1,4 procentu punktiem.

7. Šķiet, ka no valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes viedokļa Čehija ir nopietni apdraudēta, jo plānotas ļoti nozīmīgas budžeta izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Jo īpaši programmā paredzētā fiskālās konsolidācijas stratēģija jāpapildina ar papildu reformām, lai samazinātu noturības riskus, kas saistīti ar pensiju un veselības aprūpes izdevumu pieaugumu.

8. Atjauninājumā izklāstītā ekonomikas politika daļēji saskan ar katras valsts specifikai pieskaņotajām ekonomikas politikas vispārīgajām pamatnostādnēm valsts finanšu jomā. No vienas puses, programma atbilst Padomes ieteiktajai valsts budžeta deficīta samazināšanai, un samazināšanas pamatā ir tiesiski saistoši vidēja termiņa izdevumu griesti. No otras puses, ieteiktā centrālās valdības algu izdevumu samazināšana, kas paredzēta maija konverģences programmā, izrādās sarežģīta un programmā nav sniegti pietiekami pasākumi, lai kontrolētu reģionu pašvaldību un pašvaldību deficītu un parādu. Turklāt programmā nav paredzēti konkrēti soļi, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti, jo īpaši, īstenojot pensiju un veselības aprūpes reformas.

* * *

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu un ieteikumus, ko sniegusi Padome saskaņā ar 104. panta 7. punktu, Čehijai iesaka tos ieņēmumus, kuri pārsniedz budžetā paredzētos, iedalīt deficīta samazināšanai un stingri ievērot vidējā termiņa centrālās valdības izdevumu griestus, kas kļūs tiesiski saistoši no 2006. gada. Turklāt Čehija tiek aicināta stiprināt pensiju reformu un veikt veselības aprūpes sistēmas reformu, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Nozīmīgākās aplēses no Čehijas atjauninātās konverģences programmas

2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 |

Faktiskā IKP pieaugums (%) SPCI inflācija (%) Valsts bilance (% no IKP) Primārā bilance (% no IKP) Valsts bruto parāds (% no IKP) | 3,1 -0,1 -12,6 -11,3 37,8 | 3,8 2,7 -5,2 -4,0 38,6 | 3,6 3,2 -4,7 -3,3 38,3 | 3,7 2,6 -3,8 -2,3 39,2 | 3,8 2,2 -3,3 -1,7 40,0 |

[1] OV L 209, 2.8.1997. Visi dokumenti, uz kuriem norādīts šajā tekstā, atrodami šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[2] SEK(2004) 1630, 22.12.2004.

[3] Ekonomikas un finanšu komitejas pārskatītais atzinums par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu, apstiprinājusi Ekonomikas un finanšu padome 2001. gada 10. jūlijā.

[4] KOM(2002) 668, 27.11.2002.

[5] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi dokumenti, uz kuriem norādīts šajā tekstā, atrodami šajā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.