[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 23.12.2005 COM(2005)694 galīgā redakcija 2005/0270(CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA par garantētiem tradicionāliem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMS 1. Kopš 1993. gada 24. jūlija ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ir atļauts Kopienas līmenī atzīt un aizsargāt specifiskus tradicionālus lauksaimniecības produktus un pārtiku. Šo produktu specifika ir saistīta ar ražošanas metodi un/vai izstrādi, nevis ar ģeogrāfisko izcelsmi. 2. Kopš šā režīma ieviešanas, tika reģistrēti 15 lauksaimniecības un pārtikas produkti, no kuriem dažiem ir ļoti nozīmīgs tautsaimniecisks potenciāls. Komisija no vairākām dalībvalstīm saņēmusi 18 jaunus reģistrācijas lūgumus. 3. Šis instruments ļauj ražotājiem izcelt savus produktus, vienlaicīgi nodrošinot patērētāju aizsardzību pret ļaunprātīgu praksi un šajā sakarā garantējot komerciālo darījumu godīgumu. Galvenā priekšrocība, ko sniedz regulā paredzētā reģistrācija, ir produkta identificēšana, izmantojot reģistrētā nosaukuma un atzīmes „garantēts tradicionāls produkts”, kā arī Kopienas logotipa kombināciju. Saistībā ar nosaukuma izmantošanu ir divas iespējas: reģistrāciju var veikt, saglabājot tiesības izmantot nosaukumu tiem ražotājiem, kuri ievēro specifikāciju, vai nesaglabājot. Kopš regula stājusies spēkā, ir veiktas tikai piecas reģistrācijas, saglabājot tiesības uz nosaukumu. Dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt norādi „garantēts tradicionāls produkts”, atbilstošo logotipu un saglabātos nosaukumus. Garantētie tradicionālie produkti neattiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām ADPIC [tirdznieciskie intelektuālā īpašuma tiesību aspekti] vienošanos nozīmē. 4. Ir jānodrošina, ka PTO dalībvalstis var izmantot reģistrāciju bez ekvivalences un savstarpīguma nosacījuma un ka šo valstu pilsoņi, kas var pierādīt likumīgu interesi, var iebilst pret reģistrāciju. Visbeidzot, pamatojoties uz klauzulu par nacionālo režīmu, PTO dalībvalstu ražotājiem jādod iespēja izmatot reģistrētās garantēto tradicionālo produktu specifikācijas, tāpat kā dalībvalstu ražotājiem. Turklāt jāparedz noteikumi, kas nodrošina pašreizējo intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi attiecībā uz tirdzniecības zīmi un ģeogrāfiskām norādēm. 5. Priekšlikuma mērķis tostarp ir arī vienkāršot un precizēt procedūras un noskaidrot to dažādo iestāžu atbildību, kuras piedalās pieteikumu izskatīšanā. Ir noskaidrots, ka uzdevumi, kurus labāk var izpildīt valsts līmenī, jāuztic valsts iestādēm, vienlaicīgi nodrošinot, ka tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret ieinteresētājām pusēm, tostarp trešām valstīm. 6. Pašreizējo garantēto tradicionālo produktu reģistrācijas procedūru raksturo divi posmi: vispirms ražotāju grupa iesniedz reģistrācijas pieteikumu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pēc tam valsts iestādes nosūta pieteikumu Komisijai reģistrēšanai, un Komisija, savukārt, tulkotu pieteikumu nosūta pārējām dalībvalstīm. 7. Taču parasti dalībvalstu Komisijai nosūtītie dokumenti ir pārāk apjomīgi un detalizēti. Ir izteikts priekšlikums, ka strictu sensu tikai specifikācijas tiek izsūtītas Kopienas līmenī, jo valstu iestādes ir atbildīgas par attiecīgo lauksaimniecības un pārtikas produktu tradicionālā un specifiskā rakstura novērtēšanu. 8. Turklāt Komisija veic galveno pieprasījuma elementu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā rezultātā ikviena likumīgi ieinteresēta persona var paziņot savus iebildumus saistībā ar reģistrāciju. Ir izteikts priekšlikums noteikt pieņemamo iebildumu motīvus, lai Komisija varētu izvairīties no nepieciešamības izskatīt dažkārt dīvainus un maldinošus iebildumu pieteikumus. Šiem pasākumiem jāatvieglo administratīvās procedūras Kopienas līmenī. 9. Priekšlikumā iekļauti vairāki vienkāršojumi un paskaidrojumi. Tik tiešām izrādījās, ka ražotājiem un citām iesaistītajām personām regulas nolūks nav gana skaidrs. Izmantotie termini ir sarežģīti un definīcijas nav pietiekami precīzas. Termins „tradicionāls” pat nav definēts. Tajā pašā laikā ir izteikts priekšlikums labot dažas neatbilstības, piemēram, iebildumu iesniegšanas termiņš specifikāciju izmaiņu pieprasījuma gadījumā, kas noteikts seši mēneši vienā punktā, bet trīs — citā. 10. Ja tas ir izdevīgi, tiek piedāvāti sistēmas uzlabojumi, identiski tiem, kas ieteikti ģeogrāfisko un izcelsmes norāžu aizsardzībai, jo īpaši saistībā ar pārbaudes sistēmu, reģistrācijas un iebildumu procedūrām, obligāto atsauci uz norādi „garantēts tradicionāls produkts” un Kopienas logotipu produktu marķējumā, un vēršanos pārvaldes komitejā saistībā ar reģistrācijas pieteikumu aspektiem. 11. Galvenās šo izmaiņu nostādnes ir apspriestas ar ieinteresētajām pusēm. Diskusijās Lauksaimniecības produktu kvalitātes konsultāciju grupā (2005. gada jūnijs) un Lauksaimniecības un pārtikas produktu specifiskā rakstura sertifikātu reglamentēšanas komitejā tika uzsvērtas sistēmas priekšrocības un veiksmīgie piemēri. 12. Paredzētie pasākumi neietekmē Eiropas Kopienas budžetu. 2005/0270(CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA par garantētiem tradicionāliem lauksaimniecības un pārtikas produktiem EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā EK dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[1], tā kā: (1) Lauksaimniecības produktu un pārtikas ražošanai, izgatavošanai un izplatīšanai ir svarīga loma Kopienas tautsaimniecībā. (2) Jāveicina lauksaimniecības produkcijas dažādība. Tradicionālie lauksaimniecības produkti, kuriem ir tradicionālas īpatnības, var kļūt par lauku vides priekšrocību, jo sevišķi nelabvēlīgajās vai attālajās teritorijās, gan uzlabojot lauksaimnieku ienākumus, gan piesaistot iedzīvotājus šajos apgabalos. (3) Lai iekšējais tirgus pārtikas nozarē darbotos pareizi, nepieciešams uzņēmēju rīcībā nodot tādus instrumentus, kuri ļauj paaugstināt produktu tirgus vērtību, vienlaicīgi aizsargājot patērētājus no nepareizas praktiskas lietošanas un nodrošinot godīgu tirdzniecību. (4) Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 1082/92 īpašā rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem[2] noteica īpašā rakstura sertifikātus, savukārt atzīmi „garantēts tradicionāls produkts” noteica un ieviesa ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1848/93[3], ar ko paredzēja Regulas (EEK) Nr. 2082/92 piemērošanas kārtību. Raksturīgo īpašību apliecinājums, biežāk apzīmēts ar „garantēts tradicionāls produkts”, ļauj atbilst patērētāju pieprasījumam pēc tradicionāliem produktiem, kuriem ir specifiskas īpašības. Ņemot vērā produktu dažādību tirgū un informācijas pārpilnību par tiem, lai spētu labāk izvēlēties, patērētāji jānodrošina ar skaidru un kodolīgu informāciju par pārtikas produktu raksturīgajām īpašībām. (5) Skaidrības labad vairs nav jāatsaucas uz frāzi „īpaša rakstura sertifikāts”, bet tikai uz frāzi „garantēts tradicionāls produkts”, kas ir saprotamāks un, lai regulas priekšmetu padarītu skaidrāku ražotājiem un patērētājiem, jāprecizē īpašā rakstura definīcija un jāievieš termina „tradicionāls” definīcija. (6) Daži ražotāji vēlas izcelt tradicionālos lauksaimniecības un pārtikas produktus, jo to raksturīgās īpašības tos izceļ starp līdzīgiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem. Lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību, apliecinātās raksturīgās īpašības ir jāpārbauda. Šādai apzinātai sistēmai, kas ļauj uzņēmējiem darīt zināmu pārtikas produkta kvalitāti Kopienas līmenī, jāsniedz visas garantijas, lai tirdzniecībā apstiprinātu tur izstrādātās atsauces. (7) Marķēšanas jautājumos uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem attiecas vispārējie Kopienā piemērotie noteikumi, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[4]. Ņemot vērā to specifisko raksturu, jāpieņem īpaši noteikumi saistībā ar garantētiem tradicionāliem produktiem. Lai Kopienas teritorijā ražoto garantēto tradicionālo produktu identificēšana būtu vieglāka, jānosaka obligāta attiecīgo norāžu un Kopienas simbolu izmantošana uz marķējuma, vienlaikus paredzot saprātīgu termiņu, lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties šim obligātajam noteikumam. (8) Lai nodrošinātu apliecināto raksturīgo īpašību ievērošanu un pastāvību, ir nepieciešams, lai grupās apvienotie ražotāji paši tās specifikācijā nosaka. Trešo valstu ražotājiem ir iespēja reģistrēt garantētu tradicionālo produktu. (9) Kopienas teritorijā aizsargātajiem garantētajiem tradicionālajiem produktiem jābūt ticamam pārbaudes režīmam, kas balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālu kontroli, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību barības un pārtikas likumam, dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem[5], kā arī uz pārbaudes režīmu nolūkā nodrošināt, lai operatori ievērotu specifikācijas noteikumus pirms lauksaimniecības un pārtikas produktu laišanas tirgū. (10) Lai iegūtu aizsardzību, garantētajiem tradicionālajiem produktiem jābūt reģistrētiem Kopienas līmenī. Ierakstīšana reģistrā ļauj nodrošināt arī profesionāļu un patērētāju informēšanu. (11) Attiecīgās dalībvalsts valsts iestādēm jāizskata ikviens reģistrācijas pieteikums, ievērojot kopējos minimālos noteikumus, kas iekļauj iebildumu procedūru valsts līmenī, lai garantētu, ka attiecīgais lauksaimniecības vai pārtikas produkts ir tradicionāls un tam ir specifiskas īpašības. Pēc tam Komisijai jāiesaistās izskatīšanā, lai dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem nodrošinātu vienādu pieeju. (12) Lai reģistrēšanas procedūra būtu efektīvāka, jāizvairās no pienākuma izskatīt maldinošus un nepamatotus iebildumus un jāprecizē motīvi, atbilstīgi kuriem Komisija novērtē tai iesniegto iebildumu pieņemamību. Tiesības celt iebildumus ir likumīgi ieinteresētiem trešo valstu iedzīvotājiem atbilstoši tādiem pašiem kritērijiem, kādi izvirzīti Kopienas ražotājiem. Šo kritēriju pierādījumi un novērtējumi jāpamato attiecībā uz Kopienas teritoriju. Ņemot vērā iegūto pieredzi, iebildumu gadījumā jāpiemēro iebildumu celšanas un dalībvalstu apspriežu termiņš. (13) Jāparedz noteikumi, kas nodrošina pašreizējo intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu un nozīmi. (14) Lai neradītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ikvienam ražotājam, tostarp trešās valsts ražotājiem, jābūt tiesībām izmantot reģistrētu nosaukumu, kas apvienots ar norādi un, vajadzības gadījumā ar Kopienas simbolu vai nosaukumu, kurš kā tāds ir reģistrēts, ja lauksaimniecības vai pārtikas produkts, ko viņš ražo vai pārstrādā, atbilst attiecīgajai specifikācijai un ja viņš atbilstīgi šai regulai vēršas pārbaudes struktūrā. (15) Norādījumi saistībā ar tradicionāla lauksaimniecības vai pārtikas produkta specifiskajām īpašībām, lai tās vienlaicīgi būtu pievilcīgas ražotājiem un ticamas patērētājiem, ir jābūt juridiski aizsargātām un oficiāli pārbaudītām. (16) Ja noteiktajā termiņā Komisijai nav paziņots par tradicionāla garantēta produkta kontroles struktūru, un tāpēc tas tiek ražots neatbilstīgi reģistrētajai specifikācijai, reģistrācija ir jāanulē. (17) Ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu atbilstīgi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar kuru nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[6]. (18) Šajā regulā jāparedz noteikumi, kas jāpiemēro pieteikumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā, jo īpaši, ņemot vērā reģistrācijas procedūras gaitu. Turklāt saistībā ar operatoriem jāparedz saprātīgs termiņš, lai pielāgotu lauksaimniecības un pārtikas produktu, kuri laisti tirgū kā garantēti tradicionāli produkti, privātās pārbaudes un marķēšanas struktūras. (19) Skaidrības un pārskatāmības nolūkā ir jāatceļ Regula (EEK) Nr. 2082/92 un tā jāaizstāj ar jaunu regulu, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Piemērošanas joma 1. Šajā regulā paredzēti noteikumi, atbilstīgi kuriem var atzīt garantētu tradicionālu pārtikas produktu: a) regulas I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā; b) šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem. Šīs regulas I pielikumu var grozīt atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai. 2. Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Kopienas noteikumus. 3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK neattiecas uz garantētiem tradicionāliem pārtikas produktiem, uz ko attiecas šī regula[7]. 2. pants Definīcijas 1. Šajā regulā : a) „īpašais raksturs” ir pazīme vai pazīmju kopums, kas nepārprotami atšķir lauksaimniecības vai pārtikas produktu no citiem līdzīgiem tās pašas kategorijas lauksaimniecības vai pārtikas produktiem, b) „tradicionāls” ir tāds, kura izmantošana Kopienas tirgū ir pierādīta kopš laikposma, kas atbilst vismaz vienas paaudzes laikposmam, c) „tradicionāls garantēts produkts” ir tradicionāls lauksaimniecības vai pārtikas produkts, kura īpašais raksturs Kopienā atzīts, to reģistrējot atbilstoši šai regulai, d) „grupa” ir jebkura ražotāju vai pārstrādātāju organizācija, neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai sastāva, kas strādā ar vienu un to pašu lauksaimniecības vai pārtikas produktu. 2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pazīmes vai pazīmju kopums var attiekties uz produktam raksturīgajām fizikālajām, ķīmiskajām, mikrobioloģiskajām vai organoleptiskajām īpašībām vai ražošanas, vai sagatavošanas metodi vai specifiskiem apstākļiem, kuriem jābūt pārsvarā produkta ražošanas vai sagatavošanas laikā. Lauksaimniecības vai pārtikas produkta noformējums netiek uzskatīts par pazīmi 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto īpašo raksturu nevar attiecināt tikai uz tā kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu. Citas ieinteresētās puses var iesaistīties grupā 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē 3. pants Reģistrs Komisija atbilstīgi šai regulai Kopienas līmenī uztur garantēto tradicionālo īpatnību reģistru. Reģistrā nošķir divus garantēto tradicionālo īpatnību reģistrus atkarīgi no tā, vai lauksaimniecības vai pārtikas produkta nosaukums ir vai nav attiecināms uz ražotājiem, kuri ievēro specifikāciju. 4. pants Prasības produktiem un nosaukumiem 1. Lauksaimniecības vai pārtikas produktam, lai to iekļautu 3. pantā minētajā reģistrā, jābūt ražotam no tradicionālām izejvielām vai tā sastāvam jābūt tradicionālam, vai ražošanas vai pārstrādes veidam jāatspoguļo tradicionāls ražošanas vai pārstrādes veids. Nav atļauts reģistrēt lauksaimniecības vai pārtikas produktus, kuru īpašais raksturs izriet no tā cilmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes. Tomēr ģeogrāfisku terminu lietošana ir atļauta. 2. Nosaukumam, lai to varētu reģistrēt: a) jābūt raksturīgam pašam par sevi, b) jāizsaka lauksaimniecības vai pārtikas produkta īpašais raksturs. Pirmās daļas a) punktā norādītajam specifiskajam nosaukumam jābūt tradicionālam un atbilstīgam valsts noteikumiem vai arī tam jābūt parasti lietotam. Nosaukumu, kas izsaka īpašo raksturu atbilstīgi pirmās daļas b) punktam, nedrīkst reģistrēt, ja: a) tas attiecas tikai uz vispārēja rakstura prasībām lauksaimniecības vai pārtikas produktu kopumam vai produktiem, kas paredzēti īpašos Kopienas tiesību aktos, b) tas ir maldinošs pats par sevi, jo īpaši attiecībā uz acīmredzamu produkta īpašību, vai arī neatbilst specifikācijai un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta īpašībām. 5. pants Saistība ar intelektuālā īpašuma tiesībām 1. Produkts netiek reģistrēts kā garantēts tradicionāls produkts, ja nosaukums ir identisks vai līdzīgs kādam identiska vai līdzīga produkta reģistrētam nosaukumam, gadījumā, ja iespējams sajukums vai ja nosaukums atspoguļo ģeogrāfisku nosaukumu Kopienas teritorijā. 2. Augu vai dzīvnieku sugu var izmantot garantēta tradicionālā produkta nosaukumā, ar noteikumu, ka tas nav maldinošs attiecībā uz produkta raksturu. 6. pants Specifikācija 1. Lai iegūtu tradicionāla garantēta produkta sertifikātu, lauksaimniecības vai pārtikas produktam jāatbilst produkta specifikācijai. 2. Specifikācijā iekļauj : a) nosaukumu 4. panta 2. punkta nozīmē vienā vai vairākās valodās ar norādi par to, ka grupa lūdz reģistrēšanu ar vai bez nosaukuma rezervēšanas, un par to, vai tā izmantos 13. panta 3. punktā minētos noteikumus; b) lauksaimniecības vai pārtikas produkta galveno fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko un organoleptisko īpašību aprakstu; c) ražotāju izmantotās ražošanas metodes aprakstu, tostarp izejvielas vai sastāvdaļu raksturu un īpašības, kā arī lauksaimniecības vai pārtikas produkta sagatavošanas metodi; d) galvenos aspektus, kas nosaka īpašo raksturu, vajadzības gadījumā — izmantotās references; e) galvenos aspektus, kas apliecina tradicionālo raksturu, kas paredzēti 4. panta 1. punkta pirmajā daļā; f) minimālās prasības un specifiskā rakstura pārbaudes procedūras. 7. pants Lūgums iereģistrēts 1. Tikai grupai ir tiesības pieteikt reģistrācijai lauksaimniecības vai pārtikas produkta īpašo raksturu. Vairākas atsevišķas grupas no dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopēju pieteikumu. 2. Grupa var iesniegt reģistrācijas pieteikumu tikai tādiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem, kurus tā ražo vai kuri to iegūst. 3. Reģistrācijas pieteikumā iekļauj: a) iesniedzējas grupas nosaukumu; b) 6. pantā paredzēto specifikāciju; c) dokumentus, kas pierāda specifisko un tradicionālo raksturu; d) atsauces uz vienu vai vairākām pārbaudes struktūrām, kas paredzētas 15. pantā. 4. Ja grupa atrodas dalībvalstī, pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā grupa ir reģistrēta. Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. 5. Regulas 4. panta otrajā daļā paredzētās pārbaudes laikā dalībvalsts organizē iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, nodrošinot atbilstošu šā pieprasījuma publicēšanu, un paredz saprātīgu termiņu, kura laikā jebkura likumīgi ieinteresēta persona, kas reģistrēta šīs valsts teritorijā, var iebilst pret paredzēto reģistrāciju. Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata paziņojumus par iebildumiem pieņemamību, kas saņemti atbilstīgi 9. panta 3. punkta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem. 6. Ja 4., 5. un 6. pantā minētie noteikumi ir ievēroti, kompetentā iestāde nosūta Komisijai: - pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu, - 6. pantā paredzēto specifikāciju, - 15. pantā norādīto pārbaudes struktūras vai struktūru atsauces, - dalībvalsts paziņojumu par to, ka grupas iesniegtais pieprasījums atbilst šīs regulas un tās piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem. 7. Ja pieteikumu par kādu lauksaimniecības vai pārtikas produktu ir iesniegusi kāda trešās valsts grupa, to nosūta Komisijai tieši vai caur trešās valsts kompetentajām iestādēm un tajā ir iekļautas 3. punktā minētās daļas. 8. Šajā pantā minētie dokumenti, kas iesniegti Komisijā, ir sagatavoti kādā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tiem pievienots apstiprināts tulkojums kādā no Kopienas oficiālajām valodām. 8. pants Izskatīšana Komisijā 1. Komisija izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. Komisija publisko nosaukumu sarakstu, attiecībā uz kuriem tika iesniegti pieteikumi, kā arī datumu, kad tie iesniegti Komisijā. 2. Līdzko šajā regulā noteiktās prasības ir izpildītas, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē 6. pantā paredzēto specifikāciju un pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un 15. pantā paredzētās pārbaudes struktūras vai struktūru references. Pretējā gadījumā Komisija atbilstīgi 18. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai lemj par reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu. 9. pants Iebildumi 1. Četru mēnešu laikā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , kas paredzēta 8. panta 2. punkta pirmajā daļā, jebkura cita dalībvalsts vai trešā valsts var iebilst pret paredzēto reģistrēšanu, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu 2. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir tieši vai individuāli ieinteresēta, kas ir reģistrēta vai kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kur iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai trešā valstī, arī var iebilst pret paredzamo reģistrāciju, iesniedzot pienācīgi pamatotu paziņojumu. Fiziskās un juridiskās personas, kuras reģistrētas vai dzīvo kādā dalībvalstī, iesniegumus iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē termiņā, kurā atbilstīgi 1. punktam pieļaujami iebildumi. Fiziskās vai juridiskās personas, kuras reģistrētas vai dzīvo trešā valstī, iesniegumu iesniedz tieši Komisijai vai, izmantojot attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes, 1. punktā noteiktajā termiņā. 3. Pieņem tikai tādus iebildumu iesniegumus, ko Komisija saņēmusi 1. punktā noteiktajā termiņā un kuros pierādīts, ka: a) regulas 2., 4. un 5. panta noteikumi nav ievēroti; b) ja runa ir par pieteikumu atbilstīgi 13. panta 2. punktam, tas, vai nosaukums ir izmantots likumīgi. Komisija izskata iebildumu pieņemamību. Pirmajā daļā minētie kritēriji jāpierāda un jānovērtē attiecībā uz Kopienas teritoriju. 4. Ja Komisija atbilstīgi 3. pantam nav saņēmusi nekādus pieņemamus iebildumus, tā uzsāk tradicionālā garantētā produkta reģistrāciju. Reģistrācija tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 5. Ja atbilstīgi 3. pantam iebildumi ir pieņemami, Komisija aicina ieinteresētās puses uzsākt atbilstošu apspriešanos. Ja ieinteresētās puses sešu mēnešu laikā panāk vienošanos, tās paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāva panākt šo vienošanos, kā arī pieteikuma iesniedzēja un iebildumu cēlāja viedokli. Ja atbilstīgi 8. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem publicētie faktori nav mainījušies vai izmaiņas ir nelielas, Komisija darbojas atbilstīgi šā panta 4. punktam. Pretējā gadījumā tā atkal uzsāk 8. panta 1. punktā noteikto izskatīšanu. Ja vienošanās nav panākta, Komisija lemj par reģistrāciju atbilstīgi 18. panta 3. punktā noteiktajai procedūrai, ņemot vērā godīgu un tradicionālu praksi un reālu sajaukšanas risku. Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 6. Šajā pantā minētie dokumenti, kas iesniegti Komisijā, ir kādā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tiem ir pievienots apstiprināts tulkojums kādā no Kopienas oficiālajām valodām. 10. pants Anulēšana Komisija var lemt par tradicionālā garantētā produkta reģistrācijas anulēšanu, ja pēc noteikta laikposma izrādās, ka nav paziņots par pārbaudes struktūru attiecībā uz šo produktu atbilstīgi 15. pantam. 11. pants Grozījumi produkta specifikācijā 1. Dalībvalsts pēc tās teritorijā vai trešās valsts teritorijā reģistrētas tradicionālā garantētā produkta ražotāju grupas lūguma var prasīt veikt grozījumus produkta specifikācijā. Saistībā ar trešā valstī reģistrētu grupu, lūgums tiek nosūtīts tieši Komisijai vai, izmantojot trešās valsts kompetento iestādi. Lūgumā jānorāda likumīgās tautsaimnieciskās intereses un jāapraksta prasītās izmaiņas un to pamatojums. Lūgums aprobēt grozījumus ir pakļauts 7. un 9. pantā noteiktajai procedūrai. Tomēr, ja prasītie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija lemj par grozījumu aprobēšanu, neievērojot 8. panta 2. punktā un 9. pantā norādīto procedūru. 2. Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, lai par publikāciju tiek informēti visi ražotāji vai pārstrādātāji, kas izmanto specifikāciju, kurai pieprasīti grozījumi. Bez pieteikumiem, kas norādīti 9. panta 3. punktā, tiek pieņemti iebildumu pieteikumi, kuri pierāda garantētā tradicionālā produkta tautsaimniecisku interesi. 12. pants Norādes un simboli 1. Tikai tie ražotāji, kas ievēro specifikāciju , var marķējumā, reklāmā vai uz lauksaimniecības vai pārtikas produktu attiecināmos dokumentos atsaukties uz garantētu tradicionālo produktu. 2. Ja lauksaimniecības vai pārtikas produkta marķējumā ir atsauce uz garantētu tradicionālu produktu, kas ražots Kopienā, jānorāda arī atbilstošais reģistrētais nosaukums, norāde „garantēts tradicionāls produkts” vai tā abreviatūra „GTP”, kā arī Kopienas simbolika. 3. Šā panta 2. punktā minētās norādes uz to garantēto tradicionālo produktu marķējuma, kas ražoti ārpus Kopienas, nav obligātas. 13 . pants Noteikumi attiecībā uz reģistrēto nosaukumu 1. No publicēšanas dienas, kas paredzēta 9. panta 4. punktā, 3. pantā minēto reģistrēto nosaukumu drīkst izmantot, lai identificētu lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kas atbilst specifikācijai kā garantēts tradicionāls produkts, tikai atbilstīgi 12. pantā paredzētajiem noteikumiem. Tomēr reģistrētos nosaukumus drīkst turpināt izmantot uz to produktu marķējuma, kuri neatbilst reģistrētajai specifikācijai, taču nedrīkst izmantot norādi „garantēts tradicionāls produkts”, saīsinājumā „GTP”, ne arī saistīto Kopienas simbolu. 2. Tomēr garantētu tradicionālo produktu var reģistrēt, rezervējot nosaukumu par labu lauksaimniecības vai pārtikas produktam, kas atbilst publicētajai specifikācijai, ar nosacījumu, ka grupa tā prasījusi savā reģistrācijas pieteikumā un ka no 9. pantā paredzētās procedūras neizriet, ka nosaukuma izmantošana līdzīgiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem ir likumīga, atzīta un tautsaimnieciski nozīmīga. No publicēšanas dienas, kas paredzēta 9. panta 4. punktā, nosaukums, pat ja tajā nav norādes „garantēts tradicionāls produkts”, abreviatūras „GTP” vai Kopienas simbola, nevar tikt izmantots līdzīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu marķējumā, kuri neatbilst reģistrētajai specifikācijai. 3. Nosaukumiem, kuru reģistrācija pieteikta tikai vienā valodā, grupa specifikācijā var paredzēt, ka produkta tirgū laišanas procesā bez produkta nosaukuma oriģinālvalodā marķējumā citās valodās norādīts, ka produkts iegūts, izmantojot tā reģiona, dalībvalsts vai tās trešās valsts tradīcijas, no kuras saņemts pieprasījums. 14. pants Pārbaudes sistēma 1. Dalībvalstis nodrošina, ka Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteiktā pārbaudes sistēma tiek piemērota uzņēmējiem, uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi. 2. Dalībvalstis iekļauj uzņēmējus, uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi savos valstu daudzgadu pārbaudes plānos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 41., 42. un 43. pantā, kā arī savos ikgadējos ziņojumos, kas paredzēti minētās regulas 44. pantā. 3. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantam, dalībvalstis izvēlas centrālo kompetento iestādi, kas konkrēti atbildīga par pārbaudes sistēmas piemērošanu saistībā ar šo regulu. 15. pants Pārbaudes attiecībā uz to, kā uzņēmēji ievēro specifikāciju 1. Lai pirms produkta laišanas tirgū veiktu produktu pārbaudes attiecībā uz to, kā attiecīgie operatori ievēro specifikāciju, 14. panta 3. punktā noteiktā kompetentā iestāde var iecelt vienu vai vairākas oficiālās pārbaudes struktūras vai deleģēt šo pārbaudi vienai vai vairākām privātām pārbaudes struktūrām. Atbilstīgi 7. panta 3. punkta d) apakšpunktam reģistrācijas pieteikumā norādīta viena vai vairākas struktūras, kas pārbaudīs konkrētos lauksaimniecības vai pārtikas produktus. Ja ražošana notiek trešā valstī, reģistrācijas pieteikumā norādīta viena vai vairākas valsts vai privātās struktūras, kas veiks pirmajā daļā paredzēto pārbaudi. 2. Privātās pārbaudes struktūras, kas paredzētas 1. punktā, tiek akreditētas atbilstīgi standartam EN 45011 vai līdzvērtīgam standartam. 3. Valsts vai privātajām pārbaudes struktūrām, kas norādītas 1. punktā, jābūt pilnvarām likt ievērot šo regulu, tostarp vajadzības gadījumā nosakot sankcijas, ja šīs struktūras konstatē kādu lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kas ir garantēts tradicionāls produkts, bet neatbilst specifikācijas prasībām. 4. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai 14. panta 3. punktā norādītās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, iespējamos paredzētos oficiālos pārbaudes dienestus un pilnvarotās privātās struktūras, kas norādītas 1. punkta pirmajā daļā, to attiecīgās kompetences, kā arī visas izmaiņas šajā informācijā. Ja ražotāji atrodas trešā valstī, grupa un, ja grupas nav, ražotājs, tieši vai, izmantojot attiecīgās trešās valsts varas iestāžu starpniecību, paziņo Komisijai pirmajā daļā norādīto informāciju. Komisija publisko pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju, ko periodiski atjauno. 5. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāju, kas ievēro šis regulas noteikumus, pārbauda šajā pantā norādītās struktūras. 6. Šajā pantā norādīto pārbaužu izmaksas sedz uzņēmējs, uz kuru attiecas minētās pārbaudes. 16. pants Ražotāju paziņojums kontroles struktūrai 1. Ikviens ražotājs dalībvalstī, pat ja viņš pieder pie sākotnējā pieteikuma iesniedzēju grupas, kas pirmo reizi paredz ražot garantētu tradicionālo produktu, nepieciešamajā laikposmā paziņo ieceltajam pārbaudes dienestam vai struktūrai dalībvalstī par kompetentās iestādes norādi, kas noteikta 14. panta 3. punktā. 2. Ikviens ražotājs trešā valstī, pat ja viņš pieder pie sākotnējā pieteikuma iesniedzēju grupas, kas pirmo reizi paredz ražot garantētu tradicionālo produktu, nepieciešamajā laikposmā paziņo pārbaudes dienestam vai struktūrai par ražotāju grupas norādi, vai kompetento iestādi trešā valstī. 3. Ieceltais pārbaudes dienests vai struktūra nodrošina, lai pirms produkta laišanas tirgū ražotājs ievēro publicēto informāciju. 17. pants Aizsardzība 1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu juridisko aizsardzību pret jebkādu ļaunprātīgu vai maldinošu norādes „garantēts tradicionāls produkts” un Kopienas simbolu izmantošanu, kā arī pret jebkādu atbilstīgi 13. pantam rezervēto un reģistrēto nosaukumu imitāciju. 2. Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret jebkādu rīcību, kas var maldināt patērētājus, īpaši pret darbību, kas vedina domāt, ka lauksaimniecības vai pārtikas produkts ir Kopienā atzīts garantēts tradicionāls produkts. 3. Dalībvalstis veic visus noderīgos pasākumus, lai valstī izmantotie preču apraksti netiek sajaukti ar atbilstīgi 13. panta 2. punktam reģistrētajiem un rezervētajiem nosaukumiem. 18. pants Pastāvīgā garantēto tradicionālo produktu komiteja 1. Komisijai palīdz Pastāvīgā garantēto tradicionālo produktu komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis. 2. Gadījumos, kuros ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma (EK) Nr. 1999/468 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši. 3. Gadījumos, kuros ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši. 4. Komiteja pieņem savu reglamentu. 19. pants Pārejas noteikumu piemērošanas noteikumi 1. Atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai tiek pieņemti detalizēti noteikumi šīs regulas ieviešanai. Tajos īpaši iekļauj: a) noteikumus par informāciju, kas jāiekļauj 6. panta 2. punktā noteiktajā specifikācijā; b) noteikumus par dalībvalstu un atsevišķu trešo valstu grupu pieteikuma iesniegšanu atbilstīgi 7. panta 1. punktam; c) noteikumus par reģistrācijas pieteikumu iesniegšanu Komisijā, kas norādīti 7. panta 3. punktā, reģistrācijas pieteikumiem, kas norādīti 7. panta 7. punktā un izmaiņu pieteikumiem, kas norādīti 11. pantā; d) noteikumus saistībā ar garantēto tradicionālo produktu reģistru, kas norādīti 3. pantā; e) noteikumus par iebildumiem, kas norādīti 9. pantā, tostarp saistībā ar atbilstošu ieinteresēto pušu apspriešanos; f) noteikumus par garantētā tradicionālā produkta reģistrācijas anulēšanu, kas paredzēta 10. pantā, g) noteikumus saistībā ar norādēm un simboliem, kas norādīti 12. pantā, h) noteikumus par nenozīmīgām izmaiņām, kas norādīti 11. panta, 1. punkta ceturtajā daļā; i) ekvivalentos standartus pārbaudes struktūrām, kas norādīti 15. panta 2. punktā; j) noteikumus par pārbaudēm saistībā ar to, kā uzņēmēji ievēro specifikācijas, kas norādītas 15. pantā. 2. Atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2082/92 jau reģistrētie nosaukumi šīs regulas spēkā stāšanās dienā tiek automātiski atjaunoti 3. pantā paredzētajā reģistrā. Atbilstošās specifikācijas tiek pielīdzinātas 6. panta 1. punktā norādītajām specifikācijām. 3. Atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, Komisija pieņem regulu, kas nodrošina pāreju no noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 2082/92 uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Šī regula galvenokārt nosaka procedūras, lai varētu efektīvi izvērtēt reģistrācijas pieteikumus, kas atbilst Regulai (EEK) Nr. 2082/92. Šīs procedūras var paredzēt pienākumu prasītājiem iesniegt papildu informāciju termiņā, kas jānosaka. 20. pants Nodevas Dalībvalstis var prasīt administratīvās nodevas maksājumu, kas paredzēta reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas, paziņojumu par iebildumiem un lūgumu veikt izmaiņas izmaksu segšanai atbilstīgi šai regulai. 21. pants Regulu (EEK) Nr. 2082/92 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu tiek uzskatītas par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas norādīta II pielikumā. 22. pants Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Taču 12. panta 2. punktā paredzētos noteikumus piemēro no 2007. gada 1. maija. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē Padomes vārdā — Priekšsēdētājs I PIELIKUMS Pārtikas produkti, kas minēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā - Alus, - šokolāde un citi pārtikas produkti, kuru sastāvā ir kakao, - konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, cepumi, - makaronu izstrādājumi, arī vārīti vai pildīti, - gatavi ēdieni, - sagatavotas garšvielu mērces, - zupas un buljoni, - no augu ekstraktiem pagatavoti dzērieni, - saldējumi un sasaldētas sulas. II PIELIKUMS A TBILSTīBAS TABULA REGULA (EEK) Nr. 2082/92 | Šī regula | 1. panta 1. punkta pirmā daļa | 1. panta 1. punkta pirmā daļa | 1. panta 1. punkta otrā daļa | 1. panta 1. punkta otrā daļa | 1. panta 2. un 3. punkts | 1. panta 2. un 3. punkts | 2. panta 1. punkta pirmā daļa | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 2. panta 1. punkta otrā daļa | 2. panta 2. punkta otrā daļa | 2. panta 1. punkta trešā daļa | 2. panta 2. punkta otrā daļa | 2. panta 2. punkta pirmais teikums | 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 2. panta 2. punkta otrais teikums | 2. panta 2. punkta ceturtā daļa | 2. panta 3. punkts | 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts | – | 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts | – | 2. panta 2. punkta pirmā daļa | 3. pants | 3. pants | 4. panta 1. punkta pirmā daļa | 4. panta 1. punkta pirmā daļa | 4. panta 2. punkts | 4. panta 1. punkta otrā daļa | 5. panta 1. punkts | 4. panta 2. punkta pirmā daļa | 5. panta 2. punkts | 4. panta 2. punkta trešā daļa | 5. panta 3. punkts | 4. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums | 5. panta 4. punkts | 4. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums | – | 5. pants | 6. panta 1. punkts | 6. panta 1. punkts | 6. panta 2. punkts | 6. panta 2. punkts | 7. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts | – | 7. panta 2. punkts | 7. panta 3. punkts | 7. panta 6. punkts | – | 7. panta 7. un 8. punkts | 7. panta 2. punkts | 7. panta 3. punkts | – | 7. panta 4. un 5. punkts | – | 8. panta 1. punkts | 8. panta 1. punkta pirmā daļa | – | 8. panta 1. punkta otrā daļa | 8. panta 2. punkta pirmā daļa | 8. panta 2. punkts | – | 8. panta 3. punkts | 9. panta 1. un 2. punkts | – | 9. panta 3. punkts | 9. panta 1. punkts | 9. panta 4. punkts | 9. panta 2. punkts | 9. panta 5. punkts | 10. pants | 10. pants | 11. panta 1. punkts | 11. panta 1. punkta pirmā daļa | 11. panta 2. punkta pirmā daļa | 11. panta 1. punkta trešā daļa | – | 11. panta 1. punkta otrā daļa | 11. panta 2. punkta otrā daļa | 11. panta 2. punkts | 11. panta 3. un 4. punkts | – | 12. pants | 19. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 13. panta 1. punkts | 13. panta 1. punkts | 13. panta 2. punkts | 13. panta 2. punkts | – | 13. panta 3. punkts | 14. pants | 14. un 15. pants | 15. panta 1. punkts | 12. panta 1. punkts | – | 12. panta 2. un 3. punkts | 15. panta 2. punkts | 16. panta 1. punkts | 15. panta 3. punkts | 16. panta 3. punkts | 16. pants | – | 17. pants | 17. panta 1. un 2. punkts | 18. pants | 17. panta 3. punkts | 19. pants | 18. pants | 20. pants | 19. pants | 21. pants | – | – | 21. pants | 22. pants | 22. pants | Pielikums | I pielikums | – | II pielikums | [1] OV C ..., ..., .... lpp. [2] OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.). [3] OV L 168, 10.7.1993., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2167/2004 (OV L 371, 18.12.2004., 8. lpp.). [4] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.). [5] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp. [6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. [7] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.