[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2005

COM(2005) 687 galīgā redakcija

2005/0273 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko apstiprina Eiropas Kopiena pievienošanos Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktam, kurš pieņemts 1999. gada 2. jūlijā {SEC(2005)1748}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

Padome 2001. gada 12. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (še turpmāk — „Kopienas dizainparaugu regula”)[1].

Kopienas dizainparaugu regulā noteikta Kopienas dizainparaugu sistēma, kurā paredzēts, ka iegūtajai dizainparaugu aizsardzībai ir vienāda ietekme visā Eiropas Kopienas teritorijā. Saskaņā ar minēto regulu dizainparaugu var aizsargāt vai nu kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, ja to dara pieejamu sabiedrībai šajā regulā paredzētajā veidā, vai kā reģistrētu Kopienas dizainparaugu, ja to reģistrē saskaņā ar regulā paredzēto procedūru.

Ar Kopienas dizainparaugu regulu noteikts, ka Kopienas dizainparaugus pārvalda Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi), še turpmāk — „Birojs”[2]. No 2003. gada 1. janvāra Birojs saņem Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, 2003. gada 2003. gada 1. aprīlī tika piešķirts pirmais iesniegšanas datums.

Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts, kas pieņemts Ženēvā 1999. gada 2. jūlijā, (še turpmāk — Ženēvas akts) stājās spēkā 2003. gada 23. decembrī. Ar Ženēvas aktu dizainparaugu autoriem atļauts ar vienotu starptautisku reģistrāciju iegūt dizainparauga aizsardzību vairākās valstīs. Tādējādi saskaņā ar Ženēvas aktu vienots starptautisks pieteikums, kas iesniegts Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (PIĪO) Starptautiskajā birojā, aizstāj veselu virkni pieteikumu, kurus citādi nāktos iesniegt dažādos valsts vai reģionālos birojos.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot saikni starp Kopienas dizainparaugu sistēmu un starptautiskās reģistrācijas sistēmu, kas izveidota ar Ženēvas aktu. Šī saikne nodrošinās to, lai dizainparaugu autori varētu iesniegt tādu vienotu starptautisko pieteikumu PIĪO Starptautiskajā birojā, kurā, citu līgumslēdzēju pušu starpā, norādīta Eiropas Kopiena, lai iegūtu aizsardzību Kopienas dizainparaugu sistēmā.

2. Ženēvas akts

Hāgas sistēmas pamatā ir Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju. Minēto vienošanos veido trīs atšķirīgi akti: Londonas 1934. gada akts, Hāgas 1960. gada akts un Ženēvas 1999. gada akts. Materiālo tiesību normu ziņā minētie trīs akti ir autonomi un pastāv līdzās. Līgumslēdzējas puses var lemt, ka kļūs par pusi tikai vienam no tiem, diviem vai visiem trim aktiem. Tās automātiski kļūst par Hāgas Savienības loceklēm, pašlaik tajā ietilpst 42 līgumslēdzējas valstis un starp tām ir 12 ES dalībvalstis[3]. Dizainparaugu starptautiskās reģistrācijas sistēmu izveidoja vienkāršības un ekonomijas labad. Patiešām tā nodrošina iespēju dizainparaugu īpašniekiem no līgumslēdzējām valstīm iegūt savu dizainparaugu aizsardzību ar minimālām formalitātēm un izdevumiem.

Starptautisko pieteikumu var iesniegt vienā valodā (angļu vai franču), samaksājot vienotu maksu kopumu. Pieteikuma iesniedzējam jānorāda līgumslēdzējas valstis, kurās tiek prasīta aizsardzība. Starptautisku pieteikumu parasti tieši nosūta Starptautiskajam birojam. Saņēmis pieteikumu, Starptautiskais birojs pārbauda, vai starptautiskais pieteikums atbilst neteiktajām formālajām prasībām, un pēc tam Starptautiskajā Dizainparaugu Biļetenā (PIĪO tīmekļa vietnē) publicē to vai vēl labāk — reģistrāciju. Pēc publicēšanas katram valsts birojam jāidentificē starptautiskā reģistrācijā, kurā tas norādīts, lai pēc tam uzsāktu izskatīšanu pēc būtības, ja tāda paredzēta valsts tiesību aktos.

Tādējādi ikviens svarīgs aizsardzības aspekts (jo īpaši ieskaitot izskatīšanu pēc būtības, ko veic katrs birojs, aizsardzības apstākļu novērtējumu un šīs aizsardzības jomu) pilnībā ir atstāts katras norādītās līgumslēdzējas puses tiesību aktu jomā.

Pārbaudes rezultāts ir tāds, ka birojs var paziņot Starptautiskajam birojam par aizsardzības atteikumu attiecībā uz tā pārzināto teritoriju. Tomēr, pamatojoties uz neatbilstību formālām prasībām, starptautisku reģistrāciju nevar atteikt. Pēc pārbaudes, ko veicis Starptautiskais birojs, jāuzskata, ka šādas prasības ir jau izpildītas.

Ja starptautiskā reģistrācija ir pieņemta, tās tiesiskās sekas katrā norādītajā dalībvalstī ir tādas pašas kā tad, ja dizainparaugs būtu tur deponēts tieši. Tāpēc starptautiskā reģistrācija ir līdzvērtīga valsts tiesībām aizsardzības un izpildes jomas ziņā. Vienlaikus starptautiskā reģistrācija atvieglo aizsardzības saglabāšanu: atjaunošanai vajadzīga viena deponēšana un izmaiņu (piem., īpašumtiesību vai adreses) reģistrēšanai — viena vienkārša procedūra.

Kad 1999. gadā pieņēma Ženēvas aktu, tam bija divi mērķi, konkrēti:

- darīt Hāgas sistēmu tādu, kas vairāk piesaista pieteikumu iesniedzējus, un attiecināt sistēmu uz jauniem locekļiem; tālab ar 1999. gada Hāgas aktu Hāgas sistēmā ieviesa vairākus jaunus aspektus, lai atvieglotu to valstu (piem., ASV un Japānas) pievienošanos Hāgas Savienībai, kuras pārvalda dizainparaugu pārbaudes sistēmas;

- nodrošināt saiknes izveidi starp starptautiskās reģistrācijas sistēmu un reģionālajām sistēmām, panākot, ka starpvaldību organizācijas var kļūt par akta pusēm.

Otrais mērķis Eiropas Kopienai paver iespēju pievienoties Hāgas sistēmai. ES teritoriju tad uzskatītu par vienu valsti Ženēvas akta nozīmē, un Kopienas dizainparaugu noteikumus — par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. ITSB tad kļūtu par biroju, kas atbild par to starptautisko pieteikumu izskatīšanu pēc būtības, kuros norādīta Kopiena.

Kopienas dizainparaugu sistēmu un starptautiskās reģistrācijas sistēmu, kas noteikta ar Hāgas vienošanos, var uzskatīt par savstarpēji papildinošām. Kopienas dizainparaugu sistēma ir pilnīga un vienota reģionālas dizainparaugu reģistrācijas sistēma, kas attiecas uz visu Eiropas Savienības teritoriju. Hāgas vienošanās ir līgums, kas centralizē procedūras, kuras vajadzīgas, lai iegūtu dizainparaugu aizsardzību norādīto līgumslēdzēju pušu teritorijā.

Ženēvas akta sistēma sāka pilnā mērā darboties 2004. gada 1. aprīlī. Tajā dienā sāka piemērot gan Ženēvas aktu, gan modernizēto kopīgo reglamentu, kas pieņemts saskaņā ar Hāgas vienošanos un kas vienkāršo visas procedūras.

3. Juridiskais pamats

Kopienas aktam par pievienošanos Ženēvas aktam jābūt pamatotam ar EK dibināšanas līguma 308. pantu, proti, to Līguma noteikumu, kas ir kopīgo noteikumu, t. i., Kopienas dizainparaugu regulas, pamatā. Papildus tam jāatsaucas uz Līguma 300. pantu, ar ko Eiropas Kopienai piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

Nesens precedents līdzīgā intelektuālā īpašuma procedūrā ir Padomes 2003. gada 27. oktobra Lēmums 2003/793/EK, ar kuru apstiprina Eiropas Kopienu pievienošanos Madrides Nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolam, kas pieņemts Madridē, 1989. gada 27. jūnijā[4]. Minētā lēmuma pamatā ir EK dibināšanas līguma 308. pants saistībā ar 300. panta 2. punkta otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu.

4. Procedūra, kas vajadzīga, lai Eiropas Kopiena varētu pievienoties Ženēvas aktam

Saskaņā ar Ženēvas akta 27. panta 1. punkta ii) apakšpunktu starpvaldību organizācija var kļūt par pusi, ja vien izpildīti šādi nosacījumi:

- vismaz viena dalībvalsts, kas ir starpvaldību organizācijas locekle, ir PIĪO locekle un

- organizācijai ir birojs, ar kura starpniecību var iegūt rūpniecisko dizainparaugu aizsardzību teritorijā, uz kuru attiecas starpvaldību organizācijas dibināšanas līgums;

- šādas organizācijas birojam nav jāsniedz Ženēvas akta 19. pantā noteiktais paziņojums.

Eiropas Kopiena atbilst šiem nosacījumiem. Pirmkārt, visas dalībvalstis ir PIĪO locekles. Otrkārt, Kopienas dizainparaugu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Regulu 6/2002, pārvalda ITSB. Treškārt, ITSB nav jāsniedz Ženēvas 19. pantā paredzētais paziņojums[5].

Saskaņā ar Ženēvas akta 27. panta 2. punktu visas valstis vai starptautiskās organizācijas deponē dokumentu, kas vajadzīgs, lai pievienotos aktam, ja tās nav parakstījušas aktu. EK nav parakstījusi Ženēvas aktu, un tāpēc tai ir jādeponē pievienošanās dokuments. 27. panta 3. punkta a) apakšpunktā deklarēts, ka EK pievienošanās dokumenta deponēšanas spēkā stāšanās diena ir diena, kad dokuments deponēts. Saskaņā ar 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu EK pievienošanās pēc tam stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad deponēts pievienošanās dokuments.

5. Deklarācijas, kas sniedzamas, Kopienai pievienojoties Ženēvas aktam

Ženēvas aktā un kopīgajā reglamentā, kas pieņemts saskaņā ar Ženēvas aktu, Londonas aktu un Hāgas vienošanās Hāgas aktu, līgumslēdzējām pusēm paredzēta iespēja vai pienākums sniegt konkrētas deklarācijas par starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību. Deklarācijas, kas sniegtas pievienošanās dokumentā, stājas spēkā dienā, kad līgumslēdzējām pusēm akts kļūst saistošs.

Komisija ierosina PIĪO ģenerāldirektorātam sniegt deklarācijas par šādiem jautājumiem.

i) Ženēvas akta 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka starptautisko pieteikumu pēc pieteicēja izvēles var iesniegt vai nu tieši Starptautiskajā birojā, vai arī ar pieteikuma iesniedzējas līgumslēdzējas puses biroja starpniecību. Tomēr saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu līgumslēdzēja puse var paziņot, ka starptautiskos pieteikumus nevar iesniegt ar tās biroja starpniecību.

Lielākā daļa Hāgas sistēmas priekšrocību izriet no tās vienkāršības, un šķiet, ka dizainparaugu pieteikšanai mazsvarīgākā ir saņēmējbiroja atrašanās vieta. Lai nepieļautu nevajadzīgu darba dublēšanu, Eiropas Kopienai jāizslēdz pieteikuma iesniegšana ar Biroja starpniecību. Tiešai iesniegšanai PIĪO arī tiek dota priekšroka, lai nepieļautu, ka pieteikuma iesniedzēji nespēj atšķirt Kopienas dizainparaugu reģistrācijas pieteikumus un starptautiskās reģistrācijas pieteikumus. Šāds apjukums izraisītu jo vairāk problēmu attiecībā uz starptautiska pieteikuma pamatmaksas maksājumu, kas vienmēr maksājama tieši Starptautiskajam birojam un kas maksājams, iesniedzot pieteikumu. Ja pieteikuma iesniedzēji kļūdas pēc maksu samaksātu ITSB, šim birojam maksa būtu jāatmaksā atpakaļ.

Svarīgi, ka pašlaik PIĪO nesaņem pieteikumus, kas iesniegti ar valsts biroju starpniecību, pat no tām līgumslēdzējām pusēm, kuras šādu procedūru pieļautu[6].

ii) Ženēvas akta 7. pantā paredzēts, ka noteiktajās maksās iekļauta standarta norādījuma maksa, kas maksājama par katru norādīto līgumslēdzēju pusi. Turklāt ikviena līgumslēdzēja puse, kas ir starpvaldību organizācija, var deklarēt, ka katram starptautiskas reģistrācijas pieteikumam un katram starptautiskas reģistrācijas atjaunojumam, kurā tās norādīts, standarta maksu par norādījumu aizstāj ar individuālu maksu par norādījumu, kuras summu norāda deklarācijā un kuru var mainīt nākamajās deklarācijās. Fiksētā summa nevar būt lielāka par līdzvērtīgu summu, ko līgumslēdzējai pusei būtu tiesības saņemt par valsts pieteikumu un atjaunojumu un kas samazināta par ietaupījumu summu, kura izriet no starptautiskās procedūras. Maksu par norādījumu Starptautiskais birojs pārskaita attiecīgajai līgumslēdzējai pusei[7].

Kad izvēloties vai nu standarta maksu par norādījumu vai par individuālu norādījumu, ienākumu ziņā tiek ietekmēts Biroja budžets. Tādēļ Eiropas Kopienai jāizmanto šīs iespējas sniegtās priekšrocības un jānosaka sava maksa par individuālu norādījumu.

Tā jānosaka, pamatojoties uz vairākiem elementiem. Maksām būs jābūt pietiekamām, lai segtu izmaksas, kas radušās procedūrās, kuras attiecas uz dizainparaugiem, kuru aizsardzība ES tiek pieprasīta. Tās nav tikai izmaksas, kas saistītas ar šādu dizainparaugu pārbaudi ITSB, bet arī ar tādām citām procedūrām kā spēkā neesamība un pārsūdzības. Tās vēl nav noteiktas, jo vajadzīga iepriekšēja finanšu analīze. Lai šādu analīzi veiktu, būs rūpīgi jāpārbauda galvenie Hāgas vienošanās pievienošanās nosacījumi. Komisijai ir vajadzīgs arī skaidrāks priekšstats par spēkā neesamības un pārsūdzību skaitu, kas būtu iespējams starptautiskās reģistrācijas dēļ, un tādējādi par darba apjomu, kas veicams ITSB.

Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Komisija ierosinās grozīt regulu par maksām, kurā iekļaus to maksu apjomu un struktūru, kas nosakāmas Eiropas Kopienas norādīšanai saskaņā ar Ženēvas aktu.

iii) Ženēvas akta 17. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka katrai līgumslēdzējai pusei jāpaziņo Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram tās tiesību aktos paredzētais maksimālais aizsardzības ilgums. Kopienas dizainparaugu regulas 12. pantā paredzēts, ka maksimālais aizsardzības ilgums ir 25 gadi. Eiropas Kopiena to paziņo ģenerāldirektoram.

Deklarācijas nav izmantojamas vai nav izdarāmas par jautājumiem, kas paredzēti Ženēvas aktā un kopīgajos noteikumos. Vairākas no šīm iespējamajām deklarācijām Eiropas Kopienai nav svarīgas, jo tās attiecas uz īpašām valsts tiesību aktu iezīmēm, kas nav zināmas vai nav piemērojamas Kopienas dizainparaugu regulai vai tās nav svarīgas birojiem, kas veic pārbaudi[8]. Papildu paskaidrojums jāsniedz par iespējamām deklarācijām, kuras attiecas uz īpašumtiesību maiņas tiesiskajām sekām un dokumentu apmaiņu.

- Saskaņā ar Ženēvas akta 16. panta 2. punktu visas līgumslēdzējas puses deklarācijā var paziņot PIĪO ģenerāldirektoram, ka īpašumtiesību maiņas reģistrācijai starptautiskajā reģistrā tiesiskās sekas nav tādas pašas kā reģistrēšanai pašas reģistrā, līdz tā saņem paziņojumu vai dokumentus, kas norādīti šajā deklarācijā. Tomēr, lai starptautiskā sistēma būtu cik iespējams vienkārša un efektīva, Kopienai nav jāsniedz šāda deklarācija. Tādējādi starptautiskajam reģistram Eiropas Savienībā būs pilnīgas un tiešas tiesiskās sekas.

- Ženēvas akta 10. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka katras līgumslēdzējas puses birojs var paziņot Starptautiskajam birojam, ka, tiklīdz reģistrācija ir veikta, tas vēlas saņemt katras tādas starptautiskas reģistrācijas eksemplāru, kurā tā ir norādīta, kopā ar visiem starptautiskajam pieteikumam pievienotajiem attiecīgajiem paziņojumiem, dokumentiem vai izstrādājuma paraugiem. Kopienai šādi eksemplāri nav jāprasa, jo, pamatojoties uz Starptautiskā biroja veiktu starptautiskās reģistrācijas publikāciju, var veikt atteikšanas iemeslu pārbaudi. Tādējādi saņemt pilnīgas lietas no PIĪO nav vajadzīgs.

6. Komentāri par pantiem

1. pants

1. pantā Padomi aicina apstiprināt Ženēvas aktu. Ženēvas akta teksts visās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

2. panta 1. punktā noteikts, ka pēc tam, kad šis priekšlikums pieņemts, saskaņā ar Ženēvas akta 27. pantu Padomes priekšsēdētājs deponē pievienošanās dokumentu PIĪO ģenerāldirektoram. Lai Eiropas Kopienā nebūtu sarežģījumu ar Ženēvas akta īstenošanu, ir precizēts, ka no dienas, kad Komisija pieņēmusi vajadzīgos īstenošanas pasākumus (Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem; Komisijas regulu, ar ko groza īstenošanas Regulu 2245/2002; Komisijas regulu, ar ko groza maksu Regulu 2246/2002), var pieņemt pievienošanās dokumentu.

Otrajā daļā noteiktas deklarācijas, kas izdarāmas pievienošanās dokumentā.

3. pants

Kad Eiropas Kopiena būs pievienojusies Ženēvas aktam, tā kļūs par Hāgas Savienības Asamblejas locekli (Ženēvas akta 20. un 21. pants). No tā izriet, piemēram, ka Eiropas Kopiena var balsot savu dalībvalstu vietā, izmantojot tik daudz balsu, cik to ir dalībvalstīm, kas ir akta puses, un ka Eiropas Kopiena nepiedalās balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm izmanto savas tiesības balsot un otrādi.

Asamblejas uzdevumi, cita starpā, ir izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar Savienības saglabāšanu un attīstību un Ženēvas akta īstenošanu; sniegt norādījumus par sagatavošanos pārskatīšanas konferencēm un šādu konferenču sasaukšanu; grozīt kopīgo reglamentu, kas pieņemts saskaņā ar Ženēvas aktu.

Saskaņā ar Līguma 300. pantu Eiropas Kopienu Hāgas Savienības Asamblejā pārstāv Eiropas Komisija. Eiropas Kopienas delegācijās var būt arī Biroja pārstāvji.

Ņemot vērā iepriekšminēto un lai iztiktu bez nevajadzīgām, apgrūtinošām procedūrām, priekšlikuma 3. panta 1. punktā paredzēts, ka tad, kad nākotnē notiek Hāgas Savienības Asamblejas sanāksmes, Padome pilnvaro Eiropas Komisiju pārstāvēt Eiropas Kopienu Hāgas Savienības Asamblejas nākamajās sanāksmēs un Kopienas vārdā pārrunāt jautājumus, kas, saskaņā ar Ženēvas akta 21. pantu, ir Asamblejas kompetencē. 3. panta 2. punktā noteikts, ka Eiropas Kopienas nostāju sagatavos Eiropas Komisija un dalībvalstis kompetentajā Padomes darba grupā vai ad hoc sanāksmēs, ko sasauc ar PIĪO saistītā darba gaitā.

7. Papildu pasākumi, kas veicami, Kopienai pievienojoties Ženēvas aktam

Eiropas Kopienai pievienojoties Ženēvas aktam, Kopienas līmenī vajadzīgi vairāki īstenošanas pasākumi.

Pirmkārt, Kopienas likumdevējam jāsagatavo noteikumi, ar ko pielāgo Kopienas dizainparaugu sistēmu starptautisko pieteikumu sistēmai, uz kuru attiecas Ženēvas akts. Tiek ierosināts pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas pievienošanās Ženēvas aktam stāšanos spēkā, iekļaut Kopienas dizainparaugu regulā, grozot pašlaik spēkā esošos noteikumus un pievienojot jaunu un atsevišķu sadaļu par „Dizainparaugu starptautisko reģistrāciju”.

Otrkārt, lai pievienošanās Ženēvas aktam stātos spēkā, jagroza īstenošanas noteikumi. Tādēļ jāgroza Komisijas 2002. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 2245/2002, ar ko īsteno Kopienas dizainparaugu regulu[9].

Treškārt, jāgroza Komisijas 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2246/2002 par nodevām [maksām], kas maksājamas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) [(preču zīmes un dizainparaugi)] par Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu[10]. Saskaņā ar lēmumā iekļauto deklarāciju grozītajai maksu regulai jānosaka starptautiskās reģistrācijas individuālo maksu sistēma.

Tā kā Eiropas Kopienai Ženēvas akts kļūs saistošs trīs mēnešos pēc dienas, kad tā deponējusi pievienošanās dokumentu, vajadzīgajiem īstenošanas pasākumiem jāstājas spēkā, pirms beidzas šie trīs mēneši.

8. Secinājumi

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Padomi aicina pieņemt pievienoto lēmumu, ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Ženēvas aktu, pilnvaro Padomes priekšsēdētāju PIĪO ģenerāldirektoram deponēt dokumentu, kas vajadzīgs, lai pievienotos Ženēvas aktam, pilnvaro Eiropas Komisiju pārstāvēt Eiropas Kopienu Hāgas Savienības Asamblejas sanāksmēs, kas notiek PIĪO aizgādībā, Eiropas Kopienas vārdā risināt sarunas par jautājumiem, kas ir Asamblejas kompetencē, un tos apstiprināt.

2005/0273 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko apstiprina Eiropas Kopiena pievienošanos Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktam, kurš pieņemts 1999. gada 2. jūlijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu, un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[11],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[12],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

tā kā:

(1) Padomes 2001. gada 12. decembra Regulai (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem[14], kuras pamatā ir Līguma 308. pants, ir mērķis izveidot tirgu, kas pienācīgi darbojas un kur ir līdzīgi apstākļi kā valsts tirgū. Lai izveidotu šādu tirgu un lai tas aizvien lielākā mērā kļūtu par vienotu tirgu, ar minēto regulu izveidoja Kopienas dizainparaugu sistēmu, kurā uzņēmumi vienā procedūrā var iegūt Kopienas dizainparaugus, kuri ir vienādi aizsargāti un kuriem visā Kopienas teritorijā ir tiesiskās sekas.

(2) Pēc sagatavošanas darbiem, ko uzsāka un veica Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (PIĪO), piedaloties dalībvalstīm, kas ir Hāgas Savienības locekles, dalībvalstīm, kuras nav Hāgas Savienības locekles, un Eiropas Kopienai, Ženēvā īpaši sasauktā diplomātiskā konference 1999. gada 2. jūlijā pieņēma Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu (še turpmāk — „Ženēvas akts”).

(3) Ženēvas aktu pieņēma, lai rūpniecisko dizainparaugu starptautiskajā deponēšanā, kas paredzēta ar Londonas aktu, kurš pieņemts 1934. gada 2. jūnijā, un Hāgas Aktu, kas pieņemts 1960. gada 28. novembrī, ieviestu zināmus jauninājumus.

(4) Ženēvas akta mērķi ir attiecināt starptautiskās reģistrācijas Hāgas sistēmu uz jauniem locekļiem un vairāk piesaistīt pieteikuma iesniedzējus. Salīdzinājumā ar Londonas aktu un Hāgas aktu viens no svarīgākajiem jauninājumiem ir tāds, ka starpvaldību organizācija, kurai ir birojs, kas pilnvarots dizainparaugiem piešķirt aizsardzību, kurai būtu tiesiskas sekas organizācijas pārzinātajā teritorijā, var kļūt par Ženēvas akta pusi.

(5) Iespēja starpvaldību organizācijai, kam ir reģionāls dizainparaugu reģistrācijas birojs, kļūt par Ženēvas akta pusi tika ieviesta, lai konkrēti atļautu Kopienai pievienoties aktam un tādējādi Hāgas Savienībai.

(6) Ženēvas akts stājās spēkā 2003. gada 23. decembrī, un to sāka piemērot 2004. gada 1. aprīlī. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi) reģistrētu Kopienas dizainparaugu pieteikumus sāka pieņemt 2003. gada 1. janvārī, un pirmā iesniegšanas diena bija 2003. gada 1. aprīlis.

(7) Kopienas dizainparaugu sistēma un starptautiskās reģistrācijas sistēma, kas izveidota ar Ženēvas aktu, papildina viena otru. Kopienas dizainparaugu sistēma ir pilnīga un vienota reģionālas dizainparaugu reģistrācijas sistēma, kas attiecas uz visu Kopienas teritoriju. Hāgas vienošanās ir līgums, kas centralizē procedūras, kuras vajadzīgas, lai iegūtu dizainparaugu aizsardzību norādīto līgumslēdzēju pušu teritorijā.

(8) Izveidojot saikni, dizainparaugu autoriem būtu iespēja ar vienu vienotu starptautisku pieteikumu iegūt aizsardzību to dizainparaugiem Kopienā Kopienas dizainparaugu sistēmā un teritorijās, uz kurām attiecas Ženēvas akts, Kopienā un ārpus tās.

(9) Turklāt saiknes izveide starp Kopienas dizainparaugu sistēmu un starptautiskās reģistrācijas sistēmu, uz kuru attiecas Ženēvas akts, veicinās saskaņotu saimnieciskās darbības attīstību, likvidēs konkurences traucējumus, būs rentabla un palielinās iekšējā tirgus integrācijas pakāpi un darbību. Tādēļ Kopienai jāpievienojas Ženēvas aktam, lai Kopienas dizainparaugu sistēma piesaistītu vairāk dalībnieku.

(10) Pēc Kopienas pievienošanās Ženēvas aktam Komisija jāpilnvaro pārstāvēt Kopienu Hāgas Savienības Asamblejā.

(11) Šis lēmums neietekmē dalībvalstu tiesības piedalīties Hāgas Savienības Asamblejā attiecībā uz to valsts dizainparaugiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās kompetencē, apstiprina Hāgas vienošanās par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu, kas pieņemts Ženēvā 1999. gada 2. jūlijā.

Ženēvas akta teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1. Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro deponēt pievienošanās dokumentu Pasaules intelektuāla īpašuma organizācijas ģenerāldirektoram no dienas, kad Padome un Komisija pieņēmušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu saikni starp Kopienas tiesību aktiem dizainparaugu jomā un Ženēvas aktu.

2. Šim lēmumam pievienotās deklarācijas ir pievienošanās dokuments.

3. pants

1. Ar šo pilnvaro Komisiju pārstāvēt Eiropas Kopienu Hāgas Savienības Asamblejas sanāksmēs, kas notiek Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas aizgādībā.

2. Par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Kopienas dizainparaugiem un ir Kopienas kompetencē, Komisija risina sarunas Kopienas vārdā un saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem:

a) Kopienas nostāju Asamblejā sagatavo attiecīgā Padomes darba grupa vai, ja tas nav iespējams, tad ad hoc sanāksmēs, ko sasauc darba gaitā, ko veic saistībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma Organizāciju.

b) attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar grozījumiem Regulā (EK) Nr. 6/2002 vai kādā citā Padomes aktā, kuram nepieciešams vienprātīgs lēmums, Kopienas nostāju pēc Komisijas priekšlikuma pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu;

c) attiecībā uz citiem lēmumiem, kas ietekmē Kopienas tiesību aktus dizainparaugu jomā, Kopienas nostāju pēc Komisijas ierosinājuma pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

1999. gada 2. jūlija Ženēvas akts

SATURS

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants Saīsinājumi

2. pants Citu aizsardzības veidu piemērošana saskaņā ar dalībpušu likumiem un konkrētiem starptautiskajiem līgumiem

I NODAĻA. STARPTAUTISKAIS PIETEIKUMS UN STARPTAUTISKĀ REĢISTRĀCIJA

3. pants Tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu

4. pants Starptautiskā pieteikuma iesniegšanas procedūra

5. pants Starptautiskā pieteikuma saturs

6. pants Prioritāte

7. pants Maksas par norādījumu

8. pants Neatbilstību labošana

9. pants Starptautiskā pieteikuma datums

10. pants Starptautiskā reģistrācija, starptautiskās reģistrācijas datums, publikācija un starptautiskās reģistrācijas konfidenciālie eksemplāri

11. pants Publikācijas atlikšana

12. pants Atteikums

13. pants Īpašas prasības attiecībā uz dizainparauga vienotību

14. pants Starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas

15. pants Atzīšana par spēkā neesošu

16. pants Ieraksti par grozījumiem un citi ieraksti attiecībā uz starptautisko reģistrāciju

17. pants Starptautiskās reģistrācijas sākotnējais termiņš, tās atjaunošana un aizsardzības termiņš

18. pants Informācija par publicētām starptautiskajām reģistrācijām

II NODAĻA. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

19. pants Vairāku valstu kopīga iestāde

20. pants Līdzdalība Hāgas savienībā

21. pants Asambleja

22. pants Starptautiskais birojs

23. pants Finanses

24. pants Reglaments

III NODAĻA. PĀRSKATĪŠANA UN GROZĪŠANA

25. pants Šā Akta pārskatīšana

26. pants Atsevišķu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

IV NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants Kļūšana par šā Akta dalībnieku

28. pants Ratifikāciju un pievienošanos stāšanās spēkā

29. pants Atrunu aizliegums

30. pants Dalībpušu deklarācijas

31. pants 1934. gada un 1960. gada aktu piemērošana

32. pants Šā Akta denonsācija

33. pants Šā Akta valodas; parakstīšana

34. pants Depozitārijs

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Saīsinājumi

Šajā Aktā:

(i) „Hāgas vienošanās” nozīmē Hāgas vienošanos par dizainparaugu starptautisko deponēšanu, kas turpmāk tiek saukta – Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju;

(ii) „šis Akts” nozīmē Hāgas vienošanos tajā formā, kāda izveidota ar šo Aktu;

(iii) „Reglaments” nozīmē Reglamentu, kas pieņemts saskaņā ar šo Aktu;

(iv) „noteikts” jāsaprot – kā noteikts Reglamentā;

(v) „Parīzes konvencija” nozīmē Parīzes konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas parakstīta 1883. gada 20. martā Parīzē, ņemot vērā tās pārskatīšanu un izdarītos grozījumus;

(vi) „starptautiskā reģistrācija” ir dizainparauga starptautiskā reģistrācija, kas veikta saskaņā ar šo Aktu;

(vii) „starptautiskais pieteikums” ir starptautiskās reģistrācijas pieteikums;

(viii) „Starptautiskais reģistrs” ir Starptautiskā biroja kārtotais starptautisko reģistrāciju datu oficiālais kopums, ciktāl šādu datu ierakstīšanu prasa vai atļauj šis Akts vai Reglaments, neatkarīgi no vides, kādā šie dati tiek glabāti;

(ix) „persona” ir fiziska vai juridiska persona;

(x) „pieteicējs” ir persona, kuras vārdā iesniegts starptautiskais pieteikums;

(xi) „īpašnieks” ir persona, uz kuras vārda Starptautiskajā reģistrā izdarīts ieraksts par starptautisko reģistrāciju;

(xii) „starpvaldību organizācija” ir starpvaldību organizācija, kas ir tiesīga kļūt par šā Akta dalībnieci saskaņā ar 27. panta 1. daļas (ii) punktu;

(xiii) „dalībpuse” nozīmē jebkuru valsti vai starpvaldību organizāciju, kas ir šā Akta dalībniece;

(xiv) „pieteicēja dalībpuse” nozīmē dalībpusi vai vienu no dalībpusēm, no kuras izriet pieteicēja tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu sakarā ar to, ka attiecībā uz šo dalībpusi pieteicējs atbilst vismaz vienam no 3. pantā minētajiem nosacījumiem; ja ir divas vai vairāk dalībpuses, no kurām saskaņā ar 3. pantu pieteicējam izriet tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu, „pieteicēja dalībpuse” ir tā no viņām, kura kā pieteicēja dalībpuse minēta starptautiskajā pieteikumā;

(xv) „dalībpuses teritorija” nozīmē: ja dalībpuse ir valsts, – šīs valsts teritoriju; ja dalībpuse ir starpvaldību organizācija, – teritoriju, kurā piemēro līgumu, ar kuru ir nodibināta šī starpvaldību organizācija;

(xvi) „iestāde” ir institūcija, kurai dalībpuse uzticējusi aizsardzības piešķiršanu dizainparaugiem šīs dalībpuses teritorijā;

(xvii) „iestāde, kas veic ekspertīzi” ir iestāde, kas ex officio izdara ekspertīzi tajā iesniegtajiem dizainparaugu aizsardzības pieteikumiem vismaz tiktāl, lai konstatētu, vai dizainparaugi atbilst novitātes kritērijam;

(xviii) „norādījums” nozīmē lūgumu, lai starptautiskā reģistrācija būtu spēkā vienā konkrētā dalībpusē; tas arī nozīmē ierakstu Starptautiskajā reģistrā par šādu lūgumu;

(xix) „norādītā dalībpuse” un „norādītā iestāde” nozīmē dalībpusi un, attiecīgi, dalībpuses iestādi, uz kuru attiecas norādījums;

(xx) „1934. gada akts” ir Hāgas vienošanās akts, kas parakstīts 1934. gada 2. jūnijā Londonā;

(xxi) „1960. gada akts” ir Hāgas vienošanās akts, kas parakstīts 1960. gada 28. novembrī Hāgā;

(xxii) „1961. gada Papildu akts” ir akts, kas parakstīts 1961. gada 18. novembrī Monako un papildina 1934. gada aktu;

(xxiii) „1967. gada Komplementārais akts” ir Hāgas vienošanās Komplementārais akts, kas parakstīts 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā, ņemot vērā izdarītos grozījumus;

(xxiv) „Savienība” ir Hāgas savienība, kas iedibināta ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanos un uzturēta spēkā ar 1934. gada un 1960. gada aktiem, 1961. gada Papildu aktu, 1967. gada Komplementāro aktu un šo Aktu;

(xxv) „Asambleja” nozīmē Asambleju, kas minēta 21. panta 1. daļas (a) punktā, vai jebkuru struktūru, kura aizstāj šo Asambleju;

(xxvi) „Organizācija” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

(xxvii) „ģenerāldirektors” ir Organizācijas ģenerāldirektors;

(xxviii) „Starptautiskais birojs” ir Organizācijas Starptautiskais birojs;

(xxix) „ratifikācijas dokuments” jāsaprot arī kā pieņemšanas dokuments vai apstiprināšanas dokuments.

2. pants

Citu aizsardzības veidu piemērošana saskaņā ar dalībpušu likumiem un konkrētiem starptautiskajiem līgumiem

(1) [ Dalībpušu likumi un konkrēti starptautiskie līgumi ] Šā Akta noteikumi nekavē piemērot jebkādu plašāku aizsardzību, kas var tikt piešķirta saskaņā ar dalībpuses likumu, un nekādā veidā neietekmē aizsardzību, kādu mākslas darbiem un lietišķās mākslas darbiem piešķir starptautiskie autortiesību līgumi un konvencijas, vai arī aizsardzību, kāda dizainparaugiem ir piešķirta atbilstoši Līgumam par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību, kas pievienots Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgumam.

(2) [ Pienākums ievērot Parīzes konvenciju ] Katra dalībpuse ievēro Parīzes konvencijas noteikumus, kas attiecas uz dizainparaugiem.

I NODAĻA

STARPTAUTISKAIS PIETEIKUMS UN STARPTAUTISKĀ REĢISTRĀCIJA

3. pants

Tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu

Jebkura persona, kas ir pilsonis vai kam ir valstspiederība valstij – dalībpusei vai valstij – dalībniecei starpvaldību organizācijā, kura ir dalībpuse, vai persona, kam ir pastāvīga vai parasta dzīvesvieta (atrašanās vieta) vai arī reāls un darbojošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums dalībpuses teritorijā, ir tiesīga iesniegt starptautisko pieteikumu.

4. pants

Starptautiskā pieteikuma iesniegšanas procedūra

(1) [ Tieša vai netieša iesniegšana ] (a) Starptautiskais pieteikums pēc pieteicēja izvēles var tikt iesniegts vai nu tieši Starptautiskajā birojā vai arī, izmantojot pieteicēja dalībpuses iestādes starpniecību.

(b) Atkāpjoties no (a) punkta noteikumiem, jebkura dalībpuse var deklarācijā oficiāli paziņot ģenerāldirektoram, ka starptautiskos pieteikumus nevar iesniegt ar šīs dalībpuses iestādes starpniecību.

(2) [ Pārsūtīšanas maksa netiešas iesniegšanas gadījumā ] Jebkuras dalībpuses iestāde var prasīt, lai pieteicējs samaksā pārsūtīšanas maksu šai iestādei par katru starptautisko pieteikumu, kas iesniegts ar tās starpniecību .

5. pants

Starptautiskā pieteikuma saturs

(1) [ Starptautiskā pieteikuma obligātais saturs ] Starptautiskajam pieteikumam jābūt noteiktā valodā vai vienā no noteiktām valodām, un tajā jāietver vai tam jāpievieno:

(i) lūgums veikt starptautisko reģistrāciju saskaņā ar šo aktu;

(ii) noteiktās ziņas par pieteicēju;

(iii) noteiktais eksemplāru skaits no dizainparauga – starptautiskā pieteikuma objekta – attēla vai, pēc pieteicēja izvēles, vairākiem atšķirīgiem attēliem, kas sagatavoti noteiktā veidā; tomēr, ja dizainparaugs ir plakans (divdimensionāls) un ir izteikts lūgums par publikācijas atlikšanu saskaņā ar 5. daļu, starptautiskajam pieteikumam attēlu vietā var pievienot noteikto skaitu izstrādājuma paraugu, kas attiecas uz šo dizainparaugu;

(iv) noteiktā veidā – tā izstrādājuma nosaukums vai to izstrādājumu nosaukumi, kuros dizainparaugs īstenots vai attiecībā uz kuriem dizainparaugu paredzēts izmantot;

(v) norādīto dalībpušu nosaukumi;

(vi) noteiktās maksas;

(vii) jebkuras citas noteiktās ziņas.

(2) [ Starptautiskā pieteikuma papildu obligātais saturs ] (a) Jebkura dalībpuse, kuras iestāde ir iestāde, kas veic ekspertīzi, un kuras likums laikā, kad tā kļūst par dalībpusi, prasa, lai pieteikums aizsardzības piešķiršanai dizainparaugam – pieteikuma datuma noteikšanas nolūkiem saskaņā ar šo likumu – ietvertu jebkuru no elementiem, kas konkretizēti (b) punktā, var deklarācijā ģenerāldirektoram oficiāli paziņot par šādiem elementiem.

(b) Elementi, par kādiem var oficiāli paziņot saskaņā ar (a) punktu, ir šādi:

(i) ziņas par personu, kas radījusi dizainparaugu – šā pieteikuma objektu;

(ii) dizainparauga – šā pieteikuma objekta – attēla (attēlu) vai dizainparauga raksturīgo īpatnību īss apraksts;

(iii) pretenzijas.

(c) Ja pieteikums ietver tādas dalībpuses norādījumu, kura iesniegusi deklarāciju saskaņā ar (a) punktu, tam noteiktā veidā jāietver arī jebkurš elements, par kuru deklarācijā paziņots.

(3) [ Cits iespējamais starptautiskā pieteikuma saturs ] Starptautiskajā pieteikumā var ietvert vai tam pievienot tādus citus elementus, kas konkretizēti Reglamentā.

(4) [ Vairāki dizainparaugi vienā starptautiskajā pieteikumā ] Ņemot vērā tādus nosacījumus, kādi var tikt noteikti, starptautiskais pieteikums var ietvert divus vai vairākus dizainparaugus.

(5) [ Lūgums atlikt publikāciju ] Starptautiskais pieteikums var ietvert lūgumu atlikt publikāciju.

6. pants

Prioritāte

(1) [ Prioritātes pieprasīšana ] (a) Starptautiskais pieteikums var ietvert paziņojumu, atbilstoši Parīzes konvencijas 4. pantam, par prioritāti, kas izriet no viena vai vairākiem agrākiem pieteikumiem, kuri iesniegti jebkurā šīs konvencijas vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstī vai attiecībā uz šādu dalībvalsti.

(b) Reglamentā var paredzēt, ka (a) punktā minētais paziņojums var tikt iesniegts pēc starptautiskā pieteikuma iesniegšanas. Šādā gadījumā Reglamentā tiek noteikts arī vēlākais termiņš, līdz kuram šāds paziņojums iesniedzams.

(2) [ Starptautiskais pieteikums, kas pamato prioritātes pieprasījumu ] Starptautiskais pieteikums, sākot ar pieteikuma datumu un neatkarīgi no tā turpmākā iznākuma, ir līdzvērtīgs pareizi noformētam un iesniegtam pieteikumam Parīzes konvencijas 4. panta izpratnē.

7. pants

Maksas par norādījumu

(1) [ Noteiktā maksa par norādījumu ] Noteiktās maksas ietver, ņemot vērā arī 2. daļu, norādījuma maksu par katru norādīto dalībpusi.

(2) [ Individuāla maksa par norādījumu ] Jebkura dalībpuse, kuras iestāde ir iestāde, kas veic ekspertīzi, un jebkura dalībpuse, kas ir starpvaldību organizācija, var deklarācijā oficiāli paziņot ģenerāldirektoram, ka – saistībā ar katru starptautisko pieteikumu, kurā tā norādīta, un saistībā ar katras starptautiskās reģistrācijas, kura izriet no šāda pieteikuma, atjaunošanu – noteiktā maksa par norādījumu, kas minēta 1. daļā, jāaizstāj ar individuālu maksu par norādījumu, kuras apmērs paziņojams šajā deklarācijā un var tikt grozīts turpmākās deklarācijās. Šāda dalībpuse var konkretizēt minēto maksas apmēru aizsardzības sākotnējam termiņam un katram no atjaunošanas termiņiem vai maksimālajam aizsardzības laikposmam, kādu attiecīgā dalībpuse pieļauj. Tomēr tas nevar pārsniegt summu, kādu šīs dalībpuses iestāde būtu tiesīga saņemt no pieteicēja par aizsardzības piešķiršanu uz līdzvērtīgu laikposmu tādam pašam skaitam dizainparaugu, un no šīs summas atskaitāms ietaupījums, kas rodas, izmantojot starptautisko procedūru.

(3) [ Maksu par norādījumu pārskaitīšana ] Šā panta 1. un 2. daļā minētās maksas par norādījumu Starptautiskais birojs pārskaita dalībpusēm, attiecībā uz kurām tās ir samaksātas.

8. pants

Neatbilstību labošana

(1) [ Starptautiskā pieteikuma ekspertīze ] Ja Starptautiskais birojs konstatē, ka starptautiskais pieteikums tā saņemšanas laikā Starptautiskajā birojā neatbilst šā Akta vai Reglamenta prasībām, tas uzaicina pieteicēju noteiktā termiņā izdarīt nepieciešamos labojumus.

(2) [ Neizlabotas neatbilstības ] (a) Ja pieteicējs noteiktā termiņā neizpilda uzaicinājumu izdarīt labojumus, starptautisko pieteikumu, ņemot vērā arī (b) punktu, atzīst par pamestu (tādu, kura lietvedība ir pārtraukta).

(b) Ja neatbilstība attiecas uz 5. panta 2. daļu vai uz īpašu prasību, kuru dalībpuse saskaņā ar Reglamentu oficiāli paziņojusi ģenerāldirektoram, un pieteicējs noteiktā termiņā neizpilda uzaicinājumu izdarīt labojumus, uzskata, ka starptautiskais pieteikums neietver attiecīgās dalībpuses norādījumu.

9. pants

Starptautiskā pieteikuma datums

(1) [ Tieši iesniegts starptautiskais pieteikums ] Ja starptautiskais pieteikums ir iesniegts tieši Starptautiskajā birojā, pieteikuma datums, ņemot vērā arī 3. daļas noteikumus, ir tās dienas datums, kurā Starptautiskais birojs saņēmis starptautisko pieteikumu.

(2) [ Netieši iesniegts starptautiskais pieteikums ] Ja starptautiskais pieteikums ir iesniegts, izmantojot pieteicēja dalībpuses iestādes starpniecību, pieteikuma datumu piešķir noteiktā kārtībā.

(3) [ Starptautiskais pieteikums, kas satur konkrētas neatbilstības ] Ja starptautiskais pieteikums dienā, kad tas saņemts Starptautiskajā birojā, satur neatbilstību, kas ir noteikta kā tāda neatbilstība, kura izraisa pieteikuma datuma atlikšanu uz vēlāku laiku, pieteikuma datums ir tās dienas datums, kurā Starptautiskais birojs saņem šādas neatbilstības labojumu.

10. pants [15]

Starptautiskā reģistrācija, starptautiskās reģistrācijas datums, publikācija un starptautiskās reģistrācijas konfidenciālie eksemplāri

(1) [ Starptautiskā reģistrācija ] Starptautiskais birojs reģistrē katru dizainparaugu, kas ir starptautiskā pieteikuma objekts, tiklīdz saņem starptautisko pieteikumu vai, ja pieteicējs tiek uzaicināts izdarīt labojumus saskaņā ar 8. pantu, tiklīdz saņem pieprasītos labojumus. Reģistrāciju veic neatkarīgi no tā, vai publikācija tiek atlikta saskaņā ar 11. pantu vai nē.

(2) [ Starptautiskās reģistrācijas datums ] (a) Ciktāl citādi nav paredzēts (b) punktā, starptautiskās reģistrācijas datums ir starptautiskā pieteikuma datums.

(b) Ja starptautiskais pieteikums dienā, kad tas saņemts Starptautiskajā birojā, satur neatbilstību, kas attiecas uz 5. panta 2. daļu, starptautiskās reģistrācijas datums ir tās dienas datums, kurā Starptautiskais birojs saņem šādas neatbilstības labojumu, vai starptautiskā pieteikuma datums, atkarībā no tā, kurš no tiem ir vēlāks.

(3) [ Publikācija ] (a) Starptautiskais birojs publicē starptautisko reģistrāciju. Šādu publikāciju uzskata par pietiekamu visās dalībpusēs, un nekādu citu publiskošanu no īpašnieka nevar prasīt.

(b) Starptautiskais birojs nosūta starptautiskās reģistrācijas publikācijas vienu eksemplāru katrai norādītajai iestādei.

(4) [ Konfidencialitātes ievērošana pirms publikācijas ] Ņemot vērā arī 5. daļas un 11. panta 4. daļas (b) punkta noteikumus, Starptautiskais birojs nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz katru starptautisko pieteikumu un katru starptautisko reģistrāciju līdz tās publicēšanai.

(5) [ Konfidenciālie eksemplāri ] (a) Tiklīdz reģistrācija ir veikta, Starptautiskais birojs nosūta vienu starptautiskās reģistrācijas eksemplāru, kopā ar jebkuru starptautiskajam pieteikumam pievienotu un ar to saistītu paziņojumu, dokumentu vai izstrādājuma paraugu, katrai iestādei, kura ir oficiāli paziņojusi Starptautiskajam birojam, ka tā vēlas saņemt šādu eksemplāru, un kura ir norādīta starptautiskajā pieteikumā.

(b) Līdz laikam, kad Starptautiskais birojs publicē starptautisko reģistrāciju, iestāde nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz katru starptautisko reģistrāciju, kuras eksemplāru Starptautiskais birojs tai nosūtījis, un var izlietot minēto eksemplāru vienīgi, lai veiktu ekspertīzi šai starptautiskajai reģistrācijai vai tiem dizainparaugu aizsardzības pieteikumiem, kas iesniegti dalībpusē vai attiecībā uz dalībpusi, kura ir šīs iestādes kompetencē. Tā it īpaši nedrīkst izpaust jebkuras šādas starptautiskās reģistrācijas saturu ārpus iestādes jebkādai personai, kas nav šīs starptautiskās reģistrācijas īpašnieks, izņemot gadījumu, ja administratīvi vai tiesas kārtībā tiek izskatīts strīds par tiesībām iesniegt starptautisko pieteikumu, uz kuru pamatojas attiecīgā starptautiskā reģistrācija. Šādas administratīvas vai tiesas izskatīšanas gadījumā starptautiskās reģistrācijas saturu atļauts izpaust, ievērojot konfidencialitāti, vienīgi procesa dalībniekiem, kurus saista pienākums respektēt izpaušanas konfidenciālo raksturu.

11. pants

Publikācijas atlikšana

(1) [ Dalībpušu likumu noteikumi attiecībā uz publikācijas atlikšanu ] (a) Ja kādas dalībpuses likums paredz dizainparauga publikācijas atlikšanu uz laiku, kas ir īsāks nekā noteiktais periods, šī dalībpuse deklarācijā oficiāli paziņo ģenerāldirektoram pieļaujamo atlikšanas periodu.

(b) Ja kādas dalībpuses likums neparedz dizainparauga publikācijas atlikšanu, dalībpuse deklarācijā par to oficiāli paziņo ģenerāldirektoram.

(2) [ Publikācijas atlikšana ] Ja starptautiskais pieteikums satur lūgumu atlikt publikāciju, publikācija notiek:

(i) gadījumā, ja neviena no starptautiskajā pieteikumā norādītajām dalībpusēm nav iesniegusi deklarāciju saskaņā ar 1. daļu, – beidzoties noteiktajam periodam;

(ii) gadījumā, ja jebkura no starptautiskajā pieteikumā norādītajām dalībpusēm ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar 1. daļas (a) punktu, – beidzoties šādā deklarācijā paziņotajam periodam, vai, ja ir vairāk nekā viena šāda norādītā dalībpuse, – beidzoties īsākajam to deklarācijās paziņotajam periodam.

(3) [ Publikācijas atlikšanas lūgumu izskatīšana, ja saskaņā ar piemērojamo likumu atlikšana nav pieļaujama ] Ja publikācijas atlikšana ir pieprasīta un jebkura no starptautiskajā pieteikumā norādītajām dalībpusēm deklarācijā saskaņā ar 1. daļas (b) punktu ir paziņojusi, ka publikācijas atlikšana saskaņā ar tās likumu nav pieļaujama:

(i) ievērojot arī (ii) punktu, Starptautiskais birojs attiecīgi informē pieteicēju; ja noteiktā termiņā pieteicējs ar rakstveida paziņojumu Starptautiskajam birojam neatsauc minētās dalībpuses norādījumu, Starptautiskais birojs neņem vērā lūgumu atlikt publikāciju;

(ii) ja starptautiskajam pieteikumam dizainparauga attēlu vietā ir pievienoti izstrādājuma paraugi, kas attiecas uz šo dizainparaugu, Starptautiskais birojs neņem vērā minētās dalībpuses norādījumu un attiecīgi informē pieteicēju.

(4) [ Lūgums par agrāku publicēšanu vai par īpašu piekļuvi starptautiskās reģistrācijas materiāliem ] (a) Saskaņā ar 2. daļu piemērojamā atlikšanas perioda laikā, jebkurā brīdī, īpašnieks var lūgt publicēt jebkuru vai visus dizainparaugus, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts; šādā gadījumā atlikšanas periodu attiecībā uz šādu dizainparaugu vai dizainparaugiem uzskata par beigušos šāda lūguma saņemšanas dienā Starptautiskajā birojā.

(b) Saskaņā ar 2. daļu piemērojamā atlikšanas perioda laikā, jebkurā brīdī, īpašnieks arī var lūgt Starptautisko biroju izsniegt viņa minētai trešajai personai izrakstu no materiāliem vai nodrošināt tai piekļuvi materiāliem, kas attiecas uz jebkuru vai visiem dizainparaugiem, kuri ir starptautiskās reģistrācijas objekts.

(5) [ Atteikšanās un ierobežošana ] (a) Ja saskaņā ar 2. daļu piemērojamā atlikšanas perioda laikā, jebkurā brīdī, īpašnieks atsakās no starptautiskās reģistrācijas (renonsē to) attiecībā uz visām norādītajām dalībpusēm, dizainparaugs vai dizainparaugi, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, netiek publicēti.

(b) Ja saskaņā ar 2. daļu piemērojamā atlikšanas perioda laikā, jebkurā brīdī, īpašnieks ierobežo starptautisko reģistrāciju attiecībā uz visām norādītajām dalībpusēm, atstājot tajā vienu vai vairākus no dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, pārējie dizainparaugi, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, netiek publicēti.

(6) [ Publikācija un attēlu iesniegšana ] (a) Beidzoties jebkuram saskaņā ar šā panta noteikumiem piemērojamam atlikšanas periodam, Starptautiskais birojs, ar nosacījumu, ka ir samaksātas noteiktās maksas, publicē starptautisko reģistrāciju. Ja šādas maksas nav samaksātas kā noteikts, starptautiskā reģistrācija tiek anulēta un publikācija nenotiek.

(b) Ja starptautiskajam pieteikumam saskaņā ar 5. panta 1. daļas (iii) punktu ir pievienots viens vai vairāki izstrādājuma paraugi, īpašnieks noteiktā termiņā iesniedz Starptautiskajam birojam noteikto eksemplāru skaitu attēlu no katra dizainparauga, kas ir šā pieteikuma objekts. Ciktāl īpašnieks šo prasību neizpilda, starptautiskā reģistrācija tiek anulēta, un publikācija nenotiek.

12. pants

Atteikums

(1) [ Tiesības atteikt ] Jebkuras norādītās dalībpuses iestāde, ja atbilstoši šīs dalībpuses likumam nav ievēroti aizsardzības piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz jebkuru vai visiem dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, var atteikt, daļēji vai pilnībā, šīs starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas minētās dalībpuses teritorijā, ar nosacījumu, ka neviena iestāde nedrīkst atteikt, daļēji vai pilnībā, jebkuras starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar attiecīgās dalībpuses likumu nav izpildītas ar starptautiskā pieteikuma formu vai saturu saistītas prasības, kuras ir paredzētas šajā Aktā vai Reglamentā, vai kuras salīdzinājumā ar tām ir papildprasības vai atšķirīgas prasības.

(2) [ Atteikuma notifikācija ] (a) Noteiktā termiņā iestāde atteikuma paziņojumā (notifikācijā) paziņo Starptautiskajam birojam par starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atteikumu.

(b) Jebkurā atteikuma paziņojumā (notifikācijā) jānorāda visi pamatojumi, uz kuriem atteikums balstīts.

(3) [ Atteikuma notifikācijas pārsūtīšana; aizstāvēšanās līdzekļi ] (a) Starptautiskais birojs nekavējoties pārsūta īpašniekam atteikuma paziņojuma (notifikācijas) vienu eksemplāru.

(b) Īpašnieks var izmantot tos pašus aizstāvēšanās līdzekļus, uz kādiem viņam būtu tiesības gadījumā, ja jebkurš dizainparaugs, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, būtu pieteikuma objekts aizsardzības piešķiršanai saskaņā ar likumu, ko piemēro iestāde, kura paziņojusi par atteikumu. Šādi aizstāvēšanās līdzekļi ietver vismaz iespēju lēmumu par atteikumu izskatīt atkārtoti, vai to pārskatīt, vai iesniegt apelāciju par atteikumu.

(4)[16] [ Atteikuma atsaukšana ] Jebkuru atteikumu jebkurā laikā var atsaukt, daļēji vai pilnībā, iestāde, kas par atteikumu paziņojusi.

13. pants

Īpašas prasības attiecībā uz dizainparauga vienotību

(1) [ Īpašu prasību paziņošana ] Jebkura dalībpuse, kuras likums laikā, kad tā kļūst šā Akta dalībniece, prasa, lai dizainparaugi, kas ir viena un tā paša pieteikuma objekts, atbilstu dizainparauga konceptuālas vienotības, ražošanas vienotības vai lietošanas vienotības prasībai vai piederētu vienam un tam pašam izstrādājumu komplektam vai kopumam, vai lai viena pieteikuma objekts būtu tikai viens neatkarīgs un atšķirīgs dizainparaugs, var attiecīgā deklarācijā par to oficiāli paziņot ģenerāldirektoram. Tomēr neviena šāda deklarācija neskar pieteicēja tiesības ietvert starptautiskajā pieteikumā divus vai vairākus dizainparaugus saskaņā ar 5. panta 4. daļu, pat ja pieteikumā ir tādas dalībpuses norādījums, kura iesniegusi šādu deklarāciju.

(2) [ Deklarācijas tiesiskās sekas ] Jebkura šāda deklarācija piešķir tiesības tās dalībpuses iestādei, kura to iesniegusi, atteikt starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas saskaņā ar 12. panta 1. daļu, iekams netiek izpildīta prasība, par ko dalībpuse paziņojusi.

(3) [ Papildu maksas, kas jāmaksā, sadalot reģistrāciju ] Ja sakarā ar 2. daļai atbilstošu atteikuma paziņojumu (notifikāciju) attiecīgajā iestādē tiek iesniegts lūgums sadalīt starptautisko reģistrāciju, lai novērstu notifikācijā konstatēto atteikuma iemeslu, šī iestāde ir tiesīga ņemt maksu par katru papildu starptautisko pieteikumu, kas varētu būt nepieciešams, lai novērstu šo atteikuma iemeslu.

14. pants

Starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas

(1) [ Tiesiskās sekas, kas analogas pieteikumam saskaņā ar piemērojamo likumu ] No starptautiskās reģistrācijas dienas starptautiskajai reģistrācijai katrā norādītajā dalībpusē ir vismaz tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir pareizi noformētam un iesniegtam pieteikumam aizsardzības piešķiršanai dizainparaugam saskaņā ar šīs dalībpuses likumu.

(2) [ Tiesiskās sekas, kas analogas aizsardzības piešķiršanai saskaņā ar piemērojamo likumu ] (a) Katrā norādītajā dalībpusē, kuras iestāde nav paziņojusi par atteikumu saskaņā ar 12. pantu, starptautiskajai reģistrācijai ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir aizsardzības piešķiršanai dizainparaugam saskaņā ar šīs dalībpuses likumu, vēlākais no dienas, kad beidzies termiņš, kurā tai atļauts paziņot par atteikumu, vai, ja dalībpuse iesniegusi attiecīgu deklarāciju saskaņā ar Reglamentu, vēlākais tādā laikā, kāds precizēts šajā deklarācijā.

(b)[17] Ja norādītās dalībpuses iestāde ir paziņojusi par atteikumu un pēc tam šo atteikumu atsaukusi, daļēji vai pilnībā, starptautiskajai reģistrācijai, ciktāl atteikums ir atsaukts, šajā dalībpusē ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir aizsardzības piešķiršanai dizainparaugam saskaņā ar šīs dalībpuses likumu, vēlākais no dienas, kad atteikums atsaukts.

(c) Tiesiskās sekas, kādas starptautiskajai reģistrācijai ir saskaņā ar šo daļu, attiecas uz dizainparaugu vai dizainparaugiem, kas ir šīs reģistrācijas objekts, tādā formā, kādā tā ir saņemta norādītajā iestādē no Starptautiskā biroja, vai, attiecīgā gadījumā, ar tādiem grozījumiem, kas izdarīti šīs iestādes procedūrā.

(3) [ Deklarācija attiecībā uz pieteicēja dalībpuses norādījuma tiesiskajām sekām ] (a) Jebkura dalībpuse, kuras iestāde ir iestāde, kas veic ekspertīzi, var deklarācijā oficiāli paziņot ģenerāldirektoram, ka gadījumā, ja tā ir pieteicēja dalībpuse, šīs dalībpuses norādījumam starptautiskajā reģistrācijā nav tiesisku seku.

(b) Ja dalībpuse, kas iesniegusi (a) punktā minēto deklarāciju, starptautiskajā pieteikumā ir minēta gan kā pieteicēja dalībpuse, gan kā norādītā dalībpuse, Starptautiskais birojs neņem vērā šīs dalībpuses norādījumu.

15. pants

Atzīšana par spēkā neesošu

(1) [ Prasība sniegt aizstāvēšanās iespēju ] Norādītās dalībpuses kompetentās institūcijas nedrīkst atzīt starptautisko reģistrāciju par spēkā neesošu, daļēji vai pilnībā, pienācīgā laikā nesniedzot īpašniekam iespēju aizstāvēt savas tiesības.

(2) [ Atzīšanas par spēkā neesošu notifikācija ] Ja tās dalībpuses iestāde, kuras teritorijā starptautiskā reģistrācija atzīta par spēkā neesošu, ir par to informēta, tā oficiāli paziņo Starptautiskajam birojam par starptautiskās reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu.

16. pants

Ieraksti par grozījumiem un citi ieraksti

attiecībā uz starptautisko reģistrāciju

(1) [ Ieraksti par grozījumiem un citi ieraksti ] Starptautiskais birojs noteiktā kārtībā iekļauj Starptautiskajā reģistrā:

(i) jebkuras izmaiņas starptautiskās reģistrācijas īpašumtiesībās attiecībā uz jebkuru vai visām norādītajām dalībpusēm un attiecībā uz jebkuru dizainparaugu vai visiem dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts, ar nosacījumu, ka jaunais īpašnieks atbilstoši 3. pantam ir tiesīgs iesniegt starptautisko pieteikumu;

(ii) jebkuru grozījumu attiecībā uz īpašnieka vārdu (nosaukumu) vai adresi;

(iii) pieteicēja vai īpašnieka pārstāvja iecelšanu vai jebkuru citu ar šādu pārstāvi saistītu faktu;

(iv) jebkuru īpašnieka atteikšanos no starptautiskās reģistrācijas (renonsēšanu), attiecībā uz jebkuru vai visām norādītajām dalībpusēm;

(v) jebkuru īpašnieka izdarītu starptautiskās reģistrācijas ierobežojumu, attiecībā uz jebkuru vai visām norādītajām dalībpusēm, atstājot tajā vienu vai vairākus no dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts;

(vi) jebkuru starptautiskās reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu norādītās dalībpuses teritorijā, ko deklarējušas šīs dalībpuses kompetentās institūcijas, attiecībā uz jebkuru dizainparaugu vai visiem dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts;

(vii) jebkuras citas Reglamentā konkretizētas ziņas, kas ir saistītas ar tiesībām uz jebkuru dizainparaugu vai visiem dizainparaugiem, kuri ir starptautiskās reģistrācijas objekts.

(2) [ Starptautiskā reģistra ieraksta tiesiskās sekas ] Jebkuram ierakstam, kas minēts 1. daļas (i), (ii), (iv), (v), (vi) un (vii) punktā, ir tādas pašas tiesiskās sekas kā gadījumā, ja tas būtu izdarīts katras attiecīgās dalībpuses iestādes reģistrā, ar tādu izņēmumu, ka dalībpuse var deklarācijā oficiāli paziņot ģenerāldirektoram, ka 1. daļas (i) punktā minētajam ierakstam neiestājas attiecīgas tiesiskās sekas šajā dalībpusē, iekams šīs dalībpuses iestāde nav saņēmusi paziņojumus vai dokumentus, kuri konkretizēti šādā deklarācijā.

(3) [ Maksas ] Par jebkura ieraksta veikšanu saskaņā ar 1. daļu var ņemt maksu.

(4) [ Publikācija ] Starptautiskais birojs publicē paziņojumu par jebkuru ierakstu, kas veikts saskaņā ar 1. daļu. Paziņojuma publikācijas vienu eksemplāru tas nosūta katras attiecīgās dalībpuses iestādei.

17. pants

Starptautiskās reģistrācijas sākotnējais termiņš, tās atjaunošana un aizsardzības termiņš

(1) [ Starptautiskās reģistrācijas sākotnējais termiņš ] Starptautiskā reģistrācija stājas spēkā uz piecus gadus ilgu sākotnējo termiņu, skaitot no starptautiskās reģistrācijas dienas.

(2) [ Starptautiskās reģistrācijas atjaunošana ] Starptautiskā reģistrācija var tikt atjaunota uz piecus gadus ilgiem papildtermiņiem saskaņā ar noteikto procedūru, ja tiek samaksātas noteiktās maksas.

(3) [ Aizsardzības termiņš norādītajās dalībpusēs ] (a) Ar nosacījumu, ka starptautiskā reģistrācija tiek atjaunota, un ņemot vērā (b) punkta noteikumus, aizsardzības termiņam katrā no norādītajām dalībpusēm jābūt 15 gadus ilgam, skaitot no starptautiskās reģistrācijas dienas.

(b) Ja norādītās dalībpuses likums dizainparaugam, kuram aizsardzība piešķirta saskaņā ar šo likumu, pieļauj aizsardzības termiņu, ilgāku par 15 gadiem, aizsardzības termiņam jābūt tādam pašam, kādu pieļauj šīs dalībpuses likums.

(c) Katra dalībpuse deklarācijā oficiāli paziņo ģenerāldirektoram par tās likumā pieļauto maksimālo aizsardzības termiņu.

(4) [ Ierobežotas atjaunošanas iespēja ] Starptautiskās reģistrācijas atjaunošanu var veikt attiecībā uz jebkuru vai visām norādītajām dalībpusēm un attiecībā uz jebkuru dizainparaugu vai visiem dizainparaugiem, kas ir starptautiskās reģistrācijas objekts.

(5) [ Ieraksts par atjaunošanu un publikācija ] Starptautiskais birojs ierakstus par atjaunošanu iekļauj Starptautiskajā reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu par to. Paziņojuma publikācijas vienu eksemplāru tas nosūta katras attiecīgās dalībpuses iestādei.

18. pants

Informācija par publicētām starptautiskajām reģistrācijām

(1) [ Piekļuve informācijai ] Starptautiskais birojs jebkurai personai, kas to lūdz, izsniedz izrakstus no Starptautiskā reģistra vai informāciju par Starptautiskā reģistra saturu attiecībā uz jebkuru publicētu starptautisko reģistrāciju, ja tiek samaksāta noteiktā maksa.

(2) [ Izņēmums no prasības legalizēt ] Starptautiskā biroja izsniegtie izraksti no Starptautiskā reģistra jebkurā dalībpusē tiek atbrīvoti no jebkādas prasības tos legalizēt.

II NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

19. pants

Vairāku valstu kopīga iestāde

(1) [ Paziņojums par kopīgu iestādi ] Ja vairākas valstis, kam ir nodoms kļūt par šā Akta dalībniecēm, ir īstenojušas vai vairākas valstis, kas ir šā Akta dalībnieces, vienojas īstenot savu nacionālo tiesību normu unifikāciju attiecībā uz dizainparaugiem, tās var oficiāli paziņot ģenerāldirektoram:

(i) ka kopīga iestāde aizstāj nacionālo iestādi katrai no tām un

(ii) ka to attiecīgo teritoriju kopums, kurā piemēro unificētās tiesību normas, šā Akta 1. panta, 3. līdz 18. panta un 31. panta noteikumu piemērošanai uzskatāms par vienotu dalībpusi.

(2) [ Laiks, kad paziņojums iesniedzams ] Paziņojumu, kas minēts 1. daļā, iesniedz:

(i) ja valstīm ir nodoms kļūt par šā Akta dalībniecēm, – 27. panta 2. daļā minēto dokumentu deponēšanas laikā;

(ii) ja valstis ir šā Akta dalībnieces, – jebkurā laikā pēc tam, kad ir īstenota to nacionālo tiesību normu unifikācija.

(3) [ Diena, kad paziņojums stājas spēkā ] 1. un 2.daļā minētais paziņojums stājas spēkā:

(i) ja valstīm ir nodoms kļūt par šā Akta dalībniecēm, – laikā, kad šis Akts kļūst šādām valstīm saistošs;

(ii) ja valstis ir šā Akta dalībnieces, – trīs mēnešus kopš dienas, kad ģenerāldirektors par to paziņojis citām dalībpusēm, vai jebkurā vēlākā dienā, kas precizēta paziņojumā.

20. pants

Līdzdalība Hāgas savienībā

Dalībpuses ir locekles tajā pašā Savienībā, kur ietilpst valstis, kas ir 1934. gada akta un 1960. gada akta dalībnieces.

21. pants

Asambleja

(1) [ Sastāvs ] (a) Dalībpuses ir locekles tajā pašā Asamblejā, kur ietilpst valstis, kuras saista 1967. gada Komplementārā akta 2. pants.

(b) Katru Asamblejas locekli Asamblejā pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt aizstājēji delegāti, padomdevēji un eksperti, un katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu dalībpusi.

(c) Savienības locekles, kas nav Asamblejas locekles, Asamblejas sanāksmēs pielaiž kā novērotājas.

(2) [ Funkcijas ] (a) Asambleja:

(i) kārto visus jautājumus, kas attiecas uz Savienības uzturēšanu un attīstību, kā arī uz šā Akta īstenošanu;

(ii) īsteno tādas tiesības un izpilda tādus uzdevumus, kādi tai tiek īpaši piešķirti vai uzticēti saskaņā ar šo Aktu vai 1967. gada Komplementāro aktu;

(iii) dod ģenerāldirektoram norādījumus par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu un izlemj par katras šādas konferences sasaukšanu;

(iv) groza Reglamentu;

(v) izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbību, kas attiecas uz Savienību, un dod ģenerāldirektoram visas vajadzīgās instrukcijas par jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē;

(vi) formulē Savienības programmu un pieņem tās budžetu ik diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos finanšu pārskatus;

(vii) pieņem Savienības finanšu reglamentu;

(viii) izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par vajadzīgām Savienības mērķu sasniegšanai;

(ix) ņemot vērā arī 1. daļas (c) punktu, nosaka, kuras valstis, starpvaldību organizācijas un nevalstiskas organizācijas tā pielaiž savās sanāksmēs kā novērotājas;

(x) veic jebkādas citas vajadzīgas darbības, lai sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu un izpilda tādas citas funkcijas, kas izriet no šā Akta.

(b) Par jautājumiem, kuros ieinteresētas arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli.

(3) [ Kvorums ] (a) Puse no Asamblejas loceklēm, kuras ir valstis un kurām ir balsstiesības konkrētā jautājumā, veido kvorumu balsošanai šajā jautājumā.

(b) Neatkarīgi no (a) punkta noteikumiem, ja kādā sesijā to Asamblejas locekļu skaits, kuras ir valstis, kurām ir balsstiesības konkrētajā jautājumā un kuras ir pārstāvētas, ir mazāks par pusi, bet līdzinās vienai trešdaļai vai pārsniedz vienu trešdaļu no to Asamblejas locekļu skaita, kuras ir valstis un kurām ir balsstiesības šajā jautājumā, Asambleja var pieņemt lēmumus, tomēr, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti še turpmāk minētie nosacījumi. Starptautiskais birojs tādus lēmumus paziņo Asamblejas loceklēm, kuras ir valstis, kurām ir balsstiesības minētajā jautājumā un kuras nebija pārstāvētas, un uzaicina tās trijos mēnešos no paziņojuma dienas rakstveidā balsot vai atturēties. Ja pēc šā termiņa beigām tādu locekļu skaits, kas tādējādi izteikuši savu balsojumu vai atturēšanos, sasniedz to locekļu skaitu, kāds pietrūka notikušās sesijas kvorumam, šādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus saglabājas vajadzīgais balsu vairākums.

(4) [ Lēmumu pieņemšana Asamblejā ] (a) Asambleja pieliek pūles, lai lēmumus pieņemtu konsensa ceļā.

(b) Ja konsensa ceļā lēmumu pieņemt nevar, izskatāmo jautājumu izlemj balsojot. Šādā gadījumā:

(i) katrai dalībpusei, kura ir valsts, ir viena balss, un šī dalībpuse balso vienīgi savā vārdā;

(ii) katra dalībpuse, kura ir starpvaldību organizācija, var balsot tās dalībvalstu vārdā, izmantojot balsu skaitu, kas līdzinās to tās dalībvalstu skaitam, kuras ir šā Akta dalībpuses; turklāt neviena šāda starpvaldību organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kaut viena tās dalībvalsts izmanto savas tiesības balsot, un vice versa .

(c) Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kuras saista 1967. gada Komplementārā akta 2. pants, dalībpuses, kuras minētais pants nesaista, balsot nav tiesīgas, turpretim jautājumos, kas attiecas tikai uz dalībpusēm, vienīgi tās ir tiesīgas balsot.

(5) [ Nepieciešamais vairākums ] (a) Ciktāl citādi nav paredzēts 24. panta 2. daļā un 26. panta 2. daļā, Asamblejas lēmumu pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas no nodotajām balsīm.

(b) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

(6) [ Sesijas ] (a) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, parastā sesijā sanāk reizi katrā otrajā kalendārajā gadā, turklāt, ja nav ārkārtēju apstākļu, tajā pašā laikā un vietā, kur sanāk Organizācijas Ģenerālā asambleja.

(b) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, sanāk ārkārtas sesijā, vai nu pēc vienas ceturtās daļas Asamblejas locekļu pieprasījuma, vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas.

(c) Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

(7) [ Procedūras noteikumi ] Asambleja pieņem savus procedūras noteikumus.

22. pants

Starptautiskais birojs

(1) [ Administratīvie uzdevumi ] (a) Starptautisko reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus, kā arī citus administratīvos uzdevumus, kas attiecas uz Savienību, veic Starptautiskais birojs.

(b) Citstarp Starptautiskais birojs sagatavo sanāksmes un nodrošina sekretariātu Asamblejai un tādām ekspertu komitejām un darba grupām, kuras var nodibināt Asambleja.

(2) [ Ģenerāldirektors ] Ģenerāldirektors ir Savienības galvenā amatpersona un pārstāv Savienību.

(3) [ Sanāksmes, kas nav Asamblejas sesijas ] Ģenerāldirektors sasauc jebkuru komiteju vai darba grupu, kuru nodibinājusi Asambleja, un visas citas sanāksmes jautājumos, kas attiecas uz Savienību.

(4) [ Starptautiskā biroja funkcijas Asamblejā un citās sanāksmēs ] (a) Ģenerāldirektors un ģenerāldirektora norādītas personas bez balsstiesībām piedalās visās Asamblejas sanāksmēs, visās Asamblejas nodibināto komiteju un darba grupu sanāksmēs, kā arī jebkādās citās sanāksmēs, kuras ģenerāldirektors sasauc Savienības pārraudzībā.

(b) Ģenerāldirektors vai ģenerāldirektora norādīts personāla pārstāvis ir Asamblejas, kā arī komiteju, darba grupu un citu (a) punktā minēto sanāksmju sekretārs ex officio.

(5) [ Konferences ] (a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas instrukcijām veic sagatavošanas darbus jebkādām pārskatīšanas konferencēm.

(b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām un nacionālām nevalstiskām organizācijām par minētajiem sagatavošanas darbiem.

(c) Ģenerāldirektors un ģenerāldirektora norādītas personas piedalās pārskatīšanas konferenču diskusijās bez balsstiesībām.

(6) [ Citi uzdevumi ] Starptautiskais birojs veic jebkādus citus uzdevumus, kas tam uzticēti saistībā ar šo Aktu.

23. pants

Finanses

(1) [ Budžets ] (a) Savienībai ir savs budžets.

(b) Savienības budžets ietver ienākumus un izdevumus, kas tieši attiecas uz Savienību, un Savienības iemaksas to izdevumu budžetā, kas ir kopīgi Organizācijas pārvaldītām savienībām.

(c) Izdevumus, kas neattiecas uz Savienību vien, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītām savienībām, uzskata par savienībām kopīgiem izdevumiem. Savienības daļa šādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Savienības ieinteresētībai šādos izdevumos.

(2) [ Koordinācija ar citu savienību budžetiem ] Savienības budžetu sastāda, pienācīgi ņemot vērā vajadzību to koordinēt ar citu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetiem.

(3) [ Budžeta finansēšanas avoti ] Savienības budžetu finansē no šādiem avotiem:

(i) maksas, kas attiecas uz starptautiskajām reģistrācijām;

(ii) maksājumi par citiem Starptautiskā biroja pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Savienību;

(iii) ieņēmumi no to Starptautiskā biroja publikāciju pārdošanas, kuras attiecas uz Savienību, vai procentatskatījumi sakarā ar tām;

(iv) dāvinājumi, novēlējumi, subsīdijas;

(v) īresmaksas, procentmaksājumi un dažādi citi ienākumi.

(4) [ Maksu un maksājumu noteikšana; budžeta līmenis ] (a) Šā panta 3. daļas (i) punktā minēto maksu apmēru pēc ģenerāldirektora priekšlikuma nosaka Asambleja. 3. daļas (ii) punktā minētos maksājumus nosaka ģenerāldirektors, un tos piemēro provizoriski, līdz Asambleja tos apstiprina savā nākamajā sesijā.

(b) Šā panta 3. daļas (i) punktā minēto maksu apmēru nosaka tādu, lai Savienības ienākumi no šīm maksām un citiem avotiem būtu vismaz pietiekami, sedzot visus Starptautiskā biroja izdevumus, kas attiecas uz Savienību.

(c) Ja budžets nav apstiprināts līdz jauna finanšu posma sākumam, to nosaka iepriekšējā gada budžeta līmenī, ievērojot kārtību, kas paredzēta finanšu reglamentā.

(5) [ Apgrozāmo līdzekļu fonds ] Savienībai ir apgrozāmo līdzekļu fonds, ko veido papildieņēmumi un, ja nepietiek ar šādiem papildieņēmumiem, tad katras Savienības locekles viena iemaksa. Ja šā fonda līdzekļu kļūst par maz, Asambleja lemj par fonda palielināšanu. Iemaksu apmēru proporciju un maksāšanas noteikumus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma paredz Asambleja.

(6) [ Mītnes valsts aizdevumi ] (a) Līgumā par galveno mītni, ko noslēdz ar valsti, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, paredz, ka šī valsts piešķir aizdevumu, kad vien apgrozāmo līdzekļu fonds kļūst par mazu. Aizdevuma apmēru un piešķiršanas nosacījumus katrā atsevišķā gadījumā nosaka īpaša vienošanās starp šo valsti un Organizāciju.

(b) Gan (a) punktā minētajai valstij, gan Organizācijai ir tiesības ar oficiālu rakstveida paziņojumu uzteikt pienākumu piešķirt aizdevumus. Uzteikums stājas spēkā pēc trim gadiem, skaitot no tā gada beigām, kad tas paziņots.

(7) [ Finanšu revīzija ] Ievērojot kārtību, kas paredzēta finanšu reglamentā, finanšu revīziju veic viena vai vairākas valstis – Savienības locekles vai ārējie auditori. Tos ar pašu piekrišanu ieceļ Asambleja.

24. pants

Reglaments

(1) [Regulējuma priekšmets] Reglaments nosaka šā Akta īstenošanas kārtību. Cita starpā, Reglaments ietver noteikumus attiecībā uz:

(i) jautājumiem, kuru regulējumu šis Akts īpaši paredz noteikt Reglamentā;

(ii) citu sīkāku regulējumu, kas attiecas uz šā Akta noteikumiem, vai jebkuru sīkāku regulējumu, kurš lietderīgs to īstenošanai;

(iii) jebkurām administratīvām prasībām, jautājumiem vai procedūrām.

(2) [ Konkrētu Reglamenta noteikumu grozīšana ] (a) Reglamentā var paredzēt, ka konkrētus Reglamenta noteikumus grozīt var vienīgi ar vienbalsīgu lēmumu vai vienīgi ar četru piektdaļu balsu vairākumu.

(b) Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk nepiemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai četru piektdaļu balsu vairākumu, nepieciešams vienbalsīgs lēmums.

(c) Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk piemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai četru piektdaļu balsu vairākumu, nepieciešams četru piektdaļu balsu vairākums.

(3) [ Pretruna starp šo Aktu un Reglamentu ] Gadījumā, ja starp šā Akta noteikumiem un Reglamenta noteikumiem ir pretruna, piemēro šā Akta noteikumus.

III NODAĻA

PĀRSKATĪŠANA UN GROZĪŠANA

25. pants

Šā Akta pārskatīšana

(1) [ Pārskatīšanas konferences ] Šo Aktu var pārskatīt dalībpušu konferencē.

(2) [ Noteiktu pantu pārskatīšana vai grozīšana ] Šā Akta 21., 22., 23. un 26. panta noteikumus var grozīt vai nu pārskatīšanas konferencē, vai – saskaņā ar 26. panta noteikumiem – Asamblejā.

26. pants

Atsevišķu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

(1) [ Priekšlikumi par grozījumiem ] (a) Ar priekšlikumiem, lai Asambleja grozītu 21., 22., 23. un šo pantu, var nākt klajā jebkura dalībpuse vai ģenerāldirektors.

(b) Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors dara zināmus dalībpusēm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

(2) [ Nepieciešamais vairākums ] Lai pieņemtu jebkuru grozījumu 1.daļā minētajos pantos, nepieciešams trīs ceturtdaļu balsu vairākums, izņemot jebkurus grozījumus 21. pantā un šajā daļā, kuriem vajadzīgs četru piektdaļu balsu vairākums.

(3) [ Stāšanās spēkā ] (a) Izņemot gadījumus, kad piemērojams (b) punkts, jebkurš grozījums 1. daļā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad no trim ceturtdaļām visu to dalībpušu, kuras grozījuma pieņemšanas laikā bija Asamblejas locekles un kurām bija tiesības balsot par šo grozījumu, ģenerāldirektors ir saņēmis oficiālus rakstveida paziņojumus par to akceptu saskaņā ar konstitucionālām procedūrām.

(b) Jebkurš grozījums 21. panta 3. vai 4. daļā vai šajā punktā nestājas spēkā, ja sešu mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas Asamblejā jebkura dalībpuse oficiāli paziņo ģenerāldirektoram, ka tā neakceptē šādu grozījumu.

(c) Jebkurš grozījums, kas stājas spēkā saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, uzliek saistības visām valstīm un starpvaldību organizācijām, kuras ir dalībpuses laikā, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā, vai arī kļūst par dalībpusēm vēlāk.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Kļūšana par šā Akta dalībnieku

(1) [ Tiesības uz dalību ] Ņemot vērā arī 2. un 3. daļu un 28. pantu:

(i) jebkura valsts, kas ir Organizācijas locekle, var parakstīt šo Aktu un kļūt par tā dalībnieci;

(ii) jebkura starpvaldību organizācija, kas uztur iestādi, kurā var iegūt dizainparaugu aizsardzību ar tiesiskām sekām teritorijā, kur piemēro šīs starpvaldību organizācijas dibināšanas līgumu, var parakstīt šo Aktu un kļūt par tā dalībnieci, ar nosacījumu, ka vismaz viena no starpvaldību organizācijas dalībvalstīm ir Organizācijas locekle un ka šāda iestāde nav saskaņā ar 19. pantu iesniegta paziņojuma objekts.

(2) [ Ratifikācija vai pievienošanās ] Jebkura 1. daļā minētā valsts vai starpvaldību organizācija var deponēt:

(i) ratifikācijas dokumentu, ja tā parakstījusi šo Aktu;

(ii) pievienošanās dokumentu, ja tā nav parakstījusi šo Aktu.

(3) [ Deponēšanas diena ] (a) Ciktāl citādi nav noteikts (b) līdz (d) punktos, par ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienu uzskata dienu, kad šāds dokuments iesniegts glabāšanai.

(b) Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, ko deponē jebkura valsts, attiecībā uz kuru dizainparaugu aizsardzību var iegūt vienīgi iestādē, ko uztur starpvaldību organizācija, kuras dalībvalsts ir minētā valsts, uzskata par deponētu dienā, kad tiek deponēts šīs starpvaldību organizācijas dokuments, ja šāda diena ir vēlāka par dienu, kad ticis iesniegts glabāšanai minētās valsts dokuments.

(c) Jebkuru ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, kurā iekļauts vai kam pievienots 19. pantā minētais oficiālais paziņojums, uzskata par deponētu dienā, kad tiek deponēts pēdējais no to valstu dokumentiem, kuras pieder valstu grupai, kas iesniedz šādu oficiālu paziņojumu.

(d) Jebkurā valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentā var iekļaut vai tam pievienot deklarāciju, saskaņā ar kuru attiecīgais dokuments uzskatāms par deponētu ar nosacījumu, ja ir deponēts arī viens citas valsts vai vienas starpvaldību organizācijas dokuments, vai ja ir deponēti divu citu valstu dokumenti, vai ja ir deponēts vienas citas valsts dokuments un vienas starpvaldību organizācijas dokuments; turklāt minētajām valstīm un starpvaldību organizācijai jābūt tiesīgām kļūt par šā Akta dalībniecēm un deklarācijā jānorāda to nosaukumi. Dokumentu, kurā iekļauta vai kuram pievienota šāda deklarācija, uzskata par deponētu dienā, kad deklarācijā paredzētais nosacījums ir izpildīts. Tomēr, ja dokumentā, uz kuru norādīts deklarācijā, arī iekļauta vai tam pievienota šāda veida deklarācija, šādu dokumentu uzskata par deponētu dienā, kad ir izpildīts nosacījums, kas paredzēts pēdējā deklarācijā.

(e) Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar (d) punktu, var jebkurā laikā atsaukt, pilnībā vai daļēji. Jebkurš šāds atsaukums stājas spēkā dienā, kad ģenerāldirektors saņem oficiālu paziņojumu par atsaukumu.

28. pants

Ratifikāciju un pievienošanos stāšanās spēkā

(1) [ Dokumenti, kurus ņem vērā ] Šā panta piemērošanai ņem vērā vienīgi tādus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, kurus deponējušas valstis vai starpvaldību organizācijas, kas minētas 27. panta 1. daļā, un kuriem atzīta to deponēšanas diena saskaņā ar 27. panta 3. daļu.

(2) [ Šā Akta spēkā stāšanās ] Šis Akts stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam kad sešas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ar nosacījumu, ka saskaņā ar visjaunāko Starptautiskā biroja apkopoto ikgadējo statistiku vismaz trīs no šīm valstīm atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem:

(i) konkrētajā valstī vai attiecībā uz to ir iesniegti vismaz 3000 pieteikumu dizainparaugu aizsardzībai;

(ii) konkrētajā valstī vai attiecībā uz to vismaz 1000 pieteikumu dizainparaugu aizsardzībai ir iesniegušas personas, kuru dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir citās valstīs.

(3) [ Ratifikāciju un pievienošanos stāšanās spēkā ] (a) Jebkurai valstij vai starpvaldību organizācijai, kas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu deponējusi trīs mēnešus pirms šā Akta stāšanās spēkā vai agrāk, šis Akts kļūst saistošs tā spēkā stāšanās dienā.

(b) Jebkurai citai valstij vai starpvaldību organizācijai šis Akts kļūst saistošs trīs mēnešus kopš dienas, kad tā deponējusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā vēlākā dienā, kas norādīta šajā dokumentā.

29. pants

Atrunu aizliegums

Attiecībā uz šo Aktu nav pieļautas nekādas atrunas.

30. pants

Dalībpušu deklarācijas

(1) [ Laiks, kad var iesniegt deklarācijas ] Jebkura deklarācija atbilstoši 4. panta 1. daļas (b) punktam, 5. panta 2. daļas (a) punktam, 7. panta 2. daļai, 11. panta 1. daļai, 13. panta 1. daļai, 14. panta 3. daļai, 16. panta 2. daļai vai 17. panta 3. daļas (c) punktam var tikt iesniegta:

(i) laikā, kad tiek deponēts 27. panta 2. daļā minētais dokuments; – šādā gadījumā tā izraisa tiesiskas sekas dienā, kad šis Akts kļūst saistošs valstij vai starpvaldību organizācijai, kas iesniegusi deklarāciju;

(ii) pēc 27. panta 2. daļā minētā dokumenta deponēšanas; – šādā gadījumā tā izraisa tiesiskas sekas trīs mēnešus kopš dienas, kad to saņēmis ģenerāldirektors, vai jebkurā vēlākā dienā, kas norādīta deklarācijā, bet to piemēro vienīgi jebkurai tādai starptautiskajai reģistrācijai, kuras starptautiskās reģistrācijas datums sakrīt vai ir vēlāks par dienu, ar kuru deklarācija rada tiesiskas sekas.

(2) [ Deklarācijas, ko iesniedz valstis, kurām ir kopīga iestāde ] Atkāpjoties no 1. daļas noteikumiem, jebkura tajā minētā deklarācija, ko iesniedz valsts, kura līdz ar citu valsti vai citām valstīm saskaņā ar 19. panta 1. daļu ir oficiāli paziņojusi ģenerāldirektoram par to, ka kopīga iestāde aizstāj to nacionālās iestādes, izraisa tiesiskas sekas tikai tādā gadījumā, ja šāda cita valsts vai šādas citas valstis arī iesniedz attiecīgu deklarāciju vai attiecīgas deklarācijas.

(3) [ Deklarāciju atsaukšana ] Jebkuru 1. daļā minēto deklarāciju var jebkurā laikā atsaukt ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts ģenerāldirektoram. Šāds atsaukums stājas spēkā trīs mēnešus kopš dienas, kad to saņēmis ģenerāldirektors, vai jebkurā vēlākā dienā, kas norādīta oficiālajā paziņojumā. Saskaņā ar 7. panta 2. daļu iesniegtas deklarācijas gadījumā atsaukums neskar starptautiskos pieteikumus, kas iesniegti, pirms minētais atsaukums stājies spēkā.

31. pants

1934. gada un 1960. gada aktu piemērošana

(1) [ Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā Akta, gan 1934. gada vai 1960. gada akta dalībnieces ] Savstarpējās attiecībās starp valstīm, kas ir gan šā Akta, gan 1934. gada akta vai 1960. gada akta dalībnieces, piemērojams vienīgi šis Akts. Tomēr šādas valstis to savstarpējās attiecībās, atkarībā no apstākļiem, piemēro 1934. gada aktu vai 1960. gada aktu tiem dizainparaugiem, kas Starptautiskajā birojā deponēti pirms dienas, kad šis Akts kļuvis piemērojams to savstarpējās attiecībās.

(2) [ Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā Akta, gan 1934. gada vai 1960. gada akta dalībnieces, un valstīm, kuras ir 1934. gada vai 1960. gada akta dalībnieces, bet nav šā Akta dalībnieces ] (a) Jebkura valsts, kas ir gan šā Akta, gan 1934. gada akta dalībniece, turpina piemērot 1934. gada aktu attiecībās ar valstīm, kuras ir 1934. gada akta dalībnieces, bet nav 1960. gada akta vai šā Akta dalībnieces.

(b) Jebkura valsts, kas ir gan šā Akta, gan 1960. gada akta dalībniece, turpina piemērot 1960. gada aktu attiecībās ar valstīm, kuras ir 1960. gada akta dalībnieces, bet nav šā Akta dalībnieces.

32. pants

Šā Akta denonsācija

(1) [ Oficiāls paziņojums ] Jebkura dalībpuse var denonsēt šo Aktu ar ģenerāldirektoram adresētu oficiālu paziņojumu.

(2) [ Stāšanās spēkā diena ] Denonsācija stājas spēkā vienu gadu kopš dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis šo oficiālo paziņojumu, vai jebkurā vēlākā dienā, kas norādīta oficiālajā paziņojumā. Tā neskar šā Akta piemērošanu jebkuram starptautiskajam pieteikumam, kura izskatīšana vēl turpinās, un jebkurai starptautiskajai reģistrācijai, kas ir spēkā attiecībā uz denonsējušo dalībpusi denonsācijas spēkā stāšanās dienā.

33. pants

Šā Akta valodas; parakstīšana

(1) [ Oriģinālteksti; oficiālie teksti ] (a) Šo Aktu paraksta vienā, angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā sastādītā eksemplārā, kura visi teksti ir vienlīdz autentiski.

(b) Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētām valdībām, izveido oficiālus tekstus tādās citās valodās, kādas var norādīt Asambleja.

(2) [ Termiņš parakstīšanai ] Šis Akts paliek atklāts parakstīšanai Organizācijas galvenajā mītnē vienu gadu kopš tā pieņemšanas.

34. pants

Depozitārijs

Šā Akta depozitārija funkcijas veic ģenerāldirektors.

DEKLARĀCIJA

par tiešu iesniegšanu

Padomes priekšsēdētājs, deponējot pievienošanās dokumentu PIĪO ģenerāldirektoram, pievienošanās dokumentam pievieno šādu deklarāciju:

„Eiropas Kopiena deklarē, ka starptautiskos pieteikumus nevar iesniegt ar tās Biroja starpniecību.”

DEKLARĀCIJA

par individuālo maksu sistēmu

Padomes priekšsēdētājs, deponējot pievienošanās dokumentu PIĪO ģenerāldirektoram, pievienošanās dokumentam pievieno šādu deklarāciju:

„Eiropas Kopiena deklarē, ka saistībā ar katru starptautisko reģistrāciju, kurā tā norādīta, un saistībā ar starptautiskās reģistrācijas atjaunošanu, kas izriet no šāda starptautiska pieteikuma, noteiktā maksa par norādījumu, kas minēta Ženēvas akta 7. panta 1. punktā, aizstāj ar individuālu maksu par norādījumu, kura summa ir …”[18]

DEKLARĀCIJA

par aizsardzības ilgumu Eiropas Kopienā

Padomes priekšsēdētājs, deponējot pievienošanās dokumentu PIĪO ģenerāldirektoram, pievienošanās dokumentam pievieno šādu deklarāciju:

„Eiropas Kopiena deklarē, ka tās tiesību aktos noteiktais maksimālais aizsardzības ilgums ir 25 gadi.”

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

Politikas joma: preču un pakalpojumu iekšējais tirgus Darbība: sagatavot Eiropas Kopienas pievienošanos Ženēvas aktam par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju |

DARBīBAS NOSAUKUMS. PRIEKšLIKUMS PADOMES LēMUMAM, AR KO APSTIPRINA EIROPAS KOPIENA PIEVIENOšANOS HāGAS VIENOšANāS PAR [RūPNIECISKO] DIZAINPARAUGU STARPTAUTISKO REģISTRāCIJU ŽENēVAS AKTAM, KURš PIEņEMTS 1999. GADA 2. JūLIJā. |

1. BUDŽETA POZĪCIJA(-AS)

2. KOPĒJIE SKAITĻI

2.1. Kopējais piešķīrums darbībai (B daļa): miljoni EUR saistībām

Nepiemēro

2.2. Piemērošanas periods:

(sākuma un beigu gads)

Sākums: spēkā stāšanās datums

Beigas: nenoteikts laiks

2.3. Kopējie paredzamie daudzgadu izdevumi.

a) Saistību apropriāciju/ maksājumu apropriāciju grafiks (finanšu atbalsts) (sk. 6.1.1. punktu) .

Nav.

b) Tehniskās un administratīvās palīdzības un atbalsta izdevumi (sk. 6.1.2. punktu) .

Nav.

c) Kopējā cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu finansiālā ietekme (sk. 7.2. un 7.3. punktu).

Miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | Kopā |

Saistības/ maksājumi | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

KOPĀ a+b+c |

Saistības | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Maksājumi | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

2.4. Saderība ar finanšu plānošanu un finanšu perspektīvu

[X] Priekšlikums ir saderīgs ar pastāvošo finanšu plānošanu.

Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu perspektīvas pozīcijas pārplānošanu.

Iespējams, ka priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu.

2.5. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

[X] Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus (saistīts ar tehniskiem aspektiem, kas skar pasākuma īstenošanu)

VAI

Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Nepiemēro

3. BUDŽETA RAKSTUROJUMS

Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Pieteikuma iesniedzēju valstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

Neobl. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 5 |

4. JURIDISKAIS PAMATS

EK Līguma 308. pants saistībā ar EK Līguma 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punktu

5. APRAKSTS UN PAMATOJUMS

5.1. Kopienas atbalsta nepieciešamība

5.1.1. Sasniedzamie mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot saikni starp Kopienas dizainparaugu sistēmu un starptautiskās reģistrācijas sistēmu, kas izveidota ar Hāgas sistēmas Ženēvas aktu. Šī saikne nodrošinās to, lai dizainparaugu autori varētu iesniegt tādu vienotu starptautisko pieteikumu PIĪO Starptautiskajā birojā, kurā, citu līgumslēdzēju pušu starpā, norādīta Eiropas Kopiena, lai iegūtu aizsardzību Kopienas dizainparaugu sistēmā.

5.1.2. Pasākumi, kas veikti saistībā ar iepriekšēju (ex-ante) novērtēšanu

Eiropas Kopiena jau ir apliecinājusi, ka tai ir liela interese par Hāgas sistēmu, kad tā nolēma aktīvi piedalīties starptautiskajās sarunās, kuru rezultāts bija diplomātiskā konference 1999. gadā Ženēvā, kad pieņēma jauno aktu. Organizācijas, kas pārstāv gan Kopienas dizainparaugu sistēmas, gan starptautiskās reģistrācijas potenciālos lietotājus, atkārtoti izteica noteiktu interesi izveidot saikni starp abām sistēmām. Komisija 2004. gadā uzsāka apspriedes ar ieinteresētajām personām (dalībvalstīm, uzņēmumiem un profesionālajām organizācijām, un privātām uzņēmējsabiedrībām) par EK pievienošanās Hāgas sistēmai iespējamo ekonomisko ietekmi. Lielākajā daļā atbilžu gandrīz vienprātīgi atbalstīta ideja, ka Kopienai tuvākajā laikā jāpievienojas Ženēvas aktam.

5.1.3. Pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējas (ex-ante) novērtēšanas

Nepiemēro.

5.2. Paredzētā darbība un budžeta atbalsta pasākumi

Ar ierosināto lēmumu Padomes priekšsēdētāju pilnvaro PIĪO ģenerāldirektoram deponēt dokumentu, kas vajadzīgs, lai pievienotos Ženēvas aktam, un tajā ir deklarācijas, ko izdara pievienošanās dokumentā. Ar priekšlikumu pilnvaro Komisiju pēc Kopienas pievienošanās Ženēvas aktam pārstāvēt Kopienu Hāgas Savienības Asamblejā. Priekšlikums neparedz finansiālu palīdzību.

5.3. Īstenošanas metodes

Pēc koordinācijas attiecīgajā Padomes darba grupā vai ad hoc sanāksmēs, ko sasauc ar PIĪO saistītā darba gaitā, Komisijai Kopienas vārdā būs jārisina sarunas ar Hāgas Savienības Asambleju.

6. FINANSIĀLĀ IETEKME

6.1. Kopējā finansiālā ietekme uz B daļu — (visā plānošanas periodā)

Nepiemēro

6.2. Izmaksu aprēķins ar B daļā paredzēto pasākumu (visā plānošanas periodā)

Nepiemēro

7. IETEKME UZ PERSONĀLU UN ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

7.1. Ietekme uz cilvēkresursiem

Amatu veidi | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus | Kopā | No darbības izrietošo uzdevumu apraksts |

Pastāvīgo amatu skaits | Pagaidu amatu skaits |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | A B C | 0,5 A | 0 | 0,5 A | Vajadzības gadījumā var pievienot uzdevumu pilnīgāku aprakstu. Sagatavošanās Padomes un Parlamenta sanāksmēm un to apmeklēšana, lai priekšlikuma pieņemšanas gaitā to pārrunātu. Sagatavošanās Hāgas Savienības sanāksmēm un dalība tajās, nostājas koordinēšana ar dalībvalstīm. |

Citi cilvēkresursi | 0 | 0 | 0 |

Kopā | 0,5 | 0 | 0,5 |

7.2. Kopējā finansiālā ietekme uz cilvēkresursiem

Cilvēkresursu veids | Summa (EUR) | Aprēķina metode * |

Ierēdņi Pagaidu darbinieki | 54 000 | Gada izmaksas uz ierēdni EUR 108 000 |

Citi cilvēkresursi (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā | 54 000 |

Summas ir kopējie izdevumi divpadsmit mēnešos.

7.3. Citi administratīvie izdevumi, kas izriet no darbības

Nepiemēro

I. Kopsumma gadā (7.2. + 7.3.) II. Darbības ilgums III. Darbības kopējās izmaksas (I ( II) | EUR 54 000 2006–2011 EUR 324 000 |

8. TURPMĀKI PASĀKUMI UN NOVĒRTĒŠANA

8.1. Turpmāki pasākumi

Nepiemēro.

8.2. Plānotās novērtēšanas pasākumi un grafiks

Pastāvīga novērtēšana būs iespējama, veicot tādas starptautiskās reģistrācijas uzraudzību, kurā norādīta Kopienas dizainparaugu sistēma.

9. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Priekšlikums neparedz finansiālu palīdzību.

[1] OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

[2] ITSB ir izveidots saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

[3] Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija. Piecas ES dalībvalstis no pavisam 18 valstīm ir kļuvušas par Ženēvas Akta pusēm (Igaunija, Latvija, Slovēnija, Spānija un Ungārija). Atjauninātās redakcijas tiks publicētas PIĪO tīmekļa vietnē: www.wipo.int.

[4] OV L 296, 14.11.2003., 20. lpp.

[5] Šis noteikums attiecas uz valstīm, kam ir kopējs birojs, piemēram, uz Beniluksa valstīm.

[6] Šajā ziņā Ženēvas Akts atšķiras no Madrides Protokola par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kura 2. panta 2. punktā noteikts, ka starptautiskos pieteikumus Starptautiskajā birojā iesniedz ar tā biroja starpniecību, kurā iesniegts pamatiesniegums un kurā veikta pamatreģistrācija.

[7] Kopējās maksās, kas maksājamas saistībā ar starptautisko pieteikumu, ietilpst i) pamatmaksa; ii) standarta maksa par norādījumu vai individuāla maksa par norādījumu, iii) maksa par publikāciju. Šīs maksas maksājamas, iesniedzot starptautisko pieteikumu, izņemot publicēšanas atlikšanas pieprasījumu. Sk. kopīgā reglamenta 12. noteikumu.

[8] Šie jautājumi ir publikācijas atlikšana (11. pants); dizainparauga vienotība (13. pants); konkrēti prasītie dizainparauga skati (9. noteikums); īpašas prasības pieteikuma iesniedzējam (8. noteikums); drošības pārbaudes (13. noteikums); pašnorādījuma aizliegums (14. pants); starptautiskā pieteikuma obligātais saturs (5. pants un 7. noteikums); termiņa pagarinājums atteikuma paziņošanai un diena, no kuras rūpnieciskais dizainparaugs ir aizsargāts (18. noteikums); vairāku valstu kopēji biroji (19. pants) un netieši valodu režīms valsts biroju un Starptautiskā biroja saziņai (6. noteikums),

[9] OV L 341, 17.12.2002., 28. lpp.

[10] OV L 341, 17.12.2002., 54. lpp.

14 OV C […], […], […]. lpp.

15 OV C […], […], […]. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.

[12] OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp. Regula grozīta ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[13] Pieņemot 10. pantu, diplomātiskā konference uzskatīja, ka šajā pantā nav paredzēts nekas tāds, kas pieteicējam vai īpašniekam, vai personai, kura saņēmusi pieteicēja vai īpašnieka piekrišanu, liegtu iegūt starptautisko pieteikumu vai starptautisko reģistrāciju.

[14] Pieņemot 12. panta 4. daļu, 14.panta 2. daļas b) punktu un 18. noteikuma 4. daļu, diplomātiskā konference uzskatīja, ka iestāde, kas nosūtījusi paziņojumu par atteikumu, atteikumu var atsaukt, paziņojot, ka attiecīgā iestāde nolēmusi akceptēt starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas attiecībā uz rūpnieciskajiem dizainparaugiem vai dažiem rūpnieciskajiem dizainparaugiem, uz kuriem attiecas paziņojums par attiecīgo atsaukumu. Tā arī uzskatīja, ka termiņā, kas atvēlēts atteikuma paziņojuma nosūtīšanai, iestāde nosūta attiecīgu ziņojumu, ka tā nolēmis akceptēt starptautiskās reģistrācijas sekas, pat ja tas nav nosūtījis šādu paziņojumu par atteikumu.

[15] Sk. 19. zemsvītras piezīmi.

[16] Pamatojoties uz finanšu analīzi, kas iekļauta ietekmes novērtējumā par Eiropas Kopienas pievienošanos Ženēvas Aktam, Eiropas Komisija ierosinās grozīt Komisijas 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2246/2002 par nodevām [maksām], kas maksājamas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) [Maksu, īstenošanas noteikumu un iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi)] par Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu (OV L 341, 17.12.2002., 54. lpp.).