[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.11.2005

COM(2005) 608 galīgā redakcija

2005/0246 (COD)

Īstenot Kopienas Lisabonas programmu Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu

(Modernizētais Muitas kodekss)

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 1543}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Pašreizējais Kopienas Muitas kodekss, Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92, ir novecojis. Tajā nav ņemtas vērā ne radikālās pārmaiņas vidē, kurā notiek starptautiskā tirdzniecība, it īpaši straujais un neatgriezeniskais informācijas tehnoloģiju izmantošanas un elektronisko datu apmaiņas pieaugums, ne pārmaiņas muitas darbības mērķos. Tas apdraud muitošanas efektivitāti un uz risku balstītās pārbaudes iekšējā tirgū. Ir jāņem arī vērā Padomes tirdzniecības sekmēšanas programma saistībā ar Dohas Attīstības programmu, kā arī prasības, kas izriet no nepieciešamības izvērtēt aizvien lielākos draudus drošībai un drošumam, nodrošinot kontroli pie Kopienas ārējās robežas. Muitas kodeksa modernizēšana, muitas procedūru un procesu racionalizācija un noteikumu pieņemšana par kopīgiem IT sistēmu standartiem: īstenos elektroniskās pārvaldības iniciatīvu muitas jomā; izpildīs apņemšanos ieviest „labāka regulējuma” iniciatīvu šajā jomā, izveidojot vienkāršākus, labāk strukturētus noteikumus un pārgrupējot vairākas regulas; veicinās to uzņēmumu konkurētspēju, kas darbojas Kopienā vai sadarbojas ar to, tādējādi nodrošinot ekonomisko izaugsmi; palielinās drošību un drošumu pie ārējās robežas, kad, izmantojot kopīgu IT struktūru, tiks ieviesti un pārvaldīti kopīgi standarti (tostarp riska analīzes standarti); mazinās krāpšanas iespējamību; veicinās labāku saskanību ar citām Kopienas politikās jomām, piemēram, netiešo nodokļu, lauksaimniecības, tirdzniecības, vides, veselības un patērētāju aizsardzības politiku un nodrošinās efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz īstenošanas noteikumiem, norādēm un paskaidrojumiem, kā arī paredzēs to, ka Komisija pieprasīs valsts pārvaldes iestādēm atsaukt lēmumu. Šādas plašas pārmaiņas nevar panākt, turpmāk grozot pašreizējo Kopienas Muitas kodeksu, bet gan veicot tā pamatīgu pārbaudi, t.i., aizstājot to ar modernizētu Kopienas Muitas kodeksu. |

Vispārējs konteksts Šis priekšlikums jāskata saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju, kuras mērķi ir padarīt Eiropu par ieguldījumiem un darbam pievilcīgāku vietu, kur izaugsmi virza zināšanas un jauninājumi, un politika ļauj komersantiem ES radīt vairāk un labākas darba vietas. Šis priekšlikums tika izstrādāts, arī lai sasniegtu elektroniskās pārvaldības mērķus, ļaujot uzņēmumiem ar elektroniskās muitas starpniecību izmantot priekšrocības, ko sniedz modernās tehnoloģijas, un tādejādi atvieglojot tirdzniecību. Komisijas priekšlikumi izveidot vienkāršu un datorizētu muitas un tirdzniecības vidi tika pozitīvi vērtēti un atbalstīti Padomes 2003. gada decembra rezolūcijā, kas apstiprināja Komisijas priekšlikumus par muitas noteikumu un procedūru modernizēšanu un reglamentējošo noteikumu izstrādi, kas atbalstītu pārveidotās muitas procedūras datorizētā sistēmā. Kopš 1992. gada, kad tika pieņemts pašreizējais kodekss, tas kopumā nav pārskatīts, izdarītas tikai nelielas izmaiņas, kas attiecas uz konkrētām problēmām. Tajā procedūras joprojām balstās uz darījumiem, kuros izmanto papīra dokumentus, un, kaut arī elektroniskā muitošana, izmantojot valsts datorizēto sistēmu, tagad drīzāk ir prasība, nevis izņēmums, Kopienas tiesību aktos nav paredzēts, ka šādas sistēmas lietojamas obligāti. Kopienas mērogā IT muitošanas lietojumprogrammu nemaz nav, tomēr jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma JDTS ir veiksmīgs piemērs, kas liecina, ka šādas sistēmas var ieviest, un paver jaunas iespējas izveidot līdzīgas lietojumprogrammas citos muitas režīmos. Turklāt muitas uzdevums vairs nav tik daudz muitas nodokļu iekasēšana, kas pēdējos 20 gados ir ievērojami samazinājušies, bet vairāk ir beztarifu pasākumu piemērošana, tostarp jo īpaši tādu pasākumu piemērošana, kas saistīti ar drošību un drošumu, lai cīnītos pret viltotām precēm, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotikām, un sanitāro, veselības, vides un patērētāju aizsardzības pasākumu piemērošanu, kā arī PVN un akcīzes nodokļu iekasēšanu, preces ievedot, vai atbrīvošanu no šiem nodokļiem, preces izvedot. Muitas kodekss jāpielāgo, lai tas gan atbilstu muitas un tirdzniecības elektroniskajai videi, gan reglamentētu to. Turklāt gan komersanti, gan muitas pārvaldes atbalstīja iespēju veikt pamatīgu muitas noteikumu reorganizāciju, lai padarītu tos vienkāršākus un labāk strukturētus. Tāpat paplašinātajā Kopienā un elektroniskās tirdzniecības vidē vajadzīgas krasas pārmaiņas Kodeksā, lai nodrošinātu, ka nodokļus iekasē visatbilstošākajā vietā, tas ir, vietā, kur reģistrēts komersants (centralizēta muitošana). Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt vienotus standartus, tostarp attiecībā uz riska analīzi un naudas sodiem, ko uzliek muitas iestādes. Pēdējo no minētā var sasniegt, vienīgi izmantojot vienotu Kopienas sistēmu, attiecībā uz kuru Komisija drīzumā apspriešanai iesniegs priekšlikumu. Ir arī jāuzlabo to saskanība ar citām Kopienas politikas jomām, piemēram, netiešo nodokļu, lauksaimniecības, tirdzniecības, vides, veselības un patērētāju aizsardzības politiku. Ja šīs pārmaiņas kodeksā netiks izdarītas, uzņēmumi Eiropā tiks kavēti pilnībā izmantot priekšrocības, kuras sniedz mūsdienīgāki starptautiskās tirdzniecības nosacījumi, tas savukārt ietekmēs to darbību aizvien lielākas konkurences vidē. Novecojušas procedūras, procesi un citi muitas noteikumi, kas tika izstrādāti videi, kurā izmanto papīra dokumentus, palielinās arī krāpšanas iespējamību, apdraudēs drošumu un drošību pie ārējās robežas un vājinās muitas kā galvenās robežu aizsardzības un uzraudzības iestādes lomu starptautiskajā preču apritē. |

Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma jomā Padomes 1992 gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi. Ar priekšlikumu un tā īstenošanas noteikumiem tiks aizstātas iepriekš minētās regulas, kā arī turpmāk minētās regulas un to īstenošanas noteikumi, kas ir iekļauti jaunajā kodeksā: Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos, Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu, Padomes 2001. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus. |

Saskanība ar citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem Priekšlikums ir saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju un elektroniskās pārvaldības iniciatīvu. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Modernizētā Muitas kodeksa projekta jaunās versijas kopš 2004. gada maija tika apspriestas ar dalībvalstu muitas pārvaldēm, Muitas kodeksa komitejā un ar Eiropas nozaru organizācijām, Tirdzniecības kontaktu grupas sanāksmēs. 2004. gada vasarā notika atklāta apspriede internetā. Sagatavojot kodeksa pārskatīto versiju, ar ko ieinteresētās personas tika iepazīstinātas plašā seminārā Budapeštā 2005. gada aprīlī, ņēma vērā daudzos komentārus, ko saņēma no dažādiem komersantiem, dalībvalstīm un trešām valstīm. Turklāt Eiropas nozaru organizācijām un muitas pārvaldēm tika nosūtītas anketas, lai saņemtu atbildes par iespējamajām izmaksām un ienākumiem, īstenojot modernizēto Muitas kodeksu. |

Atbilžu kopsavilkums un kā tās ir ņemtas vērā Reakcija uz Komisijas priekšlikumu apspriedēs un Budapeštas konferencē bija galvenokārt labvēlīga; tomēr, izstrādājot priekšlikuma galīgo projektu, tika ņemti vērā daži īpaši komentāri. Uz anketu par ietekmi saņemtās atbildes un rezultāti ir apkopoti ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikuma projektam. |

Atklāta apspriede internetā notika no 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 15. septembrim. Komisija saņēma 56 atbildes. Rezultāti, tostarp Komisijas atbildes par to, kā ņemti vērā izteikumi, ir pieejami http://europa.eu.int/comm/taxation_customs/resources/documents/CustomsCode_table pdf. |

Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana |

Neatkarīgs ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Tiesību aktus nemaina. Izmantojot šo iespēju, turpinātu piemērot pašreizējo Muitas kodeksu, kas nesen grozīts, taču tas izstrādāts astoņdesmitajos gados un stājies spēkā deviņdesmitajos gados. Darījumus, kuros izmanto papīra dokumentus, arī turpmāk uzskatītu par standarta procedūru. Muitas procedūras un procesi arī turpmāk būtu nevajadzīgi sarežģīti, un noteikumi neatspoguļotu ekonomisko realitāti, kas muitas pārvaldēm un komersantiem aizvien vairāk sarežģītu novecojušo noteikumu piemērošanu modernā vidē. Nesen publicētie ar drošību saistītie Muitas kodeksa grozījumi varētu palielināt izpildes izmaksas līdz apmēram 1200 miljoniem euro, ko varētu daļēji samazināt ar dažām valstu IT iniciatīvām; tas arī varētu palielināt Komisijas un dalībvalstu ieguldījumus no 50 līdz 60 miljoniem euro gadā nepieciešamās IT infrastruktūras īstenošanai. Dalībvalstis, nepārveidojot muitas darbību, joprojām varētu apņemties datorizēt muitas noteikumus un procedūras pašreizējā tiesiskajā regulējumā un izveidot sadarbspējīgas muitas sistēmas gan pašā dalībvalstī, gan attiecībā uz citām dalībvalstīm. Taču tas neļautu pilnīgi pāriet uz elektronisku vidi, jo komersantiem saglabātos iespēja iesniegt papīra, nevis elektroniskās muitas deklarācijas. Visticamāk savstarpējā sadarbība attiektos tikai uz muitas pārvaldēm, jo Muitas kodeksā nebūtu juridisku saistību par vienotas nodokļu deklarācijas īstenošanu. Komersantiem pieeja būtu tikpat ierobežota kā šobrīd, kad pastāv tikai atsevišķu valstu nesaskaņotas saskarnes. Pakalpojumu sniedzējus un pārvaldes varētu mudināt izveidot vienotus pieejas punktus, kur komersanti varētu iesniegt deklarācijas kompetentajām muitas iestādēm, izmatojot pašreizējo saskarni, tādejādi izvairoties no daudzkārtējiem lieliem ieguldījumiem, taču dalībvalstīm nebūtu juridiski saistoši veikt ieguldījumus šādās sistēmās. Tas ierobežotu komersantu iespējas izmantot vienkāršošanas sniegtās priekšrocības, piemēram, centralizētu muitošanu un vienotu nodokļu deklarāciju, kā arī lēmumus, kas attiecas uz visu Kopienu. Vienīgi turpmāk harmonizējot noteikumus un procedūras Eiropas Kopienas līmenī, mēs varēsim pilnībā izmantot jaunā elektroniskā muitas režīma sniegtās priekšrocības jaunās darījumdarbības un komerciālās realitātes kontekstā. Ar šādiem noteikumiem tiktu kavēta arī Eiropas mēroga stratēģiju un procesu, tostarp kopējo programmatūru, attīstība. Starptautiskiem uzņēmumiem bieži nāktos vēl aizvien izmantot vietējo pārstāvju pakalpojumus vai dibināt filiāles visās dalībvalstīs, kurās tie darbojas, pat tad, ja būtu iespējams izmantot elektroniskas muitas procedūras. Tas varētu samazināt iepriekš minētās ar drošību saistītās atbilstības izmaksas par aptuveni 15 %; tomēr var rasties papildu izdevumi no aptuveni 40 līdz 50 miljoniem euro gadā. Muitas kodeksu modernizē. Izmantojot šo iespēju, tiktu izveidots atbilstīgs tiesisks regulējums un darbs elektroniskas muitas izveidē kļūtu daudz vienkāršāks. Izmantojot šo iespēju, elektroniskā muita galvenokārt nozīmē „efektīvu muitu”, tajā pamatīgi pārveidota muitas darbība, kas kļūst par saskaņotu pakalpojumu kopumu. IT ziņā šī stratēģija saistīta ar nelielu risku, jo visām nozīmīgajām darbībām un ieguldījumiem Kopienas vai valsts līmenī ir stabils tiesisks pamats. Šī iespēja ļautu mazināt juridisko sarežģītību, nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus komersantiem, atcelt ierobežojumus muitas aģentiem, attīstīt muitas informācijas portālu, nodrošinātu sadarbspējīgas un pieejamas automatizētas muitas sistēmas, vienotus pieejas punktus, vienotas nodokļu deklarācijas pakalpojumus un pilna apjoma apkalpošanas preču kontroli, ko veic visas iestādes, kuras iesaistītas preču apritē pāri Kopienas robežām. Šī iespēja ne tikai ievērojami mazinātu krāpšanas iespējamību, bet arī atvieglotu tirdzniecību. Var sasniegt visus modernizēšanas un racionalizēšanas mērķus un izveidot pilnīgi elektronizētu muitas un tirdzniecības vidi. Uzņēmumi varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabotā autorizācijas programma, atvieglojot un vienkāršojot procesus. Ar zināmiem nosacījumiem tie varēs izmantot centralizētu muitošanu, kas nodrošina iespēju izmantot vienu muitas iestādi ES. Informācija būtu vieglāk pieejama, izmantojot kopīgus muitas informācijas portālus, un sadarbība ar dažādām kompetentajām iestādēm notiktu ar vienotas iestādes starpniecību. Šāda „efektīvas muitas” risinājuma izmaksas acīmredzami būtu lielākas nekā iepriekšējā variantā, un tas prasītu papildu ieguldījumus no 40 līdz 50 miljoniem euro gadā līdz 2013. gadam Komisijai un dalībvalstīm kopā. Tomēr, kad sistēma pilnībā darbosies, ieņēmumi var sasniegt 2500 miljonus euro gadā — tas var notikt ne agrāk kā 2009. gadā. Šīs iespējas peļņas un zaudējumu slieksnis tiks sasniegts 2010. gadā. |

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas iekļauts darba programmā, attiecīgais ziņojums pieejams: http://europa.eu.int/comm/taxation_customs/common/consultations/customs/index_en htm. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Aizstāt pašreizējo Kopienas Muitas kodeksu un 1. punktā minētās saistītās regulas ar modernizēto Muitas kodeksu, kas racionalizē muitas procedūras un nosaka pamatu pieejamām, sadarbspējīgām muitošanas sistēmām ES līmenī. |

Juridiskais pamats Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 26., 95., 133. un 135. pants |

Subsidiaritātes princips Šis priekšlikums ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē. Tādēļ subsidiaritātes princips nav piemērojams. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, pamatojoties uz šādu(-iem) apsvērumu(-iem). |

Modernizētais Muitas kodekss, kas ietverts priekšlikumā, ir izveidots cik iespējams vienkāršs, lai saistībā ar tā īstenošanas noteikumiem, norādījumiem un paskaidrojumiem nodrošinātu tā vienādu piemērošanu visā Kopienā. Šo mērķi nevarētu sasniegt ar direktīvu. |

Vienkāršot procedūras ir ļoti svarīgi, lai veiksmīgi pārietu uz elektronisku muitas vidi. Tā arī mazinās apgrūtinājumu muitas pārvaldēm un komersantiem, kam pašreizējā kodeksa jaunāko grozījumu dēļ jau ir jāiegulda līdzekļi elektroniskajās sistēmās drošības apsvērumu dēļ. |

Instrumentu izvēle |

Ierosinātie instrumenti: regula. |

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. Tā kā Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz ārējo tirdzniecību, tikai regula var nodrošināt muitas tiesību aktu vienādu piemērošanu. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Dalībvalstīm un komersantiem būs jāiegulda līdzekļi pieejamu, sadarbspējīgu muitošanas sistēmu izveidē. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu publiskām iestādēm (ES vai valsts), administratīvo procedūru vienkāršošanu privātpersonām. |

Papildus vienkāršākai struktūrai un saskaņotākai terminoloģijai jauno Kodeksu, kurā ir mazāk pantu un vienkāršāki noteikumi, raksturo uz klientu vērsta pieeja, tajā izmantotas vispār saprotamas tādu darbību definīcijas kā ievešana, izvešana, aprite, uzglabāšana, preču apstrāde vai izmantošana. Ar to pieņemta uz procesu vērsta pieeja, uz līdzīgām procedūrām attiecinot kopīgus noteikumus, kuros ir mazāk izņēmumu; dažas procedūras tiks atceltas, citas apvienotas vai saskaņotas, trīspadsmit dažādo muitas apstiprināto režīmu vai lietojumu vietā atstājot tikai trīs galvenās procedūras — ievešanu, izvešanu un īpašās procedūras — visas ar saskaņotiem noteikumiem, proti, attiecībā uz pilnvarām, garantijām un muitas parādu. Tādējādi vairāk nekā divas trešdaļas no pašreizējā kodeksa 258 pantiem ir grozītas, saskaņotas vai pārnestas uz īstenošanas noteikumiem. Šis modernizētais kodekss, ko papildinās konsolidēti un vienkāršāki īstenošanas noteikumi, kā arī paskaidrojuma raksti un pamatnostādnes, ļaus dalībvalstīm labāk un saskanīgāk interpretēt un piemērot muitas noteikumus, kas būs ļoti izdevīgi komersantiem. |

Ja saistītas procedūras apvienos vai saskaņos, vajadzēs mazāk speciālistu; mazāk vajadzēs arī apmācību, mazāk pūļu būs jāvelta muitas noteikumu īstenošanas programmu izstrādei, un tas ļaus nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus riska zonās, tādejādi palielinot drošību un mazinot pārkāpumu iespējamību. Pārvaldes, kuras ir uzsākušas personāla samazināšanu vai ir jau to izdarījušas, varēs izmantot šādas pieejas priekšrocības. |

Vienkāršāka struktūra un maksimāli daudz kopīgu elementu dažādos procesos nozīmē pieejamākus noteikumus un to, ka būs vajadzīgs mazāk pūļu programmu izstrādei, kas nodrošinātu atbilstību muitas noteikumiem. Komersanti varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz labāka un skaidrāka muitas noteikumu interpretācija un piemērošana. |

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas Darba un likumdošanas programmā ar numuru 2004/TAXUD-015. |

Spēkā esošu tiesību aktu atcelšana Pieņemot priekšlikumu, būs jāatceļ spēkā esošie tiesību akti. |

Priekšlikuma detalizēts skaidrojums I SADAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI Jaunajā dokumentā noteikts pamatuzdevums, kurā raksturota muitas pārvalžu loma un mērķi un norādīts, ka muitas tiesību aktos ieļauts muitas tarifs, kas netika iekļauts iepriekšējā kodeksā, ko vajadzēja labot. Ir ieviests princips par elektronisko deklarāciju un elektronisko datu apmaiņu starp muitas pārvaldēm, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, kā arī tiesiskais pamats brīvprātīgai papildu informācijas apmaiņai starp komersantiem un muitas iestādēm. Ir mainīti noteikumi par pārstāvjiem, atceļot iepriekšējos ierobežojumus, jo tie nav saderīgi ne ar elektronisko vidi, ne ar vienotā tirgus principiem. Kodeksa pārskatīšana atbilst arī vispārējai pieejai, saskaņā ar kuru visi pilnvarojumi pieņemt īpašus valsts noteikumus tiek izslēgti no kodeksa, izņemot tos, kas attiecas uz muitas kontroles organizēšanu. Ir paplašināta Atzīto komersantu programmas sistēma, kas iekļauta kodeksā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 648/2005. Kodeksa noteikumi ir saskaņā ar Pamattiesību hartu, kas paredz, ka ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai pirms tiek pieņemts kāds lēmums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ieskaitot lēmumus par pēcmuitošanas piedziņu un atmaksāšanas atteikumiem vai maksājumu atvieglojumiem. Ir precizēts, ka dažu personu prasības var apstiprināt ar lēmumu, un šie lēmumi ir spēkā visā Kopienā, ja nav noteikts citādi, un noteikumus par lēmumiem piemēro arī tad, ja muitas iestādes pieņem lēmumu par pārsūdzībām. Ir ieviests arī princips, kas paredz katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms visiem individuālajiem pasākumiem, kas personu var ietekmēt negatīvi. Ar priekšlikumu paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina efektīvus, proporcionālus un samērīgus muitas sodus. Lai pastiprinātu atbilstību visā iekšējā tirgū, vēlākā posmā Padomei un Eiropas Parlamentam tiks iesniegts priekšlikums par vienotu sodu sistēmu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem. Iekļaujot kontroles vai formalitāšu izņēmumus šajā sadaļā, var atcelt Padomes 1991. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 3925/91. Visas situācijas, kad muitas pārvaldes var atgūt izdevumus vai iekasēt maksas, ir apkopotas vienā pantā, nevis vairākos. Maksas par iespēju veikt atliktos maksājumus ir atceltas. Valūtas maiņas noteikumi ir konsolidēti un saskaņoti ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71; noteikumu sīkāks apraksts jāparedz Muitas Kodeksa īstenošanas noteikumos (MKĪN). II SADAĻA. FAKTORI, KAS NOSAKA IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻU, KĀ ARĪ CITU PAREDZĒTO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU Jaunie noteikumi ir saskaņoti ar 1994. gada Marrākešas Nolīguma 3. pantu par izcelsmes noteikumiem. Kad starptautiskā saskaņošana būs pabeigta, jaunos izcelsmes noteikumus varēs iekļaut MKĪN. Papildus ir norādīts, ka nepreferenciālie izcelsmes noteikumi attiecas arī uz to Kopienas pasākumu piemērošanu, kas nav saistīti ar tarifiem vai tirdzniecību. Saskaņā ar komitejas procedūru ir jāpieņem arī visi autonomie izcelsmes noteikumi, kas ir piemērojami visos preferenciālajos režīmos, ieskaitot Seūtu un Meliļu, kā arī piemērojami aizjūras zemēm un teritorijām, kas uzskaitītas EK līguma II pielikumā. Panti, kas vispār attiecas uz vērtēšanas jautājumiem, ir sagrupēti kopā, nodrošinot vispārēju tiesisku pamatu īstenošanas noteikumu pieņemšanai, proti, kad ES pieņems saistības un pienākumus attiecībā uz PTO Nolīgumu par muitas vērtējumu, tostarp PTO Muitas vērtēšanas komitejas lēmumus. III SADAĻA. MUITAS PARĀDS UN GARANTIJAS Lai modernizētu un vienkāršotu muitas parāda noteikumus, ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas, jo muitas parādam ir jābūt atkarīgam no objektīviem apstākļiem, nevis no iesaistīto personu nevērības. Tas ir saskaņā ar Kioto Konvenciju, kas paredz atmaksāt nodokļus, ja konstatē pārmaksu to kļūdaina novērtējuma dēļ (Vispārīgais pielikums, 4. nodaļa, 18. standarts). Administratīvie sodi ir piemērotāka reakcija uz muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos, kad muitas iestādes var noteikt, ka muitas procedūra izbeigta vai atcelta saskaņā ar muitas noteikumiem. Saistībā ar ierosināto jauno pienākumu sadali starp muitas punktiem un muitas iestādēm, tiek ierosināts, ka muitas parāds parasti rodas vietā, kur reģistrēts procedūras veicējs vai pilnvara, izņemot gadījumus, kad procedūras veicējs nav reģistrēts Kopienas muitas teritorijā vai ir izdarīts pārkāpums — tad, tāpat kā pašreiz, jāpiemēro atlikušie noteikumi. Kioto Konvencijas Vispārīgā pielikuma 4. nodaļa nodokļu noteikšanas faktorus, apstākļus un noteikšanas laiku atstāj valsts vai Kopienas tiesību aktu kompetencē, tāpēc nav prasības saglabāt pašreizējos sarežģītos muitas parāda noteikšanas noteikumus, kas saistīti ar atlikšanas procedūrām, brīvajām zonām un brīvajām noliktavām. Projekta III sadaļas noteikumi, kas attiecas uz „muitas parādu un garantijām”, paredz līdzsvarotu pieeju starp tirdzniecības interesēm, īpaši vispārīgo iespēju mazināt garantijas summu iespējamu parādu gadījumā un paplašināt to gadījumu loku, kuros muitas parādu var dzēst, un Kopienas un dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību, ko uzlabojis garantijas seguma paplašinājums, kurš paredzēts, lai nodrošinātu muitas parāda summu. Iekšējā tirgus darbību uzlabos tādu pasākumu saskaņošana kā termiņi paziņošanai par muitas parāda summu, ja par rīcību, kuras dēļ izveidojies muitas parāds, paredzēta kriminālatbildība, kā arī noteikumi par nokavējuma procentu iekasēšanu. IV SADAĻA. PREČU IEVEŠANA KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ Šajā sadaļā iekļautas ar drošību saistītās pārmaiņas Muitas kodeksā, kas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 648/2005, un šīs pārmaiņas vēl vairāk integrētas un konsolidētās, ņemot vērā vispārējo elektronisko deklarāciju ieviešanu, elektronisko datu apmaiņas ieviešanu starp muitas iestādēm, īpaši ievešanas kontroles sistēmu, un kopīgu portālu un vienotas nodokļu deklarācijas ieviešanu. Brīvo zonu atbrīvošana no muitas uzraudzības, kas ir drošības vājā vieta, ir atcelta; brīvās zonas kļūst par muitas procedūru, un uz tām, preces ievedot un saskaņā ar protokoliem attiecas muitas kontrole. Noteikumi par preču uzrādīšanu ir pārstrādāti, lai precizētu pienākumus un personu/-as, kas atbild par muitas informēšanu par preču ievešanu un nodošanu kontrolei. Termiņi, kad preces nododamas muitas procedūrām, ir atcelti, jo pagaidu glabāšana būs īpaša procedūra. V SADAĻA. MUITAS STATUSA UN PROCEDŪRU VISPĀRĪGI NOTEIKUMI Būtiskas pārmaiņas attiecas uz elektronisko deklarāciju, kas ir parasts muitas deklarācijas veids, un iepriekšējo vienkāršoto deklarāciju procedūru saskaņošanu, ieskaitot vietējo muitošanu. Pamatprincipi Kopienas preču statusa pieņemšanai un zaudēšanai no MKĪN ir pārnesti uz kodeksu. Sīki izstrādāti noteikumi arī turpmāk būs noteikti MKĪN. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz TIR vai ATA karnetēm, kam vajadzīga muitas deklarācija, elektroniskās deklarācijas kļūst par normu. Tā kā ir precizēts, ka nākotnē brīvās zonas kļūs par muitas procedūru, jāsaglabā pašreizējais atbrīvojums no prasības iesniegt muitas deklarāciju. Ja atļauts, piekļuvi elektroniskajai sistēmai var aizstāt elektroniskās deklarācijas nosūtīšanu. Arī pavaddokumentus var iesniegt elektroniski; dokumenti nav „jāpievieno” deklarācijai, ja tie ir pieejami muitai. Saskaņā ar Kioto Konvencijas principiem jaunais kodekss paredz, ka preču deklarāciju iesniedz, reģistrē un pārbauda pirms preču ievešanas un vieta, kurā iesniedz deklarāciju, jānošķir no vietas, kurā preces faktiski atrodas. Tāpat ir paredzēts noteikums par preču laišanu apgrozībā citur, nevis vietā, kur pieņemta muitas deklarācija, kas kopā ar iepriekšējo, vienkāršoto deklarācijas apvienošanu ar vietējo muitošanas procedūru, paredz „centralizētas muitošanas” īstenošanu. Saskaņā ar šo sistēmu atzīts komersants kopsavilkumu un/vai muitas deklarāciju var iesniegt elektroniski no savām telpām neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī preces ieved vai izved no Kopienas, tādejādi ļaujot komersantiem veikt visus darījumus ar ES vienā muitas iestādē. VI SADAĻA. LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM Tā kā laišana brīvā apgrozībā ir viena no vissvarīgākajām muitas procedūrām, ir lietderīgi šai procedūrai veltīt atsevišķu, kaut arī īsu sadaļu. Šī sadaļa attiecas arī uz precēm, ko laiž brīvā apgrozībā īpašos apstākļos, izņemot preces, uz kurām attiecas noteikumi par galapatēriņu, kas ietverti VII sadaļā (Īpašas procedūras), un tajā ietverts juridisks pamats noteikumiem no bijušās Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar ko izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas nosakāmi MKĪN. Šī ir pārredzamāka pieeja nekā dažu noteikumu noteikšana atsevišķā Padomes/Parlamenta regulā. VII SADAĻA. ĪPAŠAS PROCEDŪRAS Iepriekšējās atlikšanas procedūras ir sagrupētas un saskaņotas ar citiem līdzīgiem muitas apstiprinātiem režīmiem un lietojumiem četrās īpašās procedūrās: tranzīts (ārējais tranzīts, iekšējais tranzīts); uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana, uzglabāšana muitas noliktavā, brīvās zonas); īpaša izmantošana (pagaidu atļauja, galapatēriņš); pārstrāde (ievešana un izvešana pārstrādei). Šīs saskaņošanas dēļ var apvienot atlikšanas režīmu attiecībā uz aktīvo pārstrādi ar apstrādi muitas kontrolē un atcelt atmaksāšanas sistēmu attiecībā uz ievešanu pārstrādei, jo atpakaļizvešana vairs nav nepieciešama. Kopīgi noteikumi reglamentēs visas īpašās procedūras, piemēram, tās, kas attiecas uz garantiju, piemērošanu un pilnvarošanu, līdzvērtīgu preču izmantošanu, īpaši noteikumi par individuālām procedūrām saglabāti tikai tad, ja bijuši pienācīgi pamatoti ekonomiski iemesli. Ir iekļauti precizējumi attiecībā uz PVN atlikšanu, preces ievedot, un akcīzes nodokli, kā paredzēts Sestās PVN direktīvas 7. panta 3. punktā un 10. panta 3. punktā un Direktīvas 92/12/EEK 5. panta 2. punktā. Īpaši noteikumi par lauksaimniecības produktiem ir paredzēti tiesību aktos par lauksaimniecību, nevis MKĪN, un atsauce uz šiem īpašajiem noteikumiem vairs nav vajadzīga, jo tie ir tieši piemērojami. VIII SADAĻA. PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS Papildu grozījumi ir izdarīti prasībās par pirmsizvešanas deklarācijām, kas ieviestas ar Regulu Nr. 648/2005, ņemot vērā elektronisko deklarāciju vispārējo ieviešanu, elektroniskās datu apmaiņas vispārējo ieviešanu starp muitas iestādēm, īpaši Eksporta kontroles sistēmu (EKS), un kopīgu portālu/ vienotas nodokļu deklarācijas ieviešanu nākotnē. Ir iekļauts īpašs noteikums par tādu ārpuskopienas preču atpakaļizvešanu, ko paredzēts izvest no Kopienas, kaut arī uz tām attieksies tādi paši noteikumi kā uz Kopienas preču izvešanu, papildus tam, ka muitas deklarācijas vietā būs vajadzīgs paziņojums par atpakaļizvešanu. Kopsavilkuma deklarācijas būs vajadzīgas tikai tad, ja nebūs vajadzīga ne muitas deklarācija, ne atpakaļizvešanas deklarācija, piemēram, attiecībā uz tranzītkravām un atpakaļizvešanu no brīvajām zonām un no pagaidu uzglabāšanas ostās/lidostās utt. Šajā sadaļā ir iekļauti arī noteikumi par izvešanu un atbrīvošanu no izvedmuitas nodokļa īpašos apstākļos, kas, tāpat kā ievedmuitas nodoklis, ir jānosaka saskaņā ar komitejas procedūru, nevis ar atsevišķu regulu. Noteikumi, kas attiecas uz izvešanu pārstrādei, tagad ir ietverti VII sadaļā. Jauns pants attiecas uz konkrētiem pagaidu izvešanas gadījumiem (konkrēti saskaņā ar ATA karnetes sistēmu), kas aplūkoti MKĪN, bet kam pašreizējais kodekss neparedzēja oficiālu pamatu. IX SADAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI Komitejas procedūra (konsultatīvā komiteja) ir paplašināta līdz paskaidrojumu un norādījumu pieņemšanai, kas ļaus kopumā aizstāt valstu norādījumus, kuri interpretē Kopienas muitas noteikumus. Lai uzlabotu Muitas kodeksa komitejas darba efektivitāti gadījumos, kad ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, šī regulatīvā komiteja ir pārveidota par pārvaldības komiteju, un laikposms, kas vajadzīgs, lai Padome pieņemtu MKĪN, ir samazināts no trīs mēnešiem līdz vienam mēnesim. Iepriekš minētās atceltās regulas ir iekļautas Muitas kodeksā. Nosakot jaunā Kopienas muitas kodeksa piemērošanas datumu, ir jāņem vērā, ka jāgroza pašreizējie MKĪN. Tam būs vajadzīgs aptuveni viens gads, sākot no laika, kad vairāk vai mazāk zināma jaunā Muitas kodeksa galīgā versija. Tiklīdz šis posms būs sācies, varēs konkrēti noteikt piemērošanas datumu. |

1. SATURS

IZKLĀSTS

1 SADAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 22

1. nodaļa: MUITAS TIESĪBU AKTU DARBĪBAS JOMA, MUITAS MISIJA UN DEFINĪCIJAS 22

2. nodaļa : PERSONU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ MUITAS TIESĪBU

AKTIEM 27

1. iedaļa: Informācijas sniegšana 27

2. iedaļa: Muitas pārstāvība 30

3. iedaļa: Atzītais komersants 31

4. iedaļa: Lēmumi, kas saistīti ar muitas tiesību aktu piemērošanu 32

5. iedaļa: Muitas sodi 36

6. iedaļa: Pārsūdzība 37

7. iedaļa: Preču kontrole 38

8. iedaļa: Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana; maksas un izmaksas 40

3. nodaļa: VALŪTAS KONVERTĀCIJA, TERMIŅI UN VIENKĀRŠOŠANA 41

II SADAĻA: FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU 43

1. nodaļa: KOPĒJAIS MUITAS TARIFS UN PREČU TARIFA KLASIFIKĀCIJA 43

2. nodaļa: PREČU IZCELSME 44

1. iedaļa: Nepreferenciāla izcelsme 44

2. iedaļa: Preferenciāla izcelsme 45

3. nodaļa: PREČU MUITAS VĒRTĪBA 46

III SADAĻA: MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI 50

1. nodaļa: MUITAS PARĀDA RAŠANĀS 50

1. iedaļa: Vispārīgi noteikumi 50

2. iedaļa: Ievedmuitas parāds 50

3. iedaļa: Izvedmuitas parāds 53

4. iedaļa: Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar ievešanu un izvešanu 54

2. nodaļa: GALVOJUMI IESPĒJAMAM VAI PAŠREIZĒJAM MUITAS PARĀDAM 56

3. nodaļa: NODOKĻA PIEDZIŅA UN SAMAKSA UN NODOKĻA ATMAKSA VAI

ATLAIŠANA 61

1. iedaļa: Nolēmums, paziņošana parādniekam un muitas nodokļa summas iegrāmatošana 61

2. iedaļa: Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un procedūras 63

3. iedaļa: Muitas nodokļa atmaksāšana un atlaišana 66

4. nodaļa: MUITAS PARĀDA DZĒŠANA 70

IV SADAĻA: PREČU PIEGĀDE KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ 72

1. nodaļa: MUITAS TERITORIJĀ NONĀKUŠAS PRECES 72

2. nodaļa: PREČU PIEGĀDE 74

1. iedaļa: PREČU IEVEŠANA KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ 74

2. iedaļa: Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude 76

3. iedaļa: Formalitātes pēc uzrādīšanas 77

4. iedaļa: Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru 78

V SADAĻA: VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR STATUSU MUITĀ UN MUITAS PROCEDŪRU 79

1. nodaļa: PREČU STATUSS 79

2. nodaļa: MUITAS DEKLARĀCIJA 80

1. iedaļa: Vispārīgi noteikumi 80

2. iedaļa: Standarta deklarācijas 81

3. iedaļa: Pārbaude 83

4. iedaļa: Izlaišana 85

3. nodaļa: MUITAS DEKLARĀCIJU VIENKĀRŠOŠANA 86

1. iedaļa: Vienkāršotas deklarācijas 86

2. iedaļa: Citi vienkāršošanas veidi 87

4. nodaļa: PREČU REALIZĀCIJA 88

VI SADAĻA: IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM 90

1. nodaļa: IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM 90

2. nodaļa: ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM 90

1. iedaļa: Atpakaļ nosūtītās preces 90

2. iedaļa: Jūras zvejas produkti un citi no jūras izcelti produkti 92

3. iedaļa: Īpaši apstākļi 92

VII SADAĻA: ĪPAŠAS PROCEDŪRAS 93

1. nodaļa: VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 93

2. nodaļa: TRANZĪTS 97

1. iedaļa: Ārējais un iekšējais tranzīts 99

2. iedaļa: Kopienas tranzīts 100

3. nodaļa: UZGLABĀŠANA 100

1. iedaļa: Kopēji noteikumi 101

2. iedaļa: Pagaidu uzglabāšana 101

3. iedaļa: Uzglabāšana muitas noliktavā 102

4. iedaļa: Brīvās zonas 103

4. nodaļa: ĪPAŠA IZMANTOŠANA 106

1. iedaļa: Ievešana uz laiku 106

2. iedaļa: Galapatēriņš 107

5. nodaļa: PĀRSTRĀDE 108

1. iedaļa: Vispārīgi noteikumi 108

2. iedaļa: Ievešana pārstrādei 108

3. iedaļa: Izvešana pārstrādei 109

VIII SADAĻA: PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS 112

1. nodaļa: PRECES, KAS ATSTĀJ MUITAS TERITORIJU 112

2. nodaļa: IZVEŠANA 113

3. nodaļa: ATBRĪVOJUMS NO NODOKĻIEM 115

IX SADAĻA: MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 117

1. nodaļa: MUITAS KODEKSA KOMITEJA 117

2. nodaļa: NOBEIGUMA NOTEIKUMI 118

PIELIKUMS : 120

1. korelācijas tabula : jaunā regula > Regula (EEK) 2913/92 120

2. korelācijas tabula: iepriekšējā Regula (EEK) 2913/92 > jaunā regula 123

3. korelācijas tabula: atceltā regula > jaunā regula 125

2005/0246 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu

(Modernizētais Muitas kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26., 95., 133. un 135. pantu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta 2. protokolu par Kanāriju salām un Seūtu, un Meliļu un jo īpaši tā 9. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[3],

tā kā:

(1) Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas komersantu, gan muitas iestāžu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos muitas tiesību aktus Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk tekstā — „kodekss”). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, ir jābūt iekļautiem vispārīgiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemto tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politiku prasības. Tās nedrīkst ierobežot citās jomās paredzētos īpašos noteikumus, kuri var būt vai kurus var ieviest, cita starpā, lauksaimniecību, vidi, kopējo tirdzniecības politiku, statistiku vai pašu resursus regulējošo tiesību aktu kontekstā. Tiesību aktiem muitas jomā jābūt labāk saskaņotiem ar noteikumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa iekasēšanu, atlikšanu vai atmaksu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu darbības jomu.

(2) Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un rīcības plānu 2004. līdz 2005. gadam[4] ir jāpieņem likumīgs regulējums Kopienas finanšu interešu aizsardzībai.

(3) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[5] tika pamatota ar tādu muitas procedūru integrāciju, kuras dalībvalstīs atsevišķi piemēroja 80. gados. Minētā regula kopš tās ieviešanas ir vairākkārt un būtiski grozīta, lai risinātu tādas īpašas problēmas kā, piemēram, labticības aizsardzība vai drošības prasību ievērošana. Turpmāki kodeksa grozījumi ir vajadzīgi, jo pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas juridiskas pārmaiņas gan Kopienas, gan starptautiskajā līmenī, piemēram, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņa izbeigšanās un Pievienošanās akta stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, kā arī grozījumi Starptautiskajā muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijā (turpmāk tekstā — „Kioto konvencija”), un Eiropas Kopienas pievienošanās šo grozījumu protokolam apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/231/EK.[6] Patlaban ir īstais laiks pilnveidot muitas procedūras un ņemt vērā to, ka elektroniskas deklarācijas un to elektroniska apstrāde ir norma un ka izņēmums ir deklarācijas papīra formātā un to apstrāde. Tāpēc nepietiek ar turpmākiem grozījumiem šajā kodeksā; ir vajadzīga pilnīga un pamatīga pārbaude.

(4) Likumīgas tirdzniecības veicināšanai un krāpšanas apkarošanai ir vajadzīgas vienkāršas, ātras un standartizētas muitas procedūras un darbības. Tāpēc saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par vienkāršu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi[7] ir lietderīgi vienkāršot muitas tiesību aktus, lai varētu izmantot mūsdienīgus rīkus un tehnoloģijas, turpmāk sekmēt vienotu muitas tiesību aktu piemērošanu, tādējādi veicinot pamatu efektīvu un vienkāršu muitošanas procedūru nodrošināšanai. Muitas procedūras ir jāapvieno vai jāsaskaņo, kā arī jāatstāj tikai ekonomiski pamatotas procedūras, lai kāpinātu komercdarbības konkurētspēju.

(5) Iekšējā tirgus izveide, šķēršļu mazināšana starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī pastiprināta vajadzība nodrošināt drošību un drošumu pie Kopienas ārējām robežām ir pārveidojusi muitas lomu, piešķirot tai galveno nozīmi globalizācijas procesā un starptautiskās tirdzniecības uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī sekmējot valstu un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc muitas tiesību aktiem ir jāatspoguļo jaunā ekonomiskā realitāte un jaunā muitas loma un misija.

(6) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā - „IT”) izmantošana ir galvenais faktors tirdzniecības sekmēšanai un vienlaikus arī muitas kontroles efektivitātei, tādējādi mazinot izmaksas komercdarbībai un risku sabiedrībai.. Tāpēc ir jārada tāds tiesību princips, ka visi muitas un tirdzniecības darījumi veicami elektroniski un ka IT sistēmas muitas darbībām visās dalībvalstīs komersantiem piedāvā vienas un tās pašas iespējas.

(7) Komercdarbības vienkāršošanas interesēs, vienlaikus paredzot atbilstīgus kontroles līmeņus attiecībā uz precēm, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās, ievērojot atbilstošos datu aizsardzības noteikumus, ir lietderīgi, ka muitas iestādes un citi dienesti, kuri ir iesaistīti minētajā kontrolē, piemēram, policija, robežsardze, veterinārā un vides pārvalde, koplieto komersantu sniegto informāciju, lai komersantam informācija būtu jāsniedz tikai vienreiz („vienota nodokļu deklarācija”) un lai minētās iestādes preces kontrolētu vienlaikus un tajā pašā vietā („pilna apjoma apkalpošana”).

(8) Komercdarbības vienkāršošanas interesēs komersantiem jābūt tiesīgiem iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem.

(9) Atbilstīgiem un uzticamiem komersantiem, piemēram, „atzītajiem komersantiem” ir jābūt iespējai maksimāli plaši izmantot muitas noteikumu vienkāršojumu un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt labumu no muitas kontroles, kas samazināta līdz minimumam.

(10) Attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ir oficiāli muitas iestāžu dokumenti, tostarp saistošā informācija, ko ir sagatavojušas minētās iestādes, un kas skar muitas tiesību aktus, un kam ir vienāds juridiskais spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām, jāparedz vieni un tie paši noteikumi. Visi šādi lēmumi ir spēkā visā Kopienā, un ir jābūt iespējai katru šādu lēmumu anulēt, grozīt, izņemot, ja atrunāts citādi vai tie atcelti, jo neatbilst muitas tiesību aktiem vai to interpretācijai.

(11) Saskaņā ar Pamattiesību hartu bez tiesībām pārsūdzēt jebkuru muitas iestāžu lēmumu jāparedz arī ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, kas personu varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Šādu kodeksa noteikumu jāpiemēro arī pēcmuitošanas piedziņas gadījumos un pieņemot lēmumus, kas saistīti ar muitas nodokļa atmaksas vai atlaišanas prasībām.

(12) Muitas procedūru vienkāršošana elektroniskā vidē paredz pienākumu sadali starp dažādu dalībvalstu muitas iestādēm. Visā iekšējā tirgū ir jānodrošina atbilstīgs līmenis efektīvām, samērīgām un tādām sankcijām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas, lai apkarotu jebkuru muitas noteikumu pārkāpumu un tādējādi mazinātu krāpšanas risku, draudus drošībai un drošumam un nodrošinātu Kopienas finanšu intereses. To var sasniegt, vienīgi izmantojot kopēju Kopienas sistēmu, kas piešķir tiesību uzlikt sodus un noteikt minēto sodu apmēra robežas, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu.

(13) Lai nodrošinātu līdzsvaru starp muitas iestāžu vajadzībām attiecībā uz muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, no vienas puses, un vienlīdzīgu attieksmi pret komersantiem, no otras puses, ir jāpiešķir plašas kontroles pilnvaras minētajām iestādēm un pārsūdzības tiesības — komersantiem.

(14) Lai līdz minimumam samazinātu riska iespējamību Kopienai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, saskaņotu muitas kontroles pasākumu pamatā jābūt vienotai riska pārvaldības sistēmai un elektroniskām sistēmām tās īstenošanai. Visās dalībvalstīs izveidojot vienotu riska pārvaldības sistēmu, vajadzētu tām atļaut veikt muitas kontroles pasākumus pēc izlases veida pārbaudes principa.

(15) Ir jānosaka faktori, uz kuru pamata tiek piemēroti ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi un citi pasākumi saistībā ar preču tirdzniecību. Tāpat arī būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu Kopienā, ja to pieprasa īpaši tirdzniecības nosacījumi.

(16) Attiecībā uz noteikumiem par preferenciālu izcelsmi nolūkā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā ir lietderīgi Komisijai piešķirt šo noteikumu pieņemšanas pilnvaras, ja ar precēm gūst labumu no tādiem tarifa preferenču pasākumiem, kas ir piemērojami tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu.

(17) Vēlams apkopot visus ievedmuitas parāda rašanās gadījumus, izņemot tos, kas radušies pēc tam, kad iesniegta muitas deklarācija par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam vai preču ievešanu uz laiku, piemērojot daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, lai izvairītos no grūtībām, kas rodas, nosakot parāda rašanās tiesisko pamatu. Tas pats jāpiemēro izvedmuitas parāda rašanās gadījumā.

(18) Tā kā muitas iestāžu jaunā loma paredz atbildības jomu dalīšanu un sadarbību starp muitas iestādēm un muitas punktiem, muitas parādam vairumā gadījumu ir jārodas tajā vietā, kur parādnieks ir reģistrēts, jo par šo vietu atbildīgā muitas iestāde var vislabāk pārzināt attiecīgās personas darbības.

(19) Turklāt saskaņā ar Kioto konvenciju ir lietderīgi paredzēt ierobežotu tādu gadījumu skaitu, kad ir vajadzīga administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, lai reģistrētu muitas parāda rašanās vietu un piedzītu muitas nodokļus.

(20) Noteikumi saistībā ar īpašām procedūrām pieļauj vienu vispārēju galvojumu visām īpašu procedūru kategorijām un to, ka minētais galvojums ir vispārējs un attiecas uz daudzām muitas darbībām.

(21) Lai nodrošinātu Kopienas un dalībvalstu finanšu interešu labāku aizsardzību, galvojumam jāattiecas uz nedeklarētām vai nepareizi deklarētām precēm, kuras ir iekļautas sūtījumā vai attiecībā uz kurām ir iesniegta deklarācija. Šā paša iemesla dēļ galvotāja uzņēmumam jāsedz arī nodokļu summas, kas jāmaksā pēc preču kontroles, kas notiek pēc to izlaišanas.

(22) Lai pasargātu Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses un ierobežotu krāpšanas mēģinājumus, ir ieteicams vienoties par pasākumiem, kas iekļauj diferencētus pasākumus vispārēja galvojuma piemērošanai. Ja ir paaugstināts krāpšanas risks, jābūt iespējai uz laiku aizliegt vispārēja galvojuma piemērošanu, ņemot vērā komersantu konkrētos apstākļus.

(23) Tāpat arī ir jāņem vērā attiecīgās personas laba ticība gadījumos, kad muitas parāds ir radies sakarā ar neatbilstību muitas tiesību aktiem, kā arī lai mazinātu parādnieka nolaidības ietekmi.

(24) Jāievieš princips, pēc kura nosaka Kopienas preču statusu, apstākļus, kas saistīti ar šāda veida statusa zaudēšanu, kā arī jānosaka pamats, kad šis statuss paliek negrozīts, ja preces uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju.

(25) Ja komersants jau iepriekš ir iesniedzis informāciju, kas vajadzīga preču atbilstības kontrolēm, kuras saistītas ar risku, ir lietderīgi nodrošināt, ka ātra preču izlaišana arī ir noteikums. Fiskālās un tirdzniecības politikas kontroli galvenokārt veic tā muitas iestāde, kura ir atbildīga par komersanta telpām.

(26) Noteikumi attiecībā uz muitas deklarācijām ir jāmodernizē un jāvienkāršo, jo īpaši pieprasot, lai muitas deklarācijas parasti tiktu sagatavotas elektroniski, un nodrošinot tikai vienu vienkāršotas deklarācijas veidu.

(27) Tā kā Kioto konvencija atbalsta muitas deklarāciju iesniegšanu, reģistrēšanu un pārbaudi pirms preču piegādes, turklāt vietas, kur deklarācija ir iesniegta, nodalīšanu no vietas, kur preces atrodas fiziski, ir lietderīgi veikt centralizētu muitošanu tajā vietā, kur komersants ir reģistrēts. Centralizētā muitošanā jāiekļauj iespēja izmantot vienkāršotas deklarācijas, atlikt aizpildītu deklarāciju un pieprasīto dokumentu, iesniegšanas termiņu, periodiskas deklarācijas un atliktu maksājumu.

(28) Lai visā Kopienā sekmētu neitrālu konkurences nosacījumu nodrošināšanu, Kopienas līmenī ir jānosaka noteikumi, kas reglamentē, ka muitas dienesti var citādi iznīcināt vai realizēt preces, un kurus iepriekš noteica valsts tiesību akti.

(29) Īpašām procedūrām (tranzītam, uzglabāšanai, īpašai izmantošanai un pārstrādei) ir jānodrošina kopēji un vienkārši noteikumi, kurus papildina neliels noteikumu kopums katrai īpašās procedūras kategorijai, lai komersants varētu viegli izvēlēties pareizo procedūru, izvairīties no kļūdām un mazināt piedziņu un nodokļa atmaksu skaitu pēc preču izlaišanas kontroles.

(30) Ir jāsekmē atļauju izsniegšana vairākām īpašām procedūrām ar vienu galvojumu un vienu pārraugošo muitas iestādi, kā arī šādos gadījumos ir jābūt vienkāršiem noteikumiem par muitas parāda rašanos. Pamatprincips ir šāds: preces, kuras ir nodotas īpašai procedūrai vai no kurām izgatavoti produkti jānovērtē tad, kad ir radies muitas parāds. Tomēr, ja tas ir ekonomiski pamatoti, preces ir jāvar novērtēt tad, kad tās ir nodotas īpašai procedūrai. Tos pašus principus piemēro attiecībā uz parastajām apstrādes metodēm.

(31) Ņemot vērā pastiprinātos ar drošību saistītus pasākumus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2005 iekļauti kodeksā, preču izvietošanai brīvajās zonās jākļūst par muitas procedūru, un, precēm nonākot muitas teritorijā, uz precēm un preču uzskaiti jāattiecina muitas kontrole.

(32) Attiecībā uz precēm, kas nodotas izmantošanai īpašam nolūkam, jāpieņem tiesisks regulējums, kas saistīts ar akcīzes nodokļa atlikšanu, kā paredzēts Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību[8], PVN, ievedot preces, kā paredzēts 7. panta 3. punkta un 10. panta 3. punktā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze[9], kā arī ar tirdzniecības politikas pasākumiem.

(33) Ņemot vērā, ka paredzētā atpakaļizvešana vairs nav aktuāla, apturēšanas procedūra, ko piemēro muitas procedūrai „ievešanai pārstrādei”, jāapvieno ar „pārstrādi muitas kontrolē”, un jāatsakās no nodokļu atmaksāšanas procedūras, ko piemēro muitas procedūrai „ievešana pārstrādei”. Šai procedūrai „ievešana pārstrādei” jāattiecas arī uz preču iznīcināšanu, izņemot, ja notiek preču iznīcināšana muitas uzraudzībā vai muitā.

(34) Drošības pasākumi, ko piemēro attiecībā uz Kopienas precēm, kas ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, tāpat arī jāpiemēro, atpakaļizvedot ārpuskopienas preces. Tie paši pamatnoteikumi jāpiemēro attiecībā uz visiem preču veidiem, vajadzības gadījumā pieļaujot izņēmuma iespēju, piemēram, ja preces transportē caur Kopienas muitas teritoriju vienīgi tranzītā.

(35) Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu un vienotību, ir lietderīgi vienkāršot īstenošanas pasākumu, paskaidrojumu, vadlīniju un tādu Komisijas lēmumu pieņemšanas mehānismu, pamatojoties uz kuriem pieprasa atsaukt muitas dienestu pieņemtu lēmumu, kā arī kopējas nostājas sagatavošanas mehānismu komitejās, darba grupās un speciālistu grupās, kuras ir izveidotas ar starptautiskajiem nolīgumiem muitas tiesību aktu jomā vai saskaņā ar tiem. Pārvaldības procedūra ir visatbilstošākā īstenošanas noteikumu pieņemšanai, un konsultāciju procedūra — vadlīniju un paskaidrojumu pieņemšanai.

(36) Īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.[10]

(37) Ir lietderīgi paredzēt iespējas īstenošanas noteikumu pieņemšanai, jo īpaši, ja Kopiena atzīst saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuri prasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu.

(38) Lai vienkāršotu un racionalizētu muitas tiesību aktus, daudzi noteikumi, kurus pašlaik ietver autonomi Kopienas akti, pārredzamības dēļ ir iekļauti kodeksā.

Tāpēc tālāk uzskaitītās regulas kopā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir jāatceļ:

- Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem[11];

- Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos[12];

- Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu[13];

- Padomes 2001. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus.[14]

(39) Saskaņā ar proporcionalitātes principu Muitas savienības kā starptautiskā tirgus galvenā pīlāra efektīvai funkcionēšanai ir jānosaka noteikumi un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras tiek vai nu ievestas, vai izvestas no Kopienas muitas teritorijas. Šajā regulā ir paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu noteiktos mērķus saskaņā ar līguma 5. panta trešo daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS TIESĪBU AKTU DARBĪBAS JOMA, MUITAS MISIJA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Kopienas Muitas kodeksu (turpmāk tekstā — „kodekss”), ar kuru nosaka vispārīgus noteikumus un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās.

Kodeksu vienoti piemēro visā Kopienas muitas teritorijā, neskarot tiesību aktus citās jomās attiecībā uz šādu tirdzniecību.

2. pants

Muitas dienestu misija

Muitas dienesti ir atbildīgi par starptautiskās tirdzniecības pārvaldību pie Kopienas ārējām robežām, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu un kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:

a) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība;

b) Kopienas aizsardzība pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, tajā pašā laikā atbalstot likumīgu komercdarbību;

c) pilsoņu un vides drošības un drošuma nodrošināšana, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm;

d) starptautiskās tirdzniecības veicināšana.

3. pants

Muitas teritorija

1. Kopienas muitas teritoriju veido tālāk uzskaitītās teritorijas, tostarp to teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa:

- Beļģijas Karalistes teritorija;

- Čehijas Republikas teritorija;

- Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Farēru salas un Grenlandi;

- Vācijas Federālās Republikas teritorija, izņemot Helgolandes salu un Bīzingenes teritoriju (Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices Konfederācijas 1964. gada 23. novembra Līgums);

- Igaunijas Republikas teritorija;

- Grieķijas Republikas teritorija;

- Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu;

- Francijas Republikas teritorija, izņemot Jaunkaledoniju, Majotu, Senpjēru un Mikelonu, Volisa un Futūnas salu un Franču Polinēziju;

- Īrijas teritorija;

- Itālijas Republikas teritorija, izņemot Liviņjo un Campione d'Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālos Lugāno ezera ūdeņus starp krastu un apgabala no Pontetrēzas līdz Porto Čerezio politisko robežu;

- Kipras Republikas teritorija saskaņā ar Pievienošanās akta noteikumiem;

- Latvijas Republikas teritorija;

- Lietuvas Republikas teritorija;

- Luksemburgas Lielhercogistes teritorija;

- Ungārijas Republikas teritorija;

- Maltas Republikas teritorija;

- Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā;

- Austrijas Republikas teritorija;

- Polijas Republikas teritorija;

- Portugāles Republikas teritorija;

- Slovēnijas Republikas teritorija;

- Slovākijas Republikas teritorija;

- Somijas Republikas teritorija;

- Zviedrijas Karalistes teritorija;

- Lielbritānijas un Ziemeļīrijas, un Normandijas salu, Menas salas Apvienotās Karalistes teritorija.

2. Šādas teritorijas, tostarp teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kuras atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas, jāuzskata par Kopienas muitas teritorijas daļu:

a) FRANCIJA

Monako teritorija, kā noteikts Muitas konvencijā, kas 1963. gada 18. maijā parakstīta Parīzē (Francijas Republikas 1963. gada 27. septembra Oficiālais Vēstnesis , 8679. lpp.);

b) KIPRA

Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas, kā noteikts Līgumā par Kipras Republikas izveidi, kas 1960. gada 16. augustā parakstīts Nikosijā (Apvienotās Karalistes Līgumu sērija Nr. 4 (1961. gads) Cmnd . 1252).

3. Dažus muitas tiesību aktu noteikumus var piemērot ārpus Kopienas muitas teritorijas tādu tiesību aktu sistēmā, kuri reglamentē īpašas jomas vai starptautiskas konvencijas.

4. pants

Definīcijas

Kodeksā piemēro šādas definīcijas:

1) „Muitas dienesti” ir dalībvalstu muitas pārvaldes, kuras ir atbildīgas par muitas tiesību aktu piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot dažus muitas tiesību aktus.

2) „Muitas tiesību akti” ir tiesību aktu kopums, ko veido:

a) kodekss un tā īstenošanas noteikumi, kas pieņemti Kopienas līmenī un attiecīgos gadījumos valsts līmenī;

b) Kopējais muitas tarifs;

c) starptautiski nolīgumi, kuros ietverti muitas noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami Kopienā.

3) „Persona” ir fiziskas personas, juridiskas personas un jebkura personu apvienība, kas nav juridiska persona, bet kas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt tiesiskus darījumus.

4) „Komersants” ir persona, kuras profesionālā darbība ir saistīta ar preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā un izvešanu no tās.

5) „Risks” ir tāda gadījuma iespējamība, kas var rasties saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, un ar tādu preču esību, kurām nav Kopienas preču statusa, un kam būtu šādas sekas:

a) Kopienas vai valsts līmeņa pasākumu pareiza piemērošana ir traucēta;

b) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses ir apdraudētas;

c) Kopienas un tās pilsoņu, cilvēka, dzīvnieku vai augu veselība, vides vai patērētāju drošība un drošums ir apdraudēti.

6) „Muitas kontrole” ir īpašas darbības, kuras saskaņā ar 27. līdz 30. pantu veic muitas dienesti.

7) „Kopējā deklarācija” ir deklarācija, kas jāaizpilda pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā vai izvešanas no tās.

8) „Muitas deklarācija” ir dokuments, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot konkrētu muitas procedūru, ja vajadzīgs, norādot, ka jāpiemēro īpaši noteikumi.

9) „Muitas procedūra” ir jebkura no šādām procedūrām, ko saskaņā ar šo kodeksu piemēro precēm:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam;

b) īpašas procedūras;

c) izvešana.

10) „Ievedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas jāmaksā, preces ievedot.

11) „Izvedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas, kas jāmaksā, preces izvedot.

12) „Ārpuskopienas preces” ir preces, kas nav minētas 20) punktā vai kas ir zaudējušas Kopienas preču statusu.

13) „Riska pārvaldība” ir sistemātiska riska identificēšana un visu to pasākumu īstenošana, kuri ir vajadzīgi, lai ierobežotu riska izpausmes.

14) „Preču izlaišana” ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj preces izmantot tādiem nolūkiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro.

15) „Muitas uzraudzība” ir darbība, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti muitas tiesību akti un, ja vajadzīgs, citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecina šo darbību.

16) „Nodokļu atmaksa” ir tādu ievedmuitas nodokļu atmaksa vai atlaišana, kuri jāmaksā par brīvam apgrozījumam izlaistām precēm, ja no Kopienas muitas teritorijas tiek izvestas preces nemainītā veidā vai pārstrādātu produktu veidā.

17) „Pārstrādāti produkti” ir preces, kas tiek nodotas pārstrādes procedūrai un kuras tiek pakļautas pārstrādes darbībām.

18) „Kopienas muitas teritorijā reģistrēta persona ir:

a) fiziskas personas gadījumā — ikviena persona, kam Kopienas muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta;

b) juridiskas personas vai personu apvienību gadījumā — ikviena persona, kurai Kopienas muitas teritorijā ir juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai pastāvīga komercdarbības veikšanas vieta.

19) „Statuss muitā” ir preces kā Kopienas vai ārpuskopienas preces statuss.

20) „Kopienas preces” ir preces, kas iekļautas jebkurā no šādām kategorijām:

a) preces, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā, atskaitot preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā;

b) preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā, un ir izlaistas brīvam apgrozījumam;

c) preces, kas ir iegūtas vai saražotas Kopienas muitas teritorijā tikai no tādām precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no tādām precēm, kas minētas a) un b) apakšpunktā.

21) „Preču uzrādīšana muitai” ir paziņošana muitas dienestiem par preču piegādi muitas iestādē vai citā muitas dienestu paredzētā vai apstiprinātā vietā un šo preču pakļaušana muitas kontrolei.

22) „Preču valdītājs” ir persona, kas ir preču īpašnieks vai kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kura tās fiziski kontrolē.

23) „Procedūras izmantotājs” ir persona, kas aizpilda deklarāciju vai kuras uzdevumā tiek aizpildīta muitas deklarācija, vai persona, kurai ir nodotas minētās personas tiesības un pienākumi attiecībā uz muitas procedūru.

24) „Tirdzniecības politikas pasākumi” ir ārpustarifu pasākumi, kas kā kopējās tirdzniecības politikas daļa noteikti tādu Kopienas noteikumu formā, kuri reglamentē preču ievešanu un izvešanu.

25) „Pārstrādes darbības” ir jebkura no šādām darbībām:

a) darbības ar precēm, tostarp to uzstādīšana, montāža vai pierīkošana citām precēm;

b) preču pārstrāde;

c) preču iznīcināšana;

d) preču labošana, ieskaitot to atjaunošanu un sakārtošanu;

e) tādu preču izmantošana, kuru nav kompensācijas produktos, bet kuras vajadzīgas šādu produktu ražošanai vai sekmē to, pat ja tās šajā procesā tiek pilnīgi vai daļēji izlietotas (ražošanas piederumi).

26) „Ieguves norma” ir pārstrādātu produktu daudzums vai procentuāla daļa, ko iegūst, pārstrādājot konkrētu daudzumu preču, kas pakļautas pārstrādes procedūrai.

2. NODAĻA

PERSONU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ MUITAS TIESĪBU AKTIEM

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

5. pants

Datu apmaiņa, datu aizsardzība

1. Visu vajadzīgo datu, klātpievienoto dokumentu, lēmumu un apstiprinājumu apmaiņa starp muitas dienestiem, ka arī starp komersantiem un muitas dienestiem jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes iekārtas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, kas nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2. Ja vien nav īpaši noteikts citādi, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz:

a) noteikumus, kas nosaka un reglamentē ziņojumus, ar kuriem apmainās muitas iestādes, cik tas nepieciešams muitas tiesību aktu piemērošanai;

b) kopējo datu kopu un ziņojumu formātu, ar ko apmainās saskaņā ar muitas tiesību aktiem.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētie dati ietver sīkas ziņas, kas ir vajadzīgas riska analīzei, un atbilstošu muitas kontroles piemērošanu, ja vajadzīgs, izmantojot starptautiskus standartus un komercpraksi.

Sistēmas, kas saskaņā ar 1. punktu ir vajadzīgas elektroniskai datu apmaiņai starp muitas iestādēm, ir jāievieš vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam.

6. pants

Datu aizsardzība

1. Uz visiem datiem, kurus muitas dienesti, veicot savus pienākumus ir ieguvuši, un kuri ir konfidenciāli vai ir sniegti konfidenciāli, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Izņemot 28. panta 2. punktā paredzētajiem muitas kontroles mērķiem, kompetentās iestādes nedrīkst izpaust šādus datus bez tās personas vai iestādes īpašas atļaujas, kas tos ir sniegusi.

Tomēr šādus datus var izpaust bez atļaujas, ja kompetentajām iestādēm ir pienākums vai pilnvarojums to veikt saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

2. Konfidenciālu datu paziņošana tādu valstu vai teritoriju muitas pārvaldēm un citām iestādēm, kuras atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ir atļauta vienīgi saskaņa ar starptautisku nolīgumu, nodrošinot līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni.

Paziņojot vai izpaužot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus.

7. pants

Papildu informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un komersantiem

1. Muitas dienesti un komersanti var apmainīties ar visiem datiem, kas nav īpaši prasīti muitas tiesību aktos, lai savstarpēji sadarbotos riska identificēšanā un neitralizēšanā. Minēto datu apmaiņa var notikt saskaņā ar rakstisku nolīgumu un var ietvert muitas dienestu piekļuvi komersantu datorsistēmām.

2. Visi dati, kurus 1. punktā minētās sadarbības laikā viena puse sniedz otrai pusei, ir konfidenciāli, ja vien abas puses nevienojas citādi.

8. pants

Muitas dienestu sniegtā informācija

1. Ikviena persona drīkst pieprasīt no muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu piemērošanu muitas jomā. Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz faktiski paredzētu ievešanas vai izvešanas darbību.

2. Muitas pārvaldes regulāri sazinās ar komersantiem un citām iestādēm, kuras ir iesaistītas starptautiskajā preču tirdzniecībā. Tās sekmē caurskatāmību, attiecībā uz starptautisko preču tirdzniecību izstrādājot tiesību aktus, administratīvos noteikumus un pieteikuma veidlapas, kas komersantiem ir pieejamas bez maksas un, ja vien praktiski iespējams, arī internetā.

9. pants

Informācijas sniegšana muitas dienestiem

1. Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā, pēc muitas dienestu pieprasījuma un to norādītajā termiņā sniedz tiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida, un visu nepieciešamo palīdzību.

2. Neskarot iespējamo administratīvo sodu un kriminālsodu piemērošanu, iesniedzot kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, ieskaitot vienkāršotu deklarāciju vai paziņojumu, vai iesniedzot pieprasījumu atļaujas vai jebkāda cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona ir atbildīga par:

a) deklarācijā, paziņojumā vai pieprasījumā, vai jebkurā citā atbilstīgā veidā iesniegto datu pareizību;

b) jebkādu iesniegto vai izmantošanai pieejamo dokumentu īstumu;

c) attiecīgā gadījumā — par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai atļautu darbību veikšanu.

Pirmo daļu piemēro arī, pēc muitas dienestu pieprasījuma sniedzot visu informāciju.

Ja deklarāciju vai paziņojumu, pieprasījumu vai pieprasīto informāciju iesniedz attiecīgās personas pārstāvis, tad pārstāvim ir saistoši pirmajā daļā noteiktie pienākumi.

10. pants

Kopēja datu sistēma

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektronisku sistēmu kopējai šādu ierakstu reģistrēšanai un saglabāšanai:

a) visās personas, kas ir tieši vai netieši ir iesaistītas muitas formalitāšu kārtošanā;

b) visas atļaujas attiecībā uz muitas procedūru vai atzītā komersanta statusu.

Dalībvalstu muitas pārvaldēm pienākumu veikšanas laikā un saskaņā ar trešajā rindkopā minētajiem noteikumiem arī komersantiem jābūt piekļuvei šiem datiem.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka reģistrējamo datu standarta formu un saturu, kā arī noteikumus attiecībā uz piekļuvi minētajiem datiem.

2. iedaļa

Muitas pārstāvība

11. pants

Muitas pārstāvis

1. Ikviena persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem, lai veiktu un kārtotu muitas noteikumos paredzētās darbības un formalitātes (turpmāk tekstā —„muitas pārstāvis”).

Šāda muitas pārstāvība var būt tieša, ja muitas pārstāvis darbojas citas personas vārdā un tās uzdevumā, vai netieša, ja muitas pārstāvis darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

2. Pārstāvim ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus, atbilstīgi kuriem šā punkta pirmajā daļā minēto prasību var neizvirzīt.

12. pants

Pilnvarojums

1. Sadarbojoties ar muitas dienestiem, muitas pārstāvis paziņo, ka darbojas pārstāvētās personas uzdevumā, un norāda, vai muitas pārstāvība ir tieša vai netieša.

Persona, kas nepaziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, vai kas paziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā un tai nav attiecīga pilnvarojuma, jāuzskata par tādu personu, kura darbojas savā vārdā un savā uzdevumā.

2. Muitas dienesti var pieprasīt ikvienai personai, kas paziņo, ka tā darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, uzrādīt savas pārstāvja pilnvaras apliecinošus pierādījumus, izņemot, ja persona pieder pie tādu personu kategorijas, kuras ir tiesīgas darboties citas personas vārdā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko identificē šā punkta pirmajā daļā minēto personu kategorijas.

13. pants

Pārstāvība īpašos gadījumos

1. Ja persona regulāri un uz komercnoteikumu pamata darbojas kā muitas pārstāvis, šai personai saskaņā ar 14. pantu var piešķirt „atzītā komersanta” statusu.

2. Muitas pārstāvis var darboties kā fiskālais pārstāvis atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem par pievienotās vērtības nodokli, turpmāk tekstā – „PVN”, un akcīzes nodokli.

3. iedaļa

Atzīts komersants

14. pants

Piemērošana un atzīšana

1. Persona, kura ir reģistrēta Kopienas muitas teritorijā un atbilst 15. un 16. pantā noteiktajiem nosacījumiem, var pieprasīt atzītā komersanta statusu.

Muitas dienesti, ja vajadzīgs, apspriedušies ar citām kompetentām iestādēm, piešķir minēto statusu, periodiski veicot tā pārskatīšanu.

2. Atzītais komersants var izmantot atvieglojumu priekšrocības attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu vai vienkāršojumiem, kas paredzēti šajā kodeksā vai tā īstenošanas noteikumos.

3. Muitas dienesti, ievērojot 15. un 16. pantu, visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, neskarot nosacījumus, kas attiecas uz muitas kontroli. Tomēr, pieprasījuma iesniedzējs, ievērojot 16. panta g) apakšpunkta nosacījumus, var pieprasīt, ka šā panta 1. punktā minētais statuss var tikt ierobežots attiecībā uz vienu vai vairākām norādītām dalībvalstīm.

4. Muitas dienesti, ievērojot atzītā komersanta statusu, kā arī ar nosacījumu, ka ir izpildītas prasības saistībā ar īpaša veida vienkāršojumiem, kas noteikti Kopienas muitas tiesību aktos, ļauj komersantam izmantot minētos vienkāršojumus.

5. Atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt saskaņā ar 16. panta h) apakšpunkta nosacījumiem.

6. Atzītais komersants paziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas iestājas pēc tam, kad ir piešķirts minētais statuss piešķiršanas un kuri var ietekmēt tā turpmāku esību vai saturu.

15. pants

Statusa piešķiršana

Atzītā komersanta statusa piešķiršanai ir vismaz šādi kritēriji:

2. atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām;

3. apmierinoša komerciālās un, ja vajadzīgs, transporta uzskaites sistēmu, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;

4. ja vajadzīgs, pierādīta maksātspēja;

5. ja vajadzīgs, praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;

6. ja vajadzīgs, atbilstoši drošības un drošuma standarti.

16. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šādus jautājumus:

a) atzītā komersanta statusa piešķiršana;

b) atzītā komersanta statusa pārskatīšanas biežums;

c) atļauju piešķiršana vienkāršojumu izmantošanai;

d) muitas dienesta identificēšana, kurš ir kompetents piešķirt šādu statusu un atļaujas;

e) atvieglojumu veids un apjoms, ko var piešķirt attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu, ņemot vērā noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 3. punktu;

f) apspriedes ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšana tiem;

g) nosacījumi, saskaņā ar kuriem pilnvarojuma pieprasījums, ko pieprasa pieprasījuma iesniedzējs, var ierobežot attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

h) nosacījumi, saskaņā ar kuriem atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt;

i) nosacījumi, saskaņā ar kuriem konkrētām atzīto komersantu kategorijām var neizvirzīt prasību būt reģistrētam Kopienā, jo īpaši ņemot vērā starptautiskus nolīgumus.

4. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar muitas tiesību aktu piemērošanu

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ja persona pieprasa muitas dienestiem pieņemt lēmumu, minētā persona sniedz šiem dienestiem visu informāciju, ko minētie dienesti pieprasa, lai tie varētu pieņemt attiecīgu lēmumu.

Lēmumu var pieprasīt arī vairākas personas, un to var pieņemt attiecībā uz vairākām personām.

2. Lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem un par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījums ir saņemts muitas dienestos, izņemot, ja muitas tiesību aktos ir paredzēts citādi.

Tomēr, ja muitas dienesti nespēj ievērot minēto termiņu, šie dienesti pirms minētā termiņa beigām par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot turpmāko laikposmu, kuru tie uzskata par vajadzīgu, lai pieprasītā lēmuma pieņemšanai.

3. Ja vien lēmumā vai muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs saņem lēmumu, vai tiek uzskatīts, ka tas ir saņemts. Izņemot 25. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, muitas dienesti pieņemtos lēmumus pasludina par spēkā esošiem no minētās dienas.

4. Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu vai personas, kam tas ir adresēts, muitas dienesti šīm personām paziņo savus iebildumus, norādot iemeslus, ar ko pamato minētos iebildumus. Iespēja attiecīgajai personai izteikt savu viedokli ir jāsniedz [tam paredzētā] laikposmā no dienas, kad iebildumi tika nosūtīti.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

Pēc šā laikposma beigām, attiecīgajai personai atbilstošā veidā paziņo par lēmumu, norādot tā pamatojumu.

Prasību paziņot iebildumus pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu, kurai tas ir adresēts, piemēro arī attiecībā uz muitas dienestu lēmumiem bez iepriekšēja pieprasījuma no attiecīgās personas un jo īpaši attiecībā uz 72. panta 3. punktā paredzēto paziņojumu par muitas parādu.

Lēmumā ir jābūt norādei uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas 24. pantā.

5. Neskarot citās jomās noteiktos noteikumus, kas konkretizē gadījumus, kuros, kā arī nosacījumus, ar kuriem lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir izdevuši lēmumu, var anulēt, grozīt vai atcelt to, ja attiecīgais lēmums neatbilst muitas tiesību aktiem vai norādēm vai paskaidrojumiem to interpretācijai.

18. pants

Lēmumu spēkā esība Kopienā

Ja vien nav pieprasīts vai norādīts citādi, muitas dienestu pieņemtie lēmumi ir spēkā visā Kopienas muitas teritorijā.

19. pants

Labvēlīgu lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem

1. Attiecīgajai personai adresētu labvēlīgu lēmumu muitas dienesti atzīst par spēka neesošu ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) lēmums tika izdots, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

b) pieprasījuma iesniedzējs ir zinājis vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepareiza vai nepilnīga;

c) ja informācija būtu bijusi pareiza vai pilnīga, lēmums būtu citāds.

2. Par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jāpaziņo personai, kurai tas adresēts.

3. Lēmums ir spēkā neesošs no dienas, kad ir stājies spēkā sākotnējais lēmums, ja vien nav norādīts citādi.

4. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz vairākām personām adresētiem lēmumiem.

20. pants

Labvēlīgu lēmumu atcelšana un grozīšana

1. Labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza, izņemot 19. pantā minētos gadījumus, kad netika izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki tā pieņemšanas nosacījumi.

2. Ja vien muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas ir adresēts vairākās personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kura neizpilda kādu no pienākumiem, ko minētais lēmums tai uzliek.

3. Par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu ir jāpaziņo personai, uz kuru tas attiecas.

4. Lēmumu atceļ vai tā grozījumi stājas spēkā dienā, kad persona, kurai tas adresēts, saņem vai tiek uzskatīts, ka tā būtu saņēmusi paziņojumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa tās personas likumīgās intereses, kurai lēmums tika adresēts, muitas dienesti var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 4. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ir adresēti vairākām personām.

21. pants

Īpaši lēmumi

1. Muitas dienesti pēc pieprasījuma pieņem lēmumus par klasifikāciju (turpmāk tekstā — „SIT lēmumi”), vai lēmumus par izcelsmi (turpmāk tekstā — „SII lēmumi”).

Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz kādu faktiski paredzētu muitas procedūru.

2. SIT vai SII lēmumi ir saistoši vienīgi attiecībā uz preču tarifa klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Tie ir saistoši muitas dienestiem attiecībā uz personu, kurai lēmums tika adresēts, un tikai attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitātes ir pabeigtas pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Tie ir saistoši personai, kurai lēmums tika adresēts, attiecībā uz muitas dienestiem un stājas spēkā tikai no dienas, kad tā saņem vai tiek uzskatīts, ka tā ir saņēmusi paziņojumu par lēmumu.

3. SIT vai SII lēmums ir spēkā trīs gadus no lēmumā norādītā datuma.

4. Lai piemērotu SIT vai SII lēmumu konkrētas muitas procedūras kontekstā, personai, kurai šis lēmums ir adresēts, jāspēj pierādīt, ka:

a) SIT lēmuma gadījumā deklarētās preces visādā ziņā atbilst lēmuma aprakstītajām precēm;

b) SII lēmuma gadījumā attiecīgās preces un apstākļi, kas nosaka izcelsmes iegūšanu, visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

5. Atkāpjoties no 17. panta 5. punkta un 19. panta, SIT un SII lēmumus atzīst par spēkā neesošiem, ja to pamatā ir neprecīza vai nepilnīga informācija, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

6. SIT vai SII lēmumus atceļ saskaņā ar 17. panta 5. punktu un 20. pantu.

Šos lēmumus nevar grozīt.

7. Neskarot 20. pantu, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un dienu, kad SIT lēmums vai SII lēmums vairs nav spēkā;

b) nosacījumos, saskaņā ar kuriem, un laikposmu, kurā a) apakšpunktā minēto lēmumu var joprojām izmantot attiecībā uz saistošiem līgumiem, kuru pamatā šis lēmums un kuri ir noslēgti pirms tā darbības beigu termiņa.

8. Komisija, saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāpieņem citi īpaši lēmumi.

5. iedaļa

Muitas sodi

22. pants

Muitas sodi

1. Katra dalībvalsts nosaka administratīvos sodus un kriminālsodus par Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un tādi, kas attur no noteikumu pārkāpšanas.

2. Administratīviem sodiem ir šādi veidi:

a) naudas sods, ko uzliek muitas dienesti, ieskaitot izlīgumu, ko piemēro kriminālsoda vietā;

b) attiecīgajai personai izsniegtās atļaujas anulēšana, apturēšana vai grozīšana.

Ja, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, piemēro gan administratīvos sodus, gan kriminālsodus, šādu sodu apvienošanai ir jābūt samērīgai.

6. iedaļa

Pārsūdzība

23. pants

Krimināllikums

Šīs regulas 24., 25. un 26. pants neattiecas uz pārsūdzībām, kas ir iesniegtas sakarā tādu lēmumu par spēkā neesošu, atcelšanu vai grozīšanu, kurus ir pieņēmušas tiesu varas iestādes.

24. pants

Pārsūdzības tiesības

1. Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas viņu skar tieši un individuāli.

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura ir pieprasījusi muitas dienestiem lēmumu un pēc minētā pieprasījuma nav to saņēmusi 17. panta 2. punkta noteiktajā termiņā.

2. Pārsūdzības tiesības var izmantot vismaz divos posmos:

a) vispirms iesniedzot sūdzību muitas dienestiem vai citai iestādei, kas var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde, kuras dalībvalsts ir izraudzījušās šim nolūkam;

b) pēc tam iesniedzot sūdzību augstākai neatkarīgai iestādei, kas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde.

3. Pārsūdzība ir jāiesniedz elektroniskā vai rakstiskā veidā tajā dalībvalstī, kurā lēmums ir pieņemts vai pieprasīts.

25. pants

Lēmuma izpildes atlikšana

1. Pārsūdzības iesniegšana neaptur no apstrīdētā lēmuma izpildes.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, muitas dienesti pilnīgi vai daļēji atliek apstrīdētā lēmuma izpildi, ja personai, kas ir iesniegusi pārsūdzību, varētu tikt nodarīts neatgūstams zaudējums.

Muitas dienesti pilnīgi vai daļēji var atlikt apstrīdētā lēmuma izpildi, ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas neatbilst muitas tiesību aktiem.

3. Ja ar apstrīdēto lēmumu uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu maksājumu, minētā lēmuma izpilde ir atkarīga no galvojuma nodrošinājuma, ja vien šāds galvojums iespējami neradītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

26. pants

Lēmums par pārsūdzību

Attiecībā uz muitas dienestu pieņemtajiem lēmumiem par pārsūdzībām piemēro 17. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārsūdzības procedūra sekmē savlaicīgu muitas dienestu pieņemto lēmumu labošanu.

7. iedaļa

Preču kontrole

27. pants

Muitas kontrole

1. Muitas dienesti drīkst veikt visa veida kontroli, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu un citu tiesību aktu pareizu piemērošanu, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī reglamentē ārpuskopienas preču esību.

Šī kontroles (turpmāk tekstā — „muitas kontrole”) var būt preču pārbaude, deklarācijas datu un elektronisku vai rakstveida dokumentu esības un īstuma pārbaude, uzņēmumu pārskatu un citu ierakstu pārbaude, transporta līdzekļu apskates, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaude.

Muitas kontroli var veikt ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja to paredz starptautisks nolīgums.

2. Muitas kontroles, izņemot izlases veida pārbaudes, pamatā ir riska analīze, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiskajā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un pilnveidotu vajadzīgos pasākumus risku novēršanai.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju vēlākais līdz 2009. gada jūnijam 30 eido, saglabā un izmanto elektronisku sistēmu riska pārvaldības īstenošanai.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) Kopienas riska pārvaldības sistēmas noteikumus;

b) kopēju kritēriju un prioritāru kontroles jomu izveides kritērijus;

c) noteikumus, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp muitas pārvaldēm attiecībā uz risku un tā analīzi.

28. pants

Sadarbība starp iestādēm

1. Ja attiecībā uz vienām un tām pašām precēm kompetentās iestādes veic kontroli, izņemot muitas kontroli, tad šādu kontroli veic ciešā sadarbībā ar muitas dienestiem pēc iespējas vienlaikus un tajā pašā vietā (pilna apjoma apkalpošana).

2. Saskaņā ar šajā iedaļā minēto kontroles sistēmu muitas dienesti un citas kompetentās iestādes riska mazināšanas nolūkā, ja vajadzīgs, savstarpēji, ar citu dalībvalstu muitas dienestiem un ar Komisiju var apmainīties ar saņemtajiem datiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī saistībā ar ārpuskopienas preču esību.

29. pants

Pārbaude pēc preču izlaišanas

Lai pārliecinātos par kopējās deklarācijas vai muitas deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti pēc preču izlaišanas, var pārbaudīt komercdokumentus un datus par darbībām saistībā ar attiecīgajām precēm vai turpmākajiem tirdzniecības darījumiem ar minētajām precēm.

Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai viņa pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, kas attiecināmi uz komercdarbību, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras atrodas komercdarbības vajadzībām minētie dokumenti un dati. Minētie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams uzrādīt.

30. pants

Izņēmumi

1. Muitas kontroli un formalitātes neveic attiecībā uz:

a) personu rokas bagāžu un reģistrēto bagāžu Kopienas iekšējos lidojumos;

b) personu bagāžu Kopienas iekšējos jūras braucienos.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, neierobežojot:

a) drošības un drošuma pārbaudes, ko attiecībā uz bagāžu veic dalībvalstu iestādes, ostu vai lidostu iestādes vai pārvadātāji;

b) pārbaudes saistībā ar dalībvalstu noteiktajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ja šādi aizliegumi vai ierobežojumi ir saderīgi ar Līgumu.

8. iedaļa

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana, nodevas un izmaksas

31. pants

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana

1. Attiecīgā persona glabā muitas kontroles vajadzībām 9. panta 1. punktā minētos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida tik ilgi, cik norādīts spēkā esošajos noteikumos, un ne mazāk kā trīs kalendāros gadus.

Minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā pieņemtas deklarācijas preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izvešanai — ja izlaišana brīvam apgrozījumam izdarīta ar nosacījumiem, kas atšķiras no trešajā daļā minētajiem, vai ja preces deklarētas izvešanai.

Ja preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā uz precēm vairs nav attiecināma muitas uzraudzība.

Ja preces nodod citā muitas procedūrā, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā ir pabeigta attiecīgā muitas procedūra.

2. Neskarot 73. panta 4. punktu, ja muitas dienestu veiktajā pārbaudē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jāizlabo un attiecīgai personai par to ir paziņots, tad dokumentus glabā trīs gadus pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Pārsūdzības gadījumā dokumenti ir jāglabā, līdz procedūra tiek izbeigta.

32. pants

Nodevas un izmaksas

1. Muitas dienesti bez atlīdzības veic muitas kontroli vai piemēro jebkādus citus muitas tiesību aktus savas kompetento muitas iestāžu normālajā darba laikā.

Tomēr muitas dienesti var ņemt maksu vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai un jo īpaši:

a) vajadzības gadījumā muitas personāla ierašanās ārpus normālā darba laika vai telpās, kas nav muitas dienestu telpas;

b) preču analīze vai ekspertīze un pasta izdevumi par preču atdošanu pieprasītājam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 21. pantu, vai informācijas sniegšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

c) preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu;

d) ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

3. NODAĻA

VALŪTAS KONVERTĀCIJA, TERMIŅI UN VIENKĀRŠOŠANA

33. pants

Valūtas konvertācija

1. Kompetentās iestādes publicē valūtas maiņas kursu vai padara to pieejamu internetā, ja ir jāveic valūtas konvertācija viena no šādu iemeslu dēļ:

a) preču muitas vērtības noteikšanai izmantotie koeficienti ir izteikti valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā tiek noteikta muitas vērtība;

b) lai noteiktu preču tarifa klasifikāciju, vērtības robežas un izvedmuitas un ievedmuitas nodokļu summu, euro vērtība jāizsaka valsts valūtās.

Maiņas kurss iespējami efektīvi atspoguļo konvertētās valūtas pašreizējo vērtību dalībvalsts valūtas nozīmē.

2. Ja valūtas maiņa ir jāveic citu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. punktā, euro vērtību valsts valūtās, ko piemēro saskaņā ar muitas tiesību aktu pamatnoteikumiem, nosaka vienreiz gadā.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

34. pants

Termiņi

1. Ja muitas tiesību aktos ir noteikts laikposms, datums vai termiņš, to nedrīkst pagarināt vai atlikt, izņemot gadījumus, kad tas atrunāts īpašos noteikumos.

2. Noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71[15] noteiktajiem laikposmiem, datumiem vai termiņiem , piemēro attiecībā uz muitas tiesību aktos noteiktajiem termiņiem, izņemot gadījumus, kad piemēro citus īpašus noteikumus.

35. pants

Vienkāršošana

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var vienkāršot šā kodeksa piemērošanu.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

KOPĒJAIS MUITAS TARIFS UN PREČU TARIFA KLASIFIKĀCIJA

36. pants

Kopējais muitas tarifs

1. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus pamato ar Kopējo muitas tarifu.

Citi Kopienas noteikumos paredzētie pasākumi, kas regulē preču tirdzniecību īpašās jomās, attiecīgos gadījumos jāpiemēro saskaņā ar šo preču tarifu klasifikāciju.

2. Kopējais muitas tarifs ietver:

a) preču kombinēto nomenklatūru, kas ir noteikta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87[16];

b) jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnībā vai daļēji balstīta uz kombinēto nomenklatūru vai kas papildina to ar turpmākām apakšnodaļām un kas ieviesta ar Kopienas noteikumiem, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz tarifa pasākumu piemērošanu preču tirdzniecībā;

c) konvencionālie vai autonomie ievedmuitas nodokļi, ko parasti piemēro kombinētajā nomenklatūrā iekļautajām precēm;

d) tarifa atvieglojumu pasākumi, kas iekļauti nolīgumos, kurus Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām;

e) tarifa atvieglojumu pasākumi, kurus Kopiena attiecībā uz atsevišķām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu grupām vai teritoriju ir noteikusi vienpusēji;

f) autonomi pasākumi, ar ko atsevišķām precēm paredz ievedmuitas nodokļu likmju pazemināšanu vai atbrīvojumu no tiem;

g) labvēlīgs tarifa režīms, kas noteikts dažām precēm to veida vai galapatēriņa dēļ saistībā ar c) līdz f) vai h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

h) citi tarifa pasākumi, kurus nosaka lauksaimniecības, tirdzniecības vai citi Kopienas tiesību akti.

3. Ja attiecīgās preces atbilst noteikumiem, kas minēti 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā, pēc deklarētāja pieprasījuma šā punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā piemēro šajos noteikumos minētos pasākumus. Šādu pieprasījumu var iesniegt ar atpakaļejošu datumu (retrospektīvi), ja saskaņā ar attiecīgo pasākumu vai kodeksu ir ievēroti termiņi un izpildīti nosacījumi.

4. Ja 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana vai h) apakšpunktā minētā atbrīvošana no pasākumiem ir ierobežota attiecībā uz konkrētu ieveduma vai izveduma apjomu, šādu piemērošanu vai atbrīvošanu tarifa kvotu gadījumos pārtrauc, tiklīdz sasniegts noteiktais ieveduma vai izveduma apjoms.

Tarifu maksimālās likmes gadījumos šādu piemērošanu pārtrauc, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem.

37. pants

Preču tarifa klasifikācija

Saistībā ar Kopējā muitas tarifa piemērošanu „preču tarifa klasifikācija” ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana, kurām atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saistībā ar ārpustarifa pasākumu piemērošanu „preču tarifa klasifikācija” ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana vai tās noteikšana pēc jebkuras citas nomenklatūras, kas ir izveidota ar Kopienas noteikumiem un ir pilnīgi vai daļēji pamatota ar Kombinēto nomenklatūru, vai tādas sīkākas apakšgrupas noteikšana, kurai atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saskaņā ar pirmo vai otro daļu noteiktā apakšpozīcija vai sīkāka apakšgrupa jāmanto, lai piemērotu pasākumus, kas ir piesaistīti minētajai apakšpozīcijai.

2. NODAĻA

PREČU IZCELSME

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

38. pants

Piemērošanas joma

Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:

a) Kopēju muitas tarifu, izņemot pasākumus, kas minēti 36. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā;

b) pasākumus, kas nav tarifu pasākumi un ko paredz Kopienas noteikumi, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz preču tirdzniecību;

c) citus Kopienas pasākumus attiecībā uz preču izcelsmi.

39. pants

Izcelsmes iegūšana

1 Precēm, kas pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā, ir minētās valsts vai teritorijas izcelsme.

2. Par izcelsmes valsti precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā pietiekamā pārstrāde.

40. pants

Izcelsmes apliecinājums

1. Ja saskaņā ar muitas tiesību aktiem muitas deklarācijā ir norādīta preču izcelsme, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam pierādīt preču izcelsmi.

2. Ja preču izcelsmes apliecinājums ir iesniegts saskaņā ar muitas tiesību aktiem vai citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pamatotu šaubu gadījumā var pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus, lai nodrošinātu norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajos Kopienas tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.

3. Izcelsmi apliecinošu dokumentu Kopienā var izsniegt, ja tas vajadzīgs kritiska tirdzniecības stāvokļa dēļ.

41. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 39. un 40. panta īstenošanai.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

42. pants

Preferenciāla preču izcelsme

1. Lai saņemtu priekšrocības no pasākumiem, kas minēti 36. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā vai no ārpustarifu preferenciāliem pasākumiem, precēm jāatbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas ir minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2 Gadījumā, ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri ir iekļauti nolīgumos, ko Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm un teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus nosaka minētajos nolīgumos.

3 Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, kas nav minētas 5. punktā, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.

4. Ja preces atbilst tarifa atvieglojumu saņemšanai, kas ir piemērojami tirdzniecībai Kopienas muitas teritorijā un Seūtā, un Meliļā un kas ir ietverti Spānijas un Portugāles iestāšanās akta 2. protokolā, Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka noteikumus par preferenciālu izcelsmi saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kas ir iekļauti nolīgumos par atvieglojumiem Kopienas asociētajām aizjūras valstīm un teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar Līguma 187. pantu.

6. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šā panta 2. līdz 5. punktā minēto noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

3. NODAĻA

PREČU MUITAS VĒRTĪBA

43. pants

Piemērošanas joma

Saskaņā ar šās nodaļas 44. līdz 47. pantu nosaka muitas vērtību Kopējā muitas tarifa un ārpustarifa pasākumu piemērošanai, ko paredz Kopienas noteikumi, kas reglamentē īpašas preču tirdzniecības jomās.

44. pants

Darījuma vērtība

1. Ievestu preču muitas vērtība ir faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena, tās pārdodot izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas, ja vajadzīgs, ir koriģēta saskaņā ar pasākumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi 4. punktam, turpmāk tekstā —„darījuma vērtība”.

Faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai tā labā par ievestajām precēm, un tā ietver visus maksājumus, ko pircējs saskaņā ar ievesto preču pārdošanas noteikumiem ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai trešai pusei, lai izpildītu pārdevēja saistības. Maksājumam nav obligāti jābūt naudas pārskaitījuma formā. Maksājumu var izdarīt akreditīvu vai apgrozāmo vērtspapīru veidā un var veikt tieši vai netieši.

2. Darījuma vērtību piemēro, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) pircējam nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz tiesībām izmantot preces un šo preču izmantošanu, izņemot:

i) ierobežojumus, ko Kopienā uzliek vai nosaka likums vai valsts iestādes,

ii) ierobežojumus attiecībā uz ģeogrāfisko telpu, kurā preces var tālākpārdot;

iii) ierobežojumus, kas būtiski neietekmē preču vērtību;

b) uz pārdošanu vai cenu nav attiecināti nosacījumi vai apstākļi, kuru vērtību attiecībā uz novērtējamām precēm nevar noteikt;

c) pēc tam, kad pircējs tālākpārdod, nodod vai izmanto preces, pārdevējs tieši vai netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. punktam, var veikt attiecīgu pārskatīšanu;

d) pircējs un pārdevējs nav saistīti vai, ja pircējs un pārdevējs ir saistīti, saskaņā ar 3. punktu darījuma vērtību pieņem par muitas vērtību.

3. Lai piemērotu 2. punkta d) apakšpunktu, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir saistīti, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai darījuma vērtību uzskatītu par nepieņemamu. Ja vajadzīgs, pārbauda pārdošanas apstākļus, un darījuma vērtību pieņem ar noteikumu, ka pušu saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja saskaņā ar deklarētāja sniegto informāciju vai citādi muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka pušu saistība ir ietekmējusi cenu, tie paziņo deklarētājam motīvus un nodrošina tam pienācīgas iespējas sniegt paskaidrojumu.

4. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka elementus, kuri, nosakot muitas vērību, ir jāpievieno faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, vai kurus var neiekļaut tajā.

45. pants

Muitas novērtēšanas palīgmetodes

1. Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs pieprasa, c) un d) apakšpunktus piemēro apgrieztā secībā.

2. Muitas vērtība saskaņā ar 1. punktu ir:

a) vienādu preču darījuma vērtība, kas ir pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus vai aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

b) līdzīgu preču darījuma vērtība, kas pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

c) vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai vienādas, vai līdzīgas tiek pārdotas vislielākajā kopapjomā tādām personām Kopienas muitas teritorijā, kuras nav saistītas ar pārdevēju;

d) aprēķinātā vērtība, ko veido šādu lielumu summa:

i) materiālu un ražošanas vai citu pārstrādes darbību, kas izmantotas ievesto precu ražošanā, izmaksas vai vērtība;

ii) peļņas un vispārīgo izdevumu summa, kas vienāda ar summu, kas parasti tiek atspoguļota, pārdodot vienas kategorijas vai viena veida preces, kuras tiek novērtētas un ražotāji izgatavo izvešanas valstī izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju;

iii) ievesto preču transportēšanas izmaksas vai vērtība līdz ieveduma vietai Kopienas muitas teritorijā, iekraušanas maksa un kravas apstrādes izmaksas saistībā ar minēto preču transportēšanu un apdrošināšanu.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka visus turpmākos nosacījumus un noteikumus saistībā ar šā panta 2. punkta piemērošanu.

46. pants

Atkāpšanās metode

Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. vai 45. pantu, to nosaka, pamatojoties uz datiem, kas pieejami Kopienas muitas teritorijā, un izmantojot pieņemamus līdzekļus, kuri atbilst šādiem principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:

a) nolīgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu;

b) Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants;

c) šajā nodaļā.

Tomēr par pamatu muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar pirmo daļu nevar būt:

a) Kopienas muitas teritorijā ražotu preču pārdošanas cena minētajā teritorijā;

b) sistēma, kas paredz muitas vajadzībām pieņemt augstāko no divām alternatīvām vērtībām;

c) preču cena izvešanas valsts vietējā tirgū;

d) ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kas saskaņā ar 45. panta 2. punkta d) apakšpunktu ir noteiktas vienādam vai līdzīgām precēm;

e) preču cenas izvešanai uz valsti, kas neatrodas Kopienas muitas teritorijā;

f) viszemākās muitas vērtības;

g) brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības.

47. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus muitas vērtības noteikšanai īpašos gadījumos un attiecībā uz precēm, kurām muitas parāds ir radies pēc īpašas procedūras izmantošanas.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

MUITAS PARĀDA RAŠANĀS

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

48. pants

Muitas parāds

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokli maksā attiecībā uz īpašām precēm saskaņā ar Kopēju muitas tarifu un maksājamā summa veido muitas parādu.

2. iedaļa

Ievedmuitas parāds

49. pants

Preču izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana uz laiku

1. Ievedmuitas parāds rodas, ārpuskopienas precēm piemērojot vienu no šādām procedūrām:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam;

b) ievešana uz laiku ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3. Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti ievedmuitas nodokļi, persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju, arī ir parādnieks, ja šī persona zināja, vai tai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

50. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar neizcelsmes precēm

1. Ja ievedmuitas nodokļu atmaksāšanas aizliegumu vai atbrīvojumu no tiem piemēro neizcelsmes precēm, ko izmanto tādu produktu ražošanā, attiecībā uz kuriem ir izsniegts izcelsmes pierādījums vai izveidots saskaņā ar vienošanos par atvieglojumiem starp Kopienu un dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ievedmuitas parāds attiecībā uz šiem produktiem rodas šāda iemesla dēļ:

a) atkaļizvešanas paziņojuma pieņemšana attiecībā uz tādiem produktiem, kuri ir iegūti procedūrā „ievešana pārstrādei”;

b) deklarācijas pieņemšana attiecībā uz precēm, kurām ir piemērota muitas procedūra „ievešana pārstrādei” attiecīgo pārstrādāto produktu iepriekšējas izvešanas gadījumā.

2. Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam, ievedmuitas nodokļu summu nosaka ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja muitas parāds rodas, tajā pašā datumā pieņemot deklarāciju par tādu neizcelsmes preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, kuras izmanto attiecīgo produktu ražošanā, lai pabeigtu muitas procedūru „ievešana pārstrādei”.

3. Piemēro 49. panta 2. un 3. punktu. Tomēr 189. pantā minēto ārpuskopienas preču gadījumā parādnieks ir persona, kas iesniedz atkalizvešanas paziņojumu, un netiešas pārstāvības gadījumā — persona, kuras uzdevumā ir iesniegts paziņojums.

51. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1. Gadījumos, kas nav minēti 49. un 50. pantā, ievedmuitas parāds rodas:

a) neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz ārpuskopienas preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā vai preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, izmantošanu vai tiesībām tās izmantot minētajā teritorijā;

b) neievērojot nosacījumu, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu ārpuskopienas precēm vai atbrīvojuma piešķiršanu atbilstīgi preču galapatēriņam, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu.

2. Muitas parāds rodas vienā no šādiem gadījumiem:

a) nav izpildīts vai netiek vairs pildīts pienākums, ka rezultātā rodas muitas parāds;

b) precēm tiek piemērota muitas procedūra vai tās tiek deklarētas minētajam mērķim, ja pēc tam tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas reglamentē minētās muitas procedūras piemērošanu precēm vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a) ikviena persona, kurai bija jāpilda attiecīgie pienākumi;

b) ikviena persona, kura apzinājās vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība netika izpildīta, un kura darbojās tādas personas uzdevumā, kam bija pienākums izpildīt saistību, vai kura ir atbalstījusi darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta;

c) ikviena persona, kura ir ieguvusi vai turējusi attiecīgās preces un bija apzinājusies un kurai preču saņemšanas vai iegūšanas laikā būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība nav izpildīta.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir persona, kurai ir jāievēro nosacījumi, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm vai attiecīgo preču deklarēšanu minētajā procedūrā vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

Ja ir noformēta muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām vai muitas dienestiem ir sniegta jebkāda informācija muitas tiesību aktos paredzētā informācija attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti ievedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

52. pants

Samaksātu nodokļu atskaitīšana

1. Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds radies attiecībā uz precēm, kas galapatēriņa dēļ ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu muitas nodokļa likmi, summu, kas samaksāta, preces izlaižot brīvam apgrozījumam, atskaita no muitas parāda summas.

Pirmo daļu piemēro mutatis mutandis , ja muitas parāds ir radies attiecībā uz pārpalikumiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

2. Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds ir radies attiecībā uz precēm, kas ir ievestas uz laiku, tās daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, summu, kas samaksāta ar daļēju atbrīvojumu no nodokļiem, atskaita no muitas parāda summas.

3. iedaļa

Izvedmuitas parāds

53. pants

Izvešanas deklarācija

1. Izvedmuitas parāds rodas, piemērojot izvešanas procedūru precēm, kas apliekamas ar izvedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3. Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji nav iekasēti izvedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

54. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1. Gadījumos, kas nav minēti 53. pantā, ievedmuitas parāds rodas, ja preces ir apliekamas ar ievedmuitas nodokļiem, ievedmuitas parāds rodas:

a) neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz preču izvešanu vai tiesībām tās izmantot;

b) neizpildot nosacījumus, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rašanas vienā no šādiem gadījumiem:

a) preces faktiski atstāj Kopienas muitas teritoriju bez muitas deklarācijas;

b) preces sasniedz galamērķi, uz kuru nedrīkstēja izbraukt no Kopienas muitas teritorijas, tām piemērojot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem;

c) muitas dienesti nespēj noteikt b) apakšpunktā minēto laiku, termiņa izbeigšanās pierādījumu iesniegšanai par to, ka izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības precēm piešķirt šādus atbrīvojumus.

3. Ja ar izvedmuitas nodokļiem apliekamas preces izbrauc no Kopienas muitas teritorijas bez muitas deklarācijas, parādnieks ir:

a) ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgais pienākums;

b) ikviena persona, kura ir atbalstījusi šādu darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta, un kura ir apzinājusies vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas deklarācija nav iesniegta, taču tā bija jāiesniedz.

4. Ja muitas parāds rodas tādu nosacījumu neievērošanas dēļ, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izbraukt no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem, parādnieks ir:

a) deklarētājs;

b) netiešas pārstāvības gadījumā persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

4. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar ievešanu un izvešanu

55. pants

Aizliegumi un ierobežojumi

Ievedmuitas un izvedmuitas parāds rodas pat tad, ja tas attiecas uz precēm, kam piemēro ievešanas vai izvešanas aizliegumus vai ierobežojumus.

Tomēr muitas parāds nerodas attiecībā uz viltotas naudas vai narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu ievedumu Kopienas muitas teritorijā viltotu, kuras nenokļūst saimnieciskā apritē, esot stingrā kompetento iestāžu uzraudzībā, lai tās izmantotu medicīnas vai zinātnes vajadzībām.

Lai muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērotu sodu, muitas parādu tomēr uzskata par radušos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pamats soda noteikšanai ir muitas nodokļi vai muitas parāda esība.

56. pants

Vairāki parādnieki

Ja vairākas personas ir atbildīgas par viena muitas parāda samaksu, tad katra persona ir atbildīga par šā parāda kopsummu.

Ja viena vai vairākas no minētajām personām ir tīši pārkāpušas muitas tiesību aktus, sākotnēji muitas parāds ir jāpiedzen no šīm personām.

57. pants

Vispārīgi noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu summu nosaka, pamatojoties uz tiem nodokļa aprēķināšanas noteikumiem, kuri bija piemērojami attiecīgajām precēm tajā laikā, kad muitas parāds saistībā ar tām bija radies muitas parāds.

2. Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds ir radies, par šo laiku uzskata laikposmu, kad muitas dienesti secināja, ka preces atrodas tādos apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

Tomēr, ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj noteikt, ka muitas parāds ir radies laikposmā, pirms par to tika secināts, tiek uzskatīts, ka muitas parāds iespējami radies, pirms konstatēti šie apstākļi.

3. Ja muitas tiesību akti paredz labvēlīgu tarifu režīmu precēm, atbrīvojumu vai pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem saskaņā ar 36. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, 136. līdz 141. pantu, 178. un 181. līdz 184. pantu, šādu labvēlīgu tarifu režīmu, atbrīvojumu no muitas nodokļiem vai atvieglojumu piemēro arī gadījumos, ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. vai 54. pantam, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgās personas darbība nav saistīta ar krāpšanu.

58. pants

Īpaši noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1. Ja uzglabāšanas izmaksas vai parastās apstrādes metodes ir radušās Kopienas muitas teritorijā attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas procedūru, šādas izmaksas vai vērtības palielināšanu neņem vērā ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai, ja deklarētājs ir iesniedzis atbilstošus šo izmaksu pierādījumus.

Tomēr ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai ir jāņem vērā darbībās izmantoto ārpuskopienas preču muitas vērtība, veids un izcelsme.

2. Ja, piemērojot muitas procedūru, parasto apstrādes metožu rezultātā Kopienas muitas teritorijā mainās preču tarifu klasifikācija, pēc deklarētāja lūguma attiecība uz precēm, kurām piemēro muitas procedūru, piemēro sākotnējo preču tarifu klasifikāciju.

3. Ja, izmantojot procedūru „ievešana pārstrādei”, muitas parāds ir radies pārstrādātiem produktiem, šāda parāda summu pēc deklarētāja lūguma nosaka, pamatojoties uz tādu preču tarifu klasifikāciju, muitas vērtību, veidu un izcelsmi, kurām, pieņemot deklarāciju attiecībā uz šīm precēm, piemēro procedūru „ievešana pārstrādei”.

59. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka:

a) precēm piemērojamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas aprēķināšanas noteikumus;

b) īpašus papildu noteikumus par īpašām procedūrām;

c) 57. un 58. panta izņēmumus.

60. pants

Muitas parāda rašanās vieta

1. Muitas parāds rodas vietā, kur ir iesniegta 49. un 53. pantā minētā muitas deklarācija, vai saskaņā ar 128. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka tā ir iesniegta.

Visos pārējos gadījumos muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur notiek darbība, kas to rada.

Ja nav iespējams noteikt minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds rodas tajā vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

2. Ja precēm piemēro muitas procedūru, kas nav pabeigta, un vietu nevar noteikt, saskaņā ar 1. punkta otro vai trešo daļu muitas parāds īpašā laikposmā rodas vietā, kur precēm ir piemērota attiecīgajā muitas procedūra vai tās saskaņā ar šo procedūru ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

3. Ja muitas dienestiem pieejamā informācija dod tiem iespēju noteikt, ka muitas parāds varētu būt radies vairākās vietās, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur tas ir radies pirmo reizi.

4. Ja muitas dienesti nosaka, ka muitas parāds atbilstīgi 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir radies citā dalībvalstī, un šā parāda summa ir mazāka par EUR 100 000, uzskata, ka parāds ir radies tajā dalībvalstī, kurā ir konstatēta tā rašanās.

2. NODAĻA

GALVOJUMI IESPĒJAMAM VAI PAŠREIZĒJAM MUITAS PARĀDAM

61. pants

Vispārīgi noteikumi

1 Šo nodaļu piemēro galvojumiem gan uz esošiem, gan uz tādiem muitas parādiem, kas var rasties, ja vien nav norādīts citādi.

2. Muitas dienesti var parādniekam pieprasīt uzrādīt galvojumu, lai nodrošinātu muitas parāda un citu maksājumu, īpaši PVN un akcīzes nodokļa, samaksu atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem par PVN un akcīzes nodokli.

3. Ja muitas dienesti pieprasa dot galvojumu, šādu galvojumu sagādā persona vai parādnieks, kas var kļūt atbildīgs par minēto parādu.

4. Attiecībā uz īpašām precēm vai īpašu deklarāciju muitas dienesti drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.

Galvojumu saistībā ar īpašu deklarāciju piemēro muitas parādam attiecībā uz visām precēm, kuras ir iekļautas deklarācijā vai pret šo deklarāciju neatkarīgi tās pareizības izlaistas apgrozījumam.5. Muitas dienesti atļauj, ka galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras galvojums tiek prasīts.

6. Pēc šā panta 3. vai 5. punktā minētās personas pieprasījuma muitas dienesti saskaņā ar 67. panta 1. un 2. punktu var atļaut vispārējo galvojumu, lai segtu muitas parādu attiecībā uz divām vai vairākām darbībām, deklarācijām vai procedūrām.

7. Galvojumu neprasa no valsts, reģionālajām varas iestādēm un vietējās pašvaldības vai citām iestādēm, kuras reglamentē publisko tiesību akti attiecībā uz pasākumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka citus gadījumus, kuros nav jāprasa galvojums, vai ir jāpieprasa galvojums ar pazeminātu summu.

8. Muitas dienesti var neizvirzīt prasību dot galvojumu, ja deklarācijām nodrošināmā summa nepārsniedz statistikas slieksnis, kas ir noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95[17] 12. pantu.

9. Muitas dienestu pieņemts vai apstiprināts galvojums ir derīgs visā Kopienas muitas teritorijā atbilstīgi tā izsniegšanas mērķim.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

62. pants

Obligātais galvojums

1. Ja ir paredzēts obligātais galvojums un uz to attiecināmi saskaņā ar 3. punktu pieņemtie noteikumi, muitas dienesti nosaka šāda nodrošinājuma summu tā, lai tā būtu vienāda ar precīzu attiecīgā muitas parāda summu, ja šādu summu iespējams droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā.

Ja nav iespējams noteikt precīzu muitas parāda summu, galvojuma summu nosaka kā muitas parāda maksimālo summu, kas pēc muitas dienestu aprēķina ir radusies vai var rasties.

2. Neskarot 67. pantu, ja tiek dots vispārējais galvojums tādu muitas parādu segšanai, kuru summa laika gaitā mainās, tad šāda galvojuma summu nosaka līdz apmēram, kāds ir pietiekams muitas parādu segšanai jebkurā laikā.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. punkta īstenošanai.

63. pants

Fakultatīvs galvojums

Ja galvojuma došana nav obligāta, šādu galvojumu jebkurā gadījumā pēc sava ieskata pieprasa, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parāds tiks samaksāts noteiktajā termiņā. Galvojuma summu šie dienesti nosaka tā, lai nepārsniegtu 62. pantā noteikto apmēru.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos galvojums ir fakultatīvs.

64. pants

Galvojuma došana

1. Galvojumu var dot vienā no šādiem veidiem:

a) skaidras naudas iemaksas vai citu tādu maksāšanas līdzekļu veidā, kurus muitas dienesti ir atzinuši par līdzvērtīgiem skaidras naudas iemaksai euro vai tās dalībvalsts valūtā, kurā tiek pieprasīts galvojums;

b) ar galvinieka saistībām;

c) ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju muitas parāda samaksai.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko konkretizē šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto galvojumu veidus.

2. Galvojumu skaidras naudas iemaksas vai tāda maksājuma veidā, ko uzskata par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai, dod saskaņā noteikumiem, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā pieprasa galvojumu.

65. pants

Galvojuma izvēle

Persona, no kuras pieprasa galvojumu, var izvēlēties 64. panta 1. punktā minēto galvojuma veidu.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt izvēlētā veida galvojumu, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību.

Muitas dienesti var pieprasīt, lai izraudzītais galvojuma veids noteiktu laiku nemainītos.

66. pants

Galvinieks

1. 64. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam galviniekam ir jābūt trešajai personai, kas reģistrēta Kopienas muitas teritorijā. Muitas dienesti, pieprasot galvojumu, apstiprina galvinieku, ja vien galvinieks nav Kopienā akreditēta banka vai cita oficiāli atzīta finanšu iestāde.

2. Galvinieks rakstveidā uzņemas saistību samaksāt nodrošināto muitas parāda summu.

Uzņēmums arī sedz nodrošinātās summas robežās maksājamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas, kas jāmaksā pēc preču izlaišanas pārbaudes.

3. Muitas dienesti var atteikt apstiprināt galvinieku vai ierosināto galvojuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka tiks nodrošināta muitas parāda samaksa noteiktajā termiņā.

67. pants

Vispārējs galvojums

1. Regulas 61. panta 6. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kuras izpilda šādus nosacījumus:

a) tās ir reģistrētas Kopienā;

b) nav izdarījušas nopietnus vai atkārtotus muitas tiesību vai nodokļu likumu pārkāpumus;

c) tās pastāvīgi izmanto procedūras, kurās tās ir iesaistītas, vai muitas dienestiem ir zināmas kā personas, kuras spēj izpildīt savus pienākumus saistībā ar šīm procedūrām.

2. Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums iespējamiem muitas parādiem, atzītais komersants saskaņā ar 61. panta 7. punktu var izmantot vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu vai tam var būt atbrīvojums no galvojuma ar noteikumu, ka tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:

a) pareiza attiecīgo muitas procedūru izmantošana minētajā laikposmā;

b) sadarbība ar muitas dienestiem;

c) attiecībā uz atbrīvojumu no galvojuma — labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams minētās personas saistību izpildei.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju piešķiršanu.

68. pants

Papildu noteikumi saistībā ar galvojumu izmantošanu

1. Gadījumos, ja muitas parāds var būt radies īpašās procedūrās, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

2. Atbrīvojumu no galvojuma, kas atļauts saskaņā ar 67. panta 2. punktu, nepiemēro precēm, kuras atzītas par paaugstināta riska precēm.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

3. Īpašos apstākļos Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru kā ārkārtas pasākumu var pieņemt pasākumus, ar ko uz laiku aizliedz izmantot 67. panta 2. punktā minēto vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu.

4. Attiecībā uz precēm, kurām ir vispārējs galvojums un kuras ir identificētas kā liela mēroga krāpšanas priekšmets, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko uz laiku aizliedz vispārēja galvojuma izmantošanu.

69. pants

Papildu vai aizstājošs galvojums

Ja muitas dienesti konstatē, ka iemaksātais galvojums nenodrošina vai vairs nav pārliecības, ka tas nodrošina, vai tas nav pietiekams, lai nodrošinātu muitas parāda samaksu noteiktajā termiņā, tās pieprasa visām 61. panta 3. punktā minētajām personām pēc sava ieskata sagādāt papildu garantiju vai aizstāt sākotnējo galvojumu ar jaunu galvojumu.

70. pants

Atbrīvojums no galvojuma

1. Muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds tiek dzēsts vai vairs nevar rasties.

2. Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, atbilstošo galvojuma daļu tādēļ pēc attiecīgās personas pieprasījuma atbrīvo, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu darbību.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

3. NODAĻA

NODOKĻA PIEDZIŅA UN SAMAKSA UN NODOKĻA ATMAKSA VAI ATLAIŠANA

1. iedaļa

Nolēmums, paziņošana parādniekam un muitas nodokļa summas iegrāmatošana

71. pants

Muitas nodokļa summas noteikšana

Maksājamā muitas nodokļa summu nosaka muitas dienesti tajā teritorijā, kurā muitas parāds ir radies vai kurā uzskatāms, ka tas radies saskaņā ar 60. pantu, tiklīdz tiem ir visa vajadzīgā informācija.

72. pants

Paziņojums par muitas parādu

1. Lēmumu par maksājamā muitas nodokļa summu dara zināmu parādniekam saskaņā ar valsts likumdošanā noteikto kārtību teritorijā, kurā parāds radies.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu neiesniedz šādos gadījumos:

a) atliekot galīgās nodokļa summas noteikšanu, uzliek pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā;

b) maksājamā muitas nodokļa summa pārsniedz summu, kas noteikta uz lēmuma pamata, kas pieņemts saskaņā ar 21. pantu;

c) sākotnējais lēmums nepaziņot maksājamā nodokļa summu vai paziņot summu, kas mazāka nekā maksājamais nodoklis, pieņemts, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem, kuri vēlāk atcelti ar tiesas spriedumu;

d) muitas dienesti ir atbrīvoti no nodokļa apmēra paziņošanas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus šā punkta 2. daļas d) apakšpunkta īstenošanai.

2. Ja maksājamā nodokļa summa ir vienāda ar muitas deklarācijā ierakstīto summu, par 1. punktā minēto lēmumu parādniekam nav jāpaziņo.

Šādos gadījumos muitas dienestu īstenotā preču izlaišana ir līdzvērtīga lēmumam, ar ko paziņo parādniekam par maksājamā nodokļa apmēru.

3. Ja nepiemēro šā panta 2. punktu, par lēmumu, ar ko nosaka maksājamā nodokļa apmēru, parādniekam paziņo četrpadsmit dienu laikā no datuma, kad muitas dienesti saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir tiesīgi pieņemt minēto lēmumu.

73. pants

Paziņojuma par muitas parādu termiņš

1. Paziņojumu par lēmumu, ar ko nosaka muitas parāda summu, parādniekam var neizsniegt pēc trīs gadu termiņa izbeigšanās, sākot no muitas parāda rašanās dienas.

2. Ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru tajā laikā, kad tā veikta, būtu paredzēta tiesvedība krimināllietā, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu pagarina līdz desmit gadiem.

3. Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība, 1. un 2. punktā paredzētos laikposmus aptur uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad iesniegta apelācijas sūdzība.

4. Ja saskaņā ar 84. panta 3. punktu no jauna ir uzlikts pienākums maksāt muitas parādu, šā panta 1. un 2. punktā noteiktos laikposmus uzskata par apturētiem no dienas, kad saskaņā ar 90. pantu tika iesniegts pieteikums par muitas parāda atmaksu vai atlaišanu, līdz pieņemts lēmums par tā atmaksāšanu vai atlaišanu.

74. pants

Iegrāmatošana

1. Regulas 71. pantā minētie muitas dienesti iegrāmato maksājamos muitas nodokļus uzskaites reģistros.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kas minēti 72. panta 1. punkta otrajā daļā.

Muitas dienestiem nav jāiegrāmato tādas summas, par kurām saskaņā ar 73. pantu vairs nevar paziņot parādniekam.

2. Dalībvalstis nosaka praktiskās procedūras nodokļa summas iegrāmatošanai uzskaites reģistros. Minētās procedūras var atšķirties atkarībā no tā, vai, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, muitas dienesti ir pārliecināti par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

75. pants

Iegrāmatošanas termiņš

1. Ja muitas parāds ir radies no tā, ka pieņemta deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kura nav „ievešana uz laiku” ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai jebkura darbība, kuras likumīgais spēks ir tāds pats kā šādai pieņemšanai, tad muitas dienesti maksājamā nodokļa summa iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā pēc preču izlaišanas dienas.

Tomēr gadījumā, ja maksājums ir nodrošināts, kopējo nodokļa summu par visām precēm, kuras izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktajā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 31 dienu, minētā termiņa beigās var veidot vienots iegrāmatojums uzskaites reģistros. Šādu iegrāmatošanu izdara piecu dienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.

2. Ja preces var tikt izlaistas saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas reglamentē maksājamā muitas nodokļa summas noteikšanu vai tās iekasēšanu, iegrāmatošana uzskaites reģistros notiek četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad ir aprēķināta maksājamā nodokļa summa vai ir konstatēta saistība samaksāt minēto nodokli.

Tomēr, ja muitas parāds attiecas uz pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā, maksājamo nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros divu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta regula, ar ko nosaka galīgo tirdzniecības politikas pasākumu.

3. Ja muitas parāds radies apstākļos, kas minēti 1. punktā, maksājamā muitas nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad muitas dienesti ir tiesīgi aprēķināt attiecīgā nodokļa summu un noteikt parādnieku.

4. Šā panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz nodokļa summu, kas jāpiedzen vai vēl nav piedzīta, ja maksājamā muitas nodokļa summa nav iegrāmatota uzskaites reģistros saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu vai tā ir noteikta un iegrāmatota uzskaites reģistros tādā apmērā, kas ir mazāks par maksājamo summu.

5. Iegrāmatošanas termiņus, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro neparedzamos gadījumos vai force majeure apstākļos.

76. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. pantā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus iegrāmatošanai uzskaites reģistros.

2. iedaļa

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un procedūras

77. pants

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un samaksas uzraudzība

1. Saskaņā ar 72. pantu paziņotās muitas nodokļa summas parādnieks samaksā muitas dienestu noteiktajā termiņā.

Neskarot 25. panta otro punktu, minētais termiņš nedrīkst pārsniegt desmit dienas pēc tam, kad par maksājamo muitas nodokļa summu paziņo parādniekam. Iegrāmatojumu apkopošanas gadījumā saskaņā ar 75. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumiem to nosaka tā, lai parādniekam nebūtu iespējams iegūt ilgāku samaksas termiņu nekā tad, ja tam būtu piešķirts atliktais maksājums saskaņā ar 79. pantu.

Minētā termiņa pagarinājumu piešķir automātiski, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā persona paziņojumu ir saņēmusi pārāk vēlu, lai dotu tai iespēju noteiktajā termiņā izdarīt maksājumu.

Muitas dienesti var piešķirt minētā termiņa pagarinājumu arī pēc parādnieka pieprasījuma, ja maksājamā muitas nodokļu summa ir noteikta 29. pantā minētajā pārbaudē pēc preču izlaišanas. Neskarot 82. panta 1. punktu, pagarinājums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kas vajadzīgs, lai parādnieks varētu pienācīgi izpildīt savas saistības.

2. Ja parādniekam ir tiesības uz kādu no 79. līdz 82. pantā noteiktajiem maksājumu atvieglojumiem, maksājumu saistībā ar minētajiem atvieglojumiem izdara noteiktajā termiņā vai termiņos.

3. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. pantā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus parāda samaksas termiņa apturēšanai šādos apstākļos:

(a) ja pieteikums nodokļu atlaišanai ir iesniegts saskaņā ar 90. pantu;

(b) ja preces konfiscē, iznīcina vai atsakās no tām par labu valstij;

(c) ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. pantam, un ir vairāk nekā viens parādnieks.

78. pants

Maksājums

1. Maksājumu izdara skaidrā naudā vai visos citos līdzvērtīgu norēķinu veidos, tostarp kredīta saldo pārrēķina veidā, ja par to vienojas ar muitas dienestiem.

2. Samaksu parādnieka vietā var veikt trešā persona.

79. pants

Maksājuma atlikšana

Neskarot 85. pantu, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma un galvojuma saņemšanas atļauj maksājamā nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu jebkurā no šādiem veidiem:

a) atsevišķi attiecībā uz katru iegrāmatotu nodokļa summu, kas saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu vai 75. panta 4. punktu ir iegrāmatota uzskaites reģistros;

b) kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kuras saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu ir iegrāmatotas uzskaites reģistros termiņā, ko ir noteikuši muitas dienesti un kas nepārsniedz 31 dienu;

c) kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kas veido vienotu iegrāmatojumu saskaņā ar 75. panta 1. punkta otro daļu.

80. pants

Atliktā maksājuma termiņi

1. Laikposms, uz kādu saskaņā ar 79. pantu atliek maksājuma termiņu, ir 30 dienas. To aprēķina, kā norādīts šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta a) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad parādniekam paziņots par maksājamo nodokļa summu.

3. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta b) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzas apkopošanas termiņš. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no apkopošanas termiņa dienu skaita.

4. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta c) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tā termiņa beigām, kas ir noteikts attiecīgo preču izlaišanai. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no attiecīgā termiņa dienu skaita.

5. Ja 3. un 4. punktā minētais dienu skaits ir nepārskaitlis, dienu skaits, par kuru samazina 30 dienu termiņu atbilstīgi minētajiem punktiem, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pārskaitļa.

6. Ja 3. un 4. punktā minētie termiņi ir kalendārās nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka minētā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās kalendārās nedēļas.

Ja šie termiņi ir kalendārie mēneši, dalībvalstis var noteikt, ka minetā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā līdz nākamā mēneša sešpadsmitajai dienai pēc attiecīgā kalendārā mēneša.

81. pants

īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz atlikta maksājuma noteikumus tajos gadījumos, kad muitas deklarācija saskaņā ar 125. vai 127. pantu tiek vienkāršota.

82. pants

Citi maksājumu atvieglojumi

1. Muitas dienesti var piešķirt parādniekam tādus maksājumu atvieglojumus, kas nav maksājuma atlikšana, ar nosacījumu, ka tiek veikta nodrošinājuma iemaksa.

Tomēr galvojums nav jāpieprasa, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Ja atvieglojumus piešķir saskaņā ar pirmo daļu, no maksājamā nodokļa summas iekasējami kredīta procenti. Šādu procentu summu aprēķina tā, lai tā būtu vienāda ar summu, kas būtu iekasējama šim nolūkam euro vai konkrētās valsts finanšu tirgus valūtā, kurā summa ir maksājama.

Muitas dienesti var nepieprasīt maksāt procentus, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus 1. punkta īstenošanai.

83. pants

Parāda piedziņa, kavētie maksājumi

1. Ja muitas nodokļa parāda summa noteiktajā termiņā nav samaksāta, muitas dienesti saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot parāda piedziņu, nodrošina minētās summas samaksu.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai, īpašā procedūrā nodrošinot maksājumu iekasēšanu no galviniekiem.

2. Papildus muitas nodokļa summai ietur nokavējuma procentus par laikposmu no noteiktā perioda beidzamās dienas līdz samaksas dienai. Nokavējuma procentu likme nedrīkst būt vairāk nekā par vienu procentpunktu augstāka par kredīta procentu likmi euro vai nacionālajā valūtā attiecīgajā tirgū. Tā nedrīkst būt zemāka par šo likmi.

3. Ja muitas parāds ticis paziņots saskaņā ar 72. panta 3. punktu, kavētā maksājuma procentu likmei jābūt augstākai par maksājuma summu, rēķinot no dienas, kad muitas parāds radies līdz dienai par tā paziņošanu.

Nenomaksāto nodokļu kavējuma procentus nosaka saskaņā ar šā panta otro daļu.

4. Muitas dienesti var neuzlikt kavējuma procentus, ja tā uzlikšana parādnieka stāvokļa dēļ radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt gadījumus laika un naudas izteiksmē, kuros muitas dienesti var neiekasēt procentus par kavētiem maksājumiem.

3. iedaļa

Muitas nodokļa atmaksāšana un atlaišana

84. pants

Vispārīgi

1. Šajā iedaļā izmanto šādas definīcijas:

a) „atmaksāšana” ir samaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atlīdzināšana;

b) „atlaišana” nozīmē, ka tiek atcelts pienākums maksāt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas nav samaksāta.

Šīs nodaļas atsauces uz ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem attiecas arī uz parāda procentiem.

2. Attiecīgo muitas dienestu izdarītā iekasēto summu atmaksa nerada tām nekādus maksājuma procentus.

Tomēr procentus maksā, ja lēmums apmierināt atmaksāšanas lūgumu saskaņā ar 85. pantu nav izpildīts trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Šādos gadījumos procentus maksā par laikposmu no trīs mēnešu perioda beidzamās dienas līdz atmaksāšanas dienai. Procentu likme ir līdzvērtīga summai, kas būtu šim nolūkam maksājama attiecīgās valsts naudas tirgū euro vai nacionālajā valūtā.

3. Ja muitas dienesti kļūdas dēļ ir piešķīruši atmaksāšanu vai atlaišanu, sākotnējais parāds atkal kļūst maksājams, ja vien sākotnējā muitas parāda dzēšana nav ierobežota laikā saskaņā ar 73. pantu.

Šādos gadījumos ir jāatmaksā ikviena atbilstoši 2. punkta 2. apakšpunktam samaksātā procentu summa.

85. pants

Atmaksāšana un atlaišana

1. Saskaņā ar šajā iedaļā ietvertajiem nosacījumiem, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, ja tie pārsniedz noteiktu summu, atmaksā vai atlaiž šādos gadījumos:

a) ja ir pārmaksāti nodokļi;

b) precēm ar trūkumiem;

c) notikusi muitas dienestu kļūda;

d) taisnīguma dēļ.

Turklāt gadījumos, kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu un muitas nodokļi ir samaksāti, saskaņā ar 117. pantu šos nodokļus atmaksā.

2. Ja muitas dienesti saskaņā ar lēmuma pieņemšanas kompetences noteikumiem 90. panta 1. punktā norādītajos laikposmos paši atklāj, ka saskaņā ar 86., 88. vai 89. pantu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir atmaksājami vai atlaižami, tie atmaksā vai atlaiž nodokli pēc savas ierosmes.

3. Atmaksu vai atlaišanu nepiešķir, ja par pamatu tādas summas noteikšanai, kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta krāpnieciska rīcība.

86. pants

Pārmaksātu nodokļu atmaksāšana un atlaišana

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka sākotnējā muitas lēmumā noteiktā summa pārsniedz maksājamo summu vai tā ir tikusi paziņota parādniekam, neievērojot 72. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktu.

87. pants

Preces ar trūkumiem

1. Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatotā muitas nodokļu summa attiecas uz precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam un no kurām preču ievedējs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas laikā tām bijuši trūkumi vai tās ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem, pamatojoties uz kuru tās tika ievestas.

Par precēm ar trūkumiem uzskatāmas arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas.

2. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem vai to atlaišanu piešķir ar nosacījumu, ka preces nav tikušas izmantotas, izņemot sākotnēju izmantošanu, kas var būt bijusi vajadzīga, lai konstatētu, ka tām bija trūkumi vai ka ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem.

3. Muitas dienesti nodrošina, ka preces tiek atpakaļizvestas no Kopienas muitas teritorijas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma muitas dienesti ļauj precēm piemērot procedūru „ievešana pārstrādei” (ieskaitot, iznīcināšanai), „ārējais tranzīts” vai „uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā”.

88. pants

Muitas dienestu kļūdas dēļ iegrāmatota nodokļa atmaksāšana vai atlaišana

Lēmumu atmaksāt vai atlaist ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus pieņem, ja tiek konstatēts, ka nosakot šāda nodokļa apmēru, sākotnējais lēmums neatbilst likumā noteiktajai summai, kas radusies muitas dienestu kļūdas dēļ, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) parādnieks attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējis atklāt kļūdu;

b) parādnieks ir rīkojies labticīgi.

Ja preču preferenciāls statuss tiek noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kurā iesaistītas iestādes, kas atrodas attiecīgajā valstī vai ārpus Kopienas muitas teritorijas, jāuzskata, ka šādu iestāžu izsniegts sertifikāts, ja atklājas tā nepareizība, izsniegts kļūdas dēļ, ko attaisnojošu iemeslu dēļ nebija iespējams atklāt šā panta 1.punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr kļūdaini izsniegtu sertifikātu neuzskata par kļūdu, ja šāda sertifikāta pamatā ir nepatiesi fakti, kurus sniedzis eksportētājs, izņemot gadījumus, kad ir skaidri redzams, ka izdevējiestādes apzinājās vai tām vajadzēja apzināties, ka preces neatbilst priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumiem.

Tiek uzskatīts, ka parādnieks rīkojies labticīgi, ja tas var parādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darījumu laikā tā ar pienācīgu rūpību ir veikusi visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti visi priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumi.

Parādnieks nevar paļauties uz savu labticību, ja Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, norādot, ka ir pamats šaubām par to, ka saņēmējvalsts vai teritorija pareizi piemēro atvieglojumu izmantošanas kartību.

89. pants

Atdošana un atbrīvošana taisnīguma dēļ

Apstākļos, kas nav minēti 85. panta 1. punkta otrajā daļā un 86., 87. un 88. pantā, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž taisnīguma interesēs, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nav piedēvējama ne krāpšana, ne arī acīmredzama nevērība.

90. pants

Atmaksāšanas un atlaišanas kārtība

1 Parādnieks, kurš uzskata, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi saskaņā ar 85. pantu ir jāatmaksā vai jāatlaiž, iesniedz iesniegumu attiecīgā muitas iestādē šādos termiņos:

a) muitas dienestu kļūdas dēļ radušās nodokļu pārmaksas gadījumos vai taisnīguma dēļ — trīs gadu laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

b) bojātu preču gadījumā — viena gada laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

c) muitas deklarācijas anulēšanas gadījumā — saskaņā ar anulēšanas noteikumos minēto termiņu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētos termiņus pagarina, ja iesnieguma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka tas neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ nav varējis savlaicīgi iesniegt šādu iesniegumu.

2. Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad muitas dienesti saskaņā ar 85. panta 2. punktu pēc savas ierosmes atmaksā nodokli vai atbrīvo no tā samaksas.

3 Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība saistībā ar paziņojumu par muitas parādu, šā panta 1. punkta 1. daļā noteikto termiņu aptur no dienas, kurā sūdzība ir iesniegta, uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku.

4. Pēc iesnieguma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu muitas dienesti attiecīgi pieņem lēmumu par atmaksāšanu no muitas nodokļiem vai to atlaišanu.

Atmaksāšana vai atlaišana var būt pilnīga vai daļēja.

91. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šīs iedaļas īstenošanai. Šie pasākumi nosaka gadījumus, kuros Komisija saskaņā ar 196. panta 3. punktā minēto procedūru lemj par nodokļa atlaišanas vai atmaksāšanas pamatotību.

4. NODAĻA

MUITAS PARĀDA DZĒŠANA

92. pants

Dzēšana

1. Neskarot spēkā esošos noteikumus par muitas parāda noilgumu vai šāda parāda nepiedzīšanu pēc likuma konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, muitas parāds tiek dzēsts:

a) samaksājot muitas nodokļa summu;

b) saskaņā ar 4. daļu atlaižot muitas nodokļa summu;

c) ja muitas deklarācija par attiecīgajā precēm, saskaņā ar kuru būtu maksājams muitas nodoklis, tiek atzīta par nederīgu;

d) ja preces, par kurām maksājams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, tiek aizturētas un konfiscētas;

e) ja preces, kuras pakļautas ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklim tiek iznīcinātas muitas pārraudzībā vai atstātas valstij;

f) ja preču pazušana vai muitas likumdošanā paredzēto saistību neizpilde ir pilnīgas šo preču sabojāšanas vai zaudēšanas rezultāts, kas radusies preču reālā rakstura dēļ vai neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ, vai muitas dienestu norādījumu rezultātā;

g) ja parāds radies saskaņā ar 51. vai 54. pantu un tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(i) neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav ievērojami ietekmējusi deklarētās procedūras pareizu gaitu un nav radījusi maldināšanas mēģinājumu;

(ii) pēc tam tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu situāciju ar precēm;

(h) ja preces, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu vai nulles ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, ir izvestas ar muitas dienestu atļauju;

(i) ja tas radies saskaņā ar 50. pantu un ja veiktās formalitātes, lai piešķirtu tarifu priekšrocību režīmu, kā paredzēts minētajā pantā, tiek anulēts vai tiek iesniegts pietiekams pierādījums tam, ka priekšrocību režīms nav piešķirts;

(j) ja saskaņā ar šā panta 5. daļu, parāds radies saskaņā ar 51. pantu un muitai ir sniegti pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas un ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Pirmās daļas f) punkta nozīmē preces uzskata par neatgriezeniski zaudētām, ja tās jebkura persona uzskata par nelietojamām.

2. Tomēr aizturēšanas vai konfiskācijas gadījumā, kā norādīts 1. daļas d) punktā, muitas parādu piemēro, lai segtu soda naudu par muitas pārkāpumiem, un tas jāuzskata par nedzēstu, ja saskaņā ar dalībvalsts likumiem muitas nodokļi vai muitas parāda esība ir par pamatu soda naudas noteikšanai.

3. Ja muitas parādu dzēš attiecībā uz precēm, kas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, šādas iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumus uzskata par ārpuskopienas precēm.

4. Ja vairākas personas ir atbildīgas par muitas parāda samaksu un tiek piešķirta muitas nodokļa atlaišana, saistības samaksāt likumā noteikto muitas nodokli tiek dzēstas tikai attiecībā uz to personu vai personām, kurām ir piešķirta muitas nodokļa atlaišana.

5. Šā panta 1. daļas j) punktā minētajā gadījumā saistības maksāt muitas nodokli nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras centušās darboties krāpnieciski.

6. Ja parāds radies saskaņā ar 51. pantu, saistības maksāt muitas nodokli dzēš attiecībā uz personu, kuras darbībā nebija krāpniecisku pazīmju un kura devusi ieguldījumu cīņā pret krāpšanu, it īpaši gadījumos, kad tika veikta pārbaudes piegāde, lai veicinātu likumpārkāpēju identifikāciju.

7. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai.

IV SADAĻA

PREČU PIEGĀDE KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

MUITAS TERITORIJā NONĀKUŠAS PRECES

93. pants

Pienākums iesniegt ievedmuitas kopējo deklarāciju

1. Kopienas muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievedmuitas kopējā deklarācijā; izņēmums ir preces, kuras pārvadā transportlīdzekļos, kas šķērso Kopienas muitas teritoriju, tās teritoriālajos ūdeņus vai pa gaisu telpu, neapstājoties minētajā teritorijā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko izstrādā datu kopumu un formātu ievedmuitas kopējai deklarācijai, kurā ietverta informācija, kas vajadzīga riska analīzes un muitas kontroles pienācīgai veikšanai vispirms drošības un drošuma vajadzībām, izmantojot, ja vajadzīgs, starptautiskos standartus un tirdzniecības praksi.

2. Ja vien nav norādīts citādi, ievedmuitas kopējo deklarācija jāiesniedz kompetentā muitas iestādē vai jānodod tai pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

3. Komisijai saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šādus pasākumus:

a) nosacījumus, saskaņā ar kuriem importa kopējo deklarāciju var nepieprasīt vai pieņemt;

b) termiņu, kādā importa kopējā deklarācija jāiesniedz vai jānodod pirms preču ievešanas Kopiena muitas teritorijā;

c) izņēmuma noteikumus attiecībā uz b) punktā minēto termiņu un tā grozīšanu;

d) kompetentas muitas iestādes noteikšana, kurā jāiesniedz vai kurai jānodod importa kopējā deklarācija un kurā jāveic riska analīze un, pamatojoties uz to, ievešanas pārbaude.

Pieņemot šos pasākumus, vērā jāņem:

a) īpaši apstākļi;

b) šo pasākumu piemērošana attiecībā uz konkrētiem preču satiksmes veidiem, transporta un komersantu veidiem;

c) starptautiski līgumi, kuri paredz īpašu drošības režīmu.

94. pants

Iesniegšana un atbildīgā persona

1. Importa kopējo deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta datus ar nosacījumu, ka tie ietver importa kopsavilkuma deklarācijai vajadzīgos datus.

Muitas dienesti izņēmuma gadījumos var pieņemt importa kopējo deklarāciju papīra formātā ar nosacījumu, ka tie piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldības pasākumus, kādi tiek veikti attiecībā uz importa kopējām deklarācijām elektroniskā formātā, un tiek ievērotas prasības attiecībā uz šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

2. Importa kopējo deklarāciju iesniedz persona, kura ieved preces, vai kura uzņemas atbildību par šo preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā.

3. Neņemot vērā 2. punktā minētās personas saistības, importa kopējo deklarāciju šīs personas vietā var iesniegt:

a) importētājs vai preču saņēmējs vai cita persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas 2. punktā minētā persona;

b) jebkura persona, kura var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentam muitas dienestam.

4. Ja vajadzīgs, muitas dienesti informē personu, kura iesniegusi importa kopējo deklarāciju par sūtījumiem, kas var radīt īpašus riskus drošībai vai drošumam.

95. pants

Kopējās deklarācijas grozīšana

Pamatojoties uz tās personas pieprasījumu, kura iesniedz importa kopējo deklarāciju, pēc šīs deklarācijas iesniegšanas tiek atļauts grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Tomēr grozījumi nav iespējami, ja atļauja tiek pieprasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a) kopējās deklarācijas iesniedzējam ir paziņojuši par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c) ir atļāvušas izņemt/izvest preces.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļas c) apakšpunktam.

96. pants

Muitas deklarācija, ar kuru aizstāj kopējo deklarāciju

Kompetentās muitas iestādes var nepieprasīt importa kopējās deklarācijas iesniegšanu attiecībā uz precēm, par kurām pirms 93. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītā termiņa ir iesniegta muitas deklarācija. Šajā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi importa kopējai deklarācijai. Līdz šādam termiņam, kad saskaņā ar 114. pantu tiek pieņemta muitas deklarācija, tai ir importa kopējās deklarācijas statuss.

2. NODAĻA

PREČU PIEGĀDE

1. iedaļa

Preču ievešana Kopienas muitas teritorijā

97. pants

Muitas uzraudzība

1. Kopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas teritorijā, kopš to ievešanas laika ir pakļautas muitas uzraudzībai, un uz tām var attiecināt muitas kontroli. Tās ir pakļautas aizliegumu un ierobežojumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā kontroli pār medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas ieplūšanu Kopienā.

Tās paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu.

Neskarot 176. pantu, Kopienas preces nav pakļautas muitas uzraudzībai, tiklīdz noteikts to statuss Kopienā

Ārpuskopienas preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas vai iznīcinātas.

2. Ikviena persona, kam ir interese par precēm, kuras atrodas muitas uzraudzībā, ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā pārbaudīt preces vai ņemt paraugus, lai noteiktu to tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

3. Preces paliek muitas uzraudzībā, līdz muitas dienesti piešķir preču izlaišanu.

98. pants

Pārvešana uz atbilstošu vietu

1. Persona, kas ieved preces Kopienas muitas teritorijā, tās nevilcinoties pārved Kopienā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai uz jebkuru citu vietu, ko ir norādījuši vai apstiprinājuši minētie dienesti, vai uz brīvo zonu.

Preces, kuras ir ievestas brīvajā zonā, ieved minētajā zonā tieši, pa jūras vai gaisa ceļiem vai, ja tās ieved pa sauszemi, tad nešķērsojot Kopienas muitas teritorijas pārējo daļu.

Saskaņā ar 101. pantu preces uzrāda muitas dienestiem uzreiz pēc to ievešanas.

2. Ikviena persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc ievešanas Kopienas muitas teritorijā, ir atbildīga par 1. punktā noteikto pienākumu izpildi.

3. Preces, kuras vēl atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, dalībvalsts muitas dienesti var pakļaut muitas kontrolei saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, cita starpā, attiecīgās dalībvalsts vai teritorijas, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vienošanās rezultātā, un tām piemēro tādu paša veida pasākumus, ko piemēro precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

4. Šā panta 1. punkts neliedz īstenot spēkā esošus noteikumus attiecībā uz vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem vai tūristu pārvadātām precēm ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

5. Šā panta 1. punkts neattiecas uz precēm, kuras pārvieto ar transportlīdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritoriju pa teritoriālajiem ūdeņiem vai gaisa telpu, neapstājoties šajā teritorijā.

99. pants

Kopienas iekšējie gaisa un jūras pakalpojumi

1. Šīs regulas 98. panta 1. līdz 4. punkts un 93. līdz 96. pants, un 100.–103. pants neattiecas uz precēm, kuras uz laiku ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, pārvietojot tās starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūras vai pa gaisa ceļiem ar nosacījumu, ka transportēšana veikta pa tiešu maršrutu un izmantojot pastāvīgu gaisa vai jūras pārvadājumu līniju, neapstājoties ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2. Saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija var pieņemt pasākumus, kas nosaka īpašus noteikumus gaisa un regulārajiem pārvadāšanas pakalpojumiem.

100. pants

Nogādāšana īpašos apstākļos

1. Ja neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ 98. panta 1. punktā noteiktie pienākumi nav izpildāmi, tad atbildīgā persona vai jebkura citai persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Muitas dienesti ir jāinformē arī par gadījumiem, kad preces nav pilnīgi gājušas bojā neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, norādot arī precīzu to atrašanās vietu.

2. Ja kuģis vai lidaparāts, uz kuru attiecas 98. panta 5. punkts, neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ ir spiests uz laiku iebraukt ostā vai nolaisties Kopienas muitas teritorijā un nevar izpildīt 98. panta 1. punktā noteikto pienākumu, persona, kas ieved kuģi vai lidaparātu Kopienas muitas teritorijā, vai cita persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par šiem apstākļiem.

3. Muitas dienesti nosaka pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm, kā arī precēm, kuras atrodas kuģī vai lidmašīnā 2. punktā minētajos apstākļos, un, ja vajadzīgs, tās pavadītu līdz muitas iestādei vai citai dienestu norādītai vai atļautai vietai.

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

101. pants

Preču uzrādīšana muitai

1. Preces, kuras tiek nogādātas muitas teritorijā, muitai uzrāda:

a) persona, kas ir ievedusi preces Kopienas muitas teritorijā;

b) persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas persona, kura ir nogādājusi preces tās teritorijā;

c) persona, kas uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc šādas ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

2. Neievērojot personas saistības, kas minētas 1. punktā, preces šīs personas vietā var uzrādīt:

a) jebkura persona, kura nekavējoties piemēro precēm muitas procedūru;

b) pilnvaras turētājs darbībām uzglabāšanas vietā vai jebkura persona, kura veic darbības brīvajā zonā.

3. Persona, kura uzrāda preces, izdara atsauci uz importa kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas ir iesniegta attiecībā uz attiecīgajām precēm.

4. Šā panta1. punkts neliedz spēkā esošos noteikumus attiecināt uz:

a) precēm, kuras ved ceļotāji;

b) precēm, kurām piemēro muitas procedūru, bet neprasot tās uzrādīt muitai;

c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem.

102. pants

Preču izkraušana un pārbaude

1. Preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai atļautās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga nenovēršamu briesmu gadījumos, kad preces nekavējoties ir pilnīgi vai daļēji jāizkrauj. Šādos gadījumos par to uzreiz informē muitas dienestus.

2. Nolūkā pārbaudīt preces un transportlīdzekļus, ar kuru tās tiek vestas, muitas dienesti var jebkurā brīdī pieprasīt preces izkraut un izsaiņot.

3. Preces, kas uzrādītas muitai, nedrīkst bez muitas dienestu atļaujas aizvest no to sākotnējās atrašanās vietas.

3. iedaļa

Formalitātes pēc uzrādīšanas

103. pants

Saistības pakļaut ārpuskopienas preces muitas procedūrai

Neskarot 131. un 133. pantu, ārpuskopienas precēm, kuras uzrāda muitai, piemēro muitas procedūru.

Ja vien nav norādīts citādi, deklarētājs var izvēlēties muitas procedūru, kuru piemērot precēm, neatkarīgi no to veida, daudzuma, izcelsmes, nosūtīšanas vai galamērķa valsts.

104. pants

Pagaidu uzglabāšanā novietotas preces

1. Izņemot gadījumus, kad precēm uzreiz piemēro īpašu muitas procedūru, par kuru ir pieņemta muitas deklarācija, vai tās ir novietotas brīvajā zonā, saskaņā ar 160. pantu uzskata, ka muitai uzrādītās ārpuskopienas preces pēc šādas uzrādīšanas ir novietotas pagaidu uzglabāšanā.

2. Neskarot 93. panta 2. punktā noteiktās saistības un 93. panta 3. punkta izņēmumus vai atbrīvojumus, kurā noteikts, ka ārpuskopienas preces, kas uzrādītas muitai, netiek iekļautas importa kopējā deklarācijā, preču īpašnieks šādu deklarāciju iesniedz nekavējoties.

4. iedaļa

Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru

105. pants

Atbrīvojums precēm, kuras ievestas saskaņā ar tranzīta procedūru

Šīs regulas 98. pants, izņemot tā 1. punkta pirmo daļu, un 101. līdz 104. pants neattiecas uz precēm, kuras jau ievestas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar tranzīta procedūru.

106. pants

Nosacījumi, ko piemēro ārpuskopienas precēm pēc tranzīta procedūras pabeigšanas

Šīs regulas 102., 103. un 104. pants attiecas uz šādām precēm, kad tās ir uzrādītas muitai galamērķa muitas iestādē Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tranzītu:

a) ārpuskopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas, piemērojot tranzīta procedūru;

b) ārpuskopienas preces, kuras ir pārvietotas tās teritorijā, piemērojot tranzīta procedūru;

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR STATUSU MUITĀ UN MUITAS PROCEDŪRU

1. NODAĻA

PREČU STATUSS

107. pants

Kopienas statusa prezumpcija

1. Pieņem, ka visām precēm, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, ir Kopienas preču statuss, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa.

2. Komisija, saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) gadījumus, kad nepiemēro šā panta 1. punktā minēto prezumpciju;

b) līdzekļus, ar kuriem nosaka Kopienas statusu.

108. pants

Kopienas statusa zaudēšana

Kopienas preces kļūst par ārpuskopienas precēm šādos gadījumos:

a) ja preces tiek izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas, cik vien uz tām neattiecas 109. panta noteikumi par iekšējo tranzītu;

b) ja tām piemēro ārējā tranzīta, uzglabāšanas procedūru vai procedūru „ievešana pārstrādei”, cik vien to atļauj muitas tiesību akti;

c) ja tām piemēro gala patēriņa procedūru un pēc tam no tam atsakās par labu valstij;

d) ja pēc preču izlaišanas saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši 117. panta 2. punkta otrajam apakšpunktam, deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam tiek anulēta.

109.pants

Preces, kas uz laiku tiek izvestas no muitas teritorijas

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru izstrādā nosacījumus, ar ko paredz nosacījumus, atbilstīgi kuriem Kopienas preces, nepiemērojot tam muitas procedūru, var pārvietot Kopienas muitas teritorijā no viena punkta uz otru punktu un uz laiku — ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu.

2. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJA

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

110. pants

Preču deklarēšana, Kopienas preču uzraudzīšana

1. Visas preces, kurām piemēro muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, deklarē attiecīgai muitas procedūrai atbilstīgajā deklarācijā.

2. Kopienas preces, kuras ir deklarētas muitas procedūrai, ir pakļautas muitas uzraudzībai no 1. punktā muitas deklarācijas pieņemšanas dienas līdz laikam, kad tās izved no Kopienas muitas teritorijas vai no tam atsakās par labu valstij, vai kad muitas deklarācija saskaņā ar 117. pantu tiek atzīta par nederīgu.

111. pants

Kompetentās muitas iestādes

1. Ciktāl Kopienas muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu kompetenci un nodrošina, ka tiek noteikts sapratīgs šo iestāžu darba laiks.

Lai netiktu kavēta un traucēta starptautiskā satiksme, to nodrošinot, dalībvalstis ņem vērā satiksmes un preču īpatnības un muitas procedūras, ko tām piemēro.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šādu kompetento muitas iestāžu izveidei:

a) muitas iestāde, kurā jāiesniedz muitas deklarācija;

b) muitas iestāde, kurā veic riska analīzi un uz risku balstīta importa un eksporta pārbaudi.

112. pants

Muitas deklarāciju veidi

1. Muitas deklarāciju iesniedz elektroniskā formā.

Pamatojuma dokumentus, kas vajadzīgi tādu muitas procedūras noteikumu piemērošanai, ar kādiem tiek deklarētas preces, var arī iesniegt vai sagatavot elektroniski.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, un ja tā noteikts, muitas deklarāciju var iesniegt rakstiski vai, deklarējot mutiski, vai jebkurā citā veidā, kurā preces iespējams uzrādīt muitas procedūras piemērošanai.

3. Komisijai saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

2. iedaļa

Standarta deklarācijas

113. pants

Deklarācijas saturs, atbalsta dokumenti

1. Muitas deklarācijā jābūt visām ziņām, kas vajadzīgas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas. Elektroniski sagatavotai deklarācija ietver elektronisko parakstu vai citus autentiskuma pierādījumus. Rakstveida deklarācijas paraksta.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka specifikācijas, kurām atbilst muitas deklarācijas.

2. Elektroniskie vai rakstveida dokumenti, kas vajadzīgi tādu noteikumu piemērošanai, kuri reglamentē muitas procedūras piemērošanu, kurai deklarētas preces, iesniedzot deklarāciju, ir pieejami muitas dienestiem.

Tomēr pēc pieprasījuma muitas dienesti var atļaut šos dokumentus uzrādīt arī pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā un otrā punkta īstenošanai.

114. pants

Deklarācijas pieņemšana

1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir pieejamas muitas kontrolei.

2. Ja saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 111. panta 2. punktu, muitas deklarācija ir iesniegta citā muitas iestādē nekā tajā, kurā tiek uzrādītas preces, deklarāciju var pieņemt, kad iestāde, kurā tiek uzrādītas preces apstiprina, ka preces ir pieejamas pārbaudei.

3. Ja nav noteikts citādi, tad, piemērojot noteikumus par muitas procedūru, kurai preces deklarētas, un ievedmuitas un izvedmuitas formalitāšu veikšanai, norāda to datumu, kurā muitas dienesti muitas deklarāciju pieņēmuši.

115. pants

Deklarētājs

1. Muitas deklarāciju var aizpildīt ikviena persona, kas attiecīgās preces var uzrādīt vai iesniegt visus dokumentus, kas vajadzīgi attiecīgo muitas procedūru reglamentējošo noteikumu piemērošanai, attiecība uz kuru preces tiek deklarētas.

Tomēr, ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek konkrētus pienākumus konkrētai personai, deklarācija ir jāizpilda minētajai personai vai tās uzdevumā.

2. Deklarētājam ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus, ar kuriem šā punkta 1.apakšpunktā minēto prasību var atcelt.

116. pants

Deklarācijas grozīšana

Pēc deklarētāja pieprasījuma tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.

Tomēr grozījumi nav atļauti, ja tie ir pieprasīti pēc tam, kad muitas dienesti:

a) ir paziņojuši deklarētājam par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c) ir izlaiduši preces.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var piemērot pasākumus, kas paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļās c) apakšpunktam.

117. pants

Deklarācijas atzīšana par nederīgu

1. Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja:

a) deklarētājs sniedz pierādījumus, ka precēm nekavējoties tiks piemērota cita muitas procedūra;

b) deklarētājs sniedz pierādījumus, ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata piemērot precēm tādu muitas procedūru, kurai tās tikušas deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, pieprasījumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem, kamēr nav notikusi preču pārbaude.

2. Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var piemērot pasākumus, ar ko nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

3. Deklarācijas atzīšana par nederīgu neskar spēkā esošo administratīvo vai krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu.

3. iedaļa

Pārbaude

118. pants

Muitas deklarācijas pārbaude

1. Lai pārbaudītu muitas deklarācijas datu precizitāti, muitas dienesti var:

a) pārbaudīt deklarāciju un visus rakstiskos un elektroniskos dokumentus, kas vajadzīgi muitas procedūras piemērošanai, kurai preces deklarētas;

b) likt deklarētājam uzrādīt vēl citus a) apakšpunktā neuzskaitītos dokumentus;

c) pārbaudīt preces;

d) ņemt paraugus preču analīzei vai sīkai pārbaudei.

2. Muitas dienestu atzinumam ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

119. pants

Preču pārbaude un paraugu ņemšana

1. Preču nogādāšana vietās, kur tās pārbauda un ņem to paraugus, kā arī apkopšana, kas vajadzīga šādai pārbaudei vai paraugu ņemšanai, jāveic deklarētājam vai viņš ir par to atbildīgs. Izmaksas sedz deklarētājs.

2. Deklarētājam ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Muitas dienesti, ja tie uzskata par vajadzīgu, var pieprasīt, lai deklarētājs vai viņa pārstāvis būtu klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību, kas atvieglina šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3. Ja paraugu ņemšana norit pēc spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu par to, taču tām ir jāsedz preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

120. pants

Daļēja preču pārbaude un paraugu ņemšana

1. Ja pārbauda tikai daļu no deklarācijā iekļautajām precēm, tad daļējās pārbaudes rezultātus attiecina uz visām deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt preču tālāku pārbaudi un paraugu ņemšanu, ja uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti neattiecas uz pārējo deklarēto preču daļu. Prasība ir apmierināma, ja preces nav atbrīvotas vai ja tās ir atbrīvotas, deklarētājs pierāda, ka tās nav nekādā veidā izmainītas.

2. Ja aizpildītā deklarācijas veidlapa aptver divu vai vairāku veidu preces, tad 1. punkta vajadzībām dati par katru preci uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

121. pants

Deklarācijas pārbaudes rezultāti

1. Deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot tās muitas procedūras noteikumus, kurā preces ir nodotas.

2. Ja deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktā minētos noteikumus piemēro, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem.

122. pants

Identificēšanas pasākumi

1. Muitas dienesti vai, ja vajadzīgs, pilnvaroti uzņēmēji, veic nepieciešamos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai izpildītu tās muitas procedūras piemērošanas nosacījumus, kurai minētās preces ir deklarētas.

Šiem identificēšanas pasākumiem ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

2. Precēm vai transportlīdzekļiem piestiprinātos identifikācijas līdzekļus drīkst noņemt vai iznīcināt vienīgi muitas dienesti vai ar to atļauju pilnvaroti komersanti, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ to noņemšana vai iznīcināšana ir nepieciešama preču vai transportlīdzekļu aizsardzībai.

4. iedaļa

Izlaišana

123. pants

Preču izlaišana

1. Neskarot 124. pantu, ja nosacījumi attiecīgas muitas procedūras piemērošanai ir izpildīti un preces nav pakļautas aizliedzošiem vai ierobežojošiem pasākumiem, muitas dienesti atlaiž preces, tiklīdz deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai pieņemti bez pārbaudes.

Pirmais punkts attiecas uz gadījumiem, kad 118. pantā norādīto pārbaudi nav iespējams izdarīt pieņemamā laika posmā un precēm vairs nav tur jāatrodas pārbaudes vajadzībām.

2. Visas preces, uz kurām attiecas viena deklarācija, izlaiž vienlaicīgi.

Ja deklarācijas veidlapa pirmā punkta nozīmē ietver divas vai vairākas preču vienības, tad uzskata, ka dati par katru preci tiek iekļauti atsevišķa deklarācijā.

3. Ja saskaņā ar 111. panta 2. punktu preces tiek uzrādītas citā muitas iestādē nevis tajā, kur pieņemta muitas deklarācija, iesaistītajām muitas iestādēm jāapmainās ar preču izlaišanai vajadzīgo informāciju, neskarot pārbaudi attiecībā uz drošību un drošumu .

124. pants

Izlaišana atkarībā no muitas parāda samaksas vai galvojuma došanas

1. Ja muitas deklarācijas pieņemšana rada muitas parādu, deklarācijā ietvertās preces nedrīkst izlaist, ja nav samaksāts muitas parāds vai dots galvojums.

Taču, neskarot 2. punkta noteikumus, šis nosacījums neattiecas uz procedūru „ievešana uz laiku procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2. Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.

3. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJU VIENKāRšOšANA

1. iedaļa

Vienkāršotas deklarācijas

125. pants

Vienkāršotas deklarācijas

Muitas dienesti dod atļauju izlaist pilnvarota komersanta preces, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju.

Vienkāršota deklarācija var būt ieraksts deklarētāja reģistros ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir piekļuve šiem datiem deklarētāja elektroniskajā sistēmā un tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz datu apmaiņu starp muitas iestādēm.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus par:

a) nosacījumiem, kādos tiek piešķirta šā panta pirmajā daļā minētā atļauja;

b) informācijai, kurai jāatbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām vienkāršotajām deklarācijām.

126. pants

Atbrīvošana no deklarētāja saistībām

Ja preces atbrīvo saskaņā ar 125. pantu, muitas dienesti, neskarot deklarētāja juridiskās saistības, var atcelt saistību deklarētājam uzrādīt preces muitai.

127. pants

Gadījuma rakstura vienkāršota deklarācija

Ja vienkāršotas deklarācijas piemērošanas lūgumam ir gadījuma raksturs, muitas iestāde, kurā deklarācija ir iesniegta, var pieņemt to bez pilnvarojuma saņemšanas.

128. pants

Papildu deklarācija

1 Šīs regulas 125. vai 127. pantā paredzētās vienkāršotas deklarācijas gadījumā, deklarētājam, kuram ir ļauts iesniegt vienkāršotu deklarāciju, jāiesniedz papildu deklarācija, kurā ietverti attiecīgo muitas procedūru veikšanai .vajadzīgie dati.

Šīs regulas 125. pantā atļautās deklarācijas gadījumā, deklarētājs iesniedz papildu deklarāciju, kas var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, kas paredz izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2. Papildu deklarācija un 125. panta 1. punktā minētās vienkāršotās deklarācijas uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas saskaņā ar 114. pantu ir spēkā no vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas dienas.

Ja vienkāršoto deklarāciju aizstāj ar ierakstu komersanta reģistrā un muitas dienestu piekļuvi šiem datiem, deklarācija stājas spēkā no preču reģistrācijas dienas.

3. Par vieta, kurā iesniegta papildu deklarācija saskaņa ar pilnvarojumu, 60. panta nozīmē uzskata tādu vietu, kurā ir iesniegta muitas deklarācija.

129. pants

Standarta deklarāciju noteikumu piemērošana

Šīs regulas 113. līdz 122. pantu mutatis mutandis piemēro vienkāršotām un papildu deklarācijām.

2. iedaļa

Citi vienkāršošanas veidi

130. pants

Klasifikācijas atvieglojums

Ja krava sastāv no precēm, kuras dažādi klasificē pēc tarifa, un deklarācijas aizpildīšana katrai no precēm saskaņā ar tarifu klasifikāciju ir darbietilpīgs process un izmaksas nesamērīgi lielas attiecībā pret maksājamajiem ievedmuitas nodokļiem, muitas dienesti pēc deklarētāja pieprasījuma var atļaut aprēķināt ievedmuitas nodokli visai kravai, pamatojoties uz to preču tarifu klasifikāciju, kurām ir noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa likme.

Tomēr, ja maksājams ievedmuitas un izvedmuitas nodoklis, iekasējamā summa nedrīkst būt mazāka par to, kāda būtu maksājama, ja katra prece būtu klasificēta atsevišķi.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta pirmās un otrās daļas īstenošanai.

4. NODAĻA

PREČU REALIZĀCIJA

131. pants

Preču iznīcināšana

Muitas dienesti attiecīgos apstākļos var likt iznīcināt muitai uzrādītās preces. Muitas dienesti attiecīgi informē preču īpašnieku. Preču iznīcināšanas izmaksas sedz preču īpašnieks.

132. pants

Pasākumi, kas jāveic muitas dienestiem

1. Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iznīcināšanu, lai realizētu preces šādos gadījumos:

a) preces Kopienas muitas teritorijā ir ievestas bez atļaujas vai nav nodotas muitas uzraudzībā,

b) ja preces nevar izlaist šāda iemesla dēļ:

(i) no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ nav bijis iespējams veikt vai turpināt preču pārbaudi muitas dienestu noteiktajā termiņā;

(ii) nav uzrādīti dokumenti, kuri vajadzīgi muitas procedūru piemērošanai vai preču izlaišanai;

(iii) maksājumi vai galvojums, kas bija jāveic vai jādod attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, nav veikti vai dots noteiktajā termiņā;

(iv) tām piemēroti aizliegumi vai ierobežojumi, tostarp attiecībā uz drošību;

c) preces nav izvestas saprātīgā laikposmā pēc to izlaišanas;

d) tiek konstatēts, ka pēc izlaišanas preces neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kādiem tās izlaistas;

e) no precēm atsakās par labu valstij.

2. Attiecībā uz ārpuskopienas precēm, no kuram atsakās par labu valstij un kuras ir apķīlātas vai konfiscētas, uzskata, ka tām piemēro procedūru „pagaidu uzglabāšana”.

133. pants

Atteikšanās no preces

1. Procedūras izmantotājs vai, ja vajadzīgs, preču īpašnieks var atteikties no ārpuskopienas precēm un galaproduktiem par labu valstij.

2. Atteikšanās nedrīkst radīt izdevumus valstij. Procedūras izmantotājam vai, ja vajadzīgs, preču īpašniekam jāsedz visi preču iznīcināšanas vai realizācijas izdevumi.

134. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šīs nodaļas īstenošanai.

VI SADAĻA

IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. NODAĻA

IZLAIšANA BRīVAM APGROZīJUMAM

135. pants

Joma un ietekme

1. Ārpuskopienas preces, kuras paredzēts izlaist Kopienas tirgū, ir jāizlaiž brīvam apgrozījumam.

2. Izlaišana brīvam apgrozījumam rada:

a) tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, ciktāl tie nebija piemērojami agrīnākā stadijā;

b) ievedmuitas nodokļa iekasēšanu;

c) PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanu saskaņā ar spēkā esošiem nosacījumiem par PVN un akcīzes nodokli;

d) citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz preču ievešanu.

3. Ārpuskopienas preces izlaižot brīvam apgrozījumam, tām piešķir Kopienas preču statusu.

2. NODAĻA

ATBRīVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKļIEM

1. iedaļa

Atpakaļ nosūtītās preces

136. pants

Joma un ietekme

1. Kopienas preces, kas pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas tiek šajā teritorijā atvestas atpakaļ un izlaistas brīvam apgrozījumam triju gadu laikā, pēc attiecīgās personas lūguma atbrīvojamas no ievedmuitas nodokļiem.

2. 1. punktā minēto triju gadu termiņu var pagarināt, ņemot vērā īpašus apstākļus.

3. Ja pirms izvešanas no Kopienas muitas teritorijas atpakaļievestās preces ir bijušas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi izmantošanai īpašam nolūkam, atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir vienīgi tad, ja tās paredzēts vēlreiz ievest tādā pašā nolūkā.

Ja attiecīgo preču ievešanas nolūks vairs nav tas pats, ievedmuitas nodokļu summu samazina par summu, kas iekasēta par precēm, tās pirmoreiz izlaižot brīvam apgrozījumam. Ja pēdējā summa pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļ ievestās preces izlaižot brīvam apgrozījumam, nekādu kompensāciju nepiešķir.

4. Ja Kopienas preces saskaņā ar 108. pantu ir zaudējušas Kopienas statusu un pēc tam izlaistas brīvam apgrozījumam, šā panta 1., 2. un 3. daļu piemēro mutatis mutandis .

137. pants

Gadījumi, kuros nepiešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

Šīs regulas 136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nepiešķir:

a) precēm, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas, piemērojot procedūru „izvešana pārstrādei”, ja vien tās nav palikušas tādā pašā stāvoklī, kādā izvestas;

b) precēm, kuras bijušas pakļautas lauksaimniecības politikas pasākumam, kurā ietilpst to izvešana no Kopienas muitas teritorijas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

138. pants

Preču statuss

136. pantā paredzētais atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir tikai tādā gadījumā, ja preces tiek atpakaļievestas tajā valstī, no kuras tās tika eksportētas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

139. pants

Preces, kam sākotnēji ir piemērota procedūra „ievešana pārstrādei”

1. Šīs regulas 136. un 138. pantu mutatis mutandis attiecina uz pārstrādātajiem produktiem, kam piemēro procedūru „ievešana pārstrādei” pirms to atkārtotas izvešanas no Kopienas muitas teritorijas.

2. Pēc deklarētāja pieprasījuma un pieņemot, ka viņš sniedz vajadzīgo informāciju, ievedmuitas nodokli, ko piemēro šā panta 1. punktā minētajām precēm, nosaka saskaņā ar 58. panta 3. punktu. Atkal izvešanas paziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

3. 136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir pārstrādātiem produktiem, kuri tik izvestas saskaņā ar 150.panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja vien netiek nodrošināts, ka nevienai ievestai precei netiks piemērota procedūra „ievešana pārstrādei”.

2. iedaļa

Jūras zvejas un citi produkti, kas izcelti no jūras

140. pants

Jūras zvejas produkti un citi no jūras izcelti produkti

1. Neskarot 39. panta 1. punktu, izlaižot brīvam apgrozījumam, no ievedmuitas nodokļiem atbrīvo šādas preces:

a) jūras zvejas produktus un citus produktus, ko vienīgi dalībvalstī reģistrēti vai uzskaitē esoši un ar tās karogu peldoši kuģi izcēluši no jūras tādi valstu vai teritoriju teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) produkti, kas iegūti no a) apakšpunktā minētiem produktiem pārstrādes kuģos, kuri atbilst minētā apakšpunkta nosacījumiem.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā panta pirmā apakšpunkta īstenošanu.

3. iedaļa

Īpaši apstākļi

141. pants

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem īpašu apstākļu dēļ

Komisija saskaņā ar 196 panta 2. punktā noteikto kārtību, pieņem nosacījumus par gadījumiem, kuros un apstākļus saskaņā ar kuriem piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa īpašu apstākļu dēļ, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam.

Pieņemot šos pasākumus jāņem vērā starptautiskie nolīgumi, attiecīgās personas statuss, preču raksturs un preču galapatēriņa veids.

VII SADAļA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

VISPāRīGI NOTEIKUMI

142. pants

Joma

Preces var iekļaut vienā no īpašo procedūru kategorijām:

(a) tranzīts;

(b) uzglabāšana;

(c) īpaša izmantošana;

(d) pārstrāde.

143. pants

Atļauja

1. Lai izmantotu kādu muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi — pārstrādi vai īpašu izmantošanu vai noliktavu darbībai pagaidu uzglabāšanai, ir vajadzīga muitas dienestu izsniegta atļauja.

Attiecīgās procedūras izmantošanas nosacījumus norāda atļaujā.

Atļauju var piešķirt iestāde, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībvalsti (vienreizēja atļauja) vai vairāk nekā vienas īpašas procedūras veikšanai (integrēta atļauja).

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus un procedūras, atbilstīgi kurām var piešķirt atļaujas.

2. Ja vien nav noteikts citādi, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai:

a) Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām, izņemot gadījumos ar pagaidu ievešanu, šādā gadījumā personām jābūt reģistrētām ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) personas, kuras nodrošina visus galvojumus, kas vajadzīgi pienācīgai darbību veikšanai un, gadījumos, kad iespējams muitas parāds vai citas nodevas, kas maksājamas par precēm, kam piemēro īpašu muitas procedūru, saskaņā ar 61. pantu dod galvojumu šādu maksājumu segšanai;

c) preces ievedot uz laiku vai tās ievedot pārstrādei, personai, kura izmanto preces vai organizē to izmantošanu, vai ar precēm veic pārstrādes darbības, vai attiecīgi organizē šādas pārstrādes veikšanu.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka atkāpes no šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta.

3. Izņemot gadījumus, kad ir noteikts citādi, un papildus 2. punktam, 1. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) gadījumos, kad muitas dienesti var procedūru uzraudzīt un pārzināt, neveicot ar attiecīgajām saimnieciskajām vajadzībām nesamērīgus administratīvus pasākumus;

b) netiek nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, atļaujot ievešanu vai izvešanu pārstrādei vai ievešana uz laikus procedūru.

Kopienas ražotāju būtiskas intereses nav uzskatāmas par nelabvēlīgi ietekmētām kā minēts 1. daļas b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad pastāv skaidri pierādījumi par pretējo.

Ja pastāv pierādījumi, ka iespējams tiks nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, jāveic ekonomisko apstākļu izpēte saskaņā ar 196. panta 3. punktā minēto kārtību.

Saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija pieņem pasākumus ekonomisko apstākļu pārbaudei.

4. Atļaujas turētājs ziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas saņemšanas un var ietekmēt tās derīgumu vai saturu.

144. pants

Piemērošana

Iesniegumu par pilnvarojumu iesniedz kompetentajā muitas dienestā, kā pārziņā ir vieta, kur tiek glabāti iesniedzēja uzskaites reģistri muitas vajadzībām.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko paredz atkapes no šā panta pirmās daļas.

145. pants

Uzskaite

1. Izņemot tranzīta procedūrai, atļaujas turētājs, procedūras valdītājs un visas personas, kas veic darbības, tostarp uzglabāšanu, apstrādi vai preču pārstrādi, vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Izmantojot uzskaiti, muitas dienesti uzrauga attiecīgo procedūru, it īpaši attiecībā uz procedūrā nodoto preču identifikāciju, to muitas statusu un pārvietošanu.

2. Komisijas saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko paredz šā panta pirmā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktās saistības.

146. pants

Procedūras slēgšana vai izbeigšana

1. Gadījumos, kas nav tranzīta procedūra, un neskarot 176. pantu, īpaša procedūra izbeidzama vai slēdzama, kad preces, kuras nodotas šajā procedūrā, vai pārstrādātie produkti tiek nodoti secīgā muitas procedūrā vai atstāj valsti.

2. Tranzīta procedūra tiek izbeigta un procedūras izmantotāja saistības beidzas, kad preces un atbilstošie dokumenti tiek uzrādīti galamērķa muitas iestādē, ievērojot attiecīgos procedūras noteikumus.

Muitas dienesti izbeidz procedūru un no tās izrietošās saistības, kad tās, salīdzinot pieejamos izejas muitas iestādes un galamērķa muitas iestādes datus, secina, ka procedūra pabeigta pareizi.

147. pants

Tiesību un saistību tālāknodošana

Muitas procedūras izmantotāja tiesības un pienākumus attiecībā uz precēm, kuras nodotas īpašā muitas procedūrā, kas atšķirīga no preču tranzīta, muitas dienestu noteiktā kārtībā, var nodot tālāk citām personām, kas atbilst nosacījumiem, lai izpildītu attiecīgo muitas procedūru.

148. pants

Preču kustība

Preces, kas pakļautas speciālai procedūrai, kas nav tranzīts, var pārvietot starp dažādām vietām Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā apakšpunkta ieviešanai.

149. pants

Parastās apstrādes metodes

Precēm, kas nodotas muitas glabāšanā vai pārstrādes procedūrā vai brīvās zonas procedūrā var piemērot parastos apkopšanas veidus, kas paredzēti to saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

150. pants

Līdzvērtīgas preces

1. Līdzvērtīgas preces ir Kopienas preces, kuras uzglabā, izmanto pārstrādei vai pārstrādā īpašai procedūrai nodotu preču vietā.

Procedūras „izvešana pārstrādei” gadījumā līdzvērtīgas preces ir ārpuskopienas preces, kuras pārstrādā to Kopienas preču vietā, kurām piemēro procedūru “izvešana pārstrādei”.

Līdzvērtīgām precēm jābūt tādam pašam astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kodam, tādai pašai kvalitātei un īpašībām kā precēm, kuras tās aizstāj.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka atkāpes no šī punkta trešās daļas.

2. Muitas dienesti atļauj šādas darbības, ar nosacījumu, ja tiek nodrošināta procedūras atbilstīga veikšana, jo īpaši attiecībā uz muitas uzraudzību:

a) līdzvērtīgu preču izmantošanu īpašās procedūrās, izņemot tranzīta un pagaidu uzglabāšanas procedūru;

b) procedūras „ievešana pārstrādei” gadījumā, no līdzvērtīgām precēm pārstrādāto produktu izvešana pirms to preču ievešanas, kuras tās aizstāj;

c) procedūras „izvešana pārstrādei” gadījumā, pārstrādāto produktu, kas iegūti no līdzvērtīgu preču pārstrādes, ievešana pirms preču, ko tie aizstāj, izvešanas.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem noteikumus par gadījumiem, kuros muitas dienesti var atļaut līdzvērtīgu preču izmantošanu ievešana uz laikui.

3. Līdzvērtīgu preču izmantošanu neatļauj saistībā ar 149. pantā definētajiem parastas apkopšanas veidiem vai ja tās rezultātā tiktu iegūts nepamatots ievedmuitas nodevas atvieglojums.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka papildu gadījumus, kad līdzvērtīgas preces nevar izmantot.

4. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos un ja pārstrādes produktiem tiktu piemēroti izvedmuitas nodokļi, ja tos neizvestu procedūras „ievešana pārstrādei” kontekstā, atļaujas turētājs sniedz garantiju, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, ja ārpuskopienas preces netiek ievestas 179. panta 3. punktā minētajos termiņos.

151.pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šajā sadaļā uzskaitīto procedūru veikšanai.

2. NODAĻA

TRANZĪTS

1. iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

152. pants

Ārējais tranzīts

1. Ārējā tranzīta procedūrā ārpuskopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot tām:

a) ievedmuitas nodevas;

b) PVN, ko piemēro importam un akcīzes nodokļus, saskaņā ar spēkā esošiem PVN un akcīzes noteikumiem;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un apstākļus, kuros Kopienas preces nodod ārējam tranzītam.

3. 1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a) saskaņā ar ārējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 154. panta 1. punktā;

b) izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija), kas izsniegta kustībai:

(i) kas sākusies vai tiks pabeigta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

(ii) kas notiek starp diviem punktiem Kopienas muitas teritorijā caur valsts teritoriju vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas;

c) izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d) saskaņā ar Reinas Manifestu (Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā, 9. pants);

e) izmantojot veidlapu 302, ko paredz Ziemeļatlantijas Līguma Valstu Konvencija par to karaspēka vienību tiesisko statusu, kas parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā;

f) pa pastu saskaņā ar Pasaules Pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādos likumos noteiktām tiesībām un saistībām.

4. Piemēro ārējo tranzītu, neskarot 148. pantu.

153. pants

Iekšējais tranzīts

1. Iekšējā tranzīta procedūrā un 2. un 3. punktā noteiktajos apstākļos, Kopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā un izvest cauri citai teritorijai ārpus šīs teritorijas nemainot to statusu muitā.

2. 1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a) saskaņā ar iekšējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 154. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka šāda iespēja ir paredzēta starptautiskā līgumā;

b) izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija);

c) izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d) saskaņā ar Reinas Manifestu (pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 9. pants);

e) izmantojot veidlapu 302, ko paredz 1951 gada 19. jūnijā Londonā parakstītais Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu;

f) pa pastu saskaņā ar Vispasaules pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādu likumu noteiktām tiesībām un saistībām.

3. Gadījumos, kas minēti 2. punkta b) līdz f) apakšpunktos, preces saglabā to statusu Kopienā tikai tad, ja šāds statuss ir noteikts noteiktos apstākļos un noteiktā formā.

Saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem pasākumus, ar ko paredz nosacījumus un veidu, kādā tiek noteikts preču statuss muitā.

2. iedaļa

Kopienas tranzīts

154. pants

Joma

1. Saskaņā ar ārējo Kopienas tranzīta procedūru, 152. panta 1. un 2. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 155. un 156. pantu.

2. Saskaņā ar iekšējo Kopienas tranzīta procedūru, 153. panta 1. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 155. pantu.

155. pants

Kopienas tranzīta procedūras izmantotāja saistības

1. Kopienas tranzīta procedūras izmantotājs ir atbildīgs par:

a) par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;

b) par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu;

c) ja vien muitas likumdošanā nav noteikts citādi, dod galvojumu, kas nodrošina jebkura sakarā ar precēm radušās muitas parāda vai cita maksājumu nomaksāšanu, tajā skaitā spēkā esošā PVN un akcīzes nodokļa nomaksu.

2. Preču pārvadātājam vai saņēmējam, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas Kopienas tranzītā, tāpat ir pienākums preces neskartas nogādāt saņēmēja muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.

156. pants

Preces, kas šķērso trešās valsts teritoriju atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai

Kopienas ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso trešās valsts teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) to nosaka starptautisks nolīgums;

b) vešana caur šo valsti tiek veikta, izmantojot vienotu pārvadājuma dokumentu, kas sastādīts Kopienas muitas teritorijā.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos Kopienas ārējā tranzīta procedūras darbība tiek pārtraukta trešās valsts teritorijā.

3. NODAĻA

UZGLABĀŠANA

1. iedaļa

Kopējie noteikumi

157. pants

Joma

1. Šīs nodaļas mērķiem „uzglabāšana” ietver pagaidu uzglabāšanu, glabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas procedūras.

2. Procedūra glabāšanai muitas noliktavā ļauj muitas noliktavās uzglabāt ārpuskopienas preces, nepiemērojot tām:

a) ievedmuitas nodokļus;

b) PVN un akcīzes nodokli kā noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par PVN un akcīzes nodokli;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

3. Kopienas preces var novietot procedūrā uzglabāšanai muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūrā, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īpašās jomās.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas preces nodod uzglabāšanai muitas noliktavā vai piemēro brīvās zonas procedūras.

158. pants

Atļaujas turētāja vai procedūras izmantotāja saistības

1. Atļaujas turētājs un procedūras izmantotājs ir atbildīgi:

a) nodrošināt, lai preces ir muitas uzraudzībā, kamēr tās atrodas muitas noliktavā vai pagaidu glabāšanas procedūrā;

b) izpildīt saistības, ko uzliek preču glabāšana saskaņā ar muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūru;

c) ievērot muitas noliktavas procedūras izmantošanas vai darbības atļaujā paredzētos konkrētos nosacījumus.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz procedūras izmantotāju. Šādā gadījumā muitas dienesti var pieprasīt procedūras izmantotājam dot galvojumu, kas nodrošina jebkura sakarā ar precēm radušās muitas parāda vai cita maksājumu nomaksāšanu, tajā skaitā spēkā esošā PVN un akcīzes nodokļa nomaksu garantiju.

3. Procedūras izmantotājs vienmēr ir atbildīgs par pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar preču nodošanu muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūrā.

159. pants

Pabeigšanas termiņš

Preces uzglabāšanas procedūrā var atrasties neierobežotu laika periodu.

Tomēr izņēmuma gadījumos muitas dienesti var noteikt termiņu, pēc kura beigām uzglabāšanas procedūra ir jāpabeidz.

2. iedaļa

Pagaidu uzglabāšana

160. pants

Preču uzglabāšana uz laiku

1. Ja muitas procedūras vajadzībām netiek noteikts citādi, uzskata, ka pēc to uzrādīšanas muitai šādām ārpuskopienas precēm piemēro procedūru „uzglabāšana uz laiku”:

a) preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, kas nav brīvā zonā;

b) preces, kas ievestas citā Kopienas muitas teritorijā no brīvās zonas;

c) preces, attiecībā uz kurām ir pabeigta ārējā tranzīta procedūra.

Muitas deklarāciju uzskata par iesniegtu un pieņemtu muitas dienestā dienā, kad preces uzrāda muitai.

2. Importa kopsavilkuma deklarācija atbilst preču pagaidu uzglabāšanas procedūras muitas deklarācijai.

3. Muitas dienesti var pieprasīt preču valdītājam nodrošinājumu, lai garantētu jebkura iespējama muitas parāda vai citu nodevu nomaksu, jo īpaši spēkā esošo PVN un akcīzes nodokļu nomaksu.

4. Muitas dienesti nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, kurām, dažādu iemeslu dēļ nav iespējama pagaidu uzglabāšanas procedūra.

Komisija saskaņā ar 196. pantā 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šāpunkta pirmās daļas īstenošanai.

161. pants

Preču apstrāde pagaidu uzglabāšanā

1. Preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā atļauts uzglabāt vienīgi apstiprinātās pagaidu glabāšanas vietās.

2. Neskarot 97. panta 2. punkta noteikumus, preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā var pakļaut vienīgi tādai apstrādei, kas nodrošina to saglabāšanos nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu un īpašības.

3. iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

162. pants

Uzglabāšana muitas noliktavās

1. Muitas noliktavas procedūrā ārpuskopienas preces var glabāt jebkurā muitas dienestu atļautā un šo dienestu uzraudzībā esošā vietā, turpmāk tekstā „muitas noliktava”.

2. Atļautā vieta var būt pieejama preču uzglabāšanai jebkurai personai (publiska muitas noliktava), vai preču uzglabāšanai, kas ir rezervēta noliktavas turētājam (privāta muitas noliktava).

3. Ja apstākļi to attaisno, preces, kuras nodotas muitas noliktavas procedūrā, uz laiku var izņemt no muitas noliktavas. Šādai izņemšanai, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nepieciešama iepriekšēja muitas dienestu atļauja.

163. pants

Kopienas preces un pārstrādes darbības

1. Ja pastāv ekonomiska vajadzība un netiek traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut glabāt muitas noliktavas telpās:

a) Kopienas preces;

b) pārstrādāt ārpuskopienas preces procedūrā "ievešana pārstrādei" vai galapatēriņam, ievērojot šīs procedūras noteikumus.

2. 1. punktā minētajos gadījumos uz precēm neattiecas muitas noliktavas procedūra.

4. iedaļa

Brīvās zonas

164. pants

Brīvo zonu noteikšana

1. Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas norādīt un nodalīt no pārējās teritorijas kā brīvās zonas.

Dalībvalsts nosaka katras zonas aizņemto teritoriju un definē ieejas un izejas punktus.

2. Brīvās zonas ir jāiežogo.

Brīvo zonu perimetrs un ieejas un izejas punkti ir muitas dienestu uzraudzībā.

3. Personas un transporta līdzekļi, kas iekļūst brīvajā zonā vai izkļūst no tās, var tikt pakļauti muitas pārbaudei.

165. pants

Ēkas un darbība brīvajās zonās

1. Jebkādu ēku celtniecība brīvajā zonā ir iepriekš jāsaskaņo ar muitas dienestiem.

2. Brīvajā zonā saskaņā ar muitas likumdošanu atļaujama jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

3. Muitas dienesti drīkst 2. punktā minētajām darbībām noteikt atsevišķus aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu vai muitas uzraudzības prasības vai drošības un aizsardzības prasības.

4. Muitas dienesti var aizliegt personām, kuras neiesniedz nepieciešamās garantijas, ka tiks ievērotas muitas noteikumi, veikt darbības brīvajās zonās.

166. pants

Citas muitas procedūras brīvajā zonā

1. Brīvajā zonā novietotās ārpuskopienas preces, kamēr tās ir brīvajā zonā, var izlaist brīvam apgrozījumam vai tām var piemērot iekšējas pārstrādes vai īpašas izmantošanas procedūru saskaņā ar attiecīgai procedūrai noteikto kārtību.

2. 1. punktā uzskaitītajos gadījumos nav jāuzskata, ka precem piemēro brīvās zonas procedūru.

167. pants

Preču uzrādīšana un procedūru piemērošana

1. Preces, kas ievestas brīvajā zonā, ir jāuzrāda muitas dienestiem un paredzētās muitas formalitātes ir jāizpilda, ja:

a) tās ievestas brīvajā zonā tieši no vietas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) tās ir bijušas nodotas kādā muitas procedūrā, kura tiek slēgta brīdī, kad tās nonāk brīvās zonas procedūrā;

c) tās ir novietotas brīvajā zonā saskaņā ar lēmumu par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

d) ja tās atbilst lauksaimniecības politikas pasākumiem, kas ietver šādu preču izvešanu.

2. Preces, ko ieved brīvajā zonā apstākļos, kas atšķirīgi no 1. punktā minētajiem, nav jāuzrāda muitas dienestiem.

3. Preces, kas uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas procedūrai no brīža, kad tās ievestas brīvajā zonā, ja vien tās jau nav pakļautas citai muitas procedūrai.

168. pants

Kopienas preces brīvajās zonās

1. Kopienas preces atļauts ievest, uzglabāt, pārvietot, izmantot, pārstrādāt un izmantot brīvajā zonā. Šādos gadījumos preces nav uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas kārtībai.

2. Pēc attiecīgas personas lūguma, muitas dienestiem jāapstiprina Kopienas statuss šādām precēm;

a) Kopienas precēm, kas ievestas brīvajā zonā;

b) Kopienas precēm, kas pārstrādātas brīvajā zonā;

c) precēm, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam brīvajā zonā.

169. pants

Ārpuskopienas preču patēriņš vai pārstrāde

1. Izņemot gadījumus, kas minēti 166. pantā ārpuskopienas preces nedrīkst patērēt, izmantot vai pārstrādāt brīvajās zonās.

2. Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai glabātavām Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999[18] izpratnē, ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neprasītu ievedmuitas nodokļu vai kopējās lauksaimniecības politikas vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu.

Šādas izmantošanas vai patēriņa gadījumā netiek prasīta deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam vai procedūra „ievešana uz laiku”.

Deklarāciju tomēr pieprasa, ja šādas preces ieskaitāmas kvotās vai limitos.

170. pants

Preču eksports, atkārtots eksports un pārvešana uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

Neskarot Kopienas likumdošanu, kas regulē īpašas jomas, preces brīvajā zonā var eksportēt vai ievest no jauna no Kopienas muitas teritorijas, vai ievest citā Kopienas muitas teritorijas daļā.

97. līdz 104. pants pēc analoģijas attiecas uz precēm, kuras ievestas pārējās Kopienas muitas teritorijas daļās.

171. pants

Preču statuss muitā atgriežoties uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

1. Ja preces tiek ievestas atpakaļ citā Kopienas muitas teritorijas daļā no brīvās zonas, 168. panta 2. punktā minēto sertifikātu var izmantot šādu preču Kopienas statusa pierādīšanai.

2. Ja preču Kopienas statuss nav pierādīts saskaņā ar 1. punktu vai kādu citu apstiprinātu dokumentu, preces uzskatāmas par ārpuskopienas precēm.

Tomēr šādas preces uzskatāmas par Kopienas precēm nolūkā piemērot izvedmuitas nodokļus un izvešanas licences vai izvešanas pasākumus, kas noteikti saskaņā ar tirdzniecības vai lauksaimniecības politiku.

4. NODAĻA

ĪPAŠA IZMANTOŠANA

1. iedaļa

Ievešana uz laiku

172. pants

Joma

1. Ievešana uz laikus procedūra ļauj Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un bez spēkā esošo akcīzes nodokļu piemērošanas izmantot ārpuskopienas preces, nepakļaujot tās tirdzniecības politikas pasākumiem, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

Ja precēm pilnībā nepiemēro ievedmuitas nodokli, saskaņā ar spēkā esošiem PVN noteikumiem, tās atbrīvo arī no PVN piemērošanas preču ievešanai.

2. Ievešana uz laikus procedūru var piemērot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ir iecerēta preču atkārtota izvešana;

b) preces nav plānots nekādi mainīt, izņemot normālo nolietojumu, kas radies to izmantošanas dēļ;

c) ir iespējams nodrošināt procedūrai pakļaujamo preču identifikāciju, izņemot gadījumus, ja identifikācijas pasākumu trūkums, ievērojot preču raksturu vai veicamās darbības, nevar būt par iemeslu procedūras pārkāpumiem vai, 150. pantā minētajā gadījumā, ja iespējams pārbaudīt atbilstību nosacījumiem attiecībā uz ekvivalentām precēm.

Komisija saskaņā ar 196. pantā 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka izņēmumus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

173. pants

Termiņš kādā preces var palikt pagaidu ievešanā

1. Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ievedamajām precēm jābūt atkal izvestām vai nodotām jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā. Šādam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai varētu izpildīt atļaujā norādītās darbības.

2. Maksimālais termiņš ievešana uz laikus procedūrā precēm nemainīgam nolūkam un tā paša atļaujas turētāja atbildībā nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem, pat ja procedūra bijusi pārtraukta nododot preces kādā muitas procedūrā un pēc tam atkal atgriežot tā ievešana uz laikus procedūrā.

3. Ja pilnvarotu izmantošanu nevar sasniegt 1. un 2. punktā minētajos termiņos, muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma uz piemērotu laiku pagarināt šos termiņus.

174. pants

Apstākļi uz kuriem attiecināma ievešana uz laiku

Komisija saskaņā ar 196. pantā 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus, kas nosaka gadījumus un apstākļus, kuros izmantojama ievešana uz laikus procedūra un var piešķirt pilnīgu un daļēju atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļiem.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā starptautiskie līgumi un preču izmantošana un raksturs.

175. pants

Ievedmuitas nodokļu summa par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

1. Ievedmuitas nodokļu summu par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka 3 % apmērā no muitas nodokļu summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru „ievešana uz laiku”.

Šī summa maksājama par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces bijušas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu.

2. Ievedmuitas nodokļu summa nedrīkst pārsniegt summu, kas būtu bijusi maksājama, ja attiecīgās preces būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru „ievešana uz laiku”, neskaitot jebkādus procentus, kuri būtu piemērojami.

2. iedaļa

Galapatēriņš

176. pants

Muitas dienestu uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru

1. Ja preces izlaiž brīvam apgrozījumam ar pazeminātu nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, tās paliek muitas uzraudzībā.

2. Muitas uzraudzība galapatēriņa procedūrā izbeidzas, kad:

a) preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana;

b) preces izved, iznīcina vai atstāj valstij;

c) ja preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana un ir samaksāti ar likumu noteiktie ievedmuitas nodokļi.

5. NODAĻA

PĀRSTRĀDE

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

177. pants

Ieguves norma

Izņemot gadījumus, kad Kopienas likumdošana regulē ieguves normu atsevišķās nozarēs, muitas dienesti nosaka vai nu pārstrādes darbības ieguves normu, vai, ja vajadzīgs, šādas normas noteikšanas metodi.

Ieguves normu vai vidējo ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai kādos tai ir jānotiek. Nepieciešamības gadījumos normu var koriģēt.

2. iedaļa

Ievešana pārstrādei

178. pants

Joma

1. Neskarot 150. pantu, ārpuskopienas preces var pakļaut procedūrai “ievešana pārstrādei” Kopienas muitas teritorijā vienai vai vairākām pārstrādes darbībām, nepiemērojot šīm precēm:

a) ievedmuitas nodokļus;

b) PVN uz importu un akcīzes nodokli kā noteikts spēkā esošajos noteikumos par PVN un akcīzes piemērošanu;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2. Ievešanas pārstrādei procedūru var izmantot gadījumos, kas nav remonts, tikai neskarot ražošanas aksesuāru izmantošanu, ja preces, kam piemēro procedūru, ir identificējamas pārstrādes produktos.

150. pantā minētajā gadījumā var piemērot procedūru, kur var pārbaudīt atbilstību nosacījumiem, kas attiecināmi uz līdzvērtīgām precēm.

3. Papildu 1. un 2. punktam, procedūru „ievešana pārstrādei” piemērojama precēm:

a) kuras pakļaujamas darbībām, kas nodrošina to atbilstību tehniskiem nosacījumiem, lai tās izlaistu brīvam apgrozījumam;

b) kuras pakļautas parastiem apkopšanas veidiem saskaņā ar 149. pantu.

179. pants

Izvešanas termiņš

1. Muitas dienesti nosaka, kādā termiņā preces, kas ievestas pārstrādei vai pārstrādātie produkti nododami attiecīgai muitas procedūrai, ja vien tie netiek iznīcināti, neatstājot pārpalikumus.

Šis termiņš sākas tajā dienā, kad ārpuskopienas preces tiek nodotas procedūrā „ievešana pārstrādei” un tā noteikšanai jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams pārstrādes darbību veikšanai un pārstrādes produktu iesniegšanai konkrētajai muitas procedūrai.

2. Muitas dienesti var piešķirt 1. daļā minētā termiņa pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

Atļaujā var norādīt, ka termiņš, kas sākas kāda kalendārā mēneša vai ceturkšņa laikā, beidzas nākamā kalendārā mēneša vai attiecīgi ceturkšņa pēdējā dienā.

3. Agrīnas izvešanas gadījumos saskaņā ar 150. panta 2. punkta b) apakšpunktu, muitas dienesti nosaka termiņu, kurā ārpuskopienas preces jādeklarē procedūrai. Šis termiņš sākas dienā, kad pieņemta izvešanas deklarācija attiecībā uz kompensācijas produktiem, kas iegūti no attiecīgajām līdzvērtīgajām precēm.

180. pants

Pagaidu izvešana tālākai pārstrādei

Saņemot muitas dienestu iepriekšēju atļauju, dažas vai visas preces, kas “ievestas pārstrādei” vai pārstrādātos produktus, var uz laiku izvest tālākai pārstrādei ārpus Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar procedūras „izvešana pārstrādei” nosacījumiem.

3. iedaļa

Izvešana pārstrādei

181. pants

Joma

1. Procedūrā „izvešana pārstrādei” esošas Kopienas preces uz laiku var izvest no Kopienas muitas teritorijas pārstrādei. Pārstrādes procesā iegūtos produktus var izlaist brīvam apgrozījumam ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2. Procedūru „izvešana pārstrādei” nepiemēro tādām Kopienas precēm,

a) kuru izvešana saistīta ar ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

b) kuras pirms izvešanas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem sakarā ar to galapatēriņu, kamēr ir spēkā nosacījumi šāda atvieglojuma piešķiršanai, līdz tiek izpildīti šāda galapatēriņa mērķi, ja vien preces netiek izvestas remontēšanai;

c) kuru izvešana ir par iemeslu eksporta kompensācijas piešķiršanai;

d) kurām tiek piešķirtas citādas nekā c) apakšpunktā minētās finansiālas priekšrocības, minētās preces izvedot atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai.

3. Ja kompensācijas produkti tiek deklarēti izlaišanai brīvam apgrozījumam, 1. punktā paredzēto pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir vienīgi pēc atļaujas turētāja pieprasījuma.

4. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 182. un 183. pants un ja ir iesaistīti nodokļi atbilstoši preces vērtībai, ievedmuitas nodokli aprēķina pamatojoties uz pārstrādes operācijas izmaksām, kas veikta ārpus Kopienas muitas teritorijas .

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus, ar kuriem izstrādā noteikumus šādu aprēķinu veikšanai un noteikumus attiecībā uz īpašiem nodokļiem.

5. Muitas dienesti nosaka termiņu, kurā uz laiku izvestās preces jāieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā pārstrādāta produkta veidā un jāizlaiž brīvam apgrozījumam, lai varētu saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Tās var pagarināt šo termiņu pamatojoties uz pamatotu pilnvaras turētāja iesniegumu.

182. pants

Labotās preces

1. Ja pārstrādes darbību mērķis ir pagaidām izvedamās preces salabot, tās izlaiž brīvam apgrozījumam, pilnīgi atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preču labošana izdarīta bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumā vai noteikumos paredzētajām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

2. 1. punktu nepiemēro, ja defekts ņemts vērā, attiecīgās preces pirmo reizi izlaižot brīvam apgrozījumam.

183. pants

Standarta apmaiņas sistēma

1. Saskaņā ar standarta apmaiņas sistēmas nosacījumiem, ievestu produktu (turpmāk tekstā - „atvietotāju produktu”) var, saskaņā ar 2. līdz 5. daļu ļauj izmantot kompensācijas produkta vietā.

2. Muitas dienesti ļauj standarta apmaiņas sistēmu izmantot, ja pārstrādes darbībās ietilpst tādu Kopienas preču labošana, kuras nav pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai vai īpašiem pasākumiem attiecībā uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

3. Atvietotājiem produktiem ir tas pats astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā pagaidām izvedamajām precēm, ja attiecīgā labošana būtu izdarīta pēdējām.

4. Ja pagaidām izvedamās preces pirms izvešanas ir lietotas, arī atvietotājiem produktiem jābūt lietotiem.

Tomēr muitas dienesti var pieļaut izņēmumus no šā noteikuma, ja atvietotājs produkts ir piegādāts bez atlīdzības vai nu saskaņā ar līgumā vai noteikumos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

5. Nosacījumus, kas būtu piemērojami pārstrādes produktiem, piemēro kompensācijas produktiem.

184. pants

Atvietotāju produktu iepriekšēja ievešana

1. Muitas dienesti to noteiktā kārtībā atļauj atvietotājus produktus ievest pirms pagaidām izvedamo preču izvešanas.

Šādas atvietotāju iepriekšējas ievešanas gadījumā ir jādod nodrošinājums, kas sedz ievedmuitas nodokļu summu, kura būtu maksājama, ja saskaņā ar 2. punktu preces ar trūkumiem netiktu izvestas.

2. Iepriekšējas ievešanas gadījumā preces ar trūkumiem ir jāizved divu mēnešu laikā pēc dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši iesniegto deklarāciju par atvietotāju produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

3. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja preces ar trūkumiem nav iespējams izvest 2. punktā minētajā termiņā, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma var pagarināt 1. punktā minēto termiņu.

VIII SADAĻA

PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

1. NODAĻA

PRECES, KAS ATSTĀJ KOPIENAS MUITAS TERITORIJU

185. pants

Izvešanas deklarācijas iesniegšana

1. Preces, ko nolemts izvest no Kopienas muitas teritorijas, jāatspoguļo izvešanas deklarācijā, kuru iesniedz kompetentai muitas iestādei pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Tomēr 1. daļa neattiecas uz precēm, kuras ved ar transporta līdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, tajā neapstājoties.

2. Ja saskaņā ar 189. pantu ir nepieciešama muitas deklarācija vai atkal izvešanas paziņojums, šai deklarācijai vai paziņojumam ir jāatbilst izvešanas deklarācijai.

Ja netiek prasīta ne muitas deklarācija, ne atkal izvešanas paziņojums, izvešanas deklarācijai jābūt izvešanas kopsavilkuma formā saskaņā ar 190. pantu.

3. Izvešanas deklarācijā jābūt vismaz tiem datiem, kas nepieciešami izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

186. pants

Pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētus gadījumus

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību izstrādā noteikumus par:

a) gadījumiem un apstākļiem, kuros preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, netiek pakļautas izvešanas deklarācijai;

b) nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atcelt vai piemērot prasību iesniegt izvešanas deklarāciju;

c) termiņus, kādos iesniedzama izvešanas deklarācija pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas;

d) jebkuriem izņēmumiem un izmaiņām c) apakšpunktā minētajos termiņos;

e) kompetentas muitas iestādes noteikšanu, kurā iesniedzama izvešanas deklarācija un kurā veic riska analīzi un tiek veiktas riska eksporta un izvešanas pārbaudes.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā:

a) īpaši apstākļi;

b) šo nosacījumu piemērošana noteiktiem preču pārvadāšanas veidiem, transporta vai uzņēmēju veidiem;

c) starptautiski nolīgumi, kuri paredz noteiktus drošības pasākumus.

187. pants

Formalitātes un muitas uzraudzība

1. Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas izvešanas procedūrai, tajā skaitā:

a) ievedmuitas atmaksai vai atlaišanai vai eksporta kompensācijas maksāšanai;

b) izvedmuitas nodokļa iekasēšanai;

c) spēkā esošajām PVN un akcīzes noteikumiem;

d) ierobežojumu un izliegumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas kontroli, ko izved no Kopienas.

2. Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pārbaudītas.

Ja nepieciešams, muitas dienesti var noteikt maršrutu, pa kuru precēm jāatstāj Kopienas muitas teritorija.

3. Izvešanas atļauja precēm kas tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas, var tikt piešķirta tikai tad, ja tās ir tādā pašā stāvoklī kā izvešanas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

4. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktu pieņem pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai.

2. NODAĻA

IZVEŠANA

188. pants

Kopienas preces

Kopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru.

Pirmā daļa neattiecas uz šādām precēm:

a) preces, kam piemēro galapatēriņa vai “izvešana pārstrādei” procedūru;

b) preces, kam piemēro iekšējā tranzīta procedūru vai kas uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju saskaņā ar 109. pantu.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktu pieņem pasākumus, kas nosaka eksporta formalitātes, kas piemērojamas precēm, kam piemēro galapatēriņa vai “izvešana pārstrādei” procedūru.

189. pants

Ārpuskopienas preces

1. Ārpuskopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro atkārtotas izvešanas paziņojumu, kurš iesniedzams kompetentā muitas iestādē, un izvešanas formalitātēm.

2. 110.-124. pantu pēc analoģijas piemēro atpakaļievešanas paziņojumam.

3 1. daļu nepiemēro šādām precēm:

a) precēm, kam piemēro ārējā tranzīta procedūru un kuras tikai izved caur Kopienas muitas teritoriju;

b) precēm, kuras ved cauri vai tieši izved no brīvās zonas;

c) precēm, kurām piemēro pagaidu uzglabāšanas procedūru un kas eksportētas tieši no pilnvarotas pagaidu uzglabāšanas vietas.

190. pants

Izejas kopsavilkuma deklarācija

1. Ja ārpuskopienas preces iecerēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav nepieciešama atpakaļ ievešanas paziņojums, saskaņā ar 185. pantu iesniedzama izejas kopsavilkuma deklarācija.

Saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka datu kopumu un formātu izejas kopsavilkuma deklarācijai, kurā ietverti dati, kas nepieciešami riska analīzei un pienācīgai muitas kontroles veikšanai, pirmkārt drošībai, nepieciešamības gadījumā izmantojot starptautiskos standartus un tirdzniecības praksi.

2. Izejas kopsavilkuma deklarācija sagatavojama elektroniski. Var izmantot arī tirdzniecības, ostas vai transporta informāciju, ar nosacījumu, ka tajā ir nepieciešamie dati izejas kopsavilkuma deklarācijai.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izejas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā, pieņemot, ka tā ietver to pašu riska vadības līmeni kāds piemērots izejas kopsavilkuma deklarācijā, kas sagatavota elektroniski un ka tiek izpildītas šādu datu apmaiņas ar citām muitas iestādēm prasības.

3. Izejas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz kāda no šādām personām:

a) persona, kas izved preces vai uzņemas atbildību par preču transportēšanu ārā no Kopienas muitas teritorijas;

b) eksportētājs vai preču nosūtītājs vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas a) apakšpunktā minētās;

c) jebkura persona, kura var uzrādīt apskatāmās preces vai var likt tās uzrādīt kompetentam muitas dienestam.

191. pants

Izmaiņu veikšana izejas kopsavilkuma deklarācijā

Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts izejas kopsavilkuma deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus.

Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a) ir paziņojušas personai, kas iesniegusi kopsavilkuma deklarāciju par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējušas, ka attiecīgie dati nav patiesi;

c) ir atlaidušas preces

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem konkrētus noteikumus šā panta 2. daļas c) apakšpunkta izņēmumu noteikšanai.

3. NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

192. pants

Pagaidu eksports

1. Kopienas preces var uz laiku izvest no Kopienas muitas teritorijas un saņemt atpakaļ ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu.

2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šā panta 1.daļas īstenošanai.

193. pants

Atbrīvojums no izvedmuitas nodokļiem īpašu apstākļu dēļ

Komisijai saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību jānosaka gadījumi, kuros īpašu apstākļu dēļ iespējams atbrīvot no izvedmuitas nodokļa.

Pieņemot šādus nosacījumus, jāņem vērā starptautiskie nolīgumi, apskatāmās personas statuss un preču veids.

IX SADAļA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN GALA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA

194. pants

Turpmāki ieviešanas pasākumi

Papildus šajā kodeksā noteiktajiem ieviešanas pasākumiem, Komisijai saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību jāveic pasākumi, lai izstrādātu:

a) dalībvalstu muitas sistēmu savstarpējās savietojamības noteikumus un standartus, lai uzlabotu sadarbību elektronisko datu apmaiņā starp muitas dienestiem un muitas dienestiem un uzņēmējiem;

b) gadījumus un nosacījumus, pie kuriem Kopiena var pieņemt lēmumus, pieprasot dalībvalstīm atcelt vai mainīt lēmumus;

c) ja nepieciešams, jebkurus citus ieviešanas pasākumus, tostarp, ja Kopiena uzņemas saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem ir nepieciešama Kodeksa noteikumu pieņemšana.

195. pants

Paskaidrojošas piezīmes un vadlīnijas

Saskaņā ar 196. panta 3. punktā noteikto kārtību Komisijai jāpieņem:

a) šā kodeksa paskaidrojošās piezīmes un nosacījumi tā ieviešanai, kā arī 42. pantā minētie izcelsmes noteikumi;

b) vadlīnijas, sniedzot Kopienai šī kodeksa nosacījumu un citu muitas likumdošanas aktu izklāstu.

196. pants

Komiteja

1. Komisiju atbalsta Muitas kodeksa komiteja (turpmāk saukta "Komiteja”).

2. Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais periods ir viens mēnesis.

3. Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

197. pants

Turpmāki jautājumi

Komiteja var izskatīt jebkuru ar šo Kodeksu vai ar to īstenošanu pieņemto pasākumu saistītu jautājumu, kuru ierosina tās priekšsēdētājs pēc Komisijas ierosinājuma vai dalībvalsts pārstāvja lūguma un kas jo īpaši ir saistītas ar:

a) jebkurām problēmām, kas radušās piemērojot muitas likumdošanu;

b) par Kopienas iesaistīšanos komisijās, darba grupās un paneļos, kas saistīti ar vai ir starptautisku līgumu satvarā attiecībā uz muitas likumdošanu.

2. NODAĻA

GALA NOTEIKUMI

198. pants

Atceltās regulas

Ar šo tiek atceltas Regula (EEK) Nr. 918/83, (EEK) Nr. 3925/91, (EEK) Nr. 2913/92, (EK) Nr. 82/2001 un (EK) Nr. 1207/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām skaidrojamas kā atsauces uz šo regulu un lasāmas kopā ar Pielikumā pievienoto savstarpējās saistības tabulu.

199. pants

Ziņojumi par muitas sodiem

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai vēlākais [divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] spēkā esošos valsts noteikumus saskaņā ar 22. pantu un nekavējoties paziņo par to turpmākajiem grozījumiem.

2. Dalībvalstis līdz katra kalendārā gada beigām nosūta Komisijai ziņojumu par 22. panta piemērošanu saskaņā ar Komisijas noteiktajiem norādījumiem.

200. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “ Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ”.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā— Padomes vārdā —

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāj priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1. korelācijas tabula: jaunā regula > Regula (EEK) 2913/92 |

Jaunais pants | Iepriekšējie panti Regulā 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 |

1 | jauns | 47 | jauns |

2 | 2 | 48 | jauns |

3 | 3 | 49 | 201 |

4 | 1, 4 | 50 | 216 |

5 | jauns + 15 | 51 | 202, 203, kādreizējais 204, 206 |

6 | jauns | 52 | 143(2), kādreizējais 144, 208 |

7 | jauns | 53 | 209 |

8 | 11 | 54 | 210, 211 |

9 | 14+ 199 CCIP | 55 | 212 |

10 | jauns | 56 | 213 |

11 | 5 (1)(2)&(3) | 57 | 121, 122, kādreizējais 144, 214 |

12 | 5 (4) | 58 | 112, 121, 122, 135, 136, kādreizējais 144, 178 |

13 | jauns | 59 | jauns |

14 | 5a (1) | 60 | 215(1)(2)&(4) |

15 | 5a (2) | 61 | 189, 191 |

16 | 5a (2) | 62 | 192(1) |

17 | 6, 7, kādreizējais 10 | 63 | 190, 192(2) |

18 | kādreizējais 250 | 64 | 193, 194, 197 |

19 | 8 | 65 | 196 |

20 | 9 | 66 | 195 |

21 | 12 | 67 | 94 (1)–(4) |

22 | jauns | 68 | 94 (5)(6)(7) |

23 | 246 | 69 | 198 |

24 | 243 | 70 | 199 |

25 | 244 | 71 | 215(3), 217 |

26 | 245 | 72 | 221 (1)&(2) |

27 | 13 | 73 | 221 (3)&(4) |

28 | jauns | 74 | 217, 220 (2) a & c, |

29 | kādreizējais 78 | 75 | 218, 219 (2) & 220(1) |

30 | Reg. 3925/91 | 76 | jauns |

31 | 16 | 77 | 222 |

32 | 11(2) | 78 | 223, 231 |

33 | 18, 35 | 79 | 224, 225, 226 |

34 | 17 | 80 | 227 |

35 | 19 | 81 | 228 |

36 | 20 (1)-(5) ,21 | 82 | 229, 230 |

37 | 20 (6) | 83 | 232, 214 (3) |

38 | 22 | 84 | 235, 241, 242 |

39 | 23, 24 | 85 | 237, 239, 240 |

40 | 26 | 86 | 236 |

41 | jauns | 87 | 238 |

42 | 27 | 88 | 220(2)(b), 236 |

43 | 28, 36 | 89 | 239 |

44 | 29, 32,36 | 90 | jauns |

45 | 30, 32(1)(e), 33 | 91 | jauns |

46 | 31 | 92 | 150(2), kādreizējais 204, 205, 206, 207, 212a, 233, 234 |

Jaunais pants | Reg. 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 |

93 | 36a, 36b (1) | 147 | 90, 103 |

94 | 36b (1)-(4), | 148 | 91(3), 111 |

95 | 36b (5) | 149 | 109, 173(b) |

96 | 36c, 45 | 150 | kādreizējais 114, kādreizējais 115 |

97 | 37, 42, 58(2) | 151 | 92, 97, 98(3),109(4), 115 (2), 120, 131, 142 (2), 146 (2), 165 |

98 | 38(1)-(4) | 152 | 91 |

99 | 38(5) | 153 | 93, 163, 164 |

100 | 39 | 154 | jauns |

101 | 40, 41 | 155 | 95,96 |

102 | 46, 47 | 156 | 93 |

103 | 48, 49, 58(1) | 157 | 98, 166 |

104 | 50 | 158 | 101, 102 |

105 | 54 | 159 | 108,110, 171 |

106 | 55 | 160 | 50, 51(2),53 |

107 | Kādreizējais CCIP 313. pants | 161 | 51(1), 52 |

108 | 83 | 162 | 99,110 |

109 | 164 | 163 | 106 |

110 | 59 | 164 | 167(1) – (3), 168 (1)&(2) |

111 | 60 | 165 | 167 (4), 172 |

112 | 61, kādreizējais 77 | 166 | 173 |

113 | 62, 76(1)a, 77 | 167 | kādreizējais 169, 170 |

114 | 63, 67 | 168 | 169, kādreizējais 170 |

115 | 64 | 169 | 175 |

116 | 65 | 170 | 177,181 |

117 | 66 | 171 | 180 |

118 | 68, kādreizējais250 | 172 | 137, 139 |

119 | 69 | 173 | 140 |

120 | 70 | 174 | 141, 142 |

121 | 71, kādreizējais 250 | 175 | 143 (1) & (2) |

122 | 72, kādreizējais 250 | 176 | 82 |

123 | 73 | 177 | 119 |

124 | 74 | 178 | 130, kādreizējais 114 |

125 | 76 (1)&(4) | 179 | 118 |

126 | 76(1)(c) | 180 | 123 |

127 | jauns | 181 | 145, 146, 149, 150, 151, 153(2) |

128 | 76(2)&(3) | 182 | 152 |

129 | jauns | 183 | 154, 155, 156 |

130 | 81 | 184 | 154 (4), 157 |

131 | 56 | 185 | 182a |

132 | 57, 75, 78(3) | 186 | 182b, kādreizējais 182c, 161(4) & (5), |

133 | kādreizējais 182 | 187 | kādreizējais 161,162,183 |

134 | jauns | 188 | 161(1),(2) |

135 | 79 | 189 | 182, kādreizējais 182c |

136 | 185(1) | 190 | kādreizējais 182c,182d |

137 | 185(2) | 191 | 182d(4) |

138 | 186 | 192 | jauns |

139 | 187 | 193 | 184 + Reg. 918/83 |

140 | 188 | 194 | 247, 248 |

141 | 184 + Reg. 918/83 | 195 | jauns |

142 | 84 | 196 | 247a, 248a |

143 | 85, 86, 87, 88, 94, 95, 100, 104, 116, 117, 132, 133, 138,147, 148 | 197 | 249 |

144 | jauns | 198 | 251, 252 |

145 | 105, 106 (3), 107, 176 | 199 | 253 |

146 | 89, 92 | - | - |

2. korelācijas tabula: iepriekšējā regula (EEK) 2913/92 > jaunā regula |

Reg. 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 | Jaunais pants |

1 | 4 | 44 | Atcelts |

2 | 2 | 45 | 96 |

3 | 3 | 46 | 102 |

4 | 4 | 47 | 102 |

5 | 11, 12 | 48 | 103 |

5a | 14, 15, 16 | 49 | 103 |

6 | 17 | 50 | 104, 160 |

7 | 17 | 51 | 160, 161 |

8 | 19 | 52 | 161 |

9 | 20 | 53 | 160 |

10 | 17 | 54 | 105 |

11 | 8, 32 | 55 | 106 |

12 | 21 | 56 | 131 |

13 | 27 | 57 | 103 |

14 | 9 | 58 | 97, 103 |

15 | 5 | 59 | 110 |

16 | 31 | 60 | 111 |

17 | 34 | 61 | 112 |

18 | 33 | 62 | 113 |

19 | 35 | 63 | 114 |

20 | 36, 37 | 64 | 115 |

21 | 36 | 65 | 116 |

22 | 38 | 66 | 117 |

23 | 39 | 67 | 114 |

24 | 39 | 68 | 118 |

25 | Atcelts | 69 | 119 |

26 | 40 | 70 | 120 |

27 | 42 | 71 | 121 |

28 | 43 | 72 | 122 |

29 | 44 | 73 | 123 |

30 | 45 | 74 | 124 |

31 | 46 | 75 | 132 |

32 | 44, 45 | 76 | 113, 125, 126, 128 |

33 | 45 | 77 | 112, 113 |

34 | 47 | 78 | 29 |

35 | 33 | 79 | 135 |

36 | 44 | 80 | Atcelts |

36a | 93 | 81 | 130 |

36b | 93, 94, 95 | 82 | 176 |

36c | 96 | 83 | 108 |

37 | 97 | 84 | 142 |

38 | 98, 99 | 85 | 143 |

39 | 100 | 86 | 143 |

40 | 101 | 87 | 143 |

41 | 101 | 88 | 143 |

42 | 97 | 89 | 146 |

43 | Atcelts | 90 | 147 |

Reg. 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 | Jaunais pants |

91. pants | 148, 152 | 141. pants | 174 |

92 | 146, 151 | 142 | 174, 151 |

93 | 153, 156 | 143 | 53, 175 |

94 | 67, 68, 143 | 144 | 52, 57, 58 |

95 | 143, 155 | 145 | 181 |

96 | 155 | 146 | 151, 181 |

97 | 151 | 147 | 143 |

98 | 151, 157 | 148 | 143 |

99 | 162 | 149 | 181 |

100 | 143 | 150 | 181 |

101 | 158 | 151 | 181 |

102 | 158 | 152 | 92, 182 |

103 | 147 | 153 | 181 |

104 | 143 | 154 | 183, 184 |

105 | 145 | 155 | 183 |

106 | 145, 163 | 156 | 183 |

107 | 145 | 157 | 184 |

108 | 159 | 158 | Atcelts |

109 | 149, 151 | 159 | Atcelts |

110 | 159, 162 | 160 | Atcelts |

111 | 148 | 161 | 186, 187, 188 |

112 | 58 | 162 | 187 |

113 | Atcelts | 163 | 153 |

114 | 150, 178 | 164 | 109, 153 |

115 | 150, 151 | 165 | 151 |

116 | 143 | 166 | 157 |

117 | 143 | 167 | 164, 165 |

118 | 179 | 168 | 164 |

119 | 177 | 168a | Atcelts |

120 | 151 | 169 | 167,168 |

121 | 57, 58 | 170 | 167, 168 |

122 | 57, 58 | 171 | 159 |

123 | 180 | 172 | 165 |

124 | Atcelts | 173 | 149, 166 |

125 | Atcelts | 174 | Atcelts |

126 | Atcelts | 175 | 169 |

127 | Atcelts | 176 | 145 |

128 | Atcelts | 177 | 170 |

129 | Atcelts | 178 | 58 |

130 | 178 | 179 | Atcelts |

131 | 151 | 180 | 171 |

132 | 143 | 181 | 170 |

133 | 143 | 182 | 133, 189 |

134 | Atcelts | 182a | 185 |

135 | 58 | 182b | 186 |

136 | 58 | 182c | 186, 189, 190 |

137 | 172 | 182d | 190, 191 |

138 | 143 | 183 | 187 |

139 | 172 | 184 | 141, 193 |

140 | 173 | 185 | 136, 137 |

Reg. 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 | Jaunais pants |

186. pants | 138 | 220 | 74, 75, 88 |

187 | 139 | 221 | 72, 73 |

188 | 140 | 222 | 77 |

189 | 61 | 223 | 78 |

190 | 63 | 224 | 79 |

191 | 61 | 225 | 79 |

192 | 62, 63 | 226 | 79 |

193 | 64 | 227 | 80 |

194 | 64 | 228 | 81 |

195 | 66 | 229 | 82 |

196 | 65 | 230 | 82 |

197 | 64 | 231 | 78 |

198 | 69 | 232 | 83 |

199 | 70 | 233 | 92 |

200 | Atcelts | 235. pants | 84 |

201 | 49 | 236 | 86, 88 |

202 | 51 | 237 | 85 |

203 | 51 | 238 | 87 |

204 | 51, 92 | 239 | 85, 89 |

205 | 92 | 240 | 85 |

206 | 51, 92 | 241 | 84 |

207 | 92 | 242 | 84 |

208 | 52 | 243 | 24 |

209 | 53 | 244 | 25 |

210 | 54 | 245 | 26 |

211 | 54 | 246 | 23 |

212 | 55 | 247 | 194 |

212a | 92 | 247a | 196 |

213 | 56 | 248 | 194 |

214 | 57, 83 | 248a | 196 |

215 | 60, 71 | 249 | 197 |

216 | 50 | 250 | 18, 118, 121, 122 |

217 | 74 | 251 | 198 |

218 | 75 | 252 | 198 |

219 | 75 | 253 | 199 |

3. korelācijas tabula: atceltā regula > jaunā regula |

Iepriekšējā regula | Jaunais pants |

(EEK) Nr. 918/83 | 141 & 193 pants |

(EEK) Nr. 3925/91, | 30. pants |

(EEK) Nr. 82/2001 | 42. pants |

(EEK) Nr. 1207/2001 | 42. pants |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

Politikas joma(-as): 14. Nodokļi un muitas savienība Darbība(-as): 1404. Muitas politika |

DARBīBAS NOSAUKUMS: Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu |

1. BUDŽETA POZĪCIJAS

1.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex- B.A pozīcijas)), tostarp šādas.

- 140402. Programma „Muita 2007”

- 14040X. Programma „Muita 2013”

- 140104X. Programma „Muita 2013”. Administratīvās vadības izdevumi

- Lēmumu par programmas „Muita 2013” finanšu budžeta struktūru pieņems vēlāk.

1.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

- Juridiskais pamats būs spēkā no 01.07.2007. līdz 31.12.2013.

- Maksājumi turpināsies pēc 31.12.2013.

1.3. Budžeta informācija (pievienot rindas, ja nepieciešams)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Citu pieteikuma iesniedzēju valstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

14014X | Neobl. | Dif.[19] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

1401040X | Neobl. | Nedif.[20] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

2. RESURSU KOPSAVILKUMS

2.1. Finanšu resursi

Uz priekšlikuma darbības izdevumiem 2006. un 2007. gadā attiecas Lēmuma „Muita 2007” tiesību akta finanšu pārskats.

Attiecīgi 2008. līdz 2013. gadā uz tiem attiecas tiesību akta finanšu pārskats, kas pievienots Komisijas paziņojumam „Kopienas programmas „Muita 2013” un „Fiscalis 2013””, ja tas apstiprināts ar lēmumu par Kopienas rīcības programmas muitas jomā („Muita 2013”) pieņemšanu.

2.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa nr. | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. un turpmākie | Kopā |

Darbības izdevumi[21] |

Saistību apropriācijas (SA) | 6.1. | A | 1,425 | 3,875 | 4,875 | 5,635 | 18,290 | 34,100 |

Maksājumu apropriācijas | B | 0,535 | 1,790 | 3,525 | 4,820 | 23,430 | 34,100 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[22][23] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 6.2.4. | C | 0 | 0,485 | 0,485 | 0,485 | 1,455 | 2,910 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 1,425 | 4,360 | 5,360 | 6,120 | 19,745 | 37,010 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,535 | 2,275 | 4,010 | 5,305 | 24,885 | 37,010 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[24] |

Cilvēkresursu un ar tiem saistītie izdevumi (NDA) | 6.2.5. | D | 0,992 | 1,056 | 1,056 | 1,056 | 3,168 | 7,328 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 6.2.6. | E | 0,525 | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,120 | 0,765 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. un turpmākie | Kopā |

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | A+c+d+e | 2,942 | 5,456 | 6,456 | 7,216 | 23,033 | 45,103 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 2,052 | 3,371 | 5,106 | 6,401 | 28,173 | 45,103 |

Ziņas par līdzfinansējumu

2.1.2. Saderība ar finanšu plānošanu

x Priekšlikums ir saderīgs ar pastāvošo finanšu plānošanu.

Šī regula ir saderīga ar Komisijas priekšlikumu par 2007.–2013. gada finanšu perspektīvām (KOM(2004) 101 galīgais, 10.2.2004., un KOM(2004) 487 galīgais, 14.7.2004.). Tas iekļauts 1.a apakšpozīcijā – Izaugsme konkurētspējai un nodarbinātībai.

2.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikums tieši neietekmē ieņēmumus, taču, iespējams, tas varētu samazināt krāpšanas iespējamību, tādējādi palielinot pašu resursu iekasēšanu.

2.2. Cilvēkresursi, pilna laika ekvivalents, FTE , (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 6.2.1. punktā.

Gada vajadzības | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. |

Cilvēkresursu kopējais skaits | 13 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |

3. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

3.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā.

Skatīt gaidāmās ietekmes iepriekšējā novērtējuma 2. iedaļu.

3.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija.

Skatīt gaidāmās ietekmes iepriekšējā novērtējuma 2. iedaļu.

3.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji uz darbības jomām balstītas pārvaldības satvara kontekstā.

Mērķi un gaidāmie rezultāti

Mērķis ir pieņemt regulu, kas attiecībā uz muitas savienību būs stāvoklim atbilstošāks un saskaņotāks tiesību akts. Rezultāts būs muitas procedūru lielāks lietderīgums un efektivitāte.

Rādītāji

- Muitas pārvalžu un tirgotāju apmierinātības pakāpe.

3.4. Īstenošanas metode (orientējoši).

Skatīt gaidāmās ietekmes iepriekšējā novērtējuma 6.1. iedaļu.

4. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

4.1. Uzraudzības sistēma

Darbības, kas jāveic saskaņā ar ierosināto modernizēto Muitas kodeksu, uzraudzīs (ieskaitot rezultātu novērtējumus), īstenojot programmas „Muita 2007”–„Muita 2013”.

Pārvaldes Komisijai sūta visu paveiktā darba pārbaudes ziņojumiem nepieciešamo informāciju, lai tos izstrādātu cik iespējams efektīvi.

4.2. Kā tiks uzraudzīti un novērtēti rezultāti un ietekme?

4.2.1. Iepriekšējā novērtēšana ( ex-ante )

Sk. gaidāmās ietekmes iepriekšējo novērtējumu.

4.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtējuma (ex-post) (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi).

Programmas „Muita 2007” starpposma novērtējums vēl nav pabeigts (plānots 2005. gada beigās). Tomēr šā novērtējuma rezultātus attiecībā uz Muitas kodeksu ņems vērā, nākotnē īstenojot elektroniskās muitas stratēģiju, un tos novērtēs, veicot paredzēto programmas „Muita 2013” novērtējumu. Kā apgūtu mācību vērā ņems arī Muitas kodeksa iepriekšējo grozījumu (drošības grozījumu) novērtējuma rezultātus. Arī muitas politikas grupas sanāksmēm īstenošanā būs svarīga loma, un tajās ņems vērā gūtās zināšanas, lai uzlabotu šīs plānotās darbības.

4.2.3. Turpmākas novērtēšanas noteikumi un biežums

Turpmākus modernizētā Muitas kodeksa priekšlikumu novērtējumus finansēs un saskaņos, ņemot vērā programmas „Muita 2013” novērtējumus.

Šo novērtējumu termiņi un biežums būs atkarīgi no programmas „Muita 2013” novērtējumiem.

5. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Galveno programmas darbību izmaksas iesniedz parastai pārbaudes procedūrai, ko pirms maksājuma veic Komisijas dienesti, ņemot vērā līgumsaistības un labu finanšu un citu jomu pārvaldību. Visos līgumos, ko noslēdz Komisija ar saņēmējiem, paredz krāpšanas apkarošanas pasākumus (pārbaudes, ziņojumus utt.).

Par iepriekš minētajām kopējām darbībām (apmaiņa, semināri, darba grupas utt.) maksās no programmas „Muita 2007” un nākamo programmu kopējo darbību budžeta. Ierēdņu izdevumus atmaksā šādi.

Valstis, kas piedalās, saskaņā ar izveidotās programmas noteikumiem atmaksā savu ierēdņu ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus. Vajadzīgo summu avansa maksājumus dalībvalstīm veic uzdevuma pildīšanas laikā, ņemot vērā īstenošanu. Valstīm, kas piedalās, ir jāiesniedz detalizēts izdevumu pierādījums un jāsaglabā visi dokumenti iespējamai kontrolei. Citu valstu ierēdņu vai ārējo organizāciju pārstāvju ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus, un izdevumus, kas saistīti ar semināru organizēšanu, tieši atmaksā Komisijas dienesti vai valstis, kuras ir pienācīgi pilnvarotas to darīt. Katrā šādā līgumā paredz krāpšanas apkarošanas noteikumus (pārbaudes, ziņojumus utt.).

Izmaksas, kas saistītas ar citām programmas darbībām, tiek iesniegtas parastai pārbaudes procedūrai, ko pirms maksājuma veic Komisijas dienesti, ņemot vērā līgumsaistības un labu finanšu un citu jomu pārvaldību. Visos līgumos, ko noslēdz Komisija ar saņēmējiem, paredz krāpšanas apkarošanas pasākumus (pārbaudes, ziņojumus utt.).

Lai nodrošinātu atbilstību finanšu noteikumiem, kas piemērojami programmas pārvaldībai, Komisijas finanšu dienesti veic pārbaudes apmeklējumus dalībvalstīs.

6. ZIŅAS PAR RESURSIEM

6.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

(Nosaukt mērķi, darbību un rezultātu) | Rezultāta veids | Vid. izmaksas | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. un turpmākie | KOPĀ |

2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2001.–2013. g. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[25] (14 01 01) | A*/AD | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 |

B*, C*/AST | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 |

Personāls, ko finansē[26] atbilstoši 14 01 02. pantam | 2 | 3 | 3 | 3 | 3 |

Pārējais personāls[27], ko finansē atbilstoši 14 01 04./05. pantam | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 |

KOPĀ | 13 | 14 | 14 | 14 | 14 |

6.2.2. No darbībām izrietošo uzdevumu apraksts

Juridiskās un procesuālās darbības veiks Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta Muitas politikas direktorāta kompetentās vienības. Lai izstrādātu Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu juridiskos tekstus un darba dokumentus komitejām un darba grupām, jāpalielina personāls. Lai izstrādātu funkcionālās specifikācijas, kas vajadzīgas jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrādei vai grozīšanai juridisku izmaiņu dēļ (konkrētas izmaiņas paredzētas priekšlikumā par e-muitu), būs vajadzīgi eksperti procedūras jautājumos.

Lai ieviestu vajadzīgās jaunās funkcijas, piemēram, centralizētu muitošanu, tiks pakāpeniski palielināts Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta Informācijas tehnoloģijas vienības potenciāls. Ierosināto izmaiņu dēļ būs jānodrošina mācības, informācija un paziņošana profesionāļiem un plašai sabiedrībai. Komisijai būs jānodrošina arī e-pārvaldības, e-Eiropas, kā arī to darbību kohēzija un saderība, ko veic starptautiskas iestādes, lai uzlabotu sistēmu, ziņojumu un kopumā datu sadarbspēju. Lai nodrošinātu sadarbību ar citām nozarēm (ar lauksaimniecību, robežu politiku, sabiedrības veselību u. c.), arī būs vajadzīgs personāls, bieži vien kompetence būs jāsadala dažādos līmeņos (ES, valsts un reģionu) tā, lai visu veidu ražojumiem varētu izmantot elektroniskas deklarācijas.

Kopējais vajadzīgais palielinājums ir šāds

2006. g. | 2007. g. | 2008. g. |

A* | 1 | 1 | 0 |

B* /C* | 1 | 1 | 0 |

SNE | 1 | 1 | 1 |

Experts | 0 | 3 | 0 |

6.2.3. Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

x Programmas pārvaldībai patlaban paredzētie amati, kas jāaizstāj vai jāpapildina: pašlaik šai darbībai paredzētos 4 amatus arī turpmāk izmantos šim mērķim

x Amati, kas 2006. gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu: 2 amati

x Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu: 2 amati

( Amati, kuru izpildītāji aizstājami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

6.2.4. Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (14 01 04/05 — Izdevumi administratīvai vadībai)

Miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. Un turpmākie | KOPĀ |

Cita veida tehniskā un administratīvā palīdzība |

– iekšējā (intra muros) | 0 | 0,485 | 0,485 | 0,485 | 1,455 | 2,910 |

– ārējā (extra muros) | - | - | - | - | - | - |

Tehniskā un administratīvā palīdzība, izdevumi kopā | 0 | 0,485 | 0,485 | 0,485 | 1,455 | 2,910 |

6.2.5. Finansiālās cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

Miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. un turpmākie | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (14 01 01) | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 2,592 | 6,048 |

Personāls, ko finansē atbilstoši 14 01 02. pantam (palīgpersonāls, nacionālie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,128 | 0,192 | 0,192 | 0,192 | 0,576 | 1,280 |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,992 | 1,056 | 1,056 | 1,056 | 3,168 | 7,328 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 6.2.1. punktu

EUR 108,000 gadā par ierēdni/pagaidu darbinieku

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstoši 14 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 6.2.1. punktu

EUR 64 000 gadā par darbinieku, kuru finansē atbilstoši 14 01 02. pantam

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstoši 14 01 04./05. pantam

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 6.2.1. punktu

EUR 161 700 gadā par darbinieku, kuru finansē atbilstoši 14 01 04./05. pantam un 14 01 02 01. pantam

6.2.6. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā Miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

2007. g. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011.–2013. g. | KOPĀ |

14 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,120 | 0,280 |

14 01 02 01 02 — Apspriedes un konferences | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

4 01 02 11 03 — Komitejas[29] | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

4 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultācijas |

14 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Pārējie vadības izdevumi kopā (14 01 02 11) | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,120 | 0,280 |

3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (14 01 02 01) | 0,485 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0,485 |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) | 0,525 | 0,040 | 0,040 | 0,040 | 0,120 | 0,765 |

Aprēķini — Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā EUR 1000 par komandējumu |

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta […] atzinums, Komisijas […] kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta […] nostāja

[4] KOM(2004) 544, 9.8.2004.

[5] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005, (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.)

[6] OV L 86, 3.4.2003., 21. lpp.

[7] KOM(2003) 452, 24.7.2003.

[8] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004, 30. lpp.).

[9] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004, 35. lpp.).

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[12] OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[13] OV L 20, 20.1.2001., 1. lpp.

[14] OV L 165, 21.6.2001., 1. lpp.

[15] OV L 124, 8. 6.1971., 1. lpp.

[16] OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

[17] OV L 118, 25.5.1995, 10. lpp.

[18] OV L 102, 17.5.1999., 11. lpp.

[19] Diferencētas apropriācijas

[20] Nediferencētas apropriācijas

[21] Izdevumi, ko neietver attiecīgās xx. sadaļas 14 01. nodaļa

[22] Izdevumi, kas ietverti 14. sadaļas 14 01 04. pantā.

[23] Administratīvo izdevumu pozīcija paredz iespējamas papildu darbības saskaņā ar programmu. Budžeta skaitļi būs pieejami tikai pēc 2006. gada tehniski ekonomiskā pamatojuma pabeigšanas.

[24] Izdevumi 14 01. nodaļā, izņemot 14 01 04. vai 14 01 05. pantu.

[25] Izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[26] Izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[27] Izmaksas ietvertas pamatsummā.

[28] Minēt tiesību akta finanšu pārskatu, kas attiecas uz noteikto(-ajām) izpildaģentūru(-ām).

[29] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.