[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.11.2005

KOM(2005) 589 galīgais

2005/0239(KOD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

(iesniegusi Komisija){SEK(2005) 1514}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas Savienība ir īstenojusi uz iniciatīvu balstītu jūras drošības politiku, kuras mērķis ir kuģu drošības uzlabošana, cilvēka dzīvības saglabāšana jūrā un jūras vides aizsardzība. Tomēr, neraugoties uz pūlēm, ko pielikuši visi jūras transporta jomā strādājošie, nelaimes gadījumu risku nav iespējams pilnīgi izslēgt. Bez tam jūras transporta nelaimes gadījumu sekas bieži vien attiecas ne tikai uz pašu nogrimušo kuģi, bet skar arī visas piekrastes darbības. Ja pagātnē no jūras negadījumiem baidījās vienīgi jūrnieki, tad tagad piesārņojuma gadījumā šādi nelaimes gadījumi var kļūt par valsts vai pat starptautiska mēroga katastrofu. Tādēļ bija jāpapildina Kopienas jūras drošības politikas „profilakses” daļa, pievienojot noteikumus, kas nodrošina operatīvu jūras risku pārvaldību Kopienas līmenī.

Ar šādu nolūku Komisija ierosināja dokumentu, kas tika pieņemts kā 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu. Šajā direktīvā noteikts pienākums veikt visu šobrīd pieejamo kuģu uzraudzības instrumentu apvienošanu un sakārtošanu. Tajā noteikta izmantoto līdzekļu ieviešanas dinamika un koordinācija valstu iestāžu starpā, lai dalībvalstis spētu labāk novērst bīstamas situācijas un labāk reaģēt uz tām.

Tomēr, lai saglabātu to pasākumu efektivitāti, kas Kopienas tiesību aktos ieviesti ar Direktīvu 2002/59/EK, ir jāveic īpaši precīza uzraudzība, lai garantētu šo pasākumu pielāgošanu operatīvajai un tehniskajai attīstībai jūras lietu jomā, jo īpaši attiecībā uz kuģu identifikācijas un uzraudzības sistēmām un satelīttehnoloģijām.

Šajā kontekstā pēc vairākkārtīgām Komisijas apspriedēm ar dalībvalstīm par šiem tematiem kļuva skaidrs, ka ir jāgroza atsevišķi Direktīvas 2002/59/EK noteikumi. Konkrēti ir jāņem vērā labie rezultāti, ko devušas jaunās tehniskās iespējas, tādas kā kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas, kā arī jānodrošina saskaņa ar attiecīgajiem valstu politikas virzieniem, piemēram, attiecībā uz avarējušu kuģu uzņemšanu patvēruma vietās.20

- Vispārējais konteksts

Ar Direktīvu 2002/59/EK noteikto valsts pasākumu ieviešanas termiņš bija 2004. gada 5. februāris, tomēr jau kopš direktīvas pieņemšanas 2002. gada jūnijā, ņemot vērā atsevišķu tās noteikumu nozīmību, dalībvalstis un Komisija sadarbojās, lai panāktu direktīvas drīzu ieviešanu praksē.

Tādējādi attiecībā uz plānu par „patvēruma vietām”, kas paredzēts direktīvas 20. pantā, Komisijas ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) atbalstu rīkotie apmeklējumi un sanāksmes palīdzēja noteikt kopīgos kritērijus un nepieciešamos principus, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu direktīvas ieviešanu. Tāpat ierosinājumu noteikt, ka zvejas kuģiem, kas garāki par 15 metriem, ir obligāti jābūt aprīkotiem ar AIS ( Automatic Identification System ), pamato lielais sadursmju skaits, kurās ir iesaistīti zvejas kuģi, jo acīmredzot tirdzniecības kuģi tos nebija identificējuši. Šajā noteikumā ir ņemts vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) jau pirms vairākiem gadiem pieņemtais princips, ka uz tirdzniecības kuģiem ir uzstādāmas AIS sistēmas (tā sauktās A klases AIS sistēmas) negadījumu skaita ierobežošanai.

Bez tam ierosinātajos pasākumos ņemta vērā pašreizējā attīstība kopējās zivsaimniecības politikas jomā, proti, pozicionēšanas un komunikāciju sistēmu attīstība, kas palīdz kontrolēt zvejas floti. Dalībvalstīm un Komisijai ar EMSA atbalstu ir kopīgi jāizpēta iespēja kombinēt AIS funkcionālās īpašības ar zvejas kontroles sistēmām, lai samazinātu ierīču skaitu uz kuģa. Šīs darbības neapstrīd šo abu sistēmu attiecīgos uzdevumus un prasības, jo īpaši sadursmju novēršanas funkciju AIS gadījumā un zvejas kontrolei nepieciešamo iespēju droši un konfidenciāli nodot vajadzīgo informāciju.

Bez tam, ja attiecīgās dalībvalstis ieviesīs mehānismus, kas dos iespēju tās informēt par ledus stāvokli un izrietošajiem navigācijas apstākļiem, tas noteikti palīdzēs novērst nelaimes gadījumus īpaši sarežģītajās zonās.

Visbeidzot, saskaņā ar Direktīvas 2002/59/EK noteikumiem, dalībvalstis un Komisija kopš 2002. gada ir uzsākušas projektu, kurā paredzēts ES jūras lietu pārvalžu starpā ieviest datu apmaiņas sistēmu, kuras nosaukums ir SafeSeaNet . Šobrīd šī sistēma, ko, sākot no 2004. gada oktobra, pārvalda Eiropas aģentūra, ir skaidri jānosaka par bāzes sistēmu Kopienas līmenī, lai garantētu tās pilnīgu izmantošanu un nodrošinātu juridisko drošību.

- Priekšlikuma jomā spēkā esošie noteikumi

2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK.

- Saskaņa ar citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Kuģu uzraudzības pastiprināšanai ar SafeSeaNet sistēmas piedāvāto iespēju palīdzību, pasākumiem, kas skar kuģošanu ledus apstākļos, kā arī stingrāku noteikumu ieviešanai attiecībā uz avarējušu kuģu uzņemšanu patvēruma vietās būs tieša ietekme uz vidi, kas izpaudīsies kā nelaimes gadījumu un piesārņojuma riska samazināšanās un efektīvāka operatīvo iestāžu rīcība piesārņojuma vai tā riska gadījumos.

Bez tam šim pasākumam nelaimes gadījumu skaita un piesārņojuma riska samazināšanas rezultātā būs pozitīvas ekonomiskās sekas. No sociālā viedokļa AIS uzstādīšana uz zvejas kuģiem samazinās nelaimes gadījumu un cilvēku dzīvību zaudēšanas risku zvejas nozarē.

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanā izmantotās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējais profils

Komisija 2004. gada maijā un vēlāk 2005. gada februārī rīkoja divas apspriešanās sanāksmju kārtas, kurās piedalījās dalībvalstu un jūras nozares pārstāvji, pamatojoties uz sīki izstrādātu sarakstu ar jautājumiem par paredzētajiem grozījumiem.

Pārskats par saņemtajām atbildēm un veidu, kādā tās ir ņemtas vērā

Šīs apspriedes, kā arī veiktie ietekmes novērtējumi apstiprināja nepieciešamību grozīt Direktīvu 2002/59/EK, lai precizētu un sīkāk izklāstītu šā dokumenta piemērošanas noteikumus. Apspriežu rezultātā Komisija apņēmusies ņemt vērā starptautisko tiesību aktu attīstību, kā arī Kopienas līmenī panākto progresu. Visbeidzot, ieinteresētās personas, ar kurām notika apspriešanās, arī izteica vēlēšanos, lai tiktu iekļauti jauni pasākumi attiecībā uz kuģošanas drošību, piemēram, tiesiskā regulējuma ieviešana attiecībā uz kuģošanu ledus apstākļos.

Attiecībā uz AIS uzstādīšanu zvejas kuģos valstu pārvaldes pauda ieinteresētību par pozitīvajām sekām, ko zvejas kuģos uzstādītās AIS varētu dot kuģošanas drošībai, bet bija piesardzīgas attiecībā uz šā noteikuma piemērošanas jomu, konkrēti attiecībā uz kuģu kategorijām, uz kurām tas attiektos. Komisija bija ierosinājusi attiecināt šo noteikumu uz zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 metri, kamēr priekšlikumā paredzētais ierobežojums bija 15 metri, lai ņemtu vērā robežlielumus, kādus izmanto kopējā zivsaimniecības politikā.

Bez tam, attiecībā uz patvēruma vietām, Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras atbalstu sarīkoja trīs tikšanās ar dalībvalstīm un virkni informatīvu komandējumu uz valstu administrācijām. Šis darbs atklāja nepieciešamību izskaidrot prasības, kas attiecas uz patvēruma vietām. Jūras lietu nozares pārstāvji jo īpaši uzsvēra vajadzību uzlabot operatīvās procedūras, lai ar tām varētu efektīvi reaģēt uz avārijas situācijām, kādās nonāk kuģi, un to, cik nozīmīgi ir jautājumi par garantijām attiecībā uz iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem saistībā ar kuģu uzņemšanu.

- Ekspertu atzinuma pieprasīšana un izmantošana

Attiecīgās zinātniskās/speciālo zināšanu jomas

Jūras drošība, satiksmes uzraudzība, sadursmju novēršanas pasākumi un kuģošana ledus apstākļos.

Izmantotās metodes

Komisijas priekšlikums šajā jautājumā tika sagatavots, pamatojoties uz

- tehnisko analīzi, ko sniedza divas ekspertu grupas un darbseminārs, ko Komisija un EMSA organizēja SafeSeaNet sistēmas attīstības ietvaros;

- pētniecības ziņojumu par atbildību un atlīdzību saistībā ar kuģu uzņemšanu patvēruma vietās, ko pēc Komisijas pieprasījuma EMSA uzdeva veikt Oslo universitātei.

Galvenās organizācijas/galvenie eksperti, ar kuriem notika apspriešanās

- Darbi, ko veikusi Eiropas Parlamenta pagaidu komisija jūras drošības uzlabošanai pēc tankkuģa Prestige avārijas 2002. gadā („MARE” komisijas secinājumi).

- Rezultāti, kas tika gūti novērtējumā par patvēruma vietām, ko Komisija ar EMSA atbalstu veica valstu administrācijās;

- SJO dokumenti (jo īpaši šīs organizācijas pieņemtās rezolūcijas par patvēruma vietām);

Pārskats par saņemtajiem un izmantotajiem atzinumiem

Saskaņā ar saņemtajiem atzinumiem, direktīvā izdarītos grozījumus pamato turpmāk izklāstītas problēmas.

Direktīvā nav pietiekami atspoguļota tehnoloģijas attīstība, kas notikusi kopš direktīvas pieņemšanas. Kopš direktīvas ieviešanas ir noteikti sistēmu apraksti, ir sīki izstrādāti dalībvalstu pienākumi un tīklā veiktās datu apmaiņas tehniskie noteikumi, taču tas nav iekļauts spēkā esošajā direktīvā.

Zveja ir viena no bīstamākajām jūras lietu nozares darbībām, kā rāda augstais nelaimes gadījumu skaits šajā profesijā. Viens no galvenajiem kuģu sadursmju iemesliem ir tas, ka citi kuģi, jo īpaši tirdzniecības kuģi, kas šķērso zvejas kuģu ceļu, nevar pietiekami labi noteikt zvejas kuģu atrašanās vietu un tos identificēt.

Ar Direktīvu 2002/59/EK tika ieviestas prasības dalībvalstīm izstrādāt plānus cietušu kuģu uzņemšanai patvēruma vietās. Direktīvas ieviešanā gūtā pieredze liecina, ka dalībvalstis atšķirīgi saprot un īsteno plānus un attiecīgo iestāžu pienākumus, šīs atšķirības ir jānovērš, skaidrojot un precizējot spēkā esošos noteikumus.

Atsevišķas Eiropas Savienības jūras zonas, jo īpaši Baltijas jūru, vairākus mēnešus ziemā klāj ledus, kas rada lielāku tādu nelaimes gadījumu un piesārņojuma risku, kuru sekas uz vidi varētu būt katastrofālas. Pēdējos gados novērotā tendence pastāvīgi palielināties naftas produktu transportam Baltijas jūrā rada nepieciešamību pastiprināt aizsardzības un uzraudzības pasākumus.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Iegūtie dati un sīki izklāstīti ietekmes novērtējuma secinājumi ir atrodami pievienotajā dokumentā SEK .../... , kura kopsavilkums ir sniegts turpinājumā.

- Ietekmes novērtējums

1. iespēja – pagaidām neko neuzsākt. Izvēloties šādu iespēju, būtiskas atšķirības dažu direktīvas noteikumu interpretācijā, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm uzliktajām prasībām par patvēruma vietām, pastāvētu arī turpmāk.

2. iespēja – ļaut dalībvalstīm rīkoties ar reģionālu sadarbības organizāciju starpniecību (piemēram, Helcom Baltijas jūras gadījumā vai Bonnas nolīgums attiecībā uz Ziemeļu jūru); tas nozīmētu atkāpties no direktīvas saskaņotas piemērošanas principa dažādos Eiropas Savienības jūras reģionos. Bez tam šāds risinājums atsevišķos pasākumos radītu nepamatoti atšķirīgu rīcību pret kuģiem.

3. iespēja – direktīvas pilnīga pārstrādāšana, ņemot vērā to darbu rezultātus, kas ir veikti Kopienas jūras drošības informācijas apmaiņas sistēmas SafeSeaNet ieviešanai, un apvienojot atsevišķas pārskatu atziņas. Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 2002/59/EK transponēšanas procesa norisi un lielākās daļas dalībvalstu viedokli, šāda pārstrādāšana pagaidām šķiet pāragra.

4. iespēja – veikt mērķorientētus direktīvas grozījumus.

Pēc situācijas rūpīgas analīzes un ņemot vērā ierosināto pasākumu ietekmi un jo īpaši steidzamo vajadzību saskaņot „patvēruma vietu” procedūras dalībvalstu starpā, šķiet, ka mērķorientēti Direktīvas 2002/59/EK grozījumi ir vispiemērotākais veids, kā garantēt direktīvas pareizu piemērošanu.

Minētais ietekmes novērtējums ir iekļauts Komisijas Likumdošanas un darba programmā; tā ir atrodama Komisijas tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/impact/index_en.htm .

3) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Grozījumu mērķis ir:

- iekļaut Direktīvas 2002/59/EK noteikumos papildu pasākumus, kas labāk nodrošinātu jūras navigācijas drošību un vides aizsardzību;

- saskaņot tā saukto „patvēruma vietu” plānu ieviešanu, lai garantētu vienotu piemērošanu dažādās dalībvalstīs un tādējādi labāk novērstu smaga piesārņojuma gadījumus. Precīzāk tas prasa padarīt skaidrākus šo principu piemērošanas noteikumus;

- iekļaut Direktīvā principus, ko noteica dalībvalstu un Komisijas paveiktais jūras datu apmaiņas sistēmas SafeSeaNet ieviešanā. Pirmkārt, ir jānosaka princips par sistemātisku jūras drošības datu apmaiņu Kopienas līmenī, izmantojot SafeSeaNet sistēmu, un, otrkārt, jānodrošina sadarbība dalībvalstu starpā šīs sistēmas uzraudzībai un attīstībai. Tādēļ visām valstu sistēmām jābūt saderīgām ar SafeSeaNet , savukārt attiecībā uz visu informāciju, kas skar Kopienas intereses, ir jāpanāk tās saskaņots izklāsts;

- sagatavot Kopienas tiesisko regulējumu tehnoloģijas attīstībai nākotnē, galvenokārt attiecībā uz lietojumiem, kas saistīti ar kosmosu, tādiem kā bākās izvietotas kuģu uzraudzības sistēmas, attēlu veidošanas sistēmas vai sistēma Galileo . Šai attīstībai vajadzētu dot iespēju paplašināt jūras satiksmes uzraudzību Eiropas ūdeņos un jo īpaši labāk aptvert visu atklāto jūru.

- Juridiskais pamats

Līguma 80. panta 2. punkts

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ka priekšlikums neskar jomu, kas būtu Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi īstenot vienīgi ar dalībvalstu rīcību šādu iemeslu dēļ.

- Ieplānotās darbības mērķis ir stiprināt kuģu satiksmes uzraudzību Kopienā. Ir jānodrošina prasības par ciešu sadarbību informācijas apmaiņā, jo īpaši par kuģu pārvadātajām precēm vai patvēruma vietu pārvaldību.

- Nepietiekama saskaņošana un nekonsekventa ar kuģiem saistītas informācijas pārvaldība palielina nelaimes gadījumu un piesārņojuma riskus. Ja tiktu saglabātas atšķirības „patvēruma vietu” noteikumu ieviešanā, tas kaitētu cilvēku dzīvības aizsardzības un vides aizsardzības pasākumiem.

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ.

- Ierosināto pasākumu īpašais mērķis ir ļaut dalībvalstīm gūt reālas zināšanas par kuģiem, kas šķērso to jurisdikcijā esošos ūdeņus, un tādējādi vajadzības gadījumā labāk novērst iespējamos riskus. Šajā ziņā informācijas apmaiņa ļauj uzlabot savākto datu kvalitāti un atvieglo to izmantošanu.

- „Patvēruma vietu” plānu ieviešana ievērojami palīdzēs uzlabot pašreizējo situāciju Eiropas Savienības jūras drošības jomā.

- Samazinot to sadursmju skaitu, kurās iesaistīti zvejas kuģi, kuriem pagaidām nepiemēro prasību uzstādīt AIS sistēmas, tiks labāk aizsargāti zvejnieki.

- Jaunie saskaņotie likumi par kuģošanu ziemas apstākļos Baltijas jūrā ir nepieciešami, lai samazinātu ļoti augsto nelaimes gadījumu risku šajā zonā.

- Visbeidzot, uzlabojot informācijas apmaiņu par bīstamajām precēm, kas tiek pārvadātas ar kuģiem, visām dalībvalstīm tiks dota iespēja uzlabot spēju paredzēt un novērst riskus.

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo priekšlikums papildina jau spēkā esošus Kopienas noteikumus ar mērķi nodrošināt šo noteikumu saskaņotu piemērošanu.

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

- Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā ir precizēti un sīkāk izklāstīti jau spēkā esoši noteikumi. Dalībvalstis pārsvarā jau ir uzņēmušās līdzekļus un izdevumus, kas nepieciešami Direktīvas 2002/59/EK piemērošanai un to starptautisko tiesību aktu piemērošanai, ko tās ir pieņēmušas SJO.

- Priekšlikums rada vienīgi ierobežotas finansiālas un/vai administratīvas sekas uzņēmējiem (piemēram, būs nepieciešami zināmi pielāgojumi kuģiem, kas ziemas periodā kuģo Baltijas jūrā). Valstu administrāciju līmenī, pateicoties spēkā esošajiem tiesību aktiem, jau ir izveidota jauno pasākumu ieviešanai vajadzīgā infrastruktūra (vai arī tai būtu jābūt izveidotai).

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais(-ie) juridiskais instruments(-i): direktīva.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti turpmāk minēto iemeslu dēļ.

- Priekšlikuma mērķis ir grozīt spēkā esošu direktīvu.

4) IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5) PAPILDU INFORMāCIJA

- Modelēšana, izmēģinājuma stadija un pārejas periods

Priekšlikumam ir bijis vai būs pārejas periods.

- Pārbaudes / pārskatīšanas / termiņa izbeigšanās klauzula

Priekšlikums ietver pārskatīšanas klauzulu.

- Atbilstības tabula

Visām dalībvalstīm ir jādara zināmi Komisijai valsts tiesību aktu noteikumi, ar kuriem ir transponēta direktīva, kā arī atbilstības tabula starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

- Eiropas Ekonomikas zona

Šis tiesību akta projekts attiecas uz jomu, ko aptver EEZ nolīgums, un tāpēc tas ir attiecināms uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2005/0239 (KOD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

[…]

ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK[5], Eiropas Savienība nodrošinājās ar papildu līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai novērstu cilvēka dzīvību apdraudošas situācijas jūrā un lai aizsargātu jūras vidi.

(2) Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm kā krasta valstīm jāvar apmainīties ar informāciju, ko tās ieguvušas, veicot kuģu satiksmes uzraudzību to kompetencē esošajās zonās. Informācijas apmaiņai paredzēto Kopienas sistēmu SafeSeaNet, kuru Komisija izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstīm, veido, no vienas puses, datu apmaiņas tīkls un, no otras puses, tās pamatinformācijas standartizācijas sistēma, kas ir pieejama par kuģiem un to kravu (iepriekšējs paziņojums un ziņojumi). Tādējādi ar šīs sistēmas palīdzību iespējams tūlīt lokalizēt Eiropas ūdeņos iebraucošos kuģus un nodot atbilstīgajām iestādēm precīzu un aktuālu informāciju par šo kuģu pārvietošanos un bīstamajām vai piesārņojošajām kravām, kā arī par jūras starpgadījumiem.

(3) Attiecīgi, lai garantētu iespēju šādi savākto informāciju izmantot operatīviem mērķiem, infrastruktūru, kas vajadzīga šajā direktīvā paredzēto datu vākšanai un apmaiņai un ko ievieš valsts pārvaldes iestādes, ir būtiski integrēt informācijas apmaiņai paredzētajā Kopienas sistēmā SafeSeaNet .

(4) No visas informācijas, kas paziņota un ar ko notikusi apmaiņa atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, īpaši svarīgas ir precīzas ziņas par bīstamajām vai piesārņojošajām precēm, kuras pārvadā pa jūru. Šajā sakarā un ņemot vērā nesenos jūras negadījumus, dati par ogļūdeņražiem, kurus pārvadā pa jūru, jādara vieglāk pieejami krasta iestādēm, jo tas ir būtiski svarīgi, lai varētu izvēlēties vispiemērotāko kontroles metodi, un avārijas situācijā šīm iestādēm jāvar tieši sazināties ar tiem operatoriem, kuru zināšanas par transportējamām precēm ir visplašākās.

(5) SOLAS koncencijā minētās iekārtas, ar kurām var automātiski identificēt kuģus (AIS — Automātiskās identifikācijas sistēma), ļauj ne vien uzlabot šo kuģu uzraudzības iespējas, bet jo īpaši palielināt kuģošanas drošību situācijās, kad kuģi atrodas tuvu cits citam. Tādēļ šīs iekārtas ir minētas Direktīvā 2002/59/EK. Ņemot vērā daudzās sadursmes, kurās iesaistītos zvejas kuģus acīmredzami nepamanīja no tirdzniecības kuģiem vai kurās zvejas kuģu apkalpe nepamanīja tuvumā esošos tirdzniecības kuģus, ir ļoti vēlams minēto pasākumu attiecināt arī uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus.

(6) Ir lietderīgi izpētīt, kāda ir iespējamā sinerģija starp AIS un kopējās zivsaimniecības politikas satvarā izmantotajām pozicionēšanas un sakaru sistēmām, piemēram, tādām kā sistēma kuģu novērošanai ar satelītu palīdzību ( VMS ). Pētījumā par šo sistēmu savstarpēju integrēšanu jāņem vērā zvejas flotes kontroles vajadzības un prasības, jo īpaši attiecībā uz pārraidīto datu drošību un konfidencialitāti.

(7) Direktīvas 2002/59/EK 16. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem īpaši pasākumi attiecībā uz kuģiem, kuri to darbības vai stāvokļa dēļ var kļūt par riska faktoru. Tādēļ vēlams par šādiem kuģiem uzskatīt arī tos, kam ir nepietiekams apdrošināšanas segums vai finanšu garantijas vai ko kapteiņi vai ostas pārvaldes ir raksturojušas kā tādus, kuru trūkumi var traucēt drošu kuģošanu vai apdraudēt vidi.

(8) Atbilstīgi Direktīvas 2002/59/EK 18. pantam par risku, ko rada ārkārtīgi slikti laika apstākļi, vajadzētu ņemt vērā apdraudējumu, ko kuģošanai var radīt ledus veidošanās. Tādēļ, ja dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, pamatojoties uz kvalificēta meteoroloģiskās informācijas dienesta sniegtu ledus apstākļu prognozi, uzskata, ka attiecīgie kuģošanas apstākļi ir bīstami cilvēka dzīvībai vai rada ievērojumu piesārņojuma risku, šai iestādei jāinformē to kuģu kapteiņi, kas atrodas minētās iestādes kompetencē esošā zonā vai gatavojas iebraukt kādā no šīs zonas ostām vai izbraukt no šādas ostas. Attiecīgajai iestādei jāspēj veikt visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēka dzīvības saglabāšanu jūrā un vides aizsardzību.

(9) Direktīvas 2002/59/EK 20. pantā jo īpaši paredzēts, ka dalībvalstīm jāizstrādā plāni, lai vajadzības gadījumā to ostās vai citās aizsargātās vietās vislabākajos pieejamajos apstākļos varētu uzņemt avarējušus kuģus, šādi ierobežojot jūras negadījumu sekas.

(10) Tomēr, ņemot vērā norādījumus par patvēruma vietām, kurus SJO pieņēma jau pēc Direktīvas 2002/59/EK pieņemšanas, un turpinot Komisijas, Eiropas Jūras drošības aģentūras un dalībvalstu kopīgo darbu, vajadzētu precīzi noteikt pamatprasības, kurām jābūt ievērotām „patvēruma vietu” plānos, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu šā pasākuma īstenošanu un precizētu dalībvalstu saistību jomu.

(11) Ja jūrā rodas avārijas situācija, proti, situācija, kuras rezultātā varētu notikt kuģa bojāeja vai rasties apdraudējums videi vai kuģošanas drošībai, var būt jāpieņem lēmums par avarējuša kuģa uzņemšanu patvēruma vietā. Tādēļ attiecīgajai iestādei jāveic iepriekšējs situācijas novērtējums, pamatojoties uz attiecīgajā „patvēruma vietas” plānā ietverto informāciju.

(12) Plānos avarējušu kuģu uzņemšanai precīzi jāapraksta lēmumu pieņemšanas secība attiecībā uz trauksmes izsludināšanu un attiecīgo situāciju risināšanu. Skaidri jāapraksta atbilstīgās iestādes un to uzdevumi, kā arī iesaistīto pušu sazināšanās līdzekļi. Ar piemērojamajām procedūrām jāgarantē tas, ka lēmumus iespējams pieņemt ātri, pamatojoties uz kuģniecības speciālistu zināšanām. Tādēļ iestādei, kuras kompetencē ietilpst piemērotas patvēruma vietas noteikšana avarējuša kuģa uzņemšanai, jābūt neatkarīgai un pilnībā jāspēj īstenot pašas pieņemtos lēmumus.

(13) Kad dalībvalstis izstrādā minētos plānus, tām turklāt jāveic krastā atrodošos iespējamo patvēruma vietu inventarizācija, lai kompetentā iestāde jūras negadījumā vai starpgadījumā varētu skaidri un ātri noteikt avarējušo kuģu uzņemšanai piemērotākās vietas. Šādā inventarizācijā jāaptver visa atbilstīgā informācija, jo īpaši ziņas par izvērtējamo vietu fizikālajām, vides un ekonomiskajām iezīmēm un par iekārtām un ierīcēm, kas ir pieejamas, lai atvieglotu avarējušu kuģu uzņemšanu vai lai novērstu negadījuma vai piesārņojuma sekas.

(14) Ir svarīgi, lai tiktu pienācīgi publicēts to kompetento iestāžu saraksts, kas ir pilnvarotas pieņemt lēmumu par kuģa uzņemšanu vai neuzņemšanu patvēruma vietā, un to kompetento iestāžu saraksts, kas atbild par trauksmes signālu saņemšanu un par reaģēšanu uz šiem signāliem. Turklāt iespējamo patvēruma vietu inventarizācijas rezultāti dalībvalstīm jādara zināmi Komisijai. Visbeidzot, var izrādīties lietderīgi atbilstīgo informāciju par plāniem un patvēruma vietām darīt pieejamu arī personām, kas ir iesaistītas palīdzības sniegšanā uz jūras, un to kaimiņos esošo dalībvalstu iestādēm, kuras varētu skart jūras negadījuma ietekme.

(15) Avarējuša kuģa uzņemšana var nodarīt ievērojamu kaitējumu precēm, cilvēkiem un videi. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgajām iestādēm jāspēj pārliecināties par to, vai kuģim ir apdrošināšanas segums vai kādas citas finanšu garantijas, kas ļaus pienācīgi kompensēt radušās izmaksas un nodarīto kaitējumu saistībā ar kuģa uzņemšanu patvēruma vietā. Arī tad, ja šādas apdrošināšanas vai finanšu garantiju nav, iestāžu pienākums ir izvērtēt faktorus un riskus saistībā ar kuģa uzņemšanu vai ar atteikšanos to uzņemt.

(16) Kuģu satiksmes uzraudzības un maršrutēšanas pasākumu praktiskā funkcija ir ļaut dalībvalstīm iegūt precīzu pārskatu par kuģiem, kas izmanto to jurisdikcijā esošos ūdeņus, un tādā veidā spēt efektīvāk rīkoties, lai vajadzības gadījumā novērstu iespējamos riskus. Dalīšanās ar informāciju palīdz uzlabot savākto ziņu kvalitāti un atvieglo informācijas apstrādi.

(17) Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK dalībvalstis un Komisija ir daudz sasniegušas elektroniskās datu apmaiņas procedūru saskaņošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz bīstamu vai piesārņojošu preču pārvadājumiem. Informācijas apmaiņai paredzētā Kopienas sistēma SafeSeaNet , kuras izstrāde sākta 2002. gadā, tagad jāpadara par bāzes sistēmu Kopienas mērogā.

(18) Jauno tehnoloģiju attīstība, jo īpaši tādu ar kosmosu saistīto izmantojumu attīstība kā bākās izvietotas kuģu uzraudzības sistēmas, attēlu veidošanas sistēmas vai Galileo , ļauj izvērst satiksmes uzraudzību atklātā jūrā un tādējādi nodrošināt plašāku pārklājuma zonu Eiropas ūdeņos. Turklāt patlaban Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā risinās pārrunas par satiksmes uzraudzības sistēmu izstrādi lieliem attālumiem. Lai garantētu minēto rīku pilnīgu integrāciju kuģu satiksmes uzraudzības sistēmā, kas izveidota ar Direktīvu 2002/59/EK, jānodrošina pilnvērtīga sadarbība Kopienas mērogā.

(19) Lai garantētu optimālu un Kopienas mērogā saskanīgu tās informācijas izmantošanu, kas savākta atbilstīgi šai direktīvai vai citiem tiesību aktiem par kuģošanas drošību, Komisijai jāspēj vajadzības gadījumā nodrošināt šo datu apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu dalībvalstu izraudzītām iestādēm.

(20) Šajā sakarā Equasis sistēmas izveide pierādīja to, cik svarīgi ir veicināt kuģošanas drošību, jo sevišķi jūras transporta operatoru vidū. Komisijai jāspēj ar šīs sistēmas palīdzību sekmēt visas tās informācijas izplatīšanu, kas attiecas uz kuģniecību un ko savākušas dažādas valsts vai privātas organizācijas, kuras darbojas kuģošanas drošības jomā.

(21) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 2099/2002, ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju ( COSS )[6], ir centralizēti to komiteju uzdevumi, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem par kuģošanas drošību, kuģu radītā piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļu aizsardzību uz kuģa. Tādēļ kā „komiteja” būtu jānorāda COSS .

(22) Jāņem vērā arī minēto starptautisko dokumentu grozījumi.

(23) Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002[7], jāsniedz vajadzīgais atbalsts šīs direktīvas konverģentas un efektīvas īstenošanas nodrošināšanai.

(24) Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/59/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2002/59/EK groza šādi.

1) Direktīvas 2. panta 2. punktā ievadfrāzi „Šī direktīva neattiecas uz:” aizstāj ar frāzi „Ja nav noteikts citādi, šī direktīva neattiecas uz”.

2) Direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) minētā panta a) punktu groza,

i) ievadfrāzē vārdus „šādi dokumenti:” aizstājot ar vārdiem „šādi dokumenti to jaunākajā versijā:”,

ii) pievienojot šādus ievilkumus:

- „SJO Rezolūcija A.949 (23)” ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rezolūcija 949 (23) ar nosaukumu „Norādījumi par patvēruma vietām kuģiem, kam vajadzīga palīdzība”;

- „SJO Rezolūcija A.950 (23)” ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rezolūcija 950 (23) ar nosaukumu „Jūras palīdzības dienesti ( MAS )”;

b) pievieno šādu s), t) un u) punktu:

„s) SafeSeaNet ir kuģošanas informācijas apmaiņai paredzēta Kopienas sistēma, kuru Komisija izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

t) „regulāra satiksme” ir virkne reisu, kuri organizēti tā, lai nodrošinātu satiksmi starp divām vai vairākām konkrētām ostām vai nu saskaņā ar publicētu grafiku, vai ar tādu regularitāti vai biežumu, kas atzīstams par sistemātisku;

u) „zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots vai ko lieto rūpnieciskai zivju vai citu dzīvo jūras resursu zvejai”.

3) Pievieno šādu 6.a pantu:

„6.a pants

Automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) izmantošana uz zvejas kuģiem

Visiem zvejas kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri peld dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos, atbilstīgi II pielikuma I daļas 3. punktā norādītajiem termiņiem jābūt aprīkotiem ar AIS, kas atbilst SJO izstrādātajiem darbības standartiem.”

4) Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

„12. pants

Nosūtītāja saistības

Kuģiem neatkarīgi no to lieluma nedrīkst piedāvāt pārvadāt vai iekraut kuģī bīstamas vai piesārņojošas kravas dalībvalsts ostā, ja kapteinim vai operatoram nav iesniegta deklarācija ar šādu informāciju:

a) I pielikuma 2. punktā uzskaitīto informāciju;

b) attiecībā uz Marpol Konvencijas I pielikumā minētajām vielām, drošības rādītāju saraksts, kurā norādītas produktu fiziski ķīmiskās īpašības, ieskaitot viskozitāti, ko izsaka cSt 50ºC un blīvumu 15ºC;

c) nosūtītāja vai kādas citas tādas personas vai organizācijas kontaktinformācija, kurai ir informācija par produkta fiziski ķīmiskajām īpašībām un pasākumiem, kas jāveic ārkārtas gadījumos.

Kravas nosūtītāja pienākums ir iesniegt kapteinim vai operatoram šādu deklarāciju un nodrošināt to, ka pārvadāšanai paredzētā krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta, ievērojot pirmo apakšpunktu.”

5) 16. panta 1. punktā pievieno šādu d) un e) apakšpunktu:

d) “kuģi, kas nav paziņojuši vai kuriem nav apdrošināšanas sertifikāta vai finanšu garantijas atbilstīgi Direktīvai XX/XXXX/EK [par kuģu īpašnieku civilo atbildību un finanšu garantijām];

e) kuģi, par kuriem loči vai ostas iestādes ir ziņojušas, ka tiem ir būtiski trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģu drošu navigāciju vai radīt risku videi.”

6) Pievieno šādu 18.a pantu:

„18.a pants

Pasākumi ledus izraisītu risku gadījumā

1. Ja dalībvalstu izraudzītās kompetentās iestādes uzskata, ka ledus dēļ ir nopietni apdraudēta cilvēka dzīvības aizsardzība jūrā vai šo valstu kuģošanas rajonu vai piekrastes zonu aizsardzība, vai arī citu valstu kuģošanas rajonu vai piekrastes zonu aizsardzība,

a) tās informē to kuģu kapteiņus, kas atrodas šo iestāžu kompetencē esošajās zonās vai kas gatavojas iebraukt to ostās vai izbraukt no tām, par ledus apstākļiem, ieteicamajiem maršrutiem un ledlaužu pakalpojumiem attiecīgajās to kompetencē esošajās zonās;

b) tās var prasīt, lai kuģi, kuri atrodas attiecīgajās zonās un gatavojas iebraukt ostā vai terminālī vai izbraukt to tā, vai atstāt enkurvietu, atbilstu izturības un jaudas prasībām, kas ir samērīgas ar ledus apstākļiem attiecīgajā zonā.

2. Pasākumus, kas veikti, ievērojot 1. punkta noteikumus, ledus apstākļus raksturojošo datu ziņā pamato ar ledus un laika apstākļu prognozēm, ko sniedzis dalībvalsts atzīts kvalificēts meteoroloģiskās informācijas dienests.”

7) 19. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

„Tādēļ viņi pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma nosūta tām 12. pantā minēto informāciju.”

8) 20. pantu aizstāj ar šādu:

„20. pants

Avarējušu kuģu uzņemšana patvēruma vietās

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka atkarībā no iegūtajiem rezultātiem situācijas novērtējumā, kuru veic, pamatojoties uz 20.a pantā minēto plānu, avarējušus kuģus uzņem patvēruma vietā, lai ierobežotu šo kuģu stāvokļa radīto risku.

2. Avarējuša kuģa uzņemšana patvēruma vietā notiek pēc iepriekšēja situācijas novērtējuma veikšanas un lēmuma pieņemšanas, ko veic dalībvalsts izvēlēta neatkarīga kompetentā iestāde.

3. Šā panta 2. punktā minēto iestāžu pārstāvji regulāri tiekas, lai apmainītos ar speciālajām zināšanām un pilnveidotu pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo pantu. Specifisko apstākļu dēļ tikšanos var sasaukt jebkurā brīdī, ja to ierosina kāda no minētajām iestādēm vai Komisija.”

9) Pievieno šādu 20.a pantu:

„20.a pants

Avarējušu kuģu uzņemšanas plāni

1. Dalībvalstis izstrādā plānus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz to jurisdikcijā esošos ūdeņos avarējušu kuģu radīto risku.

2. Plānus, kas minēti 1. punktā, sagatavo pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām, ievērojot atbilstīgos SJO norādījumus, kas minēti 3. panta a) punktā, un tajos ietver vismaz šādu informāciju:

a) iestāde vai iestādes, kas atbild par trauksmes signālu saņemšanu un par reaģēšanu uz šiem signāliem,

b) iestāde, kas atbild par stāvokļa novērtēšanu, piemērotas patvēruma vietas izvēli un pieņem lēmumu par avarējuša kuģa uzņemšanu izvēlētajā patvēruma vietā,

c) iespējamo patvēruma vietu inventarizācija, kurā apkopo ātru novērtēšanu un lēmuma pieņemšanu atvieglojošus elementus, arī vides un sociālo faktoru aprakstu un dabas apstākļu raksturojumu minētajās vietās,

d) novērtējuma procedūra patvēruma vietas izraudzīšanai, pamatojoties uz iespējamo patvēruma vietu inventarizācijas rezultātiem,

e) līdzekļi un iekārtas, kas ir piemērotas palīdzības sniegšanai, glābšanas darbiem un cīņai pret piesārņojumu,

f) starptautiski koordinācijas un lēmumu pieņemšanas mehānismi, kas varētu būt jāpiemēro,

g) finanšu garantiju un atbildības procedūras attiecībā uz kuģiem, kas uzņemti patvēruma vietā.

3. Dalībvalstis publicē 20. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes nosaukumu, kā arī sarakstu ar atbilstīgajiem trauksmes signālu saņemšanas un reaģēšanas kontaktpunktiem. Tās paziņo Komisijai iespējamo patvēruma vietu inventarizācijas rezultātus. Atbilstīgo informāciju par patvēruma plāniem un vietām tās paziņo arī kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

Īstenojot avarējušu kuģu uzņemšanas plānos paredzētās procedūras, dalībvalstis nodrošina to, ka visu atbilstīgo informāciju par patvēruma plāniem un vietām dara pieejamu šajās darbībās iesaistītajām personām, tostarp palīdzību un vilkšanas pakalpojumus sniedzējiem uzņēmumiem.”

10) Pievieno šādu 20.b pantu:

„20.b pants

Finanšu garantijas

1. Pirms patvēruma vietā uzņemt avarējušu kuģi, dalībvalsts var prasīt, lai kuģa operators, aģents vai kapteinis ar dokumentiem apliecina to, ka kuģim ir tāds apdrošināšanas segums vai finanšu garantija Direktīvas XX/XXXX/EK [par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām] X panta nozīmē, kas sedz atbildību par kuģa nodarīto kaitējumu.

2. Apdrošināšanas seguma vai finanšu garantijas neesība neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma veikt 20. pantā minēto iepriekšējo novērtējumu un pieņemt attiecīgu lēmumu.”

11) Pievieno šādu 22.a pantu:

„22.a pants

Kopienas sistēma apmaiņai ar kuģošanas informāciju, SafeSeaNet

1. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minētās informācijas apstrādi, dalībvalstis izveido valsts vai vietēja mēroga sistēmas kuģošanas informācijas pārvaldībai.

2. Sakaru sistēmām, kas izveidotas, piemērojot 1. punktu, jābūt tādām, lai savākto informāciju varētu izmantot operatīviem mērķiem, un jo īpaši tām jāatbilst šīs direktīvas 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Lai garantētu šajā direktīvā paredzētās informācijas efektīvu apmaiņu, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts vai vietējā mēroga sistēmas, kas izveidotas, lai vāktu, apstrādātu un saglabātu minēto informāciju, ir savietojamas ar kuģošanas informācijas apmaiņai paredzēto Kopienas sistēmu SafeSeaNet .”

12) Direktīvas 23. pantu groza šādi:

a) pievieno šādu c) punktu:

„c) paplašinātu Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas aptveramību un/vai veiktu tās atjaunināšanu, lai uzlabotu kuģu identificēšanu un uzraudzību, ņemot vērā informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību. Tālab dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai vajadzības gadījumā ieviestu obligātās ziņošanas sistēmas, obligātos kuģu satiksmes dienestus un atbilstīgas kuģu kustības sistēmas ar mērķi iesniegt tās apstiprināšanai SJO. Turklāt attiecīgajās reģionālajās vai starptautiskajās struktūrās tās sadarbojas, lai izveidotu kuģu satiksmes uzraudzības sistēmas, kas ir piemērotas darbībai lielos attālumos.”

b) pievieno šādu e) un f) punktu:

„e) nodrošinātu to valsts sistēmu savstarpēju savietojamību un izmantojamību, kuras izmanto pielikumā minētās informācijas pārvaldībai, un pilnveidotu un atjauninātu sistēmu SafeSeaNet ;

f) izpētītu, cik lietderīga un kādā veidā iespējama ir automātiskās identifikācijas sistēmu ( AIS ) un kopējās zivsaimniecības politikas satvarā izmantoto pozicionēšanas un sakaru sistēmu savstarpēja integrēšana”;

13) Pievieno šādu 23.a pantu:

„23.a pants

Ar kuģošanas drošību saistītās informācijas apstrāde un pārvaldība

1. Vajadzības gadījumā Komisija nodrošina tās informācijas apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu dalībvalstu izvēlētām iestādēm, kas savākta atbilstīgi šai direktīvai vai ko, pildot savus pienākumus, savākusi kāda sabiedriska vai privāta struktūra.

2. Attiecīgā gadījumā Komisija iesaistās to sistēmu izstrādē un darbības nodrošināšanā, ko izmanto kuģošanas drošības datu vākšanai un izplatīšanai, jo īpaši ar sistēmas Equasis vai citas līdzvērtīgas publiskas sistēmas palīdzību.”

14) 28. pantu aizstāj ar šādu:

„28. pants

K omiteja

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja ( COSS ), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002* 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

______________

* OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”

15) II pielikuma I daļā pievieno šādu 3. punktu:

„3. Zvejas kuģi

Visiem zvejas kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, piemēro prasību par aprīkojumu, kā paredzēts 6. pantā, saskaņā ar turpmāk minēto grafiku.

- Zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir vismaz 24 metri, taču nepārsniedz 45 metrus — ne vēlāk kā 2008. gada 1. janvārī.

- Zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir vismaz 18 metri, taču nepārsniedz 24 metrus — ne vēlāk kā 2009. gada 1. janvārī.

- Zvejas kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, taču ir mazāks par 18 metriem — ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī.”

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz […] [ 12 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās ] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

TIESĪB U AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM (ABM/ABB)

Politikas joma: enerģētika un transports

Darbības joma: jūras un iekšējo ūdensceļu satiksme, vairākveidu pārvadājumi

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas), norādot pozīcijas nosaukumu: nepiemēro

3.2. Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums: nepiemēro

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas): nepiemēro

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Obligātie/ neobligātie | DA[8]/ NDA[9] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | Nr. […] |

Obligātie/ neobligātie | DA/ NDA | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | Nr. […] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Kopsavilkums par saistību apropriējumiem (SA) un maksājumu apropriējumiem (MA)

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | Gads n | n +1 | n + 2 | n +3 | n +4 | n+5 un turpmā-kie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[10] |

Saistību apropriējumi (SA) | 8.1 | a | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Maksājumu apropriējumi (MA) | b | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā[11] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (NDA) | 8.2.4 | c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriējumi | a+c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Maksājumu apropriējumi | b+c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[12] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6 | e | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Orientējošā rīcības izmaksu kopsumma

KOPĀ – SA (ar cilvēkresursu izmaksām) | a+c+d+e | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

KOPĀ – MA (ar cilvēkresursu izmaksām) | b+c+d+e | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Šajā tiesību akta priekšlikumā nav paredzēts līdzfinansējums no dalībvalstīm.

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansējošā struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n+5 un turpmā-kie gadi | Kopā |

…………………… | f | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ – SA (ar līdzfinansējumu) | a+c+d+e+f | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam

( Šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[13] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Piezīme: visa informācija un piezīmes par metodi, pēc kuras veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā

miljoni EUR (noapaļot līdz 1 zīmei aiz komata)

Stā-voklis pirms [rīcības gads n-1] | Stāvoklis pēc rīcības |

Kopā – cilvēkresursi | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Jāsasniedz īstermiņā vai ilgtermiņā

Ar 2002. gada 27. jūnija Direktīvu 2002/59/EK priekšplānā izvirzītais princips ir visu to rīku pārgrupēšana un strukturēšana, kas patlaban ir pieejami kuģu satiksmes pārvaldībā un uzraudzībā.

Direktīvā apvienoti pasākumi kuģu drošības uzlabošanai, cilvēka dzīvības glābšanai uz jūras un jūras vides aizsardzībai, piemēram, uztvērējraidītāju (AIS) ieviešana un patvēruma vietu izveide.

Lai nodrošinātu ar Direktīvu 2002/59/EK ieviesto pasākumu iespējami labāku atbilstību operatīvajām, tiesiskajām un tehniskajām prasībām un pamatojoties uz sadarbību ar dalībvalstīm, direktīvā būtu jāizdara vairāki grozījumi.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Direktīvas grozīšanas mērķis būtībā ir tehnisks. Tāpēc priekšlikumu veido ļoti konkrēti pasākumi, ar kuriem nemaina Direktīvu 2002/59/EK kopumā, bet gan papildina tās noteikumus un nodrošina pilnīgu tās efektivitāti.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM

Priekšlikums grozījumiem Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, ietver šādus pasākumus (sagaidāmos rezultātus).

- Skaidra un precīza tiesiskā regulējuma ieviešana attiecībā uz patvēruma vietām ļaus gatantēt to, ka iestādes, kas atbild par patvēruma vietas izvēli, ir skaidri noteiktas un ka to rīcībā ir visi lēmuma pieņemšanai vajadzīgie elementi, arī precīzs krastā atrodošos iespējamo patvēruma vietu inventarizācijas saraksts.

- Projekta SafeSeaNet (elektronisks tīkls apmaiņai ar datiem par kuģu satiksmi un bīstamo kravu pārvietošanu Kopienas ūdeņos) rezultātu integrēšana Direktīvā 2002/59/EK.

- Automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) uzstādīšana uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus.

- Īpaši noteikumi, ar kuriem ļauj krasta valstīm veikt attiecīgus pasākumus, lai ierobežotu apdraudējumu, ko kuģošanā var radīt ledus apstākļi dažos kuģošanas rajonos Eiropas Savienības ziemeļu daļā.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt rīcības īstenošanai izraudzīto metodi vai metodes[15].

( Centralizēta pārvaldība

Pārvaldību tieši īsteno Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām, kas pilda publisko pasūtījumu

( Atbildības sadalīšana vai decentralizēta pārvaldība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Direktīvas priekšlikumā ietverts noteikums par to, ka dalībvalstij jādara Komisijai zināmi īstenošanas pasākumi, kas tai jāpieņem, lai transponētu minēto direktīvu valsts tiesību aktos.

Šo pasākumu nepaziņošanas (vai daļējas paziņošanas) gadījumā automātiski tiek uzsākta pārkāpumu procedūra atbilstīgi Līguma 226. pantam.

Eiropas Jūras drošības aģentūra palīdzēs uzraudzīt to, kā dalībvalstis īsteno minēto direktīvu.

6.1. Novērtēšana

6.1.1. Provizorisks novērtējums

Potenciālā rīcības ietekme ir šāda.

Patvēruma vietas

Pasākumam drīzāk būs kvalitatīva, nevis kvantitatīva ietekme. Ar to precizē spēkā esošās procedūras un saistības un piedāvā pilnīgāku un uzticamāku tiesisko regulējumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un avārijas situācijā iesaistīto pušu atbilstīgo stāvokli. Tāpēc pasākums labvēlīgi ietekmēs visus tā izpildes dalībniekus: krasta valstis, avarējušo kuģu operatorus un kapteiņus un ostas pārvaldes.

SafeSeaNet rezultātu integrēšana

Priekšlikumā ņemti vērā acīmredzamie panākumi dalībvalstu un Komisijas sadarbības principa piemērošanā, kā paredzēts Direktīvas 2002/59/EK 23. pantā. Priekšlikums izstrādāts, rēķinoties ar to, ka dalībvalstis aktīvi un pat vairāk, nekā prasīts direktīvā, iesaistīsies minētajā projektā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku SafeSeaNet izmantošanu.

Zvejas kuģu aprīkošana ar AIS

Pasākums ļaus samazināt to sadursmju skaitu, kurās iesaistīti zvejas kuģi. Tāpat kā jebkuras citas iekārtas gadījumā, uztvērējraidītāju (AIS) uzstādīšana uz zvejas kuģiem radīs zināmus izdevumus operatoriem. Kopējās izmaksas visai attiecīgajai zvejas flotei (zvejas kuģi, kuru garums pārsniedz 15 metrus) ir aptuveni 23 miljoni EUR.

Kuģošana apgabalos, kur ziemā veidojas ledus

Pasākuma veikšanas rezultātā vajadzētu mazināties negadījumu skaitam attiecīgajos apgabalos (pēc Somijas pētniecības institūta datiem, no aptuveni 100 negadījumiem 30 % bija saistīti ar ledus radītiem kuģa konstrukcijas bojājumiem). Šim pasākumam nevajadzētu radīt jaunus izdevumus attiecīgajām administrācijām. Visās dalībvalstīs, kurās ir aktuāla ledus veidošanās problēma ziemas apstākļos, jau darbojas vietējiem vides apstākļiem piemēroti specializēti informācijas un glābšanas dienesti.

6.1.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Nepiemēro

6.1.3. Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Komisija sagatavos ziņojumu, kura pamatā ir dalībvalstu iesniegtie ikmēneša ziņojumi.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Nepiemēro

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē: nepiemēro

Saistību apropriējumi miljonos EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki10 (06 01 01) | A*/AD | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

B*, C*/AST | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Personāls, ko finansē11 atbilstīgi XX 01 02. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pārējais personāls, ko finansē12 atbilstīgi XX 01 04/05. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ | 0,50 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

8.2.2. No veicamās rīcības izrietošo uzdevumu apraksts: uzdevumi

Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības sistēmas pārveidošana paplašina Kopienas kompetenci kuģošanas drošības jomā. Lai pienācīgi kontrolētu direktīvas īstenošanu, vajadzīgi papildu cilvēkresursi, kas atbilst 0,5 A kategorijas ierēdņu amata vietām.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu (APS) vai provizorisko budžeta projektu (APB) finanšu gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā APS / APB procedūras ciklā

Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar APS/APB attiecīgajam finanšu gadam

8.2.4. Citi administratīvie izdev umi, kas ir ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (un ar to saistītās personāla izmaksas) | 0 |

Izpildaģentūras13 | 0 |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | 0 |

- intra muros | 0 |

- extra muros | 0 |

Kopā – tehniskais un administratīvais atbalsts | 0 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (06 01 01) | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, ārštata darbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

(EUR 108 000 ×0,5 = EUR 54 000)

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Nepiemēro

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0* |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas14 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

2. Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

* neietekmē spēkā esošo budžetu, kas iedalīts komandējumiem

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Nepiemēro

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

[6] OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regula kā grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 415/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 10. lpp.).

[7] OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 724/2004 (OV L 129, 29.4.2004., 1. lpp.).

[8] Diferencēti apropriējumi.

[9] Nediferencēti apropriējumi.

[10] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[11] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[12] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu.

[13] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[14] Vajadzības gadījumā (ja rīcības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[15] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzu, sniedziet papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

9 Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

10 Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

11 Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

12 Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

13 Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

14 Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.