[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.10.2005

COM(2005) 536 galīgā redakcija

2004/0158 (COD)

Grozītais priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – „PROGRESS”

(iesniegusi Komisija saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatojums

1. Komisija 2004. gada 14. jūlijā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu („PROGRESS”)[1]. Šo priekšlikumu 2004. gada 15. jūlijā nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu 2005. gada 15. martā[2].

3. Reģionu komiteja sniedza atzinumu 2003. gada 23. februārī[3].

4. Eiropas Parlaments 2005. gada 6. septembrī sniedza atzinumu pirmajā lasījumā[4].

Komisijas priekšlikuma mērķis

Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas kopējais mērķis ir finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības mērķu īstenošanu nodarbinātības un sociālo lietu jomā un tādējādi saistībā ar Lisabonas stratēģiju sekmēt sociālās programmas mērķu sasniegšanu.

Tālab ar programmu tiks finansiāli atbalstīta Komisijas iniciatores loma ES stratēģiju ierosināšanā; ES mērķu īstenošanā un turpmākajos pasākumos, un to pārnešanā valsts politikas jomās; ES tiesību aktu īstenošanas atbalstīšanā un uzraudzībā; dalībvalstu sadarbības un koordinācijas mehānismu veicināšanā un sadarbībā ar organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

Komisijas atzinums par Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem

Eiropas Parlaments 2005. gada 6. septembrī pieņēma 72 grozījumus. Komisija uzskata, ka daudzi Eiropas Parlamenta grozījumi ir pieņemami pilnībā, principā vai daļēji, jo tie uzlabo priekšlikumu un saglabā priekšlikuma mērķus un politisko dzīvotspēju. Komisija pilnībā vai daļēji var pieņemt šādus grozījumus:

- 1. grozījums (iekļauta Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā): sk. 2. apsvērumu.

- 2. grozījums (piešķirta lielāka loma Eiropas nodarbinātības stratēģijai): sk. 3. apsvērumu.

- 3. grozījums (uzsvērts fakts, ka Padome sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā nolēmusi izmantot atklāto koordinācijas metodi): sk. 5. apsvērumu.

- 4. grozījums (pievērš uzmanību migrantu īpašajai situācijai): sk. 5.a apsvērumu (jauns).

- 5. grozījums (uzsver, cik svarīga ir nepieciešamība apvienot ģimenes un darba dzīvi: sk. 6. apsvērumu.

- 6. grozījums (iekļauta atsauce uz 13. pantu un norādītas diskriminācijas formas, uz kurām tas attiecas, un nepieciešamību pamatoties uz gūto pieredzi. Norāde uz to papildu izmaksu kompensēšanu, kas radušās invalīdiem „viņu invaliditātes dēļ”): sk. 7. apsvērumu.

- 7. grozījums (iekļauta atsauce uz direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm): sk. 8. apsvērumu.

- 8. grozījums (iekļauta norāde uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un dzimumu integrācijas principu): sk. 9. apsvērumu.

- 10. grozījums (iekļauti mērķi): sk. 10. apsvērumu.

- 11. grozījums (iekļauta atsauce uz sociālo programmu): sk. 1. pantu.

- 12. grozījums (minēts, ka tiek lietota statistika un rādītāji, kas sadalīti pēc dzimuma un vecumu grupām): sk. 2. panta 2. punktu.

- 13. grozījums (novērtēta Kopienas tiesību aktu un politikas mērķu efektivitāte): sk. 2. panta 3. punktu.

- 14. grozījums (minēta vienota informācijas tīkla izveides, savstarpēju apmācību un novatorisku pieeju izplatīšanas veicināšana): sk. 2. panta 4. punktu.

- 15. grozījums (iekļauti mērķi): sk. 2. panta 5. punktu.

- 17. grozījums (minēta dzimumu integrācija visā programmā): sk. 2. panta 1.a punktu (jauns).

- 18. grozījums (minēts pienākums izplatīt un publicēt rezultātus un regulāri nodrošināt viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām): sk. 2. panta 1.b punktu (jauns).

- 19. grozījums (jāizstrādā „kopīgi” rādītāji, jo tikai ar rādītājiem, par ko panākta kopēja vienošanās, var nodrošināt vajadzīgo salīdzināmību): sk. 4. panta 1. punktu.

- 20. grozījums (aicinājums panākt lielāku saskanību starp ENS un vispārējo ekonomikas politiku): sk. 4. panta 2. punktu.

- 21. grozījums (minēts, ka jāizstrādā jaunas un novatoriskas pieejas): sk. 4. panta 3. punktu.

- 22. grozījums (minēta valsts reformu programmu īstenošana): sk. 4. panta 4. punktu.

- 24. grozījums (aiz pašreizējās rīcības programmas formulējuma iekļauti vārdi „sociālā atstumtība” un norādīts, ka jāizstrādā „kopīgi” rādītāji, jo tikai ar rādītājiem, par ko panākta kopēja vienošanās, var nodrošināt vajadzīgo salīdzināmību): sk. 5. panta 1. punktu.

- 25. grozījums (iekļauta atklātās koordinācijas metodes ietekme valsts un Kopienas līmenī): sk. 5. panta 2. punktu.

- 26. grozījums (minēts, ka jāizstrādā jaunas un novatoriskas pieejas): sk. 5. panta 3. punktu.

- 27. grozījums (ES tīklu lomu pastiprina, ņemot vērā to konkrēto kompetenci): sk. 5. panta 5. punktu.

- 28. grozījums (uzsvērts, cik svarīga ir nepieciešamība apvienot ģimenes un darba dzīvi): sk. 6. panta ievaddaļu.

- 29. grozījums (minēts, ka tiek lietota statistika un rādītāji, kas sadalīti pēc dzimuma un vecumu grupām): sk. 6. panta 1. punktu.

- 30. grozījums (atbalstīta ES darba tiesību īstenošana, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem): sk. 6. panta 2. punktu.

- 31. grozījums (novērsta darba dublēšanās ar Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā): sk. 6. panta 3. punktu.

- 32. grozījums (uzsvērta sociālo partneru svarīgā loma): sk. 6. panta 4. punktu.

- 34. grozījums (4. nodaļa atbalsta nediskriminācijas principa efektīvu īstenošanu un veicina tā integrēšanu „visās” ES politikas jomās): sk. 7. panta ievaddaļu.

- 35. grozījums (iekļauts pienākums novērtēt spēkā esošo tiesību aktu efektivitāti): sk. 7. panta 1. punktu.

- 36. grozījums (atbalstīta ES diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošana, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem): sk. 7. panta 2. punktu.

- 37. grozījums (uzsvērta diskriminācijas novēršanas jomā strādājošo nevalstisko organizāciju svarīgā loma): sk. 7. panta 3. punktu.

- 39. grozījums (5. nodaļa atbalsta dzimumu līdztiesības principa efektīvu īstenošanu un veicina tā integrēšanu „visās” ES politikas jomās): sk. 8. panta ievaddaļu.

- 8. panta 1. punkts: Komisija saskanības labad iekļauj vārdu „efektivitāte”.

- 40. grozījums (atbalstīta ES dzimumu līdztiesības novēršanas tiesību aktu īstenošana, rīkojot seminārus nozarē strādājošajiem): sk. 8. panta 2. punktu.

- 41. grozījums (uzsvērts, cik svarīga ir nepieciešamība apvienot ģimenes un darba dzīvi): sk. 8. panta 3. punktu.

- 42. grozījums (uzsvērta dzimumu līdztiesības jomas ES tīklu svarīgā loma): sk. 8. panta 4. punktu.

- 43. grozījums (programmai „PROGRESS” jādarbojas arī starptautiskā līmenī): sk. 9. panta 1. punkta ievaddaļu.

- 44. grozījums (uzsvērts, cik svarīgi publicēt mācību materiālu ar interneta vai citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību): sk. 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta 5. ievilkumu.

- 45. grozījums (programmai „PROGRESS” jāveicina arī savstarpējas apmācības un apmaiņa saistībā ar labu praksi un novatoriskām pieejām): sk. 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta 1. ievilkumu.

- 46. grozījums (programmai „PROGRESS” jādarbojas arī starptautiskā līmenī): sk. 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta 1. ievilkumu.

- 47. grozījums (iekļauta gadskārtēja foruma organizēšana visām iesaistītajām personām, tādējādi sekmējot dialogu, programmas rezultātu publiskošanu un nākotnes prioritāšu apspriešanu): sk. 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta 3.a ievilkumu (jauns).

- 48. grozījums (uzsvērts, cik svarīgi pievērst lielāku uzmanību katras dalībvalsts konkrētajiem apstākļiem, ņemot vērā, cik dažādas situācijas ir Eiropas Savienībā): sk. 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta 1. ievilkumu.

- 49. grozījums (attiecīgajiem nozarē strādājošajiem vajadzīga piekļuve apmācībām): sk. 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta 3. ievilkumu.

- 52. grozījums (atsauce uz 3. punktu) sk. 9. panta 2. punktu (jauns).

- 53. grozījums (programma nefinansē Eiropas gadu sagatavošanas un īstenošanas pasākumus): sk. 9. panta 2.b punktu (jauns).

- 54. grozījums (minētas nodarbinātības aģentūras): sk. 10. panta 1. punkta 2. ievilkumu.

- 58. grozījums (izvērsts to jautājumu saraksts, kas jāizskata komitejai, kura palīdz Komisijai): sk. 12. pantu.

- 61. grozījums (pienākums informēt arī pārējās attiecīgās komitejas par darbībām, kas veiktas saistībā ar programmas piecām nodaļām): sk. 14. panta 1.a punktu (jauns).

- 62. grozījums (programmai jāatbilst reģionālajai politikai un vispārējai ekonomikas politikai, kā arī citām minētajām jomām, jo abām var būt svarīga ietekme uz programmas mērķu sekmēm): sk. 15. panta 1. punktu.

- 63. grozījums (novērš darba dublēšanās ar citām saistītām Eiropas Savienības un Kopienas darbībām): sk. 15. panta 2. punktu.

- 64. grozījums (nodrošina atbilstību un komplementaritāti. Tādēļ ir svarīgi novērst dublēšanos): sk. 15. panta 2. punktu.

- 65. grozījums (iekļauta atsauce uz sociālo programmu): sk. 15. panta 4. punktu.

- 68. grozījums (nodrošina to, ka apropriāciju sadalījums pa programmas atsevišķām nodaļām ir pārskatāms un ka to nosaka budžeta lēmējinstitūcija): sk. 17. panta 4. punktu.

- 69. grozījums (Eiropas Parlamentam jāuzrauga programmas „PROGRESS” īstenošana): sk. 19. panta 1. punktu.

- 70. grozījums (Eiropas Parlamentam jāuzrauga programmas „PROGRESS” īstenošana): sk. 19. panta 1. punktu.

- 71. grozījums (Parlaments pastāvīgi pienācīgi jāinformē par programmas īstenošanu): sk. 19. panta 3. punktu.

Secinājums

Ņemot vērā EK Līguma 250. panta 2. punktu, Komisija groza savu priekšlikumu, kā norādīts turpmāk.

2004/0158 (COD)

Grozītais P p riekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – „PROGRESS”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu, 129. pantu un 137. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Lisabonas Eiropadome 2000. gada 23. un 24. martā kā nozīmīgu elementu vispārējā Eiropas Savienības stratēģijā iekļāva nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanu, lai sasniegtu nākamās desmitgades stratēģisko mērķi kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kas spēj panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodrošinot vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju. Tā Eiropas Savienībai noteica grūtus mērķus un uzdevumus, lai atgūtu nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, uzlabotu kvalitāti un produktivitāti darbā, veicinātu sociālo kohēziju un integrējošu darba tirgu.

(2) Saskaņā ar Komisijas noteikto ieceri konsolidēt un racionalizēt ES finansējuma instrumentus, ar šo lēmumu jānosaka vienota un racionalizēta programma, kas nodrošina to darbību turpināšanos un attīstību, kuras ir aizsāktas, pamatojoties uz Padomes 2000. gada 27. novembra Lēmumu 2000/750/EK, ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam)[8], Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001.–2005.)[9] , un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 7. decembra Lēmumu 50/2002/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību[10], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmumu 1145/2002/EK par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā[11], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 848/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā [12] , kā arī darbības, kuras saistībā ar darba apstākļiem veic Kopienas līmenī.

(3) Ārkārtas Eiropas Nodarbinātības Padome 1997. gadā Luksemburgā aizsāka Eiropas nodarbinātības stratēģiju, aptverot dalībvalstu nodarbinātības politikas jomu koordināciju, pamatojoties uz nodarbinātības vadlīnijām un ieteikumiem, par ko bija panākta kopēja vienošanās. Eiropas nodarbinātības stratēģija i pašlaik ir vadošā loma ir svarīgākais instruments Lisabonas stratēģijas nodarbinātības un darba tirgu mērķu īstenošanā .

(4) Lisabonas Eiropadome nolēma, ka cilvēku skaits, kas Eiropas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, nav pieņemams, un tāpēc uzskatīja, ka jāveic pasākumi un jāizvirza piemēroti mērķi, lai noteikti palīdzētu nabadzības izskaušanā. Par šādiem mērķiem vienojās 2000. gada 7., 8. un 9. decembra Nicas Eiropadome. Tā turklāt vienojās, ka politikai sociālās atstumtības apkarošanai ir jābūt balstītai uz atklāto koordinācijas metodi, kas apvieno valsts rīcības plānus un Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(5) Demogrāfiskās pārmaiņas ir galvenais ilgstošs pārbaudījums sociālās aizsardzības sistēmas spējai nodrošināt pienācīgas pensijas un augstas kvalitātes veselības aizsardzību un ilglaicīgu aprūpi , kas ir pieejama visiem un ko var finansēt ilgstoši , . tai ir j Jāveicina arī politika, ar ko var panākt gan pienācīgu sociālo aizsardzību, gan finansiālo sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju. Padome ir nolēmusi, ka sociālās aizsardzības jomā sadarbībai ir jānoris, pamatojoties uz Šīs līdzsvars ir sasniegts saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi.

(5a) Šajā sakarā jāpievērš uzmanība migrantu īpašajai situācijai, kā arī tam, cik svarīgi ir rīkoties, lai nedeklarēto darbu pārveidotu par parastām darba attiecībām.

(6) Tas, ka tiek nodrošināti obligātie standarti un darba apstākļu pastāvīga uzlabošana ES, ir Eiropas sociālās politikas galvenā iezīme, un tas atbilst nozīmīgam vispārējam Eiropas Savienības mērķim. Kopiena ir nozīmīga dalībvalstu pasākumu atbalstītāja, un tā papildina pasākumus darbinieku veselības un drošības, darba apstākļu (ieskaitot vajadzību apvienot ģimenes un darba dzīvi) , darbinieku aizsardzības jomā, ja to darba līgums ir izbeigts, darbinieku informēšanas , līdzdalības un konsultēšanas, darbinieku un darba devēju interešu pārstāvēšanas un kolektīvās aizsardzības jomā.

(7) Nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantā noteikts, ka ir jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģijas vai pasaules uzskata, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Nediskriminācija ir noteikta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pant ā s aizliedz diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ . Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes ir jāpielāgo un, lai izsargātos no diskriminācijas viena vai vairāku iemeslu dēļ un to apkarotu, paralēli jāizstrādā atbilstoša rīcība. Tādēļ , izskatot programmas pieejamību un rezultātus, jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības, lai viņiem būtu pieejamas nodrošinātu pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi darbīb as ām, kuras finansē programma , kā arī rezultātiem un šo darbību novērtēšanai, tostarp to papildu izmaksu kompensēšanai, kas invalīdiem radušās viņu invaliditātes dēļ. Pieredze, kas gūta, daudzus gadus cīnoties pret atsevišķām diskriminācijas formām, tostarp pret diskrimināciju dzimuma dēļ, var būt noderīga, cīnoties pret citām diskriminācijas formām.

(8) Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, Padome ir pieņēmusi šādas direktīvas: 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[13] un kas aizliedz diskrimināciju, rases vai etniskās piederības dēļ, cita starpā, nodarbinātībā, profesionālajās mācībās, izglītībā, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem un sociālajā aizsardzībā ; , un 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[14] un kas aizliedz diskrimināciju nodarbinātības un nodarbošanās jomā reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ , un 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/13/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu [15] .

(9) Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem ir pamatprincips Kopienas tiesību aktiem , kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. un 3. pantu, un direktīvām, kā arī citiem saskaņā ar šo principu pieņemtiem aktiem, kam ir ir bijusi liela nozīme sieviešu stāvokļa uzlabošanā. Darbības pieredze Kopienas līmenī liecina, ka, veicinot dzimumu līdztiesību ES politikā un apkarojot diskrimināciju praksē, jāapvieno instrumenti, tostarp likumdošana, finansēšanas instrumenti un racionalizācija, kas paredzēti, lai stiprinātu cits citu. Saskaņā ar dzimumu integrācijas sieviešu un vīriešu līdztiesības principu līdztiesībai starp vīriešiem un sievietēm dzimumu integrācija jābūt ir integrēta i visās programmas nodaļās un darbībās . Programmā diskriminācija dzimuma dēļ konkrēti ir iekļauta 5. nodaļā par dzimumu līdztiesību.

(9a) Daudzas nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenos tīklus, kas palīdz mainīt virzienu politikai, kura saistīta ar programmas vispārējiem mērķiem, var daudz dot dažādos līmeņos Eiropas mērogā.

(10) Ierosinātās darbības mērķus dalībvalst is u līmenī nevar sasniegt pietiekamā mērā, jo ir nepieciešama informācijas apmaiņa ES līmenī un labas prakses izplatīšana Kopienas mērogā, kā arī tādēļ, ka Kopienas darbībās un pasākumos iesaistītas daudzas puses, tos šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, tāpēc Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kurš ir noteikts minētajā pantā, šajā lēmumā paredzēts tikai tas, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(11) Šis lēmums visam programmas norises laikam nosaka finansiālo satvaru, kas uzskatāms par galveno budžeta lēmējinstitūcijas atskaites punktu tādā nozīmē, kāda lietota 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija starpinstitucionālajā līgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu[16].

(12) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EEK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[17].

(12a) Programma ir iedalīta piecās nodaļās, tādēļ dalībvalstis var paredzēt, ka to pārstāvji rotēs atbilstīgi tematiem, ko izskata komiteja, kura palīdz Komisijai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Programmas izveide

Ar lēmumu izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu „PROGRESS”, lai finansiāli atbalstītu Eiropas Savienības mērķu īstenošanu nodarbinātības un sociālo lietu jomā un tādējādi veicinātu saistībā ar Lisabonas stratēģij u as mērķu sasniegšanu šajās jomās veicinātu sociālās programmas (2006.–2010.) mērķu sasniegšanu[18]. Tā darbojas no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 13. decembrim.

2. pantsProgrammas vispārējie mērķi

1. Ar programmu īsteno turpmāk minētos vispārējos mērķus:

5. uzlabot zināšanas un izpratni par situāciju, kas dominē dalībvalstīs (un citās valstīs, kas piedalās), ar analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas jomu uzraudzību;

6. atbalstīt statistikas rīku un metožu, un kopīgo rādītāju (ja iespējams, sadalot tos pēc dzimuma un vecuma grupas) izstrādi jomās, uz kurām attiecas programma;

7. atbalstīt un uzraudzīt Kopienas tiesību aktu (attiecīgā gadījumā) un politikas politikas nozaru mērķu īstenošanu dalībvalstīs un novērtēt to efektivitāti un ietekm i es novērtēšanu ;

8. ES līmenī veicināt vienotu informācijas tīklu, savstarpēju apmācību un labas prakses un novatorisku pieeju izplatīšanu;

9. veicināt ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par ES politikas jomām un mērķiem , kurus īsteno saskaņā ar katru no 5 nodaļām;

10. palielināt galveno ES tīklu jaudu, lai vajadzības gadījumā veicinātu , un atbalstītu un turpmāk attīstītu ES politikas jomas un mērķus .

1.a. Visās šīs programmas nodaļās un darbībās veicina dzimumu integrāciju.

1.b. Programmas nodaļās un darbībās gūtos rezultātus izplata iesaistītajām personām un vajadzības gadījumā — sabiedrībai. Vajadzības gadījumā Komisija organizē viedokļu apmaiņu ar galvenajām ieinteresētajām personām.

3. pants Programmas struktūra

Programmai ir šādas piecas nodaļas:

11. nodarbinātība;

12. sociālā aizsardzība un integrācija;

13. darba apstākļi;

14. diskriminācijas apkarošana un dažādība;

15. dzimumu līdztiesība.

4. pants1. NODAĻA. Nodarbinātība

Programmas 1. nodaļa atbalsta Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) īstenošanu ar šādiem paņēmieniem:

(1) uzlabojot izpratni par nodarbinātības situāciju un izredzēm, jo īpaši ar analīzi un pētījumiem, kā arī ar statistikas un kopīgu rādītāju izstrādi ENS satvarā ;

(2) uzraugot un novērtējot Eiropas nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu īstenošanu un ietekmi, konkrēti ar vienoto nodarbinātības ziņojumu, un analizējot mijiedarbi starp ENS un vispārējo ekonomikas un sociālo politiku un citām politikas jomām;

(3) organizējot apmaiņu attiecībā uz politikas jomām un procesiem , labu praksi un novatoriskām pieejām un veicinot savstarpējas apmācības saistībā ar ENS;

(4) palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par grūtajiem ar nodarbinātību saistītajiem uzdevumiem , un politikas jomām , un valsts reformu programmu īstenošanu, tostarp starp reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām.

5. pants2. NODAĻA. Sociālā aizsardzība un integrācija

Programmas 2. nodaļa atbalsta atklātās koordinācijas metodes (AKM) īstenošanu sociālās aizsardzības un integrācijas jomā ar šādiem paņēmieniem:

16. uzlabojot izpratni par sociālo atstumtību un nabadzības jautājumiem, sociālās aizsardzības un integrācijas politikas jomām, jo īpaši ar analīzi un pētījumiem, kā arī ar statistikas un kopīgu rādītāju izstrādi sociālās aizsardzības un integrācijas jomā atklātās koordinācijas metodes satvarā ;

17. uzraugot un novērtējot AKM atklātās koordinācijas metodes īstenošanu sociālās aizsardzības un integrācijas jomā un tās ietekmi valsts un Kopienas līmenī un analizējot mijiedarbi starp šo AKM un citām politikas jomām;

18. organizējot apmaiņu attiecībā uz politikas jomām un procesiem , labu praksi un novatoriskām pieejām un veicinot savstarpējas apmācības saistībā ar sociālās aizsardzības un integrācijas stratēģiju;

19. palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem grūtajiem uzdevumiem un politikas jautājumiem, kas rodas ES koordinācijas procesā sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, tostarp starp NVO, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem , sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām;

20. palielinot galveno ES tīklu jaudu, kas vajadzīga, lai sasniegtu atbalstītu un turpmāk attīstītu ES sociālās aizsardzības un integrācijas politikas mērķus un stratēģijas .

6. pants3. NODAĻA. Darba apstākļi

Programmas 3. nodaļa atbalsta darba vides un apstākļu uzlabošanu, tostarp drošību un veselības aizsardzību darbā un ģimenes un darba dzīves apvienošanu , ar šādiem paņēmieniem:

21. uzlabojot izpratni par situāciju saistībā ar darba apstākļiem, jo īpaši ar analīzi un pētījumiem un vajadzības gadījumā ar statistikas un rādītāju izstrādi, kā arī novērtējot pašreizējo tiesību aktu, politikas jomu un prakses efektivitāti un ietekmi;

22. atbalstot ES darba tiesību aktu īstenošanu ar pastiprinātu efektīvu uzraudzību, praktiķu apmācību, nozarē strādājošajiem paredzētu semināru organizēšanu, vadlīniju un tīklu izveidi starp specializētām struktūrām , ieskaitot sociālos partnerus ;

23. uzsākot preventīvas darbības un veicinot ar preventīvu darbību saistītu kultūru drošīb u as un veselības aizsardzīb u ā darbā;

24. palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem grūtajiem uzdevumiem un politikas jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem , tostarp starp sociālajiem partneriem .

7. pants4. NODAĻA. Diskriminācijas apkarošana un dažādība

Programmas 4. nodaļa atbalsta efektīvu nediskriminācijas principa īstenošanu un veicina tā racionalizāciju visās ES politikas jomās ar šādiem paņēmieniem:

25. uzlabojot izpratni par situāciju saistībā ar diskrimināciju, jo īpaši ar analīzi un pētījumiem un vajadzības gadījumā ar statistikas un rādītāju izstrādi, kā arī novērtējot pašreizējo tiesību aktu, politikas jomu un prakses efektivitāti un ietekmi;

26. atbalstot ES nediskriminācijas tiesību aktu īstenošanu ar pastiprinātu efektīvu uzraudzību, praktiķu apmācību, nozarē strādājošajiem paredzētu semināru organizēšanu un tīklu izveidi starp specializētām struktūrām, kas darbojas diskriminācijas novēršanas jomā;

27. palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem grūtajiem uzdevumiem un politikas jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju un diskriminācijas novēršanas racionalizēšanu visās ES politikas jomās , tostarp starp NVO, kuras darbojas diskriminācijas novēršanas jomā, reģionālajiem un vietējiem darbiniekiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām;

28. palielinot galveno ES tīklu jaudu, kas vajadzīga, lai sasniegtu atbalstītu un turpmāk attīstītu ES politikas mērķus un stratēģijas .

8. pants5. NODAĻA. Dzimumu līdztiesība

Programmas 5. nodaļa atbalsta efektīvu dzimumu līdztiesības principa īstenošanu un veicina dzimumu integrāciju visās ES politikas jomās ar šādiem paņēmieniem:

29. uzlabojot izpratni par situāciju saistībā ar dzimumu jautājumiem un dzimumu integrāciju, jo īpaši ar analīzi un pētījumiem un vajadzības gadījumā ar statistikas un rādītāju izstrādi, kā arī novērtējot pašreizējo tiesību aktu, politikas jomu un prakses efektivitāti un ietekmi;

30. atbalstot ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu īstenošanu ar pastiprinātu efektīvu uzraudzību, praktiķu apmācību, nozarē strādājošajiem paredzētu semināru organizēšanu un tīklu izveidi starp specializētām struktūrām, kas darbojas līdztiesības jomā;

31. palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem grūtajiem uzdevumiem un politikas jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību , ieskaitot darba un ģimenes dzīves savienošanas svarīgumu un dzimumu integrāciju;

32. palielinot galveno ES tīklu jaudu, kas vajadzīga, lai sasniegtu atbalstītu un turpmāk attīstītu ES politikas mērķus un stratēģijas dzimumu līdztiesības jomā .

9. pantsDarbību veidi

1. Saskaņā ar programmu finansē šādu veidu darbības , ko vajadzības gadījumā var īstenot starptautiski:

33. analītiskas darbības:

34. datu un statistikas vākšana, izstrāde un apkopošana,

35. kopīgas metodikas un vajadzības gadījumā kopīgu rādītāju/kritēriju izstrāde un izplatīšana,

36. pētījumu, analīzes un apsekojumu veikšana un to rezultātu izplatīšana,

37. novērtējumu un ietekmes novērtējumu veikšana un to rezultātu izplatīšana,

38. vadlīniju un , ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana internetā vai citos plašsaziņas līdzekļos;

39. savstarpējas apmācības, informētība un izplatīšana:

40. vislabākās labas prakses , novatorisku pieeju un pieredzes noteikšana un apmaiņa ar tām, un salīdzinošas novērtēšanas un savstarpēju apmācību organizēšana ar sapulcēm/darbsemināriem/semināriem ES , starptautiskā vai valsts līmenī , ja vien iespējams, ņemot vērā īpašos valsts apstākļus,

41. prezidentūras konferenču/semināru organizēšana,

42. konferenču/semināru organizēšana Kopienas tiesību un politikas mērķu izstrādes un īstenošanas atbalstam,

43. gadskārtēja foruma organizēšana visām ieinteresētajām personām par to, kā novērtēt, cik sekmīgi sasniegti sociālās programmas mērķi un īstenotas programmas atsevišķās nodaļas, tostarp rezultātu paziņošana un dialogs par nākotnes prioritātēm,

44. plašsaziņas kampaņu un notikumu organizēšana,

45. materiālu apkopošana un publicēšana informācijas, kā arī programmas rezultātu izplatīšanas vajadzībām;

46. atbalsts galvenajiem dalībniekiem:

47. atbalsts to galveno ES tīklu kārtējām izmaksām , kuru darbības ir saistītas ar šīs programmas mērķu īstenošanu,

48. valsts amatpersonu darba grupu organizēšana, lai uzraudzītu ES tiesību aktu īstenošanu,

49. tādu apmācību semināru finansēšana, kas adresēti juristiem praktiķiem nozarē strādājošajiem, galvenajām amatpersonām un citiem attiecīgajiem dalībniekiem,

50. tīklu izveide starp specializētām struktūrām ES līmenī,

51. ekspertu tīklu finansēšana,

52. ES līmeņa novērošanas punktu finansēšana,

53. personāla apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm,

54. sadarbība ar starptautiskajām iestādēm.

2. Dažādajām darbībām, kas paredzētas 1. punkta b) apakšpunktā, ir izteikta ES dimensija un pietiekams vēriens, lai nodrošinātu īstenu ES pievienoto vērtību, un tās veicamas valsts vai pakārtotajām iestādēm, specializētajām struktūrām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos, vai dalībniekiem, ko šajā jomā uzskata par galvenajiem dalībniekiem.

2.a. Dažādajām darbībām jāveicina saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izstrādātās sociālās programmas mērķu sasniegšana 3. pantā noteiktajās jomās.

2.b. Programma nefinansē Eiropas gadu sagatavošanas un īstenošanas pasākumus.

10. pants Programmas pieejamība

1. Programma ir atvērta visām publiskajām un/vai privātajām struktūrām, dalībniekiem un iestādēm, konkrēti:

- dalībvalstīm;

- valsts nodarbinātības dienestiem un nodarbinātības aģentūrām;

- vietējām un reģionālajām iestādēm;

- specializētajām struktūrām, kas paredzētas ES tiesību aktos;

- sociālajiem partneriem;

- nevalstiskajām organizācijām , jo īpaši tām , kas ir izveidotas ES līmenī;

- universitātēm augstākās izglītības iestādēm un pētniecības iestādēm;

- novērtēšanas speciālistiem;

- valsts statistikas birojiem;

- plašsaziņas līdzekļiem.

2. Komisija var arī tieši iesaistīties programmā, ciktāl tas saistīts ar darbībām, kas paredzētas 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

11. pants Metode, kā pieteikties atbalstam

Dažādās 9. pantā minētās darbības var finansēt ar šādiem paņēmieniem:

- saskaņā ar pakalpojumu līgumu, ko noslēdz pēc konkursa. Sadarbībai ar valsts statistikas birojiem piemēro Eurostat procedūras;

- ar daļējām subsīdijām, ko piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šajā gadījumā ES līdzfinansējums parasti nevar pārsniegt 80% no kopējiem izdevumiem, kas radušies saņēmējam. Subsīdijas, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu, var piešķirt tikai izņēmuma apstākļos un pēc rūpīgas pārbaudes.

Saskaņā ar attiecīgajiem Finanšu regulas [19] un tās īstenošanas regulas [20] noteikumiem darbības, kas paredzētas 9. panta 1. punkt ā a b) apakšpunktā , var subsidēt, atsaucoties, piemēram, uz dalībvalstu subsīdiju pieprasījumiem.

12. pants Īstenošanas nosacījumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

55. vispārīgas vadlīnijas programmas īstenošanai;

56. programmas īstenošanai paredzēta atsevišķās nodaļās iedalīta gada darba programma;

57. finansiālais atbalsts, ko sniedz Kopiena;

58. gada budžets un finansējuma sadalījums starp dažādām programmas nodaļām;

59. procedūras to darbību atlasei, kurām Kopiena sniedz atbalstu, un šādu atbalstāmu darbību saraksta projekts, ko iesniedz Komisija;

60. programmas novērtēšanas kritēriji, ieskaitot kritērijus, kas attiecas uz izmaksu un ieguvumu attiecību, un rezultātu izplatīšanas un tālāknodošanas noteikumi.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

13. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu , ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus .

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu , ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus .

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

14. pants Sadarbība ar citām komitejām

1. Komisija izveido vajadzīgās saites ar Sociālās aizsardzības komiteju un Nodarbinātības komiteju, lai nodrošinātu, ka tās tiek regulāri un pienācīgi informētas par šajā lēmumā minēto darbību īstenošanu.

1.a. Komisija informē arī pārējās attiecīgās komitejas par rīcību, kas veikta saistībā ar programmas piecām nodaļām.

2. Vajadzības gadījumā Komisija izveido regulāru un strukturētu sadarbību starp šo komiteju un uzraudzības komitejām, kas izveidotas saistībā ar citām attiecīgajām politikām, instrumentiem un rīcību.

15. pants Saskanība un komplimentaritāte

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju saskanību ar pārējām Eiropas Savienības un Kopienas politikām, instrumentiem un rīcību, jo īpaši izveidojot attiecīgus mehānismus, ar ko koordinēt programmas darbības ar saistītām darbībām attiecībā uz pētniecību, tieslietām un iekšlietām, kultūru, izglītību, apmācībām un jaunatnes politiku un paplašināšanās un Kopienas ārējo attiecību jomā , kā arī reģionālajā politikā un vispārējā ekonomikas politikā . Īpaša uzmanība ir jāpievērš iespējamajai sinerģijai starp pašreizējo programmu un programmām izglītības un apmācības jomā.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina to darbību saskanību, komplementaritāti un nedublēšanos , kuras veic saistībā ar programmu un citām attiecīgām Eiropas Savienības un Kopienas darbībām, konkrēti ar struktūrfondu, īpaši Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

3. Komisija pārliecinās, ka izdevumus saistībā ar programmu nepiesaista nevienam citam Kopienas finanšu instrumentam.

4. Komisija regulāri informē 13. pantā minēto komiteju par pārējo Kopienas rīcību, kas sekmē uz ko attiecas Lisabonas stratēģija s mērķu sasniegšanu nodarbinātības un un kas veicina sociālās programmas mērķu sasniegšanu politikas jomā .

5. Dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu saskanību un komplementaritāti starp darbībām, uz kurām attiecas programma, un darbībām, ko veic valsts, reģionu un vietējā līmenī.

16. pants Trešo valstu dalība

Programmā var piedalīties:

- EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līgumā noteiktajiem nosacījumiem;

- kandidātvalstis, kas ir saistītas ar ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras ir iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā.

17. pants Finansēšana

1. Finansējums šajā lēmumā minēto Kopienas darbību īstenošanai laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 628,8 miljoni euro.

2. Sadalot finanses starp dažādām nodaļām, ņem vērā turpmāk norādītos zemākos limitus:

1. nodaļa | Nodarbinātība | 21% |

2. nodaļa | Sociālā aizsardzība un integrācija | 28% |

3. nodaļa | Darba apstākļi | 8% |

4. nodaļa | Diskriminācijas apkarošana un dažādība | 23% |

5. nodaļa | Dzimumu līdztiesība | 8% |

3. Ne vairāk kā 2% no finansējuma piesaista programmas īstenošanai, lai segtu, piemēram, izdevumus, kas saistīti ar 13. pantā paredzētās komitejas darbību, vai novērtēšanu, kas veicama saskaņā ar 19. pantu.

4. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada apropriācijas , kā arī apropriāciju sadalījumu pa programmas atsevišķām nodaļām saskaņā ar finanšu perspektīvās noteiktajiem ierobežojumiem. Gada apropriāciju sadalījumu pa atsevišķām nodaļām atbilstoši atspoguļo budžetā.

5. Komisija var izmantot tehnisku un/vai administratīvu atbalstu, no kā iegūst gan Komisija, gan saņēmēji, kā arī veikt atbalsta izdevumus.

18. pants Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, lai tad, kad saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības ir īstenotas, Kopienas finansiālās intereses aizsargātu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, ar efektīvām pārbaudēm un nepareizi izmaksātu summu atgūšanu, un, ja atklāj pārkāpumus, ar efektīviem, proporcionāliem un preventīviem sodiem saskaņā ar Padomes Regulām ( Euratom , EK) Nr. 2988/95 un ( Euratom , EK) Nr. 2185/96, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Saistībā ar Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē jebkura Kopienas tiesību aktu pārkāpumu vai jebkuru līgumsaistību pārkāpumu, kas notiek tirgus dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kas kaitē vai varētu kaitēt vispārējam Kopienas budžetam vai to pārzinātajiem budžetiem ar nepamatotu izdevumu posteni.

3. Līgumi, nolīgumi, kā arī nolīgumi ar iesaistītajām trešām valstīm, ko noslēdz saistībā ar šo lēmumu, konkrēti paredz Komisijas (vai tās pilnvarota pārstāvja) veiktu uzraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas veiktas pārbaudes, ja nepieciešams — uz vietas.

19. pants Uzraudzība un novērtēšana

1. Lai nodrošinātu pastāvīgu programmas uzraudzību un lai varētu notikt nepieciešamā pārorientācija, Komisija izstrādā gada darbības ziņojumus , kuros lielākā uzmanība pievērsta programmā gūtajiem rezultātiem, un nosūta tos 13. pantā minētajai programmas komitejai un Eiropas Parlamentam .

2. Uz programmu attiecas arī termiņa vidusposma novērtēšana dažādu nodaļu līmenī ar programmas pārskatu, lai novērtētu sekmes, kas gūtas attiecībā uz programmas mērķu ietekmi , resursu izlietojuma efektivitāti un tās ES pievienoto vērtību. Šo novērtēšanu var papildināt ar pastāvīgu novērtēšanu. Tās veic Komisija ar ārēju ekspertu palīdzību. Tiklīdz zināmi rezultāti, tos paziņo 1. punktā minētajos darbības ziņojumos.

3. Komisija vienu gadu pēc programmas beigām līdz 2015. gada 31. decembrim ar ārēju ekspertu palīdzību sagatavo paveiktā novērtējumu attiecībā uz visu programmu, lai novērtētu programmas mērķu ietekmi un tās ES pievienoto vērtību. To nosūta Komisija iesniedz dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

20. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] KOM (2004) 488 galīgais

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C 164, 5.7.2005., 48. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C , , . lpp.

[6] OV C , , . lpp.

[7] OV C , , . lpp.

[8] OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.

[9] OV L 17, 19.11.2001., 22. lpp.

[10] OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.

[11] OV L 170, 29.6.2002., 1. lpp.

[12] OV L 157, 30.4.2004., 18. lpp. Labojumi OV L 195, 2.6.2004., 7. lpp.

[13] OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

[14] OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

[15] OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

[16] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[17] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[18] KOM(2005) 33, 9.2.2005.

[19] Sk. Padomes Regulu Nr. 1605/2002,OV L 248, 1. lpp., konkrēti 111. pantu.

[20] Sk. Komisijas Regulu Nr. 2342/2002,OV L 357, 1. lpp., konkrēti 168. pantu.