[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.10.2005

COM(2005) 523 galīgā redakcija

2004/0165 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Sociālo fondu

(iesniegusi Komisija saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

IEVADS

1. Komisija 2004. gada 14. jūnijā pieņēma priekšlikumu jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu[1]. Šis priekšlikums 2004. gada 15. jūlijā tika nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2005. gada 9. martā sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumu[2].

3. Reģionu komiteja sniedza atzinumu 2005. gada 23. februārī[3].

4. Eiropas Parlaments sniedza atzinumu pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā[4].

Priekšlikuma mērķis

Eiropas Sociālais fonds (ESF) veicina ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi, kas noteikts EK līguma 158. pantā, atbalstot politikas un prioritātes, lai saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas (ENS) vadlīnijām un ieteikumiem sasniegtu pilnīgu nodarbinātību, uzlabotu darba kvalitāti un ražīgumu un sekmētu sociālo integrāciju un kohēziju.

Lai sasniegtu šos mērķus, ESF jārisina trīs lieli uzdevumi: atšķirības nodarbinātībā, sociālā nevienlīdzība, atšķirības kvalifikācijā un cilvēkresursu deficīts paplašinātajā Eiropas Savienībā; ekonomikas un sabiedrības pārstrukturēšana sakarā ar globalizāciju un tādas ekonomikas attīstība, kas balstīta uz zinātnes atziņām; un demogrāfiskās pārmaiņas, kas saistītas darbaspēka nepietiekamību un novecošanu.

Komisija ir ierosinājusi vienkāršotu kohēzijas politikas īstenošanas mehānismu, saglabājot programmas izstrādes, partnerības, līdzfinansēšanas un novērtēšanas pamatprincipus. Šīs reformas fundamentāls faktors ir veicināt lielākā mērā stratēģisku pieeju programmu izstrādei ar mērķi pilnīgāk koncentrēt un virzīt Eiropas Sociālā fonda atbalstu Lisabonas programmas un Eiropas nodarbinātības stratēģijas kontekstā.

Komisijas atzinums par pieņemtajiem grozījumiem

Eiropas Parlaments 2005. gada 6. jūlijā pieņēma 85 grozījumus. Komisija ir gatava pilnīgi vai daļēji pieņemt turpmāk izklāstītos grozījumus.

- Grozījums Nr. 3 : (uzskaita politikas jomas); skatīt 7. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 4 : (uzsver Eiropas Savienībai izvirzīto tagadnes un nākotnes uzdevumu nozīmību); skatīt jauno 4. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 5 : (uzsver Eiropas sociālā modeļa nozīmību un modernizāciju); skatīt jauno 4. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 6 : (uzsver EQUAL Kopienas iniciatīvas dažādo principu integrētās pieejas nozīmību); skatīt jauno 6. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 7 : (uzskaita pasākumus, kas paredzēti tam, lai labāk paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas); skatīt 9. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 8 : (preventīva pieeja, risinot attiecīgos demogrāfisko pārmaiņu aspektus); skatīt jauno 8. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 9 : (atsauce uz ekonomiski neaktīvām personām); skatīt 9. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 10 : (atsauce uz attālajiem reģioniem); skatīt 4. panta 2. punktu.

- Grozījums Nr. 11 : (uz jauninājumiem vērsti pasākumi); skatīt 12. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 12 : (uzsver, cik nozīmīgi ir starpvalstu sadarbību integrēt ESF darbības jomās, nosakot to par pamatdimensiju); skatīt 12. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 84 : (pieejamo ierobežoto resursu koncentrēšana tā, lai izdevumi būtu saskaņoti ar citiem fondiem un politikām); skatīt 13. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 16 : (ESF atbalsts nelabvēlīgajām grupām); skatīt 15. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 17 : (pieredzes apmaiņa sociālās atstumtības un diskriminācijas jomā); skatīt 16. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 87 : (paskaidrojums par fonda uzdevumu); skatīt 2. panta 1. punktu;

- Grozījums Nr. 19 : (sociālā integrācija); skatīt 2. panta 2. punktu;

- Grozījums Nr. 21 : (pastiprina ESF atbalsta nozīmību attiecībā uz novatoriskiem pasākumus dalībvalstīs un starpvalstu sadarbību); skatīt 3. panta 4. punktu;

- Grozījums Nr. 23 : (ietver tādus papildu faktorus kā mūžizglītība un uzņēmumu dibināšana); skatīt 3. panta 1. punkta a) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 24 un Nr. 93 : (paskaidrojums par tekstu); skatīt 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu;

- Grozījums Nr. 25 : (ESF atbalsts nelabvēlīgajām grupām); skatīt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 26 : (stiprina saistību ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju); skatīt 3. panta 1. punkta b) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 27 : (paskaidrojums par tekstu); skatīt 3. panta 1. punkta a) un i) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta b) un ii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 28 : (integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanā); skatīt 3. panta 1. punkta b) un iii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 29 : (īpaši pasākumi, lai saskaņotu darba un privāto dzīvi); skatīt 3. panta 1. punkta b) un ii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 32 : (stiprina vajadzību izskaust sociālo atstumtību un visa veida diskrimināciju); skatīt 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 33 : (ESF atbalsts nelabvēlīgajām grupām); skatīt 3. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 34 : (īpaši pasākumi, lai pilnveidotu migrantu sociālo integrēšanu); skatīt 3. panta 1. punkta b) un iv) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 35 : (pasākumi, lai izskaustu diskrimināciju darba vietā); skatīt 3. panta 1. punkta c) un ii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 38 : (pasākumi, lai veicinātu tādu personu atkārtotu iesaistīšanos darba tirgū, kuras pārstāv nelabvēlīgas grupas, personas ar īpašām vajadzībām, ka arī personas, kuras aprūpē atkarīgas personas); skatīt 3. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 40 : (sociālo partneru un nevalstisko organizāciju lomas redzamība); skatīt 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 88 : (projektu izveide un reformu īstenošana izglītības un mācību sistēmās tiek pieskaitīta darbībām, kuras ir tiesīgas uz atbalstu saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem); skatīt 3. panta 1. punkta d) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 89 : (atbalsta piemērošanas joma attiecas uz Kohēzijas valstu teritoriju); skatīt 3. panta 3. punktu;

- Grozījums Nr. 41 : (ietver tādus papildu faktorus kā mūžizglītība un uzņēmumu dibināšana); skatīt 3. panta 1. punkta a) un i) apakšpunktu un 3. panta 2. punkta a) un i) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 42 : (segregācijas novēršana); skatīt 3. panta 2. punkta a) un ii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 46 : (atsauce uz pastāvīgu apmācību un reprezentatīvajām profesionālajām organizācijām); skatīt 3. panta 2. punkta b) un ii) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 48 : (informācijas un izpratnes veidošanas pasākumi); noteikumi attiecībā uz informāciju un izpratnes veidošanas pasākumiem ir īstenošanas regulas daļa;

- Grozījums Nr. 49 : (tehnisks labojums); skatīt 3. panta 5. punktu;

- Grozījums Nr. 50 : (saistība ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju un sociālo integrāciju); skatīt 4. panta 1. punktu;

- Grozījums Nr. 51 : (ģeogrāfisko teritoriju veidu skaidrojums, kas jāņem vērā darbības programmās); skatīt 4. panta 2. punktu;

- Grozījums Nr. 52 : (skaitliskajiem mērķiem un rādītājiem pievieno dimensiju „nediskriminācija” un „vīriešu un sieviešu līdztiesība”); skatīt 4. panta 4. punktu;

- Grozījums Nr. 53 : (novērtējuma analīzei pievieno dimensiju „ nediskriminācija ” un „sieviešu un vīriešu līdztiesība ”); skatīt 4. panta 5. punktu;

- Grozījums Nr. 54 : (nodrošina sociālo partneru un nevalstisko organizāciju lomas redzamību); skatīt 5. panta 2. punktu;

- Grozījums Nr. 55 : (informācijas un izpratnes veidošanas pasākumi); noteikumi attiecībā uz informāciju un izpratnes veidošanas pasākumiem būs īstenošanas regulas daļa;

- Grozījums Nr. 56 : (tehnisks labojums); skatīt 5. panta 3. punkta 1. apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 62 : (paplašināta sadaļa - Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas); 6. pants, virsraksts;

- Grozījums Nr. 63 : (stiprina integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, tostarp iepriekšēju vērtēšanu); skatīt 6. pantu;

- Grozījums Nr. 64 : (stiprina integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanā); skatīt 6. pantu;

- Grozījums Nr. 65 : (dzimumu proporcionāla līdzdalība); skatīt 6. pantu

- Grozījums Nr. 66 : (noteikumi cīņai pret diskrimināciju); skatīt 6. panta 15. apsvērumu;

- Grozījums Nr. 71 : (virsraksts- Progresa ziņojumi un īstenošanas pārskati); skatīt 10. pantu, virsrakstu;

- Grozījums Nr. 73 : (gada pārskatu noteikumi); skatīt 10. pantu kopumā un jo īpaši 10. panta d) punktu;

- Grozījums Nr. 74 : (pārskatu sniegšana par migrantiem un šo personu darba iespējām); skatīt 10. panta b) punktu;

- Grozījums Nr. 75 : (pārskatu sniegšana par atbalstu nelabvēlīgajām grupām); skatīt 10. panta c) un d) punktu;

- Grozījums Nr. 76 : (pārskatu sniegšana par sociālo integrāciju); skatīt 10. panta d) punktu;

- Grozījums Nr. 81 : (neatkarīgu darba vietu radīšana un uzņēmumu dibināšana); skatīt 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

- Grozījums Nr. 82 : (Eiropas Sociālā fonda un Lisabonas stratēģijas saskaņošana); skatīt 4. panta 3. punktu;

- Grozījums Nr. 83 : (sociālā atstumtība); skatīt 10. panta d) punktu;

- Grozījums Nr. 92 : (piemērojami tādi Eiropas Savienības tiesību akti, kas transponēti valsts tiesību aktos); skatīt 11. panta 1. punktu;

SECINĀJUMS

Ņemot vērā Līguma 250. panta 2. punktu, Komisija šādi groza priekšlikumu.

2004/0165 (COD)

Grozītais p P riekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Sociālo fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 148. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [5] ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [6] ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [7] ,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru [8] ,

tā kā:

5. Regula (EK) Nr. […], ar ko nosaka galvenos noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu struktūrfondiem un Kohēzijas fondu[9], izveido struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības struktūru un jo īpaši izklāsta mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz partnerību, programmu izstrādi, novērtēšanu un pārvaldību. Tāpēc kā noteikts saskaņā ar Līguma 125. pantu ā jānosaka Eiropas Sociāla fonda (turpmāk – „ESF”) misija uzdevumi saistībā ar Līguma 146. pantā norādītajiem noteiktajiem uzdevumiem un dalībvalstu un Kopiena s darbu nolūkā izstrādāt koordinētu nodarbinātības stratēģiju. Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu[10] būtu jāaizstāj.

6. Ir īpaši jāizklāsta noteikumi, kas attiecas uz tāda veida darbībām, kuras var finansēt no ESF saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu struktūrfondiem un Kohēzijas fondu].

7. ESF jāstiprina ekonomiska un sociāla kohēzija, pilnveidojot darba iespējas tādu uzdevumu kontekstā, kuri tam uzticēti ar Līguma 146. un 159. pantu, saskaņā ar noteikumiem Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu] .

8. Šī pieeja ir arvien nozīmīgāka, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanās un ekonomikas globalizācijas fenomena izraisītās problēmas. Šajā sakarā jāatzīst Eiropas sociālā modeļa un tā modernizācijas nozīmība.

9. Saskaņā ar Līguma 99. un 128. pantu, kā arī lai pārorientētu Lisabonas stratēģiju par labu izaugsmei un nodarbinātībai, Padome ir pieņēmusi integrētu vadlīniju paketi, ko veido Vispārējās ekonomikas politikas vadlīnijas un nodarbinātības pamatnostādnes; pēdējās no minētajām izklāstīti nodarbinātības mērķi, prioritātes un uzdevumi. Šajā sakarā Eiropadome [2005. gada 22. un 23. martā] aicināja mobilizēt visus attiecīgos valstu un Kopienas resursus, tostarp, kohēzijas politiku.

10. Jauna pieredze ir gūta no Kopienas iniciatīvas programmas, kas pazīstama kā EQUAL , galvenokārt attiecībā uz vietēja, reģionāla, valsts un Eiropas līmeņa rīcību. Šī pieredze būtu jāņem vērā visā Eiropas Sociālā fonda atbalstā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mērķgrupu līdzdalībai, politikas jautājumu identificēšanai un pēc tam to iekļaušanai visos līmeņos, novatoriskiem paņēmieniem un eksperimentu metodēm, starpvalstu sadarbības metodikai, pasākumiem nolūkā aptvert no darba tirgus atstumtas iedzīvotāju grupas, sociālo jautājumu ietekmei uz iekšējo tirgu, kā arī nevalstisku organizāciju vadītu projektu pieejamībai un šo projektu vadībai.

(3)(7) ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas cieši saistīta ar Eiropas nodarbinātības stratēģijā noteiktajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, un Kopienas vienotajiem mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, nediskrimināciju, vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu , kā arī izglītību un apmācību. Šajā sakarā jāņem vērā darba programma „Izglītība un apmācība 2010”, kuras pamatā ir visaptverošas un saskaņotas mūžizglītības stratēģijas un kas skar mūžizglītības koncepciju gan darba vietā, gan ārpus tās, īpašu uzmanību pievēršot sākotnējai apmācībai . Turklāt ESF labāk jā veicina Lisabonas Eiropadomē un Gēteborgas Eiropadomē izvirzīto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, lai izveidotu nosacījumus, kas dotu iespēju sasniegt augstāku produktivitātes un konkurētspējas līmeni, panākt plašāku sociālo kohēziju un radīt labākas darba vietas.

(8) ESF arī jārīkojas preventīvi, risinot Kopienas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju demogrāfisko izmaiņu attiecīgos aspektus un sekas, jo īpaši nodrošinot profesionālo apmācību mūža garumā.

(4)(9) Lai labāk paredzētu un vadītu pārmaiņas saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, ESF, sniedzot atbalstu, jo īpaši uzmanība būtu jāpievērš tam, lai paaugstinātu darba ņēmēju, un uzņēmumu , un uzņēmēju spēju piemēroties pārmaiņām, ko rada globalizācija un uzņēmējdarbības pārstrukturēšana; ESF jātiecas paaugstināt darba ņēmēju kvalifikāciju, veicināt ekonomiski neaktīvu personu atkārtotu iesaistīšanos darba tirgū, radīt labākus darba apstākļus, veikt tādus visaptverošus pasākumus kā pārkvalificēšana un individuāla konsultēšana personas kvalifikācijai piemērotas karjeras jautājumos, lai izvairītos no atlaišanas gadījumiem, kas noved pie ilgstoša bezdarba , vairot darba iespējas un līdzdalību darba tirgū nolūkā sasniegt pilnīgu nodarbinātību , nostiprināt tādu personu sociāl o integrēšanu, kas nāk no nelabvēlīgajām grupām, kā arī šo personu darba iespējas , izskaust Līguma 13. pantā uzskaitītos diskriminācijas veidus , un veicināt partnerības reformai.

(5)(10) Papildus šīm prioritātēm vismazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs saskaņā ar „Kkonverģences” mērķi un nolūkā palielināt ekonomisko izaugsmi, darba iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī darba kvalitāti un ražīgumu, ir jāpaplašina un jāizmanto investīcijas cilvēku kapitālā, kā arī jāpilnveido institucionālā, administratīvā un tiesu darbspēja, jo īpaši, lai sagatavotu un ieviestu reformas un piemērotu tiesību aktu kopumu Kopienas tiesību aktus .

(11) Šo prioritāšu diapazonā ESF intervences izvēlei jābūt elastīgai, lai katrā dalībvalstī risinātu īpašās problēmas, un, ESF finansējot prioritāro darbību veidus, jāpieļauj elastība, bez kuras nav rodams risinājums attiecīgajām problēmām.

(6)(12) Novatorisku darbību un starpvalstu sadarbības veicināšana kā pamatdimensija ir būtu jāintegrē kas būtu jaintegrē ESF darbības jomā gan attiecībā uz „Konverģences” mērķi, gan „Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķi. Novatoriskas idejas ir jāveicina un jāīsteno saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas pamatnostādnēm un ieteikumiem un Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā.

(7)(13) Ir jānodrošina ESF rīcības saskanība ar Eiropas nodarbinātības stratēģijā paredzētajām politikām, un ESF atbalsts ir jākoncentrē uz pamatnostādnēm un ieteikumiem nodarbinātības jomā, kā arī uz nacionālajām reformu programmām un Kopienas mērķiem, un dalībvalstu nacionālajiem rīcības plāniem sociālās integrācijas jomā . ESF arī jātiecas sasniegt sinerģijas ar citu fondu atbalstu, kas vērsts uz ilgtspējīgu attīstību vietējā, reģionu un valsts līmenī. Turklāt ESF atbalsts ir īpaši svarīgs, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sociālo integrāciju un izglītību, un apmācību .

(8)(14) Iedarbīgas un efektīvas ESF atbalstītās rīcības īstenošanas pamatā ir laba pārvaldība un partnerība attiecīgo teritoriālo un sociāli ekonomisko dalībnieku un jo īpaši sociālo partneru un citu ieinteresēto personu vidū, tostarp, tādu personu vidū, kuras darbojas reģionālajā un vietējā līmenī.

(9)(15) Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, lai ESF finansēto prioritāšu īstenošana atbilstoši konverģences un reģionālās konkurētspējas, un nodarbinātības mērķiem dotu ieguldījumu līdztiesības veicināšanā un vīriešu un sieviešu nevienlīdzības likvidēšanā ; izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanā jābūt līdz ar īpašu darbību nolūkā uzlabot darba iespējas un palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un panākumus darba tirgū. Tam jāsekmē arī tas, ka tiek veicināta līdztiesība un izskausta diskriminācija, ar ko jo īpaši saskaras nelabvēlīgās grupas, tostarp cilvēki ar īpašām vajadzībām, migranti un mazākumtautības .

(10)(16)ESF jāatbalsta arī tehniskā palīdzība, pievēršot īpašu uzmanību savstarpējas izglītošanās veicināšanai, izmantojot pieredzes apmaiņu as , labas prakses izplatīšanu nodošanu un starpvalstu un starpreģionu sadarbību , un izceļot tādējādi sekmējot ESF ieguldījumu Kopienas politikas mērķu un prioritāšu noteikšanā attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju, un sociālās atstumtības un diskriminācijas izkaušanu .

(11)(17)Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par Eiropas Reģionālo attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu struktūrfondiem un Kohēzijas fondu], noteikts, ka izdevumu atbilstīgums jādefinē valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, attiecībā uz kuriem nosakāmi īpaši noteikumi. Tāpēc ir jānosaka izņēmumi attiecībā uz ESF.

(18) Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu [11] būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda („ESF”) uzdevumus un palīdzības apjomu attiecībā uz „Konverģences” un „Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. […] 3. pantā, un atbalstam atbilstīgo izdevumu veidus.

2. pants

Misija Uzdevumi

11. ESF sekmē Kopienas prioritātes attiecībā uz ekonomiskas un sociālās kohēzijas stiprinā šanu , augstu nodarbinātības līmeni un kvalitatīvām un kvantitatīvām izmaiņām nodarbinātībā, uzlabojot nodarbinātības iespējas. To veic , atbalstot dalībvalstu politikas, kuru mērķis ir sasniegt pilnīgu nodarbinātību, uzlabot darba kvalitāti un ražīgumu un veicināt sociālo integrāciju, tostarp darba iespējas personām no nelabvēlīgām grupām , un mazināt nodarbinātības atšķirības valsts , reģionālajā un vietējā līmenī .

ESF jo īpaši atbalsta rīcību, kas atbilst pamatnostādnēm un ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju.

12. Veicot 1. punktā minētos uzdevumus, ESF atbalsta Kopienas prioritātes attiecībā uz vajadzību nostiprināt sociālu kohēziju, stiprināt konkurētspēju un veicināt videi labvēlīgu ekonomikas izaugsmi.

To veicot , ESF jo īpaši ņem vērā Kopienas attiecīgās prioritātes un mērķus tādās jomās kā socialā iekļaušana izglītība un apmācība , ekonomiski neaktīvu personu augoša līdzdalība darba tirgū, sociālās atstumtības, galvenokārt, nelabvēlīgo grupu atstumtības izskaušana , kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija .

3. pants

Palīdzības joma

13. Saskaņā ar „Kkonverģences” un „Rreģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķiem ESF atbalsta darbības atbilstoši šādām prioritātēm:

14. palielināt darba ņēmēju , un uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spēju, lai pilnveidotu ekonomisko pārmaiņu paredzēšanu un to pozitīvu vadību , jo īpaši veicinot:

(i) mūžizglītību un lielākus uzņēmumu ieguldījumus cilvēkresursos, galvenokārt, MVU un darba ņēmējos, pilnveidojot un ieviešot mūžizglītības sistēmas un stratēģijas , tostarp stažēšanos , kas nodrošinātu labākas apmācības iespējas , jo īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecāku darba ņēmēju iespējas, caurskatāmību kvalifikācijas un zināšanu pilnveidošanu , informācijas un komunikāciju tehnoloģiju („IKT”) izplatīšanu, e-mācības un vadības prasmes, kā arī darījumdarbības veicināšanu , un jauninājumus un uzņēmumu dibināšanu ;

(ii) ekonomisko pārmaiņu paredzēšanu un pozitīva pārvaldību, it sevišķi novatorisku un ražīgāku darba organizācijas metožu ieviešanu un izplatīšanu, tostarp labāku drošību un veselību darbā , identificējot nākotnē sagaidāmās prasības nodarbinātības un profesionālo iemaņu jomā, veidojot specifiskus nodarbinātības, apmācības, kā arī atbalsta dienestus par labu darba ņēmēju iem pārkvalificēšanai uzņēmuma vai nozares pārstrukturēšanas kontekstā;

15. veicināt darba iespējas un darba meklētāju un ekonomiski neaktīvu personu ilgtspējīgu integrēšanu darba tirgū , novēršot bezdarbu, jo īpaši ilgstošu un jauniešu bezdarbu, veicināt personu aktīvu novecošanu un ilgāku darba dzīvi, un arvien lielāku sieviešu un migrantu līdzdalību darba tirgū, jo īpaši sekmējot:

(i) darba tirgus institūciju, jo īpaši nodarbinātības dienestu un citu attiecīgu iniciatīvu modernizēšanu un pilnveidošanu Kopienas un dalībvalstu pilnīgas nodarbinātības stratēģijas kontekstā ;

(ii) aktīvu un profilaktisku pasākumu īstenošanu, nodrošinot savlaicīgu vajadzību apzināšanu, izveidojot individuālus rīcības plānus , un sniedzot individuālu atbalstu, veicot darba meklēšanu , un nodrošinot mobilitāti, pašnodarbinātību un uzņēmumu, tostarp kooperatīvo uzņēmumu dibināšanu, stimulēšanu, lai veicinātu dalību darba tirgū, elastīgus mehānismus, lai gados vecāki darba ņēmēji ilgāku laikposmu būtu nodarbināti, un pasākumus, lai saglabātu darba un privātās dzīves līdzsvaru, piemēram, veicinot bērnu un apgādājamo personu aprūpes iespējas;

(iii) integrētu pieeju un konkrētu rīcību, lai pilnveidotu darba iespējas un palielinātu sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un panākumus darba tirgū , lai samazinātu un lai tajā likvidētu tiešu vai netiešu segregāciju dzimumu dēļ, cita starpā , tostarp faktiski izskaužot galvenos iemeslus atšķirīgai darba samaksai atkarībā no dzimuma , un lai saskaņotu darba un provato dzīvi, veicinot bernu un apgādajamo personu aprūpi ;

(iv) īpašu rīcību, lai stiprinātu palielinātu migrant u sociālo integrāciju līdzdalību darba tirgū, tādējādi stiprinot šo personu sociālo integrāciju , lai veicinātu darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti , kā arī pārrobežu darba tirgus integrāciju , tostarp sekmējot profesionālo orientāciju un valodu mācīšanu, un kompetenču un ārzemēs iegūto prasmju atzīšanu;

16. nostiprināt nelabvēlīgu personu sociālo integrēšanos, lai šīs personas ilgstspējīgi integrētu darba tirgū , kā arī izskaustu visa veida diskrimināciju darba tirgū, jo īpaši sekmējot:

(i) veidus, kā integrēt un atkārtoti integrēt darba tirgū personas no tādām nelabvēlīgām grupām kā , cilvēki, kas ir sociāli atstumti, personas, kas agri pametušas skolu, mazāktautību pārstāvji, un personas ar īpašām vajadzībām, un personas, kas aprūpē apgādājamos , īstenojot nodarbinātības pasākumus, arī sociālās ekonomikas jomā, nodrošinot arodizglītības un apmācības iespējas un sabalansējot tādus pasākumus un attiecīgo sociālo atbalstu , sabiedriskos un aprūpes pakalpojumus, kuri vairo darba iespējas ;

(ii) darba vietā esošās daudzveidības pieņemšanu un cīņu pret diskriminācij u as izskau šanu , gūstot darba iespējas un panākumus darba tirgū, ko, cita starpā, var sasniegt , ceļot darba ņēmēju pašapziņu un iesaistot vietējās pašvaldības un uzņēmumus, un vietējo nodarbinātības iniciatīvu veicināšanu ;

17. uzlabot cilvēkkapitālu, jo īpaši veicinot :

(i) izglītības un apmācības sistēmu reformu izstrādi un ieviešanu, lai pilnveidotu nodarbinātību, uzlabotu darba tirgus apstākļu saistību ar sākotnējo un arodizglītību, un arodapmācību un pastāvīgu mācībspēku prasmju papildināšanu, lai ekonomika būtu balstīta uz zināšanām ;

(ii) visaptverošus pasākumus augstākās izglītības iestāžu, pētniecības un tehnoloģiju centru un uzņēmumu vidū ;

(d) (e) mobilizēt attiecīgās personas par labu reformām nodarbinātības un integrācijas jomās, jo īpaši veicinot uzņēmumu dibināšanu un turpmāko izaugsmi un partnerību pilnveidošanu , un nolīgumu un iniciatīvu īstenojumu , valsts, reģionālajā, un vietējā un starpvalstu līmenī iesaistot tādas ieinteresētās personas kā sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas .

18. Saskaņā ar „Konverģences” mērķi ESF atbalsta darbības atbilstoši šādām prioritātēm:

19. paplašināt un pilnveidot ieguldījumus cilvēkkapitālā, jo īpaši veicinot:

(i) izglītības un apmācības sistēmu reformu izstrādi un ieviešanu, galvenokārt, lai vairotu personu atsaucīgumu pret uz zināšanām balstītas sabiedrības vajadzībām un mūžizglītību, uzlabojot sakumizglītības atbilstību darba tirgum un apmācību, un pastavīgu skolotaju un cita personāla prasmju atjaunināšanu ;

(ii) arvien lielāku līdzdalību izglītībā un apmācībā visā dzīves garumā, tostarp veicot pasākumus, kas paredzēti tam, lai būtiski pazeminātu samazinātu agri skolu pametušu personu skaitu, un segregāciju , un uzlabojot pieeju sākotnējai , profesionālajai un augstākajai izglītībai un apmācībai , kā arī nostiprinot tās kvalitāti ;

(iii) cilvēkresursu attīstību pētniecības un inovāciju jomā, sevišķi zinātnes darbinieku pēcdiploma studiju un zinātnes darbinieku apmācību veidā un attiecīgo sadarbības pasākumu veicināšana starp universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem ;

20. reformu izmantošanas , un labas pārvaldības un labāka regulējuma nolūkā stiprināt institucionālo darbspēju un valsts iestāžu un sabiedrisko dienestu efektivitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un vajadzības gadījumā sociālo partneru un nevalstisko organizāciju efektivitāti, īpaši ekonomikas, nodarbinātības, sociālajā, vides un tiesību jomā, īpaši veicinot:

(i) mehānismus, lai uzlabotu politiku un programmu izstrādi, uzraudzību un izvērtēšanu, izmantojot pētījumus, statistiku un kompetenci speciālistu padomus , kā arī atbalstot koordināciju dienestu starpā un dialogu starp attiecīgajām sabiedriskajām un privātajām organizācijām;

(ii) darījumspējas paaugstināšanu attiecīgajās jomās , tostarp tiesību aktu piemērošanas jomā, kompetences palielināšanu politiku un programmu īstenošanā, sevišķi vadošā personāla un darbinieku pastāvīgas apmācības un īpaša atbalsta veidā galvenajiem pakalpojumiem, inspekcijām, sociāli ekonomiskajiem dalībniekiem, tostarp sociālajiem partneriem, attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām un reprezentatīvajām profesionālajām organizācijām .

21. ESF var atbalstīt 3. panta 2. punktā izklāstītos pasākumus visā to dalībvalstu teritorijā, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda, kā noteikts 5. panta 3. punktā Regulā Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu].

22. Īstenojot 1. un 2. punktā noteiktos mērķus un prioritātes, ESF atbalsta novatorisku pasākumu veicināšanu un integrētu pieeju dalībvalstīs , kā arī starpvalstu un starpreģionu sadarbību jo īpaši informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņas veidā, un izstrādājot papildu pieejas un koordinētu vai kopīgu rīcību.

23. Īstenojot 2 1 . panta c) apakšpunkta i) ievilkumā minēto sociālās integrācijas prioritāti, ESF Regulas (EK) Nr.°[…] [ERAF] darbības jomā paredzēto pasākumu finansējums var būt ne vairāk kā 10 % no attiecīgās prioritātes jomas finansējuma.

4. pants

Saskanība un koncentrācija

24. Dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka ESF atbalstītā rīcība ir savienojama ar pasākumiem, kas uzsākti atbilstīgi Eiropas nodarbinātības stratēģijai , un ir to pamatā veicina tos . Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka rīcība, kas izklāstīta valsts stratēģiskajā pamatprogrammā attiecīgajā nacionālajā stratēģijā un darbības programmā, veicina tādu stratēģisko mērķu, prioritāšu un uzdevumu izpildi, kas iekļauti katras dalībvalsts nacionālajās reformu programmās un nacionālajos sociālās integrācijas rīcības plānos. Dalībvalstis arī koncentrē atbalstu, jo īpaši ja ESF var dot ieguldījumu politikas jomās , īstenojot attiecīgos nodarbinātības ieteikumus saskaņā ar Līguma 128. panta 4. punktu un attiecīgos ar nodarbinātību saistītos Kopienas mērķus sociālās integrācijas, izglītības un apmācības jomā.

25. Darbības programmās resursi jāvirza uz vissvarīgākajām vajadzībām un jākoncentrē uz tādām politikas jomām, kurās ESF atbalsts var ievērojami veicināt programmas mērķu sasniegšanu. Lai palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmās attiecīgā gadījumā īpaši jārēķinās ar tādiem reģioniem un apgabaliem, kuri saskaras ar vislielākajam problēmām, piemēram tostarp , pilsētas graustu rajoni , saimnieciska pagrimuma lauku apvidi un zvejniecības rajoni , no zvejniecības atkarīgi rajoni, un tādas teritorijas, ko īpaši nelabvēlīgi ietekmē darījumdarbības pārvietošana.

26. Dalībvalstu gada pārskatu attiecīgie faktori, kas minēti 1966. pantā Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par struktūrfondu Eiropas Reģionalās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu] attiecīgi jāintegrē atbilstošajos nacionālajos rīcības plānos nodarbinātības veicināšanai un nacionālajos rīcības plānos sociālās integrācijas jomā.

27. Kvantificētie mērķi un rādītāji, kas izvēlēti, lai uzraudzītu to, kā tiek īstenota attiecīgā N acionālās s tratēģijas pamatprogramma, kas noteikta 18. pantā Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par struktūrfondiem Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu], ir tie, ko izmanto Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanā un saistībā ar Kopienas attiecīgajiem pieņemtajiem mērķiem sociālās integrācijas, nediskriminācijas , izglītības un apmācības jomā, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā . Darbības programmu uzraudzības rādītājiem jābūt saskanīgiem ar šo noteikto mērķu kopumu.

28. Saistībā ar ESF rīcību veiktie novērtējumi arī jāaplūko attiecas uz ESF ieguldījumu Eiropas nodarbinātības stratēģijas un Kopienas mērķu īstenošanā attiecīgajās dalībvalstīs sociālās integrācijas, nediskriminācijas , un izglītības un apmācības, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanas jomās.

5. pants

Laba pārvaldība un partnerība

29. ESF veicina labu pārvaldību un partnerību. Tā atbalstam jābūt veidotam un īstenotam attiecīgajā teritoriālajā līmenī, jo īpašu uzmanību vēršot uz reģionālo un vietējo līmeni saskaņā ar institucionālo kārtību, kas raksturīga katrai dalībvalstij.

30. Dalībvalstis un katras darbības programmas vadošā iestāde attiecīgajā teritoriālajā līmenī nodrošina sociālo partneru iesaistīšanu un atbilstošas iespējas , un ieinteresēto nevalstisko organizāciju līdzdalību, kā arī pienācīgu apspriešanos ar tām ESF atbalsta sagatavošanā , programmu izstrādē īstenošanā un uzraudzībā.

31. Katras darbības programmas vadošās iestādes veicina sociālo partneru pienācīgu līdzdalību pasākumos un iespējas šīs regulas 2 3 . panta nozīmē.

Saskaņā ar „Konverģences” mērķi vismaz 2 % ESF līdzekļu jāpiešķir. lai paaugstinātu darījumspēju un īstenotu pasākumus, ko kopīgi veic sociālie partneri jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju un uzņēmumu piemērošanās spēju, kas minēta 2 3 . panta 1. punkta a) apakšpunktā.

32. Katras darbības programmas vadošā iestāde veicina nevalstisko organizāciju līdzdalību un pienācīgas iespējas finansētajos pasākumos un to līdzdalību tajos , jo īpaši tādās jomās, kas skar sociālo integrāciju, sieviešu un vīriešu un sieviešu līdztiesību.

33. Ja īstenošanas pienākumu deleģē, programmā paredzēto atbalstu var atļaut globālu piešķīrumu veidā.

6. pants

Dzimumu līdztiesība un vienādas iespējas

Dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, lai darbības programmās būtu iekļauts apraksts par to, kā tiek veicinātas dzimumu līdztiesība un vienādas iespējas, sagatavojot , īstenojot, un uzraugot, tostarp jebkurus īpašus rādītājus, un novērtējot šīs programmas . Dalībvalstis veicina sieviešu un vīriešu proporcionālu līdzdalību darbības programmu pārvaldībā un īstenošanā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

7. pants

Inovācija

Katrā darbības programmā dalībvalstis un vadošās iestādes īpašu uzmanību pievērš novatorisku pasākumu veicināšanai un integrētai pieejai. Apspriedusies ar uzraudzības komiteju, kas minēta 47 62. pantā Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārējos noteikumus par struktūrfondiem Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu], vadošā iestāde izvēlas tādu inovāciju tematisko loku, kuras finansē partnerības kontekstā , kā arī nosaka to īstenošanai atbilstošo a s vajadzības pasākumus .

8. pants

Starpvalstu sadarbība

34. Dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka starpvalstu un starpreģionu sadarbības pasākumu programmas izstrāde veido īpašu proritāšu asi darbības programmā vai īpašu darbības programmu.

35. Dalībvalstis nodrošina, lai fonda ESF rīcība un atbalstāmie pasākumi, jo īpaši izglītības un apmācības jomā, būtu saskanīgi ar citām starpvalstu Kopienas starpvalstu programmām un savstarpēji papildinoši, no panāk, izvēloties piemērotus koordinēšanas mehānismus, lai optimāli izmantotu Kopienas resursus izglītības atbalstam un mūžizglītībai.

9. pants

Tehniskā palīdzība

Komisija jo īpaši veicina pieredzes apmaiņu, pasākumus darba ņēmēju pašapziņas celšanai, seminārus, sadarbības tīkla veidošanu un līdzīgas pieredzes nozīmīguma izvērtēšanu, kas kalpo , lai noteiktu un izplatītu labu praksi, un veicinātu savstarpēju mācīšanos, starpvalstu un starpreģionu sadarbību nolūkā sekmējot ESF politikas dimensiju un ieguldījumu Kopienas mērķu sasniegšanā attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju.

10. pants

Gada un gala Progresa un izpildes ziņojumi

Progresa ziņojumos un izpildes ziņojumos, kas minēti 49 66 . pantā Regulā (EK) Nr. […], [ar ko nosaka vispārīgos noteikumus par struktūrfondu Eiropas Reģionālās attīstības fondu , Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu], iekļauj apkopotu informāciju par šādu pasākumu īstenošanu:

(a) integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, kā arī jebkuru citu ar dzimumu jautājumu saistītu rīcību integrēšana;

(b) rīcība, kas stiprina palielina migrant u sociālo integrāciju un nodarbinātību līdzdalību darba tirgū un tādējādi stiprina šo personu sociālo integrāciju ;

(c) rīcība, kas stiprina palielina mazāktautīb u pārstāvju sociālo integrāciju un nodarbinātību līdzdalību darba tirgū, lai šīs personas ilgtspējīgi integrētu darba tirgū ;

(d) rīcība, lai stiprinātu citu nelabvēlīgu grupu sociālo integrēšanu darba tirgū un sociālo integrāciju, tostarp palielinātu iespējas personām ar īpašām vajadzībām ;

(d)( e) novatoriski pasākumi, tostarp izvēlēto novatorisko tematu loka pamatojums, rezultātu atspoguļošana un izplatīšana, kā arī integrēta pieeja;

(e)( f) starpvalstu un starpreģionu sadarbības pasākumi.

11. pants

Tiesības uz atbalstu

36. Saskaņā ar Valsts iepirkuma noteikumiem ESF paredz finansējumu izdevumiem publiskajā sektorā neatlīdzināmu individuālu vai vispārēju piešķīrumu, atgūstamu dotāciju, aizdevumu procentu samazinājuma un mikrokredītu un atklātu konkursu veidā pirktiem pakalpojumiem un precēm.

37. Šādu izdevumu sakarā nav tiesību pretendēt uz ESF atbalstu:

38. atmaksājams PVN;

39. parāda procenti;

40. infrastruktūras, amortizējamas kustāmās mantas, uz ko attiecināms nolietojums , nekustāmā īpašuma un zemes pirkumi.

41. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Regulas (EK) Nr. [...] [par ERAF] 6 7 . pantā izklāstītos noteikumus, kas regulē tiesības pretendēt uz atbalstu, piemēro tādiem pasākumiem, kurus līdzfinansē ESF un uz kuriem attiecināma [Regulas par ERAF] [2.] panta darbības joma.

42. Atkāpjoties no valsts tiesību normām, izdevumi, kas deklarēti ESF līdzfinansētajās darbības programmās, var ietvert šādus maksājumus:

43. pabalsti vai darba algas, ko ir izmaksājusi trešā puse, lai gūtu labumu no programmas dalībniekiem, un par ko tā saņēmējam sniegusi apstiprinājumu, ar nosacījumu, ka saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem šīs izmaksas veido valsts publiskā sektora līdzfinansējumu attiecīgajai darbībai;

44. netiešās ekspluatācijas izmaksas, kas uz vienotas likmes pamata noteiktas līdz 20 % no tiešo izmaksu apjoma, kas deklarēts atbilstīgi šīs darbības veidam, kontekstam, kādā to īsteno, un veikšanas vietai.

12. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē tādu pasākumu pastāvīgu īstenošanu, ne arī grozīšanu, tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kurus apstiprinājusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu ( E EK) Nr. 1784/99, kas piemērota pirms 2007. gada 1. janvāra.

Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1784/9499, paliek spēkā.

13. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1784/99 atceļ no 2007. gada 1. janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1784/99 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu.

14. pants

Pārskatīšanas klauzula

Saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru Eiropas Parlaments un Padome vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata šo regulu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] KOM (2004) 493 galīgais.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.

[11] OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.