[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 5.10.2005 COM(2005) 467 galīgā redakcija 2005/0203 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) (iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 1202} PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | 110 | Priekšlikuma pamatojums Starpkultūru dialogs ir cieši saistīts ar Eiropas veidošanas pamatmērķiem, īpaši Eiropas tautu tuvināšanu. Šī Eiropas Savienības mērķa īstenošanai nepieciešams, lai dialogu brīvprātīgi atzītu par prioritāti, lai tādējādi aicinātu Eiropas pilsoņus un visus, kas dzīvo Eiropas Savienībā, pilnīgi apzināt mūsu atšķirības, kuras bagātina aizvien daudzveidīgāka īstenība, kā arī globalizācijas izraisītās izmaiņas un ieguldījumi. Turklāt starpkultūru dialogs ir instruments, kas varētu atvieglot Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgu prioritāšu sērijas īstenošanu. Eiropas gads, kas veltīts starpkultūru dialogam, ir vienreizējs rīks izpratnes veicināšanai, lai nostiprinātu šo prioritāti un iesaistītu pilsoņus. | 120 | Vispārējais konteksts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tai izvirza mērķi veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam. Šī mērķa īstenošana lielā mērā ir atkarīga no starpkultūru dialoga. Turklāt apvienotais efekts, ko rada Eiropas Savienības sekojošu paplašināšanos, vienotā tirgus radītais mobilitātes pieaugums, jaunas un vecas migrācijas plūsmas, plašāka apmaiņa ar pārējām pasaules valstīm caur tirdzniecību, izglītību, izklaidi un globalizāciju kopumā, palielina mijiedarbību starp Eiropas pilsoņiem un visiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, un Eiropas, kā arī citu valstu dažādām kultūrām, valodām, etniskām grupām un reliģijām. Tādēļ Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā, jāiegūst zināšanas, kvalifikācija un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Eiropas projekta pamatā prioritāte tiek dota pastiprinātam un strukturētākam starpkultūru dialogam, lai saskaņā ar Komisijas atbalstīto jauno pieeju dialogam iesaistītu Eiropas pilsoņus un visus, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešus. Starpkultūru dialogs šķiet ir vislabākais veids kā pilsoņiem apgūt mūsu sabiedrības sarežģīto īstenību un mudinātu to rīkoties. Šajā ziņā ir svarīgi cilvēkus, kas dzīvo Eiropas Savienībā, iedvesmot aktīvi meklēt kontaktus ar citām kultūrām, vai tas būtu pašmājās vai ārzemēs un tādējādi veicināt toleranci un savstarpējo cieņu, kas ir starpkultūru dialoga priekšnosacījumi. Starpkultūru dialogs tādējādi veicina vairāku Eiropas Savienības stratēģisku prioritāšu īstenošanu, jo īpaši: respektējot un veicinot Eiropas kultūru daudzveidību, kā arī veicinot Eiropas pilsonību, kas ir aktīva un atvērta pasaulei un sakņojas Eiropas Savienības kopīgajās vērtībās, ietverot atjaunoto Lisabonas stratēģiju, kuras uz zināšanām balstītai ekonomikai ir nepieciešami cilvēki, kas ir spējīgi piemēroties izmaiņām un efektīvi izmantot visus iespējamos jauninājumu avotus, lai tādējādi paaugstinātu labklājību, atbalstot saistības, ko Savienība ir uzņēmusies ceļā uz solidaritāti, sociālo taisnīgumu un pastiprinātu kohēziju, respektējot Eiropas Savienības kopīgās vērtības, ļaujot Eiropai savu balsi darīt dzirdamu pasaulē un veidot produktīvas partnerattiecības ar kaimiņvalstīm, tādējādi paplašinot stabilitātes un demokrātijas telpu ārpus Savienības robežām, un līdz ar to ietekmējot Eiropas pilsoņu un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, labklājību un drošību. Tādēļ Komisija piedāvā, lai 2008. gads tiktu pasludināts par starpkultūru dialoga gadu. | 139 | Spēkā esošie noteikumi jomā, uz kuru attiecas šis priekšlikums Jomā, uz kuru attiecas šis starpkultūru dialoga kā tāda priekšlikums, spēkā esoši noteikumi nepastāv, taču ir daudz projektu, kurus finansē dažādas Kopienas programmas un kas tieši vai netieši veicina šā dialoga attīstību. | 140 | Atbilstība citām politikām un Savienības mērķiem Eiropas starpkultūru dialoga gads, kuru ierosina pasludināt 2008. gadā, uzsvērs un konkretizēs vairākus Eiropas Savienības pamatprincipus: Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tai izvirza mērķi veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam. Turklāt tas nosaka, ka „rīkojoties saskaņā ar citiem šā Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūras daudzveidību”, saskaņā ar Savienības pamattiesību hartas preambulu „Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām - cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti; tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību […]. Savienība veicina šo kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaikus respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti.” Eiropas starpkultūru dialoga gads veicinās vairāku Eiropas Savienības stratēģisku prioritāšu īstenošanu, īpaši attiecībā uz atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī attiecībā uz saistībām, ko Eiropas Savienība ir uzņēmusies ceļā uz solidaritāti, sociālo taisnīgumu un pastiprinātu kohēziju. Šis Eiropas gads tāpat ļaus Eiropai savu balsi darīt dzirdamu pasaulē, tādējādi paplašinot stabilitātes un demokrātijas telpu ārpus Savienības robežām. Visbeidzot starpkultūru dialogs iekļaujas Komisijas atbalstītajā jaunajā pieejā dialogam un saziņai, veicinot dialogu ar Eiropas pilsoņiem un visiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā. Vispārējā starpkultūru dialoga tematika attiecas uz nozīmīgu skaitu Kopienas rīcību, kurām ir atšķirīgi mērķi un mērķgrupas. Ir uzsāktas vai plānotas nozīmīgas iniciatīvas tādās jomās kā, piemēram, kultūra, mūžizglītība, jaunatne, pilsonība, cīņa pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, cīņa pret rasismu un ksenofobiju, patvēruma un imigrantu integrācijas politika, audiovizuālā un pētniecības politika. Ārējās attiecībās Kopiena ir uzsākusi lielu rīcību skaitu, kas nozīmīgā veidā veicina starpkultūru dialogu. Labs piemērs ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības, kas apvieno valstis, no kurām ES ieplūst nozīmīgs skaits imigrantu. Šīs partnerattiecības cita starpā iekļauj jauniešu apmaiņas programmu un divas starpkultūru dialoga programmas par mantojumu un audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Visredzamākais notikums bija 2005. gadā Aleksandrijā, Ēģiptē, izveidotais Annas Lindas (Anna Lindh) fonds starpkultūru dialogam. Eiropas gads dos iespēju 2008. gadā nostiprināt šo integrēto pieeju (mainstreaming) visās atbilstīgajās Kopienas programmās un rīcībās kopumā, lai šā gada laikā palielinātu to rīcības publiskumu un ietekmi. Tas veicinās daudzveidīgo Kopienas rīcību vienotu atspoguļojumu, kas veicina starpkultūru dialogu, tai pat laikā attīstot sinerģiju starp programmām. Tas tāpat ļaus dažādot rīcību, uzklausot Eiropas pilsoņus un visus, kas dzīvo Eiropas Savienībā, viņu dažādajās dzīves vietās un viņus iesaistot piemērotu dialoga formu meklējumos. Gada pasākumi tādējādi varēs balstīties uz konkrētu starpkultūru dialoga projektu kritisko masu dažādās nozarēs. Visi šie projekti (un tos atbalstošās programmas) iegūs papildu publiskumu, ko tiem dos Eiropas starpkultūru dialoga gads. Gada sagatavošana ir stingri jāsaskaņo ar Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem 2007. gadā[1] sagatavošanu un īstenošanu, lai palielinātu šo abu iniciatīvu sinerģiju un komplementariāti. Eiropas gads galvenokārt ir adresēts Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kandidātvalstis tiks cieši iesaistītas Eiropas gadā caur citām starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvām, kas tiks izvērstas attiecīgā sadarbībā un dialogā, īpaši Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogā. Tā kā Eiropas Savienībā starpkultūru dialogs pamatā ir saistīts ar mūsu pūlēm veicināt dialogu starp kultūrām un civilizācijām starptautiskā līmenī, tāpat ir svarīgi nodrošināt komplementaritāti starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un starpkultūru iniciatīvu ārējo aspektu kopuma veicināšanu, kas ir izvērsts gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) partnervalstīm. Vajadzētu cieši koordinēt arī jebkuru citu starpkultūru dialoga mērķiem atbilstošu sadarbības iniciatīvu ar trešām valstīm, īpaši ar jaunattīstības valstīm. | APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | 219 | Starpkultūru dialogs skar jautājumus, kas attiecas uz visām sabiedrības jomām. Tas nav raksturīgs ne kādai atsevišķu nozari, ne atsevišķus tā dalībniekus. Starpkultūru dialogam nav ne gatavas formulas, ne privileģētas jomas. Tas attiecas uz Eiropas pilsoņiem un visiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, un viņus ir jāaicina piedalīties šajā dialogā. Ņemot vērā to, ka nesen notikušas daudzas dažādas un svarīgas konsultācijas, īpaši sagatavojot programmas jaunās paaudzes izglītībā, kultūrā, jaunatnes un pilsonības jautājumos, nebija vajadzības uzsākt atsevišķas konsultācijas par Eiropas starpkultūru dialoga gadu. | Ekspertu atzinumi un to izmantošana | 229 | Ārējs atzinums nebija vajadzīgs. | 230 | Ietekmes novērtējums Turpmākās rīcības neveikšana: Eiropas Savienības politiskā prioritāte zaudēs savu redzamību un jo īpaši radīs alternatīvus izdevumus, ja, bez jau īstenotajiem īpašajiem un nozares pasākumiem, netiks veikti vēl papildu pasākumi. Tas traucēs vairākās nozarēs ieviestiem nozīmīgiem integrētās pieejas (mainstreaming) pasākumiem sasniegt kritisko masu un kopuma publiskumu. Ierobežos starpkultūru dialoga lauku, ietverot tikai nozares, kur pastāv attiecīgas programmas, un neļaus izmantot citas nozares, kā arī starpkultūru dialoga starpnozaru pieeju. Traucēs līdz šim uzsāktajiem pasākumiem nokļūt līdz iedzīvotājiem, kas nepieder noteiktai videi (piemēram, izglītības vide, universitāšu speciālisti, kultūras darbinieki utt.) un kam tie bieži vien ir paredzēti. Neveidos plašāku sadarbību, koordināciju un sinerģiju starp pasākumiem. Padarīs sarežģītāku plašas sabiedrības un Eiropas sabiedrības kopumā iesaistīšanos. Normatīvā rīcība: Līguma 151. pants izslēdz jebkuru „dalībvalstu normatīvo un tiesību aktu saskaņošanu”. Tāpēc ir jānoraida ikviens normatīvs instruments. Horizontālā pieeja vai integrētā pieeja (mainstreaming): šī pieeja daudzas jomās lielā mērā jau tiek īstenota, un tas ir jāturpina. Tomēr ar šo iespēju vien nepietiek, lai sasniegtu kritisko masu un pietiekošu publiskumu. Starpkultūru dialoga ietekme būs ierobežota, ietverot tikai nozares, kur pastāv attiecīgas programmas, un neļaus izmantot citas nozares, kā arī starpkultūru dialoga starpnozaru pieeju. Daudzgadu programma un/vai rīcības plāns: līdzšinējā pieredze ir pierādījusi, ka šīs iespējas izmantošana būtu priekšlaicīga. Pirmajā posmā ir svarīgi veikt pārbaudi uz vietas. Piemērota daudzgadu programma vai rīcības plāns varētu rasties no Eiropas gada pieredzes, bet to šajā posmā nevajadzētu plānot. Piedāvātais risinājums ir Eiropas gads, kas balstās uz trīs darbības virzieniem, kas ir koncentrēti novērtēšanas un saziņas laukā. Šie darbības virzieni balstās uz bagātību un daudzveidību daudzos konkrētos projektos, kas tiks īstenoti 2008. gadā ar Kopienas programmu un citu Kopienas pasākumu palīdzību. | 231 | Komisija ir uzsākusi ietekmes analīzi, kas iekļauta Komisijas likumdošanas un darba programmā, un ziņojums par to ir pieejams vietnē http://europa.eu.int/comm/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | 305 | Darbības mērķu kopsavilkums un piedāvātie pasākumi Eiropas starpkultūru dialoga gada vispārējie mērķi ir: veicināt starpkultūru dialogu kā līdzekli, kas palīdz Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi uzturas Eiropas Savienībā, iegūt zināšanas, kvalifikāciju un iemaņas, kuras ļauj apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļauj risināt vides radītās grūtības, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem sniedz šāda sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izpratni par tādas aktīvas[2] un atvērtas pasaulei Eiropas pilsonības attīstības svarīgumu, kas respektē kultūras daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības. Darbības īpašie mērķi palīdzēs: paaugstināt Kopienas programmu un rīcības kopuma, kas veicina starpkultūru dialogu, publiskumu un konsekvenci. Starpkultūru dialogs plaši izpaužas Kopienas politikās un instrumentos. Kopienas iniciatīvas šajā jomā ir rosinājušas daudzus konkrētus projektus, aptverot starpkultūru dialogu no dažādiem viedokļiem un dažādām sabiedrības daļām. Šīs iniciatīvas tāpat ir ļāvušas iesaistīt sabiedrību pilsoņu dzīves īstenībai piemērota dialoga formu meklējumos. Tomēr šajā jomā Kopienas kopējā ietekme un publiskums ir jānostiprina. Kopumā starpkultūru dialogu var skart katrā atbilstošā Kopienas programmā vai rīcībā, ja tās atbilst dialoga koncepcijai un tā pārvaldībai. Šā gada laikā tāpat vajadzētu ļaut vienkāršot atbilstīgās Kopienas rīcības atpazīšanu starpkultūru dialogu skarošo projektu izstrādātājiem, kā arī veidot sinerģiju starp šīm rīcībām. Gada pasākumi veicinās Kopienas darbības izmantošanu šajā jomā, un arī veicinās konsekvenci un efektivitāti. Akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā, veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir atrast līdzekļus, kas ļautu caur starpkultūru dialogu īstenot aktīvu un atvērtu pasaulei Eiropas pilsonību, kas respektē kultūras daudzveidību un ir balstīta uz Eiropas Savienības kopīgām vērtībām. Veicināt jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu, īpaši jauniešu vidū. Gadam vajadzētu īpaši uzsvērt tādu iniciatīvu veicināšanu un attīstību, kuras apvieno dažādas kopienas un dažādas sabiedrības daļas un kuras aptver starpkultūru dialogu no dažādām perspektīvām. Atbalstot šo starpnozaru sadarbību, Eiropas gads netieši veicinās labas prakses un pieredzes apmaiņu starp nozarēm attiecībā uz starpkultūru dialoga veicināšanu. Gadā ir paredzēti trīs veidu pasākumi, kuriem ir šādi darbības mērķi: Pasākumi Kopienas līmenī: informācijas kampaņa Eiropas gada mērķu popularizēšanai (tai skaitā tās atspoguļojums valsts līmenī), aptaujas un pētījumi Kopienas mērogā, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par Eiropas gada sagatavošanu, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību. Subsīdijas pasākumiem Kopienas līmenī: ierobežots skaits Eiropas mēroga simbolisku pasākumu, kuru mērķis ir veidot izpratni, īpaši jauniešu vidū, par Eiropas gada mērķiem, var saņemt Kopienas palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no kopējām izmaksām. Valsts mēroga pasākumu ar spēcīgu Eiropas dimensiju līdzfinansēšana: valsts līmeņa pasākumi var atbilst Kopienas atbalsta saņemšanas noteikumiem, nepārsniedzot 50 % no kopējām izmaksām. Kopiena varēs piešķirt nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas var apliecināt Komisijai, ka tās attiecīgās iniciatīvas īsteno vai īstenos 2008. gadā un ka tās veicinās Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanu. Trešās valstīs organizētās iniciatīvas Eiropas gada saistībā vai sadarbībā ar to, tāpat varēs saņemt Kopienas nefinansiālu atbalstu, nesaņemot gada finansējumu, un izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas gadu. | 310 | Juridiskais pamats EK 151. pants. | 320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes princips tiek piemērots, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. | Dalībvalstis pašas nevar pietiekamā mērā īstenot priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. | 321 | Starpkultūru dialoga veicināšanai ir nepieciešama daudzpusīgi un vairāku līmeņu pasākumi, jomās, kurās valsts iestādēm ir plaša kompetence (īpaši kultūras un izglītības politikā). Kopienai ir papildu loma, ciktāl tās darbībai, paliekot vērstai uz individuālu pilsoni, būs lielāks efekts Kopienas līmenī nevis valsts līmenī. Īstenībā rīcība tikai valsts līmenī varētu radīt risku starpkultūru dialoga ierobežošanai un pietiekami neņemt vērā Eiropas pilsonības dimensiju, kas ir saistīta ar šo dialogu. | Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ. | 324 | Īstenojot attiecīgās Kopienas programmas, kad vien iespējams tiks skarts starpkultūru dialogs. Starpkultūru dialoga integrētās pieejas (mainstreaming) palielināšana Kopienas programmās ļaus ne tikai iegūt Eiropas mēroga starpkultūru dialoga projektu un iniciatīvu kritisko masu, bet arī izveidot tīklu sēriju, lai iesaistītu plašu sabiedrību. | 325 | Eiropas gadi parasti tiek paredzēti, lai ļautu iesaistīt daudzveidīgu publiku un lai veicinātu izpratni par kādu noteiktu tēmu. Līdzdalības apjoms šajā ierobežotajā laika posmā var sekmēt Savienības politisko prioritāšu stiprināšanu. | 327 | Vēl bez šiem starpkultūru dialoga integrētās pieejas (mainstreaming) palielināšanas radītajiem efektiem Kopienas programmās, Eiropas starpkultūru dialoga gads koncentrēsies uz pasākumiem ar lielu Kopienas pievienoto vērtību, atstājot dalībvalstīm rūpes mobilizēt dalībniekus reģionālā un vietējā līmenī, atbilstoši viņu situācijai. | Proporcionalitātes princips | 331 | Tā kā Eiropas gads balstās uz Kopienas programmu atbalstītu projektu kritiskās masas, tā laikā var veikt nozīmīgus Kopienas izaugsmes pasākumus ar budžetu, kas tiek rēķināts EUR 10 miljonu apmērā. Gada radītajai dinamikai vajadzētu izraisīt papildu finansiālo mobilizāciju. Nefinansiālā atbalsta pasākumus var izmantot, lai palielinātu to pasākumu skaitu, kas izmanto Eiropas gada saziņas līdzekļus, un līdz ar to palielināt tā publiskumu. Gads nekādi neierobežo rīcību valsts līmenī, vienīgi dod Kopienas impulsu. Jāpiebilst, ka izvēlētie intervences līdzekļi ir vienkārši, un iestādēm, kuras īsteno Eiropas gada pasākumus, nerada nekādus neproporcionāla pārvaldījuma draudus. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šeit paredzētie pasākumi un to finansējums nepārsniedz mērķu izpildei nepieciešamo . | Instrumentu izvēle | 342 | Starpkultūru dialoga problēma neattiecas uz normatīvu rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums ir vispiemērotākais instruments, lai nodrošinātu tā atbilstošu īstenošanu. | IETEKME UZ BUDžETU | 401 | Gadam tiek paredzēts 10 milj. euro budžets. | 1. 2005/0203 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5], saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6], tā kā: (1) Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tai izvirza mērķi veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam. (2) Apvienotais efekts, ko rada Eiropas Savienības viena otrai sekojošās paplašināšanās, vienotā tirgus radītais mobilitātes pieaugums, jaunas un vecas migrācijas plūsmas, plašāka apmaiņa ar pārējām pasaules valstīm caur tirdzniecību, izglītību, izklaidi un globalizāciju kopumā, palielina mijiedarbību starp Eiropas pilsoņiem un visiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, un Eiropas, kā arī citu valstu dažādām kultūrām, valodām, etniskām grupām un reliģijām. (3) Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz dzīvo Eiropas Savienībā, jāiegūst zināšanas, kvalifikācija un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda dažāda un dinamiska sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. (4) Eiropas projekta pamatā starpkultūru dialogs šķiet ir vislabākais veids, kā apgūt mūsu sabiedrības sarežģīto īstenību un mudināt sabiedrību rīkoties. (5) Starpkultūru dialogs tādējādi veicina vairāku Eiropas Savienības stratēģisku prioritāšu īstenošanu, jo īpaši: - respektējot un veicinot Eiropas kultūru daudzveidību, kā arī veidojot aktīvu Eiropas pilsonību, kas sakņojas Eiropas Savienības kopīgajās vērtībās, - ietvert atjaunoto Lisabonas stratēģiju, kuras uz zināšanām balstītai ekonomikai ir nepieciešami cilvēki, kas ir spējīgi piemēroties izmaiņām un efektīvi izmantot visus iespējamos jauninājumu avotus, lai tādējādi paaugstinātu labklājību, - atbalstot saistības, ko Savienība ir uzņēmusies ceļā uz solidaritāti, sociālo taisnīgumu un pastiprinātu kohēziju, respektējot Eiropas Savienības kopīgās vērtības, - ļaujot Eiropai savu balsi darīt dzirdamu pasaulē un veidot produktīvas partnerattiecības ar kaimiņvalstīm, tādējādi paplašinot stabilitātes un demokrātijas telpu ārpus Savienības robežām, un līdz ar to ietekmējot Eiropas pilsoņu un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, labklājību un drošību, (6) Starpkultūru dialogs ir svarīga dimensija daudzās politikās un Kopienas instrumentos izglītības, jaunatnes, kultūras, pilsonības, sporta, cīņas pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, mūžizglītības, cīņas pret rasismu un ksenofobiju, patvēruma un imigrantu integrācijas, audiovizuālās un pētniecības politikas jomā. Tajā pat laikā tas ir pieaugošs faktors Eiropas Savienības ārējās attiecībās, īpaši attiecībā uz kandidātvalstīm, Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) partnervalstīm[7]. (7) Balstoties uz šīs daudzveidīgās Kopienas pieredzes un iniciatīvu bāzes, ir būtiski starpkultūru dialoga gaitā iesaistīt katru pilsoni un Eiropas sabiedrību tās kopumā. (8) Šā lēmuma nolūkiem jēdziens „aktīva Eiropas pilsonība” attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kā tas noteikts Eiropas Savienības Līguma 17. pantā, bet uz visiem cilvēkiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā. (9) Eiropas Savienības kopīgās vērtības definētas Eiropas Savienības Līguma 6. panta 1. punktā. (10) Ir svarīgi nodrošināt komplementariāti ar visu Kopienas, valsts, reģionu un vietējo rīcību kopumu, kuras ietver nozīmīgu starpkultūru dialoga dimensiju. Eiropas starpkultūru dialoga gadam vajadzētu ļaut palielināt to publiskumu un konsekvenci, veicinot jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu. (11) Tāpat svarīgi nodrošināt komplementaritāti starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un starpkultūru iniciatīvu ārējo aspektu kopuma veicināšanu, kas ir izvērstas gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību (EKP) politikas partnervalstīm. Komisijai jānodrošina komplementaritāte ar visām citām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, kuras atbilst Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem. Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Kandidātvalstis cieši jāiesaista Eiropas starpkultūru dialoga gadā pasākumos, izmantojot starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas, kas tiks izvērstas attiecīgā sadarbībā un dialogā, īpaši Eiropas Savienības un kandidātvalstu sabiedrības dialogā[8]. (13) Ar šo lēmumu visam rīcības laikam izveido finanšu shēmu, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai 1999. gada 6. maijā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju noslēgtā Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[9] 33. punkta nozīmē. (14) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Padomdevēja komiteju tādējādi uzskata par atbilstošu paredzētās rīcības veidam un apmēram. (15) Ņemot vērā to, ka dalībvalstis pašas paredzētās rīcības vispārējos mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt, jo īpaši tāpēc, ka ir nepieciešamas daudzpusējas attiecības un starptautiska apmaiņa Kopienas līmenī, un šos mērķus minētās rīcības dimensijas dēļ var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz nepieciešamo šo mērķu sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Priekšmets Pasludināt 2008. gadu par „Eiropas starpkultūru dialoga gadu”. 2. pants Mērķi 1. Eiropas starpkultūru dialoga gada vispārējie mērķi palīdzēs: - veicināt starpkultūru dialogu kā līdzekli, kas palīdz Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi uzturas Eiropas Savienībā, iegūt zināšanas, kvalifikāciju un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda daudzveidīga un dinamiska sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, - veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izpratni par tādas aktīvas un atvērtas pasaulei Eiropas pilsonības attīstības svarīgumu, kas respektē kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības. 2. Eiropas starpkultūru dialoga gada īpašie mērķi: - palielināt Kopienas programmu un rīcības kopuma, kas veicina starpkultūru dialogu, publiskumu un konsekvenci, - akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā, veicināt Eiropas iedzīvotāju, un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir atrast līdzekļus, kas ļaus caur starpkultūru dialogu īstenot aktīvu un atvērtu pasaulei Eiropas pilsonību, kas respektē kultūras daudzveidību un balstās uz Eiropas Savienības kopīgām vērtībām, - veicināt jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu, īpaši jauniešu vidū. 3. pants Pasākumu saturs Pasākumi, kas veicami 2. pantā definēto mērķu sasniegšanai, ir sīki izklāstīti pielikumā. Tie ietver šādu pasākumu īstenošanu vai atbalsta piešķiršanu tiem: 2. informācijas kampaņas mērķu popularizēšanai, īpaši sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem, Kopienas un valsts līmenī, lai izplatītu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu galveno vēstījumu, 3. Eiropas mēroga pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt starpkultūru dialogu, un izcelt Eiropas starpkultūru dialoga gada tēmas īstenošanu un pieredzi, 4. pasākumi un iniciatīvas ar spēcīgu Eiropas dimensiju valsts līmenī, lai sekmētu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķus, 5. aptaujas un pētījumi Kopienas vai valsts mērogā, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par Eiropas gada sagatavošanu, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību. 4 pants Īstenošana Pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai, nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru. 5. pants Dalībvalstu sadarbība Katra dalībvalsts nozīmē valsts koordinācijas organizāciju vai līdzvērtīgu pārvaldības organizāciju, kuras uzdevums ir organizēt šīs valsts līdzdalību Eiropas starpkultūru dialoga gadā. Katra dalībvalsts nodrošina, ka šajā organizācijā pienācīgā veidā apvienotas dažādas starpkultūru dialoga ieinteresētās puses valsts līmenī. Šī organizācija nodrošina pasākumu, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, koordināciju valsts līmenī. 6. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā šā lēmuma 8. panta noteikumus. 3. Komiteja pieņem savu reglamentu. 7. pants Finanšu noteikumi 1. Kopienas mēroga pasākumos, kas minēti pielikuma A daļā, izmantojami atklātie konkursi vai no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas. 2. Kopienas mēroga pasākumi, kas minēti pielikuma B daļā, var tikt līdzfinansēti no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, nepārsniedzot 80 % no to kopējām izmaksām. 3. Kopienas mēroga pasākumi, kas minēti pielikuma C daļā, var tikt līdzfinansēti no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, nepārsniedzot 50 % no to kopējām izmaksām, saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru. 8. pants Pieteikšanās un atlases kārtība 1. Lēmumu par dotāciju piešķīrumu pieņem Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā noteikto procedūru. Komisija nodrošina sabalansētu sadalījumu starp dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām darbības jomās. 2. Dotāciju piešķīruma pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 7. panta 3. punktu, Komisijai iesniedz 5. pantā minētā organizācija. 9. pants Starptautiskās organizācijas Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem Komisija var sadarboties ar piemērotām starptautiskām organizācijām. 10. pants Komisijas loma 1. Komisijas nodrošina saskaņotību starp šajā lēmuma paredzētajiem pasākumiem un citām Kopienas darbībām un iniciatīvām. 2. Komisija Eiropas starpkultūru dialoga gadā iesaista kandidātvalstis, pamatojoties uz viņu dalību daudzās Kopienas programmās ar starpkultūru dialoga dimensiju un īstenojot īpašas iniciatīvas, īpaši Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogā. 3. Komisija nodrošina komplementaritāti starp pasākumiem, kas īstenoti Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanai, un pasākumiem, kurus varētu izvērst attiecīgajos sadarbības dialogu ietvaros gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) partnervalstīm. 4. Komisijai jānodrošina komplementaritāte ar visām citām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, kuras atbilst Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem. 11. pants Budžets 1. Finanšu shēma šā lēmuma īstenošanai laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir noteikts 10 miljonu euro apmērā. 2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu. 12. pants Kopienas finanšu interešu aizsardzība 1. Kad tiek īstenotas saistībā ar šo līgumu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999. 2. Attiecībā uz Kopienas rīcību, kas tiek finansēta saistībā ar šo lēmumu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē jebkuras Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus. 3. Kopiena samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas kādai darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šā lēmuma noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas neatbilst minētās darbības būtībai vai īstenošanas nosacījumiem. 4. Ja nav ievērots termiņš vai ja īstenotā darbība attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija pieprasa, lai saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz savus apsvērumus. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības izmaksu un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu. 5. Komisijai atmaksā visus nepamatotos maksājumus. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem. 13. pants Pārraudzība 1. Par visām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, saņēmējs iesniedz tehnisko un progresa ziņojuma par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības beigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu. 2. Piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus par darbības izdevumiem attiecībā uz darbības finansēšanu. 3. Komisija veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka finansētie projekti ir veikti pienācīgi un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā lēmumā un Finanšu regulā (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002). 14. pants Uzraudzība un novērtēšana Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma 3. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu, rezultātiem un vispārīgu novērtējumu. 15. pants Stāšanās spēkā Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 16. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs PIELIKUMS LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI A) DARBĪBAS KOPIENAS MĒROGĀ 1) Informatīvas kampaņas mērķu popularizēšanai, tostarp : 6. Eiropas starpkultūru dialoga gada logotipa un lozungu izstrādāšana, lai tos izmantotu jebkurā ar Eiropas gadu saistītā pasākumā, 7. Kopienas mēroga informācijas kampaņa un tās atspoguļojums valsts līmenī, 8. sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem kā partneriem, lai izplatītu informāciju par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, 9. instrumentu un atbalsta līdzekļu izveidošana, kuri ir paredzēti sabiedrības intereses veicināšanai un kurus varēs iegādāties visā Kopienas teritorijā, 10. piemēroti pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, rīcību un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas starpkultūru dialoga gadu, 11. piemēroti pasākumi izglītības iestādēm, kā arī plašai publikai, lai izplatītu informāciju par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, 12. informācijas vietnes izveidošana tīmekļa vietnē Europa , tai skaitā portāls starpkultūru dialoga projektu izstrādātājiem, lai viņiem palīdzētu orientēties dažādās atbilstošās Kopienas programmās un darbībās. 2) Citas darbības: Aptaujas un pētījumi Kopienas mērogā, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par Eiropas starpkultūru dialoga gada sagatavošanu, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību. 3) Finansējums pārsvarā būs tiešo preču un pakalpojumu iepirkumu formā ar atklātiem un/vai slēgtiem konkursiem. Tas arī var būt dotācijas formā. B) KOPIENAS MĒROGA DARBĪBAS LĪDZFINANSĒJUMS Ierobežots skaits Eiropas mēroga simbolisku pasākumu, kuru mērķis ir izpratnes veidošana par Eiropas gada mērķiem, īpaši jauniešu vidū, , var saņemt Kopienas palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no kopējām izmaksām. Šo darbību skaitā var būt arī pasākumi, tostarp Eiropas starpkultūru dialoga gada atklāšanas un noslēguma pasākums sadarbībā ar 2008. gada prezidentūrām. C) VALSTS MĒROGA DARBĪBAS LĪDZFINANSĒJUMS Valsts līmeņa pasākumi ar spēcīgu Eiropas dimensiju var atbilst Kopienas atbalsta saņemšanas noteikumiem, finansējumam nepārsniedzot 50 % no kopējām izmaksām. Šo pasākumu skaitā ir vienas valsts iniciatīvas līdzfinansēšana katrā dalībvalstī. D) DARBĪBAS, KURAS NESAŅEM KOPIENAS FINANSIĀLO ATBALSTU Kopiena piešķirs nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas var apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas īsteno vai īstenos 2008. gadā un tās veicinās Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanu. Trešās valstīs organizētās iniciatīvas saistībā vai sadarbībā ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, nesaņemot finansējumu, tomēr varēs saņemt Kopienas nefinansiālu atbalstu un izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu. TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS: Eiropas starpkultūru dialoga gads 2. ABM / BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) un saistītais(-ie) pasākums/pasākumi Politiskā joma: Izglītība un Kultūra Darbība: Kultūra un valodas 3. BUDŽETA POZĪCIJAS 3.1. Budžeta pozīcijas (rīcības pozīcijas un ar to saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex- B..A pozīcijas)), tostarp pozīcijas: 15.04.02.04 Eiropas starpkultūru dialoga gads 3.2. Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums: 01.01.2007 – 31.12.2008 3.3. Budžeta informācija ( pievienot rindas, ja vajadzīgs ): Budžeta pozīcija: | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija | 15.04.02.04 | Neobl. | NDA | JĀ | NĒ | NĒ | 3 | 4. RESURSU KOPSAVILKUMS 4.1. Finanšu resursi 4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | n+4 un vēlāk | Kopā | Rīcības izmaksas[10] | Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 3,000 | 7,000 | 10,000 | Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 1,200 | 4,600 | 4,200 | 10,000 | PAMATSUMMAS KOPAPJOMS | Saistību apropriācijas | a+c | 3,000 | 7,000 | 10,000 | Maksājumu apropriācijas | b+c | 1,200 | 4,600 | 4,200 | 10,000 | Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[11] | Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.3.4 | d | 0.378 | 0.432 | 0.108 | 0.918 | Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.3.5 | e | 0,026 | 0,064 | 0,016 | 0,106 | Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 3,404 | 7,496 | 0,124 | 11,024 | MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,604 | 5,096 | 4,324 | 11,024 | miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) 4.1.2. Atbilstība finanšu plānošanai x Priekšlikums atbilst Komisijas 2004. gada 14. jūlija Paziņojumam par Finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, KOM(2004)487 galīgais. ( Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu perspektīvas pozīcijas pārplānošanu. ( Iespējams, ka priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma[12] noteikumu piemērošanu (piemēram, elastības instrumenta izmantošanu vai finanšu plāna pārskatīšanu). 4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem x Priekšlikums finansiāli neietekmēs ieņēmumus ( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme, un tā ir šāda: 4.2. Cilvēkresursi, pilna laika ekvivalentā (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk sk. 8.2.1. punktu. Gada vajadzības | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | n + 4 un vēlāk | Cilvēkresursu kopējais daudzums | 4 | 5 | 2 | 5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI 5.1. Jāīsteno īstermiņā un ilgtermiņā Skatīt lēmuma priekšlikuma paskaidrojuma raksta 1. punktu. 5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija Gada mērķi, kas vērsti uz atsevišķu pilsoni, labāk tiks sasniegti Kopienas nevis dalībvalsts līmenī. Paredzētā rīcība nepārsniedz mērķu izpildei nepieciešamo saskaņā ar subsidaritātes principu. Komisija nodrošinās, ka Gada finansētā darbība ir komplementāra citām Kopienas iniciatīvām tādās jomās kā struktūrfondi, izglītība, kultūra, jaunatne, pilsonība, nodarbinātība, sociālās lietas, iespēju vienlīdzība, imigrācija, pamattiesību veicināšana un cīņa pret rasismu un ksenofobiju, audiovizuālā un pētniecības politika. Komplementaritāte ar Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem būs īpaši svarīga, lai nodrošinātu, ka šie divi gadi viens otru papildina savos mērķos un darbībā. 5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji saistībā ar vadības līdzekļu sadali pa darbības jomām Skatīt lēmuma priekšlikuma 2. un 3. pantu, kā arī pievienoto pielikumu. 5.4. Īstenošanas metode (orientējoši) Norādīt rīcības īstenošanai izraudzīto(-ās) metodi(-es)[13] x Centralizēta pārvaldīšana x veic tieši Komisija ٱ netieši, deleģējot: ٱ izpildaģentūrām ٱ Kopienu izveidotām institūcijām saskaņā ar Finanšu Regulas 185. pantu ٱ dalībvalstu valsts sektora iestādei/iestādēm, kuras veic publisko pasūtījumu. ٱ Dalīta vai decentralizēta pārvaldīšana ٱ ar dalībvalstīm ٱ ar trešām valstīm ٱ Pārvaldīšana kopā ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt) 6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA 6.1. Pārraudzības sistēma Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina finansēto pasākumu saskaņotība. Šim kontroles darbam jāveicina atbalstīto pasākumu kvalitāte un to atbilstība Eiropas gada mērķiem. Pārraudzības sistēmas izveide galvenokārt ir Komisijas atbildība, kas to uzņemsies, apspriežoties ar iesaistītajām valstīm. Pārraudzības sistēmas ieviešana notiks atbilstoši atbildībai par pasākumu finansēšanu. Turpmākajā tabulā ir sniegti rādītāju piemēri. Mērķi | Rādītāji (aptuveni) | Vispārējie | Veicināt starpkultūru dialogu kā līdzekli, kas palīdz Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā, iegūt zināšanas, kvalifikāciju un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda daudzveidīga un dinamiska sabiedrība ne tikai Eiropā, bet tāpat visā pasaulē. | Eiropas gada finansēto vai atbalstīto iniciatīvu skaits un veids. Izmaiņas to cilvēku viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos. | Veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izpratni par tādas aktīvas un atvērtas pasaulei Eiropas pilsonības attīstības svarīgumu, kas respektē kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības. | Pilsoņu skaits, kas piedalās Eiropas gada notikumos. Izmaiņas to cilvēku viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos. | Īpašie | Rādītāji | Palielināt starpkultūru dialogu veicinošo Kopienas programmu un rīcības publiskumu un konsekvenci. | Piekļuve Eiropas gada izveidotajiem un izplatītajiem informācijas līdzekļiem par attiecīgām Kopienas programmām un to izmantošana. Gada pasākumu dalībnieku informētība par šīm programmām un pasākumiem. | Akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā; veicināt Eiropas iedzīvotāju, un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešu, izpratni par to cik svarīgi ir atrast līdzekļus, kas ļautu caur starpkultūru dialogu īstenot aktīvu un atvērtu pasaulei Eiropas pilsonību, kas respektē kultūras daudzveidību, un ir balstīta uz Eiropas Savienības kopīgām vērtībām. | Izmaiņas to cilvēku (sevišķi jauniešu) viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos. Notikumu atspoguļojuma apjoms un noskaņa presē un plašsaziņas līdzekļos (kvalitatīva un kvantitatīva). | Veicināt jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu, īpaši jauniešu vidū. | Projektu skaits, kuros iesaistīti dažādu sektoru veicinātāji un tīkli. | Rīcības | Rādītāji | Informācijas kampaņas mērķu popularizēšanai Eiropas līmenī | Informācijas un popularizēšanas pasākumu skaits un veids. Sabiedrības, īpaši jauniešu, izpratnes veicināšana. Eiropas gada atbalstīto pasākumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Procentuālā sabiedrības daļa, kas uzzina par notikumiem. Līdzekļu veidošana, lai veicinātu plašas sabiedrības interesi. | Aptaujas un pētījumi | Par Eiropas gada tēmu publicēto aptauju un pētījumu loks. | Pasākumi un iniciatīvas Kopienas līmenī | Organizēto pasākumu skaits un Kopienas atbalsta daļa. Pasākumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Dalībnieku skaits Eiropas gada atbalstītajos pasākumos (īpaši jaunieši). Sabiedrības izpratnes veicināšana. Kopējā budžeta procentuālā daļa, kas tiek izmantota, lai atbalstītu rīcības mērķus (indikatīvais mērķis:24 %). | Pasākumi un iniciatīvas valsts līmenī | Organizēto pasākumu skaits un Kopienas atbalsta daļa. Plašsaziņas līdzekļu valsts pasākumu atspoguļojums. Palielinājuma efekts (pasākumu un iniciatīvu skaits valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kuriem ir Eiropas gada atbalsts, bet nav finansējums). Kopējā budžeta procentuālā daļa, kas tika izmantota, lai atbalstītu rīcības mērķus (indikatīvais mērķis: 25%). | Rādītājus novērtēs pamatojoties uz dažādu avotu datiem: dati, kas apkopoti no anketām un diskusiju grupām, pastāvīgais Eiropas gada novērtējums un dati, kurus ir apkopojušas valsts organizācijas un šās jomas EK programmu pārvaldītāji. 6.2. Novērtēšana 6.2.1. Provizoriskais novērtējums - Eiropas gada provizoriskais novērtējums ir pievienots šim Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumam. 6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc vidus posma/retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš) Gadu pirms Eiropas gada (t.i., 2007. gadā) tiks uzsākts ārējs novērtējums, lai varētu sekot līdzi Eiropas gada pārraudzībai un nepieciešamības gadījumā iegūt starpposma rezultātus. Šīs novērtēšanas rezultāti būs pieejami 2009. gada vidū. 7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI Skatīt lēmuma priekšlikuma 12. un 13. pantu. 8. ZIŅAS PAR RESURSIEM 8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[14] (XX 01 01) | A*/AD | 2 | 2 | 0.5 | B*, C*/AST | 1 | 1 | 0.5 | Personāls, ko finansē[15] atbilstoši XX 01 02 pantam | 1 | 2 | 1 | Pārējais paredzētais personāls, ko finansē[16] atbilstoši XX 01 04/05 pantam | 0 | 0 | 0 | KOPĀ | 4 | 5 | 2 | - 8.3.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts A ierēdņi: padomdevēja komisija, konkursu paziņojumu sastādīšana, dotāciju pārraudzīšana dalībvalstīs, informācijas kampaņa, pasākumi, pētījumi un preses paziņojumi. B ierēdņi: konkursu un piešķīrumu finansiāla pārraudzība, vispārēja palīdzība A ierēdņiem visu pienākumu veikšanā. C ierēdņi: palīdzība visos iepriekšminētajos pienākumos. 8.3.3. Cilvēkresursu avoti (paredzētie) ٱ Programmas pārvaldībai konkrētajā brīdī paredzētie amati, kas jāaizstāj vai jāpapildina 1 Amati, kas 2006. gadam jau iepriekš paredzēti saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu (GSP), un sastādot provizorisko budžeta projektu (PBP) 1 Amati, kas pieprasāmi veicot 2007. GSP un sastādot PBP 1 Amati, kuru izpildītāji aizstājami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana) ٱ Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisku budžeta projektu Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – izdevumi administratīvai vadībai) NEPIEMĒRO miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) Budžeta pozīcija: (numurs un nosaukums) | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ | Cita tehniska un administratīva palīdzība | 0 | 0 | 0 | - iekšēja | - ārēja | Kopējā tehniskā un administratīvā palīdzība | 0 | 0 | 0 | 8.3.4. Finansiālās cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā miljoni EUR (līdz 3. zīmes aiz komata) Cilvēkresursu veids | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | Ierēdņi un pagaidu darbinieki(XX 01 01) | 0.324 | 0.324 | 0.054 | Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02 pantam (palīgpersonāls, nacionālie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0.054 | 0.108 | 0.054 | Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0.378 | 0.432 | 0.108 | Aprēķins- Ierēdņi un pagaidu darbinieki Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu Vadlīnijās ierēdņiem noteikto izmaksu (personāla izmaksas un saistītās izmaksas) standarts ir 180 000 euro. . Aprēķins - Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02 pantam Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu 8.3.5. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni EUR (līdz 3. zīmēm aiz komata) | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ | XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,010 | 0,030 | 0,040 | XX 01 02 11 02 – Apspriedes un konferences | XX 01 02 11 03 - Komitejas[18] | 0,016 | 0,034 | 0,016 | 0, 066 | XX 01 02 11 02 – Pētījumi un konsultācijas | XX 01 02 11 05 - Informācijas sistēmas | 2. Pārējie pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) | 0,026 | 0,064 | 0,016 | 0,106 | 3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) | 0,026 | 0,064 | 0,016 | 0,106 | Aprēķins - Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā Komandējumi: vidēji 2 komandējumi 25 valstīs x EUR 800 Padomdevēja komiteja: 4 sanāksmes x 25 dalībnieki x EUR 665 Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu vadošajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru. [1] Priekšlikums EP un Padomes lēmumam par Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007). Ceļā uz taisnīgu sabiedrību -CKOM(2005) 225, 1.6.2005. [2] Šā lēmuma nolūkiem jēdziens „aktīva Eiropas pilsonība” attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kā tas noteikts Eiropas Savienības Līguma 17. pantā, bet uz visiem cilvēkiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā [3] OV C […], […], […]. lpp. [4] OV C […], […], […]. lpp. [5] OV C […], […], […]. lpp. [6] OV C […], […], […]. lpp. [7] Komisijas paziņojums. Eiropas kaimiņattiecību politika. Stratēģijas dokuments - COM(2004) 373, 12.5.2004. [8] Skatīt Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par dialogu starp Eiropas Savienības un kandidātvalstu sabiedrības dialogu – COM(2005) 290, 29.6.2005. [9] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. [10] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx. nodaļā. [11] Izdevumi xx. nodaļā, izņemot xx. pantu. [12] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [13] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzam sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”. [14] Ar to saistītās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [15] Ar to saistītās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [16] Ar to saistītās izmaksas ir iekļautas pamatsummā. [17] Par attiecīgu izpildaģentūru (-ām) jānorāda konkrēts likumdošanas finanšu pārskats. [18] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.