[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.9.2005

COM(2005)420 galīgā redakcija

.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

.

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Starp Eiropas Kopienu un Seišelu salām noslēgtajam zvejas nolīgumam pievienotā protokola termiņš beidzas 2005. gada 17. janvārī. Abas puses 2004. gada 23. septembrī ir parafējušas jaunu protokolu, ar kuru paredz tehniskos un finanšu nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Seišelu salu ūdeņos laikposmā no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim.

Jaunais protokols paredz zvejas iespējas 40 tunzivju seineriem un 12 peldošo āķu jedu kuģiem.

Finanšu kompensācija ir noteikta 4 125 000 euro gadā, un tas atbilst Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 55 000 tonnām tunzivju. Finanšu kompensācijas daļu 1 485 000 euro gadā (36 % no finanšu kompensācijas) ir paredzēts asignēt, lai veicinātu un īstenotu Seišelu salu zivsaimniecības nozares politiku ar mērķi sekmēt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību to ūdeņos.

Jaunais protokols ir saskaņā ar partnerattiecību pieeju zivsaimniecības nozarei, ko nosaka nesenie Padomes secinājumi saistībā ar Komisijas paziņojumu par vienotu pamatu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm (Dokuments Nr. 15243/02 PECHE 224, atsaucoties uz dokumentu KOM(2002) 637 galīgais).

Saskaņā ar Protokolu Komisija un Seišelu salas vienojas par vispārējiem mērķiem, kas jāsasniedz ilgtspējīgas zivsaimniecības jomā un par to, kā izvērtēt šo mērķu īstenošanu, izmantojot pastāvīgu politisku dialogu. Pasākumi šajā jomā ir daudz plašāki par pašreizējām ziņošanas procedūrām (detalizētu gada ziņojumu iesniegšana un pārbaudes).

Komisija jo īpaši mudina Seišelu salu iestādes, pamatojoties uz nediskriminācijas principu, pieņemt visus vajadzīgos resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, lai nodrošinātu tālmigrējošu sugu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu Seišelu salu ūdeņu vidi.

Abām pusēm ir jāapmainās ar informāciju par to savas jurisdikcijas kompetencē esošo IOTC ieteikumu izpildi, kuri ir vērsti pret nelegālu, nedeklarētu un patvaļīgu zveju ( IUU), (izkraušanas aizliegums kuģiem, kas nav iekļauti „baltajā” sarakstā).

Visbeidzot, abas puses pieliek pūles, lai definētu konkrētus abas puses interesējošus jautājumus, un vienojas par veidu, kādā notiks to politiskais dialogs.

Komisija attiecīgi ierosina Padomei ar lēmumu pieņemt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par jaunā protokola provizorisku piemērošanu pirms tā galīgās stāšanās spēkā.

Padomes regulas priekšlikumam attiecībā uz jaunā protokola noslēgšanu ir paredzēta atsevišķa procedūra.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

tā kā:

1. Starp Kopienu un Seišelu salām ir notikušas sarunas, lai noteiktu grozījumus vai papildinājumus, kas jāveic Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumam par zveju pie Seišelu salām[2] pievienotajā protokolā tā piemērošanas termiņa beigās.

2. Pēc šīm sarunām 2004. gada 23. septembrī ir parafēts jauns protokols.

3. Saskaņā ar šo protokolu Kopienas zvejnieki drīkst zvejot Seišelu salu suverenitātei vai jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos laikposmā no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim.

4. Lai nodrošinātu Kopienas kuģu zvejas darbību turpināšanos, jaunais protokols ir jāapstiprina visīsākajā laikā; šā iemesla dēļ abas puses ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz parafētā protokola provizorisku piemērošanu, sākot no 2005. gada 18. janvāra; šis nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā ir jāparaksta ar nosacījumu, ka Padome to noslēdz.

5. Zvejas iespēju sadales princips starp dalībvalstīm ir jānosaka, pamatojoties uz tradicionālo zvejas iespēju sadali saskaņā ar zvejas nolīgumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI:

1. pants

Ar šo lēmumu Padome Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par to, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Protokolā noteiktās zvejas iespējas dalībvalstu starpā sadala šādi.

- Tunzivju seineri: Francija: 17 kuģi, Spānija: 22 kuģi, Itālija: 1 kuģis. - Peldošo āķu jedu kuģi: Spānija: 2 kuģi, Francija: 5 kuģi, Portugāle: 5 kuģi. |

Ja šo dalībvalstu licences piešķiršanas pieteikumi neattiecas uz visām Protokolā paredzētajām zvejas iespējām, Komisija var ņemt vērā jebkuras citas dalībvalsts licences piešķiršanas pieteikumus.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīt personas, kas ir tiesīgas parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par to, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

A. Seišelu Salu Republikas valdības vēstule

Godātais kungs!

Atsaucoties uz 2004. gada 23. septembrī parafēto protokolu, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, man ir gods darīt Jums zināmu, ka Seišelu Salu Republikas valdība vēlas provizoriski piemērot šo protokolu no 2005. gada 18. janvāra līdz laikam, kad tas stājas spēkā saskaņā ar tā 11. pantu, ar noteikumu, ka Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Tādā gadījumā Protokola 2. pantā noteiktā finanšu ieguldījuma pirmais maksājums ir jāveic līdz 2005. gada 30. septembrim.

Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs apstiprinātu, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.

Ar cieņu,

Seišelu Salu Republikas valdības vārdā –

B. Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Man ir gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule ar šīs dienas datumu, kuras saturs ir šāds :

„Atsaucoties uz 2004. gada 23. septembrī parafēto protokolu, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, man ir gods darīt Jums zināmu, ka Seišelu Salu Republikas valdība vēlas provizoriski piemērot šo protokolu no 2005. gada 18. janvāra līdz laikam, kad tas stājas spēkā saskaņā ar tā 11. pantu, ar noteikumu, ka Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Tādā gadījumā Protokola 2. pantā noteiktā finanšu ieguldījuma pirmais maksājums ir jāveic līdz 2005. gada 30. septembrim.

Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs apstiprinātu, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.”

Man ir gods apstiprināt, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.

Ar cieņu,

Eiropas Savienības Padomes vārdā –

PROTOKOLS

Protokols, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

1. pants Piemērošanas termiņš un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar Nolīguma 2. pantu uz sešiem gadiem, sākot no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, zvejas iespējas ir noteiktas šādi:

(a) okeāna zvejas tunzivju seineri: 40 kuģi,

(b) peldošo āķu jedu kuģi: 12 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

3. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu kuģi, kas peld ar kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, ir tiesīgi zvejot Seišelu salu ūdeņos vienīgi tad, ja tiem ir zvejas licence, ko izdod atbilstīgi šim protokolam saskaņā ar tā pielikumu.

2. pants Finanšu ieguldījums un maksāšanas veidi

1. Nolīguma 6. pantā minētais finanšu ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir 24 750 000 euro.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 6. un 8. pantu.

3. Šā protokola piemērošanas laikposmā Kopiena maksā 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu, rēķinot 4 125 000 euro gadā.

4. Ja Kopienas kuģu kopējais gadā nozvejoto tunzivju daudzums Seišelu salu ūdeņos pārsniedz 55 000 tonnas, kopējo gada finanšu ieguldījumu palielina par 75 euro par katru papildus nozvejoto tunzivju tonnu. Tomēr kopējā gada summa, kas jāmaksā Kopienai, nedrīkst pārsniegt 8 250 000 euro.

5. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk par 2005. gada 30. septembri un maksājumus par nākamajiem gadiem ne vēlāk par šā protokola parakstīšanas gadadienu.

6. Ievērojot 6. panta noteikumus, Seišelu salām ir tiesības brīvi lemt par minētā finanšu ieguldījuma izlietošanu.

7. Finanšu ieguldījumu iemaksā ne vairāk kā divos Valsts kases kontos, ko atver Seišelu salu Centrālajā bankā.

3. pants Sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Abas puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Seišelu salu ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Pamatojoties uz Indijas okeāna Tunzivju komisijā (IOTC) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem zinātniskajiem atzinumiem, kas ir pieejami, kā arī vajadzības gadījumā pēc kopīgas zinātniskas sanāksmes, puses var konsultēties Apvienotajā komitejā, kā tas paredzēts Nolīguma 7. pantā, un vajadzības gadījumā savstarpēji vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

4. pants Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, savstarpēji vienojoties var palielināt, ciktāl 3. panta 2. punktā minētās kopīgās zinātniskās sanāksmes secinājumi apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraudēs Seišelu salu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas maksātā finanšu ieguldījuma kopējā summa nedrīkst pārsniegt 2. panta 1. punktā minēto summu vairāk nekā divas reizes. Ja Kopienas zvejas kuģu nozvejas apjoms ir lielāks par to, kam atbilst kopējā finanšu ieguldījuma summa, puses iespējami drīz savstarpēji konsultējas, lai noteiktu summu, kas jāmaksā par pārsniegto nozvejas limitu.

2. Savukārt, ja puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina .

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, pusēm savstarpēji vienojoties un ar nosacījumu, ka jebkuras pārmaiņas notiek atbilstīgi visiem IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām par to krājumu apsaimniekošanu, ko šāda pārdale var ietekmēt. Ja zvejas iespēju pārdale to prasa, puses vienojas attiecīgi mainīt finanšu ieguldījumu.

5. pants Jaunas zvejas iespējas

1. Gadījumā, ja Kopienas zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejas darbībās, kas nav paredzētas 1. pantā, pirms atļaujas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai puses savstarpēji konsultējas un attiecīgi vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, tostarp par vajadzīgiem atbilstīgiem grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Pusēm ir jāatbalsta eksperimentāla zveja, jo īpaši attiecībā uz Seišelu salu ūdeņos sastopamām dziļūdens sugām. Šajā nolūkā un pēc vienas puses lūguma, puses savstarpēji konsultējas un katrā gadījumā atsevišķi lemj par sugām, nosacījumiem un citiem svarīgiem faktoriem.

Puses veic eksperimentālo zveju, ievērojot faktorus, kurus abas puses atzīst, noslēdzot administratīvu vienošanos gadījumā, ja tā ir vajadzīga. Eksperimentālās zvejas atļaujas var izdot ilgākais uz 6 mēnešiem.

Ja puses uzskata, ka eksperimentālie pasākumi ir izrādījušies veiksmīgi, Seišelu salu valdība var Kopienas flotei piešķirt jauno sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu palielina.

6. pants Finanšu ieguldījuma maksājuma apturēšana un pārskatīšana

1. Ja zvejas darbības Seišel u salu ūdeņos nevar notikt tādu apstākļu rezultātā, kas ir radušies vienīgi Seišelu salu pieļauto pārkāpumu vai nolaidības dēļ, Eiropas Kopiena, iepriekš konsultējoties ar Seišelu salām, var apturēt finanšu ieguldījuma maksājumu ar nosacījumu, ka apturēšanas sākumā Kopiena ir samaksājusi visu pienākošos summu.

2. Finanšu ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz situācija ir normalizējusies un puses konsultāciju rezultātā savstarpēji vienojoties ir atzinušas, ka attiecīgajā situācijā ir iespējams atsākt parastās zvejas darbības.

7. pants Atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai Seišelu salu ūdeņos

1. Vismaz 36 % daļu no finanšu ieguldījuma, kas minēts šā protokola 2. panta 1. punktā, atvēl zivsaimniecības nozares politikas attīstībai un ieviešanai Seišelu salās ar mērķi veicināt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību to ūdeņos. Šā ieguldījuma pārvalde notiek saskaņā ar mērķiem, ko puses izvirza savstarpēji vienojoties, kā arī saskaņā ar šo mērķu sasniegšanai izstrādātajām gada un daudzgadu programmām.

2. Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, tūlīt pēc šā protokola spēkā stāšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas, Kopiena un Seišelu salas Nolīguma 7. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un detalizētu tās izpildes kārtību, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(a) gada un daudzgadu direktīvas attiecībā uz 1. punktā minētās finanšu ieguldījuma daļas izmantošanu;

(b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošināšanu, ņemot vērā Seišelu salu noteiktās prioritātes, ko atspoguļo Seišelu salu valsts zivsaimniecības politika un citas politikas nozares, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai, kas var to ietekmēt;

(c) ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinājumi grozīt daudzgadu nozares programmu abām pusēm ir jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Katru gadu Seišelu salas sadala 1. pantā minēto finanšu ieguldījuma daļu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā Kopiena ir jāinformē par minēto līdzekļu piešķiršanu laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek daudzgadu nozares programmas apstiprināšana. Par katra nākamā gada līdzekļu sadalījumu Seišelu salas informē Kopienu līdz iepriekšējā gada 1. decembrim.

5. Ja uz to mudina daudzgadu nozares programmas īstenošanas gada progresa novērtējuma rezultāti, Eiropas Kopiena ar Apvienotās komitejas atbalstu var pieprasīt mainīt šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījuma daļu, lai ieguldītu programmas īstenošanai faktiski piešķirto finansējumu saskaņā ar novērtējuma rezultātiem.

8. pants Strīdu risināšanas kārtība un Protokola piemērošanas apturēšana

1. Visas domstarpības pušu starpā saistībā ar šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, pusēm savstarpēji konsultējoties Apvienotajā komitejā, kā tas paredzēts Nolīguma 7. pantā, vajadzības gadījumā rīkojot īpašas sanāksmes.

2. Neskarot 9. panta noteikumus, Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas puses iniciatīvas, ja strīdu pušu starpā uzskata par nopietnu un, ja konsultācijas Apvienotajā komitejā saskaņā ar 1. punktu nav novedušas pie mierizlīguma.

3. Lai apturētu Protokola piemērošanu, ieinteresētajai pusei ir rakstiski jāziņo par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai ir jāstājas spēkā.

4. Piemērošanas apturēšanas gadījumā puses turpina konsultācijas ar nolūku atrisināt domstarpības mierizlīguma ceļā. Ja tas izdodas, Protokola piemērošanu atsāk un finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina saskaņā ar laikposmu, kurā Protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

9. pants Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Saskaņā ar 3. pantu, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, Seišelu salas var apturēt šā protokola piemērošanu.

10. pants Valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Seišelu salu ūdeņos regulē Seišelu salu valsts tiesību akti un noteikumi, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants Pārskatīšanas klauzula

Pēc šā protokola un tā pielikuma spēkā stāšanās trešās gadadienas puses pārskata protokola un tā pielikuma piemērošanu un vajadzības gadījumā konsultējas par to noteikumu grozījumiem. Šie grozījumi tostarp var skart standarttonnāžu un licences maksas standartsummu, kā arī samēru starp 2. panta 4. punktā noteikto maksu par tonnu un maksu, kas noteikta šā protokola pielikuma 2. iedaļas 2. punktā.

12. pants Atcelšana

Ar šo pantu atceļ un ar šo protokolu, un tā pielikumu aizstāj no 2002. gada 17. janvāra spēkā esošo Protokolu un pielikumu, kas pievienots Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumam par zveju pie Seišelu salām, kurš stājies spēkā 1987. gada 28. oktobrī.

13. pants Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

2. Šo protokolu un tā pielikumu piemēro no 2005. gada 18. janvāra.

PIELIKUMS

PAR NOSACīJUMIEM, AR KURIEM REGULē KOPIENAS KUģU ZVEJAS DARBīBAS SEIšELU SALU ūDEņOS

I NODAļA - PIETEIKUMU IESNIEGšANAS UN LICENčU IZDOšANAS KāRTīBA

1. iedaļa Licenču izdošanas kārtība

1. Licenci zvejošanai Seišelu salu ūdeņos saskaņā ar Protokolu, kas laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām, piešķir tikai tādiem Kopienas kuģiem, kam ir tiesības iegūt minēto licenci.

2. Lai kuģis varētu pretendēt uz licenci nedz kuģa īpašniekam, nedz tā kapteinim, nedz pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts zvejot Seišelu salās. Tiem ir jāatbilst Seišelu salu iestāžu prasībām, ciktāl tās attiecas uz visām saistībām, kas ir jāizpilda pirms licences iegūšanas un, kas skar to zvejas darbības Seišelu salās atbilstīgi tiem zvejas nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.

3. Visiem Kopienas kuģiem, kas vēlas saņemt zvejas licenci, ir jābūt aģentam, kurš ir Seišelu salu iedzīvotājs. Šā aģenta vārdu un adresi norāda licences pieteikumā.

4. Attiecīgās Kopienas iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz Seišelu salu Zvejniecības institūcijai ( SFA ) pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu. Tomēr kuģu īpašnieki, kas nav iesnieguši licences piešķiršanas pieteikumus pirms licences derīguma termiņa sākuma, var to izdarīt licences derīguma termiņa laikā, bet ne vēlāk kā 20 dienas pirms zvejas darbību sākuma. Šajos gadījumos kuģu īpašnieki maksā pilnu licences gada maksu.

5. Pieteikumus Seišelu salu kompetentajām iestādēm iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir atrodams šā pielikuma 1. papildinājumā.

6. Katram licences pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

- apliecinājums, ka ir samaksāta licences maksa par licences derīguma termiņu;

- jebkuri citi dokumenti vai sertifikāti, kas jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz attiecīgā tipa kuģiem atbilstīgi šā protokola noteikumiem.

7. Maksa par licenci ir jāiemaksā kontā, kuru precizē Seišelu salu iestādes.

8. Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostu nodevas un maksu par pakalpojumiem.

9. Visas izdotās licences izsniedz kuģu īpašniekiem vai to aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kad Seišelu salu kompetentā iestāde ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus.

Licenču kopijas nosūta Komisijas delegācijai, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas.

10. Licences izdod konkrētiem kuģiem un tās nevar izmantot citi kuģi.

11. Tomēr pēc Kopienas lūguma un gadījumā, ja ir pierādīta nepārvaramas varas apstākļu esamība, kuģa licenci līdz tās derīguma termiņa beigām aizstāj ar jaunu cita kuģa licenci, kurš pēc raksturlielumiem ir līdzīgs sākotnējam kuģim, un par to nav jāmaksā papildu maksa. Taču, ja aizstājēja kuģa reģistrētā bruto tonnāža (BRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa BRT , licences maksas starpību sedz atbilstīgi iesaistītajam laikam .

12. Sākotnējā kuģa īpašnieks vai aģents nogādā anulēto licenci Seišelu salu kompetentajai iestādei ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas.

13. Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto licenci Seišelu salu kompetentajai iestādei. Eiropas Komisijas delegāciju, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas, informē par licences maiņu.

14. Licencei ir pastāvīgi jāatrodas uz kuģa, neskarot šā pielikuma IX nodaļas 2. punktu.

2. iedaļa Licences maksas un avansa maksājumu nosacījumi

1. Licenču derīguma termiņš ir viens gads un tās ir atjaunojamas.

2. Licences maksa ir 25 euro par vienu Seišelu salu ūdeņos nozvejotā loma tonnu.

3. Licences izdod, kad kompetentajām valsts iestādēm ir samaksātas šādas standarta summas:

- par tunzivju seineriem - 15 000 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām <600> tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju;

- par peldošo āķu jedu kuģiem, kuru BRT pārsniedz 150 tonnas – 3 000 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju;

- par peldošo āķu jedu kuģiem, kuru BRT ir 150 tonnas vai mazāk – 2 250 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju.

4. SFA aprēķina zvejas maksu par iepriekšējo kalendāro gadu, pamatojoties uz Kopienas kuģu deklarēto nozvejas apjomu un citu SFA rīcībā esošu informāciju.

5. Aprēķinu nosūta Komisijai līdz kārtējā gada 31. martam. Komisija līdz 15. aprīlim to nosūta vienlaikus kuģu īpašniekiem un attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm.

6. Ja kuģu īpašnieki nepiekrīt SFA iesniegtajam aprēķinam, viņi var konsultēties ar zinātniskajiem institūtiem, kas atbild par nozvejas datu pārbaudi, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ) un IPIMAR ( Instituto de Investigação das Pescas e do Mar ), un pēc šīm konsultācijām apspriesties ar Seišelu salu iestādēm, lai līdz kārtējā gada 31. maijam vienotos par gala aprēķinu. Ja šajā dienā kuģu īpašnieki nav darījuši zināmus nekādus iebildumus, SFA iesniegto aprēķinu uzskata par galīgu.

7. Par gala aprēķinu attiecībā uz savu floti dalībvalstis informē Komisiju.

8. Kuģu īpašnieki, vēlākais līdz tā paša gada 30. jūnijam, iemaksā visus Seišelu salu kompetentajām iestādēm pienākošos papildu maksājumus bankas kontā, ko saskaņā ar Protokola 2. panta 6. punktu norāda Seišelu salu iestādes.

9. Ja gala aprēķinā norādītā summa ir mazāka par 3. punktā minēto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

II NODAļA – ZVEJAS ZONAS

Lai nelabvēlīgi neietekmētu sīkzveju Seišelu salu ūdeņos, Kopienas kuģiem nav atļauts zvejot zonās, ko nosaka Seišelu salu likumdošana, kā arī trīs jūdžu rādiusā no ikvienas zivju pulcēšanas ierīces, ko ir uzstādījušas Seišelu salu iestādes un par kuras ģeogrāfisko atrašanās vietu ir informēti kuģu īpašnieku pārstāvji vai aģenti.

III NODAļA– ZIņOšANAS KāRTīBA PAR NOZVEJU

1. Šā pielikuma nozīmē Kopienas kuģa reisa ilgums ir:

- vai nu laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un iziešanu no tiem

- vai laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un loma pārkraušanu,

- vai arī laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un loma izkraušanu Seišelu salās.

2. Visiem kuģiem, kam saskaņā ar Nolīgumu ir atļauts zvejot Seišelu salu ūdeņos, ir jāziņo par nozvejas apjomu Seišelu salu kompetentajai iestādei, ievērojot šādu kārtību:

2.1. Kopienas kuģi, kam ir licence zvejai Seišelu salu ūdeņos, deklarē Seišelu salu ūdeņos katrā reisā nozvejotos lomus nozvejas ziņojumā, aizpildot veidlapas, kuru paraugus var aplūkot pielikuma 2. un 3. papildinājumā. Nozvejas ziņojuma veidlapas aizpilda arī tad, ja loms nav gūts.

2.2. Kopienas kuģi iesniedz 2.1. un 2.3. punktā minētos nozvejas ziņojumus šādi:

- ierodoties Viktorijas ostā, aizpildītās veidlapas iesniedz Seišelu salu iestādēm piecu dienu laikā no ierašanās ostā vai noteikti pirms ostas atstāšanas, atkarībā no tā, kas notiek vispirms;

- pārējos gadījumos, ierodoties kādā citā ostā, izņemot Viktorijas ostu, aizpildītās veidlapas nosūta Seišelu salu iestādēm 14 dienu laikā no ierašanās ostā.

Šo nozvejas ziņojumu kopijas ir jānosūta arī 2. iedaļas 6. punktā minētajiem zinātniskajiem institūtiem.

2.3 Laikposmus, kad kuģis neatrodas Seišelu salu ūdeņos, kuģa žurnālā atzīmē ar vārdiem “Ārpus Seišelu salu ūdeņiem”.

2.4 Nozvejas ziņojuma veidlapas aizpilda salasāmi, un tās paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis.

3. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Seišelu salu valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sodu, ko paredz spēkā esošie Seišelu salu tiesību akti un noteikumi. Par to informē dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis peld, un Eiropas Komisiju.

IV NODAļA – JūRNIEKU NODARBINāšANAS KāRTīBA

1. Uz katra tunzivju seinera tā reisā Seišelu salu ūdeņos nodarbina vismaz divus Seišelu salu jūrniekus, kurus no Seišelu salu kompetentās iestādes iesniegta saraksta ar kuģa īpašnieka piekrišanu izvēlas kuģa aģents.

2. Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Seišelu salu jūrnieku nodarbināšanai.

3. Kuģa īpašnieks vai aģents Seišelu salu kompetentajai iestādei dara zināmus uz attiecīgā kuģa darbā pieņemto Seišelu salu jūrnieku vārdus un citus datus, minot viņu vietu kuģa komandā.

4. Saistībā ar darbā uz EK kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās darba organizācijas Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

5. Seišelu salu jūrnieku darba līgumus, vienu kopiju atdodot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/-iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar Seišelu salu kompetentajām iestādēm. Šajos līgumos ir paredzētas attiecīgās sociālās apdrošināšanas garantijas, ieskaitot dzīvības apdrošināšanu un veselības, un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kā arī attiecīgie pensiju pabalsti.

6. Algas Seišelu salu jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Seišelu salu kompetentās iestādes. Tomēr Seišelu salu jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Seišelu salu kuģu komandām par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILO noteiktajiem standartiem.

7. Darba likuma izpildes un piemērošanas nolūkā kuģa īpašnieka aģentu uzskata par kuģa īpašnieka vietējo pārstāvi. Starp aģentu un jūrniekiem noslēgtā līguma noteikumos ietilpst arī jūrniekiem piemērojamie repatriācijas un pensiju pabalstu nosacījumi.

8. Visiem jūrniekiem, kas pieņemti darbā uz Kopienas kuģiem, ir jāziņo par savu ierašanos uz norādītā kuģa tā kapteinim vienu dienu pirms paredzētā darba sākuma. Ja kāds jūrnieks paredzētajā dienā un laikā nepaziņo par savu ierašanos uz kuģa, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Ja Seišelu salu jūrniekus nepieņem uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot iepriekšējā punktā minētos iemeslus, kuģa īpašniekam ir jāsamaksā vienotas likmes summa, kas noteikta 20 dolāri dienā par katru reisa dienu Seišelu salu ūdeņos. Vienotās likmes summu samaksā Seišelu salu iestādēm vēlākais līdz šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 8. punktā minētajai dienai.

10. Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Seišelu salās un to iemaksā Seišelu salu iestāžu norādītā kontā.

V NODAļA – TEHNISKāS PRASīBAS

Attiecībā uz zvejas aprīkojumu un tā tehniskajiem raksturlielumiem, kā arī visiem tehniskajiem pasākumiem saistībā ar to zvejas darbībām, Kopienas kuģi rīkojas saskaņā ar pasākumiem, ko ir apstiprinājusi Indijas okeāna Tunzivju komisija, kā arī saskaņā ar piemērojamiem valsts pasākumiem.

VI NODAļA - NOVēROTāJI

1. Uz kuģiem, kam saskaņā ar Nolīgumu ir atļauts zvejot Seišelu salu ūdeņos, uzņem Seišelu salu ieceltus novērotājus, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1 Pēc Seišelu salu iestāžu pieprasījuma Kopienas zvejas kuģi uzņem to ieceltu novērotāju vai divus novērotājus gadījumā, ja Seišelu salu iestādes uzskata to par pienācīgu un vajadzīgu.

1.2 Seišelu salu kompetentā iestāde sastāda to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, un iecelto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi precizē. Tos iesniedz Eiropas Komisijai, tiklīdz tie ir sastādīti, un turpmāk ik pēc trīs mēnešiem, norādot precizējumus.

1.3 Seišelu salu kompetentā iestāde paziņo attiecīgo kuģu īpašniekiem vai to aģentiem tā ieceltā novērotāja vārdu, kam jāierodas uz kuģa, vēlākais, 15 dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas.

2. Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Seišelu salu kompetentā iestāde, bet parasti šim laikam nav jāpārsniedz laiks, kas ir vajadzīgs novērotāju pienākumu izpildei. Par to kompetentā iestāde informē kuģu īpašniekus vai to aģentus, darot zināmu tā ieceltā novērotāja vārdu, kuram ir jāierodas uz attiecīgā kuģa.

3. Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Seišelu salu iestādes.

4. Pēc izvēlēto kuģu saraksta izziņošanas kuģu īpašnieki lemj par novērotāju uzņemšanas kārtību.

5. Divu nedēļu laikā, par to brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģu īpašnieki dara zināmu, kurās Seišelu salu ostās un, kurās dienās tie plāno uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārzemju ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģu īpašnieki. Ja kuģis, uz kura atrodas Seišelu salu novērotājs, dodas prom no Seišelu salu ūdeņiem, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Seišelu salās pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, un divpadsmit stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

8.1 novērot kuģa zvejas darbības;

8.2 pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātes;

8.3 ņemt bioloģiskos paraugus saskaņā ar zinātniskām programmām;

8.4 atzīmēt izmantojamos zvejas rīkus;

8.5 pārbaudīt kuģa žurnālā reģistrētos datus par nozveju Seišelu salu ūdeņos;

8.6 pārbaudīt cik procentu veido piezveja un novērtēt nederīgā loma lielumu;

8.7 izmantojot radiosakarus, faksu vai e-pastu, vai citus sakaru līdzekļus, reizi nedēļā pārraidīt nozvejas datus, ieskaitot, uz kuģa esošo, Seišelu salu ūdeņos nozvejoto lomu un piezvejas apjomu.

9. Kapteiņi dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāju fizisko drošību un labklājību viņu pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotājiem iespēju robežās piedāvā izmantot jebkādus viņu pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas darbībām, ieskaitot jo īpaši kuģa žurnālu un navigācijas žurnālu, kā arī tām kuģa telpām, kurām piekļūstot, ir atvieglināta novērotāju pienākumu izpilde.

11. Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

11.1 veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejošanu,

11.2 saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri pieder attiecīgajam kuģim.

12. Novērošanas laika beigās, pirms nokāpšanas no kuģa, novērotāji sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas ir jānosūta Seišelu salu kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai, ko paraksta novērotājs. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim, kad novērotājs atstāj kuģi.

13. Kuģu īpašnieki sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

14. Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā Seišelu salu kompetentās iestādes.

VII NODAļA– IZKRAUšANA

Tunzivju seineri, kas izkrauj lomus Viktorijas ostā, cenšas rast iespēju pārdot piezveju Seišelu salu iestādēm par vietējo tirgus cenu. Turklāt Kopienas tunzivju seineri piedalās tunzivju piegādē konservēšanas uzņēmumam Seišelu salās par starptautisko tirgus cenu.

VIII NODAļA– OSTU IEKāRTU UN KUģU APGāDES UN OSTU PAKALPOJUMU IZMANTOšANA

Kopienas kuģi cenšas rast iespēju iegādāties visus savai darbībai vajadzīgos krājumus Seišelu salās un izmantot Seišelu salu ostu pakalpojumus. Seišelu salu iestādes, vienojoties ar kuģu īpašniekiem, apstiprina ostu iekārtu izmantošanas nosacījumus un, ja vajadzīgs, kuģu apgādes, un ostu pakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

IX NODAļA - PāRRAUDZīBA

1. Kuģu saraksts

Eiropas Kopienas rīcībā ir precīzs to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izdotas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta sastādīšanas un vienmēr, kad to precizē, šo sarakstu dara zināmu Seišelu salu iestādēm, kas atbild par zvejas vietu inspekciju.

2. Kuģu pārraudzības sistēma

Kopienas kuģus, ievērojot nediskriminācijas principu, cita starpā pārrauga, izmantojot kuģu pārraudzības sistēmas saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Kārtība kuģu ienākšanai Seišelu salu ūdeņos un iziešanai no tiem

3.1 Kopienas kuģi ziņo Seišelu salu kompetentajām iestādēm par plānoto ienākšanu Seišelu salu ūdeņos vai to atstāšanu vismaz 3 stundas iepriekš un, veicot zvejas darbības Seišelu salu ūdeņos, ik pēc trīs dienām sniedz informāciju par šajā laikā nozvejotajiem lomiem.

3.2 Ziņojot par ierašanos vai aiziešanu, kuģi dara zināmas arī savas atrašanās vietas koordinātes ziņojuma laikā un uz kuģa esošo lomu apjomu pa sugām. Šos ziņojumus sniedz, ievērojot šā pielikuma 5. papildinājumā norādīto formātu un adreses, un izmantojot faksu vai e-pastu. Tomēr Seišelu salu kompetentās iestādes var atbrīvot no šā pienākuma peldošo āķu jedu kuģus, kas nav aprīkoti ar attiecīgām sakaru sistēmām, un atļaut tiem saziņai izmantot radiosakarus.

3.3 Ja kāds Kopienas zvejas kuģis zvejo, neinformējot par to Seišelu salu kompetentās iestādes, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences. Šādos gadījumos ir piemērojamas X nodaļas 1. punktā minētās sankcijas.

4. Kontroles procedūras

4.1 Seišelu salu ūdeņos zvejojošo Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sadarbojas ar katru Seišelu salu ierēdni, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

4.2 Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, kā to prasa viņu pienākumu izpilde.

4.3 Inspekciju beidzot, kuģa kapteinim izdod inspekcijas ziņojuma kopiju.

5. Lomu pārkraušana

5.1 Visi Kopienas kuģi, kas vēlas pārkraut Seišelu salu ūdeņos nozvejotos lomus, tos pārkrauj Seišelu salu ostās.

5.2 Minēto kuģu īpašnieki vismaz 24 stundas iepriekš sniedz Seišelu salu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

- to zvejas kuģu nosaukumi, kuri pārkrauj lomus,

- kravas kuģu nosaukumi,

- pārkraujamo lomu daudzums tonnās pa sugām,

- pārkraušanas diena.

5.3 Pārkraušanu uzskata par došanos projām no Seišelu salu ūdeņiem. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz Seišelu salu kompetentajām iestādēm nozvejas ziņojumi.

5.4 Jebkura lomu pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, Seišelu salu ūdeņos ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šos noteikumus, uzliek sodus saskaņā ar Seišelu salu tiesību aktu nosacījumiem.

5.5 Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, no kuru kuģiem Seišelu salu ostās izkrauj vai pārkrauj lomus, nekavē un atvieglina minēto darbību pārbaudes, ko veic Seišelu salu inspektori. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

X NODAļA – IZPILDES NODROšINāšANA

1. Sankcijas

Ja kāds kuģis neievēro kādu no iepriekš minētajiem noteikumiem, dzīvo resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumus vai Seišelu salu tiesību aktu noteikumus, to var sodīt, apturot, atsaucot vai neatjaunojot tā zvejas licenci.

Par katru licences apturēšanas vai atsaukuma gadījumu un visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem tūlīt detalizēti informē dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis peld, un Eiropas Komisiju. Licences apturēšanas laikā vai atsauktas licences atlikušā derīguma termiņa laikā Eiropas Komisija var lūgt citādi derīgās licences vietā izdot citu licenci cita kuģu īpašnieka kuģim, ievērojot I nodaļas 1. iedaļas 11. punktā noteikto kārtību.

2. Zvejas kuģu arests

Seišelu salu iestādes 48 stundu laikā informē Eiropas Komisijas delegāciju, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas, un kuģa karoga dalībvalsti par katru arestu, ko uzliek zvejas kuģiem, kuri peld ar kādas Kopienas dalībvalsts karogu un zvejo Seišelu salu zvejas zonā saskaņā ar Nolīgumu, un īsā ziņojumā dara zināmus šāda aresta apstākļus un iemeslus. Delegāciju un kuģa karoga dalībvalsti informē par jebkādas tiesvedības sākšanu un soda naudas uzlikšanu.

___

Pielikuma 1. papildinājums

ĀRVALSTU ZVEJAS KUĢU LICENCES PIETEIKUMS

- Pieteikuma iesniedzēja vārds/uzvārds:

…………………………………………………………………………………………………………

- Pieteikuma iesniedzēja adrese:

……

- Fraktētāja vārds/uzvārds un adrese, ja tas nav pieteikuma iesniedzējs:

….

- Cita likumīga pārstāvja Seišelu salās vārds/uzvārds un adrese:

- Kuģa kapteiņa vārds/uzvārds un adrese:

- Kuģa nosaukums:

- Kuģa tips:

- Kuģa garums un reģistrētā neto tonnāža:

- Dzinēja tips, zirgspēku jauda un reģistrētā bruto tonnāža:

- Reģistrācijas osta un valsts:

- Reģistrācijas numurs:

- Zvejas kuģa ārējā identifikācija:

- Radio izsaukuma signāls/signāla burti:

- Frekvence:

- Aprīkojuma apraksts:

- Komandas locekļu skaits un valstspiederība:

- Plānotā zvejas zona un zivju sugas:

- Zvejas darbību apraksts, kopuzņēmumi un citas līgumiskas vienošanās:

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums: ................................. Paraksts: ................................

Pielikuma 2. papildinājums

TUNZIVJU SEINERU NOZVEJAS ZIŅOJUMS

Lūdzu aizpildiet vienu rindiņu par katru iemetienu neatkarīgi no izceltā loma. Atzīmējiet ar krustiņu RĀDĪTĀJUS un IEMETIENUS.

Informācija par iemetienu |

Sākums: _______ Beigas: _________ |

Sektors | Atrašanās vieta | Virziens | Ātrums | Piezīmes |

Atiešana: 1. radio boja |

2. radio boja |

3. radio boja |

4. radio boja |

5. radio boja |

6. radio boja |

7. radio boja |

Āķu skaits: ___________ Boju auklas: Palīgauklu garums: ____________ Auklas garums: ____________ Reģistrētais auklas dziļums (ar eholotu): ___________ Ēsma: garneles: _____________ % makreles: ________ % _______: ______% |

Sīka informācija par nozveju |

Laiks (stundas no 0 līdz 24) | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

Izcelšanas sākums |

Izcelšanas beigas |

Sugas | Skaits | Aptuvenais svars (gab.) | Kopējais svars | Apēsto zivju skaits |

Zobenzivis* |

Dzeltenspuru tunzivis** |

Lielacu tunzivis ** |

Merlīnes** |

Buriniekzivis* |

Jūras plauži |

Haizivis |

Citas (precizējiet) |

Kopējais svars |

Kopējais izkrautā loma svars (pēc svēršanas) |

Pielikuma 4. papildinājums

NOTEIKUMI,

AR KO PAREDZ DATU NOSŪTĪŠANAS KĀRTĪBU PAR TO EK KUĢU ATRAŠANĀS VIETAS SATELĪTPĀRRAUDZĪBU, KURI ZVEJO SASKAŅĀ AR EK UN SEIŠELU SALU ZVEJAS NOLĪGUMU

Tā kā Seišelu Salu Republika ir ieviesusi kuģu pārraudzības sistēmu ( VMS ), ko, ievērojot nediskriminācijas principu, piemēro visiem ārvalstu kuģiem, kas zvejo Seišelu salu ūdeņos, un ir paplašinājusi VMS novērošanu, piemērojot to tādas pašas kategorijas savas valsts flotei, un

ņemot vērā, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem no 2000. gada janvāra EK zvejas kuģi jau ir pakļauti satelītnovērošanai,

kuģu karoga valstīm un Seišelu Salu Republikas iestādēm ir ieteicams ieviest to EK kuģu satelītpārraudzību, kuri zvejo saskaņā ar EK un Seišelu salu zvejas nolīgumu, ievērojot šādus nosacījumus:

1. Satelītpārraudzības nolūkos Seišelu salu iestādes paziņo kuģu karoga valstu zvejas vietu pārraudzības centriem ( FMC ) Seišelu salu ūdeņu koordinātes (ģeogrāfisko platumu un garumu).

Seišelu salu iestādes pārraida šo informāciju elektroniskā formātā, izteiktu decimālgrādos, izmantojot WGS-84 datu sistēmu .

2. Seišelu salu iestādes un valstu FMC , izmantojot X.25 formātu vai vajadzības gadījumā citu drošu saziņas protokolu, apmainās ar informāciju par to elektroniskajām adresēm un specifikācijām, kas jāizmanto to pārraudzības centriem saskaņā ar 4. un 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā informācijā iespēju robežās ir minēti vārdi un nosaukumi, kā arī telefona un faksa numuri, un elektroniskās adreses (interneta adreses), ko var izmantot vispārējai saziņai starp FMC .

3. Nosakot kuģu atrašanās vietu, pieļaujamā novirze nepārsniedz 500 metrus un uzticamības intervāls ir 99 %.

4. Kad kuģis, kas zvejo saskaņā ar EK un Seišelu salu Nolīgumu un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir pakļauts satelītnovērošanai, ienāk Seišelu salu ūdeņos, kuģa karoga valsts pārraudzības centrs automātiski, reālā laikā un vismaz reizi stundā (biežums) sūta kuģa atrašanās vietas ziņojumus Seišelu salu pārraudzības centram. Šos ziņojumus sauc par atrašanās vietas ziņojumiem.

5. Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski X.25 formātā vai izmantojot citu drošu saziņas protokolu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos attiecīgo FMC starpā. Visu ziņojumu sūtīšana notiek automātiski, reālā laikā un saskaņā ar 1. tabulā sniegtajām definīcijām.

Atrodoties Seišelu salu ūdeņos, kuģiem ir aizliegts izslēgt to satelītnovērošanas ierīces.

6. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā satelītpārraudzības ierīce ir bojāta vai nedarbojas, šā kuģa kapteinis laicīgi paziņo attiecīgās karoga valsts pārraudzības centram 4. punktā minēto informāciju, izmantojot faksu vai e-pastu. Šādos gadījumos, kamēr kuģis atrodas Seišelu salu ūdeņos, ir pietiekami, ja tas sūta vismaz vienu kopēju atrašanās vietas ziņojumu ik pēc četrām stundām. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis. Karoga valsts FMC vai pats kuģis nekavējoties nosūta šos ziņojumus Seišelu salu pārraudzības centram. Vajadzības vai šaubu gadījumā Seišelu salu Zvejniecības institūcija ( SFA ) var atsevišķiem kuģiem pieprasīt pārraidīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc stundas. Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis ir pabeidzis zvejas reisu vai ilgākais mēneša laikā. Beidzoties šim termiņam, kuģim nav atļauts sākt citu zvejas reisu, kamēr aprīkojums nav salabots vai nomainīts.

7. Kuģu pārraudzības sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir nodrošināti pret nepareizu atrašanās vietas datu ievadīšanu vai pārraidi un nav pieļaujama iespēja tos mehāniski modificēt. Neatkarīgi no apkārtējās vides apstākļiem, sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā. Satelītnovērošanas ierīci ir aizliegts iznīcināt, salauzt, bojāt vai citādi traucēt tās darbību.

Kapteiņi, jo īpaši, nodrošina, lai:

- nenotiek datu labošana;

- satelītnovērošanas ierīču antena vai antenas nav nekādā veidā aizšķērsotas un

- satelītnovērošanas ierīcēm nekādā veidā netiek pārtraukta enerģijas padeve.

Ja, kuģim atrodoties Seišelu salu ūdeņos, tas pārkāpj minētos noteikumus, kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar Seišelu salu tiesību aktiem un noteikumiem.

8. Karoga valstu FMC, šo valstu kuģiem atrodoties Seišelu salu ūdeņos, pārrauga to kustību ik pēc stundas. Ja kuģis neievēro paredzētos ziņošanas noteikumus, par to nekavējoties informē Seišelu salu pārraudzības centru un piemēro 6. punktā noteikto procedūru.

9. Attiecīgie FMC un Seišelu salu pārraudzības centrs sadarbojas, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Ja Seišelu salu pārraudzības centrs konstatē, ka karoga valsts datu pārraide nenotiek saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, par to nekavējoties informē otru pusi. Saņemot šo informāciju, otra puse divdesmit četru (24) stundu laikā sniedz atbildi, kurā Seišelu salu pārraudzības centru informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide un norāda saprātīgu datu pārraides kavēšanās laiku. Ja pēc norādītā kavēšanās laika datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, puses risina domstarpības rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu.

10. Saskaņā ar šiem noteikumiem pārraidītos pārraudzības datus Seišelu salu iestādes izmanto vienīgi saskaņā ar EK un Seišelu salu zvejas nolīgumu zvejojošās Kopienas flotes kontrolei, pārvaldībai, pārraudzībai un noteikumu izpildes nodrošināšanai. Minētos datus nekādā gadījumā nedrīkst nosūtīt citām pusēm, izņemot atsevišķus gadījumus, kad attiecīgā karoga valsts tam rakstiski piekrīt, vai, ja to pieprasa Seišelu salu Tiesa.

11. Puses vienojas pēc otras puses lūguma sniegt informāciju par satelītnovērošanas aprīkojumu, lai nodrošinātu, ka minētais aprīkojums, ievērojot šos noteikumus, pilnīgi atbilst otras puses prasībām.

12. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, tostarp izskatīt visus gadījumus, kad uz atsevišķiem kuģiem ierīces ir bijušas bojātas vai citādi neatbilstīgas. Par katru šādu gadījumu SFA ir jāziņo EK kuģu karoga dalībvalstīm vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās.

13. Visas domstarpības, saistībā ar šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, puses risina savstarpēji konsultējoties Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 7. pantā Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju Seišelu salu ūdeņos.

14. Šie noteikumi stājas spēkā 2005. gada 18. janvārī.

1. pielikums

VMS ZIŅOJUMI SEIŠELU SALĀM

ATRAŠANĀS VIETAS ZIŅOJUMS

Datu elementi | Kods | Obligāti vai fakultatīvi | Piezīmes |

Ieraksta sākums | SR | O | Attiecas uz sistēmu, norāda ieraksta sākumu |

Adresāts | AD | O | Attiecas uz ziņojumu, adresāta Alfa-3 ISO valsts kods |

Sūtītājs | FR | O | Attiecas uz ziņojumu, sūtītāja Alfa-3 ISO valsts kods |

Ziņojuma veids | TM | O | Attiecas uz ziņojumu, ziņojuma veids,"POS" |

Radio izsaukuma signāls | RC | O | Attiecas uz kuģi, starptautiskais kuģa radio izsaukuma signāls |

Iekšējais atsauces numurs | IR | F | Attiecas uz kuģi, puses vienotais kuģa numurs - Alfa-3 ISO karoga valsts kods, kam seko numurs |

Ārējais reģistrācijas numurs | XR | F | Attiecas uz kuģi, numurs uz kuģa borta |

Ģeogrāfiskais platums | LA | O | Attiecas uz atrašanās vietu, atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GGMM (WGS-84) |

Ģeogrāfiskais garums | LO | O | Attiecas uz atrašanās vietu, atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGMM (WGS-84) |

Ātrums | SP | O | Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa ātrums decimālmezglos |

Kurss | CO | O | Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa kurss 360( skalā |

Datums | DA | O | Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa atrašanās vietas datums UTC (GGGGMMDD) |

Laiks | TI | O | Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa atrašanās vietas laiks UTC (SSMM) |

Ieraksta beigas | ER | O | Attiecas uz sistēmu, norāda ieraksta beigas |

Paraugs: ISO 8859,1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

- pārraides sākumu atzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

- kodu un datu elementu atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati ir jāievada starp ieraksta sākumu un beigām.

Pielikuma 5. papildinājums

SAKARU ZIŅOJUMU FORMĀTI

1. ZIŅOJUMS PAR IERAŠANOS (VISMAZ 3 STUNDAS PIRMS IERAŠANĀS)

(SATURS) | (PĀRRAIDE) |

ADRESĀTS | SFA |

DARBĪBAS KODS | IN |

KUĢA NOSAUKUMS |

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS |

ATRAŠANĀS VIETA IENĀKOT |

IERAŠANĀS DIENA UN LAIKS (UTC) |

ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (Mt) |

DZELTENSPURU TUNZIVIS | (Mt) |

LIELACU TUNZIVIS | (Mt) |

SVĪTRAINĀS TUNZIVIS | (Mt) |

CITAS (NORĀDIET, KĀDAS) | (Mt) |

2. ZIŅOJUMS PAR AIZIEŠANU (VISMAZ 3 STUNDAS PIRMS AIZIEŠANAS)

(SATURS) | (PĀRRAIDE) |

ADRESĀTS | SFA |

DARBĪBAS KODS | OUT |

KUĢA NOSAUKUMS |

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS |

ATRAŠANĀS VIETA AIZEJOT |

AIZIEŠANAS DIENA UN LAIKS (UTC) |

ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (Mt) |

DZELTENSPURU TUNZIVIS | (Mt) |

LIELACU TUNZIVIS | (Mt) |

SVĪTRAINĀS TUNZIVIS | (Mt) |

CITAS (NORĀDIET, KĀDAS) | (Mt) |

3. NEDĒĻAS NOZVEJAS ZIŅOJUMS (IK PĒC TRIM DIENĀM, KUĢIM ZVEJOJOT SEIŠELU SALU ŪDEŅOS)

(SATURS) | (PĀRRAIDE) |

ADRESĀTS | SFA |

DARBĪBAS KODS | WCRT |

KUĢA NOSAUKUMS |

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS |

ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (Mt) |

DZELTENSPURU TUNZIVIS | (Mt) |

LIELACU TUNZIVIS | (Mt) |

SVĪTRAINĀS TUNZIVIS | (Mt) |

CITAS (NORĀDIET, KĀDAS) | (Mt) |

IEMETIENU SKAITS KOPŠ PĒDĒJĀ ZIŅOJUMA |

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei pa faksu vai izmantojot elektronisko pastu: fakss +248 225957, e-pasts fmcsc@sfa.sc

Seychelles Fishing Authority, P.O. Box 449, Fishing Port, Mahé, Seychelles

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV L 119, 7.5.1987., 26. lpp.

* VDK.

** Ar galvu, bez žaunām.

Paskaidrojiet, kāds svars norādīts ( VAT , VDK , veselas), ja tas atšķiras no minētā.