[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.9.2005

COM(2005) 375 galīgā redakcija

2005/0156 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopienas migrācijas un patvēruma politiku un tiesību aktu attīstība parādījusi vajadzību pēc visaptverošas un salīdzināmas Eiropas statistikas par vairākiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem. Tālāka kopīgo imigrācijas un patvēruma sistēmu izstrāde, ieviešana un pārraudzība izvirza nepieciešamību pēc daudz kvalitatīvākas statistikas informācijas par patlaban pieejamo. Saloniku 2003. gada 20. jūnija Eiropadome secināja, ka ir vajadzīgi efektīvāki mehānismi, lai vāktu un analizētu informāciju par migrāciju un patvērumu Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlamenta 2003. gada 6. novembra rezolūcijā minēts, ka nepieciešami tiesību akti, kas nodrošinātu visaptverošas statistikas sagatavošanu taisnīgu un efektīvu Kopienu migrācijas politiku izstrādei.

- Vispārējais saturs

Kopš stājies spēkā Amsterdamas Līgums, pieliktas nozīmīgas pūles, lai izstrādātu kopējas patvēruma un imigrācijas sistēmas Eiropas Savienībā. Runa ir par nozīmīgu daļu no vērienīgas darba programmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanai, ko 1999. gada Tamperes Eiropadomē izvirzīja par prioritāti. Komisija 2003. gada aprīlī publicēja rīcības plānu (KOM (2003) 179 galīgais)[1],kurā noteikti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, lai izstrādātu statistikas darbības par migrāciju un patvērumu. Šis priekšlikums atbilst rīcības plānā formulētajam Komisijas nodomam ieviest minēto statistiku tiesisko pamatu.

- Noteikumi, kas ir spēkā priekšlikuma jomā / spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Tā kā radušās jaunas Kopienas vajadzības migrācijas un patvēruma statistikas jomā, Padomes 1976. gada 9. februāra Regulas (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem[2] noteikumi ir novecojuši, tādēļ tā ir jāatceļ.

PRIEKŠLIKUMA TIESISKIE ELEMENTI

- Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Šīs regulas mērķis ir izveidot kopēju pamatu Kopienas starptautiskās migrācijas un patvēruma statistikas vākšanai un sastādīšanai. Ir atzīts, ka dalībvalstis lieto ļoti dažādas metodes, lai izveidotu statistikas datus par migrāciju un jo īpaši lai noteiktu, kādas personas statistikā definējamas par migrantiem. Situācija attiecībā uz dažādu migrācijas statistikas veidu nepieciešamību un dažādu datu avotu pieejamību nav nemainīga. Šī regula mēģina saskaņot lielās atšķirības, kas pastāv visas Eiropas mērogā administratīvo sistēmu un datu avotu ziņā, ņemot vērā pieaugošo vajadzību pēc salīdzināmas migrācijas statistikas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Lai gan tiesību akta mērķis ir samazināt šo definīciju un datu avotu atšķirību ietekmi uz statistikas salīdzināmību, ir skaidrs, ka harmonizācijai jānotiek pakāpeniski. Ierosinātais tiesību akts uzliek par pienākumu dalībvalstīm vislabākajā veidā izmantot pieejamos datus, lai veidotu statistiku, kurā pēc iespējas precīzāk ir ievērotas saskaņotas definīcijas. Tomēr netiek ierosināts uzlikt dalībvalstīm par pienākumu ieviest pilnīgi jaunus datu avotus vai izmainīt imigrācijas un patvēruma administratīvās sistēmas. Taču dalībvalstīm būs jāizskaidro datu avota izvēle un tā gaidāmā ietekme uz saskaņoto definīciju atbilstības līmeni. Šo informāciju izmantos kā metodisko līdzekli statistikas interpretācijai.

- Tiesiskais pamats: EK Līguma 285. pants

Līguma 285. pants nodrošina Kopienas statistikas tiesisko pamatu. Padome, rīkojoties saskaņā ar koplēmuma procedūru, nosaka pasākumus statistikas veidošanai, ja tas vajadzīgs Kopienas darbību izpildei. Šajā pantā izklāstītas prasības Kopienas statistikas izveidei un neitralitātes, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas datu slepenuma standartu atbilstībai.

- Subsidiaritātes princips

Patlaban ir atrodamas daudzas un dažādas migrācijas statistikas definīcijas un jēdzieni. Tas neļauj izveidot salīdzināmu migrācijas statistiku. Vairākus gadus uz draudzīgas vienošanās pamata ir bijuši mēģinājumi savākt datus, kas pamatojas uz saskaņotām definīcijām, bet dalībvalstīm nav izdevies piemērot šīs definīcijas. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts EK Līguma 5. pantā, ierosinātās rīcības mērķi, proti, saskaņotas Kopienas starptautiskās migrācijas un patvēruma statistikas sistemātisku izveidi, nevar pietiekami sekmīgi īstenot, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi, tādēļ to var labāk sasniegt Kopiena. Eiropas Parlaments 2003. gada 6. novembra rezolūcijā secināja, ka turpmākais progress migrācijas statistikas uzlabošanā rada vajadzību pēc tiesību aktiem. Papildus tam, lai uzlabotu migrantu skaita apzināšanu, arvien pieaug vajadzība pēc labākas demogrāfiskās un sociālekonomiskās informācijas par migrantiem. Piemēram, pret nelegālo imigrāciju vērsto piespiedu izpildes pasākumu statistikas gadījumā ir svarīgi izveidot datu krājumus tā, lai tie sniegtu informāciju par attiecīgo personu vecumu un dzimumu. Šī sīkā informācija, kas patlaban nav pieejama, ir nepieciešama, novērtējot pret cilvēktirdzniecību vērstās politikas. Līdzīgā veidā labāka sociālekonomiskā informācija ir nepieciešama tādiem pētniecības jautājumiem kā migrantu integrācija un viņu dalība darba tirgū .

Lai nodrošinātu salīdzināmas statistikas pieejamību, kas nepieciešama taisnīgas un efektīvas Kopienas migrācijas un patvēruma politikas izveidei un pārraudzībai, nepietiek tikai ar dalībvalstu rīcību vien. Pieaugoša migrācijas kā faktora nozīme daudzās sabiedriskās kartības jomās parāda to, ka dalībvalstīm vajadzīga ticama un salīdzināma statistika. Piemēram, laba informācija par migrāciju nepieciešama, prognozējot nākotnes tendences darba tirgū. Bez koordinācijas un saskaņošanas Savienības līmenī rīcība atsevišķu dalībvalstu līmenī nevarēs efektīvi apmierināt šīs vajadzības.

Saskaņotas Kopienas migrācijas un patvēruma statistikas ieviešana būs kompleksa procedūra, kurā jāņem vērā politikas vajadzības pēc statistikas, starptautiskā prakse, ieteikumi, un praktiskie jautājumi, piemērojot definīcijas katrā dalībvalstī. Tam nepieciešama apspriešanās, koordinēšana un plānošana Eiropas Savienības līmenī, kuru veikšanai Komisija ir viskompetentākā. Svarīgi, lai ES līmeņa informācija būtu pieejama Kopienas tiesību aktu un politikas izstrādes pārraudzībai un īstenošanai. Vispār pašreizējā prakse nenodrošina pietiekami regulāru, savlaicīgu un ātru datu piegādi un izplatīšanu, nedz arī to publisku pieejamību. Statistikai, kas jāsavāc saskaņā ar ierosinātajiem tiesību aktiem, pēc iespējas pilnīgāk ir jāatbilst Apvienoto Nāciju ieteikumiem par statistiku un starptautisko migrāciju. Attiecīgā statistika lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja esošajiem ikgadējiem migrācijas datu apkopojumiem un ikmēneša datu apkopojumiem par patvērumu un izpildes pasākumiem pret nelegālo migrāciju. Jāņem vērā vēl viens ar migrāciju saistīts aspekts, proti, trešo valstu pilsoņu legālā imigrācija. Tai veltītas vairākas Komisijas iniciatīvas tiesību un politikas jomā.

Rīkodamās atsevišķi un neņemdamas vērā Komisijas plašos neleģislatīvos mēģinājumus uzlabot koordināciju šajā jomā, dalībvalstis nav spējušas iesniegt Komisijai saskaņotus datus, kas nepieciešami salīdzinošas Kopienas migrācijas un patvēruma statistikas vajadzībām. Lai gan pēdējos gados ir bijuši sasniegumi un uzlabojumi, ir skaidrs, ka pieejamā Eiropas migrācijas un patvēruma statistika neatbilst tiesību aktu un politikas sagatavošanas un pārraudzības vajadzībām. Īpašas bažas rosina lielais datu bāzēs neiekļauto datu apjoms. Pastāv arī nopietnas problēmas saistībā ar saskaņošanas trūkumu – gan izmantoto datu avotu, gan statistikai piemēroto definīciju ziņā.

Lai arī Komisijai ir vislabākās iespējas organizēt Kopienas statistikas savākšanu, dalībvalstu kompetencē ir organizēt un vadīt valstu statistikas sistēmas. Priekšlikums attiecas vienīgi uz starptautisko migrācijas un patvēruma statistiku, kas jāiesniedz Komisijai Kopienas statistikas izveidei. Tas tieši neskar statistikas vākšanu valsts interesēs un neattiecas uz citiem iedzīvotāju statistikas veidiem, tādiem kā iekšējā migrācija dalībvalsts teritorijā. Attiecīgi noteikumi ir izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) 322/97 par Kopienas statistiku[3].

Šis tiesību akts jāuzlūko par svarīgu pasākumu, lai uzlabotu saskaņotas Kopienas statistikas pieejamību jautājumā, kam ir ļoti augsta prioritāte gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī. Ja neizdosies ieviest regulu un tai sekojošos īstenošanas pasākumus, tas nopietni un negatīvi ietekmēs politikas izstrādi un pārraudzību.

- Proporcionalitātes princips

Atbilstīgi proporcionalitātes principam šī regula aprobežojas tikai ar minimālām prasībām, lai sasniegtu minēto mērķi, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šāda mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā atšķirības ES līmenī attiecībā uz datu avotiem, kurus lieto migrācijas statistikas izveidei, nav iespējams izdot likumu, kas noteiktu īpaša datu avota lietošanu katrā dalībvalstī. Tā mērķis ir valstu administrācijām labāk atļaut zināmu elastību vislabāko pieejamo datu avotu izvēlē, lai dotu tām iespēju iesniegt statistiku, kas balstīta uz saskaņotām definīcijām. Svarīgi būs iesniegt detalizētus metadatus, lai izskaidrotu izmantotos datu avotus un dotu iespēju novērtēt iespējamo šo datu avotu ietekmi uz to, kādā mērā statistika atbilst saskaņotajām definīcijām.

Ierosinātajā regulā migrācijas un patvēruma statistikai ir izmantotas tikai saskaņotas definīcijas. Dalībvalstis var brīvi apkopot šo statistiku, izmantojot jebkuru atbilstošu valsts datu avotu, ņemot vērā valsts statistikas sistēmas un praksi. Ar migrāciju un patvērumu saistītās administratīvās sistēmas nav obligāti jāmaina. Valsts līmenī par migrācijas un patvēruma statistiku atbild dažāda veida aģentūras. Pozitīvi vērtējams fakts, ka dažās dalībvalstīs tiesību akti var rosināt izmaiņas to esošajās migrācijas statistikas darbībās, piemēram, papildu mainīgo vākšana vai datu pieejamības termiņa samazināšana. Eiropas Kopienu Statistikas birojs arī turpmāk cieši sadarbosies ar atbildīgajām valsts iestādēm un mēģinās samazināt jebkuras grūtības, ko, iespējams, izraisīs pamatregula un sekojošie Komisijas īstenošanas pasākumi.

IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

2005/0156 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību

(dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[7],

tā kā:

1. Tieslietu un iekšlietu padome 2001. gada 28. -29. maija secinājumos uzskatīja, ka ņemot vērā patvēruma un migrācijas statistikas kopējo analīzi un uzlaboto apmaiņu ar to, ir nepieciešama visaptveroša un saskaņota sistēma turpmākajai rīcībai statistikas uzlabošanā.

2. Komisija 2003. gada aprīlī izplatīja paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, kurā noteica Kopienas statistikas vākšanas un analīzes rīcības plānu migrācijas jomā[8]. Tajā bija virkne nozīmīgu izmaiņu šīs statistikas pilnīguma un saskaņošanas pakāpes uzlabošanai. Atbilstīgi rīcības plānam Komisija paredzējusi ierosināt tiesību aktus par Kopienas migrācijas un patvēruma statistiku.

3. Saloniku 2003. gada 20. jūnija Eiropadome secināja, ka ir vajadzīgi efektīvāki mehānismi, lai vāktu un analizētu informāciju par migrāciju un patvērumu Eiropas Savienībā.

4. Eiropas Parlamenta 2003. gada 6. novembra rezolūcijā minēts, ka vajadzīgi tiesību akti, kas nodrošina visaptverošas statistikas izveidi, lai izstrādātu taisnīgu un iedarbīgu Kopienas migrāciju politiku. Rezolūcijā atbalstīti Komisijas plāni ierosināt tiesību aktus attiecībā uz migrācijas un patvēruma statistiku.

5. Eiropas Savienības paplašināšanās deva papildu ģeogrāfisku un politisku dimensiju ar migrāciju saistīto parādību apjomam. Tā arī izraisīja tālāku impulsu prasībai pēc precīzas, savlaicīgas un saskaņotas statistiskas informācijas. Turklāt aizvien pieaug vajadzība pēc statistiskas informācijas attiecībā uz migrantu profesiju, izglītību, kvalifikāciju un darbības veidu.

6. Saskaņota un salīdzināma Kopienas migrācijas un patvēruma statistika ir svarīga Kopienas tiesību aktu, imigrācijas un patvēruma politiku un personu brīvas kustības pārraudzībā un izstrādē.

7. Jāpastiprina apmaiņa ar patvēruma un migrācijas statistiku un jāuzlabo Kopienas statistikas apkopojumu kvalitāte un rezultāti, kas līdz šim notika uz draudzīgas vienošanās pamata.

8. Svarīgi, lai ES līmeņa informācija būtu pieejama Kopienas tiesību aktu un politikas attīstības un ieviešanas pārraudzībai. Vispār pašreizējā prakse nenodrošina pietiekami regulāru, savlaicīgu un ātru saskaņotu datu piegādi un izplatīšanu.

9. Jaunas Kopienas vajadzības pēc migrācijas un patvēruma statistikas padara neatbilstošu Padomes 1979. gada 9. februāra Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem[9].

10. Tāpēc Regula (EK) Nr. 311/76 ir jāatceļ.

11. Sakarā ar to, ka paredzētās rīcības mērķis izveidot kopējus statistikas noteikumus Kopienas migrācijas un starptautiskās aizsardzības statistikas vākšanai un apkopošanai nav pienācīgi sasniedzams, darbojoties dalībvalstu līmenī, un minētās rīcības mēroga dēļ, šis mērķis ir sasniedzamāks Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā paredzētajam proporcionalitātes principam šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs šādu mērķu sasniegšanai.

12. Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku nosaka pamatprincipu kopumu šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši tā prasa atbilstību neitralitātes, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas datu slepenuma standartiem[10].

13. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[11].

14. Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmumu 89/382/EEK, Euratom , ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju[12],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka kopējus noteikumus attiecībā uz Kopienas statistikas vākšanu un apkopošanu par:

(a) imigrāciju uz un emigrāciju no dalībvalstu teritorijām, ieskaitot plūsmas no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju un plūsmas no un uz dalībvalsts un trešās valsts teritoriju;

(b) to fizisko personu pilsonību un dzimšanas valsti, kuras parasti uzturas dalībvalstu teritorijās;

(c) administratīvām un juridiskām procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz imigrāciju, uzturēšanās atļaujas, pilsonības, patvēruma un citu starptautiskās aizsardzības formu piešķiršanu un par nelegālās imigrācijas novēršanu.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

(a) „parastā uzturēšanās vieta” ir vieta, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai reliģisku svētceļojumu nolūkā;

(b) „imigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību fiziskā persona nodibina savu parasto uzturēšanās vietu dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir ieplānots uz vismaz divpadsmit mēnešiem, un kura iepriekš parasti uzturējusies citā dalībvalstī vai trešā valstī;

(c) „emigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību fiziskā persona, kas iepriekš parasti uzturējusies dalībvalsts teritorijā, pārtrauc savu pastāvīgo uzturēšanās vietu šajā dalībvalstī uz laiku, kas ilgst vai ir ieplānots uz vismaz divpadsmit mēnešiem;

(d) „imigrants” ir fiziskā persona, kas uzsāk imigrāciju;

(e) „emigrants” ir fiziskā persona, kas uzsāk emigrāciju;

(f) „pastāvīgais iedzīvotājs” ir pastāvīgais iedzīvotājs, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2003/109/EK 2. panta b) punktā[13];

(g) „trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē, tai skaitā bezvalstnieks;

(h) „starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir pieteikums par starptautisko aizsardzību, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta g) punktā[14];

(i) „bēgļa statuss” ir bēgļa statuss, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta g) punktā;

(j) „alternatīvais aizsardzības statuss” ir alternatīvais aizsardzības statuss, kā tas noteikts Direktīvas 2004/83/EK 2. panta f) punktā;

(k) „ģimenes locekļi” ir ģimenes locekļi, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2003/343/EK 2. panta i) punktā[15];

(l) „pagaidu aizsardzība” ir pagaidu aizsardzība, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2001/55/EK 2. pantā[16];

(m) “nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais bez pavadības, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta i) punktā;

(n) „pārcelšanās” apzīmē to, ka trešo valstu pilsoņiem piešķir atļauju uzturēties vienā no dalībvalstīm starptautiskās aizsardzības nolūkā valsts vai Kopienas pārcelšanās shēmas ietvaros.

2. Vajadzības gadījumā 1. punkta definīcijas var pielāgot atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

3. Ja tas nepieciešams šajā regulā minētās statistikas saskaņošanai, var pieņemt papildu definīcijas 1. punktā minētajām definīcijām atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

4. Tas, ka dalībvalstij nav saistošs viens vai vairāki juridiskie teksti, kas minēti 1. punktā norādītajās definīcijās, neatbrīvo to no statistikas sniegšanas, kas attiecas uz šo regulu.

3. pants

Statistika par starptautisko migrāciju, iedzīvotājiem, kuri parasti uzturas dalībvalstī, un pilsonības iegūšanu

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku par šādiem datiem:

(a) imigrantu skaitu, kas pārceļas uz dalībvalsts teritoriju, sadalītu pēc:

(i) pilsonības, pēc vecuma un dzimuma

(ii) izcelsmes valsts, pēc vecuma un dzimuma

(iii) iepriekšējās uzturēšanās valsts, pēc vecuma un dzimuma

(b) emigrantu skaitu, kas izbrauc no dalībvalsts teritorijas, sadalītu pēc:

(i) pilsonības, pēc vecuma un dzimuma

(ii) izcelsmes valsts, pēc vecuma un dzimuma

(c) fizisko personu skaitu, kuru uzturēšanās valsts ir dalībvalsts, sadalītu pēc:

(i) pilsonības, pēc vecuma un dzimuma

(ii) izcelsmes valsts, pēc vecuma un dzimuma

(iii) parastās uzturēšanās valsts, pēc vecuma un dzimuma

(d) fizisko personu skaitu, kas ieguvušas dalībvalsts pilsonību un kas iepriekš bijušas citas dalībvalsts vai trešās valsts pilsoņi, vai kas iepriekš bijušas bezvalstnieki, sadalītu pēc vecuma un dzimuma, un pēc attiecīgo personu iepriekšējās pavalstniecības, un pēc tā, vai personas agrāk bijušas bezvalstnieki.

2. Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem un to iesniedz Komisijai ( Eurostat ) desmit mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2006. gads.

4. pants

Statistika par starptautisko aizsardzību

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku par šādiem datiem:

(a) personām, kas iesniegušas pieteikumu par starptautisko aizsardzību vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi;

(b) personām, uz kurām attiecas starptautiskās aizsardzības pieteikumi, kas tiek izskatīti atbildīgajās valsts iestādēs pārskata perioda beigās;

(c) pirmās instances tiesas lēmumiem, ar ko atsaka pieprasījumus par starptautisko aizsardzību, tostarp, lēmumiem par nepieņemamām vai nepamatotām prasībām;

(d) pirmās instances tiesas lēmumiem, ar ko piešķir vai atņem bēgļa statusu;

(e) pirmās instances tiesas lēmumiem, ar ko piešķir vai atņem alternatīvo aizsardzības statusu;

(f) pirmās instances tiesas lēmumiem, ar ko piešķir vai atņem pagaidu aizsardzību;

(g) citiem pirmās instances tiesas lēmumiem, ar ko piešķir, atsaka vai atceļ atļauju humānu, vai citu iemeslu dēļ uzturēties valsts likumu aizsardzībā,

(h) atceltajiem pieteikumiem pēc starptautiskās aizsardzības.

Šī statistika jāsadala pēc vecuma un dzimuma un pēc attiecīgo personu pilsonības. Minētajiem datiem ir jāatbilst viena kalendārā gada pārskata periodiem, un tos iesniedz Komisijai ( Eurostat ) divu mēnešu laikā pēc pārskata mēneša beigām. Pirmais pārskata mēnesis ir 2006. gada janvāris.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku par šādiem datiem:

(a) starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, kurus atbildīgā valsts iestāde uzskata par nepilngadīgajiem bez pavadības;

(b) lēmumiem atteikt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, tostarp, lēmumiem par nepieņemamiem vai nepamatotiem pieteikumiem, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes apelācijas vai pārskatīšanas procedūru sakarā;

(c) lēmumiem piešķirt vai atsaukt bēgļa statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes apelācijas vai pārskatīšanas procedūrā;

(d) lēmumiem piešķirt vai atsaukt alternatīvo aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

(e) lēmumiem piešķirt vai atsaukt pagaidu aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

(f) citiem lēmumiem, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru, piešķirt, atteikt vai atsaukt atļaujas uzturēties humānu vai citu iemeslu pēc valsts likumu aizsardzībā;

(g) pieprasījumiem un pārsūtīšanu, ko nosaka Regula (EK) Nr. 343/2003 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003[17];

(h) personām, kas izvēlētas, lai apmestos dalībvalstī.

Šī statistika jāsadala pēc vecuma un dzimuma un pēc attiecīgo personu pilsonības. Tā attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem un to iesniedz Komisijai ( Eurostat ) trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2006. gads.

5. pants

Statistika par nelegālas iebraukšanas un uzturēšanās novēršanu

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku par šādiem datiem:

(a) trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atteikta iebraukšana dalībvalsts teritorijā uz ārējās robežas;

(b) trešo valstu pilsoņiem, kuri nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar valsts imigrācijas likumiem.

Šī statistika jāsadala pēc vecuma un dzimuma un pēc attiecīgo personu pilsonības.

2. Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem un to iesniedz Komisijai ( Eurostat ) trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2006. gads.

6. pants

Statistika par uzturēšanās atļaujām un trešo valstu pilsoņu uzturēšanos

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku:

(a) par uzturēšanās atļauju skaitu, kas izsniegtas trešo valstu pilsoņiem, sadalītu šādi:

(i) atļaujas, kas izsniegtas pārskata perioda laikā un ar kurām pirmo reizi atļauj personai uzturēties valstī, kas sadalītas pēc pavalstniecības, pēc pamatojuma atļaujas piešķiršanai un pēc atļaujas derīguma termiņa;

(ii) atļaujas, kas izsniegtas pārskata perioda laikā un piešķirtas personai, nomainot imigrācijas statusu vai uzturēšanās iemeslus, kas sadalītas pēc pavalstniecības, pēc pamatojuma atļaujas piešķiršanai un pēc atļaujas derīguma termiņa;

(iii) atskaites termiņa laikā spēkā esošās atļaujas (to izsniegto atļauju skaits, kuras nav atsauktas un nederīgas ar notecējušiem termiņiem), kas sadalītas pēc pilsonības, atļaujas izsniegšanas pamatojuma un pēc atļaujas derīguma termiņa;

(b) par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, kas sadalīts pēc pilsonības.

2. Ja dalībvalsts tiesību akti un administratīvā prakse uzturēšanās atļauju vietā ļauj izsniegt īpašas kategorijas ilgtermiņa vīzas vai piešķirt imigrācijas statusu, šādu vīzu un statusa piešķiršanas gadījumu skaits jāiekļauj 1. punktā noteiktajā statistikā.

3. Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem un to iesniedz Komisijai ( Eurostat ) sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2006. gads.

7. pants

Statistika par atgriešanos

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku attiecībā uz trešo valstu pavalstnieku skaitu, kuri atgriežas savās izcelsmes, tranzīta vai citās trešās valstīs vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā pēc administratīva vai tiesas lēmuma, vai akta, kas uzliek pienākumu atgriezties, un kas sadalīta pēc vecuma un dzimuma, un pēc minēto personu pavalstniecības.

2. Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem un to iesniedz Komisijai ( Eurostat ) trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2006. gads.

8. pants

Sīkāks papildu sadalījums

1. Turpmāk norādīto sīkāko sadalījumu Komisija var noteikt atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajai procedūrai attiecībā uz šādu statistiku:

(a) statistikai saskaņā ar 3. pantā minēto sadalījumu:

(i) nodarbinātības statuss,

(ii) nodarbošanās,

(iii) rūpniecības nozare,

(iv) izglītības un apmācības līmenis,

(v) pirmās ierašanās gads,

(b) statistikai saskaņā ar 3. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto sadalījumu:

pašreizējās vai parastās uzturēšanās vietas reģions,

(c) statistikai saskaņā ar 4. pantā minēto sadalījumu:

(i) to personu skaits, uz kurām attiecas administratīvais lēmums,

(ii) aizsardzības kategorija, ko persona pieprasījusi,

(iii) pieprasījuma iesniegšanas gads,

(d) statistikai saskaņā ar 5. pantā minēto sadalījumu:

(i) atteikuma vai aizturēšanas iemesls,

(ii) atteikuma vai aizturēšanas vieta,

(e) statistikai saskaņā ar 6. pantā minēto sadalījumu:

(i) gads, kurā pirmo reizi tika izsniegta uzturēšanās atļauja,

(ii) amats,

(iii) ekonomiskā nodarbe,

(iv) vecums,

(v) dzimums,

(f) statistikai saskaņā ar 7. pantā minēto sadalījumu:

atgriešanās iemesls.

2. Lemjot par to, vai saskaņā ar 1. punktu jānosaka papildu sadalījums, Komisija apsver vajadzību pēc informācijas Kopienas politiku izstrādei un pārraudzībai, un apsver atbilstošu datu avotu pieejamību.

9. pants

Datu avoti un kvalitātes standarti

1. Statistika balstās uz šādiem datu avotiem, ņemot vērā to pieejamību dalībvalstīs un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi:

(a) administratīvo un tiesu darbību ieraksti;

(b) reģistri attiecībā uz administratīvām darbībām;

(c) fizisko personu kopsummas vai īpašas šīs kopsummas apakšgrupas saraksti;

(d) skaitīšanas;

(e) izlases veida apsekojumi;

(f) citi piemēroti avoti.

2. Dalībvalstis ziņo Komisijai ( Eurostat ) par izmantotajiem datu avotiem, šo avotu izvēles iemesliem un par izvēlēto datu avotu ietekmi uz statistikas kvalitāti.

3. Pēc Komisijas ( Eurostat ) lūguma dalībvalstis sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, lai novērtētu statistiskās informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu.

4. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju ( Eurostat ) par atbilstīgi šai regulai sniegtās statistikas pārskatīšanu un labojumiem un par jebkurām izmaiņām izmantotajās metodēs un datu avotos.

5. Atbilstošie formāti datu nosūtīšanai tiks noteikti saskaņā ar 11. panta 2. punktā norādīto procedūru.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, tostarp pasākumus, ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās izmaiņas, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā norādīto procedūru. Konkrēti šajos pasākumos ietilpst:

(a) definīciju pielāgošana un papildu definīciju pieņemšana, kā noteikts 2. pantā;

(b) papildu sadalījumi un sadalījumu līmeņi, kas jāpiemēro mainīgajiem lielumiem, kā tas noteikts 8. pantā;

(c) termiņi datu iesniegšanai Komisijā;

(d) noteikumi, ar ko nosaka precizitātes un kvalitātes standartus;

(e) noteikumi, ar ko nosaka piemērotos formātus datu iesniegšanai, kā tas norādīts 9. pantā.

11. pants

Procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom 1. pantu.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemērojama Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteiktā regulatīvā procedūra, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem reglamentu.

12. pants

Ziņojums

Piecu gadu laikā pēc dienas, kad šī regula stājās spēkā, un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kas apkopota atbilstoši šai regulai, un par tās kvalitāti.

13. pants

Atcelšana

Ar šo Regulu (EEK) Nr. 311/76 atceļ.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā ––– Padomes vārdā–––

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Komisija pieņēmusi 2003. gada 15. aprīlī.

[2] OV L 39, 14.2.1976., 1. lpp.

[3] OV L 52, 22.2.1997., 61. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[4] OV C , lpp.

[5] OV C , lpp.

[6] OV C , lpp.

[7] OV C , lpp.

[8] KOM (2003) 179.

[9] OV L 39, 14.2.1976., 1. lpp.

[10] OV L 52, 22.2.1997., 1.lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.lpp.).

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[13] OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

[14] OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[15] OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

[16] OV L 212, 7.8.2001., 1. lpp.

[17] OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.