52005PC0326

Priekšlikums Padomes regula par vienošanos apspriešanu attiecībā uz tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transports /* COM/2005/0326 galīgā redakcija - ACC 2005/0132 */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.7.2005

COM(2005) 326 galīgā redakcija

2005/0132 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par vienošanos apspriešanu attiecībā uz tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transports

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisija 2003. gada 26. februāra Paziņojumā par Kopienas un trešo valstu attiecībām gaisa transporta jomā[1] uzsvēra dažus pamatprincipus gaisa pakalpojumu nolīgumu apspriešanai un īstenošanai starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, kas ņemti no Eiropas Kopienu Tiesas prakses[2].

Dalībvalstis patiešām var samazināt risku, ka netiek pildītas Līgumā noteiktās saistības un Kopienas tiesību aktus, ņemot vērā vairākus pamatprincipus:

1. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pildītas no Līguma izrietošās saistības, t.i., atvieglot Kopienas uzdevumu veikšanu un atturēties no pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Līguma mērķu sasniegšanu. Dalībvalstīm atbilstoši jāveido attiecības ar trešajām valstīm;

2. Dalībvalstu darbībām jāatbalsta Kopienas iniciatīvas, sarunas, politiku un mērķus;

3. Dalībvalstis nedrīkst sākt sarunas jautājumos, kas ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē vai, uz kuriem attiecas Kopienas sarunas saskaņā ar īpašu pilnvarojumu;

4. Attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem dalībvalstīm jāziņo Komisijai par visām paredzamām starptautiskām sarunām un šādu sarunu iznākumiem, lai tā varētu uzraudzīt un koordinēt nostāju pret trešajām valstīm, kā arī nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu.

Šādas saistības gaisa transporta jomā tika formulētas, izveidojot informācijas apmaiņas sistēmu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu[3].

Tādi pakalpojumi, kas nav transporta pakalpojumi, tirdzniecības jomā ir pietiekams iemesls ne tikai informācijas apmaiņas sistēmas izveidei, bet arī tās pastiprināšanai. Apsvērumus, kas ir informācijas apmaiņas sistēmas izveides pamatā[4] gaisa pakalpojumu jomā, piemēro ar attiecīgajām izmaiņām sarunās un visu starptautisku nolīgumu noslēgšanā. Bez tam kopš Nicas Līguma stāšanās spēkā, pamatojoties uz EK Līguma 133. panta 5. punktu Kopienai ir pilnīga kompetence apspriest starptautiskus nolīgumus par pakalpojumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas 133. panta 6. punkta noteikumi. Šī kompetence nav atkarīga no iepriekšējas pastāvošo iekšējo pilnvaru īstenošanas, jo šis aspekts ir nozīmīgs, nosakot, kādā mērā Kopienas ārējās pilnvaras ir ekskluzīvas, un vai ir vai nav nepieciešams vienprātīgs balsojums.

Paralēli pastāvot šādai pilnīgai kompetencei un dalībvalstu tiesībām uzturēt un slēgt nolīgumus, ciktāl tas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un citiem attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, ir nozīmīgi, lai Komisija kā Līguma uzraudzītāja pastāvīgi uzraudzītu visus dalībvalstu noslēgtos nolīgumus ar trešajām valstīm tādu pakalpojumu jomā, kas nav transports.

Būtiski ir arī tas, ka Komisija ir informēta par plānotajām sarunām par jauniem pakalpojumu nolīgumiem. Tas, ka tiek izpildīts pienākums informēt Komisiju par jebkurām paredzamajām pakalpojumu nolīgumu sarunām, ne tikai palīdz novērst iespējamās pretrunas ar EK tiesību aktiem, bet galvenokārt arī izveidot līdzsvarotu un efektīvu veidu darbam Kopienas līmenī, kā pilnībā izmantot Kopienas nozīmi Eiropas rūpniecības un klientu interešu īstenošanā. Pat, ja ar paredzamo nolīgumu netiek pārkāptas ekskluzīvās Kopienas kompetences jomas un neparedz EK tiesību aktiem pretrunīgas normas, vispārējo interešu labā varētu būt nepieciešams nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti. Šai sakarā tika ierosināts, ka tās dalībvalstis, kuras plāno apspriest nolīgumus ar trešajām valstīm pakalpojumu jomā, kas nav transports, pilda pārtraukšanas saistības konkrētā laikposmā, kurā Komisija var lemt izvirzīt ieteikumu Padomei šādu nolīgumu apspriest kā Kopienas nolīgumu. Tas samazinātu to, ka ir līdzīgi noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā[5].

2005/0132 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par vienošanos apspriešanu attiecībā uz tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transports

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

tā kā:

5. Visi noslēgtie divpusējie līgumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kuros ir Kopienas tiesību aktiem pretrunīgi noteikumi, jāgroza vai jāaizstāj ar nolīgumiem, kas ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem.

6. Neskarot Līguma noteikumus un jo īpaši 133. un 226. pantu, dalībvalstis var izdarīt grozījumus noslēgtajos nolīgumos un paredzēt noteikumu, lai virzītu to īstenošanu, iekams stājas spēkā nolīgums, ko noslēgusi Kopiena.

7. Šai nolūkā Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi uzraudzīt jebkuru pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu, kas nav transporta pakalpojumi, kuru noslēgušas dalībvalstis ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

8. ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalsts, rīkojot sarunas, ņem vērā Kopienas tiesību aktus, plašākas Kopienas intereses un notiekošās vai paredzamās Kopienas sarunas jo īpaši saistībā ar PTO.

9. Tālab jāizveido efektīva un pārredzama verifikācijas procedūra. Tāpat kā jau izveidotajā procedūrā gaisa transporta jomā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu[10], šādā procedūrā Komisijai un dalībvalstīm jāatvēl pietiekoši laika, lai darītu zināmus apsvērumus par saderību ar Kopienas tiesību aktiem, plašākām Kopienas interesēm un notiekošām vai paredzamām Kopienas sarunām. Komisijai jābūt iespēja ierosināt, ka tā vietā paredzamo nolīgumu apspriež Kopiena saskaņā ar Līguma 133. panta noteikumiem. Attiecīgajām dalībvalstīm atbilstoši Līguma 10. pantā noteiktajām vispārējām prasībām paredzamās sarunas jāsāk tikai tad, kad ir notikusi kopīga apsvērumu izvērtēšana vai ir sagatavots Komisijas ieteikums par Kopienas nolīguma apspriešanu.

10. Pārskatot pirms šīs regulas stāšanās spēkā noslēgtos nolīgumus un uzraugot sarunas un nolīgumu noslēgšanu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, Komisija atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu šādu nolīgumu saderību ar Kopienas tiesību aktiem un politiku.

11. Atbilstoši līguma 284. pantam nosacījumu robežās un saskaņā ar tiem, kurus paredzēja Padome atbilstoši Līguma noteikumiem, Komisija var vākt jebkādu informāciju un izpildīt jebkādas pārbaudes, kas vajadzīgas uzticēto uzdevumu izpildei.

12. Jebkura dalībvalsts var izmantot apspriestā divpusējo nolīgumu noteikumu konfidencialitāti un pieprasīt Komisijai nedalīties ar informāciju ar citām dalībvalstīm.

13. Tā kā šīs regulas mērķus, proti, sarunu koordinācija ar trešajām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transporta pakalpojumi, vajadzība nodrošināt saskaņotu pieeju, īstenojot un piemērojot šos nolīgumus, kā arī pārbaudot to saderību ar Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nevar apmierinoši izpildīt sakarā ar šīs regulas Kopienas mēroga piemērošanas jomu un tādēļ tos labāk izpildīs Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

pants 1

Paziņojums Komisijai par pastāvošajiem nolīgumiem

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem nolīgumiem par tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transporta pakalpojumi, ko tās ir apspriedušas ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām pirms šīs regulas stāšanās spēkā, izņemot, ja par tiem Komisijai jau tika paziņots atbilstoši citiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem. Šī informācija jāsniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā šī regula.

2. pants

Paziņojums Komisijai par paredzamajiem nolīgumiem

1. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām par jaunu nolīgumu par tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transporta pakalpojumi, vai plāno grozīt pastāvošu nolīgumu par tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas nav transporta pakalpojumi, tā pielikumus vai jebkuru citu attiecīgu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu, tā rakstiski informē Komisiju par saviem nodomiem. Šai paziņojumā iekļauj, ja pieejams, pastāvošā nolīguma eksemplāru, citus attiecīgus dokumentus un norādi uz noteikumiem, kas apspriežami sarunās, sarunu mērķus un jebkādu citu būtisku informāciju. Komisija sniedz paziņojumu un pēc pieprasījuma pārējām dalībvalstīm dara pieejamu pavaddokumentu, uz kuru attiecas prasības par konfidencialitāti.

2. Informācija jānodod vismaz četrus mēnešus pirms oficiālo sarunu plānotā sākuma ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

3. pants

Paredzēto nolīgumu pārskatīšana

1. Komisija un dalībvalstis var iesniegt apsvērumus dalībvalstij, kas paziņojusi par nodomu sākt sarunas atbilstoši 2. pantam. Šī dalībvalsts sarunu gaitā pēc iespējas ņem vērā šādus apsvērumus.

2. Dalībvalstis atliek oficiālo sarunu sākumu ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām par sešiem no dienas, kad saņemts 2. pantā minētais paziņojums, ja trīs mēnešu laikā no šīs dienas Komisija vai cita dalībvalsts nāk klajā ar detalizētu atzinumu, ka sarunu rezultātā iespējams tiks noslēgts nolīgums, kas nav saderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, un atbilstoši informē attiecīgās dalībvalstis. EK Līguma 133. pantā minētā komiteja arī jāinformē par detalizētiem atzinumiem. Attiecīgā dalībvalsts pirms sešu mēnešu perioda beigām informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par soļiem, ko tā veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu detalizēto atzinumu vai tām nosūtīt iesniegumu, kurā pamato, kāpēc nolīgums būs nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem.

3. Dalībvalstis atliek oficiālo sarunu sākumu ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām par deviņiem mēnešiem no dienas, kad saņemts 2. pantā minētais paziņojums, ja trīs mēnešu laikā no šīs dienas Komisija sniedz paziņojumu EK Līguma 133. pantā minētajai komitejai par nodomu sniegt ieteikumu par Kopienas nolīguma apspriešanu tādā pašā jautājumā un ar tādu pašu līgumslēdzēju pusi vai tādām pašām līgumslēdzējām pusēm. Ja deviņu mēnešu laikā Komisija iesniedz priekšlikumu, dalībvalstis atsakās sākt sarunas ar trešo valsti.

4. pants

Nolīgumu slēgšana

Pēc nolīguma parakstīšanas, attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai sarunu iznākumu, pievienojot jebkādus svarīgus dokumentus. Komisija sniedz paziņojumu un pēc pieprasījuma pārējām dalībvalstīm dara pieejamu pavaddokumentu, uz kuru attiecas prasības par konfidencialitāti.

5. pants

Konfidencialitāte

Informējot Komisiju par sarunām un to iznākumu, kā paredzēts 2. un 4. pantā, dalībvalstis skaidri paziņo Komisijai, vai kāda informācija uzskatāma par konfidenciālu un vai ar to var dalīties ar pārējām dalībvalstīm. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka jebkura informācija, kas atzīta par konfidenciālu, izmanto atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam[11].

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] KOM(2003) 94 galīgais.

[2] Šai sakarā skatīt spriedumus lietās: C-62/98 Commission v Portugal [2000] ECR I-5171, C-466/98 Commission v the United Kingdom [2002] ECR I-9427, C-467/98 Commission v Denmark [2002] ECR I-9519, C-468/98 Commission v Sweden [2002] ECR I-9575, C-469/98 Commission v Finland [2002] ECR I-9627, C-471/98 Commission v Belgium [2002] ECR I-9681, C-472/98 Commission v Luxembourg [2002] ECR I-9741, C-475/98 Commission v Austria [2002] ECR I-9797 un C-476/98 Commission v Germany [2002] ECR I-9855, un atzinumus 1/78 ([1978] ECR 2151), 2/91 ([1993] ECR I-1061) un 1/94 ([1994] ECR I- 5267).

[3] OV L 157, 30.4.2004., 7. lpp. Regulā izdarīti labojumi un tā ir atkārtoti publicēta OV L 195, 2.6.2004., 3. lpp.

[4] Izstrādājot EK tiesību aktus, atsevišķi jautājumi būs ekskluzīvajā Kopienas ārējā kompetencē, piemērojot AETR praksi (lieta 22/70 AETR [1971] ECR 263). Tādēļ dalībvalstis nedrīkst uzņemties jaunas starptautiskas saistības. Tāpat dalībvalstīm nedrīkst pildīt šādas spēkā esošo nolīgumu saistības, ja tās neņem vērā Kopienas tiesību aktus. Turklāt gadījumos, kad ir skaidrs, ka nolīguma vai konvencijas priekšmets ir daļēji Kopienas ekskluzīvajā kompetencē un daļēji tās dalībvalstu kompetencē, ir svarīgi nodrošināt ciešu dalībvalstu un Kopienas iestāžu sadarbību gan sarunu gaitā, gan saistību noslēgšanā un izpildē, kuras tās ir uzņēmušās. Šāds pienākums sadarboties izriet no prasības par vienotu Kopienas starptautisko pārstāvniecību. Kopienas iestādēm un dalībvalstīm jādara nepieciešamais, lai šai sakarā nodrošinātu labāko iespējamo sadarbību.

[5] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV L 157, 30.4.2004., 7. lpp. Regulā izdarīti labojumi un tā atkārtoti publicēta OV L 195, 2.6.2004., 3. lpp.

[11] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.