[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.7.2005

COM(2005) 310 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķēm, makrelēm, stavridām un astoņkājiem, kā arī kuģiem, kas nodarbojas ar nelegālu zvejniecību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regulā (EK) Nr. 27/2005[1] attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteiktas zvejas iespējas 2005. gadam, kā arī ar tām saistītie nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

1. 2004. gada septembrī tika pieņemts Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas (IBSFC) ieteikums par 10 000 tonnām palielināt siļķu zvejas iespējas 3. administratīvajā vienībā, kā rezultātā Somija iegūtu iespēju nozvejot papildus 8 199 tonnas siļķu. Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu KOM (2004) 797 iestrādāt ieteikumu Regulā (EK) Nr. 2287/2003, ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām noteiktas zvejas iespējas 2004. gadam un ar tām saistītie nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi[2]. Tomēr Padome ieteikumu laika trūkuma dēļ neiestrādāja Kopienas tiesību aktos. Tā rezultātā Somija nesaņēma savu daļu no papildus 10 000 tonnām un pārsniedza savu kvotu 2004. gadam par 7 856 tonnām. Komisija saskaņā ar Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldībai[3], Komisijas ……….. Regulā (EK) Nr…../….., ar ko nosaka atsevišķu zivju kvotas 2005. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldībai[4], nolēma samazināt Somijas 2005. gada kvotu siļķēm par 7 856 tonnām kvotas pārsniegšanas dēļ. Tādēļ Somijas kvota siļķēm 30. un 31. apakšvienībā ir jāpalielina par 7 856 tonnām, jo samazinājums ir saistīts ar faktu, ka IBSCF rekomendācija netika iekļauta Kopienas tiesību aktos. Šis grozījums nepalielinās Somijas 2005. gadā nozvejojamo siļķu daudzumu.

2. Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) administratīvajai vienībai Vb noteiktajā KPN makrelēm un stavridām neietilpst zvejas iespējas starptautiskajos ūdeņos. Šis fakts dod iespēju iesniegt neatbilstošu ziņojumu par Kopienas ūdeņos iegūtiem lomiem kā tādiem, kas iegūti starptautiskajos ūdeņos. Lai novērstu neatbilstošus ziņojumus, kontroles rajons ir jāmaina, iekļaujot tajā ICES administratīvās vienības Vb starptautiskos ūdeņus.

3. 2004. gada decembrī Zivsaimniecības padomē Komisijas un Padomes paziņojumā Komisija tika aicināta 2005. gada sākumā izvirzīt priekšlikumu par tādas shēmas izstrādi, kas pelaģiskās zivis ļautu svērt pēc pārvešanas no ostas, kurā tās tika izkrautas. Šādu priekšlikumu izstrādāja pēc vairākām konsultācijām ar iesaistītajām dalībvalstīm.

4. Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[5] noteiktais astoņkāja ( octopus vulgaris ) minimālais izmērs ir 750 g.

Minimālais izmērs attiecas tikai uz astoņkāju zveju, izkraušanu un pārdošanu, kas notiek dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos kādā no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 2. pantā minētajiem reģioniem.

Lai veicinātu šo krājumu saglabāšanu, un jo īpaši lai aizsargātu mazuļus, ir nepieciešams noteikt minimālo izmēru arī astoņkājiem, kas ir iegūti CECAF reģiona trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Šis minimālais izmērs ir 450 g (dzīvsvars) vai 400 g (izķidāts). Šajā rajonā iegūtos astoņkājus, kas ir vieglāki par noteikto svaru, nedrīkst paturēt uz klāja vai pārkraut, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū.

5. 2005. gada maijā Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) balsojumā pa pastu pieņēma ieteikumu iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir nodarbojušies ar nelegālu, neizziņotu un neregulētu zveju. Ieteikumu par pasākumiem, kādi ir piemērojami šādiem kuģiem, pieņēma 2004. gada februārī. Jānodrošina šo ieteikumu iestrāde Kopienas tiesiskajā sistēmā.

Padome tiek lūgta pēc iespējas ātrāk pieņemt šo priekšlikumu, lai ļautu zvejniekiem izveidot stratēģiju šai zvejas sezonai.

Priekšlikums

PADOMES REGULAI

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķēm, makrelēm, stavridām un astoņkājiem, kā arī kuģiem, kas nodarbojas ar nelegālu zvejniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[6], un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 27/2005[7] attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteiktas zvejas iespējas 2005. gadam, kā arī ar tām saistītie nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2) 2004. gada septembrī tika pieņemts Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas (IBSFC) ieteikums par 10 000 tonnām palielināt siļķu zvejas iespējas 3. administratīvajā vienībā, kā rezultātā Somija iegūtu iespēju nozvejot papildus 8 199 tonnas siļķu. Šis ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Tā rezultātā Somija savu kvotu 2004. gadam pārsniedza par 7 856 tonnām, jo papildus tonnas netika piešķirtas. Komisijas 2005. gada 19. maija Regulā (EK) Nr. 776/2005, ar ko nosaka atsevišķas zivju kvotas 2005. gadam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldībai[8], Somijas kvota siļķēm 2005. gadam tika samazināta par 7 856 tonnām kvotas pārsniegšanas dēļ. Tādēļ Somijas kvota siļķēm 30. un 31. apakšvienībā ir jāpalielina par 7 856 tonnām, jo samazinājums ir saistīts ar faktu, ka IBSCF ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Šis grozījums nepalielinās Somijas 2005. gadā nozvejojamo siļķu daudzumu.

(3) Lai novērstu neatbilstošus ziņojumus, kopējā pieļaujamā nozvejā (KPN) makrelēm, kas ir noteikta kontroles rajoniem IIa (ūdeņi, kas atrodas ārpus EK), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV, ir jāiekļauj Vb EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi. Tādēļ atbilstoši jāmaina kontroles rajons.

(4) Lai novērstu neatbilstošus ziņojums, KPN stavridām, kas ir noteikta kontroles rajoniem Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV, ir jāiekļauj EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi, kā arī Vb starptautiskie ūdeņi. Tādēļ atbilstoši jāmaina kontroles rajons.

(5) Lai pieļautu siļķu, makreļu un stavridu svēršanu pēc pārvešanas no ostas, kurā tās tika izkrautas, 2005. gadā ir jāievieš papildu pasākumi.

(6) Lai veicinātu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu mazuļus, 2005. gadā ir jāpieņem minimālais izmērs astoņkājiem, kas iegūti trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kas atrodas CECAF reģionā, kamēr vēl nav pieņemta Padomes Regula, ar ko grozīs Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[9].

(7) 2005. gada maijā Ziemeļu Atlantijas Zivsaimniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un neregulētā zvejā. Ieteikumu par pasākumiem, kādi piemērojami šādiem kuģiem, pieņēma 2004. gada februārī. Ir jānodrošina šo ieteikumu iestrādāšana Kopienas tiesiskajā sistēmā.

(8) Lai nodrošinātu Kopienas zvejniekus ar iztikas līdzekļiem, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt zveju. Ņemot vērā jautājuma nozīmību, ir ļoti svarīgi piešķirt izņēmumu attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem pievienotā Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā I. punkta 3. apakšpunktā.

(9) Tādēļ atbilstoši jāgroza Regula (EK) Nr. 27/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 27/2005 pielikumi IA, IB un III ir grozīti saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 27/2005 pielikumus groza šādi.

1) IA pielikums

Ierakstu par siļķēm zonas 30.-31. administratīvajā apakšvienībā aizstāj ar šādu:

‘Suga: | Siļķes | Zona: | Administratīvās apakšvienības 30.-31. |

Clupea harengus | HER/3D30.; HER/3D31. |

Somija | 60 327 |

Zviedrija | 11 529 |

EK | 71 856 |

KPN | 71 856 | Analītiskā KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants nav spēkā.’ |

2) IB pielikums

(a) Ierakstu par makrelēm IIa zonā (ūdeņi ārpus EK), Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:

‘Suga | Makreles | Zona: | IIa (ūdeņi ārpus EK), Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV |

Scomber scombrus | MAC/2CX14- |

Vācija | 13 845 |

Spānija | 20 |

Igaunija | 115 |

Francija | 9 231 |

Īrija | 46 149 |

Latvija | 85 |

Lietuva | 85 |

Nīderlande | 20 190 |

Polija | 844 |

Apvienotā Karaliste | 126 913 |

EK | 217 477 |

Norvēģija | 8 500 | (1) |

Fēru salas | 3 322 | (2) |

KPN | 420 000 | (3) | Analītiskā KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants nav spēkā. |

__________ |

(1) Drīkst zvejot tikai IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56°30’ N), IVa, VIId, e, f, h. (2) No kurām 1 002 tonnas drīkst nozvejot ICES administratīvajā vienībā IVa uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. 2 736 tonnas no Fēru salas kvotas drīkst nozvejot ICES administratīvajā vienībā VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) visu gadu un/vai ICES administratīvajās vienībās VIIe, f, h un/vai ICES administratīvajā vienībā VIa. (3) Ziemeļu rajona KPN, par kuru vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas. |

Īpaši nosacījumi |

Atbilstīgi iepriekšminētajām kvotām norādītajās zonās var iegūt ne vairāk kā turpmāk uzskaitītos daudzumus, un to drīkst darīt tikai laika posmā no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. |

IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C |

Vācija | 4 175 |

Spānija | 0 |

Francija | 2 784 |

Īrija | 13 918 |

Nīderlande | 6 089 |

Apvienotā Karaliste | 38 274 |

EK | 65 240 |

Norvēģija | 8 500 |

Fēru salas | 1 002 | (1) |

(1) Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.’ |

(b) Ierakstu par stavridām Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:

‘Suga | Stavridas | Zona: | Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV |

Trachurus spp. | JAX/578/14 |

Dānija | 12 088 |

Vācija | 9 662 |

Spānija | 13 195 |

Francija | 6 384 |

Īrija | 31 454 |

Nīderlande | 46 096 |

Portugāle | 1 277 |

Apvienotā Karaliste | 13 067 |

EK | 133 223 |

Fēru salas | 4 955 | (1)(2) |

KPN | 137 000 | Analītiskā KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants nav spēkā. |

__________ |

(1) Šo kvotu drīkst nozvejot tikai ICES rajonos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N) un VIIe, f, h. (2) Ar kopējo kvotu 6 500 tonnas ICES apakšapgabaliem IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) un VIIe,f,h.’ |

3) III pielikumā

(a) 9. punktu aizstāj ar šādu.

‘9. Izkraušanas un svēršanas kārtība siļķēm, makrelēm un stavridām

9.1. Mērķis

9.1.1. Šī kārtība attiecas uz siļķu, makreļu un stavridu, kā arī šo zivju jauktajām kravām, kuras Eiropas Kopienā ir izkrāvuši Kopienas un trešo valstu kuģi, ja kravas svars pārsniedz 10 tonnas un tā ir iegūta:

a) siļķēm ICES apakšapgabalos I, II, IV, VI un VII, kā arī administratīvajās vienībās III a, un Vb;

b) makrelēm un stavridām ICES apakšapgabalos III, IV, VI un VII, kā arī administratīvajā vienībā IIa.

9.2 Norādītās ostas

9.2.1. Minētā izkraušana ir atļauta tikai norādītajās ostās.

9.2.2. Katra no iesaistītajām dalībvalstīm iesniedz Komisijai izmaiņas 2004. gadā nosūtītajā sarastā ar norādītajām ostām, kurās drīkst izkraut siļķes, makreles un stavridas, kā arī izmaiņas šo ostu pārbaužu un uzraudzības kārtībā, ieskaitot prasības un noteikumus, kas jāņem vērā reģistrējot un ziņojot par katras 9.1.1. minētās sugas un katra krājuma daudzumu katrā izkraušanā. Šīs izmaiņas ir jānosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija šo informāciju, kā arī informāciju par trešo valstu norādītajām ostām nosūta visām dalībvalstīm.

9.3. Ienākšana ostā

9.3.1. Punktā 9.1.1. minētā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz četras stundas pirms ieiešanas dalībvalsts ostā, kurā tiks izkrautas zivis, sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādas ziņas:

(a) ostas nosaukums, kurā viņš gatavojas ienākt, kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs;

(b) paredzamais ierašanās laiks šajā ostā;

(c) uz klāja esošo zivju daudzums katras sugas dzīvsvara kilogramos;

(d) kontroles rajons saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, kurā tika iegūts loms.

9.4. Izkraušana

9.4.1. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesāktos pirms atbilstīgas atļaujas saņemšanas.

9.5 Zvejas žurnāls

9.5.1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2 punkta noteikumiem, zvejas kuģa kapteinis tūlīt pēc ierašanās ostā iesniedz attiecīgo zvejas žurnāla lappusi vai lappuses, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Uz kuģa esošajiem nozvejas daudzumiem, par kuriem pirms izkraušanas ostā paziņots, kā minēts 9.3.1.c) punktā, jāatbilst pabeigtos zvejas žurnāla ierakstos reģistrētajiem daudzumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa esošo zivju pieļaujamais daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 8 %.

9.6 Svaigu zivju svēršana

9.6.1 Visiem svaigu zivju pircējiem jānosver visi saņemtie daudzumi uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas. Svēršanā iegūto skaitli izmanto izkraušanas deklarāciju un pārdošanas paziņojumu aizpildīšanai.

9.6.2. Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %

9.7. Svaigu zivju svēršana pēc pārvešanas

9.7.1 Atkāpjoties no 9.6.1. punkta dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc tam, kad tās ir pārvestas no ostas, kurā tās tika izkrautas, ar nosacījumu, ka zivis pārved uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk par 60 km no izkraušanas ostas un:

(a) transporta līdzeklī, kurā pārved zivis, atrodas inspektors, kas pavada kravu no izkraušanas vietas līdz zivju svēršanas vietai, vai

(b) izkraušanas vietas kompetentās iestādes atļauj pārvest zivis ar nosacījumu, ka:

(i) pirms transporta līdzeklis dodas prom no ostas, kurā tika izkrautas zivis, pircējs vai viņa pārstāvis kompetentajām iestādēm iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā ir norādītas zivju sugas un kuģa nosaukums, no kura šīs zivis izkrautas, transporta līdzekļa reģistrācijas numurs un informācija par galamērķi, kurā zivis tiks nosvērtas, kā arī paredzamais transporta līdzekļa ierašanās laiks galamērķī;

(ii) vadītājs i) apakšpunktā minētās deklarācijas kopiju glabā visu zivju pārvešanas laiku un galamērķī iesniedz to zivju saņēmējam.

9.8. Rēķins

9.8.1 Papildus Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā paredzētajām saistībām krastā izkrauto daudzumu [svaigu zivju?] apstrādātājs vai pircējs attiecīgas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze[10].

9.8.2.Katrā šādā rēķinā vai dokumentā ietver informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punkta noteikumiem, kā arī zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šo rēķinu vai dokumentu iesniedz pēc pieprasījuma vai 12 stundu laikā pēc svēršanas.

9.9 Saldētu zivju svēršana

9.9.1. Visiem saldētu zivju pircējiem vai īpašniekiem krastā izkrautie daudzumi jānosver pirms zivju apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas. Taras svaru, tas ir, kastu, plastmasas vai citu tādu konteineru svaru, kuros ir iepakotas sveramās zivis, var atskaitīt no krastā izkrauto daudzumu svara.

9.9.2. Cita iespēja ir aprēķināt kastēs iepakoto saldēto zivju svaru, reizinot kastu skaitu ar reprezentatīva parauga vidējo svaru, kas iegūts, nosverot kastes saturu bez plastmasas iepakojuma un pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai izmaiņas paraugu ņemšanas metodoloģijā, kuru Komisija apstiprināja 2004. gadā. Komisija apstiprina izmaiņas. Svēršanā iegūto skaitli izmanto izkraušanas deklarāciju un pārdošanas paziņojumu aizpildīšanai.

9.10. Svēršanas iekārtas

9.10.1. Izmantojot valsts īpašumā esošas svēršanas iekārtas, zivju svērāji pircējam izsniedz svēršanas veidlapu, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas numurs. Svēršanas veidlapas kopiju pievieno rēķinam, ko iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 9. punkta 8. apakšpunktu.

9.10.2. Izmatojot privātas svēršanas iekārtas, tās apstiprina, kalibrē un apzīmogo kompetentās iestādes un tās atbilst šādām prasībām:

(a) zivju svērāji aizpilda numurētu svēršanas reģistru, kurā norāda

(i) zivis izkrāvušā kuģa nosaukumu un reģistrācijas numuru,

(ii) transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, ja zivis pirms svēršanas ir pārvestas no ostas, kurā tās tika izkrautas,

(iii) zivju sugas,

(iv) katras kravas svaru,

(v) svēršanas sākuma un beigu datumu un laiku;

(b) ja svēršanu veic uz transportiera lentes, ir jābūt ierīkotam uzskatāmam skaitītājam, kas reģistrē kumulatīvo kopējo svaru. Šādu kumulatīvo kopējo svaru reģistrē a) apakšpunktā minētajā reģistrā ar numurētām lapām;

(c) svēršanas reģistru un 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto rakstisko deklarāciju kopijas glabā trīs gadus.

9.11 Kompetento iestāžu pieeja

Kompetentajām iestādēm ir pilnīga un nepārraukta pieeja svēršanas sistēmai, svēršanas reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

9.12 Salīdzinošās pārbaudes

9.12.1. Kompetentās iestādes visās izkraušanās administratīvā kārtā salīdzina:

(a) katras sugas daudzumus, kas norādīti 9.3.1. punktā minētajā izkraušanas paziņojumā ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā,

(b) katras sugas daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā, ar daudzumiem izkraušanas deklarācijā vai 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā,

(c) katras sugas daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā ar daudzumiem 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā.

9.13 Pilna pārbaude

9.13.1 Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka vismaz 15% no viena kuģa izkrautajām zivīm un vismaz 10% no izkrautajām kravām tiek pakļauti pilnām pārbaudēm, kurās ietilpst vismaz:

(a) uzraudzība, kā notiek kuģa loma svēršana pa sugām. Ja kuģi lomu krastā izsūknē, ir jāuzrauga visu zivju svēršana, kuras ir izkrāvuši pārbaudei izraudzītie kuģi. Pārbaudot saldētājtraļus, saskaita visas kastes. Lai iegūtu kastu/palešu vidējo svaru, nosver reprezentatīvu kastu/palešu skaitu. Kastu paraugu ņemšanu veic saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, kas ļauj iegūt zivju tīrsvaru (bez iesaiņojuma, ledus);

(b) papildus 9.12. punktā minētajām salīdzinošajām pārbaudēm, salīdzina:

(i) svēršanas reģistrā reģistrētos katras sugas daudzumus ar katras sugas daudzumiem, kas ir reģistrēti 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā,

(ii) rakstiskās deklarācijas, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, ir saņēmušas kompetentās iestādes, ar deklarācijām, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu glabā zivju saņēmējs,

(iii) transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, kas ir uzrādīti 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajās deklarācijās, ar tiem, kas ir uzrādīti svēršanas reģistros;

(c) izkraušanas pārtraukšanas gadījumā ir jāsaņem atļauja izkraušanas atsākšanai;

(d) apstiprinājums, ka no kuģa ir izkrautas pilnīgi visas zivis.

9.13.2 Visas 9. punktā minētās pārbaudes dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

(b) Tiek pievienota šāda I daļa:

‘I DAĻA

CECAF

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 2. un 17. panta, kā arī XII pielikuma normām, astoņkāja ( Octopus vulgaris ) minimālais izmērs jūras ūdeņos, kas atrodas trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un CECAF reģionā, ir 450 g (dzīvsvars) vai 400 g (izķidāts).’

(c) Tiek pievienota šāda J daļa:

‘J DAĻA

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA

Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un neregulētu zvejniecību

Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi tādu kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un neregulētā zvejā (NNN kuģi), ir uzskaitīti 5. papildinājumā. Šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

(a) NNN kuģi, kas ierodas ostās, nedrīkst tajās izkraut vai pārkraut kravu, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus, un kuģa žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, uz kuģa esošo lomu un visus pārējos aspektus, kas ietilpst NEAFC uzraudzības jomā. Informāciju par pārbaužu rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

(b) zvejas kuģi, apgādes kuģi, degvielas kuģi, bāzes kuģi un kravas kuģi, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm, nedrīkst palīdzēt NNN kuģiem, nedz arī piedalīties pārkraušanā vai kopīgā zvejā ar šajā sarakstā iekļautajiem kuģiem;

(c) NNN kuģi ostās nedrīkst saņemt krājumus, degvielu vai citus pakalpojumus;

(d) NNN kuģi nedrīkst saņemt atļauju zvejot Kopienas ūdeņos, un tos nedrīkst fraktēt;

(e) NNN kuģu zivju imports ir aizliegts;

(f) dalībvalstis nereģistrē NNN kuģus, kā arī aicina importētājus, pārvadātājus un citas iesaistītās nozares atturēties no pārrunām, kā arī no šādu kuģu noķerto zivju pārkraušanas.

Komisija groza sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sarakstam, tiklīdz NEAFC apstiprina jaunu sarakstu.’

(d) Tiek pievienots šāds papildinājums:

‘III pielikuma 5. papildinājums

To kuģu saraksts, par kuriem NEAFC ir zināms, ka tie piedalās nelegālā, neizziņotā un neregulētā zvejniecībā

Kuģa nosaukums | Karoga valsts |

FONTENOVA | Panama |

IANNIS | Panama |

LANNIS I | Panama |

LISA | Dominikas sadraudzība |

KERGUELEN | Togo |

OKHOTINO | Dominikas sadraudzība |

OLCHAN | Dominikas sadraudzība |

OSTROE | Dominikas sadraudzība |

OSTROVETS | Dominikas sadraudzība |

OYRA | Dominikas sadraudzība |

OZHERELYE | Dominikas sadraudzība’ |

[1] OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp.

[2] OV L 344, 31.1.2003., 1. lpp.

[3] OV L 115, 9.6.1996., 3. lpp.

[4] OV

[5] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 602/2004 (OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.)

[6] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[7] OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp.

[8] OV L 130, 24.5.2005., 7.lpp.

[9] OV L 125, 27.4.1998., 1.lpp.

[10] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.