[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.6.2005

COM(2005) 263 galīgā redakcija

2005/0118 (CNS)

2005/0119 (CNS)

2005/0120 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par cukura tirgu kopīgo organizāciju

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, nosakot kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai un izveido noteiktas atbalsta shēmas zemniekiem

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības pārstrukturēšanai Eiropas Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 808}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. IEVADS

Komisija 2003. gada septembrī publicēja paziņojumu[1] par ES cukura režīma reformas iespējām kopā ar tā ietekmes novērtējumu cukura nozarē[2], to 2004. gada jūlijā papildinot ar paziņojumu, kurā tika izklāstīts Komisijas priekšlikums par ES cukura režīma nākotni[3].

Pēc debatēm, kas sekoja ziņojumiem, Komisija ir centusies ņemt vērā viedokļus, kurus izteikusi Padome, Eiropas Parlaments[4], Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[5], citas konsultatīvās komitejas un pilsoniskā sabiedrība, mēģinot iekļaut jaunus elementus pašreizējā tiesību aktu projektā.

Turklāt Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ekspertu grupas nesenie atzinumi, kas apšauba ES cukura eksporta režīmu un kurus atbalsta PTO apelācijas iestāde[6], pieprasa daudzas izmaiņas ES cukura eksporta režīmā, lai ievērotu ES starptautiskās saistības.

Noturīgas ilgtermiņa politikas perspektīvas sasniegšana ES cukura sektorā

Valda politiska vienprātība par to, ka ES cukura nozarei vajag:

- atteikties no pašreizējā režīmā paredzētā atkāpšanās scenārija, saskaņā ar kuru kvotu ietekmē būtiski tiktu ierobežota cukura ražošana gan ES visvairāk, gan arī vismazāk konkurētspējīgos cukuru ražojošajos reģionos; pielīdzināties KLP reformu procesam, īpaši ar jauno orientāciju, ko veido ar atdalīšanas, vienreizēja maksājuma un savstarpējās atbilstības noteikumiem;

- attīstīties, nekavējot nepieciešamos ekonomiskos pielāgojumus, ilgtspējīgā tirgus saimniecībā, kas balstīta uz paaugstinātu konkurētspēju un plašāku orientāciju uz tirgu;

- panākt ilgspējīgu tirgus līdzsvaru attiecībā uz vietējās ražošanas līmeni un starptautiskajām saistībām;

- izstrādāt ilgtermiņa politikas struktūru, kuru nevajadzētu pārskatīt 2008. gadā.

Šajā kontekstā Komisija ierosina:

- ka divu gadu laikā ES institucionālā cena, atskaitot pārstrukturēšanas maksājumus, tiks samazināta par 39 %, lai nodrošinātu ilgstspējīgu ES tirgus bilanci, kas ir atbilstīga ES starptautiskajām saistībām;

- ka valstu dotācijas katrā dalībvalstī zemnieku tiešajiem maksājumiem paredz 60 % no aplēstajiem tīro ieņēmumu zaudējumiem no valstī paredzētā 39 % cenu samazinājuma;

- ka cukura kvotu režīms tiks saglabāts līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.

Vides un sociālā ziņā pieņemama konkurētspēja ES cukura nozarē

Ņemot vērā vajadzīgās ekonomiskās izmaiņas nozarē, ideja par kvotu nodošanu no vienas dalībvalsts citai dalībvalstij ir sastapusies ar ievērojamu pretestību. Šāda attieksme kvotu samazināšanu padara par obligātu, lai saglabātu tādu iekšējā tirgus līdzsvaru, kas izveidojās 2006./2007. gadā, bet tas ir nerealizējams priekšlikums, jo īpaši ņemot vērā PTO cukura ekspertu sanāksmju rezultātus.

Tāpēc jautājums par nepieciešamajiem līdzekļiem nozares pārstrukturēšanai ir pārstrādāts. Tagad Komisija ES cukura nozarei ierosina plašu, brīvprātīgu un pagaidu pārstrukturēšanu, kas tiktu ieviesta četru gadu laikā. Šis plāns nodrošina:

- ka ES cukura rūpnīcām, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotājiem ir pieejama plaša, degresīva palīdzība restrukturēšanai atkarībā no tonnāžas, ko piešķir par rūpnīcu slēgšanu un atteikšanos no kvotas.

- ka tiek saņemta papildmaksa, lai cukurbiešu audzētājiem nodrošinātu iespēju saņemt pilnu un galīgu un tiešmaksājumu kopš pirmā tirdzniecības gada, gadījumā, ja tie atsakās no ražošanas, tāpēc ka rūpnīca, uz kuru tiem bija cukurbiešu piegādes tiesības, restrukturēšanas projekta gaitā ir tikusi slēgta.

Restrukturēšanas shēmas finansējumu saņem no īpašas summas, ko iegūst no kvotas visiem saldinātājiem. Shēmā neiekļauj pilna laika cukura pārstrādātājus un cukura pārstrādes uzņēmumus visattālākos reģionos.

Komisija arī uzskata, ka norises, kas notiek biodegvielas politikas ietvaros, rada interesantas iespējas cukura nozarei. Lai veicinātu šīs norises, pirms 2006. gada beigām Komisija mainīs atbilstīgās regulas, ļaujot cukurbiešu audzētājiem pretendēt uz maksājumiem par atmatā atstāto zemi, ja cukurbietes tiek audzētas kā nepārtikas kultūra, un arī pretendēt uz palīdzību par augstas enerģētiskās vērtības kultūraugu audzēšanu 45 EUR/ha apmērā, kas tiek piešķirta saskaņā ar KLP 2003. gada reformu.

ES cukura režīma saglabāšana atbilstoši starptautiskajām saistībām

Neskarot ES izteikto nodomu pakāpeniski samazināt lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas Dohas Attīstības programmas ( DDA ) ietvarā, PTO ziņojumā pieprasītas konkrētas izmaiņas, lai panāktu EK saistību ievērošanu attiecībā uz eksporta subsīdijām.

Lai saglabātu zināmu ražošanas līmeni pašreizējās C cukura ražojošās dalībvalstīs, Komisija ierosina:

- šīm dalībvalstīm piešķirt papildu kvotu 1 miljona tonnu apmērā;

- piešķirot šo kvotu cukura ražotājiem, ieturēt vienreizēju maksājumu par tonnu cukura, kas līdzvērtīgs pirmā gada pārstrukturēšanas palīdzības līmenim.

Komisija uzskata, ka imports bez ievedmuitas, kas paredzēts vismazāk attīstītām valstīm ( LDC ) saskaņā ar „Viss, izņemot ieročus”( EBA ) iniciatīvu ir jāsaglabā no 2009./2010. gada un ka EBA valstīm arī jārada stabila ilgtermiņa perspektīva saimnieciskai attīstībai. Šīm valstīm jāgūst labumu no tām pašām garantētajām cenām, kādas tiek nodrošinātas ar ĀKK cukura protokolu.

Turklāt jāpārliecinās, ka imports no EBA valstīm netiek izmantots negodīgi, ievedot Eiropas Savienībā cukuru, kam nav LDC valstu izcelsme Lai to panāktu, starptautiskā līmenī ir jāvienojas par īpašu drošības klauzulu.

Tomēr, ES cukura pārstrādātājiem nepiedaloties pārstrukturēšanas programmā, minimālā garantētā importa cena ĀKK protokolā paredzētajam cukuram mainīsies saskaņā ar ES institucionalizēto cenu un tāpēc preferences cukura piegādātāji gūs labumu no to jēlcukura preferences cenas samazinājuma aizkavēšanās salīdzinājumā ar ES ražotāju cenām.

Pašlaik norisinās sarunas ar ĀKK valstīm par Komisijas darba dokumentu[7] "Rīcības plāns papildu pasākumiem cukura protokola valstīm, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma.” Pasākumi iecerēti, lai palīdzētu cukura protokola valstīm pielāgoties izmaiņām tirgus apstākļos, paaugstinot to cukura nozares konkurētspēju, uzsākot citas saimnieciskās darbības, vai pievēršoties šo pārmaiņu ietekmei uz plašākiem sociāliem, ekonomiskiem un/vai vides jautājumiem.

Papildus turpinātajām sarunām ar Horvātiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku no 2005. gada 1. jūlija ir ieviestas tarifu likmes kvotas ( TRQ ) Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai un Melnkalnei[8].

Ierosinātajās ES cukura režīma pārmaiņās ņemtas vērā arī Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās sekas.

Šīs trīs galvenās ES cukura režīma problēmas risinās, izmantojot trīs juridiskus līdzekļus: ierosinātos pasākumus cukura kopējā tirgus organizācijas (KTO) reformām, pasākumus ES cukura nozares pārstrukturēšanai un pasākumus, kas paredz tiešu atbalstu cukurbiešu audzētāju ieņēmumiem.

2. Ierosinātie pasākumi Cukura KTO REFORMāM

2.1. Cukura režīma darbības ilgums

ES cukura režīmu pagarina līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām un 2008. gadā tas netiks pārskatīts.

2.2. Cenas

Intervence un cukura kampaņas sākums

Lai veicinātu atteikšanos no valsts intervences mehānisma ES tirgus sektorā, tiek ierosināts likvidēt intervences mehānismu un cukura intervences cenas.

Lai atvieglotu cenu samazinājuma ieviešanu, tiek ierosināts, sākot ar 2007./2008. gada cukura kampaņai mainīt tās sākuma dienu no 1. jūlija uz 1. oktobri.

Salīdzināmā cena

Intervences cenu aizvieto ar cukura salīdzināmo cenu. Lai veicinātu ES konkurētspēju un mazinātu starpību ar pasaules tirgos dominējošo cukura cenu, salīdzināmo cenu nosaka līmenī, kas ir par 39 % zemāks nekā pašreizējā intervences cena. Cenas samazinājumu sasniegs divu gadu laikā, sākot ar 2006./2007. gada kampaņu.

Salīdzināmā cena ļaus noteikt kontrolslieksni privātam glabājumam.

Minimālā cukurbiešu cena

Minimālo cukurbiešu cenu aprēķina saskaņā ar ierosināto salīdzināmo cenu samazinājumu, atskaitot pārstrukturēšanas izdevumus. Tomēr, lai ņemtu vērā atkāpšanos no striktas cenu atbalsta sistēmas, atceļot intervences mehānismu, ir radīta elastības klauzula, kas dod iespēju cukurbiešu ražotājiem sarunās panākt cenu pazeminājumu pat līdz 10 % no šīs garantētās minimālās cenas. Cenu samazinājuma grafiks sniegts pielikumā.

Cenu paziņošana

Cenu paziņošanas mehānisms cukuram tiks izstrādāts, lai to varētu pielietot no 2006./2007. gada kampaņas.

2.3. Kvotas

Vienotas ES kvotas noteikšana

Pašreizējās kvotu kārtības priekšlikumu vienkāršos, apvienojot A un B kvotas vienotā kvotā. Pašreizējām C cukuru ražojošām dalībvalstīm piešķir papildu kvotu 1 miljona tonnu apmērā. Piešķirot šo kvotu cukura ražotājiem, tiek ieturēts vienreizējs maksājums par tonnu cukura, kas līdzvērtīgs pirmā gada pārtrukturēšanas palīdzības līmenim.

Izveido pārpalikuma mehānismu, lai vienotās kvotas sistēmā ieviestu vispārēju konsekvenci, skaidri nošķirot dažādos cukura avotus un nodrošinot sistēmas juridisko drošību.

Kvotu samazināšana

Pārstrukturēšanas perioda laikā obligāta kvotu samazināšana nenotiks. Līdzsvaru tirgū nodrošinās ar cukura kvotu apjomu, kas iekļausies pārstrukturēšanas programmā un turpmāk piedāvātajos tirgus līdzsvara uzturēšanas pasākumos. Pārstrukturēšanas perioda beigās vajadzības gadījumā pielietos kvotu samazināšanu, balstoties uz procentuālu katras dalībvalsts kopējās kvotas samazinājumu pēc vienotas likmes.

Izoglikoze

Izoglikozes un cukura tirgu saistības dēļ, ierosinātais cenu samazinājums ietekmēs arī ES izoglikozes nozares ienākumus. Tāpēc izoglikozes nozarei vajadzēs izmantot apjomradītus ietaupījumus, lai ilgtermiņā saglabātu savu ekonomisko dzīvotspēju. Šādos apstākļos tiek ierosināta augoša un proporcionāla izoglikozes kvotu palielināšana 100 tūkstošu tonnu apmērā gadā uz trim gadiem, sākot no 2006./2007. gada.

2.4. Tirgus līdzsvara nodrošināšanas līdzekļi

Pārnešanas mehānisms

Līdzīgi kā pašreizējā režīmā, cukurfabrikām ļaus pārnest kvotas pārpalikumu noteiktā tirdzniecības gadā uz nākamā tirdzniecības gada kvotu.

Izņemšanas mehānisms

Turklāt Komisija saglabās iespēju ietekmēt tirgus stabilitāti attiecīgā tirdzniecības gadā, no tirgus izņemot zināmu procentu kvotētā cukura līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam. Tomēr, nosakot kvotu nākamajam tirdzniecības gadam, Komisija ņems vērā ne tikai izņemto cukura daudzumu, bet arī to daudzumu, par ko saņemts atteikums pārstrukturēšanas programmas ietvaros.

Privātais glabājums

Ierosina privātā glabājuma shēmu, lai radītu iespēju cukura pagaidu izņemšanai no tirgus. To atkarībā no apstākļiem īstenos Komisija, ja tirgus cena nokritīsies zem salīdzināmās cenas. Par izņemto cukura daudzumu nevar saņemt atbalstu par privātu glabājumu.

2.5. Īpaši pasākumi ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā

Ir ierosināts, ka pašreizējais režīms, kas paredz tā cukura, ko izmanto alkohola, ieskaitot ruma, bioetanola un rauga r9++ažošanā, izslēgšanu no ražošanas kvotām, turpināsies un to attiecinās uz to cukura daudzumu, ko izmanto ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā gala produktiem, kuru ražošanā plaši pielieto cukuru.

Ņemot vērā iespēju, ka ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība ilgākā laika posmā var nenodrošināt sev nepieciešamos cukura krājumus par cenām, kas atbilst cenām pasaules tirgū, tiek ierosināts saglabāt atmaksāšanas mehānismu, lai šīm rūpniecības nozarēm nodrošinātu atbilstošus cukura krājumus. Tomēr, ja grūtības turpinās, tiek paredzēta iespēja izveidot īpašu tarifu likmes kvotu ( TRQ ) ķīmiskajai un farmaceitiskajai rūpniecībai.

2.6. Starptautiskās saistības

Saskaņā ar tradicionālo piegāžu nepieciešamības mehānismu, importa sertifikātus rafinēšanai paredzētam preferences cukuram rezervē pilna laika cukura pārstrādātājiem. Vajadzības gadījumā tiks atklāta papildu importa tarifu likmes kvota, lai nodrošinātu piegādes šiem pārstrādātājiem. No 2009./2010. gada, kad pilnībā tiks ieviesta EBA iniciatīva, preferenciālā ieveduma pārvaldībā daļēji varēs piedalīties arī citi pārstrādātāji, ieskaitot tos, kas nestrādā pilnu laiku.

Komisija saglabās iespēju vajadzības gadījumā nodrošināt, ka tiek pildītas cukura protokola saistības par ievedamo cukura daudzumu par minimālu garantētu importa cenu līdz 2007. gadam, vai jaunās saistības sakarā ar nākamajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ( EPA ).

3. Ierosinātie pasākumi ES cukura nozares pārstrukturēšanai

3.1. Pārstrukturēšanas shēma

Komisija ierosina jaunu brīvprātīgu un pagaidu ES cukura nozares pārstrukturēšanas shēmu, kas darbosies četrus gadus (no 2006./2007. gada līdz 2009./2010. gadam).

Pārstrukturēšanas fondam ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, radīt ierosmi mazāk konkurētspējīgiem ražotājiem atstāt šo nozari, otrkārt, sagādāt līdzekļus, lai tiktu galā ar fabriku slēgšanas izraisītajām sociālajām un ekoloģiskajām sekām (finansējums sociālajiem plāniem vai pārkvalificēšanas programmām un pārveidošanas pasākumiem, lai attiecīgajā vietā radītu labus vides apstākļus), un, treškārt, sniegt finansējumu reģioniem, ko visvairāk ietekmējusi pārstrukturēšana. Kopienas līmenī jāizstrādā piekļuves nosacījumus pārstrukturēšanas fondam saskaņā ar fonda ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem. Dalībvalstīm jākontrolē šo nosacījumu izpilde. Pārstrukturēšanas palīdzību var piešķirt tikai tad, ja slēdzamā fabrika neapšaubāmi ir apņēmusies ievērot šos nosacījumus.

Pārstrukturēšanas projekta finansējumu saņem no īpašas summas, ko iegūst par tonnu no kvotas visiem saldinātājiem trīs gadu laikā. Pārstrukturēšanas summa ir noteikta 126,40 EUR par tonnu 2006./2007. gadā, 91,00 EUR par tonnu 2007./2008. gadā un 64,50 EUR par tonnu 2008./2009. gadā.

Shēma paredz plašu, degresīvu palīdzību atkarībā no tonnāžas, kas pieejama vienīgi tām ES cukurfabrikām, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotājiem, kas vēlas pārtraukt ražošanu. Pirmajā gadā palīdzība sasniegs 730 EUR par kvotas tonnu, pakāpeniski samazinoties līdz 420 EUR par kvotas tonnu ceturtajā gadā. Lai veicinātu straujāku shēmas ieviešanu, cukurfabrikas, kas savu darbību pārtrauks no 2005. gada 1. jūlija, varēs pretendēt uz pārstrukturēšanas palīdzību.

Turklāt no 2008./2009. gada daļu no pārstrukturēšanas palīdzības var paredzēt diversifikācijas pasākumiem reģionos, kurus visvairāk skar cukura nozares reformas. Jāņem vērā arī papildu iespējas, ko sniedz Eiropas kohēzijas politikas instrumenti, lai veicinātu ekonomisko pārstrukturēšanu un strādnieku pārkvalifikāciju zonās, kuras ir īpaši smagi cietušas reformas rezultātā.

3.2. Papildmaksas cukurbiešu audzētājiem

No pārstrukturēšanas shēmas budžeta cukurbiešu audzētāji saņems papildmaksu no pirmā cenu samazinājuma gada, lai nodrošinātu iespēju saņemt pilnīgu un galīgu tiešo maksājumu tiem cukurbiešu audzētājiem, kam jāpārtrauc ražošana tāpēc, ka tiek slēgta fabrika, kurai tiem ir tiesības piegādāt cukurbietes.

4. Ierosinātie pasākumi tiešam ieņēmumu atbalstam cukurbiešu audzētājiem

Komisija, ņemot vērā visus apstākļus, ierosina piešķirt tiešmaksājumus tiem zemniekiem, kas ir ražojuši cukurbietes sakaņā ar kvotām, kuras bija paredzētas vēsturiskajā atskaites periodā, proti, laikā no 2000. gada līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis taisnīguma labad var būt elastīgas, aprēķinot tiešo maksājumu summu atsevišķiem fermeriem dažādos laika posmos.

Katras dalībvalsts dotācijas tiešajiem maksājumiem sasniedz 60 % no aplēstā ienākumu zaudējuma institucionālās cenas divpakāpju samazinājuma par 39 %. Ieņēmumu zaudējumu aprēķina, ņemot vērā pārmaiņas svērtajā minimālajā cukurbiešu cenā katrā dalībvalstī, kas reizināta ar kvotas lielumu (sk. 2. pielikumu). Dalībvalstis arī saņems papildu dotāciju, kas paredzēta kompensācijām tās teritorijā esošajiem cigoriņu audzētājiem, kuri piegādā cigoriņus inulīna sīrupa ražošanai.

Tiešie maksājumi attālākajiem reģioniem tiks izstrādāti vienotā sistēmā pašlaik izskatāmajā POSEI struktūrā un tādējādi netiks iekļauti vienreizējā maksājuma shēmā. Turklāt Francijas attālākie reģioni, kuri vienīgie guva labumu no palīdzības noietam, saņems papildu līdzekļus, kas atbilst pašreizējiem noieta veicināšanas pasākumiem atskaites posmā.

5. Cukura reformas ietekme uz budžetu

Pagaidām ierosinātās reformas izmaksas saglabā status quo izdevumos, kas bija piedāvāti KLP reformu priekšlikumos 2003. gada janvārī. Šajā nozarē paredzēto jauno pasākumu izmaksas, kurās galveno vietu ieņem tieši un savstarpēji nesaistīti maksājumi ražotājiem, galvenokārt tiks segtas ar ietaupījumiem, kas radīsies no būtiskas eksporta kompensāciju izdevumu samazināšanās un palīdzības atcelšanas par rafinēšanu.

Kad nozarē pilnībā tiks ieviesti ierosinātie pasākumi, dotācijas tiešam ieņēmumu atbalstam izmaksās 1 542 miljonus EUR gadā. Jebkurām izmaksām attiecībā uz privātā glabājuma shēmu jābūt ierobežotām un tās jāatbrīvo tikai tad, ja tirgus cenas draud ievērojami nokristies zem salīdzināmās cenas.

Attiecībā uz pārstrukturēšanas shēmu, tiks iekasēts ad hoc pārstrukturēšanas maksājums shēmas finansēšanai, un tas tiks novirzīts uz pārstrukturēšanas fondu. Trīs tirdzniecības gadu laikā (no 2006./2007. gada līdz 2008./2009. gadam) iekasēs 4 225 miljonus EUR, un pārstrukturēšanas palīdzību varēs saņemt četru tirdzniecības gadu laikā (no 2006./2007. gada līdz 2009./2010. gadam).

1. pielikums – Ierosinātās institucionālās cenas ES cukura nozarē

Pārskata periods | 2006/07 | 2007/08 | 2008/09 | 2009/10 |

Oficiālā / salīdzināmā cukura cena (EUR/t) | 631,9 | 631,9 | 476,5 | 449,9 | 385,5 |

Oficiālā / salīdzināmā cukura cena, atskaitot pārstrukturēšanas maksājumus (EUR/t) | 631,9 | 505,5 | 385,5 | 385,5 | 385,5 |

Pārstrukturēšanas maksājums (EUR/t) | – | 126,4 | 91,0 | 64,5 | – |

Minimālā cukurbiešu cena (EUR/t)* | 43,63 | 32,86 | 25,05 | 25,05 | 25,05 |

* Pārskata periodā minimālā cukurbiešu cena ir ES-15 vidējā svērtā cena. |

2. pielikums – Dotācijas tiešam ieņēmumu atbalstam ( miljoni EUR )

a) | 1212 91 | Cukurbietes |

1212 92 00 | Cukurniedres |

b) | 1701 | Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā |

c) | 1702 20 | Kļavu cukurs un kļavu sīrups |

1702 60 95 | Citi cukuri cietā veidā un cukuru sīrupi, kas nesatur aromatizētājus un krāsvielas, izņemot laktozi un glikozi |

1702 90 60 | Mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabīgo medu |

1702 90 71 | Grauzdētais cukurs, kam saharozes saturs sausnā ir 50 % no svara vai vairāk |

1702 90 99 | Maltodekstrīns un izoglikoze |

2106 90 59 | Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu |

d) | 1702 30 10 | Izoglikoze |

1702 40 10 |

1702 60 10 |

1702 90 30 |

e) | 1702 60 80 | Inulīna sīrups |

1702 90 80 |

f) | 1703 | Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru |

g) | 2106 90 30 | Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi |

h) | 2303 20 | Cukurbiešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atlikumi |

2. Visiem 1. punktā minētajiem produktiem tirdzniecības gads sākas 1. oktobrī un beidzas nākamā gada 30. septembrī.

Tomēr 2006./2007. tirdzniecības gads sākas 2006. gada 1. jūlijā un beidzas 2007. gada 30. septembrī.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) „baltie cukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai iekrāsoti un nesatur nekādas citas pievienotas vielas un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir 99,5 % vai vairāk no svara;

2) „jēlcukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai iekrāsoti un nesatur nekādas citas pievienotas vielas un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir mazāk nekā 99,5 % no svara;

3) „izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem un kam sausā veidā fruktozes saturs ir vismaz 10 % no svara;

4) „inulīna sīrups” ir nepastarpināts produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi, un kas izteikts kā cukura/izoglikozes ekvivalents;

5) „kvotas cukurs”, „kvotas izoglikoze” un „kvotas inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam;

6) „rūpnieciskais cukurs”, „rūpnieciskā izoglikoze” un „rūpnieciskais inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5. punktā minētos attiecīgos daudzumus, un kas paredzēts 13. panta 2. punktā minēta produkta rūpnieciskai ražošanai;

7) „pārpalikuma cukurs”, „pārpalikuma izoglikoze” un „pārpalikuma inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5. un 6. punktā minētos attiecīgos daudzumus;

8) „kvotas cukurbietes” ir visas cukurbietes, kas pārstrādātas kvotas cukurā;

9) „piegādes līgums” ir līgums, ko pārdevējs un uzņēmums noslēdz par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai;

10) „nozares nolīgums” ir kāds no turpmāk minēto veidu nolīgumiem:

a) nolīgums, kas noslēgts Kopienas līmenī pirms jebkādiem piegādes līgumiem, starp uzņēmumu valsts organizāciju grupu, no vienas puses, un pārdevēju valsts organizāciju grupu, no otras puses,

b) nolīgums, kas noslēgts pirms jebkādiem piegādes līgumiem, starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu organizāciju, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu pārdevēju asociāciju, no otras puses,

c) ja neeksistē neviens no a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem — likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīviem, ciktāl tie reglamentē cukurbiešu piegādi, ko veic cukura ražošanas uzņēmuma vai kooperatīva akcionāri vai dalībnieki,

d) ja neeksistē neviens no a) vai b) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem — vienošanās, kas pastāv pirms jebkādiem piegādes līgumiem, ja vien pārdevēji, uz kuriem attiecas minētā vienošanās, piegādā vismaz 60 % no kopējā cukurbiešu daudzuma, ko uzņēmums iepērk cukura ražošanai vienā vai vairākās rūpnīcās;

11) „ĀKK/Indijas cukurs” ir cukurs ar KN kodu 1701 un ar izcelsmi valstīs, kas uzskaitītas VI pielikumā, ievests Kopienā saskaņā ar

- ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolu vai

- Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumu par cukurniedru cukuru;

12) „ar pilnu slodzi strādājošs rafinēšanas uzņēmums” ir ražotne, kuras vienīgā darbība ir vai nu jēlcukura, vai sīrupu, kas iegūti pirms kristalizācijas stadijas, rafinēšana, un šeit ietilpst arī ražotnes, kurās 2004. gadā rafinēja niedru cukuru.

II SADAĻA Iekšējais tirgus

1. NODAĻA CENAS

3. pants Salīdzināmās cenas

1. Salīdzināmā cena baltajam cukuram ir šāda:

a) EUR 631,9 par tonnu 2006./2007. tirdzniecības gadā;

b) EUR 476,5 par tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā;

c) EUR 449,9 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

d) EUR 385,5 par tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā.

2. Salīdzināmā cena jēlcukuram ir šāda:

a) EUR 496,8 par tonnu 2006./2007. tirdzniecības gadā;

b) EUR 394,9 par tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā;

c) EUR 372,9 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

d) EUR 319,5 par tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā.

3. Salīdzināmās cenas, kas minētas 1. un 2. punktā, attiecas uz neiesaiņotu cukuru, kas izvests no rūpnīcas un iekrauts pircēja izvēlētā transporta līdzeklī. Tās piemēro baltajam cukuram un jēlcukuram, kuru standarta kvalitāte atbilst I pielikumā aprakstītajai kvalitātei.

4. pants Cenu paziņošana

Komisija izveido informācijas sistēmu par cenām cukura tirgū, tai skaitā sistēmu cukura tirgus reprezentatīvo cenu publicēšanai.

Minētās sistēmas pamatā ir informācija, ko iesniedz baltā cukura ražošanas uzņēmumi vai citi uzņēmēji, kas darbojas cukura tirdzniecībā.

5. pants Minimālā cukurbiešu cena

1. Minimālā kvotas cukurbiešu cena ir šāda:

a) EUR 32,86 par tonnu 2006./2007. tirdzniecības gadā;

b) EUR 25,05 par tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā un turpmāk.

Tomēr, izmantojot nozares nolīgumu, minimālo cenu kvotas cukurbietēm var samazināt par ne vairāk kā 10 %.

2. Minimālo cenu, kas minēta 1. punktā, piemēro cukurbietēm, kuru standarta kvalitāte atbilst I pielikumā aprakstītajai kvalitātei.

3. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kuri iepērk kvotas cukurbietes, kas ir piemērotas pārstrādei cukurā un paredzētas pārstrādei kvotas cukurā, ir jāmaksā vismaz minimālā cena, ko koriģē, šo cenu palielinot vai samazinot, lai ņemtu vērā atkāpes no standarta kvalitātes.

4. Attiecībā uz cukurbiešu daudzumiem, kas atbilst rūpnieciskā cukura vai pārpalikuma cukura daudzumiem, kuriem piemēro 15. pantā paredzēto pārpalikuma nodevu, attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums koriģē pirkuma cenu tā, lai šī cena būtu vismaz vienāda ar kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

6. pants Starpnozaru nolīgumi

1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, kas paredzēti II pielikumā, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

2. Cukurbiešu un cukurniedru iepirkšanas noteikumus reglamentē ar nozares nolīgumiem, kas noslēgti starp šo izejvielu audzētājiem Kopienā un Kopienas cukura ražošanas uzņēmumiem.

3. Piegādes līgumos ir jānošķir tas, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir

- kvotas cukurs vai

- ārpuskvotas cukurs.

4. Ikviens cukura ražošanas uzņēmums dalībvalstij, kurā tas ražo cukuru, iesniedz šādu informāciju:

a) šā panta 3. punkta pirmajā ievilkumā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b) atbilstošā prognozētā raža.

Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

5. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, jāmaksā vismaz minimālā kvotas cukurbiešu cena.

6. Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares nolīgumos var pieļaut atkāpes no 3. un 4. punkta noteikumiem.

7. Ja nozares nolīgumu nav, attiecīgā dalībvalsts veic tādus pasākumus saskaņā ar šo regulu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu attiecīgo pušu intereses.

2. NODAĻAKVOTU PRODUKCIJA

7. pants Kvotu piešķiršana

1. Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas valsts vai reģiona līmenī ir noteiktas III pielikumā.

2. Dalībvalstis piešķir kvotas katram cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumam, kas ir reģistrēts tās teritorijā un atzīts saskaņā ar 17. pantu.

Katram uzņēmumam piešķirtā kvota ir vienāda ar A un B kvotas kopējo daudzumu, ko uzņēmumam piešķīra attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001.

3. Ja kvotu piešķir cukura ražošanas uzņēmumam, kuram ir vairākas ražotnes, dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pienācīgi aizsargātu cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

8. pants Cukura papildu kvota

1. Cukura ražošanas uzņēmumi, kas 2004./2005. tirdzniecības gadā ražoja C cukuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/2001, vēlākais līdz 2006. gada 31. jūlijam var pieprasīt dalībvalstij, kurā tie ir reģistrēti, papildu kvotas piešķiršanu par kopējo daudzumu, kas noteikts IV pielikumā. Papildu kvotas piešķir pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Ja papildu kvotu pieprasījums pārsniedz valstij pieejamo daudzumu, attiecīgā dalībvalsts proporcionāli samazina piešķiramās kvotas.

3. Par papildu kvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā ar 1. un 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu. Šīs nodevas apjomu nosaka tādu pašu, kāds ir restrukturizācijas atbalsts 2006./2007. tirdzniecības gadā. To iekasē par katru piešķirtās papildu kvotas tonnu.

4. Vienreizējo nodevu, ko maksā saskaņā ar 3. punktu, kopumā dalībvalsts uzliek uzņēmumiem, kas atrodas tās teritorijā un kam ir piešķirta papildu kvota.

Attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums vienreizējo nodevu samaksā termiņā, ko nosaka dalībvalsts. Šis termiņš drīkst būt ne vēlāks kā 2007. gada 28. februāris.

5. Ja cukura ražošanas uzņēmums nav samaksājis vienreizējo nodevu līdz 2007. gada 28. februārim, uzskata, ka papildu kvotas attiecīgajam cukura ražošanas uzņēmumam nav piešķirtas.

9. pants Izoglikozes papildu kvota

Izoglikozes kopējo kvotu, kas noteikta III pielikumā, 2006./2007. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Pēc tam gan 2007./2008., gan 2008./2009. tirdzniecības gadā iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu vēlreiz papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā.

Papildu kvotas dalībvalstis uzņēmumiem piešķir proporcionāli izoglikozes kvotai, ko piešķīra saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

10. pants Kvotu pārvaldība

1. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru kvotas, kas noteiktas III pielikumā, koriģē vēlākais līdz 2006. gada 30. septembrim par 2006./2007. tirdzniecības gadu un vēlākais līdz februāra beigām par iepriekšējo tirdzniecības gadu attiecībā uz 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šīs regulas 8. pantu, šā panta 2. punktu, 14. pantu un 19. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. …./2005 (Restrukturizācijas regula) 3. pantu.

2. Ņemot vērā Padomes Regulā (EK) Nr. …./2005 (Restrukturizācijas regula) paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija vēlākais līdz 2010. gada februāra beigām saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības 2010./2011. tirdzniecības gadā un turpmāk.

3. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katram uzņēmumam piešķirto kvotu.

11. pants Kvotu pārdale valsts līmenī

1. Dalībvalstis var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem un atbilstīgi visu iesaistīto pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju interesēm.

Tomēr dalībvalsts nesamazina tās teritorijā reģistrētajiem cukura vai izoglikozes ražošanas uzņēmumiem piešķirtās kvotas vairāk kā par 10 % no sākotnējā piešķīruma.

2. Daudzumus, kas atsaukti, ievērojot 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts piešķir vienam vai vairākiem tās teritorijā esošiem uzņēmumiem, kuriem kvota jau ir vai vēl nav piešķirta.

3. NODAĻAĀRPUSKVOTU PRODUKCIJA

12. pants Piemērošanas joma

Tirdzniecības gadā saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 7. pantā minēto kvotu,

a) izlieto konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 13. pantā,

b) pārnes uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 14. pantu vai

c) izmanto īpašam piegādes režīmam nomaļiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …../2005 II sadaļu.

Pārējiem daudzumiem piemēro pārpalikuma nodevu, kas minēta 15. pantā.

13. pants Rūpnieciskais cukurs

1. Rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu rezervē kāda 2. punktā minēta veida produktu ražošanai, ja

a) uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kas abi ir atzīti saskaņā ar 17. pantu;

b) tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

2. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija sastāda to produktu sarakstu, kuru ražošanā izmanto rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.

Šajā sarakstā jo īpaši ietver

a) spirtu, rumu, dzīvo raugu un Rinse appelstroop ;

b) rūpniecisko produkciju, kas nesatur cukuru, bet kuras pārstrādē izmanto tādu cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 50 % no galaprodukcijas svara;

c) ķīmiskās vai zāļu rūpniecības produkciju, kurā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa saturs pārsniedz 50 % no galaprodukcijas svara.

3. Ražošanas kompensāciju par produktiem, kas minēti 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, var piešķirt tad, ja pārpalikuma cukurs, pārpalikuma izoglikoze vai pārpalikuma inulīna sīrups nav pieejami par cenu, kas atbilst šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanas cenai pasaules tirgū.

Ražošanas kompensāciju piešķir tikai par to cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu, ko lieto šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanā un ko neeksportē uz trešām valstīm.

Ražošanas kompensācijas apjomu nosaka, jo īpaši ņemot vērā ar importētā cukura izmantošanu saistītās izmaksas, kas nozarei būtu jāsedz, veicot piegādes pasaules tirgū, un Kopienas tirgū pieejamā pārpalikuma cukura cenu vai salīdzināmo cenu, ja pārpalikuma cukura nav.

14. pants Pārpalikuma cukura pārnešana

1. Uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu no produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Neierobežojot 3. punkta noteikumus, minētais lēmums ir neatsaucams.

2. Uzņēmumi, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu,

a) vēlākais līdz kārtējā tirdzniecības gada 31. janvārim informē attiecīgo dalībvalsti par pārnestajiem cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumiem;

b) apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

Tomēr šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto 31. janvāri aizstāj šādi:

a) Spānijā reģistrētiem uzņēmumiem — ar 15. aprīli cukurbiešu cukura ražošanā un ar 20. jūniju cukurniedru cukura ražošanā;

b) Apvienotajā Karalistē reģistrētiem uzņēmumiem — ar 15. februāri;

c) Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā un Martinikā reģistrētiem uzņēmumiem — ar 30. aprīli.

3. Ja attiecīgajā tirdzniecības gadā uzņēmuma galīgā produkcija ir mazāka, nekā to aptuveni novērtēja laikā, kad pieņēma lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tad pārnesto daudzumu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrim.

4. Pārnestos daudzumus uzskata par pirmajiem kvotas daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā.

15. pants Pārpalikuma nodeva

1. Pārpalikuma nodevu uzliek daudzumiem, kas atbilst

a) konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un glabāti saskaņā ar 14. pantu, vai 12. panta c) punktā minētos daudzumus;

b) rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 13. panta 2. punktā minēta veida produkcijā;

c) cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 19. pantu un attiecībā uz ko nav izpildītas 19. panta 3. punktā paredzētās saistības.

2. Pārpalikuma nodevu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru un pietiekami augstā līmenī, lai novērstu 1. punktā minēto daudzumu uzkrāšanos.

3. Pārpalikuma nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts tās teritorijā esošiem uzņēmumiem uzliek atbilstīgi 1. punktā minēto produktu daudzumiem, kas attiecīgajā tirdzniecības gadā konstatēti konkrētajiem uzņēmumiem.

4. NODAĻATIRGUS PĀRVALDĪBA

16. pants Ražošanas nodeva

1. Sākot no 2007./2008. tirdzniecības gada cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem uzliek ražošanas nodevu par tiem piešķirto cukura kvotu, izoglikozes kvotu vai inulīna sīrupa kvotu.

2. Ražošanas nodeva ir EUR 12,00 par tonnu kvotas cukura vai tonnu kvotas inulīna sīrupa. Ražošanas nodeva izoglikozei ir 50 % no cukuram piemērojamās nodevas.

3. Ražošanas nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, kopumā dalībvalsts piemēro uzņēmumiem, kuri atrodas tās teritorijā, atbilstoši konkrētā tirdzniecības gada kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam.

Uzņēmumi veic maksājumus vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada februāra beigām.

4. Kopienas cukura un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumi var pieprasīt, lai cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji vai cigoriņu piegādātāji sedz 50 % no attiecīgās ražošanas nodevas.

17. pants Atzītie uzņēmēji

1. Pēc pieprasījuma dalībvalstis oficiāli atzīst cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu vai arī uzņēmēju, kurš šos produktus pārstrādā tādos, kas minēti 13. panta 2. punktā, ja konkrētais uzņēmējs

a) pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;

b) piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;

c) nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

2. Atzītie uzņēmumi sniedz dalībvalstij, kuras teritorijā notiek cukurbiešu vai cukurniedru novākšana vai arī rafinēšana, šādu informāciju:

a) cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstošā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža no hektāra un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums;

b) dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura krājumiem;

c) pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

18. pants Privātā uzglabāšana

Ja vidējā Kopienā reģistrētā cena reprezentatīvā laika posmā ir un, visticamāk, saglabāsies mazāka par salīdzināmo cenu, tad, ņemot vērā situāciju tirgū, uzņēmumiem, kuriem ir cukura kvota, var piešķirt atbalstu baltā cukura privātai uzglabāšanai.

19. pants Cukura izņemšana

1. Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas saistības, kuras izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam no tirgus var izņemt visām dalībvalstīm vienādu kvotas cukura, kvotas izoglikozes un kvotas inulīna sīrupa procentuālo daļu.

Minētajā gadījumā attiecībā uz ievestā jēlcukura rafinēšanu ierastās vajadzīgās piegādes, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. punktā, konkrētajam tirdzniecības gadam samazina par tādu pašu procentuālo daļu.

2. Izņemamo procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, nosaka vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim, pamatojoties uz minētajam tirdzniecības gadam prognozētajām tirgus tendencēm.

3. Ikviens uzņēmums, kuram ir piešķirta kvota, izņemšanas periodā uz sava rēķina glabā cukura daudzumus, kas atbilst 1. punktā minētajai procentuālajai daļai, kuru piemēro šā uzņēmuma kvotu produkcijai konkrētajā tirdzniecības gadā.

Tirdzniecības gadā izņemtos cukura daudzumus uzskata par pirmajiem kvotā ietilpstošajiem daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā. Tomēr, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai daļu no tā uzskata par

- pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups, vai

- papildkvotas produkciju.

4. Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka noteiktu daudzumu izņemtā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

20. pants Uzglabāšana saskaņā ar atšķirīgiem pasākumiem

Cukuru, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar vienu no 14. pantā, 18. pantā vai 19. pantā minētajiem pasākumiem, nedrīkst uzglabāt saskaņā ar jebkuru citu no šiem noteikumiem.

III SADAĻAT irdzniecība ar trešām valstīm

1. NODAĻA KOPĒJI IMPORTA UN EKSPORTA NOTEIKUMI

21. pants Kombinētā nomenklatūra

Šīs regulas aptverto produktu tarifu klasifikācijā piemēro vispārīgos kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumus un konkrētos tās piemērošanas noteikumus. Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

22. pants Vispārējie principi

Ja vien šajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts

a) iekasēt jebkādu nodevu, kas ir līdzvērtīga muitas nodevai;

b) piemērot jebkādu daudzuma ierobežojumu vai līdzvērtīgu pasākumu.

23. pants Izvešanas un ievešanas atļaujas

1 Lai Kopienā ievestu vai no tās izvestu jebkurus 1. panta 1. punktā minētos produktus, jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja. Tomēr var paredzēt atkāpes, ja konkrētu cukura ievešanas gadījumu pārvaldībā atļaujas nav nepieciešamas.

2. Dalībvalstis izsniedz atļaujas jebkuram pretendentam neatkarīgi no tā, kur Kopienā šis pretendents ir reģistrēts, un neierobežojot pasākumus, ko veic, lai piemērotu šīs regulas 28. un 32. pantu, Regulas (EK) Nr. 2501/2001 9. panta 5. punktu un nolīgumus, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 133. vai 300. pantu.

3. Ievešanas un izvešanas atļaujas ir spēkā visā Kopienā.

Atļaujas izdod ar noteikumu, ka ir iemaksāts nodrošinājums, ar ko garantē to, ka produktus ieved vai izved atļaujas derīguma termiņa laikā. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja minētajā laika posmā ievešanu vai izvešanu neveic vai veic tikai daļēji.

4. Atļaujas derīguma termiņu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

24. pants Ievešana pārstrādei

Ciktāl tas vajadzīgs, lai cukura tirgus kopīgā organizācija darbotos pareizi, ievešanu pārstrādei attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem var pilnībā vai daļēji aizliegt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

25. pants Aizsardzības pasākumi

1. Ja ievešana vai izvešana viena vai vairāku 1. panta 1. punktā minēto produktu Kopienas tirgū rada vai var radīt nopietnus traucējumus, kas var apdraudēt Līguma 33. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tad tik ilgi, kamēr minētais traucējums vai traucējuma draudi ir novērsti, tirdzniecībā var piemērot atbilstīgus pasākumus, ko veic, ievērojot Kopienas starptautiskās saistības.

2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes pieņem lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem.

Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu trīs darbdienu laikā pēc šā lūguma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo minētos pasākumus, ko piemēro tūlīt.

3. Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē trīs darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Ar kvalificētu balsu vairākumu tā var grozīt vai atcelt attiecīgos pasākumus mēneša laikā no dienas, kurā tos iesniedza izskatīšanai Padomē.

4. Tomēr pasākumus, kas attiecas uz PTO dalībvalstīm un ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 3285/94.

2. NODAĻAIMPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

26. pants Ievedmuita

1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem attiecina kopējā muitas tarifa ievedmuitas likmes.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem turmāk minēto produktu, lai šādi nodrošinātu to, ka Kopienas tirgum tos piegādā pietiekamā apjomā, ievedot no trešām valstīm:

- rafinēšanai paredzēts jēlcukurs ar KN kodu 1701 11 10 un 1701 12 10,

- melase ar KN kodu 1703.

3. Ja 13. panta 3. punktā paredzētā ražošanas kompensācija negarantē piegādi tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai ražotu 13. panta 2. punktā minētos produktus, Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem baltā cukura ar KN kodu 1701 un izoglikozes ar KN kodu 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30.

27. pants Importa pārvaldība

1. Lai nepieļautu vai novērstu tādu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko rada dažu 1. panta 1. punktā minētu lauksaimniecības produktu ievešana, viena vai vairāku šādu produktu ievešanai ar kopējā muitas tarifā noteikto ievedmuitas likmi uzliek papildu ievedmuitu, ja ir izpildīti nosacījumi, kas jāparedz atbilstīgi 40. panta 1. punkta e) apakšpunktam, izņemot tad, ja ir maz ticams, ka minētā ievešana varētu traucēt Kopienas tirgu vai ja rezultāts nebūtu samērojams ar paredzēto mērķi.

2. Ievešanai par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai („sprūda cena”), var uzlikt papildu ievedmuitu.

Ievešanas cenas, kas jāņem vērā, uzliekot minēto papildu ievedmuitu, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

Tādēļ CIF importa cenas salīdzina ar konkrētā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai Kopienas importa tirgū.

3. Papildu ievedmuitu var uzlikt arī tad, ja importa apjoms tajā gadā, kurā rodas vai var rasties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme, pārsniedz līmeni, kas pamatots ar tirgus piekļuves iespējām, kuras definētas kā attiecīgā vietējā patēriņa procentuālā daļa iepriekšējos trīs gados („sprūda apjoms”).

28. pants Tarifu kvotas

1. Tarifu kvotas 1. panta 1. punktā minēto produktu ievešanai, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, vai no kāda cita Padomes dokumenta, Komisija atver un pārvalda saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko pieņem atbilstīgi šīs regulas 39. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

2. Tarifu kvotas pārvalda tā, lai novērstu attiecīgo uzņēmēju diskrimināciju, un to veic, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstošu metodi:

a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība („rindas kārtībā”);

b) metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumus („vienlaicīgā pārbaude”);

c) metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus („tradicionālā/jaunpienācēju metode”).

3. Ar izvēlēto pārvaldības metodi attiecīgā gadījumā pienācīgi ievēro prasības attiecībā uz piegādēm Kopienas tirgum un arī vajadzību saglabāt tirgus līdzsvaru.

29. pants Ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarē

1. Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, ierastās vajadzīgās piegādes cukura rafinēšanas nozarei Kopienā, izsakot ar balto cukuru, ir 1 796 351 tonnas vienam tirdzniecības gadam.

2. Rafinēšanai paredzēta cukura ievešanas atļaujas izsniedz tikai ar pilnu slodzi strādājošiem rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz 1. punktā minēto ierasto vajadzīgo piegāžu daudzumu. Šīs atļaujas izsniedz par 75 % ĀKK/Indijas cukura, pirms tās ir pieejamas attiecībā uz jebkura cita veida cukuru. Tās var nodot tikai citiem ar pilnu slodzi strādājošiem rafinēšanas uzņēmumiem, un šo atļauju derīguma termiņš beidzas tā tirdzniecības gada beigās, par kuru tās ir izsniegtas.

Šo punktu piemēro attiecībā uz 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadu un attiecībā uz turpmāko tirdzniecības gadu pirmajiem trim mēnešiem.

3. Ievedmuitas piemērošanu rafinēšanai paredzētam cukurniedru cukuram ar KN kodu 1701 11 10 un ar izcelsmi valstīs, kas minētas VI pielikumā, aptur attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi ar pilnu slodzi strādājošiem rafinēšanas uzņēmumiem.

Papildu daudzumu nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz samēru starp 1. punktā minētajām ierastajām vajadzīgajām piegādēm un prognozētajām jēlcukura piegādēm attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šo samēru var pārskatīt tirdzniecības gada gaitā saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, un to var pamatot ar kādreizējo vienotas likmes summu novērtējumu attiecībā uz patēriņam paredzēto jēlcukuru.

30. pants Garantētā cena

1. ĀKK/Indijas cukuram noteikto garantēto cenu piemēro standarta kvalitātes jēlcukura un baltā cukura importam no

a) mazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2501/2001 9. pantā minēto režīmu;

b) šīs regulas VI pielikumā minētajām valstīm par papildu daudzumu, kas minēts 29. panta 3. punktā.

2. Kopā ar ievešanas atļaujas pieteikumiem par cukuru, kam piemēro garantēto cenu, ir jāiesniedz eksportētājvalsts iestāžu izdota izvešanas atļauja, ar ko apliecina konkrētā cukura atbilstību attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem noteikumiem.

31. pants Cukura protokolā paredzētās saistības

Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā ieved saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā un Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumā par cukurniedru cukuru. Ar minētajiem pasākumiem vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpi no šīs regulas 29. panta.

3. NODAĻAEKSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

32. pants Eksporta kompensāciju piemērošanas joma

1. Ciktāl tas vajadzīgs, lai 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos produktus varētu eksportēt bez turpmākas šo produktu pārstrādes vai VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā, pamatojoties uz kotācijām vai cukura cenām pasaules tirgū un ievērojot ierobežojumus, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, minēto kotāciju vai cenu un Kopienas cenu starpību var segt ar eksporta kompensāciju palīdzību.

2. Var paredzēt eksporta kompensāciju piešķiršanu par produktiem, kas minēti 1. panta 1. punkta d), e) un g) apakšpunktā un ko eksportē bez turpmākas pārstrādes vai VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā.

Tādā gadījumā kompensācijas summu par 100 kg sausnas nosaka, ņemot vērā jo īpaši

a) kompensāciju, ko piemēro, eksportējot produktus ar KN kodu 1702 30 91,

b) kompensāciju, ko piemēro, eksportējot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos produktus,

c) plānotā eksporta ekonomiskos aspektus.

3. Eksporta kompensācija par tādas standarta kvalitātes jēlcukuru, kā noteikts I pielikumā, nedrīkst pārsniegt 92 % no apjoma, kas piešķirts par balto cukuru. Tomēr šo ierobežojumu nepiemēro eksporta kompensācijām, kas jānosaka attiecībā uz lielkristālu cukuru.

4. Eksporta kompensācijas par produktiem, ko eksportē VII pielikumā minēto pārstrādāto produktu veidā, nedrīkst pārsniegt kompensācijas, ko piemēro tādiem pašiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes.

33. pants Eksporta kompensāciju noteikšana

1. Daudzumus, ko drīkst eksportēt ar eksporta kompensāciju, piešķir pēc metodes, kura

a) ir vispiemērotākā attiecīgajam produkta veidam un stāvoklim konkrētajā tirgū un ļauj visefektīvāk izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, bet nediskriminējot attiecīgos uzņēmējus, konkrēti lielos vai mazos uzņēmējus;

b) administratīvā ziņā no uzņēmēju viedokļa ir visvienkāršākā, bet apmierina administratīvās prasības.

2. Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tomēr attiecīgā gadījumā pasaules tirgus stāvokļa vai konkrētu tirgu īpašo prasību dēļ tās var atšķirties atkarībā no galamērķa.

Eksporta kompensācijas nosaka saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kompensācijas var noteikt šādi:

a) ar regulāriem starplaikiem;

b) uzaicinot uz to produktu izsoli, attiecībā uz kuriem reiz ir bijusi paredzēta šī procedūra.

Ja eksporta kompensācijas nosaka ar regulāriem starplaikiem, vajadzības gadījumā Komisija starplaikā vai nu pēc dalībvalsts lūguma, vai pati pēc savas ierosmes var šīs kompensācijas grozīt.

3. Eksporta kompensācijas par produktiem, kas minēti 32. panta 1. un 2. punktā un ko eksportē bez turpmākās pārstrādes, piešķir tikai tad, ja ir iesniegts pieteikums un uzrādīta izvešanas atļauja.

Eksporta kompensācija, ko piemēro 32. panta 1. un 2. punktā minētajiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes, ir tā kompensācija, ko piemēro atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā, un — diferencētas kompensācijas gadījumā — tajā pašā dienā attiecībā uz

a) atļaujā norādīto galamērķi

vai,

b) attiecīgā gadījumā, faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no atļaujā norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz atļaujā norādīto galamērķi.

4. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas jomu var paplašināt, attiecinot to arī uz konkrētiem produktiem, ko eksportē kā pārstrādātus produktus, kuri minēti VII pielikumā, un to veic saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 16. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 3448/93[13]. Saskaņā ar minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

34. pants Eksporta limiti

To apjoma saistību ievērošanu, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, pamatojoties uz izvešanas atļaujām, kas izdotas par atskaites periodu, kuru piemēro attiecīgajiem produktiem.

35. pants Eksporta ierobežojumi

1. Ja viena vai vairāku 1. panta 1. punktā minēto produktu kotācijas vai cenas pasaules tirgū sasniedz tādu līmeni, ka ir pārtraukta vai var tikt pārtraukta piegādes pieejamība Kopienas tirgū, un ja šāds stāvoklis, visticamāk, turpināsies un pasliktināsies, tad galējā ārkārtējā situācijā var veikt attiecīgus pasākumus.

2. Pasākumus, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro, ievērojot saistības, kuras izriet no nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi Līguma 300. panta 2. punktam.

IV SADAĻAV ispārējie un nobeiguma noteikumi

1. NODAĻA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

36. pants Valsts atbalsts

Ja šajā regulā nav noteikts citādi, to produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas minēti 1. panta 1. punktā, piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

37. pants Traucējumu klauzula

Ja Kopienas tirgū reģistrē būtisku cenu kāpumu vai kritumu un ja

- ir veikti visi pasākumi, kas pieejami atbilstīgi pārējiem šīs regulas pantiem, bet

- minētā situācija, visticamāk, turpināsies, radot vai draudot radīt traucējumus tirgū,

var veikt turpmākus vajadzīgos pasākumus.

38. pants Paziņošana

Dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu un ievērotu starptautiskās saistības attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem.

39. pants Cukura pārvaldības komiteja

1. Komisijai palīdz Cukura pārvaldības komiteja (še turpmāk — „Komiteja”).

2. Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Minētā lēmuma 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

40. pants Īstenošanas noteikumi

1. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai. Konkrēti tajos ietver

a) sīki izstrādātus noteikumus 3. līdz 6. panta piemērošanai, jo īpaši saistībā ar cenu palielinājumu un samazinājumu, kas jāpiemēro gadījumos, kad rodas novirze no standarta salīdzināmās cenas, kas minēta 3. panta 3. punktā, un no minimālās cenas, kas minēta 5. panta 3. punktā;

b) sīki izstrādātus noteikumus 7. līdz 10. panta piemērošanai;

c) sīki izstrādātus noteikumus 13., 14. un 15. panta piemērošanai, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem piešķir ražošanas kompensācijas, šādu kompensāciju apjomu un attaisnotos daudzumus;

d) sīki izstrādātus noteikumus 8., 15. un 16. pantā minēto apjomu noteikšanai un paziņošanai;

e) sīki izstrādātus noteikumus 26., 27. un 28. panta piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši aptver

i) apturēšanu, kas minēta 26. panta 2. un 3 punktā un ko varētu noteikt ar izsoles palīdzību,

ii) to produktu specifikāciju, kuriem var uzlikt papildu ievedmuitu saskaņā ar 27. pantu,

iii) ikgadējās tarifu kvotas saskaņā ar 28. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā sadalot tās pa periodiem gada laikā, un tādas izmantojamās pārvaldības metodes noteikšanu, kurā attiecīgā gadījumā ietver

- garantijas, kas aptver produkta īpašības, izcelsmes vietu un izcelsmi,

- norādi par dokumentu, ko lieto pirmajā ievilkumā minēto garantiju apstiprināšanai,

- nosacījumus, ar kādiem izdod ievešanas atļaujas, un to derīguma termiņu;

f) sīki izstrādātus noteikumus 38. panta piemērošanai;

g) sīki izstrādātus noteikumus III sadaļas 3. nodaļas noteikumu piemērošanai. Tajos jo īpaši ietver

i) sīki izstrādātus noteikumus par to eksportējamo daudzumu pārdali, kas nav piešķirti vai izlietoti,

ii) atbilstošus pasākumus, kā minēts 35. pantā.

2. Turklāt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt

a) kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirmsēšanas piegādes līgumus, kā minēts 6. panta 4. punktā;

b) grozījumus I un II pielikumā;

c) sīki izstrādātus noteikumus 16. līdz 19. panta piemērošanai un jo īpaši

i) papildinformāciju, kas jāiesniedz atzītajiem uzņēmējiem,

ii) kritērijus sankcijām pret atzītiem uzņēmējiem, atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai,

iii) atbalsta piešķīrumu un atbalsta apjomu privātai uzglabāšanai, kas paredzēta 18. pantā,

iv) izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 19. panta 1. punktā,

v) nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 19. panta 4. punktu;

d) noteikumus 23. panta 1. punktā paredzētās atkāpes piemērošanai;

e) sīki izstrādātus noteikumus 29. un 30. panta piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei:

i) grozījumus 2. panta 11. punktā paredzētajā definīcijā,

ii) grozījumus VI pielikumā;

f) sīki izstrādātus noteikumus 37. panta piemērošanai.

[41. pants Regulas (EK) Nr ..../2005 grozījums

Regulas (EK) Nr. …/2005 24. pantā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Kopiena finansē pasākumus, kas paredzēti II un III sadaļā, šādā ikgadējas maksimālās summas apjomā:

(milj. EUR) | 2007. finanšu gadā | 2008. finanšu gadā un turpmāk |

Francijas aizjūras departamenti: | 126,6 | 143,9 |

Azoru salas un Madeira: | 77,9 | 78,2 |

Kanāriju salas: | 127,3 | 127,3”][14] |

42. pants Īpaši pasākumi

Pasākumus, kas ārkārtējā situācijā ir gan vajadzīgi, gan pamatoti, lai varētu risināt konkrētas praktiskas problēmas, pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

Minētie pasākumi var ietvert atkāpi no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tādā mērā un tikai uz tādu laiku, kāds ir neizbēgami vajadzīgs.

43. pants Finanšu noteikumi

Izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot no šīs regulas izrietošās saistības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un tās īstenošanas noteikumus.

2. NODAĻAPĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants Pārejas posma pasākumi

Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pārejas posma pasākumus, kas vajadzīgi, lai vienkāršotu pāreju no Regulā (EK) Nr. 1260/2001 paredzētajiem noteikumiem uz noteikumiem, kas paredzēti ar šo regulu.

45. pants Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/2001.

46. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2006./2007. tirdzniecības gada. Regulas II sadaļu piemēro līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Brisele,

Padomes varda —

priekšsedetajs

PIELIKUMS I STANDARTA KVALITĀTE

I iedaļa Cukurbiešu standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes cukurbietes ir

a) nebojātas un labā tirdzniecības kvalitātē;

b) pieņemšanas punktā to cukura saturs ir 16 %.

II iedaļa Baltā cukura standarta kvalitāte

1. Standarta kvalitātes baltais cukurs ir

a) nebojāts, īsts un labā tirdzniecības kvalitātē; sauss, ar viendabīgiem granulētiem kristāliem, labi birstošs;

b) ar minimālo polarizāciju 99,7°;

c) ar maksimālo mitruma saturu 0,06%;

d) ar maksimālo invertcukura saturu 0,04%;

e) saskaņā ar 2. punktu noteiktais punktu skaits kopā nepārsniedz 22 punktus vai:

- 15 punktus par pelnu saturu,

- 9 punktus par krāsas tipu, ko nosaka ar Brunsvikas Zemkopības tehnoloģiju institūta metodi, še turpmāk — „Brunsvikas metode”,

- 6 punktus par šķīduma krāsu, ko nosaka saskaņā ar Starptautiskās Vienotu cukura analīzes metožu komisijas metodi, še turpmāk — „ ICUMSA metode”.

2. Viens punkts atbilst

a) 0,0018% pelnu satura, ko nosaka saskaņā ar ICUMSA metodi pie 28° Brix ;

b) 0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka saskaņā ar Brunsvikas metodi;

c) 7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka saskaņā ar ICUMSA metodi.

3. Metodes 1. punktā minēto raksturlielumu noteikšanai ir metodes, ko izmanto, lai noteiktu šos raksturlielumus saskaņā ar intervences pasākumiem.

III iedaļa Jēlcukura standarta kvalitāte

1. Standarta kvalitātes jēlcukurs ir cukurs, kura iznākums baltajā cukurā ir 92 %.

2. Iznākumu no cukurbiešu jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes atņemot

a) tā procentuālo pelnu saturu, kas reizināts ar četri;

b) tā procentuālo invertcukura saturu, kas reizināts ar divi;

c) skaitli 1.

3. Iznākumu no cukurniedru jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes, kas reizināta ar 2, atņemot 100.

PIELIKUMS II CUKURBIEŠU IEPIRKŠANAS NOTEIKUMI

I iedaļa

Šajā pielikumā „Līgumslēdzējas puses” ir

a) cukura ražotāji, turpmāk saukti „ražotāji”;

b) cukurbiešu pārdevēji, turpmāk saukti „pārdevēji”.

II iedaļa

1. Piegādes līgumus par konkrētu kvotas cukurbiešu daudzumu sastāda rakstveidā.

2. Piegādes līgumos norāda, vai ir iespējams piegādāt papildu cukurbiešu daudzumus, un ar kādiem noteikumiem.

III iedaļa

1. Piegādes līgumos norāda 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā un — pēc vajadzības — arī otrajā ievilkumā minētā cukurbiešu daudzuma iepirkuma cenas. Attiecībā uz 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā minētajiem daudzumiem, šīs cenas nedrīkst būt zemākas par 5. panta 1. punktā minēto kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

2. Piegādes līgumos paredz noteiktu cukura saturu cukurbietēs. Tajos iekļauj konversijas skalu, norādot dažādos cukura satura līmeņus un faktorus, lai piegādāto cukurbiešu daudzumus pārvērstu daudzumos, kas atbilst piegādes līgumā norādītajam cukura saturam.

Skalas pamatā ir iznākumi, kas atbilst dažādiem cukura satura līmeņiem.

3. Ja pārdevējs ir parakstījis piegādes līgumu ar ražotāju par cukurbiešu piegādi, kā minēts 6. panta 3. punkta pirmajā ievilkumā, tad visas minētā pārdevēja piegādes, kas konvertētas saskaņā ar šīs iedaļas 2. punktu, uzskata par piegādēm 6. panta 3. punkta pirmā ievilkuma nozīmē, ievērojot piegādes līgumā precizēto cukurbiešu daudzumu.

4. Ražotāji, kuru saražotais cukura daudzums ir mazāks par tiem piešķirto cukurbiešu kvotu, par ko tie ir parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus saskaņā ar 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, cukurbiešu daudzumu, kas atbilst jebkurai papildu produkcijai minētās kvotas robežās, sadala pārdevējiem, ar kuriem ir noslēgti pirmssēšanas piegādes līgumi 6. panta 3. punkta pirmā ievilkuma nozīmē.

Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

IV iedaļa

1. Piegādes līgumos iekļauj noteikumus par cukurbiešu piegādes posmiem un par piegāžu parasto ilgumu.

2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, ir noteikumi, ko piemēroja iepriekšējā tirdzniecības gadā, ņemot vērā faktisko produkcijas apjomu; nozares nolīgumos var paredzēt atkāpes no tiem.

V iedaļa

1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu savākšanas centrus.

2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, savākšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Nozares nolīgumos var izdarīt atkāpes no šā noteikuma.

3. Līgumos paredz, ka izmaksas par transportēšanu no savākšanas centriem sedz ražotājs, ievērojot īpašas vienošanās, kuru pamatā ir vietējie noteikumi vai līdz iepriekšējam tirdzniecības gadam spēkā esošā kārtība.

4. Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Portugālē, Somijā un Apvienotajā Karalistē, kur pārdevējs sedz izmaksas par cukurbiešu piegādi līdz fabrikai, piegādes līgumos tomēr paredz, ka ražotājiem jāpiedalās transportēšanas izmaksu segšanā, un nosaka attiecīgo procentuālo daļu vai summu.

VI iedaļa

1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu pieņemšanas punktus.

2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, pieņemšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Nozares nolīgumos var izdarīt atkāpes no šā noteikuma.

VII iedaļa

1. Piegādes līgumos paredz cukura satura noteikšanu, izmantojot polarimetrisko metodi. Pieņemšanas laikā paņem cukurbiešu paraugu.

2. Nozares nolīgumos var paredzēt paraugu ņemšanu citā posmā.

Tādos gadījumos līgumā paredz korekciju, kas vajadzīga, lai kompensētu cukura satura samazinājumu laikā no pieņemšanas līdz parauga ņemšanai.

VIII iedaļa

Piegādes līgumos paredz bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu, izmantojot vienu no šādām procedūrām:

a) ražotājs un cukurbiešu audzētāju nozares organizācija kopīgi veic noteikšanu, ja tas paredzēts nozares nolīgumā;

b) cukurbiešu audzētāju nozares organizācijas uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs;

c) attiecīgās dalībvalsts atzīta eksperta uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs ar noteikumu, ka pārdevējs sedz izmaksas.

IX iedaļa

1. Piegādes līgumos ražotājiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām attiecībā uz visu piegādāto cukurbiešu daudzumu:

a) bez maksas atdot pārdevējam svaigo masu, kas iegūta no piegādāto cukurbiešu tonnāžas, no fabrikas;

b) bez maksas atdot pārdevējam daļu no presētās vai žāvētās un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas;

c) atdot pārdevējam presēto vai žāvēto cukurbiešu masu, no fabrikas; tādā gadījumā ražotājs var prasīt, lai pārdevējs sedz presēšanas vai žāvēšanas izdevumus;

d) izmaksāt pārdevējam kompensāciju, ņemot vērā attiecīgās cukurbiešu masas pārdošanas iespējas.

Ja kāda daļa no visu piegādāto cukurbiešu daudzuma ir pakļauta citādai apstrādei, piegādes līgums uzliek vairāk nekā vienu no saistībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

2. Nozares nolīgumos var paredzēt biešu masas piegādi citā posmā, kas nav minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

X iedaļa

1. Piegādes līgumos nosaka avansa maksājumu un cukurbiešu iepirkuma cenas samaksas termiņus.

2. Termiņi, kas minēti 1. punktā, ir tie termiņi, kas ir spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā. Nozares nolīgumos var izdarīt atkāpes no šā noteikuma.

XI iedaļa

Ja piegādes līgumi paredz noteikumus, kas attiecas uz šajā pielikumā aplūkotajiem jautājumiem, vai ja tie satur noteikumus, kas reglamentē citus jautājumus, minēto līgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

XII iedaļa

1. Nozares nolīgumi, kas aprakstīti regulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā, ietver arbitrāžas klauzulas.

2. Ja nozares nolīgumi Kopienas, reģionālā vai vietējā līmenī paredz noteikumus, kas attiecas uz šo regulu, vai ja tajos ietver noteikumus, kas reglamentē citus jautājumus, minēto nolīgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

3. Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, jo īpaši paredz

a) noteikumus par to cukurbiešu daudzumu sadalījumu pārdevējiem, kurus ražotājs nolemj iepirkt pirms sēšanas, lai ražotu kvotas cukuru;

b) III iedaļas 4. punktā minētos sadales noteikumus;

c) III iedaļas 2. punktā minēto konversijas skalu;

d) noteikumus par audzējamo cukurbiešu šķirņu sēklu izvēli un piegādi;

e) piegādājamo cukurbiešu minimālo cukura saturu;

f) prasību pēc ražotāja un pārdevēja pārstāvju apspriešanās, pirms noteikt cukurbiešu piegāžu sākuma datumu;

g) piemaksu pārdevējiem par drīzām vai novēlotām piegādēm;

h) informāciju par

i) IX iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minēto cukurbiešu masas daļu,

ii) IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētajām izmaksām,

iii) IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto kompensāciju;

i) to, ka pārdevējs izņem biešu masu;

j) neierobežojot 5. panta 1. punktu, noteikumus par to, kā starp ražotāju un pārdevējiem sadalāma cukura salīdzināmās cenas un faktiskās pārdošanas cenas starpība.

XIII iedaļa

Ja nav nozares nolīguma par to, kā starp pārdevējiem būtu sadalāmi cukurbiešu daudzumi, kas paredzēti kvotas cukura ražošanai un ko ražotājs piedāvā nopirkt pirms sēšanas, attiecīgā dalībvalsts pati var noteikt minētās sadales noteikumus.

Ar šiem noteikumiem tradicionālajiem cukurbiešu pārdevējiem, kas pārdod cukurbietes kooperatīviem, var piešķirt arī tādas piegādes tiesības, kas nav tiesības, kuras tie varētu izmantot, ja būtu minēto kooperatīvu locekļi.

PIELIKUMS III VALSTS UN REĢIONĀLĀS KVOTAS

Dalībvalstis vai reģioni (1) | CUKURS (2) | IZOGLIKOZE (3) | INULĪNA SĪRUPS (4) |

Beļģija | 819 812 | 71 592 | 215 247 |

Čehija | 454 862 | – | – |

Dānija | 420 746 | – | – |

Vācija | 3 416 896 | 35 389 | – |

Grieķija | 317 502 | 12 893 | – |

Spānija | 996 961 | 82 579 | – |

Francija (Eiropas daļa) | 3 288 747 | 19 846 | 24 521 |

Francijas aizjūras departamenti | 480 245 | – | – |

Īrija | 199 260 | – | – |

Itālija | 1 557 443 | 20 302 | – |

Latvija | 66 505 | – | – |

Lietuva | 103 010 | – |

Ungārija | 401 684 | 137 627 | – |

Nīderlande | 864 560 | 9 099 | 80 950 |

Austrija | 387 326 | – | – |

Polija | 1 671 926 | 26 781 | – |

Portugāle (kontinentālā daļa) | 69 718 | 9 917 | – |

Azoru salu autonomais apgabals | 9 953 | – | – |

Slovākija | 207 432 | 42 547 | – |

Slovēnija | 52 973 | – | – |

Somija | 146 087 | 11 872 | – |

Zviedrija | 368 262 | – | – |

Apvienotā Karaliste | 1 138 627 | 27 237 | – |

KOPĀ | 17 440 537 | 507 680 | 320 718 |

PIELIKUMS IV CUKURA PAPILDU KVOTAS

Dalībvalstis | Papildu kvota |

Beļģija | 62 489 |

Čehija | 20 070 |

Dānija | 31 720 |

Vācija | 238 560 |

Francija (Eiropas daļa) | 351 695 |

Lietuva | 8 985 |

Nīderlande | 66 875 |

Austrija | 18 486 |

Polija | 100 551 |

Zviedrija | 17 722 |

Apvienotā Karaliste | 82 847 |

KOPĀ | 1 000 000 |

PIELIKUMS V SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU

I iedaļa

Šajā pielikumā

a) „uzņēmumu apvienošanās” ir divu vai vairāku uzņēmumu apvienošanās vienā uzņēmumā;

b) „uzņēmuma nodošana citam īpašniekam” ir situācija, kurā vienam vai vairākiem uzņēmumiem nodod tāda uzņēmuma aktīvus, kam ir kvotas, vai tie tos pārņem;

c) „fabrikas nodošana citam īpašniekam” ir tehniska objekta īpašumtiesību nodošana, tostarp visu attiecīgā produkta ražošanai vajadzīgo iekārtu īpašumtiesību nodošana, vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas beidzas ar tā uzņēmuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu, kurš nodod savas īpašumtiesības;

d) „fabrikas iznomāšana” ir tāds līgums par tehniska objekta nomu, tostarp visu cukura ražošanai vajadzīgo iekārtu nomu, lai tās izmantotu saimnieciskajā darbībā, ko slēdz vismaz uz trim tirdzniecības gadiem pēc kārtas un ko puses apņemas nepārtraukt pirms trešā tirdzniecības gada beigām, ar uzņēmumu, kas reģistrēts tajā pašā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta attiecīgā fabrika, ja pēc nomas līguma stāšanās spēkā uzņēmumu, kas nomā fabriku, var uzskatīt par uzņēmumu, kas nodarbojas vienīgi ar cukura ražošanu.

II iedaļa

1. Neierobežojot 2. punkta noteikumus, ja notiek cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai cukurfabriku īpašumtiesību nodošana, kvotas pielāgo šādi:

a) cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās gadījumā uzņēmumam, kurš radies pēc apvienošanās, dalībvalsts piešķir kvotas, kas attiecīgi ir vienādas ar kvotu summu, kura pirms apvienošanās piešķirta attiecīgajiem cukura ražošanas uzņēmumiem;

b) ja notiek cukura ražošanas uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, dalībvalsts piešķir nodotā uzņēmuma kvotas cukura ražošanai pārņēmējā uzņēmumā, vai ja ir vairāki pārņēmēji uzņēmumi, piešķīrumu veic proporcionāli cukura ražošanai, ko katrs no tiem pārņem;

c) cukurfabrikas pārņemšanas gadījumā dalībvalsts samazina kvotas uzņēmuma, kas nodod īpašumtiesības uz fabriku, un palielina kvotas cukura ražošanas uzņēmumam vai uzņēmumiem, kas pērk attiecīgo fabriku, par atņemto daudzumu proporcionāli pārņemtajai ražošanai.

2. Ja vairāki cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji, ko tieši skar kāda no 1. punktā minētajām darbībām, nepārprotami izrāda vēlēšanos piegādāt cukurbietes vai cukurniedres cukura ražošanas uzņēmumam, kas nav iesaistīts minētajās darbībās, dalībvalstis var veikt piešķīrumu, pamatojoties uz tā uzņēmuma pārņemto ražošanas apjomu, kam viņi plāno piegādāt minētās cukurbietes vai cukurniedres.

3. Ja apstākļos, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem, slēdz

a) cukura ražošanas uzņēmumu,

b) vienu vai vairākas cukura ražošanas uzņēmuma rūpnīcas,

dalībvalsts var piešķirt to kvotu daļu, kas saistīta ar attiecīgo slēgšanu, vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem.

Arī iepriekšējās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja daži attiecīgie ražotāji nepārprotami pauž vēlēšanos piegādāt cukurbietes vai cukurniedres konkrētam cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var piešķirt daļu kvotu, kas atbilst attiecīgajām cukurbietēm vai cukurniedrēm, uzņēmumam, kuram šie ražotāji plāno piegādāt minētos produktus.

4. Ja izdara atkāpi no 6. panta 6. punkta, attiecīgā dalībvalsts var prasīt, lai tie cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji, uz ko attiecas minētā atkāpe, savos nozares nolīgumos iekļautu īpašu klauzulu, kas dalībvalstīm vajadzības gadījumā ļauj piemērot šīs iedaļas 2. un 3. punktu.

5. Ja iznomā rūpnīcu, kas pieder cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var samazināt kvotas uzņēmumam, kas izīrē rūpnīcu, un piešķirt samazināto daļu uzņēmumam, kas šo rūpnīcu nomā, lai ražotu cukuru.

Ja nomu pārtrauc I iedaļas d) punktā minēto triju tirdzniecības gadu laikā, dalībvalsts ar atpakaļejošu spēku atceļ saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veikto kvotu pielāgošanu no datuma, kurā noma stājās spēkā. Ja nomu tomēr pārtrauc nepārvaramas varas apstākļu dēļ, dalībvalstij nav pienākuma atcelt pielāgojumu.

6. Ja cukura ražošanas uzņēmums vairs nevar nodrošināt savu saistību izpildi saskaņā ar Kopienas noteikumiem attiecībā uz minētajiem cukurbiešu vai cukurniedru audzētājiem un ja minēto stāvokli apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, dalībvalsts uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem var piešķirt daļu no attiecīgajām kvotām vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem proporcionāli pārņemtajam ražošanas apjomam.

7. Ja dalībvalsts piešķir cukura ražošanas uzņēmumam cenu un noieta garantijas attiecībā uz cukurbiešu pārstrādi etilspirtā, dalībvalsts pēc vienošanās ar minēto uzņēmumu un attiecīgajiem cukurbiešu ražotājiem var piešķirt visas cukura ražošanas kvotas vai daļu no tām vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem.

III iedaļa

Ja notiek izoglikozes ražotāju uzņēmumu apvienošanās vai īpašumtiesību nodošana vai izoglikozes ražošanas rūpnīcas īpašumtiesību nodošana, dalībvalsts var piešķirt attiecīgās izoglikozes ražošanas kvotas vienam vai vairākiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir ražošanas kvota, vai tādas nav.

IV iedaļa

Pasākumi, ko veic, ievērojot II un III iedaļu, var stāties spēkā tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses;

b) attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šie pasākumi var uzlabot cukurbiešu, cukurniedru un cukura ražošanas nozaru struktūru;

c) pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kas reģistrēti tajā pašā teritorijā, kurai III pielikumā ir noteikta kvota.

V iedaļa

Ja uzņēmumu apvienošana vai īpašumtiesību nodošana notiek laikā no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim, II un III iedaļā minētie pasākumi stājas spēkā kārtējā tirdzniecības gadā.

Ja uzņēmumu apvienošanās vai īpašumtiesību nodošana notiek laikā no 1. maija līdz tā paša gada 30. septembrim, II un III iedaļā minētie pasākumi stājas spēkā nākamajā tirdzniecības gadā.

VI iedaļa

Ja piemēro 10. panta 3. punktu, dalībvalstis piešķir pielāgotās kvotas vēlākais līdz februāra beigām, lai tās piemērotu nākamajā tirdzniecības gadā.

VII iedaļa

Ja piemēro II un III iedaļu, dalībvalstis informē Komisiju par pielāgotajām kvotām ne vēlāk kā 15 dienas pēc V iedaļā minēto laikposmu beigām.

PIELIKUMS VI VALSTIS, KAS MINĒTAS 2. PANTA 11. PUNKTĀ

Barbadosa

Beliza

Kotdivuāra

Kongo

Fidži

Gajāna

Indija

Jamaika

Kenija

Madagaskara

Malāvija

Maurīcija

Mozambika

Sentkitsa-Nevisa — Angvilla

Surinama

Svazilenda

Tanzānija

Trinidāda un Tobāgo

Uganda

Zambija

Zimbabve

VII PIELIKUMS PĀRSTRĀDĀTIE PRODUKTI

KN kods | Apraksts |

ex 0403 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |

0403 10 | - Jogurts |

0403 10 51līdz 0403 10 99 | Aromatizēts vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu |

0403 90 | - Citi |

0403 90 71līdz 0403 90 99 | - - Aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu |

ex 0710 | - Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |

0710 40 00 | - Cukurkukurūza |

ex 0711 | - Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai: |

0711 90 | - Citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |

- - Dārzeņi: |

0711 90 30 | - Cukurkukurūza |

1702 50 00 | Ķīmiski tīra fruktoze |

ex 1704 | Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu apakšpozīcijā 1704 90 10 |

1806 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu |

ex 1901 | Iesala ekstrakts: pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao, vai satur kakao mazāk par 40 svara %, rēķinot uz pilnīgi attaukoto vielu, nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 - 0404 precēm, kas nesatur vai satur mazāk par 5 svara % kakao, rēķinot uz pilnīgi attaukoto vielu , nav minēti vai iekļauti citur: |

1901 10 00 | - Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

1901 20 00 | - Maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai |

1901 90 | - Citi: |

- - Citi: |

1901 90 99 | - - - Citi |

ex 1902 | Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (ar gaļu vai citādi sagatavoti), piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss – sagatavots vai nesagatavots: |

1902 20 | - Pildīti makaronu izstrādājumi (arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti): |

- - Citi |

1902 20 91 | - - - Termiski apstrādāti |

1902 20 99 | - - - Citi |

1902 30 | - Citi makaronu izstrādājumi |

1902 40 | - Kuskuss: |

1902 40 90 | - - Citi |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur: |

ex 1905 | Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

1905 10 00 | - Sausmaizītes |

1905 20 | - Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi |

1905 31 | - - Saldie cepumi |

1905 32 | - - Vafeles |

1905 40 | - Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi |

1905 90 | - Citi: |

- - Citi: |

1905 90 45 | - - - Cepumi |

1905 90 55 | - - - Presēti vai uzpūsti produkti, vircoti vai sālīti |

1905 90 60 | - - - - Ar saldinātāja piedevu |

1905 90 90 | - - - - Citi |

ex 2001 | Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas: |

2001 90 | - Citi |

2001 90 30 | - - Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

2001 90 40 | - - Jamss, batātes un tamlīdzīgas ēdamās augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |

ex 2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |

2004 10 | - Kartupeļi: |

- - Citi |

2004 10 91 | - - - Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2004 90 | - Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |

2004 90 10 | - - Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |

2005 20 | - Kartupeļi: |

2005 20 10 | - - Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2005 80 00 | - Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2101 | Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

- Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes: |

- - Izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes: |

2101 12 98 | - - - Citi: |

- Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes: |

- - Pārstrādes produkti |

2101 20 98 | - - - Citi |

- Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji, un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

- - Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji: |

2101 30 19 | - - - Citi |

- - Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti: |

2101 30 99 | - - - Citi |

2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi ar kakao vai bez tā |

ex 2106 | Citur neminēti vai neiekļauti pārtikas izstrādājumi: |

2106 90 | - Citi: |

2106 90 10 | - - Siera fondī |

- - Citi: |

2106 90 92 | - - - - - Nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5svara % glikozes vai cietes |

2106 90 98 | - - - - - Citi |

2202 | Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiski dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |

2205 | Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augļiem vai aromātiskām vielām: |

ex 2208 | Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilpuma %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiskie dzērieni: |

2208 20 | - Stiprie alkoholiskie šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas: |

2208 50 91līdz 2208 50 99 | Geneva (džins un kadiķu degvīns) |

2208 70 | Liķieri un uzlijas: |

2208 90 41līdz 2208 90 78 | - Citi |

2905 43 00 | Mannīts |

2905 44 | D–glicīts (sorbīts) |

ex 3302 | Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus), uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes kā rūpniecības izejvielas; citi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |

3302 10 | - Izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā: |

- - Izmantošanai dzērienu rūpniecībā: |

- - - Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |

- - - - - Ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5% |

3302 10 29 | Citi |

ex 38. nodaļa | Dažādi ķīmiski produkti: |

3824 60 | Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto |

2005/0119 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, nosakot kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai un izveido noteiktas atbalsta shēmas zemniekiem

EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Padomes Regula (EK) Nr. …/2005 (cukura reforma) par cukura tirgus kopējo organizāciju[15] paredz svarīgu cukura kopējās tirgus organizācijas reformu. Ar šo regulu ieviestie pasākumi ietver nozīmīgu divpakāpju samazinājumu institucionālo cenu atbalstam Kopienas cukuram.

(2) Ņemot vērā samazināto tirgus atbalstu cukura sektorā, ir jāievieš ieņēmumu atbalsta pasākumi cukurbiešu audzētājiem. Šiem pasākumiem ir jābūt maksājumu veidā cukurbiešu un cigoriņu audzētājiem, kuru kopējais apjoms būtu jāpiemēro pakāpeniskajam tirgus atbalsta samazinājumam.

(3) Tiešā ražotāju atbalsta atdalīšana un vienreizējo maksājumu shēmas ieviešana ir būtiski kopējās lauksaimniecības politikas reformas elementi, lai no cenu un ražošanas atbalsta politikas pārietu uz lauksaimnieku ienākumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003[16] šos elementus ieviesa dažādiem lauksaimniecības produktiem.

(4) Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas galvenos mērķus, cukurbiešu atbalsts ir jāatdala un jāiekļauj vienreizējo maksājumu shēmā.

(5) Tātad ir jāpielāgo Regulā (EK) Nr. 1782/2003 noteiktie tiešā atbalsta shēmu noteikumi.

(6) Jauno dalībvalstu cukurbiešu un cigoriņu audzētāji kopš pievienošanās izmantoja cenu atbalstu atbilstīgi 2001. gada 19. jūnija Regulai (EK) Nr. 1260/2001 par cukura kopējā tirgus organizāciju[17]. Šā iemesla dēļ cukura maksājumiem un cukura un cigoriņu komponentiem nav jāpiemēro 143.a pantā paredzētais pieauguma grafiks.

(7) Individuālo ienākumu atbalsts ir jāaprēķina, pamatojoties uz to vidējo hektāru skaitu, kurā audzē cukurbietes vai cigoriņus A un B cukura vai inulīna sīrupa ražošanai atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. panta piegādes līgumam, ko noslēdza ar cukura vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem, kas jānosaka dalībvalstīm.

(8) Lai nodrošinātu pienācīgu atbalsta shēmu piemērošanu un budžeta kontroli, ir jāizstrādā noteikumi, lai kopējais ienākumu atbalsts nepārsniegtu to valsts iekšējo daudzumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz vēsturisku atsauces gadu.

(9) Dalībvalstīm, kas ir izvēlējušās vai izvēlēsies piemērot vienreizējā maksājuma shēmu tikai no 2007. gada 1. janvāra, ir jādod iespēja sniegt ieņēmumu atbalstu to cukurbiešu un cigoriņu audzētājiem, kurus izmanto inulīna sīrupa ražošanai 2006. gadā, ar maksājumu, kas aprēķināts, ņemot vērā hektāru skaitu, no kuriem piegādātas cukurbietes vai cigoriņi. Cukurbiešu un cigoriņu komponenta aprēķināšanai vienreizējā maksājumu shēmā dalībvalstīm ir jābūt iespējai noteikt tos atsauces tirdzniecības gadus, kas jāņem vērā aprēķinā.

(10) Lai atrisinātu iespējamās problēmas, kas radušās, pārejot no pašreizējās kārtības uz vienreizējo maksājumu shēmu, ir lietderīgi pilnvarot Komisiju pieņemt attiecīgus pārejas noteikumus, izdarot grozījumus pašreizējā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 155. pantā.

(11) Lai konkrēti novirzītu tiešmaksājumam 110.p pantā paredzēto cukura maksājumu, attiecīgi ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikums.

(12) Lai ņemtu vērā cukura maksājumam paredzēto ieņēmumu atbalsta summu, ir attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II, VIII un VIIIa pielikumā paredzētās valsts iekšējās maksimālās robežas.

(13) Tādēļ Regula (EK) Nr. 1782/2003 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

1) Regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

„Cukurbietēm un cigoriņiem, ko izmanto inulīna sīrupa ražošanai, atsauces daudzumu aprēķina un pielāgo atbilstīgi VII pielikuma K punktam.”

2) Ar šādu tekstu aizstāj 43. punkta 2. punkta a) apakšpunktu:

„a) attiecībā uz VII pielikumā uzskaitīto palīdzību kartupeļu cietei, žāvētajai rupjajai lopbarībai, sēklām, olīvu audzēm, tabakai, cukuram un cigoriņiem hektāru skaits, kuros izaudzētajai produkcijai ir piešķirta palīdzība vai attiecībā uz inulīna ražošanai izmantotajām cukurbietēm un cigoriņiem, atbalsta apjoms atsauces periodā atbilstīgi VII pielikuma B, D, F, H, I un K punktā aprēķinātajam;”;

3) III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļai pievieno šādu pantu:

"63.a pantsMaksājumi par cukurbietēm un cigoriņiem

Dalībvalstis var nolemt piemērot līdz 2006. gada 1. martam 63. panta 3. punktā paredzēto atkāpi attiecībā uz cukurbiešu un cigoriņu maksājumu komponenta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.”

4) 71.c pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„71. pantsMaksimālā robeža

Jauno dalībvalstu iekšējās maksimālās robežas ir noteiktas VIIIa pielikumā. Izņemot maksājumus par cukuru un cigoriņiem, maksimālo robežu aprēķina, ņemot vērā 143.a pantā paredzēto palielinājuma grafiku un tādēļ tā nav jāsamazina.”

5) IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

„10.e NODAĻAMAKSĀJUMI PAR CUKURU

110.p pantsMaksājumi par cukuru

1. Piemērojot 71. pantu, 2006. gadā inulīna sīrupa ražošanai izmantoto cukurbiešu un cigoriņu audzētāji var saņemt maksājumu par cukuru. To piešķir par vidējo to hektāru skaitu, kuros audzē cukurbietes vai cigoriņus A un B cukura vai inulīna sīrupa ražošanai, un kas ir ietverts piegādes līgumā, ko audzētāji ir noslēguši atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001* viena vai vairāku tirdzniecības gadu atsauces periodam, sākot no 2000./2001. tirdzniecības gada, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Neskarot 71. panta 2. punktu, lai aprēķinātu par cukuru maksājamo summu, šā panta 1. punktā minēto cukurbiešu vai cigoriņu audzēšanai izmantoto hektāru skaitu reizina ar attiecīgo summu, kas par vienu tonnu 2006. gadā paredzēta VII pielikuma K punktā.

3. Maksājumiem par cukuru nepiemēro 143.a un 143.c pantu.”

______________________

(*) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.”

6) 145. pantā iekļauj šādu d) b punktu:

„d) b sīki izstrādāti noteikumi par cukurbiešu un cigoriņu atbalsta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā; "

7) 155. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„155. pantsCiti pārejas noteikumi

Turpmākus pasākumus, kas noteikti, lai atvieglotu pāreju no 152. un 153. panta noteikumos un Regulā (EK) Nr. 1260/2001 paredzētajiem pasākumiem uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. un 5. panta un pielikuma un Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta piemērošanu un no Regulā (EEK) Nr. 1935/72 minētajiem uzlabošanas plānu noteikumiem uz tiem noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 83. līdz 87. pantā, var pieņemt atbilstīgi šīs regulas 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai. 152. un 153. pantā minētos noteikumus un pantus joprojām piemēro VII pielikumā minēto atsauces daudzumu noteikšanai.”

8) Pielikumos izdara grozījumus atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes varda —

priekšsedetajs

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 pielikumus groza šādi:

1) I pielikumā aiz rindiņas apiņiem iekļauj šādu rindiņu:

„inulīna sīrupa ražošanai izmantotās cukurbietes un cigoriņi | Šīs regulas (*****) IV sadaļa, 10.e nodaļa | ražošanas palīdzība” |

2) II pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

”II PIELIKUMS12. panta 2. punktā minētā valsts maksimālais iekšējais robeždaudzums

(miljonos EUR) |

4) VII pielikumam pievieno šādu tekstu:

„K Cukurbietes un cigoriņi

Dalībvalstis aprēķina lauksaimnieku atsauces summā iekļaujamo summu, reizinot vidējo to hektāru skaitu, kuros audzē cukurbietes vai cigoriņus A vai B cukura vai inulīna ražošanai, un par kuriem ir noslēgts piegādes līgums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantam viena vai vairāku tirdzniecības gadu atsauces periodam, sākot no 2000./2001. tirdzniecības gada, ko nosaka dalībvalsts atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Dalībvalsts: | 2006. gads (EUR/ha) Maksājumi par cukuru | 2007. un turpmākie gadi (EUR/ha) Maksājumi par cukuru |

BE | 415,5 | 716,0 |

DK | 323,7 | 577,8 |

DE | 334,6 | 600,7 |

EL | 404,6 | 662,8 |

ES | 477,0 | 761,5 |

FR (turp.) | 396,4 | 708,4 |

IE | 351,8 | 576,3 |

IT | 321,6 | 547,6 |

NL | 360,2 | 634,4 |

AT | 420,7 | 730,9 |

PT (turp.) | 562,7 | 921,7 |

FI | 255,3 | 418,1 |

SE | 371,6 | 608,6 |

UK | 422,3 | 691,7 |

CZ | 422,0 | 670,4 |

HU | 403,7 | 633,5 |

LV | 299,2 | 469,2 |

LT | 231,6 | 363,0 |

PL | 290,9 | 467,7 |

SK | 352,6 | 575,8 |

SI | 382,1 | 625,8 |

Ja kopējā lauksaimnieku atsauces summā iekļaujamā summa, kas aprēķināta atbilstīgi pirmajai daļai, pārsniedz turpmākajā tabulā minēto maksimālo robežu, kas izteikta tūkstošos euro, attiecīgi samazina katram lauksaimniekam paredzēto summu.

(tūkstošos EUR) |

Dalībvalsts: | 2006 | 2007. un turpmākie gadi |

Beļģija | 48 588 | 83 729 |

Čehijas Republika | 27 849 | 44 245 |

Dānija | 19 312 | 34 478 |

Vācija | 154 780 | 277 946 |

Grieķija | 17 939 | 29 384 |

Spānija | 60 267 | 96 203 |

Francija | 151 144 | 270 081 |

Ungārija | 25 433 | 39 912 |

Īrija | 11 258 | 18 441 |

Itālija | 79 854 | 135 994 |

Latvija | 4 219 | 6 616 |

Lietuva | 6 547 | 10 260 |

Nīderlande | 42 027 | 74 013 |

Austrija | 18 929 | 32 891 |

Polija | 99 125 | 159 392 |

Portugāle | 3 939 | 6 452 |

Slovākija | 11 812 | 19 289 |

Slovēnija | 2 993 | 4 902 |

Somija | 8 254 | 13 520 |

Zviedrija | 20 807 | 34 082 |

Apvienotā Karaliste | 64 333 | 105 376 |

”. |

5) VIII pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„VIII PIELIKUMS41. pantā minētā valsts iekšējā maksimālā robeža

(tūkstošos EUR) |

Dalībvalsts: | 2005 | 2006 | 2007., 2008. un 2009. gads | 2010. un turpmākie gadi |

Beļģija | 411 053 | 579 161 | 613 782 | 613 782 |

Dānija | 943 369 | 1 015 477 | 1 030 478 | 1 030 478 |

Vācija | 5 148 003 | 5 646 981 | 5 769 946 | 5 769 946 |

Grieķija | 838 289 | 1 719 228 | 1 752 673 | 1 752 673 |

Spānija | 3 266 092 | 4 125 330 | 4 359 266 | 4 359 266 |

Francija | 7 199 000 | 7 382 144 | 8 361 081 | 8 361 081 |

Īrija | 1 260 142 | 1 333 563 | 1 340 521 | 1 340 521 |

Itālija | 2 539 000 | 3 544 371 | 3 599 994 | 3 599 994 |

Luksemburga | 33 414 | 36 602 | 37 051 | 37 051 |

Nīderlande | 386 586 | 428 613 | 853 599 | 853 599 |

Austrija | 613 000 | 632 929 | 744 891 | 744 891 |

Portugāle | 452 000 | 496 939 | 565 452 | 565 452 |

Somija | 467 000 | 475 254 | 565 520 | 565 520 |

Zviedrija | 637 388 | 670 915 | 763 082 | 763 082 |

Apvienotā Karaliste | 3 697 528 | 3 934 753 | 3 975 849 | 3 975 849 |

”.

6) VIIIa pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„VIIIa PIELIKUMS71.c pantā minētā valsts iekšējā maksimālā robeža

(tūkstošos EUR) |

1. | BUDGET HEADING: (nomenclature 2006) 110-112-115-116 05 02 05 05 03 01 05 03 02 | APPROPRIATIONS (PDB 2006): M Eur 556 M Eur 1 498 M Eur 16 375 M Eur 18 118 |

2. | TITLE: Council regulation on the common organisation of the markets in the sugar sector Council regulation amending Regulation (EC) No 1782/2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers Council regulation establishing a temporary scheme for the restructuring of the sugar industry in the European Community and amending Regulation (EC) No 1258/1999 on the financing of the common agricultural policy |

3. | LEGAL BASIS: Articles 36 and 37 of the Treaty |

4. | AIMS: Following the CAP reform of 2003, this proposal aims at : - improving the competitiveness of the sugar sector; - promoting the sustainability and market orientation of the sugar sector; - ensuring the restructuring of the sector in good conditions for the economic operators while respecting environmental criteria. |

5. | FINANCIAL IMPLICATIONS | FINANCIAL YEAR 2007 (EUR million) | FINANCIAL YEAR 2008 (EUR million) | FINANCIAL YEAR 2009 (EUR million) |

5.0 | EXPENDITURE CHARGED TO THE EU BUDGET | -195 | 52 | 22 |

5.1 | REVENUE OWN RESOURCES OF THE EU (see annex 1) | 232 | -324 | -334 |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

5.0.1 | EXPENDITURE CHARGED TO THE EU BUDGET | 22 | 11 | 22 | 22 |

5.1.1 | REVENUE OWN RESOURCES OF THE EU | -344 | -344 | -344 | -344 |

5.2 | METHOD OF CALCULATION: See annex 2 |

6.0 | CAN THE PROJECT BE FINANCED FROM APPROPRIATIONS ENTERED IN THE RELEVANT CHAPTER OF THE CURRENT BUDGET? | YES NO |

6.1 | CAN THE PROJECT BE FINANCED BY TRANSFER BETWEEN CHAPTERS OF THE CURRENT BUDGET? | YES NO |

6.2 | WILL A SUPPLEMENTARY BUDGET BE NECESSARY? | YES NO |

6.3 | WILL APPROPRIATIONS NEED TO BE ENTERED IN FUTURE BUDGETS? | YES NO |

OBSERVATIONS: This proposal does not have any impact on staff and administrative expenditure managing this sector. |

[pic]

[pic]

[pic]

[1] KOM(2003) 554.

[2] SEK(2003) 1022.

[3] KOM(2004) 499.

[4] Galīgā Rezolūcija P6 – TA(2005)0079, kas pieņemta 2005. gada 10. marta plenārsēdē.

[5] Atzinums 1646/2004 – NAT 258, kas pieņemts 2004. gada 15. decembrī.

[6] Apelācijas iestādes 2005. gada 28. aprīļa ziņojums AB-2005-2, ES eksporta subsīdijas cukuram.

[7] SEK(2005) 61, 17.1.2005.

[8] Padomes Regula (EK) Nr. 374/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 1. lpp.),

[9] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV L …, …, … lpp.

[12] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[13] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

[14] [Gaidot pieņemšanu ierosinātajai Padomes Regulai (EK) Nr. …/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.]

[15] OV L …, ..., … lpp.

[16] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 118/2005 (OV L 24, 27.1.2005., 15. lpp.)

[17] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

[18] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[19] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

( [Gaidot pieņemšanu ierosinātajai Padomes Regulai (EK) Nr. …/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.]