[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.5.2005

COM(2005) 189 galīgā redakcija

1992/0449 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomē pieņemto kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par minimālajām veselības aizsardzības un drošības prasībām attiecībā uz fizikālu faktoru iedarbības radītiem riskiem, kam pakļauti strādājošie (optiskais starojums) (19. individuālā direktīva atbilstīgi Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktam)

1992/0449 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomē pieņemto kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par minimālajām veselības aizsardzības un drošības prasībām attiecībā uz fizikālu faktoru iedarbības radītiem riskiem, kam pakļauti strādājošie (optiskais starojums) (19. individuālā direktīva atbilstīgi Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktam)

1. FAKTI

PR iekšlikums (dokuments KOM(1992) 560 galīgā redakcija– 1992/0449 (COD)) nosūtīts Eiropas Parlamentam* un Padomei:

8.2.1993. (OV C 77, 18.3.1993.)* priekšlikuma iesniegšanas laikā uz to nebija attiecināma koplēmuma procedūra.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savu atzinumu sniedza:

30.6.1993. (OV C 249, 13.9.1993.).

Reģionu komiteja sniedza savu atzinumu*:

* ar 2000. gada 13. janvāri datētā vēstulē tā paziņoja, ka neiesniegs savu atzinumu.

Eiropas Parlamenta atzinums (pirmais lasījums) sniegts:

20.4.1994. (OV C 128, 9.5.1994.), tas tika apstiprināts 16.9.1999. (OV C 54, 25.2.2000.).

Grozīto priekšlikumu nosūtīja Padomei:

8.7.1994. (OV C 230, 19.8.1994.).

Diena, kad Padome vienprātīgi oficiāli pieņem kopējo nostāju:

18.4.2005

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Sākotnējais priekšlikums, kura pamatā ir Līguma 118.a pants (šobrīd 137. pants), ir īpaša direktīva atbilstīgi pamatdirektīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktam.

Tā mērķis ir nodarbināto aizsardzība pret riskiem, ko viņu veselībai un drošībai rada fizikālu faktoru iedarbība. Priekšlikums aptver četras jomas: troksnis (riski attiecībā uz dzirdi), vibrācija (riski attiecībā uz plaukstu, roku un visu ķermeni), elektromagnētiskie lauki un optiskais starojums (riski, kurus veselībai rada cilvēka ķermenī inducētās strāvas, triecieni, apdegumi un siltumenerģijas absorbēšana).

Noteikumi attiecībā uz vibrāciju, elektromagnētiskajiem laukiem un optisko radiāciju bija jauni, turpretī noteikumi attiecībā uz troksni jau bija paredzēti Padomes Direktīvā 86/188/EEK.

Padome izšķīrās par to, ka vienlaikus aplūkojams viens atsevišķs fizikāls faktors.

Visas delegācijas un Komisija pieņēma šo pieeju, saskaņā ar kuru Komisijas priekšlikums bija jāizskata pa atsevišķiem aspektiem, tajā pašā laikā neaizmirstot par pārējiem aspektiem, kuri joprojām bija Padomes darba kārtībā un kurus bija paredzēts izskatīt vēlāk.

Eiropas Parlaments un Padome pieņēma trīs direktīvas, kas aptver pirmos trīs fizikālos faktorus, proti, vibrāciju (Direktīva 2002/44/EK), troksni (Direktīva 2003/10/EK) un elektromagnētiskos laukus (Direktīva 2004/40/EK). Šis priekšlikums ir Padomē pieņemtās vispārējās pieejas ceturtā un pēdējā fāze, jo īpaši, lai ieviestu atsevišķu individuālu direktīvu attiecībā uz katru fizikālo faktoru [1].

3. PIEZĪMES PAR KOPĒJO NOSTĀJU

3.1. Vispārīgi

Atbilstīgi priekšlikuma dalījumam kopējā nostāja attiecas vienīgi uz minimālajām prasībām, kas piemērojamas strādājošo aizsardzībai pret riskiem, ko viņu veselībai un drošībai rada vai var radīt optiskā starojuma iedarbība.

Kopējā nostāja paredz atšķirīgu pieeju mākslīgu avotu un dabīgu avotu iedarbībai. Mākslīgu avotu iedarbības gadījumā kopējā nostāja paredz iedarbības robežlielumus; tos nosakot, tika ņemta vērā ietekme uz veselību un bioloģiski apsvērumi. Gādājot par atbilstību šiem robežlielumiem, strādājošie, kas pakļauti optiskā starojuma iedarbībai, tiks pasargāti no visiem viņu veselībai kaitīgiem iedarbības veidiem, kādi šobrīd ir zināmi. Šīs vērtības ir izteikti konservatīvas un lielā mērā pamatojas uz pamatnostādnēm un ieteikumiem, kurus SKANR[2] pieņēmusi attiecībā uz nejonizējošā starojuma iedarbību. Šīs zinātniski pamatotās pamatnostādnes ir paredzētas tam, lai novērstu akūtu un ilgtermiņa kaitējumu, ko acīm un ādai var radīt augstu līmeņu iedarbība. SKANR pamatnostādnēs paredzētie robežlielumi atbilst tiem, kurus izstrādājušas citas neatkarīgas zinātniskas padomdevējas iestādes. Sakarā ar to, ka optiskā starojuma iedarbībai noteiktie robežlielumi ir konservatīvi, kopējā pozīcija atturas ieviest zemākas darbības vērtības nekā tās, kuras tika noteiktas elektromagnētisko lauku iedarbībai (Direktīva 2004/40/EK).

Tā kā netiek uzskatīts, ka būtu pareizi robežlielumus piemērot dabīgu avotu optiskā starojuma iedarbībai, jo īpaši saules starojuma vai dabīgas uguns iedarbībai, kopējā pozīcijā uzsvērts, ka ir svarīgi strādājošos informēt un apmācīt, ex ante izvērtēt riskus un atbilstošos profilaktiskos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, ko rada dabīgu avotu iedarbība.

Kopējā nostājā aprakstīti profilaktiskie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai mazinātu riskus, kam ir pakļauti strādājošie. Šie profilaktiskie pasākumi vispirms ir saistāmi ar darba devēja pienākumu apzināt un izvērtēt dažādus riskus, ko darba vietā rada optiskā starojuma iedarbība, kurai ir pakļauti strādājošie. Tāpēc viens no galvenajiem kopējās nostājas elementiem ir tā optiskā starojuma līmeņu izvērtējums, kam ir pakļauti strādājošie; šim izvērtējumam, iespējams, būs vajadzīgi mērījumi un/vai aprēķini. Šajā sakarā kopējā nostājā ir norādījumi attiecībā uz metodoloģiju, kas piemērojama, lai izvērtētu iedarbības līmeņus: ir jāizmanto standarti un ieteikumi, kas pieņemti IEC, CEI vai CEN[3], un, ja tie nav pieejami, ar zinātnes atziņām pamatotas valsts vai starptautiskas pamatnostādnes. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumiem tiek izvirzīti nevajadzīgi uzdevumi, izvērtējumā var ņemt vērā datus, ko snieguši ražotāji, kas ražo iekārtas, kuras rada optisko radiāciju, kad šo ražošanu aptver attiecīga Kopienas direktīva.

Pamatojoties uz riska izvērtējumu, un ja vien īstenotajā izvērtējumā nekonstatē, ka robežlielumi netiek pārsniegti un var uzskatīt, ka drošība nav apdraudēta, darba devējam ir pienākums izstrādāt un īstenot rīcības plānu, kas aptver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, kas ir paredzēti tam, lai novērstu iedarbību, kas pārsniedz robežlielumus.

Kopējā nostājā ir sīki izstrādāti noteikumi par informēšanas pasākumiem un apmācību strādājošajiem, kas pakļauti riskiem, ko rada optiskā starojuma iedarbība. Tajā arī noteikta „atbilstoša veselības uzraudzība” strādājošajiem, kam varētu būt problēmas sakarā ar veselībai un drošībai kaitīgiem apstākļiem.

Principā Padomes kopējā nostāja saskan ar Komisijas priekšlikumu, neskatoties uz to, ka tā struktūra ir atšķirīga sakarā ar priekšlikuma dalījumu un ka ieviestas dažas izmaiņas atbilstīgi pārmaiņām tehnikas attīstībā un zinātnes atziņās šajā jomā kopš Komisijas priekšlikuma pieņemšanas 1994. gadā.

3.2. Eiropas Parlamenta grozījumi pirmajā lasījumā

Pirmajā lasījumā pieņēma Eiropas Parlamenta 1., 4.-21., 25., 27. un 34.-36. grozījumu attiecībā uz optisko radiāciju.

Gan kopējās nostājas 5. pantā, gan grozītajā priekšlikumā pilnā mērā tika pieņemts1., 5., 9., 14. un 16. grozījums.

Ar atšķirīgu formulējumu 5. pantā kopējā nostājā pilnā mērā tika pieņemts 13. grozījums.

Grozījums Nr. 4 tika pieņemts daļēji kopējā nostājā, 2. panta e) punktā, bet grozītajā priekšlikumā to pieņēma pilnā mērā. Komisija pieņem grozījumu, kas ir atbilstīgāks, ievērojot teksta jauno struktūru un jauno preventīvo pieeju, ko nosaka pārmaiņas tehnoloģijas zināšanās kopš 1994. gada.

Grozījumus Nr. 10 un 17 pieņēma, ievērojot kopējās nostājas 4. panta 4. punktu.

Grozījums Nr. 12 būtībā tika iekļauts kopējās nostājas 5. panta 1. punktā un pilnā mērā - grozītajā priekšlikumā. Tagad kopējā nostāja norāda uz riska novēršanu vai samazināšanu līdz minimumam. Tas ir Komisijai pieņemami, jo tas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar Direktīva 89/391/EEK.

Grozījumu Nr. 15 attiecībā uz veselības uzraudzību, kuru iekļāva grozītajā priekšlikumā, kopējā nostājā neiekļāva, pretēji Komisijas sākotnējai iecerei. Neskatoties uz to, ka Komisija būtu gribējusi, ka šis grozījums pilnā mērā tiek ieļauts kopējā nostājā, tā pieņēma noraidījumu, lai sekmētu vispārēju vienošanos.

Grozījums Nr. 25, kurš netika iekļauts grozītajā priekšlikumā, pilnā mērā tika iekļauts kopējā nostājā 12. pantā.

Grozījumi Nr. 6, 7, 8, 11, 18, 19, 20, 21, 27 un 34 – 36 netika iekļauti kopējā nostājā, bet tos iekļāva grozītajā priekšlikumā. Komisija pieņem to, ka netika iekļauti šie grozījumi, kas nav atbilstīgi, ievērojot teksta jauno struktūru un jauno preventīvo pieeju, ko nosaka pārmaiņas tehniskajās zināšanās kopš 1994. gada. Turklāt

- grozījumi Nr. 18, 19 un 20 ir lieki, jo kopējā nostājā nav nekādu speciālu noteikumu attiecībā uz atkāpēm vai izņēmumiem;

- attiecībā uz grozījumu Nr. 21 Komisija pieņēma Padomes nostāju apsvērt standarta noteikumu 11. pantā par Komiteju, kas pēc vajadzības palīdz Komisijai.

Galvenās atšķirības kopējā nostājā un grozītajā priekšlikumā skar

- jauno struktūru sakarā ar to, ka optisko radiāciju aplūko speciāla direktīva;

- grozījumus iedarbības robežlielumu struktūrā un definējumā, ieskaitot rīcības vērtības un sliekšņa līmeņa svītrojumu. Tas tika darīts, lai direktīvas noteikumus saskaņotu ar jaunākajām pārmaiņām zinātnē un tehnikā šajā jomā;

- tabulas un noteikumus pielikumos, kuros rūpīgi ievēroti SKANR ieteikumi. Dažos gadījumos, kad SKANR neizvirza kvantitatīvu ieteikumu, proti, īpašās situācijās ar koherentu optisko radiāciju (lāzeri), tika ieviesti IEC ieteikumi. Jāpiezīmē, ka dažās arodveselības un darba drošības jomās valsts un starptautiskām iestādēm, kas ir kompetentas konsultēt veselības aizsardzības jautājumos, ir vienoti uzskati par drošas iedarbības līmeņiem;

- norādes standartiem, ieteikumiem un zinātnes atziņu pamatotām pamatnostādnēm attiecībā uz to, kā izvērtējami, izmērāmi un aprēķināmi mākslīgu avotu optiskā starojuma iedarbības līmeņi saistībā ar riska izvērtējumu;

- svītroto prasību paziņot atsevišķas darbības kā tādas, kas rada paaugstinātu risku atbildīgajai iestādei.

Attiecībā uz veselības uzraudzību Komisija ir pieņēmusi kopējās nostājas 8. pantu kompromisam, neskatoties uz to, ka nav panākta skaidrība attiecībā uz veselības uzraudzības preventīvo aspektu un strādājošajiem nav tiesību uz īpašu medicīnisku pārbaudi tad, kad pārsniegti pieļaujamie iedarbības robežlielumi.

4. SECINĀJUMI/VISPĀRĒJAS PIEZĪMES

Komisija uzskata, ka kopējā nostāja saskan ar pamatmērķiem tās sākotnējā priekšlikumā, kas tika grozīts. Tā uzskata, ka kopējā nostājā ņemtas vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas optiskā starojuma iedarbības radīto risku jomā un vairums no prasībām, kuras Eiropas Parlaments izvirzījis savos ierosinātajos grozījumos.

Komisija pilnā mērā atbalsta kopējo nostāju.

5. KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pirms pieņemšanas galīgo apspriežu laika Padome nāca klajā ar šādu paziņojumu par praktisku pamatnostādņu izstrādi:

„ Padome aicina Komisiju pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju arodveselības un darba drošības jautājumos izstrādāt praktiskas pamatnostādnes, lai sekmētu šīs direktīvas, jo īpaši, tās 4. un 5. panta, un pielikumu īstenojumu.”

Komisijas atbilde uz Padomes paziņojumu protokolā:

„ Komisija ņem vērā Padomes aicinājumu, un tā veltīs tam pienācīgu uzmanību. Tomēr Komisija patur tiesības rīkoties saskaņā ar noteikumiem Līgumā, pienācīgi ņemot vērā jo īpaši tās iniciatīvas tiesības un tās rīcībā esošos budžeta un cilvēku resursus.”

[1] Skatīt paziņojumu Padomes 2001. gada 25. jūnija protokolā.

[2] Starptautiskā nejonizējošā starojuma aizsardzības komisija.

[3] IEC: Starptautiskā elektrotehnikas komisijaCEI: Starptautiskā apgaismojuma komisija ( International Commission on Illumination )CEN: Eiropas Standartizācijas komiteja.