P6_TA(2005)0182

Dohas sarunu kārtas izvērtējums pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma (2004/2138(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmumu par Dohas darba programmu,

- ņemot vērā Komisijas 2003. gada 26. novembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Dohas Attīstības programmas sarunu atjaunošana — ES perspektīva",

- ņemot vērā Komisijas 2003. gada 25. septembra darba dokumentu "Dohas Attīstības programma pēc Kankūnas,"

- ņemot vērā tā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Piekto PTO Ministru konferenci Kankūnā [1],

- ņemot vērā tā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par gatavošanos Piektajai PTO Ministru konferencei Kan-kūnā [2],

- ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī pieņemto Dohas Ceturtās Ministru konferences deklarāciju un ņemot vērā tā 2001. gada 13. decembra rezolūciju par PTO sanāksmi Katarā [3],

- ņemot vērā tā 1999. gada 18. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES nostāju par PTO Tūkstošgades sarunu kārtu [4],

- ņemot vērā tā 1999. gada 15. decembra rezolūciju par Trešo PTO Ministru konferenci Sietlā [5],

- ņemot vērā tā 2001. gada 13. marta rezolūciju, kurā izteikti Eiropas Parlamenta ieteikumi Komisijai par lauksaimniecības sarunām PTO darba kārtību ietvaros [6],

- ņemot vērā Saterlendas ziņojumu par PTO nākotni,

- ņemot vērā tā 2005. gada 9. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu [7],

- ņemot vērā 2004. gada 24.- 26. novembra Trešās PTO Parlamentārās konferences Noslēguma deklarāciju,

- ņemot vērā tā 2001. gada 25. oktobra rezolūciju par atklātību un demokrātiju starptautiskajā tirdzniecībā [8],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0095/2005),

A. tā kā ar PTO Vispārējā padomē 2004. gada 1. augustā panākto lēmumu (turpmāk — Lēmums), 148 tās locekļi ir izveidojuši turpmāku sarunu sistēmu piecās Dohas Attīstības programmas (DDA) galvenajās jomās un ir atguvuši Kankūnas sarunās zaudēto pārliecību, pamatojoties uz atjaunotu sadarbības garu, lai nodrošinātu Dohas sarunu kārtas veiksmīgu noslēgumu un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas panākumus;

B. tā kā jāsasniedz vienādi tālejoša virzība visos jautājumos, uz kuriem attiecas šis Lēmums un DDA darba programma kopumā, sarunu priekšgalā izvirzot attīstību, un tā kā ES jāaizstāv daudzveidīgi jautājumi darba kārtībā, cenšoties panākt atbilstīgu tirdzniecības liberalizāciju, visa veida dempinga un tirdzniecību kropļojošu pasākumu izskaušanu, īpašs un diferencētā režīma un pārtikas nekaitīguma aizsardzības pasākumu pastiprināšana, lai piešķirtu augstāku prioritāti sociālajam taisnīgumam un attīstībai, kā arī lai panāktu lielāku jaunattīstības valstu integrāciju pasaules tirdzniecības sistēmā, Līgumā par Konstitūciju Eiropai (III-292. panta 2. punkta e) apakšpunkts) noteiktu mērķi;

C. tā kā Dohas sarunu kārtas veiksmīga slēgšana stiprinās visas pasaules ekonomisko izaugsmi un nabadzības samazināšanos, un tā kā sarunās vairāk ir jāpievēršas problēmām, kuras ir saistītas ar nepareizu uzturu, badu un veselības jautājumiem, saskaņā ar to, kas ir paredzēts ANO Tūkstošgades deklarācijā;

D. tā kā turpmāka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas reglamentēšana, attīstības valstu optimāla integrācija pasaules tirdzniecības sistēmā un veiksmīgāka PTO darbība vienmēr ir bijuši galvenie ES tirdzniecības politikas mērķi;

E. tā kā Dohas Noslēguma deklarācijā noteiktais Dohas sarunu kārtas beigu termiņš — 2005. gada 1. janvāris — ir atlikts, nenosakot datumu, un Sestā ministru konference ir ieplānota 2005. gada decembrī Honkongā;

F. tā kā ES politiskie pasākumi un komisāru P.Lamy un F.Fischler nozīmīgie priekšlikumi bija īpaši svarīgi izstrādājot Lēmumu; tā kā tāds progress, kāds ir sasniegts lauksaimniecībā, nav sasniegts nevienā citā jomā;

G. tā kā tehniskās palīdzības un resursu palielināšanas programmām ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstis sagatavos savu ekonomiku integrācijai pasaules ekonomikā, uzlabos savas spējas sarunām, ražošanai un eksportam, kā arī palielinās savu iekšējo un reģionālo tirdzniecības tirgu un savas iespējas gūt labumu no turpmākas tirdzniecības liberalizācijas;

H. tā kā Dohas Attīstības programma (DDA) varētu izraisīt preferenču samazināšanos, kuras ES piešķīra ĀKK valstīm atbilstīgi Kotonū nolīgumam, jaunattīstības valstīm atbilstīgi vispārējai preferenču sistēmai (VPS), kā arī citām tirdzniecisko preferenču sistēmām;

I. tā kā ne-lauksaimniecības tirgus pieejamības (NAMA) sarunās līdz šim brīdim nav panākta virzība un tā kā beztarifu ierobežojumi nedrīkst traucēt pieeju tirgum, kura iegūta, pateicoties tarifu samazinājumam;

J. tā kā aug ekonomiskā nozīme pakalpojumiem, kas ir Dohas sarunu vadošā joma, gan pašiem par sevi, gan saistībā ar Dohas Attīstības programmas kopējiem rezultātiem, ņemot vērā, ka arī tālāka tirgu atvēršana dod lielas iespējas jaunattīstības valstīm, ir tomēr svarīgi nepakļaut liberalizācijai pakalpojumus, kas domāti pamatvajadzību nodrošināšanai, un tā kā virzība šajā jomā nav iepriecinoša;

K. tā kā ES vienmēr ir aicinājusi DDA iekļaut Singapūras jautājumu apspriešanu gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu interesēs, un tā kā tirdzniecības atvieglošana ar piemērotu tehnisko atbalstu un resursu palielināšanu labvēlīgi ietekmē jaunattīstības valstu eksporta jaudu;

L. tā kā tuvojas PTO Ģenerāldirektora pilnvaru beigas un ir nepieciešams iecelt jaunu ģenerāldirektoru; tā kā joprojām ir jāņem vērā Saterlendas ziņojumu par PTO nākotni, kā arī ASV Kongresa debates par tās dalības atjaunošanu PTO un tās Tirdzniecības pārstāvja pilnvarām;

M. tā kā pamatojoties uz Līguma par Konstitūciju Eiropai pantiem par kopējo tirdzniecības politiku, Eiropas Parlaments kļūs par otro likumdevēju iestādi starptautiskās tirdzniecības lietās;

N. tā kā parlamentārajai dimensijai ir liela nozīme PTO, kā līdzeklim, ar kura palīdzību rada saikni ar pilsoņiem, lai pastiprinātu PTO demokrātisko atbildību un pārredzamību;

O. tā kā globalizācijas process un PTO loma tajā bieži tiek pasniegta sagrozītā veidā, un tā kā ir nozīmīgi veikt plašu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem;

1. atzinīgi vērtē PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta Lēmumu, kā arī veidu, kādā Komisija veiksmīgi slēdza sarunas, atkārto savu stingro atbalstu brīvai un godīgai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, lai veicinātu tirdzniecību, ilgtspējīgu attīstību un globalizācijas efektīvu pārvaldību saskaņā ar visu cilvēku interesēm; tāpat uzsver jaunattīstības valstu ieguvumus no daudzpusējas pieejas tirdzniecības politikai, pretstatā divpusējiem nolīgumiem;

2. aicina Komisiju turpināt pieprasīt strauju virzību visās jomās, uz kurām attiecas Lēmums, lai tā varētu doties uz Honkongu ar sabalansētu un tālejošu priekšlikumu, kas izvirzīs attīstību diskusiju priekšplānā;

3. uzsver vajadzību veicināt ietverošu, efektīvu un pārredzamu sarunu virzību, šim nolūkam līdz 2005. gada jūlijam ir nepieciešamas politiskas iniciatīvas, ar kuru palīdzību attīstīt sarunas, kā arī sīki izstrādāts projekts sarunu vešanas kārtībai lauksaimniecības un NAMA jomās;

4. pieprasa, lai PTO Vispārējās padomes ziņojums par pašreizējo situāciju, kas ieplānots uz 2005. gada jūliju, atspoguļotu tikai faktisku informāciju, lai izvairītos no nepatiesu cerību radīšanas sabiedrībā, kā arī pieprasa, lai Dohas sarunu kārtas darba noslēgumam noteiktu termiņu, ņemot vērā visu sarunu dalībnieku, it īpaši jaunattīstības valstu, nepieciešamo sagatavošanās laiku;

5. lūdz, lai turpmāko sarunu rezultātā atrastu risinājumu visās DDA jomās, kas patiesi atbalsta jaunattīstības valstu integrāciju, pilnībā ņemot vērā to intereses un it īpaši to vismazāk attīstīto valstu specifiskās problēmas, kuru eksports jāatbrīvo no nodevām un kvotām saskaņā ar "bezmaksas kārtas" ("Round for Free") principu; tāpat pieprasa, lai Dohas sarunu kārtas sarunu iznākums sekmē Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, veicinot vispasaules ekonomisko izaugsmi;

6. lūdz izpētīt vajadzīgās elastības nodrošināšanas veidus katrai jaunattīstības valstij un lūdz Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un citas organizācijas ieviest "tirdzniecības integrācijas mehānismu", kas veidots, lai pieļautu šo valstu iespējamo zaudējumu, kuri var rasties no tirdzniecības liberalizācijas, segšanu;

7. vēlreiz atzinīgi vērtē to attīstības valstu (G-20, G-33, G-90, utt.) sasniegto organizācijas un pašapziņas līmeni, kas veicina nolīgumu slēgšanu un padara reālistisku iespēju taisnīgi reorganizēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu;

8. atzinīgi vērtē veidu, kādā mazākām delegācijām ir atvieglota pieeja sarunu galdam; apsveic Komisiju par tās atbalstu mazākām valstīm, piemēram, Klusā okeāna salām, attīstot tajās tehniskā atbalsta programmas; taču mudina Komisiju turpināt strādāt, lai sasniegu lielāku pārredzamību un līdzdalību PTO lēmumu pieņemšanā, kā arī turpināt palīdzēt jaunattīstības valstīm to līdzdalības pilnveidošanā;

9. lūdz Komisiju izvērtēt iespēju iekļaut sarunās par lauksaimniecību "attīstības paketi" vismazāk attīstītajām valstīm, lai tās varētu risināt pārtikas nekaitīguma un lauku rajonu nodarbinātības problēmas, kurām ir milzīga nozīme nabadzības izskaušanā;

10. atkārtoti uzsver vajadzību pēc mērķtiecīga tehniskā atbalsta un resursu palielināšanas kā svarīga elementa attīstības valstīm, veidojot tirdzniecību kā neatņemamu nacionālo attīstības politiku un nabadzības samazināšanas stratēģiju sastāvdaļu, un vajadzību palielināt to tirdzniecības un eksporta jaudu, uzlabot spēju efektīvi risināt sarunas, veicināt PTO noteikumu piemērošanu un dot tām iespēju piemērot un dažādot savu ekonomiku;

11. lūdz atbalstīt dienvidu — dienvidu tirdzniecību, ņemot vērā attīstības iespējas, ko tā piedāvā jaunattīstības valstīm, atceļot tirdzniecības ierobežojumus starp tām, izveidojot īpašu un diferencētu režīmu, kas ļauj palielināt vismazāk attīstīto valstu piegādes jaudu, un atbalsta vismazāk attīstīto valstu brīvu pieeju jaunu valstu tirgiem;

12. aicina Komisiju pievērst pietiekamu uzmanību graujošajam efektam saistībā ar DDA priekšrocību robežu attiecībā uz Kotonū nolīgumu, VPS un citām tirdzniecisko preferenču sistēmām, un sagatavot speciālu ziņojumu, kurā būtu izpētīta Dohas sarunu kārtas ietekme uz Kotonū nolīgumu un VPS, kā arī izvērtēt, kas jādara, lai garantētu to preferenču efektivitāti, ko ES nodrošina jaunattīstības valstīm, it īpaši nabadzīgākajām;

13. atzinīgi vērtē Lēmumu un aicina PTO dalībniekus pievērst līdzvērtīgu uzmanību trim pīlāriem (eksporta subsīdijām, vietējam atbalstam, pieejai tirgum) un 2005. gada jūlijā nodrošināt detalizētu sarunu risināšanas kārtību gaidāmajā Honkongas Ministru konferencē;

14. lūdz, lai visi attīstīto valstu PTO dalībnieki nekavējoties un vienlaicīgi piemēro šos pasākumus attiecībā uz eksporta subsīdijām, vietējo atbalstu un pieeju tirgum, lai izvairītos no ES vienpusējas atbruņošanās, tajā pašā laikā piemērojot īpašu un diferencētu režīmu jaunattīstības valstīm;

15. atbalsta līdzsvarotu eksporta subsīdiju atcelšanu vienlaicīgi ar visu industriālo tirdzniecības partneru visu veidu eksporta konkurenci;

16. mudina Komisiju turpināt plānoto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un saistībā ar iekšējo atbalstu atzinīgi vērtē faktu, ka šis nolīgums neapdraud ne Eiropas lauksaimniecības modeli, ne Luksemburgas nolīgumu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu; uzsver vajadzību definēt vienotus pasākumus, kas ietverti "zaļajā paketē", ieskaitot nesaistītu palīdzību, ļaujot saglabāt lauksaimniecības industrijas daudzfunkcionālās īpašības un atbalstot gan lauku dzīvesveidu, gan lauku darbavietas;

17. lūdz saglabāt tiešu un taisnīgu līdzsvaru starp attīstības valstu prasībām un Kopienas tirgu stabilitāti un dzīvotspēju attiecībā uz pieeju tirgum; šajā sakarā pieprasa atbilstīgi un precīzi definēt jēdzienu "jūtīgs produkts" un iespēju saglabāt saistības attiecībā uz muitas nodokli vai nu procentuālā veidā, vai speciālu nodokļu veidā;

18. uzsver ES tirgus augsto pieejamības līmeni jaunattīstības valstu lauksaimniecības precēm un aicina citus attīstītus partnerus un jaunās valstis turpināt atvērt savus tirgus vismazāk attīstītām valstīm;

19. pieprasa, lai sarunās par pieeju lauksaimniecības preču tirgum pilnā mērā ņem vērā sarunas par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir galvenais elements, orientējoties uz kvalitatīvu lauksaimniecības produkciju un tās ieguvumiem;

20. atzinīgi vērtē lēmumu neatkarīgi no citu sektoru iniciatīvām realizēt tālejošu, ātru un specifisku pieeju attiecībā uz jautājumu par kokvilnu un šajā jautājumā izveidot īpašu apakškomiteju; šie pasākumi jāpiemēro ar konkrētiem beigu termiņiem un jāpapildina ar strukturālā atbalsta reformas programmām skarto ES reģionu zemniekiem un industrijai un ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda, ANO Attīstības programmas un citu starptautisku organizāciju attīstības atbalsta pasākumiem attīstības valstīm;

21. aicina Komisiju paātrināt sarunas par NAMA, definējot atbilstošu formulu, lai atceltu vai samazinātu augstus tarifus, maksimālus tarifus un tarifus, kuri paaugstinās, un izpētīt attīstības valstu daļējas mijiedarbības iespēju, ņemot vērā tām vajadzīgo elastīgumu, un piemērojot tām, kā vismazāk attīstītām valstīm, īpaša un diferencēta režīma principu; turklāt uzsver, ka svarīgu importa tirdzniecības un attīstības atbalstu nodrošinās ar dienvidu — dienvidu tirgus atvēršanu, it īpaši no vairāk attīstīto valstu puses; tāpat norāda uz vajadzību, ja tā ir pamatota, visiem tirdzniecības partneriem atcelt beztarifu ierobežojumus;

22. izsaka nožēlu, ka nav izveidota sistēma saistībā ar pakalpojumiem, kaut arī tas atbalsta pieņemtos ieteikumus un aicina visus locekļus iesniegt pārskatītus, augstas kvalitātes piedāvājumus līdz plānotajam termiņam 2005. gada maijā, it īpaši par tām nozarēm un piegāžu veidiem, kuri ir saistīti ar jaunattīstības valstu eksportu (kā noteikts Lēmuma C pielikumā); pieprasa, lai pieeja sabiedrisko pakalpojumu liberalizācijai ir piesardzīga, pieprasa, lai tiktu izslēgti pakalpojumi, kuri ir saistīti ar veselību, izglītību un audiovizuālo nozari, kā arī pakalpojumi, kas nodrošina cilvēku pamatvajadzības, tādas kā ūdens un enerģija, tā kā nav pareizi pieprasīt, lai jaunattīstības valstis liberalizē savus pakalpojumus tādā veidā, kas novedīs pie to izjukšanas;

23. uzskata, ka lauksaimniecība ir šo sarunu vissvarīgākā sadaļa, bet norāda uz to, ka šim apstāklim ir jābūt virzītājspēkam un ka progress šajā jomā jāizmanto kā svira un sarunu līdzeklis, lai panāktu progresu citās nozarēs, it īpaši pakalpojumu tirdzniecībā, un visu PTO dalībnieku labāku piekļuvi industriālām precēm, efektīvi samazinot importa nodokļus un citus tirdzniecības šķēršļus;

24. atzinīgi vērtē panākto vienošanos par tādu sarunu uzsākšanu tirdzniecības veicināšanas jomā, kas uzlabos jaunattīstības valstu eksporta jaudu, un atzīst, ka ES ir izrādījusi žestu attīstības valstīm, sarunās neiekļaujot pārējos Singapūras jautājumus, bet tajā pašā laikā uzsver daudzpusēju sarunu potenciālu par šiem jautājumiem gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu interesēs; pieprasa, lai ievērotu saskaņotos principus Lēmuma D pielikumā, it īpaši saistībā ar jaunattīstības valstīm piemērojamo īpašo un diferencēto režīmu palīdzību, ņemot vērā pārejas periodus saistību piemērošanai un saskaņošanai ar šo valstu administratīvo un institucionālo kapacitāti;

25. aicina panākt pragmatisku, nepārtrauktu virzību jomās, uz kurām neattiecas Lēmums, piemēram, antidempings, intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspekti, starptautiskās tirdzniecības vides dimensija un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp jautājumos, kas saistīti ar aizsardzības paplašināšanu precēm, izņemot vīnu un alkoholiskos dzērienus, saskaņā ar Dohas pilnvarām;

26. uzsver, ka pašreizējās PTO sarunās lielāka uzmanība jāpievērš arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un atbilstībai, cita starpā arī intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības kontekstā; izsaka nožēlu, ka daudzas PTO valstis joprojām pavirši cīnās ar viltotu un pirātisku preču tirdzniecību;

27. aicina visas puses darīt visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par jaunā PTO Ģenerāldirektora iecelšanu amatā līdz plānotajam termiņam 2005. gada maijā, lai amatā iecelšanas process nekavētu Dohas sarunu kārtas sarunu virzību;

28. uzsver vajadzību pēc tālejošas PTO reformas un uzskata Saterlendas ziņojumu par pirmo soli sagatavošanas darbā, lai radītu efektīvāku, atvērtāku, demokrātiskāku un caurredzamāku organizāciju un panāktu intensīvāku politisko līdzdalību sarunās;

29. aicina veikt turpmākas institucionālās reformas, lai pastiprinātu PTO institūciju lomu un pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu, strīdu risināšanas mehānismu un dialogu ar pilsonisko sabiedrību; atzīst, ka PTO ir jānodrošina piemērota informācija un paskaidrojumi pilsoniskai sabiedrībai par tās principiem un pasākumiem, lai izvairītos no globalizācijas procesa un PTO lomas plaša mēroga pārprašanas un nepareizas interpretācijas; tādēļ atzinīgi vērtē Saterlendas ziņojumu, kas atspēko lielu daļu šīs kritikas un pārpratumu;

30. atkārtoti uzsver Tūkstošgades deklarācijā atzīto vajadzību veidot ciešākas attiecības starp PTO un citām starptautiskām organizācijām kā būtisku posmu tādas atšķirīgas ilgtspējīgas globalizācijas sasniegšanā, kas darbosies kopēju mērķu labā, un lai sasniegtu pilnībā saskaņotus kritērijus attīstības jautājumos; uzskata, ka šajā sakarā visām PTO dalībvalstīm noteikti jāievēro Starptautiskās darba organizācijas (SDO) noteikumi;

31. uzskata, ka ir absolūti nepieciešama cieša sadarbība starp ES un ASV, lai nodrošinātu pašreizējo sarunu panākumus un efektīvu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību un ka ASV Kongresam jāpagarina savas pārrunu pilnvaras un jāapstiprina ASV dalības atjaunošana PTO; tomēr uzstāj, ka visu PTO dalībvalstu, īpaši G-20 un G-90 grupu, iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā joprojām ir ļoti svarīga;

32. pilnībā atbalsta parlamentu institucionalizāciju PTO ietvaros, lai stiprinātu demokrātisku likumību un caurredzamību PTO sarunās, tā kā parlamenta deputāti var nodrošināt svarīgu saikni ar pilsoņiem, īpaši informējot un reaģējot uz viņu problēmām; līdz ar to atzinīgi vērtē saikni starp deklarāciju, kas tika pieņemta PTO parlamentārajā konferencē, kura norisinājās Briselē no 2004. gada 24. līdz 26. novembrim, un lēmumu rīkot nākamo parlamentāro konferenci un ministru konferenci Honkongā 2005. gada decembrī;

33. uzskata, ka visām Eiropas institūcijām ir cieši jāsadarbojas, lai sasniegtu apmierinošus rezultātus, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju turpināt precīzi informēt Parlamentu, kā arī nepārtraukti Dohas sarunu kārtas sarunu un Honkongas ministru konferences laikā, iesaistīt to nākamajās diskusijās un nodrošināt tā piekļuvi Komitejas 133 dokumentiem;

34. uzdot tā priekšsēdētājam nodot šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu parlamentiem, PTO Ģenerāldirektoram un Starpparlamentu savienības priekšsēdētājam.

[1] OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp.

[2] OV C 74 E, 24.3.2004., 861. lpp.

[3] OV C 177 E, 25.7.2002., 290. lpp.

[4] OV C 189, 7.7.2000., 213. lpp.

[5] OV C 296, 18.10.2000., 121. lpp.

[6] OV C 343, 5.12.2001., 96. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0066.

[8] OV C 112E, 9.5.2002., 326. lpp.

--------------------------------------------------