P6_TA(2005)0058

Nepāla

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Nepālu

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Nepālu,

- ņemot vērā Eiropas Savienības deklarāciju par karaļnama īstenoto valsts apvērsumu Nepālā 2005. gada 3. februārī,

- ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A. tā kā 2005. gada 1. februārī Karalis Gyanendra, rīkojoties pretrunā ar konstitūciju, atlaida valdību, uzņēmās tiešu pārvaldi un izsludināja ārkārtas stāvokli;

B. tā kā, atceļot konstitūcijas būtiskākās daļas, kuras aizsargā pamattiesības un brīvības, piemērojot partiju vadītājiem mājas arestu, ievietojot ieslodzījumā tūkstošiem politisko un cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu un arodbiedrību pārstāvju, pilnībā pakļaujot medijus cenzūrai un slēdzot visas sakaru līnijas, valstī tika izdarīts faktisks militārs apvērsums;

C. būdams norūpējies par to, ka Nepāla ir viena no nabadzīgākajām Āzijas valstīm, kurā gandrīz 40% no divdesmit trīs miljoniem iedzīvotāju dzīvo ar ienākumiem, kas ir zemāki nekā iztikas minimums, un tā kā konflikts ir sāpīgi skar jau tā ļoti nabadzīgos lauku iedzīvotājus;

D. tā kā Nepālas valdība 2005. gada janvārī lika slēgt Tibetas bēgļu labklājības centru (TBLC) Katmandū, kas kā ANO Cilvēktiesību komisijas partneris tās politikas īstenošanai sniedza palīdzību Tibetas bēgļiem;

1. stingri nosoda Karaļa Gyanendra 2005. gada 1. februārī īstenoto varas pārņemšanu un tai sekojošo nelikumīgo arestu virkni, cenzūru, vispārēju apspiešanu, kā arī konstitucionālo pamattiesību atcelšanu, ieskaitot biedrošanās un vārda brīvību, informācijas un privātās dzīves tiesības, kā arī nelikumīgas aizturēšanas aizliegumu;

2. uzsver, ka jebkādi risinājuma meklējumi ar militāriem līdzekļiem tikai palielinās un paildzinās Nepālas iedzīvotāju ciešanas, un ir pārliecināts, ka uz demokrātijas principiem balstīts risinājums sarunu ceļā ir vienīgā reālā iespēja, lai atrisinātu pašreizējo konfliktu; iesaka strīdu izšķiršanā, kuri rodas šādu sarunu laikā, iesaistīt neitrālu trešo pusi, tādu kā ANO vai ES Augsto pārstāvi Havjēru Solanu;

3. aicina Karali Gyanendra atcelt ārkārtas situāciju un atjaunot pamatbrīvības un, ņemot to vērā, aicina visas puses kopīgi strādāt pie tā, lai atjaunotu parlamentāru demokrātiju un sāktu bruņotā konflikta noregulējuma procesu;

4. atzinīgi vērtē dažu politisko ieslodzīto atbrīvošanu, tomēr joprojām ir dziļi norūpējies pa to, ka pēc Karaļa īstenotā valsts apvērsuma joprojām ieslodzījumā vai mājas arestā atrodas citi politisko kustību līderi, studenti un cilvēktiesību aktīvisti;

5. uzsver to, ka preses cenzūra un sakaru pārtraukšana ar ārpasauli traucē sabiedrībai uzraudzīt armijas darbību un pakļauj Nepālas iedzīvotājus lielākam viņu tiesību pārkāpšanas riskam un prasa pilnībā atjaunot mediju un sakaru brīvību;

6. izsaka dziļas bažas par lielo skaitu nelikumīgas nogalināšanas gadījumu, plaši izplatīto spīdzināšanu, nesodīšanu par noziegumiem un bažas par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko paveikuši gan drošības spēki, gan maoisti, un aicina abas konflikta puses noslēgt nolīgumus par cilvēktiesībām kā pirmo soli ceļā uz to, lai samazinātu pārkāpumus, kas iedzīvotājos rada trauksmi un bailes;

7. aicina atcelt jebkāda veida militāru palīdzību;

8. aicina Padomi piemērot saprātīgus pasākumus pret valdības un armijas dominējošo eliti, līdz Nepālā tiks atjaunota demokrātija;

9. aicina ES pārskatīt savu palīdzību Nepālai un rūpīgi pārbaudīt, kāds ir Nepālai sniegtās palīdzības galamērķis, lai nodrošinātu, ka palīdzība kalpo tās galvenajam mērķim — nabadzības mazināšanai, konflikta pamatcēloņu risināšanai valstī un konfliktu risināšanai paredzēto programmu atbalstam;

10. mudina Padomi un Komisiju atbalstīt ANO Cilvēktiesību komisijas 61. sesijā pieņemto rezolūciju par Nepālu, kā arī mudina ANO Cilvēktiesību komisiju sanāksmē, kas notiks Ženēvā 2005. gada martā, norīkot īpašo referentu cilvēktiesību stāvokļa uzraudzīšanai Nepālā;

11. aicina abas konfliktā iesaistītās puses pieņemt cilvēktiesību novērotāju norīkošanu Valsts cilvēktiesību komisijas uzdevumā un aicina ES un ANO sniegt tehnisko un finansiālo palīdzību šim mērķim;

12. aicina Nepālas valdību ļaut TBLC un Dalailamas pārstāvniecībai Katmandū atsākt darbību un izsaka bažas, ka slēgšanu varētu izprast kā tirgošanos ar Ķīnu saistībā ar ārkārtas stāvokli;

13. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Karalim Gyanendra, Indijas un citu Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijas valstu (SAARC) valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

--------------------------------------------------