[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.1.2006

COM(2005) 718 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par pilsētvides tematisko stratēģiju {SEC(2006) 16}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par pilsētvides tematisko stratēģiju

1. IEVADS

Pilsētu teritorijām ir nozīmīga loma ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu īstenošanā.[1] Pilsētu teritorijās visspēcīgāk izpaužas vides, ekonomiskās un sociālās dimensijas.[2] Pilsētās krasāk izpaužas daudzas vides problēmas, bet pilsētas ir arī ekonomiskais virzītājspēks, jo tajās tiek veikta uzņēmējdarbība un izdarīti ieguldījumi. Četri no pieciem Eiropas pilsoņiem dzīvo pilsētu teritorijās un viņu dzīves kvalitāti tieši ietekmē pilsētvides stāvoklis. Augstas kvalitātes pilsētvide ir viena no atjaunotās Lisabonas stratēģijas prioritātēm: „ panākt, lai Eiropa kļūtu par darbam un investīcijām labvēlīgāku vietu ”. Eiropas pilsētu pievilcība sekmēs to izaugsmes potenciālu un darbavietu izveidi, tādēļ pilsētām ir noteicošā loma Lisabonas stratēģijas[3] īstenošanā.

Tomēr aizvien pieaug bažas par Eiropas pilsētvides stāvokli. Vides problēmas, ar kādām saskaras pilsētas, būtiski ietekmē cilvēku veselību, pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pilsētu saimniecisko darbību. Sestā vides rīcības programma (6. VRP) aicināja izstrādāt pilsētvides tematisko stratēģiju, lai „ ar integrētās pieejas palīdzību sniegtu ieguldījumu labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanā, īpašu uzmanību veltot pilsētu teritorijām ” un sekmētu „ pilsoņu augstāku dzīves līmeni un sociālo labklājību, nodrošinot vidi, kurā piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēku veselībai un videi, un veicinot pilsētu ilgtspējīgu attīstību”.

Saskaņā ar 6. VRP Komisija starpposma ziņojumā[4] izklāstīja sākotnējo analīzi par tām problēmām, kādas jārisina pilsētu teritorijās, un ierosināja veikt darbības četrās prioritārās jomās: pilsētu pārvaldība, ilgtspējīgs transports, celtniecība un pilsētu plānošana, piemēram, labas prakses un iespējamo ES saistību ievērošana, pieņemot plānus vietējā līmenī. Ir notikušas plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm un veikta iespējamo risinājumu rūpīga analīze, kuras rezultāti ir šīs stratēģijas pamatā.

2. PILSĒTU TERITORIJU VIDES PROBLĒMAS

Lielākajai daļai pilsētu ir kopīgas vides problēmas, piemēram, neapmierinoša gaisa kvalitāte, intensīva satiksme un satiksmes sastrēgumi, augsts apkārtējā trokšņa līmenis, apbūvētās vides zema kvalitāte, teritorijas, kuras klāj gruveši, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pilsētu izplešanās, atkritumu un notekūdeņu rašanās.

Šādas problēmas izraisa galvenokārt dzīves veida izmaiņas (aizvien pieaugošais privāto automašīnu izmantojums, vienas personas mājsaimniecību skaita pieaugums, pieaugošais resursu izmantojums uz vienu iedzīvotāju un demogrāfiskās izmaiņas, kas jāņem vērā, izstrādājot risinājumus. Šiem risinājumiem jābūt uz nākotni vērstiem un tiem jāietver riska novēršanas aspekti, piemēram, jāņem vērā klimata pārmaiņu izraisītā ietekme (piemēram, paaugstināta plūdu iespējamība) vai pakāpenisks fosilā kurināmā izmantojamības samazinājums, lai mazinātu atkarību no degizrakteņu izmantošanas.

Vides problēmas pilsētās ir īpaši sarežģītas, jo to cēloņi ir savstarpēji saistīti. Vietējas nozīmes iniciatīvas vienas problēmas risināšanai var izraisīt jaunas problēmas citās jomās un var būt pretrunā ar politiku, kas tiek īstenota valsts vai reģionu līmenī. Piemēram, politikas centienus, kas paredzēti, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, pērkot vidi mazāk piesārņojošus autobusus, var vājināt privātā transporta pieaugums, ko veicinājusi lēmumu pieņemšana attiecībā uz zemes izmantojumu (piemēram, mašīnu stāvvietu celtniecība pilsētas centrā). Problēmas, kas saistītas ar apbūvētās vides zemu kvalitāti, bieži vien ir saistītas ar sociālekonomiskām problēmām.

Ir plaši atzīts, ka savā darbībā veiksmīgākās vietējās varas iestādes izmanto integrētas pieejas pilsētvides pārvaldē, pieņemot ilgtermiņa stratēģiskās darbības plānus, kuros sīki analizēta saikne starp dažādām politikas jomām un saistībām, ko var attiecināt uz dažādiem administratīvajiem līmeņiem (skatīt pielikumu). Saistības, kas jāveic vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī (piemēram, zemes izmantojums, trokšņa līmenis, gaisa kvalitāte), var efektīvāk īstenot vietējā līmenī, ja tās ir ietvertas vietējās stratēģiskās pārvaldes sistēmā.

3. ES LĪMENĪ VEIKTĀS RĪCĪBAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Vietējām varas iestādēm ir noteicošā loma pilsētvides uzlabošanā. Vēsturisko, ģeogrāfisko, klimatisko, administratīvo un juridisko nosacījumu daudzveidība prasa, lai tiktu veikti vietējā mērogā īpaši izstrādāti pilsētvides risinājumi. Subsidiaritātes principa pielietojums, ievērojot kuru darbība jāveic tā, lai tā būtu maksimāli efektīva, arī paredz darbību vietējā līmenī.

Tomēr pilsētvides vajadzībām darbība jāveic visos līmeņos: valsts un reģionālajām varas iestādēm, kā arī ES, visām ir sava noteikta loma.

Atsevišķās pilsētās jau rasti daudzi risinājumi, bet tie nav pietiekoši popularizēti vai ieviesti. ES var vislabāk atbalstīt dalībvalstis un vietējās varas iestādes, sekmējot Eiropas paraugpraksi, veicinot tās plašu izmantojumu visā Eiropā un attīstot efektīvu sadarbības tīklu pieredzes apmaiņai starp pilsētām. Tā var sniegt finansiālu atbalstu ieguldījumiem, kas paredzēti, lai sasniegtu prioritātes vides jomā, un atbalstīt jaudu izveidi, darot pieejamus fondus pētniecībai un mācībām, izstrādājot attiecīgas vadlīnijas un sekmējot pilsētām paredzētu valsts konsultāciju centru izveidi.

Ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu tās iespējas, kādas tiek piedāvātas Eiropas līmenī, kā noteikts šajā stratēģijā, lai no tā iegūtu vietējās varas iestādes. Tās tiek arī aicinātas atbalstīt vietējās varas iestādes sasniegt šīs stratēģijas mērķus, sekmējot ciešu sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām administratīvajām iestādēm, lai rastu efektīvākos risinājumus to pilsētām un reģioniem.

Apspriežoties neskaitāmās konsultācijās ieinteresētās puses, tostarp dalībvalstis[5], izvērtēja pilsētvides problēmas, vajadzību veikt darbību visos līmeņos un ES līmenī veiktās rīcības pievienoto vērtību. Komisija izvērtēja dažādus viedokļus, tostarp vēlmi pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu integrētu pārvaldību vietējā līmenī (skatīt ietekmes novērtējumu). Tomēr, ņemot vērā pilsētu teritoriju daudzveidību un valstu, reģionālajā un vietējā līmenī esošās saistības un grūtības, ko rada kopēju standartu noteikšanu attiecībā uz visiem ar pilsētvidi saistītajiem jautājumiem, tika nolemts, ka tiesību aktu pieņemšana nav labākais risinājumus, lai sasniegtu šīs stratēģijas mērķus. Lielākā daļa dalībvalstu un vietējās varas iestādes atbalstīja šādu pieeju, apšaubot vajadzību ieviest ES līmeņa saistības attiecībā uz vides pārvaldību un pilsētu transporta plāniem.

4. STRATĒĢIJAS MĒRĶI

Saskaņā ar šo stratēģiju ierosināto pasākumu mērķis ir uzlabot esošo ES vides politiku un tiesību aktus vietējā līmenī, sniedzot atbalstu un iedrošinot vietējās varas iestādes pieņemt integrētāku pilsētu pārvaldības pieeju, aicinot dalībvalstis atbalstīt šo procesu un izmantot iespējas, kādas tiek piedāvātas ES līmenī.

Ja tā tiks īstenota visos līmeņos, stratēģija visbeidzot sniegs ieguldījumu pilsētvides kvalitātes uzlabošanā, veidojot pilsētas par pievilcīgākām un veselīgākām dzīves, darba un ieguldījumu vietām, kā arī samazinās pilsētu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi kopumā, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām.

5. PASĀKUMI

Integrētā pieeja vides pārvaldībai vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz transportu, kurai par pamatu ir plašas konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm, ir svarīgākais nosacījums, lai sekmīgi īstenotu visus tiesību aktus vides jomā un lai sasniegtu ilgstošu uzlabojumu attiecībā uz vides kvalitāti un vides rādītājiem. Ir jāsniedz atbalsts vietējās varas iestādēm, pieņemot šādas pārvaldības paņēmienus.

5.1. Norādījumi par vides integrētu pārvaldību

Pilsētvides pārvaldības integrētas pieejas pieņemšana palīdz novērst konfliktus starp dažādām politikas jomām un iniciatīvām, kuras attiecas uz pilsētu teritorijām, un palīdz nodrošināt pilsētas attīstības ilgtermiņa skatījumu. Papildus tādām brīvprātīgām iniciatīvām kā Vietējā programma 21 un Ālborgas ( Aalborg ) saistības[6], dažas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus vai ieviesušas mehānismus, kuru izpildei vajadzīga pilsētvides integrēta pārvaldība.[7]

Integrētas pieejas nodrošina labāku plānošanu un nozīmīgākus rezultātus. Precīzi noteikti mērķi, uzdevumi, pieņemtās saistības, veikto darbību uzraudzības procedūras, sabiedriska apspriešanās, pārskatīšana, revīzija un ziņošana ir nozīmīgi, lai efektīvi īstenotu pasākumus Daudzas pilsētas, kurās īstenota veiksmīga darbība, ir ieviesušas tādas vides pārvaldības sistēmas kā EMAS vai ISO 14001, lai nodrošinātu politikas mērķu izpildi, kā arī sniedz sabiedrībai pārskatu par sasniegto. Ir svarīgi organizēt informācijas kampaņas par panāktajiem uzlabojumiem (piemēram, Eiropas mobilitātes nedēļa).

Komisija stingri iesaka vietējām varas iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu integrētās pārvaldības plašāku pielietojumu vietējā līmenī un aicina vietējās un reģionālās varas iestādes atbalstīt šo procesu.

Komisija 2006. gadā sniegs tehniskus norādījumus par vides integrētu pārvaldību, pamatojoties uz gūto pieredzi un sniedzot labas prakses piemērus. Atsauce tiks izdarīta uz nozīmīgākajiem ES tiesību aktiem, piemēram, direktīvām, kas attiecas uz gaisu, troksni, atkritumiem un energoefektivitāti.

5.2. Norādījumi par ilgtspējīga pilsētu transporta plāniem

Pilsētu transports, kas tiešā veidā ietekmē gaisa piesārņojumu, troksni, satiksmes sastrēgumus un CO2 emisijas, ir neaizvietojams gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Pilsētu transporta plānu pieņemšana un īstenošana ir obligāta atsevišķās dalībvalstīs[8]. Dažās pilsētās plāni tiek pieņemti brīvprātīgi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai lai īstenotu ES standartus cilvēku veselības aizsardzībai (piemēram, gaisa kvalitāte).

Efektīvai transporta plānošanai nepieciešams ilgtermiņa skatījums, lai plānotu infrastruktūras un transportlīdzekļu finansiālās vajadzības, izstrādātu iniciatīvu plānus augstas kvalitātes sabiedriskā transporta nodrošināšanai, nodrošinātu riteņbraucēju un gājēju drošību un koordinētu to ar zemes izmantojuma plānošanu attiecīgajos administratīvajos līmeņos. Transporta plānošanā jāņem vērā drošība un aizsardzība, piekļuve precēm un pakalpojumiem, gaisa piesārņojums, troksnis, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, enerģijas patēriņš, zemes izmantojums, pasažieru transports un kravu pārvadājumi, kā arī visi transporta veidi. Risinājumi jāizstrādā īpaši rūpīgi, pamatojoties uz plašām konsultācijam ar sabiedrību un ar ieinteresētajam pusēm, un mērķiem ir jāatbilst vietējai situācijai. Komisija stingri iesaka vietējām varas iestādēm izstrādāt un ieviest ilgtspējīga pilsētu transporta plānus.

Komisija 2006. gadā sniegs tehniskus norādījumus par nozīmīgākajiem transporta plānu aspektiem, pamatojoties uz 2004. gada ekspertu darba grupas ieteikumiem[9], un sniegs labas prakses piemērus.

5.3. Atbalsts labākās prakses apmaiņai ES līmenī

Ir svarīgi uzlabot vietējo varas iestāžu piekļuvi esošajiem risinājumiem, lai dotu tām iespēju mācīties vienai no otras, kā arī izstrādāt risinājumus, kas pielāgoti to attiecīgajai situācijai. Informācijai ir jābūt labi strukturētai, viegli pieejamai, kā arī jānodrošina vajadzīgo ekspertu atbalsts

5.3.1. [Kopēja] tīkla izveide un demonstrējumu projekti

Pieredzes apmaiņa starp vietējām varas iestādēm, ko Komisija finansē saskaņā ar sadarbības sistēmu[10], liecināja, ka kopējam darbam ir daudz priekšrocību, lai izstrādātu risinājumus katrai konkrētai situācijai, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un grūtībām. Komisija ierosina turpināt sniegt atbalstu šāda veida darbībām saskaņā ar jauno LIFE+ regulu[11]. Kohēzijas politika[12] un pētniecības pamatprogramma sniegs tādas pašas iespējas kā demonstrējumu projekti attiecībā uz virkni pilsētvides jautājumu.

Komisija piedāvās vietējām un reģionālajām varas iestādēm atbalstu attiecībā uz labas prakses apmaiņu un demonstrējumu projektiem par pilsētvides jautājumiem, izmantojot minētos līdzekļus. Dalībvalstis, vietējās un reģionālās varas iestādes tiek aicinātas izmantot šīs iespējas. |

5.3.2. Valsts koordinācijas centru tīkla izveide par pilsētu jautājumiem

Vietējās varas iestādes ziņo, ka ir grūtības iegūt informāciju par iniciatīvām, kuras ir sniegušas daudzsološus rezultātus. Vislabākā prakse nav izvērtēta atsevišķi un nav pieejama vienuviet. Komisija saskaņā ar URBACT nodrošina līdzfinansējumu eksperimentāla valstu koordinācijas centru tīkla izveidei („Eiropas zināšanu platforma”[13]), lai pēc vietējo varas iestāžu pieprasījuma sniegtu strukturētu un izvērtētu informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem pilsētu teritorijās.

Komisija novērtēs eksperimentālā tīkla izveidi (2006. gada beigās) un izvērtēs, vai ir iespējams to izmantot, lai izstrādātu „Eiropas pamatprogrammu informācijas apmaiņai par pilsētu attīstību” saskaņā ar ierosināto kohēzijas politiku 2007. līdz 2013. gadam. |

5.4. Komisijas interneta portāls vietējām varas iestādēm

Pašreiz paziņojumi, pētniecības atzinumi, mācības un norādījumi, kas ir būtiski vietējām varas iestādēm, ir pieejami dažādās Komisijas tīmekļa vietnēs, kas rada grūtības atrast šādu informāciju.

Saskaņā ar rīcības plānu, kura mērķis ir uzlabot saziņu Eiropā[14], Komisija pēta iespējas izveidot Eiropas tīmekļa vietnē tematiskus portālus, kas būtu paredzēti konkrētu speciālistu auditorijai. Portāls nodrošinātu saiknes ar visu vajadzīgo informāciju un uzlabotu informācijas plūsmu.

Komisija novērtēs vietējām varas iestādēm paredzētā tematiskā portāla izveides iespējas. |

5.5. Mācības

Daudzas vietējās varas iestādes ir paudušas vajadzību apgūt īpašas prasmes, lai pārvaldībā izmantotu integrētu pieeju, kas ietver starpnozaru sadarbību, kā arī vajadzību pēc mācībām saistībā ar īpašiem vides tiesību aktiem, sabiedrības efektīvu iesaisti un pārmaiņu sekmēšanu iedzīvotāju rīcībā.

Mācības „aci pret aci”, kurā iesaistās valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes, ieinteresētās personas uzskata par visvērtīgāko mācību metodi. Turpmākā LIFE+ regula tiek ierosināta, lai stiprinātu vietējo varas iestāžu iespējas piedalīties vides politikas īstenošanā. Tas varētu ietvert vietējo varas iestāžu darbinieku apmaiņas programmas.

Komisijas priekšlikums attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu[15] arī piedāvā iespējas valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitātes stiprināšanai vietējā un reģionālā līmenī.

Komisija izmantos jauno LIFE+ regulu un citus līdzekļus, lai atbalstītu vietējo un reģionālo varas iestāžu iespēju nostiprināšanu pilsētu pārvaldības jautājumu risināšanā, un tā aicina dalībvalstis uzsākt šādas darbības. |

5.6. Citu Kopienas atbalsta programmu izveide

Lai sasniegtu mērķus, stratēģijā ir jāietver arī tās iespējas, kādas sniedz citas politikas jomas.

5.6.1. Kohēzijas politika

Komisijas priekšlikumi attiecībā uz Kohēzijas fondu[16] un struktūrfondiem[17] laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ietver nozīmīgas iespējas sniegt palīdzību ar vidi saistīto prioritāšu risināšanai pilsētu teritorijās (piemēram, atkritumu apsaimniekošana, pilsētas notekūdeņu attīrīšana, piesārņotās zemes attīrīšana un integrētas stratēģijas pilsētu reģenerācijai).

Komisija nopietni aicina dalībvalstis izmantot šīs iespējas, lai risinātu pilsētu teritoriju problēmas, un sniedz norādījumus valstu stratēģiju pamatprogrammu izstrādē attiecībā uz pilsētām. |

5.6.2. Pētniecība

Daudzi ES pētījumi par jautājumiem, kas attiecas uz pilsētām, pašreiz jau tiek veikti,[18] un 5.3.-5.4. punktā minētās darbības uzlabos pētījumu rezultātu izplatīšanu. Komisijas priekšlikumā Septītajai pētniecības pamatprogrammai[19] noteikts, ka ir jāveic turpmāka pētniecība attiecībā uz jauninājumiem pilsētu pārvaldībā, cilvēka radītās pilsētvides rehabilitāciju, attiecinot to arī uz kultūras mantojumu, kā arī attiecībā uz vides risku pārvaldību, enerģijas efektīvu izmantojumu, videi nekaitīgiem transportlīdzekļiem un alternatīvām degvielām, mobilitātes drošību un aizsardzību.

Komisija sniegs atbalstu turpmākiem pilsētu pētījumiem un aktīvi iesaistīs vietējās varas iestādes, kā arī centīsies nodrošināt, lai dokumentācija būtu pieejama daudzās valodās, tādējādi sekmējot tās pielietojumu vietējā līmenī. |

6. ATBILSTĪBA POLITIKAI CITĀS JOMĀS

Šī stratēģija pārsniedz vienas nozares robežas, aptverot daudzus vides elementus un ar tiem saistītos jautājumus. Tā sniegs ieguldījumu Sestās vides rīcības programmas (6. VRP) prioritāšu un citu vides politiku īstenošanā, tostarp ietverot arī citas tematiskās stratēģijas.

Dažādas vides politikas jomas (gaisa kvalitāte, troksnis u.tml.) rada nepieciešamību izstrādāt plānus piesārņojuma mazināšanai. Iekļaujot šos plānus vietējā integrētā struktūrā, kā ierosināts šajā stratēģijā, var nodrošināt atbilstību daudzās politikas jomās, gūstot labākus rezultātus gan attiecībā uz vidi, gan attiecībā uz kopējo dzīves kvalitāti pilsētu teritorijā.

6.1. Klimata pārmaiņas

Pilsētu teritorijām ir nozīmīga loma, lai pielāgotos klimata izmaiņām un lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.

Pilsētu teritorijas ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņu izraisītajām sekām, piemēram, plūdiem, karstumu, biežu un ievērojamu ūdens trūkumu. Integrētajos pilsētu pārvaldību plānos ir jāietver pasākumi vides riska samazināšanai, lai dotu iespēju pilsētām rast labākus risinājumus šādu pārmaiņu gadījumā.

Prioritārās jomas vietējām varas iestādēm siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju gadījumā ir transports un celtniecība.

Plašāka ilgtspējīga pilsētu transporta plānu īstenošana ietver īpašus pasākumus CO2 emisiju samazināšanai un energoefektīvi transportlīdzekļi palīdzēs samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vietējā līmenī.

Ilgtspējīga celtniecība uzlabo energoefektivitāti, vienlaicīgi samazinot CO2 emisijas. Vietējās varas iestādes var veicināt šādu metožu pielietojumu, sekmējot izpratni, nosakot un ieviešot standartus, ja tas ir iespējams, un īstenojot paraugpraksi attiecībā uz to pārziņā esošajām ēkām un ēkām, kuru celtniecību tās finansē saskaņā ar videi draudzīgu valsts iepirkumu. Šādā kontekstā liela nozīme ir jau esošo ēku rekonstrukcijai. Komisija nopietni aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varas iestādes izstrādāt programmas, lai veicinātu ilgtspējīgu celtniecību pilsētās.

Pamatojoties uz tās enerģētikas politiku, Komisija, īstenojot programmu „Saprātīga enerģija Eiropai[20]”, turpinās sekmēt, lai vietējās un reģionālās varas iestādes izmantotu enerģiju lietderīgi, kā arī izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus. Zaļajā grāmatā par energoefektivitāti[21] ir vaicāts, vai Ēku energoefektivitātes direktīva[22] ir jāattiecina uz mazākām ēkām tad, kad tās tiek atjaunotas.

Lai veiktu ēku salīdzinājumu Eiropā un lai veicinātu pieredzes apmaiņu par paraugpraksi , Komisija ir pilnvarojusi Eiropas Standartizācijas organizāciju ( CEN ) izstrādāt metodes, lai nodrošinātu integrētus ēku atbilstības novērtējuma pasākumus (ņemot vērā enerģijas lietderīgu izmantojumu).[23]

6.2. Daba un bioloģiskā daudzveidība

Ilgtspējīga pilsētu plānošana (atbilstīgs zemes izmantojuma plānojums) palīdzēs mazināt pilsētu izplešanos, kā arī biotipu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Integrētai pilsētvides pārvaldībai ir jāsekmē ilgtspējīgas zemes izmantojuma politikas jomas, ar kuru palīdzību varētu novērst pilsētu izplešanos un mazināt augsnes ūdensnecaurlaidību, tostarp ietverot pilsētu bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un pilsētu iedzīvotāju izpratnes palielināšanu.

Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai , kas pašreiz tiek izstrādāta, risinās pamesto uzņēmumu atrašanās vietu rehabilitācijas un teritorijas ekonomiskas plānošanas jautājumus, lai mazinātu augsnes ūdensnecaurlaidību un nodrošinātu racionālu augsnes izmantojumu.

6.3. Vide un dzīves kvalitāte

Ilgtspējīgi pilsētu transporta plāni palīdzēs samazināt gaisa piesārņojumu un troksni un veicinās riteņbraukšanu un pastaigas, uzlabojot veselību un mazinot aptaukošanos. Ilgtspējīgas celtniecības metodes palīdzēs sekmēt komfortu, drošību, piekļuvi un samazinās iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, jo īpaši sildāmierīču radītos putekļus.

Esošajos gaisa kvalitāti [24] reglamentējošos tiesību aktos paredzēts izstrādāt plānus robežvērtību pārsniegšanas vai robežvērtību varbūtējas pārsniegšanas gadījumā. Šādas situācijas ir novērotas daudzās pilsētās, jo īpaši attiecībā uz ceļu transporta rezultātā radīto un sadedzināšanas iekārtu emitēto cieto daļiņu (PM10) izraisīto piesārņojumu. Tematiskās stratēģijas par gaisa piesārņojumu[25] kontekstā Komisija izvērtēs mērķus un pasākumus[26], kuru mērķis būs kontrolēt cieto daļiņu izraisīto piesārņojumu un ozona piesārņojumu, tostarp Kopienas pasākumus attiecībā uz transportu, jauniem transportlīdzekļiem un nelielām sadedzināšanas iekārtām. Lai nodrošinātu Kopienas gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu, ir nepieciešama integrēta pieeja, kā arī jāiesaista vietējās varas iestādes. Ilgtspējīgi pilsētu transporta plāni un labāka pilsētu teritoriju integrēta pārvaldība, tostarp rajonu apsildīšana, varētu palīdzēt pilsētām īstenot šīs saistības.

Transportam ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu, gaisa kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Komisija izvērtēs plašu darbību klāstu, lai sniegtu ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, tostarp izstrādājot jaunus transportlīdzekļu standartus ( EURO 5, EURO VI), tā pētīs arī pasākumus, lai sekmētu diferencētu ekspluatācijas maksu vides jutīgās zonās, kā arī noteiks zema emisiju līmeņa zonas, kurās tiks piemēroti ierobežojumi attiecībā uz transportu, kas rada piesārņojumu. Komisija nesen pieņēma priekšlikumu direktīvai par valsts iestāžu veiktu videi nekaitīgu transportlīdzekļu iepirkumu[27].

Kopējās transporta politikas[28] pārskatīšanas kontekstā Komisija pētīs nepieciešamību veikt turpmāku rīcību pilsētu transporta jomā, jo īpaši izvērtējot privāto transportlīdzekļu lomu pilsētās, kā arī līdzekļus sabiedriskā transporta kvalitātes uzlabošanai.

Kopiena turpinās finansēt CIVITAS iniciatīvu [29], ar kuras palīdzību pilsētās var nodrošināt ievērojamu transporta veidu sadalījumu, lai veicinātu videi nekaitīgu transportlīdzekļu izmantojumu un novērstu sastrēgumus. CIVITAS arī sniedz atbalstu mācībām, informācijas apmaiņai un iegūto rezultātu izplatīšanai.

ES tiesību akti[30] prasa, lai tiktu izstrādātas trokšņu kartes un rīcības plāni attiecībā uz vides trokšņiem , lai samazinātu troksni nozīmīgākajās pilsētu teritorijās, kurās attiecīgie iedarbības līmeņi var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, un aizsargāt klusus rajonus no trokšņu līmeņa pieauguma. Ilgtspējīgi pilsētas transporta plāni palīdzēs īstenot šīs prasības, nosakot pasākumus, lai pārvaldītu pilsētas transporta izraisīto troksni.

6.4. Dabas resursu ilgstspējīgs izmantojums

Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai[31] akcentēs dabas resursu efektīvas izmantošanas nozīmīgumu, kas savukārt mazinās nelabvēlīgu vides ietekmi. Labāka pilsētu pārvaldība var samazināt tādu ikdienā izmantojamo resursu izmantošanu kā, piemēram, enerģija un ūdens. Pilsētu izplešanos radītos nelabvēlīgos pilsētvides apstākļus var novērst ar augstas blīvuma pakāpes un jaukta tipa apdzīvotu vietu paraugiem, kas nodrošinās labvēlīgu vides ietekmi, ciktāl tas attiecas uz zemes izmantojumu, transportu un apkuri, tādējādi samazinot resursu patēriņu uz vienu iedzīvotāju.

Direktīva, kas ierosināta saskaņā ar tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei [32], precizē dalībvalstu saistības izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī. Pilsētvides integrētai pārvaldībai ir jāietver arī vietēja mēroga pasākumi atkritumu rašanās novēršanai.

7. ZINĀŠANU BĀZES IZVEIDE – ATTĪSTĪBAS UZRAUDZĪBA

Lai pārraudzītu šīs stratēģijas efektivitāti, ir nepieciešami atjaunināti pieejami dati par pilsētām. Komisija, izmantojot EEZ atbalstu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās darbu, lai uzlabotu Eiropas pilsētvides rādītājus, nepalielinot valstu, reģionālo un vietējo varas iestāžu slodzi, lai novērtētu vides rādītājus Eiropas pilsētu teritorijās laika gaitā. Tas tiks veikts INSPIRE (infrastruktūra telpiskās informācijas sistēmu nodrošinājumam Eiropā) kontekstā un saistībā ar GEO [33] un GMES (globālais monitorings par vidi un drošību) iniciatīvām.[34]

Komisija 2006. gadā veiks turpmāku pilsētvides novērtēšanu ( Urban Audit) un 2006. gadā publicēs ziņojumu, pamatojoties uz rādītājiem, kas raksturo dzīves apstākļus dažādās ES pilsētās, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.

8. SECINĀJUMS

Augstas kvalitātes pilsētu teritoriju izveidei nepieciešama cieša dažādu politikas jomu un iniciatīvu koordinācija un labāka sadarbība starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem. Dalībvalstis ir atbildīgas par palīdzības sniegšanu reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lai uzlabotu vides apstākļus attiecīgās valsts pilsētās. Šīs stratēģijas nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem ir jāsniedz ieguldījums, lai palīdzētu vietējām varas iestādēm un citām iesaistītajām pusēm noteikt pasākumus, kuri ir vispiemērotākie attiecīgajā situācijā, kā arī jānodrošina priekšrocības, ko sniedz informācijas apmaiņa ES līmenī. Tie var arī veicināt labas prakses izmantojumu pilsētvides pārvaldībā ārpus ES robežām (piem., ANO Vides programmas „Videi draudzīgās pilsētas” iniciatīva).[35]

Dalībvalstis, vietējās un reģionālās iestādes un citas ieinteresētās puses tiks aicinātas regulāri sniegt viedokli par šajā stratēģijā ietverto pasākumu ietekmi, kā arī 2009. gadā iesaistīties plašās konsultācijās. Šie viedokļi un pieejamie dati par vides situāciju pilsētu teritorijās 2010. gadā tiks novērtēti kā daļa no Sestās vides rīcības programmas (6. VRP), ievērojot kuru tiks izvērtēti turpmāk veicamie pasākumi.

ANNEX

- Examples -

Integrated environmental management - Copenhagen Under Danish law, the city of Copenhagen adopted a Local Agenda 21 strategy. Together with several other more specific strategies for different sectors (e.g. traffic, waste, CO2, risks) and Copenhagen's own environmental management system for the entire city (called ‘Dogme 2000’), these constitute Copenhagen’s integrated approach to the management of the city’s environment. The Local Agenda 21 Strategy is not yet fully implemented, but noticeable improvements are reported by the city authority in many environmental challenges including air quality, greenhouse gas emissions, energy use, ecological footprint, recycling and the number of buildings constructed using sustainable construction methods and techniques. The Copenhagen authority also believes that there has been an increase in the city’s competitive advantage as a result, since the city can present its environmental policies and projects to companies interested in relocating there. Properties near to the now cleaner bathing water have seen their rental value rise. Work with ethnic minorities on developing solutions to environmental issues has led to greater social inclusion of these communities and better community relations with the city authority. The authority itself is more efficient at planning and managing the urban environment and the level of staff awareness of environmental issues is higher than before. |

Sustainable Urban Transport Planning - Nantes The 'Plan de déplacements urbains' (PDU) of the Nantes conurbation (24 municipalities and 569 000 inhabitants) was adopted in 2000 under French law. The law set ambitious targets for controlling private car traffic demand (target: a reduction to 50% of all journeys by 2010 from 62% in 2002) and reducing its related emissions (noise, CO2, air pollutants) by developing efficient and clean collective transport systems, managing parking supply and fees, promoting intensive use of cycling and supporting development of travel plans by businesses and public institutions. To date, a 6-7% annual increase in demand for transport has been recorded. The main actions implemented in the PDU are: * complete renewal of the bus fleet (150 vehicles) with natural gas buses which will make it one of the cleanest urban bus fleets in Europe. * funding dedicated extensions of the public transport network (tramway, bus, tram-bus and rail infrastructures) and increasing frequency, accessibility, coordination with other modes and operating hours. * integrated public transport pricing and ticketing for all collective transport networks. * voluntary development of travel plans in cooperation with the major employers of the conurbation (13 to date are signed). * extension and improvement of the cycling network (300km to date) and development of cycle hire services. * integrated parking policy favouring residents, short duration parking for visitors, supervision of parking areas, development of Park and Ride areas (2,500 parking places) close to major railway stations, parking spaces dedicated to bicycles. |

[1] KOM(2001)264.

[2] Tas ir atspoguļots Bristoles līgumā: http://www.odpm.gov.uk/index.asp?docid=1162287

[3] KOM(2005)330.

[4] „Ceļā uz pilsētvides tematisko stratēģiju” KOM(2004)60.

[5] Padomes secinājumi 14.10.2004.

[6] www.aalborgplus10.dk

[7] Beļģijā (Flandrijā), Dānijā, Francijā, Ungārijā, Polija, Slovēnijā: tiesību akti; Kiprā, Čehijā: apsver mehānismus; Apvienotajā Karalistē: daži elementi.

[8] Francijā, Apvienotajā Karalistē: tiesību akti; Kiprā, Čehijā: apsver mehānismus; Itālijā: daži elementi.

[9] europa.eu.int/comm/environment/urban/pdf/final_report050128.pdf

[10] Lēmums 1411/2001/EK.

[11] KOM(2004)621.

[12] KOM(2004)495.

[13] To vadīja Nīderlandes Iekšlietu ministrija un tajā piedalījās 15 dalībvalstis.

[14] SEK(2005)985.

[15] KOM(2004)493.

[16] KOM(2004)494.

[17] KOM(2004)495.

[18] Piem. 145 projekti „Rītdienas pilsēta & kultūras mantojums”.

[19] KOM(2005)119.

[20] Enerģijas lietderīgs izmantojums ēkās un rūpniecībā ( SAVE ), karstuma un jaudas koģenerācija, jauni un neizsīkstoši enerģijas resursi elektrībai, kurināmajam, biodegvielām ( ALTENER ), enerģijas transporta aspekti ( STEER ).

[21] KOM(2005)265.

[22] Direktīva 2002/91/EK

[23] CEN Mandāts M/350.

[24] europa.eu.int/comm/environment/air/ambient.htm

[25] KOM(2005)446.

[26] Attiecībā uz šiem pasākumiem tiks veikts ietekmes novērtējums.

[27] KOM(2005)634.

[28] KOM(2001)370.

[29] www.civitas-initiative.org

[30] Direktīva 2002/49/EK.

[31] KOM(2005)670

[32] KOM(2005)667

[33] Zemes uzraudzības grupa.

[34] KOM(2004)65.

[35] www.wed2005.org