[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.11.2005

COM(2005) 580 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2004. gada ziņojums - (ECHO){SEC(2005) 1481}

SATURS

1. Ievads 3

2. Vispārējās politikas aspekti 3

3. ĢD ECHO humānās palīdzības pasākumu pārskats 4

4. Galvenie horizontālie jautājumi 7

4.1. Līgumattiecības ar partneriem – FPA 7

4.2. Attiecības ar lielākajiem humanitārajiem partneriem, donoriem ārpus ES un citām Kopienas iestādēm 7

4.3. Stratēģiskā plānošana un kopīgu interešu jautājumi 7

4.4. Nozaru finansējums 8

4.5. Apmācības un pētījumi, sakari un informācija 8

4.6. Budžets un cilvēku resursi, revīzija un vērtējums 8

5. Izredzes 9

1. IEVADS

Eiropas Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts – ĢD ECHO – atbild par to līdzekļu pārvaldīšanu, kurus Eiropas Savienība paredzējusi humānās palīdzības sniegšanai konfliktu vai dabas un cilvēku radītu katastrofu upuriem valstīs ārpus ES. Tās pilnvarās ietilpst saglabāt un aizsargāt cilvēku dzīvību, samazināt vai novērst ciešanas un nodrošināt iedzīvotāju vienotību un cieņu humanitāro krīžu gadījumos valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts – ĢD ECHO – ir apņēmies sniegt palīdzību, vienīgi pamatojoties uz vajadzību, un neietekmēties no politiskiem apsvērumiem.

Iespējams, ka 2004. gadu atcerēsies kā 26. decembra briesmīgā cunami gadu, kad Indijas okeāna krastos ļoti īsā laikā tika nogalināti līdz 280 000 cilvēku. Tomēr 2004. gadā citās krīzēs citās pasaules daļās gāja bojā vēl daudzi tūkstoši, par kuru nelaimēm sabiedrība nezina. Tās Eiropas Komisija sauc par „aizmirstajām krīzēm”, šīs krīzes nav vai vairs nav plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Viens no Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta mērķiem ir būt klāt tamlīdzīgās situācijās, lai atvieglotu upuru ciešanas šādās, dažkārt ieilgušās, krīzēs.

Paralēli tam, ka tiek pievērsta uzmanība globālo humanitāro vajadzību attīstībai, Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts turpina pievērst īpašu uzmanību tādu jautājumu ātrai atrisināšanai kā saikne starp negadījumu un attīstības palīdzību, gatavība katastrofām, HIV/AIDS un bērni. Šis ziņojums apkopo Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta galvenos darbus 2004. gadā. Pielikumā dota sīkāka informācija par darbību, ieskaitot pārskatu par Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta atbalstītajām operācijām pa valstīm.

2. VISPāRēJāS POLITIKAS ASPEKTI

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta atsaukšanās uz humanitāriem negadījumiem atbilst tam, kā mainās humanitārās vajadzības 2004. gadā, tas atspoguļojas ĢD finansējuma sadalījumā, kur īpašs uzsvars likts uz "aizmirstajām krīzēm". Lai pārliecinātos, ka Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta darbību virza vajadzības, tad Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta darba programmas pamatā ir pasaules vajadzību novērtējuma ( GNA ) metodoloģija. Tā nodrošina vērtējumu starp valstīm, kurā salīdzina situāciju apmēram 130 jaunattīstības valstīs, pamatojoties uz humanitāriem rādītājiem (tautas attīstību, cilvēku nabadzību, dabas katastrofu risku, konfliktiem, bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotām personām ( IDP ), nepietiekamu uzturu, mirstību un citu donoru ieguldījumu). Pēc GNA klasifikācijas saraksta sākumā 25 % valstu ir tās, kurām vajadzības ir vislielākās, 50 % vērtē kā valstis ar vidējām vajadzībām un atlikušie 25 % ir valstis ar nelielām vajadzībām. Līdz ar to GNA ļauj ĢD ECHO no globāla viedokļa pārliecināties, cik sekmīgi tas īsteno savu stratēģiju, kas balstīta uz vajadzībām. Piemērojot šo metodoloģiju 2004. gada rezultātiem (uz 2004. gada 31. decembri), 62 % (jeb € 353 miljoni) no € 570 miljoniem no budžeta sadaļas 23 02 un no EAF bija paredzēti apgabaliem ar vislielākajām vajadzībām, 30 % (jeb € 172 miljoni) – apgabaliem ar vidējām vajadzībām, un mazāk nekā 1,0 % (jeb € 4 miljoni) – apgabaliem ar mazām vajadzībām („vajadzību kabatas”). Pārējo (€ 41 miljonus jeb 7 %) izlietoja nozaru finansējumam, tehniskajai palīdzībai un atbalsta izdevumiem.

Ģeogrāfiski skatoties, tika vērtētas ĢD ECHO finansētās operācijas Ziemeļkorejā, Šrilankā, Zimbabvē, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Vidējos Austrumos, kā arī vērtēja aktivitātes, sagatavojoties dabas katastrofām Karību jūras valstīs. Vērtētāju vispārējais novērtējums bija tāds, ka ĢD ECHO finansētās aktivitātes šajās valstīs un reģionos sasniedza galvenos humanitāros mērķus.

ĢD ECHO palīdzības stratēģija turpināja pievērsties aizmirstajām krīzēm. Ar to domātas humanitārās krīzes, kas piesaista mazu politisko/sabiedrības uzmanību vai nepiesaista to vispār un kur ir maz citu donoru vai citi donori iesaistās negribīgi, jo tas saistīts ar lielu risku. ĢD ECHO analīze un aizmirsto krīžu identifikācijas metodoloģija pamatojas gan uz kvantitatīviem datiem (nav atspoguļota plašsaziņas līdzekļos vai neliels donoru atbalsts apvienots ar lielām vajadzībām), gan kvalitatīviem faktoriem (ĢD ECHO ekspertu un ierēdņu vērtējums uz vietas). Lielākā daļa aizmirsto krīžu un vajadzību 2004. gadā tika identificētas Alžīrijā (Rietumsahārā), Kongo Demokrātiskajā Republikā, Gvinejā, Haiti, Indijā, Mjanmā/Birmā, Nepālā, Ziemeļkaukāzā (Čečenijā), Taizemē (bēgļi no Birmas), Somālijā, Sudānā, Ugandā un Jemenā. Gada laikā šīm visvairāk aizmirstajām krīzēm tika piešķirts atbalsts kopā par € 239 miljoniem, t. i., 42 % no € 570 miljoniem, kas piešķirti no budžeta sadaļas 23 02 un EAF.

ĢD ECHO līdz ar humānās palīdzības aģentūrām un organizācijām visaugstāk vērtē iespēju droši, netraucēti un pastāvīgi piekļūt humānās palīdzības telpai. ĢD bija modrs un aktīvs visu 2004. gadu, lai pārliecinātos, ka humanitārās palīdzības principi – taisnīgums, neitralitāte un neatkarība – joprojām tiek augstu vērtēti gan ES iestādēs, gan starptautiskos forumos. Tieši pateicoties šai pieejai Konstitucionālā līguma projektā ir iekļauts īpašs noteikums, kas aizsargā humānos principus.

3. ĢD ECHO HUMāNāS PALīDZīBAS PASāKUMU PāRSKATS

Lai gan dažās jomās ir pozitīvas tendences, kopumā humānās palīdzības situācija nebija optimistiska, jo problēmas turpināja pieaugt. Bēgļu skaits samazinājās no 10,6 miljoniem 2002. gadā līdz 9,67 miljoniem 2003. gada beigās[1]. Tomēr pieredze rāda, ka tad, kad bēgļi sāk atgriezties, viņiem joprojām vajag humāno palīdzību, vismaz sākotnējā posmā pēc atgriešanās. Valstu iekšienē pārvietoto personu skaitu vērtē ap 25 miljoniem[2]. Viņus pamatoti sauc par „pasaulē vislielāko mazaizsargāto cilvēku grupu”[3].

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas ( IFRC ) „Ziņojums par pasaules katastrofām 2004. gadā” parāda, ka samazinājies ar katastrofām saistīto nāves gadījumu skaits, bet palielinājies cietušo skaits. Tomēr Āzijā notikusī humanitārā krīze, ko izraisīja 26. decembra zemestrīce un cunami, traģiski ilustrēja iedzīvotāju neaizsargātību dabas katastrofās.

Humanitārajām krīzēm 2004. gadā ĢD ECHO atsaucās, izlemjot par finansējumu € 570,4 miljonu apmērā, € 518,2 miljonus finansēja no Komisijas budžeta un € 52,2 miljonus saņēma no EAF. Saistību apropriāciju izpildes rādītājs bija 100 %. ĀKK valstis bija lielākās palīdzības saņēmējas (€ 301,6 miljoni), tām sekoja Āzija (€ 111,1 miljoni). Nākošajā tabulā parādīts, kā 2004. gadā pieņemtie lēmumi par humāno palīdzību sadalās ģeogrāfiski (summas tūkstošos euro):

Pozīcija/Reģions | Apjoms | % |

ĢD ECHO-1: Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis | 301 555 | 53 % |

Āfrikas Rags | 139 618 |

Lielie ezeri | 76 360 |

Rietumāfrika | 37 300 |

Karību jūras reģiona, Klusā un Indijas okeāna valstis | 19 477 |

Dienvidāfrika | 28 800 |

ĢD ECHO-2: Austrumeiropa, Krievijas Federācija, Dienvidkaukāzs, Vidusāzija (ieskaitot Mongoliju), Vidējie Austrumi, Vidusjūras reģions | 90 705 | 16 % |

Krievijas Federācija, Dienvidkaukāzs, Vidusāzija (ieskaitot Mongoliju) | 41 850 |

Vidusjūras reģions un Vidējie Austrumi | 48 855 |

ĢD ECHO-3: Āzija, Irāka, Vidusamerika un Dienvidamerika | 123 322 | 22 % |

Āzija | 111 122 |

Irāka | - |

Vidusamerika un Dienvidamerika | 12 200 |

DIPECHO - sagatavotība dabas katastrofām | 13 700 | 2 % |

Nozaru finansējums | 19 430 | 3 % |

Tehniskā palīdzība (eksperti un avansa fondi) | 15 300 | 3 % |

Atbalsta izdevumi (revīzija, novērtēšana, informācija un sakari utt.) | 6 400 | 1 % |

KOPĀ 2004. GADĀ | 570 412 | 100 % |

Galvenās ĢD ECHO operācijas 2004. gadā

Āfrikā visplašākās operācijas notika Sudānā/Darfūrā . Pilsoņu karš, kas Darfūrā sākās 2003. gadā, dramatiski saasinājās 2004. gadā, pamudinot ANO to nosaukt par „lielāko humanitāro krīzi pasaulē”, kur vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju ir zaudējuši saikni ar dzimto zemi un divas trešdaļas konfliktā smagi cietuši. Papildus € 20 miljoniem, ko sākotnēji budžetā iedalīja Sudānai, vēl tika pieņemta virkne ātru lēmumu, kas kopā deva € 83 miljonus, ar ko palīdzēt augošā konflikta upuriem Lielajā Darfūrā, kā arī bēgļiem Čadā. ĢD ECHO ir piedalījies arī starptautiskos atbalsta centienos, piemēram, jūnijā Ženēvā kā donoru trauksmes grupas līdzpriekšsēdētājs.

Humānās palīdzības vispārējā situācija 2004. gadā Centrālajā Āfrikā un Lielo ezeru reģionā (Burundi, Kongo Demokrātiskā Republika, Kongo Republika, Centrālāfrikas Republika un Tanzānija) ir palikusi nestabila. Dažādo miera procesu progress reģionā ir palicis nenoteikts, to pārtrauc sadursmes Burundi un nepārtrauktās nesaskaņas Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Miljoniem cilvēku ir guvuši labumu no ĢD ECHO finansētajiem projektiem.

Daļa no Rietumāfrikas apakšreģiona 2004. gadā arī ir cietusi no nepārtraukto bruņoto konfliktu sekām un dabas katastrofām. ĢD ECHO turpināja finansēt nelaimes gadījumu projektus, īpaši atsaucoties uz infekcijas slimību uzliesmojumiem Rietumāfrikā, kur riskam pakļauti ap 200 miljonu cilvēku.

Ieilgusī humanitārā krīze Ziemeļkaukāzā Čečenijā joprojām ir viena no ĢD ECHO 2004. gada darbības prioritātēm, šā konflikta upuriem ir piešķirts finansējums kopā par € 28,5 miljoniem. ĢD ECHO ir piešķīris ievērojamu finansējumu, lai palīdzētu apmierināt vairāk nekā 450 000 krīzes skarto cilvēku vajadzības gan Čečenijā, gan blakus esošajās Ingušijā un Dagestānā.

Apstākļi okupētajās Palestīnas teritorijās 2004. gadā ir vēl pasliktinājušies, jo miera process palicis strupceļā. No apmēram 3,8 miljoniem iedzīvotāju 70 % bija slikti nodrošināti ar pārtiku vai pakļauti briesmām par tādiem kļūt, bet turpat divi miljoni bija nabadzībā. ĢD ECHO 2004. gadā darīja pieejamus € 37,35 miljonus humanitārajām operācijām palestīniešu labā okupētajās Palestīnas teritorijās, kā arī palestīniešu bēgļiem Jordānijā, Libānā un Sīrijā un bēgļiem no Irākas, kas apmetušies nevienam nepiederošā teritorijā starp Jordāniju un Irāku.

Kopš lielo militāro operāciju beigām 2002. gadā Afganistānā vairāk nekā trīs miljoni bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu personu ( IDP ) ir atgriezušies savās dzīves vietās no Pakistānas un Irānas. Tomēr valsts vajadzības vēl ir milzīgas. Atbilstoši vispasaules plānam, kas izstrādāts, aptverot visu gadu, 2004. gadā ĢD ECHO piegādāja Afganistānai € 35 miljonus vērtu humāno palīdzību. ĢD ECHO turpināja atbalstīt visneaizsargātākās grupas, īpaši atbalstot bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos un reintegrāciju.

Beidzot, cunami , kas 26. decembrī uzbruka rajoniem Indijas okeāna krastos, nogalināja līdz 280 000 cilvēku, tā bija viena no briesmīgākajām katastrofām, kas jebkad ir dokumentēta. Miljoniem cilvēku zaudēja mājas un iztiku. ĢD ECHO bija pirmais donors, kas atbildēja, finansējot uz vietas strādājošās aģentūras. Sarkanā krusta Starptautiskajai federācijai 2004. gada 26. decembrī tika piešķirti € 3 miljoni. Vēl divi lēmumi tika pieņemti 30. un 31. decembrī, ar katru no tiem piešķīra € 10 miljonus Šrilankai, Maldivu salām un Indonēzijai. Eiropas Komisija 2005. gada janvārī pieprasīja no budžeta iestādes (Parlamenta un Padomes) līdz € 100 miljoniem jauniem palīdzības pasākumiem cietušajā rajonā, un 2005. gada 9. februārī tika pieņemts lēmums finansēt € 80 miljonus palīdzībai, ieskaitot īstermiņa rehabilitāciju, krīzes skartā rajona iedzīvotājiem. Sīkāka informācija par operācijām katrā valstī atrodama šā ziņojuma pielikumā.

4. GALVENIE HORIZONTāLIE JAUTāJUMI

4.1. Līgumattiecības ar partneriem – FPA

Lēmumu par izdevumiem administratīvajam atbalstam 2004. gadā, ieskaitot stipendiju iespējas 2004. gadā (budžeta pozīcija mazām – neatjaunināmām – stipendijām, kas domātas apmācībām, pētījumiem un humanitārās jomas tīkliem) Komisija pieņēma 2004. gada 30. aprīlī. Trīs stipendijas par kopējo summu apmēram € 300 000 piešķīra 2004. gada oktobrī.

Specializēto aģentūru līguma instrumenta sagatavošanas darba pirmais posms tika pabeigts. Tur ietverta vairāku objektu identifikācija, kuri gūtu labumu no šīm jaunajām procedūrām, un kāda veida akcijas būtu paredzamas.

4.2. Attiecības ar lielākajiem humanitārajiem partneriem, donoriem ārpus ES un citām Kopienas iestādēm

Starptautiskajā jomā ĢD ECHO piedalījās vairākās sanāksmēs, lai ar lielākajiem donoriem sīkāk apspriestu tādus jautājumus kā humanitārās telpas erozija, humanitārie principi – īpaši risku, ka ANO integrētās misijas varētu tos neievērot – vai problēma kā humānās palīdzības darbinieki var iekļūt zināmās valstīs.

Pirms 2004. gada beigām notika četras ikgadējās Stratēģiskās plānošanas dialoga ( SPD ) sanāksmes, kurās piedalījās lielākie partneri ( OCHA, UNICEF, WHO un WFP ).

Kopienas iestāžu līmenī ĢD bija modrs un aktīvs visu 2004. gadu, lai pārliecinātos, ka humanitārās palīdzības principi joprojām tiek augstu vērtēti gan ES iestādēs, gan starptautiskos forumos.

ĢD ECHO piedalījās daudzās dažāda līmeņa sanāksmēs Padomē un citos Komisijas departamentos, piemēram, Vides ĢD (civilās aizsardzības jautājumi) un Ārējo sakaru ĢD (par krīzes vadību), lai uzstātu, ka humanitārajiem principiem jābūt viņu darba neatņemamai daļai.

2004. gadā notika vienpadsmit Humānās palīdzības komitejas ( HAC ) sanāksmes, kurās piedalījās dalībvalstu pārstāvji. Īrijas un Nīderlandes prezidentūras laikā papildus sasauca divas neformālas HAC sanāksmes, vienu – lai apspriestu humanitāros principus, otru – par civilajām/militārajām attiecībām.

4.3. Stratēģiskā plānošana un kopīgu interešu jautājumi

ĢD ECHO 2004. gadā izveidoja savu stratēģiju 2005. gadam, kura balstīta uz vajadzību novērtēšanu visā pasaulē un aizmirsto krīžu analīžu rezultātiem.

- Nepārtrauktības, rehabilitācijas un attīstības saikne ( LRRD ): Šajā jautājumā ĢD ECHO turpināja darbu starpdienestu grupā. Tika sasniegts labs progress daudzās no 15 valstīm, kuras 2003. gadā izvēlējās kā paraugus. Saistīto stratēģiju ieviešana palika nemainīga prioritāte šajā jomā, kur ievērojams progress tika sasniegts tādās valstīs kā Angola, Tadžikistāna un Kambodža. Sīkāka informācija atrodama šā ziņojuma pielikumā.

- Bērni: ĢD ECHO veicināja šo kopīgo interešu prioritāti. Apmēram 66 no 102 lēmumiem par finansēšanu un 79 līgumi 2004. gadā pievērsa uzmanību vai iekļāva ar bērniem saistītas aktivitātes (piemēram, ārstnieciskais uzturs, vakcinācija, bērnu kareivju reintegrācija), kas kopā saņēma € 46 miljonus (€ 26 miljonus 2003. gadā).

ĢD ECHO 2004. gadā sagatavoja arī iekšējās politikas projektu pamatnostādnēm jautājumos par humanitāro krīžu skartiem bērniem un ziņošanas mehānismu, lai precīzāk novērtētu apjomu un ĢD ECHO atbalsta darbību ietekmi.

- Gatavība katastrofām un profilakse : ĢD ECHO pieņēma pavisam 16 lēmumus par finansēšanu, kur ietverts atbalsts gatavības un profilakses aktivitātēm. Tas sniedzis atbalstu kopā par € 360 000 Pasaules konferencei par katastrofu mazināšanu, kas notika Kobē, tā bija nozīmīgs atskaites punkts vispasaules izskaidrošanas darbā par katastrofu samazināšanu. ĢD ECHO 2004. gadā pielika ievērojamas pūles, lai stiprinātu starptautiskās iniciatīvas katastrofu samazināšanas uzlabošanai, sevišķi attīstot Globālo katastrofu brīdinājuma sistēmu ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju un EK Kopējo izpētes centru (€ 420 000).

- Ūdens: ĢD darba programmai 2004. gadam kā prioritāti pievienoja ūdeni. Attiecīgi ĢD ECHO izsludināja slēgtu konkursu par ūdens un sanitāro jautājumu pārbaudi humānajā palīdzībā. Darbs ieplānots 2005. gadā.

Paplašinot savu sākotnējo mērķi, ĢD ECHO pabeidza arī ziņojumu par savu pieeju HIV/AIDS.

4.4. Nozaru finansējums

Nozaru finansējums ir jauns veids darbam ar starptautiskām organizācijām, un atkārtoti apstiprina ĢD ECHO apņemšanos strādāt kopā ar ANO aģentūrām un Sarkanā Krusta struktūrām, lai uzlabotu humānās palīdzības piegādi.

2004. gadā ĢD ECHO noslēdza nozaru līgumus ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju ( OCHA ) (€ 4 miljoni) par OCHA informācijas vadības uzlabošanu, ar Pasaules Veselības organizāciju ( WHO ) (€ 3,5 miljoni) par veselības rīcības plāna krīzes situācijā atbalstu un ar Pasaules pārtikas programmu ( WFP ) (€ 4,5 miljoni) par tās spējas adekvāti novērtēt humānās palīdzības vajadzības pārtikas jomā uzlabošanu. Bez tam ĢD ECHO atbalstīja UNICEF bērnu aizsardzības pasākumus (€ 2 miljoni) un palielināja UNICEF spēju atsaukties nelaimes gadījumos (€ 5,4 miljoni) ar virkni pasākumu, piemēram , svarīgu medikamentu un palīdzības priekšmetu priekšlaicīgu izvietošanu.

4.5. Apmācības un pētījumi, sakari un informācija

Pavisam ar jauno juridisko pamatojumu notika 42 apmācību kursi, kas nosaka ĢD ECHO attiecības ar tā partneriem. Kopā tie ilga 77 dienas, un tajos piedalījās 904 cilvēki.

ĢD ECHO turpināja aktīvi atbalstīt humānās palīdzības tīklu ( NOHA ), kas piedāvā vienu gadu ilgu daudzdisciplīnu pēcdiploma programmu, kur piedalās septiņas universitātes.

ĢD ECHO 2004. gada laikā ieviesa virkni aktivitāšu, kas izplata ES humanitārās palīdzības vērtības, principus un praktiskos sasniegumus ar dažādām publikācijām, labi saredzamiem plakātiem, izplata audiovizuālus līdzekļus, kas ataino ĢD ECHO darbu. Viens no gada svarīgākajiem informatīvajiem notikumiem bija veiksmīgā „Jaunatnes solidaritātes diena”, ko Eiropas Parlamentā apmeklēja 540 jaunieši.

4.6. Budžets un cilvēku resursi, revīzija un vērtējums

ĢD ECHO ir formāla sistēma regulārai finanšu informācijas uzraudzībai un vadības nodrošināšanai ar atbilstošu informāciju. Noteikti finanšu rādītāji ir iekļauti kopējā rezultātu tabulā. Humānās palīdzības aktivitātes ir pakļautas finanšu revīzijai gan galvenajā mītnē, gan uz vietas. Visā 2004. gadā humanitāro organizāciju galvenajās mītnēs ir pabeigtas vai turpinās pavisam 145 revīzijas un notika 32 darba (uz vietas) revīzijas.

Cilvēku resursi: 2004. gadā galvenajā mītnē bija 172 darbinieki, no tiem 146 bija ierēdņi un 26 ārštata darbinieki. ĢD ECHO veica vairākus pasākumus, kas vērsti uz cilvēkresursu politikas īstenošanu atbilstoši Komisijas reformai.

ĢD ECHO administratīvais budžets 2004. gadā bija pavisam € 2,2 miljoni. To izmantoja, lai pieņemtu ārštata darbiniekus, segtu administratīvos izdevumus par komandējumiem, apmācībām, konferencēm un sanāksmēm un lai samaksātu ekspertiem un par pētījumiem.

ĢD ECHO veic apmēram desmit savas darbības novērtējumus katru gadu. 2004. gadā tika vērtētas Ziemeļkoreja, Šrilanka, Zimbabve, Kongo Demokrātiskā Republika, Vidējie Austrumi, aktivitātes, sagatavojoties dabas katastrofām Karību jūras valstīs. Nozaru vērtējumus uzsāka par jautājumiem, kas attiecas uz IDP, drošību, ūdeni, sanitāriju. Tika pasūtīts arī konceptuāls pētījums par HIV/AIDS. Bez tam ĢD ECHO uzņēmās Sarkanā Krusta federācijas un Sarkanā Pusmēness biedrības un NVO „ Action Contre la Faim ” vērtēšanu.

Kā Efektīvas humānās finansēšanas ( GHD ) iniciatīvas daļu ĢD ECHO pārskatīja humānās palīdzības organizāciju drošības jautājumus. Pēc šā apskata radīja nozares drošības norādījumus, drošības apmācību rokasgrāmatu un ziņojumu par drošību. Tos veidoja, lai palīdzētu humānās palīdzības organizācijām veikt savus pienākumus no dzimtenes izbraukušā vai vietējā personāla drošības nodrošināšanai. Sīkāka informācija par visām horizontālajām aktivitātēm atrodama šā ziņojuma pielikumā.

5. IZREDZES

2004. gadā ĢD ECHO palika uzticīgs politikai stingri ievērot humānās palīdzības pamatprincipus un vērtības, proti, neitralitāti, taisnīgumu, neatkarību. Šodien uzticība šiem principiem ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo ir uztraucošas tendences gan institucionālā ziņā, kur daži politiskie spēki tiecas uztvert humāno palīdzību kā ārpolitikas vai krīzes vadības līdzekli, gan arvien bīstamākās situācijas nozarē dēļ, jo humānās palīdzības organizācijas pašas kļūst par karojošo pušu mērķi.

ĢD ECHO par labāko veidu kā saglabāt „humanitāro telpu” uzskata noturēt augstu atbilstības līmeni Efektīvas humānās finansēšanas (GHD) principiem, ko pieņēma Stokholmā 2003. gada 16.–17. jūnijā un apstiprināja 2004. gadā Otavā (t. i., sniegt palīdzību, pamatojoties uz vajadzībām), turpināt sniegt augstas kvalitātes palīdzību un uzturēt caurspīdīgu dialogu ar citiem galvenajiem dalībniekiem divpusēji un daudzpusējos starptautiskos humanitāros forumos. Pieredze nesenajās krīzēs Afganistānā, Vidējos Austrumos, Irākā, Darfūrā un citur parāda, ka iepriekš minētie principi ir pamata prasības, lai palīdzību piegādātu efektīvi, lai varētu piekļūt iedzīvotājiem, kam palīdzība ir vajadzīga, un lai sargātu humānās palīdzības darbinieku dzīvību un drošību.

[1] UNHCR: Bēgļu skaits (2004. gada izdevums) http://www.unhcr.ch/cgi-bin/texis/vtx/basics/

[2] Vispasaules IDP Projekts: Pārvietošana valsts iekšienē –Tendenču un attīstības apskats 2003. gadā. Atrodams http://www.idpproject.org/press/2004/Global_Overview.pdf

[3] UNHCR: Valsts iekšienē pārvietotās personas. Jautājumi un atbildes (2004.) http://www.unhcr.ch/cgi-bin/texis/vtx/basics/