[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 25.10.2005 COM(2005) 535 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija 1. IEVADS 2005. gada marta paziņojumā „Labāks izaugsmes un darbavietu regulējums”[1] noteica vienkāršošanu par vienu no ES darbības prioritātēm. Šī darbība ir atbilde uz Eiropas Parlamenta un Padomes prasību vienkāršot ES likumus un uzlabot to kvalitāti. Tas pilnībā iekļaujas pārskatītajā Lisabonas stratēģijā, lai panāktu izaugsmi un jaunas darbavietas Eiropā, un tādēļ galvenā uzmanība tiek pievērsta tādiem acquis elementiem kā ES uzņēmumu konkurētspēja. Tās vispārējais mērķis ir veicināt Eiropas reglamentējošos noteikumus, kas atbilstu visaugstākajiem likumdošanas standartiem, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Ņemot vērā šos principus, ES tikai tad kaut ko reglamentētu, ja ierosināto darbību labāk var veikt ES līmenī. Šādai darbībai nav jābūt pārmērīgai, salīdzinot ar sasniedzamajiem politikas mērķiem. Tai ir jābūt rentablai un minimāli regulējošai. Šai sakarā ar vienkāršošanu ir paredzēts atvieglot gan Komisijas, gan dalībvalstu likumdošanu, lai būtu vieglāk to piemērot, kas, savukārt padarītu efektīvāku mērķu sasniegšanu. Eiropas Savienības attīstība pēdējā pusgadsimtā ir radījusi ļoti daudz Kopienas likumu, Kopienas “ acquis ”, kas bieži ir aizvietojis 25 likumu komplektu ar vienu likumu un tādējādi devis uzņēmējiem noteiktāku tiesisko vidi un plašāku darbības lauku. Šie likumu kalni ir bijuši būtiski, piemēram, vienotā tirgus izveidē, ES vides politikas izstrādē un līdzvērtīgu konkurences apstākļu noteikšanā visā ES, lai aizsargātu strādājošos un patērētājus. Tai pašā laikā likumdošana var būt saistīta ar izdevumiem, tā var traucēt uzņēmējdarbību, novirzīt resursus no efektīvākas izlietošanas un dažos gadījumos ierobežot jaunradi, produktivitāti un izaugsmi. Ir grūti panākt pareizo līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka normatīvā vide ir vajadzīga, vienkārša un efektīva. Savā 2005. gada marta paziņojumā Komisija izklāsta pārskatīto pieeju, lai veicinātu labāku regulējumu konkurētspējas uzlabošanai. Komisija ir koncentrējusi uzmanību uz šādām darbībām: (1) uzlabot un paplašināt ietekmes novērtēšanas izlietojumu jauniem mērķiem – tostarp metodoloģijas izstrādāšanai administratīvo izmaksu noteikšanai[2]. Komisija 2005. gada jūnijā pieņēma jaunas paplašinātas vadlīnijas ietekmes novērtēšanai. Ietekmes novērtējums pamatojas uz pastāvīgas attīstības principa un ir paredzēts politikas izstrādātājiem, lai viņi varētu izvēlēties, veicot rūpīgu iespējamo jaunās likumdošanas ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes analīzi; (2) ierosināto likumprojektu izpēte. Pamatojoties uz paplašinātu izpēti, Komisija 2005. gada septembrī paziņoja par savu nodomu atsaukt 68 priekšlikumus[3]. (3) ieviešot jaunu pašreizējās likumdošanas vienkāršošanas metodi. Šajā Komisijas paziņojumā ir izklāstīta Komisijas pārskatītā pieeja turpmākajam vienkāršošanas darbam. Vienkāršošana nav jauns jautājums[4]. Taču tagad ir pienācis laiks turpināt mūsu centienus. Šīs pieejas pamatā ir iestāžu agrāk veiktais darbs Kopienas likumu racionalizēšanā un apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm. Lielākā uzmanība noteikti ir jākoncentrē uz to, lai izveidotu Eiropas reglamentējošo sistēmu, kas palīdzētu sasniegt Lisabonas stratēģijā nospraustos mērķus. Šī iniciatīva jo īpaši ir svarīga Eiropas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas veido 99% no visiem uzņēmumiem un sastāda divas trešdaļas no nodarbinātības. Tā kā šie uzņēmumi ir nelieli, tos īpaši skar nesamērīgs likumdošanas un administratīvais slogs, jo MUV ir ierobežoti līdzekļi un zināšanas, lai tiktu galā ar komplicētiem likumiem un noteikumiem. Šā iemesla dēļ ir jāpārbauda, kā saistībā ar vienkāršošanu varētu ņemt vērā šo uzņēmumu īpašās vajadzības. Šai sakarā statistikas un datu vākšanas sloga samazināšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāvelta īpaša uzmanība. Labāks regulējums tomēr nenozīmē, ka vispār nekas netiek reglamentēts. Vienkāršošana Kopienas un dalībvalstu līmenī nozīmē to, ka lietas pilsoņiem un uzņēmējiem kļūst saprotamākas. Tas, savukārt, veido efektīvāku likumīgo pamatu, kas ir piemērotāks Kopienas politisko mērķu sasniegšanai. 2. JAUNā ES VIENKāRšOšANAS STRATēģIJA Acquis pārskatīšanai ir jābūt nepārtrauktam un sistemātiskam procesam, kas ļauj likumdevējam pārskatīt likumdošanu, ievērojot visas likumīgās privātā sektora un sabiedrības intereses. Lai uzsāktu šo procesu, apspriežoties ar plašu ieineteresēto personu loku, tika noteikts sākotnējais vienkāršojamo tiesību aktu kopums. Šis nepārtrauktais process tad tiks papildināts ar jaunām sistemātiskākām pārskatīšanas procedūrām, lai, pamatojoties uz visaptverošu likumdošanas ietekmes analīzi, noteiktu turpmākās vienkāršošanas prioritātes. Šis process ietver rūpīgu ekonomisko analīzi un pilnībā ņems vērā ES sociālos un vides mērķus, jo tie ir būtiski Līgumā noteiktās pastāvīgās attīstības galvenā mērķa elementi. a. Nepārtraukta programma, kuras pamatā ir ieinteresēto personu praktiskā pieredze Šā paziņojuma 2. pielikumā ir izklāstīta nepārtrauktā programma, kura veido daļu no vienkāršošanas jaunās stratēģijas. Programmā ir noteikti tiesību akti, kurus Komisija ir paredzējusi pārskatīt un izvērtēt, lai turpmākajos trīs gados tos vienkāršotu. Šā gada sākumā Komisija uzsāka plašu apspriešanos ar dalībvalstīm un darījumu aprindām. Papildus notika publiska apspriešanās internetā[5]. Apspriešanās gaitā gūtos atzinumus, kas apkopoti šā paziņojuma 1. pielikumā, pārskata, ņemot vērā Komisijas iekšējo pieredzi, lai izsvērtu katra vienkāršošanas priekšlikuma lietderību. Noteikumus, kas acīmredzami kavē konkurētspēju (ieskaitot administratīvās prasības), pārbaudīs Komisija, lai nodrošinātu, ka tie ir vajadzīgi un atbilstīgi pārējām sabiedrības interesēm, kas līdz ar to tiek ievērotas. Šai sakarā palīgdienestu, piemēram SOLVIT[6], apkopotie atzinumi kopā ar publiskās apspriešanās rezultātiem tiks ņemti vērā, lai noteiktu problēmu un iespējamos risinājumus. Nepārtrauktā programma pievēršas daudzām specifiskām lietām, kas atklājās visaptverošajā apspriešanās procesā galvenajās uzņēmējdarbības konkurētspējas jomās, piemēram, uzņēmējdarbības tiesībās un finanšu pakalpojumos, transportā, patērētāju aizsardzībā un atkritumu saimniecībā. Tajā ir iekļautas Padomes jau noteiktās prioritātes[7]. To sistemātiski pārskatīs un atjaunos. Bez tam Komisija iekļaus svarīgākās likumdošanas vienkāršošanas iniciatīvas savās ikgadējās likumdošanas darba programmās, un tā ir paredzējusi nākt klajā ar vairākiem papildu paziņojumiem, precīzāk norādot, kā var virzīt uz priekšu vai integrēt vienkāršošanas darbu lauksaimniecības[8], vides[9], veselības un darbavietu drošības[10], zivsaimniecības[11], nodokļu, muitas, statistikas[12] un darba tiesību[13] jomā. Šie paziņojumi noderēs, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm. Pastāvīgā programma ietver visaptverošu vienkāršošanas iniciatīvu svarīgākajās uzņēmējdarbības konkurētspējas jomās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas un marķēšanas likumdošanā. Tajā iekļauti arī specifiski nozares noteikumi tādās jomās kā automobiļi un celtniecības materiāli, kā arī horizontālie noteikumi, kam ir starpnozaru ietekme, piemēram, valsts iepirkums vai nodokļu uzlikšana. | b. Pieeja, kas pamatojas uz pastāvīgu padziļinātu sektorālo novērtējumu Lai turpinātu acquis novērtēšanu arī ārpus šīs vienkāršošanas programmas, Komisija noteiks vienkāršošanas nepieciešamību, ņemot vērā sektorālo perspektīvu. Šāda pieeja ļaus novērtēt likumdošanas sistēmas kopējo efektivitāti attiecībā uz konkrēto nozari un turpmākas vienkāršošanas iespējas. Tas nozīmē, ka katrai izskatāmajai nozarei pārbaudīs gan vispārējās, gan specifiskās likumdošanas ietekmi. Tā ietvers attiecīgās likumdošanas ieguvumu un administratīvo un citu izmaksu analīzi. Vispirms uzmanība tiks koncentrēta uz trim sektoriem: autotransports, būvniecība un atkritumu saimniecība. Cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tiek mērīta pašreizējās normatīvās vides ietekme, lai plānotu šo rūpniecības nozaru pastāvīgu attīstību un noteiktu iespējami labāko regulatīvo pieeju. Piemēram, tiek paredzēts, ka CARS 21 [14] iniciatīva smago automašīnu sektorā ieteiks ievērojamu Kopienas tiesību aktu samazinājumu, tieši atsaucoties uz starptautiskiem pasākumiem un attīstot elastīgumu atbilstības novērtējumam un transporta līdzekļu testēšanas procedūrām. Atbilstīgi orientējošiem norādījumiem paziņojumā par „Īstenojot Kopienas Lisabonas programmu: politiskais pamats ES ražošanas stiprināšanai – ceļā uz vairāk integrētu pieeju rūpniecības politikai”[15], Komisija pakāpeniski piemēros šo pieeju citiem rūpniecības sektoriem, piemēram, zāļu ražošanai, mašīnbūvei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijai un energoietilpīgiem sektoriem. Vienkāršošana aptvers arī tiesību aktu jomas ar starpnozaru ietekmi. Šīs tiesību aktu izvērtēšanas rezultātus iekļaus nepārtrauktajā programmā. Šo pieeju attiecinās arī uz pakalpojumiem, kuri sastāda vairāk nekā 70% no ES IKP. Pakalpojumi dod ieguldījumu pārējā ekonomikā un rada nozīmīgu tirgu gatavajiem izstrādājumiem, piemēram, telekomunikācijas, dzelzceļš, kosmiskā aviācija un elektroenerģijas ieguves aprīkojums. Tā kā arvien vairāk pakalpojumu iekšējā tirgū sniedz, izmantojot pārrobežu sadarbību, ir ļoti svarīgi, ka ES normatīvā vide uzlabo to konkurētspēju, kas, savukārt, sniedz priekšrocības visai ES ekonomikas konkurētspējai. Vienkāršošana pamatosies uz padziļinātu ietekmes analīzi attiecībā uz visām ieinteresētajām aprindām, tostarp uzņēmējdarbības un rūpniecības pārstāvjiem, ņemot vērā likumdošanas mērķus. Šajā paziņojumā ir noteikti ražojošās rūpniecības prioritārie sektori. | 3. KOMISIJAS PIEEJA VIENKĀRŠOŠANAI Komisija ir paredzējusi izmantot šādas vienkāršošanas metodes: a. Atcelšana Ņemot vērā tehnikas un tehnoloģijas attīstību, Savienības īstenotās politikas evolūciju, izmaiņas Līguma vispārējo noteikumu piemērošanā vai starptautisko noteikumu un standartu attīstību, daudzi tiesību akti, kas ir pieņemti kopš 1957. gada, ir novecojuši. Bieži vien šādi novecojuši tiesību akti formāli jau ir atcelti. Tomēr vēl spēkā ir tiesību akti, kam ir maza praktiska nozīme vai šādas nozīmes vispār nav. Daži šādu tiesību aktu noteikumi joprojām rada saistības gan institūcijām, gan uzņēmumiem, jo īpaši administratīvus pienākumus. Komisija turpinās pielikt pūles, lai nodrošinātu šādu novecojušu tiesību aktu atcelšanu[16]. Tomēr ir ļoti svarīgi, ka Komisijas instrumentu atcelšanai seko dalībvalstu atbilstošo izpildes pasākumu atcelšana, lai panāktu vēlamo praktisko iznākumu. It jānodrošina, lai Kopienas vieglākās normatīvās vides priekšrocības nedzēstu jauni dalībvalstu noteikumi vai jauni tehniskie šķēršļi. Šai sakarā Komisija uzskata, ka tās priekšlikums atcelt iepakojuma direktīvu[17] ir otra likumdevēja politiskās gribas pārbaude pieņemt vienkāršošanas izaicinājumu. Tika apsvērta iespēja ieviest Kopienas tiesību aktu projektos „pasākuma termiņa beigšanās –„saulrieta” – klauzulas”(„ sunset clauses ”), lai novērstu novecošanu un vispār, lai piespiestu likumdevēju regulāri pārbaudīt spēkā esošo noteikumu relevanci, efektivitāti un samērību. Lai arī Komisija neizslēdz šo iespēju, tā uzskata, ka pārbaudes klauzulas ir paredzētas līdzīgam mērķim un vienlaikus ir mazāks risks, ka likumdošanā varētu rasties robi. Lai palīdzētu novērst novecošanu, Komisija ir paredzējusi turpmāk ieviest savās likumdošanas iniciatīvās vai nu atkārtotas izskatīšanas klauzulu vai, ja vien nav apdraudēta juridiskā nepārtrauktība, „saulrieta” klauzulu. | b. Kodifikācija[18] Kodifikācija ļoti veicina Kopienas tiesību aktu apjoma samazināšanos un vienlaikus rada vieglāk lasāmus un drošākus tekstus, tādējādi atvieglojot caurskatāmību un izpildi. Komisija turpinās savu kodifikācijas programmu[19], lai līdz 2007. gadam pabeigtu acquis kodifikāciju. Tiesību aktu tulkošana un sekojošā konsolidācija[20] visās 20 oficiālajās valodās radīs ievērojamu to kodificēto tekstu pieaugumu, kuri ir jāpieņem no 2005. gada beigām. c. Pārstrādāšana[21] Pārstrādāšana ir iedarbīga vienkāršošanas metode, jo ar to attiecīgos tiesību aktus vienlaikus groza un kodificē. Saskaņā ar iestāžu nolīgumu[22] Komisija paredz izmantot šo lietderīgo paņēmienu, ierosinot grozījumus pašreizējos tiesību aktos. Prioritāti piešķirs tiesību aktu apvienošanai, lai maksimāli palielinātu sinerģijas un līdz minimumam samazinātu pārklāšanos un dublēšanos un palielinātu Kopienas noteikumu skaidrību un saskanību. Ņemot vērā šī iedarbīgā, bet sarežģītā instrumenta iedabu, šī metode būtu izmantojama jo īpaši būtisku pārveidojumu gadījumos, ja tā noteikti veicina Kopienas tiesību aktu skaidrību, efektivitāti un vienkāršošanu. Uz atkritumu sektoru attiecas 18 direktīvas un 6 regulas, un ne mazāk par 22 Kopienas tiesību aktiem regulē pārtikas produktu marķēšanu. Šo tekstu pārstrādāšana dos tautsaimniecības uzņēmējiem skaidrāku un racionālāku reglamentējošo sistēmu. d. Regulatīvās pieejas pārveidošana Tāpat, lai izveidotu labāku normatīvo vidi, ir jāpārskata pieeja noteikumiem, kura nav mainījusies gadu desmitiem. Politiskā vienprātība ir būtiska, lai varētu atbalstīt izmaiņas visās politikas jomās. Kopīgs regulējums un būtiskas prasības Kopīgs regulējums noteiktos gadījumos var būt rentablāka un lietderīgāka metode noteiktu politisku mērķu sasniegšanai nekā klasiskie likumdošanas instrumenti. Neatkarīgu iestāžu veikta standartizācija ir atzīts „kopīga regulējuma” līdzeklis. Komisija to aktīvi atbalsta kā likumdošanas alternatīvu vai papildinājumu[23]. Ja agrākā pieredze dažkārt noveda pie atšķirīgiem rezultātiem, iestāžu nolīgums par labāku likumdošanu sniedz stabilu sistēmu alternatīvām regulēšanas metodēm, kas pastiprina to ticamību un galu galā atvieglo to lietošanu. Daudzām rūpniecības un patēriņa precēm CE marķējums apliecina, ka izstrādājums ir sertificēts un to var laist Kopienas tirgū. Atbilstoša Kopienas pieeja tehniskai saskaņošanai ierobežo Kopienas tiesību aktu saturu līdz pamatprasībām, atsaucoties uz saskaņoto Eiropas standartu attiecībā uz visu sīki izstrādātu tehnisko specifikāciju un paredzot vienkāršu un vieglu atbilstības novērtēšanas procedūru. Pēdējos divdesmit gados šī politika ir palīdzējusi ievērojami samazināt publisku institūciju (dalībvalstu un Eiropas institūciju) iesaistīšanos, pirms produkti tiek laisti tirgū, un stiprinājusi paļāvību uz tirgus konjunktūru, kas nodrošinātu, ka tirgū nonāk tikai nekaitīgi produkti. Šo regulatīvo pieeju Komisija pašlaik pārbauda. Tās stiprināšana ļautu attiecināt šo pieeju uz iespējami vairākiem sektoriem un pat ārpus rūpniecības preču tehniskās saskaņošanas, piem., uz pakalpojumu sektoru. Sasniegumus, kas gūti drošības ziņā jutīgās jomās, piemēram, medicīnas ierīces vai mehānismi, nešaubīgi var attiecināt uz citām jomām vai turpmāk attīstīt citās jomās, piemēram, kosmētikas līdzekļi, mašīnu radītā trokšņa emisija, vai veselība un darba drošība Citos sektoros ES tiesību aktos var būt mazāk sīki izstrādātu noteikumu, kas iekļauti pamattekstos, un tādējādi būtu lielāks elastīgums, ja, pamatojoties uz tiesību aktu sistēmu, tiktu atzīta Komisijas kompetence paredzēt izpildes pasākumus, izmantojot ātrākas procedūras. 2004. gada aprīlī Komisija iesniedza pārveidotu priekšlikumu par noteikumu grozīšanu attiecībā uz Komisijas izpildes pilnvarām[24]. Komisija veicinās vienkāršāku likumdošanas metodi un palielinās atbalstu standartizācijai, kura ir pierādījusi savu vērtību saistībā ar brīvu preču apriti. Piemēram, Eiropas standartu izstrāde kokmateriālu tehniskai specifikācijai ļaus atcelt pašreizējo direktīvu. Cits piemērs ir laba laboratorijas prakse, kas ir ļāvusi ieviest kosmētikas līdzekļu direktīvas prasības, neparedzot citas likumdošanas iniciatīvas. No direktīvām uz regulām Kā jau Komisija skaidri norādīja savā paziņojumā par labāku regulējumu izaugsmei un darbavietām, attiecīgās tiesiskās pieejas izvēles pamatā ir rūpīga analīze. Aizstājot direktīvas ar regulām, noteiktos apstākļos var sekmēt vienkāršošanu, jo regulas dod tiesības uz tūlītēju piemērošanu, nodrošina, ka uz visiem dalībniekiem vienlaikus attiecas vieni un tie paši noteikumi, un koncentrēt uzmanību uz ES tiesību normu konkrētu ieviešanu. Šī vienkāršošanas veicināšana tika plaši atzīta konsultācijās, kurās norādīja, ka tas novērsīs novirzes dalībvalstu īstenošanas pasākumos. Saskaņā ar Līguma noteikumiem un ņemot vērā Līguma protokolu par subsidiaritāti un proporcionalitāti, katru gadījumu izskatot atsevišķi, Komisija paredz turpmāku vienkāršošanas potenciāla izmantošanu, aizstājot direktīvas ar regulām. | e. Palielināta informācijas tehnoloģijas izmantošana Ievērojamo informācijas tehnoloģijas potenciālu var izmantot vairāk. Droša integrēta elektroniskā pārvaldība var palīdzēt samazināt administratīvo slogu, paātrinot procedūras, samazinot papīra plūdus, vienveidojot tiesību aktu piemērošanu un samazinot iespējamās kļūdas. Vienkāršošana tiks īpaši aplūkota Komisijas jaunajā Rīcības plānā par elektronisko pārvaldību, ko saskaņā ar i2010 iniciatīvu[25] uzsāks 2006. gadā, koncentrējot uzmanību uz tiešas pieredzes un labas prakses apgūšanu, kam ir konkrētas priekšrocības attiecībā uz efektivitāti un lietotāju apmierinātību. Komisija nodrošinās to, ka ES tiesiskā un darbības struktūra var atbalstīt vienkāršotas procedūras, kurās neizmanto papīru. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās tiesību aktu grozījumus, lai mainītu procedūras, kas ļautu izmantot modernus līdzekļus un tehnoloģiju Jau ir paveikts liels muitas kodeksa modernizācijas sagatavošanas darbs un nodokļu sektorā jau ir iesniegti priekšlikumi. Uzņēmumu pienākumu sniegt statistisku informāciju arī var vienkāršot, vairāk paļaujoties uz IT instrumentiem. Komisija pastiprinās iniciatīvas elektroniskā pārvaldībā, 2006. gadā uzsākot elektroniskās pārvaldības Rīcības plānu. Vajadzības gadījumā Kopienas noteikumus pielāgos, lai maksimāli palielinātu moderno informācijas tehnoloģiju potenciālu. | 4. IESTĀŽU UN DALĪBVALSTU SNIEGTAIS ATBALSTS Komisija tikai tad var īstenot kopīgo mērķi – veicināt labāku normatīvo vidi mūsu uzņēmumiem un pilsoņiem, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju – ja visas iestādes patiešām atbalstīs stratēģiju un uzņemsies pilnu atbildību par savu centienu daļu. Tas nozīmē, ka ir jāattīsta ne tikai kopīga metode, bet arī kopīga mentalitāte: - Komisija izmantos savas iniciatīvas tiesības un izstrādās priekšlikumus vienkāršošanai. Saskaņā ar tiesību aktu izstrādāšanas labāko praksi tas ietvers rūpīgu paveiktā novērtējumu, tostarp padziļinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un pamatīgu vairāku iespēju novērtēšanu, lai skaidri parādītu to pasākumu pievienoto vērtību, kas ierosināti saistībā ar izaugsmi un darbavietām. Lai nodrošinātu, ka prioritārie vienkāršošanas pasākumi visās jomās ir laikus ieviesti, tā paredzēs piemērotus iekšējus pasākumus, lai uzraudzītu procesa attīstību un sniegtu kolēģijai ziņojumu. - Tā kā likumdevēja partnera uzdevums ir pieņemt Komisijas iesniegtos vienkāršošanas priekšlikumus, ir būtiski, ka 2003. gada iestāžu nolīgums par labāku likumdošanu tiktu pilnībā īstenots un ka šai sakarā tiktu izmantoti visi ES likumdošanas vienkāršošanas veicināšanas līdzekļi. Šai sakarā Komisija atgādina par saistībām, ko uzņēmās Eiropas Parlaments un Padome, lai uzlabotu darba metodes attiecībā uz vienkāršošanu[26]. Trīs institūcijas ir atzinušas, ka ir jāizstrādā kopīga pieeja ietekmes novērtēšanai, un Komisija cer, ka līdz gada beigām tiks panākta vienošanās. - Turklāt ES uzņēmumu normatīvo vidi var uzlabot tikai tad, ja ES līmenī pieņemtajām iniciatīvam atbilst līdzīga mēroga dalībvalstu programmas. Pretēji plaši izplatītam uzskatam uzņēmumu normatīvajā vide dominē dalībvalstu likumi. Dalībvalstu reglamentējošās institūcijas papildus Kopienas tiesību aktiem paredz tehniskas prasības, marķējuma pienākumu, atļaujas izsniegšanas procedūras un citas administratīvas prasības. Komisija joprojām strādās pie labāka regulējuma, ņemot vērā atklāto koordinācijas metodi, kas tika noteikta Lisabonas mērķu īstenošanas uzraudzībai. Komisija veicinās vienkāršošanu, rūpīgi pārbaudot dalībvalstu pasākumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. 5. SECINĀJUMI Sākot ar darba programmu, kuras pamatā ir dalībvalstu un ieinteresēto pušu ieguldījums, Komisija savas vienkāršošanas prioritātes veidos ar: - visaptverošu izvēlētu sektoru analīzi attiecībā uz likumdošanas ietekmi, tostarp ievērojot ekonomiskos, vides un sociālos aspektus, - vienkāršošanas metodi, kuras pamatā ir atcelšana, kodifikācija, pārstrādāšana un ieviešanas metožu maiņa, - likumdošanas metodi, kas dod skaidru priekšroku pamatprasībām, nevis tehniskajām specifikācijām, pastiprināti izmantojot kopēju reglamentēšanu, informācijas tehnoloģiju veicināšanu un plašāku izmantošanu, - atkarībā no apstākļiem un katru gadījumu izskatot atsevišķi, direktīvu vietā vairāk izmantojot regulas, kā arī pārskatīšanas klauzulas. Lai nodrošinātu savlaicīgu vienkāršošanas prioritāšu ieviešanu, Komisija racionalizēs savas iekšējā darba metodes, lai nodrošinātu visaptverošu uzraudzību un vienkāršošanas procesa administratīvo un politisko pārraudzību. Bez tam Komisija turpinās regulāri apspriesties ar ieinteresētajām pusēm par to, kā turpmāk būtu jāattīsta vienkāršošanas programma. Ņemot vērā, ka institūcijas kopā atbild par vienkāršošanu, Komisija uzaicina Eiropas Parlamentu, Padomi, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju reaģēt uz šo paziņojumu. 1. PIELIKUMS Konsultācijās gūtie atzinumi Dalībvalstis un nozīmīgākās uzņēmumu apvienības atsūtīja sīku informāciju, kurā parasti bija aprakstītas radušās grūtības un ierosinājumi to pārvarēšanai. Visvairāk pieminētā politikas joma bija vides aizsardzība, tai sekoja lauksaimniecība un pārtikas nekaitīgums, uzņēmējdarbības tiesības, transports un patērētāju politika. Pirmā internetā vēl notiekošo konsultāciju analīze rāda, ka liela daļa no sabiedrības reakcijas drīzāk attiecas uz dalībvalstu likumu birokrātiju nevis uz ES tiesību birokrātiju. Visvairāk problēmu bija noteikumos, kas saistīti ar nodokļu un nodarbinātības jomu, kur īpaša nozīme ir dalībvalstu tiesību aktiem. Vajadzību vienkāršot, kas radās apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, var iedalīt piecās lielās kategorijās: - tiesību aktu skaidrība un lasāmības uzlabošana: daudzas problēmas ir saistītas ar neskaidriem vai nepilnīgiem jēdzieniem, definīcijām vai noteikumiem. Divdomība izraisa juridisko nenoteiktību un pretrunas, transponējot ES direktīvas dalībvalstu tiesību aktos, kas, savukārt, izraisa konkurences kropļošanu un iekšējā tirgus sadrumstalošanu. Šai sakarā dažos materiālos bija uzsvērts, ka direktīvu vietā vairāk pielietojot regulas, samazinātu kļūdainu vai atšķirīgu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos. Daudzos materiālos tika uzsvērts, cik svarīgi ir turpināt konsolidēt un kodificēt Kopienas tiesību aktus, lai uzlabotu to pieejamību un lasāmību; - reglamentējošās struktūras atjaunošana un modernizācija: ieinteresētās puses vērsa uzmanību uz vairākiem tiesību aktiem, kuros ir definīcijas un procedūras, kas vairs neatbilst tehniskajai, ekonomiskajai un sektorālajai situācijai, kā arī procedūras, kas ir nevajadzīgi apgrūtinošas un lēnas. Ieinteresētās puses uzrādīja arī tiesību aktus, kuri, ņemot vērā citu acquis daļu attīstību, izmaiņas Līgumā vai starptautisko noteikumu attīstību, jau bija zaudējuši savu būtību. Visbeidzot tika uzskatīts, ka daži tiesību akti nav sasnieguši savu mērķi un tāpēc tika izteikts priekšlikums mainīt pieeju. - administratīvo izdevumu samazināšana[27]: daudzos materiālos tika minētas sastingušās, nevajadzīgi sarežģītās un vispār birokrātiskās procedūras, kas jo īpaši traucē mazos un vidējos uzņēmumus, jo tiem trūkst cilvēkresursu. Piemēram, bija daudz piezīmju gan no uzņēmumiem, gan valsts pārvaldes iestādēm par ziņojumu sniegšanas biežumu vai statistikas datu sniegšanas pienākumu un tā izpildei vajadzīgo sīkumu daudzumu, kā arī divkāršo darbu tā visa paveikšanai. - acquis saskanības kāpināšana: tika saņemtas daudzas piezīmes par pārklāšanos, nepietiekamu koordināciju vai iespējamām pretrunām daļā ES tiesību aktu. Šai sakarā daži ieinteresēto pušu pārstāvji minēja konkrētus piemērus, kur, viņuprāt, nav nodrošināta vienas politikas jomas instrumentu vai starpnozaru politikas saskanība; - acquis proporcionalitātes uzlabošana: vairāki dalībnieki uzskatīja, ka daži noteikumi salīdzinājumā ar sasniedzamo mērķi ir pārāk preskriptīvi, nesamērīgi un dārgi. Šī varbūt ir vislielākā un vienlaikus arī sarežģītākā problēma, jo tā attiecas uz tiesību aktu satura būtību; šie tiesību akti ir radušies likumdošanas procesā, kurā likumdevējs ir apsvēris vairākus aspektus. Šāda veida novērtēšanu var veikt tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ņemot vērā visas privātā sektora un sabiedrības likumīgās intereses. - 2. PIELIKUMS Pastāvīgā vienkāršošanas programma Šī pastāvīgā vienkāršošanas programma attiecas uz nozaru un horizontālajiem tiesību aktiem, kas identificēti par vienkāršojamiem un to vienkāršošana varētu paaugstināt attiecīgā sektora konkurētspēju. Tā izstrādāta, apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm. Šajā sarakstā iekļautas Komisijas ziņojumā par labāku tiesisko regulējumu un plašās konsultācijās ar dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām pusēm identificētās nozaru prioritātes (atkritumi, autotransports, būvniecība). Nozares, uz kurām tā attiecas, ir lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, tādu izstrādājumu kā kosmētika, farmaceitiskie līdzekļi un spiediena iekārtu ražošana, kā arī pakalpojumi. Bez tam programmā ietilpst reglamentējamas jomas, kam ir starpsektoru ietekme, piemēram, tiesību akti par uzņēmējdarbību, intelektuālo īpašumu, nodokļu politiku un muitu. (*) = Darbība, ko identificējusi Padome savā prioritāšu sarakstā, kas pieņemts 2004. gada 25. novembrī Uzņēmējdarbības sektors | Politikas joma | Instruments | Darbība | 2005. | Visi sektori | Uzņēmējdarbības statistika | Padomes 1996. gada 20. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku* | Pārstrādāt | Brīva darbaspēka aprite | Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā | Pārskatīšana: jauna īstenošanas regula, ar ko aizstās Regulu (EEK) Nr. 574/72 atvieglos procedūras gan ES pilsoņiem, gan dalībvalstu institūcijām | Veselība un drošība | Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, un vēl jāpārskata 19 citas veselības un drošības direktīvas attiecībā uz dalībvalstīm nosakāmajām ziņošanas prasībām | Reglamentējošās pieejas pārskatīšana, saskaņojot ziņošanas periodiskumu un iespējams aizstājot vairākus ziņojumus ar vienu, kurā iekļauj visus attiecīgos aspektus (pašlaik notiek konsultācijas ar sociālajiem partneriem) | Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība | Bioloģiskā lauksaimniecība | Padomes 1991. gada 24. jūnija Regula (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem | Pārstrādāt, definējot organiskās lauksaimniecības pamatprincipus, iespējami samazinot ziņu apjomu, ko nosaka Kopienas līmenī, lai nodrošinātu tirgus pienācīgu darbību un izveidotu pastāvīgu importa sistēmu | Augu aizsardzība | Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību | Pārstrādāt, vienkāršojot pagaidu atļauju noteikumus ar tādām sēklām, kas neatbilst prasībām par minimālo dīdzību Ātrāka reaģēšana uz pagaidu sēklu deficītu: precīzi noteikumi, kas dalībvalstīm jāievēro, aizstājot saskaņā ar komitoloģijas procedūru ad hoc pieņemtos īpašos izņēmumus. | Kvalitātes politika | Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību | Pārskatīšana, lai paaugstinātu reģistrācijas procesa efektivitāti, vienkāršojot procedūras, uzlabojot saskaņotību un precizējot visu iesaistīto lomas | Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem | Pārstrādāt, lai vienkāršotu procedūras un pilnveidotu reģistrācijas procesu | Aizsardzība pret radiāciju | Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1661/1999, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā | Pārstrādāt, jo īpaši no šīs regulas izņemot tās 3. pielikumu (muitas iestāžu saraksts, kurās brīvam apgrozījumam Kopienā var deklarēt 1. pielikumā minētos produktus) | Cukurs | Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopīgo organizāciju | Cukura tirgus kopīgās organizācijas pārskatīšana, ievērojot starptautiskās saistības un lai paaugstinātu konkurētspēju, nozares pārstrukturēšanai izveidotu pagaidu fondu un atbalstu cukurbiešu audzētājiem ietvertu vienotā maksājuma sistēmā | Ražošana | Farmaceitiskā rūpniecība | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka Kopienas procedūras atļauju piešķiršanai un uzraudzībai attiecībā uz cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm un izveido Eiropas Zāļu aģentūru | Jauna regula MVU atbalstam centralizētajā procedūrā, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem EMEA paredz vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, un nosaka apstākļus, kādos MVU samazināmi vai atliekami maksājumi. | Finanšu pakalpojumi | Pārrobežu kreditēšana | Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Direktīva 97/5/EK par pārrobežu pārskaitījumiem | Pārstrādāt (ar jauno priekšlikumu direktīvai atcels pašlaik spēkā esošo direktīvu un trīs ieteikumus) | Transporta pakalpojumi | Aviācijas transports | Padomes 1989. gada 24. jūlija Regula (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām Padomes 1993. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 3089/93, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām Padomes 1999. gada 8. februāra Regula (EK) Nr. 323/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām | Atcelt 3 regulas, jo vairs nepastāv konkurences pārkāpumu risks, izmantojot sākotnēji dominējošo stāvokli. Šo tiesību aktu atcelšana pašreizējos apstākļos, kad pieaugusi konkurence, paaugstinās tirgus darbības efektivitāti. | Jūras transports | Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) | Pārstrādāt pamatdirektīvu un piecas direktīvas, ar kurām izdarīti grozījumi, ņemot vērā jauno IT informācijas sistēmu, un attiecīgi mainot ziņošanas saistības | Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā | Pārstrādāt pamatdirektīvu un 3 direktīvas, ar kurām izdarīti grozījumi, lai radītu lielāku skaidrību un padarītu efektīvāku īstenošanu. | 2006. | Visi sektori | Tiesību akti par uzņēmējdarbību | Pirmā Padomes 1968. gada 9. marta Direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses Padomes 1978. gada 9. oktobra Direktīva 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos Padomes 1982. gada 17. decembra Direktīva 82/891/EEK kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/.../EK par uzņēmumu ar ierobežotu atbildību pārrobežu apvienošanos [Desmitā direktīva, kuras formāla pieņemšana gaidāma] Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitā direktīva 89/666/ par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti Padomes 1989. gada 21. decembra divpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību Direktīva 89/667/EEK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīva 2003/58/EK, ar ko [groza] Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām | Kodifikācija vai pārstrādāšana (atkarībā no pašlaik notiekošās pārskatīšanas rezultātiem, kurā ietilpst arī konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm) | Autortiesības | Padomes 1991. gada 14. maija Direktīva 91/250/EEK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīva 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par to dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīva 93/98/EEK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņu saskaņošanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā | Pārstrādāt, lai uzlabotu juridiskā pamata saskaņotību un darbību, to pielāgotu jaunajām digitalizācijas radītajām problēmām | Muitas kodekss | Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, kas izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/ par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos Padomes 2001. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus, un Regulas (EEK) Nr. 3351/83 atcelšanu | Muitas kodeksa pārstrādāšana un modernizācija ar jaunu Regulu. Electronic Customs Initiative kontekstā modernizētais Muitas kodekss dos tiesisku pamatu datu apmaiņai elektroniskā veidā starp visiem muitas operācijās iesaistītajiem interesentiem (tirgotājiem, dalībvalstu muitas administrācijām un robežaģentūrām, piemēram, policijas vai veterinārās uzraudzības iestādes) Ar straumētām un vienkāršotām muitas procedūrām un noteikumiem automātiskām un savstarpēji savienotām muitas sistēmām un visu preču pārvietošanā pār Kopienas robežu iesaistīto institūciju un aģentūru ciešu sadarbību tiks atvieglota starptautiskā tirdzniecība. | Muitas noteikumi | Izcelsmes noteikumi (pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksu) | Pārstrādāt, izcelsmes noteikumus vienkāršojot | Vide (atkritumi) | Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK, ar ko groza Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem | * | Pārskatīšana kā daļa tematiskajā stratēģijā par atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi | Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīva 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu | * | Atcelšana kā daļa tematiskajā stratēģijā par atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi | Veselība un drošība | Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīva 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) Padomes 1995. gada 5. decembra Direktīva 95/63/EEK, ar ko groza Direktīvu 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/45/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/655/EEK par minimālajām prasībām darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai darba aprīkojuma izmantošanas laikā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē | Kodifikācija | Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīva 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (otrā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 8. pantu) Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīva 91/382/EEK, ar ko groza Direktīvu 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (otrā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 8. pantu) Padomes 1998. gada 7.aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. marta Direktīva 2003/18/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā | Kodifikācija | Industriālais īpašums | Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un tās vēlākie grozījumi: Regula 3288/94, Regula 1653/2003, Regula 807/2003, Regula 1992/2003 un Regula 422/2004 | Kodifikācija. | Maksātnespēja | Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā | Kodifikācija | Valsts pasūtījums | Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/304/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību saistībā ar valsts pasūtījumu līgumiem un attiecībā uz valsts pasūtījumu līgumu piešķiršanu līgumslēdzējiem, kas veic darbību ar aģentūru vai filiāļu starpniecību | Atcelšana (ņemot vērā pašlaik notiekošās pārskatīšanas rezultātus) | Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīva 2001/78/EK, ar ko groza IV pielikumu Padomes Direktīvā 93/36/EEK, IV, V un VI pielikumu Padomes Direktīvā 93/37/EEK, III un IV pielikumu Padomes Direktīvā 92/50/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/52/EK, un XII līdz XV, XVII un XVIII pielikumu Padomes Direktīvā 93/38/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/4/EK (Direktīva par standarta veidlapu izmantošanu, lai publicētu paziņojumus par valsts līgumiem) | Pārstrādāt un aizstāt ar regulu | Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regula (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) | CPV precizēšana un modernizācija, to pārveidojot par rīku pilnīgi elektroniskām valsts pasūtījuma procedūrām | Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē | Pašlaik notiek pārskatīšana ar iespējamu vienkāršošanu | Reglamentētās profesijas | Padomes 1974. gada 4. jūnija Direktīva74/556/EEK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus pagaidu pasākumiem attiecībā uz darbībām ar toksiskiem produktiem, to tirdzniecību un izplatīšanu, kā arī attiecībā uz darbībām saistībā ar šādu produktu profesionālu izmantošanu, tostarp starpniecību Padomes 1974. gada 4. jūnija Direktīva 74/557/EEK par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā | Atcelšana (ņemot vērā pašlaik notiekošās pārskatīšanas rezultātus) | Valsts atbalsts | Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam Komisijas 2004. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 363/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 68/2001 ar ko groza Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001, ar ko paredz EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu par valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas 2004. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai Komisijas 2002. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai Labojums Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulai (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (OV L 337 13.12.2002.) | Komisijas regula par Līguma 87.un 88. panta piemērošanu reģionālajam atbalstam, MVU, pētniecībai un attīstībai, vides atbalstam, nodarbinātībai un mācībām. Esošo četru instrumentu (ar grozījumiem) pārstrādāšana un konsolidācija vienā vispārīgā atbrīvojumu instrumentā, un divu jaunu aspektu iekļaušana (reģionālais atbalsts un vides atbalsts) tādējādi izvairoties no nepieciešamības izveidot vēl divus jaunus instrumentus. Šo atbrīvojumu izstrādā Komisijas regulas veidā un tas ir procedūras pasākums, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu atbrīvotu no iepriekšējas ziņošanas pienākuma dažu veidu atbalstus, kas atbilst 87. panta 3. punkta noteikumiem. | Nodokļu politika | Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai | Pārstrādāt, vienkāršojot un modernizējot esošo Kopienas tiesisko pamatu netiešo nodokļu jomā, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai un paredzot pakāpeniski atcelt kapitāla nodokli. | Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze | Pārskatīšana: 1) attiecībā uz PVN noteikumiem par finanšu pakalpojumiem, ieskaitot apdrošināšanu; esošo ES finanšu pakalpojumu nozares (bankas, finanšu grupas) efektīvu darbību traucējošo novecojušo noteikumu modernizācija. 2) attiecībā uz valsts iestādēm noteikto PVN un atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs; pārskatīšana vērsta uz to, lai nodrošinātu saskaņotāku un neitrālāku PVN sistēmu un ES vienādā stāvoklī būtu gan valsts, gan privātās institūcijas. | Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību | Pārstrādāt, prasības vienkāršojot un modernizējot, un paredzot procedūru datorizāciju | Tirdzniecības statistika | Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu | Vienkāršošana, samazinot apakšnodaļu skaitu un pārvērtējot sīkākas statistiskās informācijas nepieciešamību, lai uzņēmējiem atvieglotu statistisko pārskatu sastādīšanu | Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība | Kopīgas tirgus organizācijas | Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju Padomes 2001. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopīgo organizāciju Padomes 2000. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopējo organizāciju Padomes 1993. gada 13. februāra Regula (EK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopējo organizāciju Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju Padomes 1971. gada 26. oktobra Regula (EEK) Nr. 2358/71 par sēklu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1971. gada 26. jūlija Regula (EEK) Nr. 1696/71 par apiņu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1968. gada 28. jūnija Regula (EEK) Nr. 827/68 par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā (“Solde Regula”) Padomes 1968. gada 27. februāra Regula (EEK) Nr. 234/68 par veģetējošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo zaļumu tirgus kopīgās organizācijas izveidi Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 865/2004 par olīveļļas tirgus kopēju organizāciju un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 827/68 | Sākt pakāpenisku procesu, kurā pārstrādās esošo 21 tirgus kopīgās organizācijas direktīvu un kodificēs vienā horizontālā tirgus kopīgas organizācijas instrumentā. | Olu tirdzniecības standarti | Padomes 1990. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1907/90 par dažiem olu tirdzniecības standartiem | Pārstrādāt, lai veicinātu olu tirdzniecības standartu izmantošanu patērētāju, ražotāju, tirgotāju un valsts pārvaldes iestāžu interesēs | Enerģijas kultūras | Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 | Pārskatīt atbalsta shēmas noteikumus (90. pants) | Pārtikas produkti | Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīva 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīva 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīva Nr. 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji | Pārstrādāt un kodificēt vienā tiesību aktā pašreizējos pārtikas piedevu tiesību aktus un atjaunināt novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras (EFSA, komitoloģijas). Direktīvu aizstāšana ar vienu regulu. Efektīvākas novērtēšanas un apstiprināšanas procedūras paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu, un dos iespējas ražotājiem un patērētājiem īsākā laikā gūt labumu no jauno piedevu izmantošanas. Pārtikas piedevu apstiprināšana pašlaik paredzēta 3 direktīvās (krāsvielas, saldinātāji un citas piedevas), no kurām dažas jau ir vairākkārt grozītas. Apvienojot Pamatdirektīvā pašlaik noteiktos apstiprinājumus un noteikumus vienā regulā, tiesību aktu pārtikas piedevu tiesību akti joprojām būs lakoniski, un visām ieinteresētajām personām tie būs vieglāk saprotami. Izstrādāta novērtēšanas un apstiprināšanas procedūra, kas attiecas arī uz pārtikas aromatizētājvielām. | Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīva 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2232/96, ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai | Pārstrādāt, lai pašreizējos tiesību aktus par aromatizētājiem pielāgotu tehnoloģiju un zinātnes attīstībai un precīzi nosakot novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras (EFSA, komitoloģija). Jauns tiesiskais pamats Eiropas rūpniecībai dos iespējas efektīvāk izstrādāt jaunus aromatizētājus un jaunus to lietojumus. Tas precizēs, kad aromatizētājs jānovērtē, un kādos gadījumos tas nav nepieciešams, un ar kādiem nosacījumiem aromatizētāju var saukt par dabīgu. Atļauju piešķiršanas procedūras precizēšana. Aizstāšana ar regulu. | Augļi un dārzeņi (svaigi un pārstrādāti) | Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem | Pārskatīt, lai paaugstinātu augļu un dārzeņu pārstrādes nozares konkurētspēju, uzlabot tirgus vadības instrumentus, samazināt tirdzniecības traucējumus, atcelt novecojušus tiesību aktus. | Augu aizsardzības līdzekļi | Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū | * | Direktīvu pārstrādāt un to aizstāt ar regulu. Pārskatīšanas mērķi ir pilnīgāk saskaņot pilnveidot augu aizsardzības līdzekļu atļaujas piešķiršanas procedūras, definēt ar aktīvo vielu novērtēšanu saistītos EFSA uzdevumus un pārskatīt datu aizsardzības noteikumus, līdzsvarotu pētniecības un ražošanas uzņēmumu intereses. Efektīvākas novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras ļaus izvairīties no divkārša darba, paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu un nodrošinās visā Kopienā saskaņotāku augu aizsardzības līdzekļu pieejamību. Jaunajā regulā būs jāparedz arī, ka atļauju anulēšana un papildperiodu termiņa beigšanās neattiecas uz augu aizsardzības līdzekļa parasto izmantošanas termiņu. Direktīva pašlaik jau grozīta vairāk nekā 50 reizes. Nodomāts visus grozījumus apvienot nedaudzās īstenošanas direktīvās vai pielikumos. | Kartupeļu ciete | Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu | Jauna regula esošā kartupeļu cietes režīma reglamentēšanas maiņai; piemērojama no 2007.–2008. tirgdarbības gada. | Valsts atbalsta noteikumi | Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecībā (OV C 28, 1.2.2000.) Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu sarakstā EK Līguma I pielikumā iekļauto un dažu tā I pielikumā neiekļautu produktu popularizēšanai (OV C 252 12.9.2001.) Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu saistībā ar TSE testiem, kritušiem dzīvniekiem un kautuvju atkritumiem (OV C 324 24.12.2002.). Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē Komisijas ziņojums par valsts atbalstu: subsidēti īstermiņa kredīti lauksaimniecībā (crédits de gestion) (OV J C 44, 16.2.1996.) Komisijas ziņojums, ar ko groza Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu pētījumiem un attīstībai (tikai lauksaimniecības daļa) (OV C 48, 13.2.1998.) | Pārstrādāt – septiņu par valsts atbalstu spēkā esošo dokumentu skaitu samazinot līdz trijiem dokumentiem: atbrīvojumu regula, viens pamatnostādņu kopums un de minimis regula | Vīns | Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju | Pārstrādāt, lai paaugstinātu nozares konkurētspēju un ilgstpējīgu attīstību, labāk uzraudzītu un vadītu vīna tirgu un uzlabotu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības gan pēc daudzuma, gan kvalitātes. | Aizsardzība pret radiāciju | Padomes 1987. gada 22. decembra Regula (Euratom) Nr. 3954/87 par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kurā izdarīti grozījumi ar: - Padomes 1989. gada Regulu 2218/89, ar ko groza Padomes Regulu 3954/87/EURATOM; - Komisijas 1990. gada 29. marta Regulu Nr. 770/90 par barības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas; - Komisijas 1990. gada 29. marta Regulu Nr. 944/89 par barības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas | Kodifikācija | Padomes 1990. gada 22. marta Regula (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Padomes 2000. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 616/2000 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu ievešanu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā | Kodifikācija. | Ražošana | Farmaceitiskā rūpniecība | Padomes 1990. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos | Pārstrādāt, lai: samazinātu vielu sarakstu skaitu, – paaugstinātu apstiprināšanas procedūras caurskatāmību, – nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem tirdzniecības standartiem Tās dos stimulus nodrošināt produktīvajiem dzīvniekiem paredzēto veterinārmedicīnas preparātu pieejamību un nodrošinās saskaņotību ar līdztekus notiekošo to tiesību aktu pārskatīšanas procesu, kas attiecas uz atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos | Kokmateriāli | Padomes 1968. gada 23. janvāra Direktīva 68/89/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz neapstrādāto kokmateriālu klasifikāciju | Atcelšana | Finanšu pakalpojumi | Apdrošināšana | Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību Padomes 1979. gada 5. maija Pirmā direktīva 73/239/EEK par administratīvo un normatīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā Padomes 1976. gada 29. jūnija Direktīva 76/580/EEK, ar ko groza Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana Padomes 1984. gada 10. decembra Direktīva 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu (73/239/EEK) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīva 87/343/EEK, ar ko attiecībā uz kredītapdrošināšanu un galvojuma apdrošināšanu groza Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīva 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrā direktīva 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK Padomes 1990. gada 8. novembra Direktīva 90/618/EEK ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. marta Direktīva 2002/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/267/EEK par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem noteikto maksātspējas rezerves prasību Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīva 73/240/EEK, ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana Padomes 1978. gada 30. maija Direktīva 78/473/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā | Saistībā ar Solvency II projektu pārstrādāt vienā instrumentā attiecīgās direktīvas par apdrošināšanu . | Motorizēto transporta līdzekļu apdrošināšana | Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību kuras grozījumi izdarīti ar: Padomes 1972. gada 19. decembra Direktīvu 72/430/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 72/166/EEK (1972. gada 24. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu Padomes 1990. gada 14. maija Trešā direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā transporta līdzekļu apdrošināšanas direktīva) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/14/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK, 90/232/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. | Pārstrādāšana vienā direktīvā (aizstājot sešas direktīvas) | Vērtspapīri | Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās | Direktīvai veiks ex-post novērtēšanu. Novērtēšanas pārskatu Komisija pieņems 2005. gada beigās vai 2006. gada sākumā | A. Kopienas tiesību aktu pamatdokumenti, kas īpaši attiecas uz UCITS/investīciju fondiem, un ir kodificējami: Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) Padomes 1988. gada 22. marta Direktīva 88/220/EEK ar ko attiecībā uz dažu PVKIU ieguldījumu politiku groza Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīva 2001/107/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus attiecībā uz pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīva 2001/108/EK, ar ko attiecībā uz PVKIU ieguldījumiem groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) B. Izmaiņas, kas rada citi saistīti produktu/pakalpojumu tiesību akti, kuri arī tiks iekļauti kodificētajā versijā: Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīva 95/26/EK ar ko groza Direktīvu 77/780/EEK un Direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 79/267/EEK un Direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un Direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību Eiropas Parlamenta un Padomes (2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīva 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEC, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK, 93/6/EEK, un Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai finanšu pakalpojumu komitejām izveidotu jaunu organizatorisko struktūru | Kodificēšana vienā UCITS acquis direktīvā, tajā ietverot: 4 Kopienas tiesību aktu pamatdokumentus, kas īpaši attiecas uz UCITS/investīciju fondiem, un 3 citi saistīti produktu/pakalpojumu tiesību akti, kuri arī tiks iekļauti kodificētajā versijā | Transporta pakalpojumi | Aviācijas transports | Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem | Pārstrādāt, uzlabojot saprotamību, novēršot un nomainot pārprotamus un novecojušus noteikumus | Jūras transports | Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni | Kodifikācija | Dzelzceļa transports | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (Dzelzceļu drošības direktīvas) grozījumiem | Šo tiesību aktu grozījumi, lai vienkāršotu dzelzceļa uzņēmumu un dzelzceļa satiksmes nozares uzņēmumu sertifikācijas procesu. Tas tiks panākts, paplašinot Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA) kompetenci. | Autotransports | Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm | Tiesību pamatakta un četru Komisijas direktīvu, ar kurām to pielāgo tehnikas attīstībai, kodifikācija un, iespējams, vienkāršošana (kamēr līdz 2006. gada beigām tiks pabeigts pašlaik veicamais pētījums) | Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē | Pārstrādāt, paredzot procedūru vienkāršošanu. | Komisijas 2004. gada 6. aprīļa Rekomendācija par tiesību aktu izpildi satiksmes drošības jomā uz autoceļiem (2004/345/EK) | Ziņošanas prasību vienkāršošana (instruments: dalībvalstu pārstāvju darba grupa); papildus nepieņemot jaunus tiesību aktus; darbs pašlaik notiek. | Bīstamo kravu pārvadājumi | Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/49/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamo preču pārvadājumiem pa dzelzceļu | Pārstrādāt: jauna direktīva vai regula, un vienlaikus pārtrauc tulkot un publicēt pielikumus visās Kopienas valodās (± 900 lappuses vienam transporta veidam). | Bīstamo kravu pārvadājumi | Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/35/EK par drošības konsultantu iecelšanu bīstamo kravu autopārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu jomā un par šo konsultantu profesionālo kvalifikāciju Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. aprīļa Direktīva 2000/18/EK par minimālajām eksaminācijas prasībām drošības konsultantiem bīstamo kravu pārvadājumos pa autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem | Atcelt: šajās direktīvās paredzētie noteikumi jau ir iekļauti starptautiskajos nolīgumos | Enerģētika | Jauni un atjaunojami enerģijas avoti | Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm | Pārstrādāt, paplašinot jomu, uz ko direktīva attiecas | Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 2422/2001 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu | Pārstrādāt (ņemot vērā Energy Star starptautiskā nolīguma pagarināšanu – paketē ietilpst priekšlikums par jaunu Padomes lēmumu), vienkāršojot procedūras un samazinot dalībvalstīm noteiktās prasības | Kodolenerģija | EAEC Padome: Euratom Apgādes aģentūras statūti (Oficiālais Vēstnesis 027, 6.12.1958.) Euratom Apgādes aģentūra: Eiropas Atomenerģijas kopienas Sagādes aģentūras noteikumi, ar ko nosaka, kā pieprasījums jāsamēro ar rūdas, izejmateriālu un speciālo skaldmateriālu piedāvājumu (Oficiālais Vēstnesis 032, 11.5.1960.) | Pārstrādāt: jāvienkāršo piegāžu līgumu apstiprināšanas procedūras. | Naftas un naftas produktu rezerves | Padomes 1968. gada 20. decembra Direktīva 68/414/EEK ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 68/416/EEK: Padomes 1968. gada 20. decembra Lēmums 68/416/EEK par atsevišķu nolīgumu slēgšanu un īstenošanu starp valdībām attiecībā uz dalībvalstu pienākumu uzturēt minimālos jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumus Padomes 1972. gada 19. decembra Direktīva 72/425/EEK ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīva 73/238/EEK par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu sekas, ko rada jēlnaftas un naftas produktu apgādes grūtības 77/706/EEK: Padomes 1977. gada 7. novembra Lēmums 77/706/EEK par Kopienas mērķi samazināt patēriņu no primārās enerģijas avotiem jēlnaftas un naftas produktu piegādes grūtību gadījumā 79/639/EEK: Komisijas 1979. gada 15. jūnija Lēmums 79/639/EEK ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 77/706/EEK īstenošanai Padomes 1972. gada 14. decembra Direktīva 98/93/EEK ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves | Pārstrādāt/atcelt | Zvejniecības nozare | Zvejas resursu saglabāšanas politika | Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai | Pārstrādāt lai uzlabotu tehnisko pasākumu skaidrību un saprotamību, lai nodrošinātu to konsekventu piemērošanu un modernizētu reglamentējošo satvaru | Nozvejas kontrole un uzraudzība | Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai | Pārstrādāt vienā dokumentā visus aspektus, kas saistīti ar zivsaimniecības kontroli un uzraudzību (lomu deklarēšana, pieļaujamās robežas, kravas izcelšanas deklarācija, flotes atrašanās vieta, u.c.) un IT lietojumu izmantošanas paplašināšanu, lai samazinātu ziņošanas pienākumus | Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3317/94, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par zveju trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu | Pārstrādāt, lai precizētu un pilnveidotu zvejas atļauju pārvaldību un IT lietojumu ieviešanu („Zvejas atļaujas”). | Zivsaimniecības finanšu instruments | Pārstrādāt vienā dokumentā | 2007. | Visi sektori | Uzskaite | Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem Padomes 1984. gada 10. aprīļa Astotā direktīva 84/253/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai Padomes 1990. gada 8. novembra Direktīva 90/604/EEK, ar ko Direktīvu 78/660/EEK par gada pārskatiem un Direktīvu 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem groza saistībā ar atbrīvojumiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un saistībā ar pārskatu publicēšanu ECU Padomes 1990. gada 8. novembra Direktīva 90/605/EEK, ar ko attiecībā uz darbības jomu groza Direktīvu 78/660/EEK par gada pārskatiem un Direktīvu 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem Padomes 1994. gada 21. marta Direktīva 94/8/EK, ar ko Direktīvu 78/660/EEK groza attiecībā uz ekijos izteikto summu pārskatīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem Padomes 2003. gada 13. maija Direktīva 2003/38/EK, ar kuru attiecībā uz eiro izteiktajām summām groza Direktīvu 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīva 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK | * | Grāmatvedības uzskaites acquis pārstrādāšana un kodifikācija, lai: paaugstinātu kritēriju robežas, pēc kurām nosaka MVU statusu (tādējādi atbrīvojot vairāk uzņēmumu no pienākuma sniegt pārskatus) (*); vienkāršotu un precizētu grāmatvedības uzskaites noteikumus un septīto direktīvu par MVU; konsolidētu visas ES spēkā esošās Komisijas regulas par IAS/IFRS/SIC/IFRIC (tāpēc var būt jāatceļ sešas regulas); pārskatītajā astotajā direktīvā iekļautu audita starptautiskos standartus | Tiesību akti par uzņēmējdarbību | Pirmā Padomes 1968. gada 9. marta Direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses Padomes 1978. gada 9. oktobra Direktīva 78/855/EEK kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos Padomes 1982. gada 17. decembra Direktīva 82/891/EEK kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/.../EK par uzņēmumu ar ierobežotu atbildību pārrobežu apvienošanos [Desmitā direktīva, kuras formāla pieņemšana gaidāma] Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitā direktīva 89/666/ par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti Padomes 1989. gada 21. decembra divpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību Direktīva 89/667/EEK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīva 2003/58/EK, ar ko [groza] Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām | Visa ar uzņēmējdarbību saistītā acquis pārstrādāšana. | Patērētāju aizsardzības acquis | Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām Padomes 1990. gada 13.jūnija Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīva 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem – Padomes un Parlamenta paziņojums attiecībā uz 6. panta 1. punktu. – Komisijas paziņojums attiecībā uz 3. panta 1. punkta pirmo ievilkumu. Komisijas 1997. gada 28. jūlija Direktīva 97/47/EK ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 77/101/EEK, 79/373/EEK un 91/357/EEK Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību | Acquis racionalizācija un vienkāršošana, lai novērstu iespējamās nekonsekvences, pārklāšanos, iekšējā tirgus darbības šķēršļus un konkurences traucējumus. Ja diagnostikas posmā Komisija iegūs liecības, ka acquis jāpārskata vai jāpapildina, Komisijai teorētiski ir 2 iespējas: a) vertikālā pieeja, kurā ietilpst visu esošo direktīvu pārskatīšana atsevišķi (piemēram, direktīva par tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu), vai regulas par konkrētām nozarēm (piemēram, direktīvu par tūrismu, ieskaitot noteikumus par kompleksiem ceļojumiem un tiesībām uz laiku izmantot nekustamo īpašumu); b) vairāk horizontāla pieeja, pieņemot vienu vai vairākus pamatdokumentus, ar kuriem reglamentē visam acquis kopīgos jautājumus. Šajos pamatdokumentos būtu jānosaka vienotas definīcijas un jāreglamentē patērētāju galvenās līgumtiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Saskaņā ar labāka regulējuma principiem šis instruments ievērojami racionalizētu reglamentējošo tiesisko pamatu, jo visi attiecīgo spēkā esošo direktīvu noteikumi tiktu sistematizēti vienā jaunā direktīvā. Šī darbība attiecas uz 8 direktīvām un 6 grozījumu direktīvām. | Vides audits | Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) | Pieejas pārstrādāšana / mainīšana, lai veicinātu MVU iesaistīšanos | Vide Emisijas no ražošanas iekārtām | Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli Padomes 1988. gada 24. novembra Direktīva 88/609/EEK par dažu piesārņotāju emisiju ierobežošanu no lielām sadedzināšanas iekārtām Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās | Pārskatīt direktīvu par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, kā arī citus ar to saistītos tiesību aktus par emisijām no ražošanas iekārtām, lai uzlabotu to skaidrību, saskaņotību un straumēšanu, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu | Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu | * | Vide Ozona slānis | Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni | Pārstrādāt, lai pilnveidotu un vajadzības gadījumā precizētu esošo tiesisko regulējamu | Darba tiesības | Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā | Kodifikācija vienā direktīvā | Statistika – Intrastat | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu | * | Vienkāršošana, lai uzņēmējiem, iespējams MVU, atvieglotu statistikas pārskatu sastādīšanu, ņemot vērā pašlaik īstenojamo izmēģinājuma projektu par administratīvajām izmaksām un tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumu, lai analizētu datu vākšanas vienplūsmas sistēmas darbotiesspēju. | Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība | Savstarpēja atbilstība | Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 | Obligāto pārvaldības prasību (8. pants) pārskatīšana kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem | Dzīvnieku barība /Dzīvnieku ēdināšana | Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/25/EK par barības sastāvdaļu apgrozību, ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK, un atceļ Direktīvu 77/101/EEK Padomes 1982. gada 30. jūnija Direktīva 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīva 93/74/EEK par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem | Četru direktīvu pārstrādāšana un modernizācija, tās aizstājot ar regulu, lai mainītu pašlaik spēkā esošās lopbarības marķēšanas prasības, paplašinātu barības materiālu nenoslēgto sarakstu un atļauju piešķiršanas procedūras saskaņotu ar vispārīgajos pārtikas aprites tiesību aktos paredzētajiem principiem un noteikumiem. Sagatavojamā priekšlikuma galvenie mērķi ir garantēt pārtikas un lopbarības nekaitīgumu, veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību un aizsargāt lopbarības lietotāju ekonomiskās intereses. Pēc pārstrādāšanas: tiks novērstas pašlaik esošās dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumu atšķirības, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību; palielināsies skaidrība un lietderība: uzņēmēji izvirza pretenzijas, par to, ka juridiskās prasības ir dažādos juridiskajos dokumentos, kuros līdzīgiem produktiem noteiktās prasības ir atšķirīgas; paaugstinās pārtikas un lopbarības nekaitīgumu: saskaņota pieeja atļauju piešķiršanai dažām barības sastāvdaļām un tādiem marķēšanas noteikumiem, kas var apdraudēt pārtikas nekaitīgumu. Papildus šīm četrām direktīvām darbība attiecas arī uz apmēram 30 grozījumu direktīvām. | Pārtikas produkti | Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, un 4 ar to saistītas direktīvas | * | Pilnīgi pārstrādāt tiesību aktus par marķēšanu, papildinot, modernizējot un apvienojot dažādos dokumentus vienā regulā. Tādējādi tiesību aktiem, kas attiecas uz marķēšanu, kļūs vienkāršāka un skaidrāka struktūra un darbības joma, gan horizontāli, gan vertikāli, vienā dokumentā apkopojot visus kopīgos aspektus. Tādējādi būs iespējams labāk paredzēt noteikumus, pēc kuriem veicama marķēšana, lai: patērētājiem būtu iespējams veikt informētas, drošas, veselīgas un ilgtspējīgas izvēles. Dotu ieguldījumu tādas uz konkurenci vērstas tirgus vides attīstībā, kurā uzņēmēji var efektīvi izmantot marķējumu, lai pārdotu savus produktus. Veicot pārskatīšanu, var būt nepieciešams pievērsties arī jautājumam par citām prasībām par marķējumu, kas saistītas ar veselības aizsardzību (uzturvērtības marķējums, alkoholisko dzērienu marķēšana), ētika (dzīvnieku labturība, „godīga tirdzniecība”, izcelsmes marķējums, u.c.) | Komisijas 1997. gada 19. februāra Regula (EK) Nr. 298/97, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas un importa papildu nodokli putnu gaļas un olu nozarēm un olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 | Regulu pārstrādāšana un modernizēšana, centralizētas atļauju piešķiršanas procedūras ieviešana | Augļi un dārzeņi – reģionālā īstenošana | Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 | Pārskatīt 60. panta noteikumus, pievienojot attiecīgus priekšlikumus | Ražošana | Būvniecība | Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem | * | Vienkāršošana, precizēšana, kā arī administratīvo izmaksu un administratīvā sloga samazināšana, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, elastīgāk formulējot un izmantojot tehniskās specifikācijas, vienkāršākus sertifikācijas noteikumus un novēršot īstenošanas šķēršļus, kas līdz šim kavējuši būvizstrādājumu pilna iekšējā tirgus izveidi. | Kosmētikas līdzekļi | Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/768/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, un dokumenti, ar kuriem tā grozīta (7 direktīvas, ar kuriem izdarīti turpmākie grozījumi, un 2 direktīvas, ar kurām pagarina termiņu, pēc kura aizliegts veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, kā arī 37 pielāgojumu direktīvas tehnikas attīstībai) | Vienkāršošana / kodifikācija | Medicīnas ierīces | Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm | Pārstrādāt regulā. Pielāgošana tirgus atļauju procedūrām | Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm | * | Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Direktīva 2000/70/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīniskām ierīcēm, kurās izmanto stabilus cilvēka asins vai cilvēka asins plazmas atvasinājumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 7. decembra Direktīva 2001/104/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/42/EEK, kas attiecas uz medicīnas ierīcēm | Pārstrādāt regulā, lai uzlabotu saskanību un radītu iespējas izmantot IT informācijas pārraidei. | Mehāniskie transportlīdzekļi | Apmēram 28 īpašās direktīvas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu | Pēc tam, kad tiks galīgi pieņemta pārstrādātā Direktīva 70/156//EEK, Komisija, iespējams 2007. gadā, no 56 direktīvām varēs atcelt apmēram 28 direktīvas (par obligāti ievērojamiem nosakot ANO EEK noteikumus). Vienkāršošana ļaus nozarei drīzāk pielāgoties tehnikas attīstībai starptautiskā līmenī. | Vairāk nekā 10 direktīvas, ar kurām mehāniskajiem transportlīdzekļiem nosaka ģeometriskās prasības (piemēram, Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem) | Virtuālās un paštestēšanas ieviešana, lai samazinātu ar pašreizējām procedūrām saistītās izmaksas un administratīvo slogu. Virtuālā testēšana un paštestēšana paātrinās produktu izstrādāšanu un samazinās izmaksas gan nozarei, gan patērētājiem | Produktu tehniskā harmonizācija | 25 direktīvas, ar kurām nosaka pamatprasības dažu kategoriju produktu brīvai apritei iekšējā tirgū (t.s. „jaunās pieejas” direktīvas) | Sertifikācijas noteikumu vienkāršošana | Finanšu pakalpojumi | Uzraudzība | Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK | Pārskatīšana | Transporta pakalpojumi | Jūras transports | Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/98/EK par kuģu aprīkojumu | Pārstrādāt. | 2008. | Visi sektori | Nodokļu politika | Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs | Pārstrādāt, vienkāršojot esošo Kopienas likumdošanu, juridisko dokumentu konsolidējot un vienkāršojot procedūras attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļu ieturējuma | Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība | Piena nozare | Padomes 2003.gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumus piena un piena produktu nozarē | Pārskatīt noteikumus un iesniegt attiecīgus priekšlikumus | Žāvēta rupjā lopbarība | Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju | Pārskatīt noteikumus un iesniegt attiecīgus priekšlikumus | Ražošana | Spiedientvertnes un spiediena iekārtas | Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/767/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem par spiediena tvertnēm un to pārbaudes metodēm Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/404/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršām spiedtvertnēm Padomes 1997. gada 29. maija Direktīva 97/23/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/36/EK par pārvietojamām spiediena iekārtām | Pārstrādāt vienā juridiskā dokumentā, izmantojot tehniskās harmonizācijas reglamentēšanas pārskatīto pieeju | Vide Atkritumi | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) | Pārskatīt, ņemot vērā šo direktīvu piemērošanas pieredzi un tehnoloģiju attīstību, gūto pieredzi, vides prasībām un iekšējā tirgus darbību. Pārskatam, ja vajadzīgs, pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas attiecīgu noteikumu pārskatīšanu. | Transporta pakalpojumi | Aviācijas transports | Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā | Pēc Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kompetences paplašināšanas, jo īpaši attiecībā uz aviācijas transporta operatoru darbību un pilotu licencēm, būs jāatceļ šie divi tiesību akti, kā arī to tehniskie pielāgojumi un pārveidojumi. | Infrastruktūra | Padomes Regula (EK) 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā | Pārstrādāt | Autotransports | Padomes 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā | Pārstrādāt | Padomes 1992. gada 26. marta Regula (EEK) Nr. 881/92 par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Padomes 1962. gada 23. jūlija Pirmā direktīva par kopīgu noteikumu ieviešanu attiecībā uz noteiktiem dalībvalstu savstarpējiem preču autotransporta pārvadājumu veidiem Padomes 1993. gada 25. oktobra Regula (EEK) Nr. 3118/93 ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Komisijas 1998. gada 27. janvāra Direktīva 98/12/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 1. marta Regula (EK) Nr. 484/2002, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 881/92 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3118/93, ieviešot vadītāja apliecību | Pārstrādāt: viena regula nodrošinās vienveidīgu pieeju visās sektora nozarēs un nozares saskaņotu pieeju nozares darbības reglamentācijai | Jūras transports | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu | Pārstrādāt | Enerģētika | Aizsardzība pret radiāciju | Padomes 1989. gada 27. novembra Direktīva 89/618/Euratom par plašas sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā Padomes 1990. gada 4. decembra Direktīva 90/641/Euratom par to pie personāla nepiederošu darba ņēmēju darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam Padomes 1992. gada 3. februāra Direktīva 92/3/Euratom par kontroli un uzraudzību attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, to ievešanu Kopienā un izvešanu no Kopienas Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīva 97/43/Euratom, ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli Padomes 1993. gada 8. jūnija Regula (Euratom) Nr. 1493/93 par radioaktīvo vielu pārvadājumiem starp dalībvalstīm 93/552/Euratom: Komisijas 1993. gada 1.oktobra Lēmums, ar ko ievieš Padomes Direktīvā 92/3/Euratom minēto standarta dokumentu radioaktīvo atkritumu pārvadājumu uzraudzībai un kontrolei 90/143/Euratom: Komisijas 1990. gada 21. februāra Ieteikums par iedzīvotāju aizsardzību pret radona iedarbību telpās Komisijas 2001. gada 20. decembra Ieteikums par iedzīvotāju aizsardzību pret radona iedarbību, ko satur dzeramais ūdens (izziņots ar dokumentu nr. C(2001) 4580) | Pārstrādāt vienā Padomes direktīvā, kurā nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību | [pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic] [1] KOM(2005) 97 (2005. gada 16. marts) [2] Komisijas 2005. gada 21. oktobra paziņojums par kopīgu ES metodoloģiju likumdošanas radīto administratīvo izmaksu novērtēšanai, KOM(2005) 518 un SEK(2005) 1329. [3] Komisijas paziņojums par „to tiesību aktu projektu izpētes rezultātu, kuri atrodas likumdevēju iestādēs”, KOM(2005) 462 [4] Pirmā ES likumdošanas vienkāršošanas iniciatīva tika izteikta 1997. gadā; otra visaptveroša vienkāršošanas programma – KOM(2003) 71 – tika uzsākta 2003. gada februārī. Pārbaudot 42 politikas jomas, Komisija apzināja vairāk nekā 200 tiesību aktu, kurus varētu vienkāršot un veica vairāk nekā 35 ar vienkāršošanu saistītus pasākumus. Pašlaik vēl 15 likumdošanas vienkāršošanas priekšlikumu atrodas likumdevēju iestādēs. Turklāt, lai uzlabotu Kopienas acquis pieejamību, lasāmību un saskaņotību, ir veikts liels tekstu konsolidēšanas un kodificēšanas darbs. Bez tam vairāki simti atsaukumu un paziņojumi par to, ka dokuments vairs nav spēkā, ir ievērojami veicinājuši turpmāku acquis apjoma samazināšanu. [5] Komisija 2005. gada 1. jūnijā uzsāka apsekojumu, lai „uzlabotu uzņēmējdarbības vidi”(http://europa.eu.int/yourvoice/forms/dispatch?form=418&lang=EN”). Šī apspriešanās turpināsies līdz gada beigām [6] http://europa.eu.int/solvit/ [7] 2004. gada novembrī Konkurētspējas Padome ES likumdošanas vienkāršošanai noteica 15 prioritāšu jomas. Atbildot uz to, Komisija, pieņemot trīs tiesību aktu projektus un izvirzot septiņas neleģislatīvas iniciatīvas, kas vēlāk varētu kļūt par turpmākām likumdošanas iniciatīvām, līdz gada beigām būs aplūkojusi 13 no Padomes 15 prioritātēm. [8] Paziņojums „Vienkāršošana un labāka kopējās lauksaimniecības politikas regulēšana”, KOM(2005) 509. [9] Komisija pieņēma Komisijas darba dokumentu par „Labāku regulējumu un vides tematiskām stratēģijām”- KOM(2005) 466. [10] Komisija 2006. gadā iesniegs jaunu veselības un drošības stratēģiju laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam. [11] 2004. gada decembrī Komisija pieņēma paziņojumu par „Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvām”(KOM(2004) 820) un Komisijas dienestu darba dokumentu ar nosaukumu „KZP normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas iespēju analīze un šīs politikas īstenošana” (SEK(2004) 1596). Apspriežoties ar valsts pārvaldes un rūpniecības pārstāvjiem, Komisija līdz gada beigām pieņems KZP vienkāršošanas daudzgadu plānu. [12] Paredzamais Komisijas priekšlikums par daudzgadu statistikas programmu 2008.-2012. gadam un izmēģinājuma pasākuma veidā 2007. gada darba programmā iekļaus vairākas iniciatīvas statistikas prasību samazināšanai mazāk svarīgās jomās. [13] 2006. gadā Komisija iesniegs Zaļo grāmatu par darba tiesību izstrādāšanu. [14] Pasākums „Konkurētspējīga smago automobiļu reglamentējošā sistēma 21. gadsimtā”(CARS 21) ietver augsta līmeņa grupu, kas pārskata pašreizējo likumdošanu, lai uzlabotu reglamentējošos noteikumus, kuri ietekmē automobiļu rūpniecības konkurētspēju. Šī grupa sniegs ieteikumus regulējošai ceļu kartei turpmākajiem 10 gadiem. Sk. arī http://europa.eu.int/comm/enterprise/automotive/pagesbackground/competitiveness/cars21.htm [15] KOM(2005)474. [16] Ģenerālsekretariāts un juridiskais dienests 2004. gada februārī izdeva Komisijas dienestiem sīki izstrādātus noteikumus šāda veida vienkāršošanas politikas īstenošanai attiecībā uz autonomiem Komisijas tiesību aktiem. [17] KOM(2004) 708. Priekšlikums ietver mehānismu, kas aizliedz dalībvalstīm regulēt savā valstī jautājumus, kas Kopienas līmenī netiek regulēti. [18] Kodifikācija ir procedūra, ar ko tiesību akta noteikumus un visus tā grozījumus apvieno jaunā tiesiski saistošā tiesību aktā, ar ko atsauc to tiesību aktu, kuru tas aizstāj, nemainot šādu noteikumu būtību.. [19] 2001. gada novembrī Komisija uzsāka lielu visu Kopienas sekundāro tiesību aktu kodifikācijas programmu (KOM(2001) 645). [20] Konsolidācija ir procedūra, ar ko tiesību akta noteikumus un visus grozījumus mehāniski apvieno, neveicot nekādu iejaukšanos. Visu ES acquis konsolidāciju, kā plānots, pabeidza līdz 2003. gada vasarai, un tās iznākums sabiedrībai ir brīvi pieejams, izmantojot EUR-Lex . [21] Pārstrādāšana ir procedūra, ar ko jauns tiesiski saistošs tiesību akts, ar kuru atceļ tā aizstātos tiesību aktus, apvieno gan tiesību aktu būtības grozīšanu, gan atlikušās daļas kodifikāciju, kuru nav paredzēt mainīt. [22] Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgums par strukturētāku tiesību aktu tekstu pārstrādāšanas paņēmienu (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.) [23] Komisijas paziņojums par Eiropas standartizācijas nozīmi saistībā ar Eiropas politiku un likumdošanu (KOM(2004) 674) un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas standartizācijas finansēšanu (KOM(2004) 377). [24] KOM(2004) 324, ar ko groza KOM(2002) 719 [25] i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai (KOM(2005) 229) [26] Likumdevējs vēl nav izlēmis par 15 tiesību aktu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi 2003. gada vienkāršošanas programmai. [27] Administratīvie izdevumi ir izdevumi ir uzņēmumu, bezpeļņas organizācijas, publiskas institūcijas un pilsoņi izdevumi, kas rodas, izpildot juridisku pienākumu sniegt valsts institūcijām vai privātpersonām informāciju par savu darbību vai produkciju. Informācija ir jāsaprot plašākā nozīmē, t.i., ieskaitot izdevumus par marķējumu, ziņojumu sniegšanu, uzraudzību un novērtējumu, kas ir vajadzīga, lai varētu sniegt informāciju un nodrošināt reģistrāciju.