[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.10.2005

COM(2005) 515 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tempus 2004. gada pārskats

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tempus 2004. gada pārskats

1. PRIEKšVāRDS

Tempus III programmā (2000. līdz 2006. gadam) galvenā uzmanība veltīta augstākās izglītības sistēmu attīstīšanaI 27 partnervalstīs, sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm. Augstākās izglītības iestādēm ir īpaša loma pārejas procesā, kas skar sociālos un ekonomikas jautājumus, kā arī starpkultūru dialogā; tās ir arī zināšanu un cilvēkresursu krātuves, un tās nodrošina jaunu vadītāju paaudžu sagatavošanu.

Sīks Tempus programmas apraksts ievietots šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/education/programmes/tempus/index_en.html

Pašreizējais gada pārskats ir iesniegts saskaņā ar 11. pantu Padomes Lēmumā, ar ko izveido Tempus programmu (OV L 120, 1999. gada 8. maijs).

2. TEMPUS IEVIEšANA 2004. GADā: GALVENIE DARBīBAS VIRZIENI

Tempus programmas ieviešanu 2004. gadā, cita starpā, veica saskaņā ar 2003. gada novembra termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļautajiem secinājumiem un ieteikumiem. Novērtējumā apstiprinājās programmas nozīmīgums atbalsta sniegšanā augstākās izglītības reformai un attīstībai, par pamatotu atzīstot arī tās starpniecības loģiku un vadības pieeju. Programmas ieviešanai 2004. gadā īpaši būtiski bija šādi ieteikumi:

- jāuzlabo attiecīgās valsts specifisko prioritāšu formulēšanas process, iesaistoties strukturētākā dialogā ar partnervalstu izglītības iestādēm;

- Tempus līdzekļi izmantojami programmai visatbilstošākajiem mērķiem, piemēram, mobilitātes veicināšanai, studiju programmu apmaiņai un jaunradei;

- aktīvi jāveicina programmas nozīmīgums un ietekme valsts iestāžu līmenī;

- atkārtoti jāievieš uzraudzība klātienē izlases kārtā.

Ņemot vērā šos apstākļus, galvenie Tempus darbības virzieni 2004. gadā bija šādi:

1. programmas ietekmes maksimāla palielināšana, pastiprinot decentralizētu pieeju, pastiprinot politisko dialogu un palielinot strukturālo pasākumu skaitu;

2. mobilitātes pastiprināšana, popularizējot individuālās mobilitātes stipendijas;

3. atlases un uzraudzības procedūru pielāgošana un pastiprināšana;

4. partnervalstu Tempus biroju funkciju precīzāka noteikšana.

Saskaņā ar 12. pantu Padomes Lēmumā, ar ko izveido Tempus III programmu (OV L 120, 1999. gada 8. maijs), gatavojot nākamo Tempus programmu, tika ņemti vērā termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļautie atzinumi.

Tempus III programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojums, kas publicēts 2003. gada novembrī, ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm#Tempus IIIi nterim1.

Eiropas Komisijas 2004. gada 8. marta ziņojums Padomei par Tempus III programmas starpposma novērtējumu ir pieejams iepriekšminētajā tīmekļa vietnē.

3. PASTIPRINāTA DECENTRALIZēTA PIEEJA

3.1. Uzlabots politiskais dialogs

Komisija 2004. gadā centās pastiprināt politisko dialogu ar iestādēm, kuras ir atbildīgas par augstāko izglītību partnervalstīs. Virkne divpusēju sanāksmju notika Briselē 2004. gada martā un aprīlī. Šī dialoga mērķis bija iegūt labāku izpratni par situāciju augstākajā izglītībā partnervalstīs, noteikt jomas, kurās sadarbībai Tempus programmas ietvaros varētu būt vislielākā ietekme (un tādējādi precīzāk noteikt partnervalstu prioritātes), kā arī uzlabot ES sadarbību augstākajā izglītībā.

Neskatoties uz valstu atšķirībām augstākās izglītības sistēmu attīstībā un organizācijā, dialogā atklājās pārsteidzoši liela partnervalstu galveno rūpju konverģence, proti, kvalitātes nodrošināšana, akreditācija, augstākās izglītības pieejamība un izglītības pielāgošana darba tirgus vajadzībām.

Eiropas Tempus programmas partnervalstis, turpinot Boloņas procesu, ir dabiskā veidā iesaistītas Eiropā notiekošajos reformas procesos. Dialogs apstiprināja, ka vairums partnervalstu, kas neatrodas Eiropā, ir uzsākušas reformas procesus, cenšoties sasniegt konverģenci ar Eiropas augstākās izglītības sistēmām saskaņā ar Boloņas procesa vadlīnijām.

Divpusējām apspriedēm 2004. gada jūlijā sekoja apvienotā sanāksme, kurā piedalījās dalībvalstu un Tempus partnervalstu izglītības ministriju pārstāvji. Sanāksmē uzmanība tika pievērsta galvenokārt diviem jautājumiem, kuri izrādījās būtiskākie saistībā ar partnervalstīs notiekošajām augstākās izglītības reformām, proti, kvalitātes nodrošināšanas sistēmām augstākajā izglītībā un universitāšu un uzņēmumu sadarbībai.

Kvalitātes nodrošināšanas stratēģiju un mehānismu vispārināšana ir galvenais nosacījums augstākās izglītības reformu programmā partnervalstīs. Daudzas partnervalstis veic pasākumus šajā jomā, cieši sekojot sasniegumiem ES dalībvalstīs.

Izglītības pielāgošana darba tirgus vajadzībām ir galvenās partnervalstu rūpes. Daudzas partnervalstis uzsvēra vajadzību rūpīgāk analizēt pašreizējā un potenciālā darba tirgus vajadzības, lai tām pielāgotu augstākās izglītības struktūras. Lai gan valdīja liela vienprātība attiecībā uz vajadzību veicināt universitāšu un uzņēmumu sadarbību nolūkā uzlabot studentu nodarbinātības iespējas darba tirgū, apspriedēs atklājās, ka tikai dažas valstis ir formulējušas stratēģijas šādas sadarbības īstenošanai. Eiropas Komisija ir paredzējusi izskatīt šo tēmu 2005. gadā, ieskicējot Tempus ieguldījumu un turpmāko lomu universitāšu un uzņēmumu sadarbības attīstībā.

3.2. Eiropas kopīgie projekti

Pastiprināta politiskā dialoga rezultātā partnervalstu iestādes un Eiropas Komisija vienojās par partnervalstu prioritātēm attiecībā uz Eiropas kopīgajiem projektiem. Šo prioritāšu mērķis ir izveidot ciešāku saikni starp Tempus projektiem un partnervalstu reformu projektiem, tādējādi palielinot programmas ietekmi.

Eiropas kopīgie projekti (EKP) atbalsta daudzpusējas novatoriskas iniciatīvas, kurās ir iesaistīta vismaz vienas partnervalsts universitāte, viena no ES dalībvalstu universitātēm un viens konsorcija loceklis no kādas citas ES dalībvalsts akadēmiskām aprindām vai iestādes, kas nav saistīta ar izglītību. Eiropas kopīgo projektu (EKP) mērķis ir ES universitāšu zināšanu sniegšana iestādēm partnervalstīs tādās jomās kā studiju programmu izstrāde, iestāžu izveidošana un universitāšu pārvaldība. Tajos patērē apmēram 82% no kopējā Tempus gada finansējuma. Eiropas Komisija 2004. gadā finansēja 111 Eiropas kopīgos projektus (EKP), kopā ieguldot apmēram 44 miljonus euro.

3.3. Strukturālie un papildu pasākumi

2003. gada beigās tika ieviesti jauna veida Tempus projekti - strukturālie un papildu pasākumi ( Structural and Complementary Measures , SCM ). Šāda veida projekts tika ieviests, lai atbalstītu partnervalstu centienus formulēt un ieviest augstākās izglītības reformu stratēģijas. Tas pastiprina programmas decentralizēto pieeju, partnervalstu darbā cieši iesaistot augstākās izglītības iestādes. Strukturālie un papildu pasākumi SCM parasti risina horizontālos jautājumus, piemēram, pārskaitījumu sistēmu ieviešana, kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, kvalifikāciju atzīšana, kā arī universitāšu un uzņēmumu sadarbība. Valsts izglītības iestādēm jāapstiprina tie projekti, uz kuriem attiecas šīs programmas sastāvdaļas, un tajos tiešā veidā kā partneri bieži iesaistās valsts vai reģionālās iestādes.

Ņemot vērā vispārējo Tempus dalībvalstu interesi par Boloņas procesu, 2004. gadā tika ieviests kopīgs Tempus un Socrates uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura mērķis bija atbalstīt ar Boloņas procesu saistītos projektus. Tempus partnervalstu iestādes tika aicinātas iesniegt priekšlikumus saskaņā ar strukturālajiem un papildu pasākumiem ( SCM ). Desmit izvēlēto projektu mērķis, cita starpā, ir izveidot Boloņas projektu veicinātāju komandas un iesaistīt Tempus partnervalstis ar Boloņas procesu saistītās konferencēs un semināros.

Atskatoties uz trim uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecībā uz strukturālajiem un papildu pasākumiem ( SCM ), kurus organizē kopš šo jauno projekta veidu ieviesa 2003. gada oktobrī, var secināt, ka līdz šim finansētie strukturālie un papildu pasākumi ( SCM ) ir vienmērīgi sadalīti pa dažādiem reģioniem, uz kuriem attiecas Tempus .

Īsa to mērķu analīze norāda, ka vairums projektu (58% no visiem projektiem) ir saistīti ar Boloņas procesa darbības virzieniem un ka galvenā uzmanība projektos veltīta: 1) informācijas izplatīšanai, izveidojot Boloņas projektu veicinātāju komandas; un 2) augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas plānošanai - tēmai, kas ir īpaši populāra Tacis reģionā (ceturtā daļa no visiem strukturālajiem un papildu pasākumiem ( SCM ), kas izvēlēti Tacis reģionā, ir saistīti ar kvalitātes uzlabošanu). Rietumbalkānos ar Boloņas procesu saistītie strukturālie un papildu pasākumi ( SCM ) ir 72% no visiem projektiem, un tas ir dabiski, ņemot vērā, ka visas šī reģiona valstis ir parakstījušas Boloņas deklarāciju.

Strukturālos un papildu pasākumus ( SCM ) izmanto arī kā līdzekli, lai atbalstītu universitātes darbību un pakalpojumu modernizāciju (35% no visiem SCM ), liekot uzsvaru uz mācību programmu modernizāciju un reorganizāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, starptautisko attiecību uzlabošanu (un pedagogu sagatavošanas modernizāciju).

Strukturālie un papildu pasākumi ( SCM ) vēl joprojām nav pietiekami izmantoti sistēmisko jautājumus, kā arī augstākās izglītības nozares vispārējās reformas jomā: šāda veida projekti ir tikai 7% no visiem strukturālo un papildu pasākumu ( SCM ) projektiem un galvenokārt koncentrējas uz Meda reģionu.

3.4. Reģionālā Tempus konference Centrālāzijā

Eiropas Komisijas dienesti 2004. gada novembrī sadarbībā ar Uzbekistānas Republikas Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministriju Taškentā organizēja Tempus konferenci par augstākās izglītības reformu Centrālāzijā. Šīs konferences mērķis bija apmainīties ar informāciju un apspriest reformas procesus partnervalstīs, informēt dalībniekus par jaunākajiem Boloņas procesa sasniegumiem un izpētīt, kādu ieguldījumu Tempus programma varētu sniegt turpmāk augstākās izglītības sistēmu modernizācijā un uzlabošanā minētajā reģionā. Visas piecas Centrālāzijas delegācijas, kuras piedalījās konferencē, izteica savu valstu nodomu piemērot Boloņas procesa pamatprincipus un informēja par izmaiņām, kas ieviestas augstākās izglītības struktūrās un tiesību aktos, lai panāktu atbilstību Boloņas procesa pamatprincipiem.

4. INDIVIDUāLāS MOBILITāTES PASTIPRINāšANA

Programmas trešās fāzes novērtējumā apstiprināta gan universitātes personāla, gan studentu mobilitātes vērtība, kā arī uzsvērta cilvēku savstarpējās sadarbības nozīme, ko atbalsta Tempus . Pirms 2004. gada šāds rīcības plāns tika izmantots tikai daļēji. Pieprasījums pēc šāda veida projektiem pieauga, paplašinot Tempus programmas darbību līdz Vidusjūras dienviddaļas un austrumdaļas partnervalstīm, apstiprinot no citiem reģioniem saņemto atbildes reakciju par vēlamību palielināt stipendiju skaitu. Individuālās mobilitātes stipendijas tika uztvertas kā noderīgs un elastīgs līdzeklis partnerattiecību izveidošanai un projektu priekšlikumu izstrādei, kā arī zinātības, pieredzes un labas prakses apmaiņas veicināšanai, izmantojot apmācības, ko partnervalstīs nodrošina Eiropas Savienības augstākās izglītības eksperti. Pēc jaunas un vienkāršas tiešsaistes pieteikuma veidlapas ieviešanas un šāda veida stipendiju veicināšanas partnervalstīs 2002. gadā, individuālo mobilitātes stipendiju skaits 2004. gadā pieauga: visos reģionos, uz kuriem attiecas Tempus , tika piešķirts vairāk nekā 700 stipendiju (salīdzinot ar 663 piešķirtajām stipendijām 2003. gadā).

5. JAUTāJUMI, KAS SAISTīTI AR STIPENDIJāM

5.1. Piemērošanas, atlases un piešķiršanas process

Sīka informācija par atlasi un finansējumu ir sniegta šī ziņojuma trijos pielikumos.

5.2. Stipendiju līgumi un maksājumi

Pēc Finanšu regulas stāšanās spēkā 2003. gadā visu saistību un maksājumu vadību no Eiropas Apmācības fonda pārņēma Eiropas Komisija. Vadības maiņa notika vienlaicīgi ar priekšdarbiem Eiropas Komisijas grāmatvedības sistēmas ieviešanai no 2005. gada 1. janvāra un ar individuālo mobilitātes stipendiju skaita pieaugumu. Jaunās prasības, jo īpaši attiecībā uz bankas kontu un juridisko personu apstiprinājumu, un lielais stipendiju skaits neizbēgami kavēja stipendiju līgumu izsniegšanu.

Papildu grūtības radīja tas, ka daži Tacis 2003. gada rīcības programmu finansēšanas līgumi tika parakstīti vēlu. Tā rezultātā Tempus projektu subsīdiju līgumi, kuros bija iesaistītas partnervalstu iestādes, arī tika aizkavēti.

5.3. Projektu uzraudzība

Programmas trešā posma novērtējumā tika ieteikts atkārtoti ieviest uzraudzību klātienē kā nepieciešamu papildinājumu dokumentu novērtējumam ( desk monitoring ). Uzraudzība klātienē tika ieviesta 2003. gadā līdztekus informācijas dienām un turpinājās 2004. gadā. Pēc minēto pasākumu ieviešanas 2004. gadā Eiropas Komisijas dienesti pieņēma sistemātisku programmu attiecībā uz uzraudzību klātienē. Minētā programma aptver 10% no notiekošajiem projektiem un apmēram 30 projektus, kuri uzraugāmi klātienē katru gadu. Pirmās uzraudzības klātienē saskaņa ar šo programmu 2004. gada oktobrī veica Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ciešā sadarbībā ar partnervalstu Tempus birojiem un ar Eiropas Apmācības fonda atbalstu.

Kā daļu no savas profilaktiskās uzraudzības politikas Eiropas Komisija nodrošināja apmācību apmēram 160 Cards un Meda projektu pārstāvjiem, kurus atlasīja 2004. gada septembrī Berlīnē notikušajā sanāksmē. Tika sagatavoti mācību materiāli un līguma pārvaldības dokumentācija, kas tagad ir pieejami tīmeklī. Sakarā ar to, ka Eiropas Komisijas un Tacis partnervalstu finansēšanas līgumi tika parakstīti vēlu, 2005. gadā jārīko īpaša sesija, kurā apspriež projektus, kuros iesaistītas partnervalstu iestādes.

Lai turpmāk vienkāršotu ziņošanas pienākumus, 2004. gada otrajā pusē tika izstrādātas un Tempus tīmekļa vietnē publicētas tiešsaistes ziņojuma veidlapas par strukturālajiem un papildu pasākumiem ( SCM ) un par individuālās mobilitātes stipendiju projektiem.

6. INFORMāCIJAS DIENAS

Tempus informācijas dienas tika rīkotas vairumā partnervalstu un dažās ES dalībvalstīs. Par augstāko izglītību atbildīgās iestādes 2004. gadā tika sistemātiski iesaistītas partnervalstīs notiekošajās informācijas kampaņās nolūkā izklāstīt Tempus partnervalstu prioritātes.

7. PARTNERVALSTU TEMPUS BIROJI UN KONTAKTPUNKTI

Partnervalstu Tempus birojiem ir galvenā loma programmas īstenošanā, kas sniedz informāciju potenciālajiem un faktiskajiem programmas lietotājiem, kā arī nodrošina atgriezenisko saikni ar Eiropas Komisijas dienestiem attiecībā uz uzsāktajiem projektiem. Eiropas Komisijas dienesti 2004. gadā turpināja cieši sadarboties ar partnervalstu Tempus birojiem, cenšoties ieviest lielāku konsekvenci šajā tīklā un nodrošināt adekvātu informācijas plūsmu. Eiropas Komisijas dienesti īpaši centās ieviest lielāku horizontālo konsekvenci partnervalstu Tempus biroju darba programmās un subsīdiju līgumos, lai pastiprinātu to lomu.

Partnervalstu Tempus biroji 2004. gadā tika izveidoti Krievijā un Palestīnas pašpārvaldes teritorijā.

Dalībvalstu Tempus kontaktpunktiem arī ir īpaša loma programmā, tie vienkāršo Eiropas Savienības augstākās izglītības mācību iestāžu līdzdalību, izmantojot informāciju un palīdzību partneru meklēšanā. Eiropas Komisijas dienesti 2004. gadā turpināja pastiprināt sadarbību ar partnervalstu kontaktpunktiem.

Partnervalstu Tempus biroju un kontaktpunktu pārstāvji tikās Briselē 2004. gada martā un novembrī.

8. TEMPUS III NĀKOTNE

Pēc secinājumiem termiņa vidusposma novērtējumā un saskaņā ar 12. pantu Padomes Lēmumā, ar ko izveido Tempus III programmu (OV L 120, 1999. gada 8. maijs), Komisija ieteica programmā apvienot augšupvērstu daudzpusējās sadarbības pieeju un lejupvērstus papildu pasākumus, lai atbalstītu izglītības un apmācību sistēmu modernizāciju un censtos uzlabot pārrobežu mobilitātes apjomu un kvalitāti. Nākamās Tempus programmas sagatavošanas darbi jau sākušies.

9. SECINāJUMS

Programmas īstenošana 2004. gadā balstījās uz 2003. gada Tempus III programmas (2000. līdz 2006. gadam) starpposma novērtējumu. Dialoga un apspriežu ar iestādēm, kas atbildīgas par augstāko izglītību partnervalstīs, rezultātā tika pastiprinātas partnervalstu prioritātes, kam jāpalīdz palielināt programmas ietekme uz partnervalstu augstākās izglītības attīstību. Ar Tempus palīdzību partnervalstis ir spējušas ar Boloņas procesu saistītos jautājumus izvirzīt savas reformu programmas priekšgalā. Ar palielinātas augstākās izglītības profesionāļu individuālās mobilitātes palīdzību un ar strukturālo un papildu pasākumu ieviešanu, apvienojumā ar dialogu un partnervalstu prioritātēm, Tempus programmu ir izdevies izveidot par augstākās izglītības politikas īstenošanas un formulēšanas instrumentu partnervalstīs.

1. ANNEX

Financial overview – Tempus 2004 (amounts committed per region in €) |

CARDS | TACIS | MEDA |

JEP | 9,836,694.56 | 14,552,916.00 | 19,711,751.17 |

IMG | 683,830.00 | 768,030.00 | 802,900.00 |

SCM | 1,443,036.56 | 1,918,102.32 | 1,708,116.00 |

NTO | 281,592.00 | 244,488.00 | 627,459.00 |

ETF | 237,500.00 | 337,500.00 | 275,000.00 |

Other | 105,700.10 | 213,098.12 | 213,888.98 |

Total | 12,588,353.22 | 18,034,134.44 | 23,339,115.15 |

- JEP Joint European Project

- IMG Individual Mobility Grant

- SCM Structural and Complementary Measure

- NTO National Tempus Office

- ETF European Training Foundation

2.1. ANNEX

Joint European Projects (JEP) Selection Tables 2004 |

- The tables presented below cover the selection of Joint European Projects (JEPs) carried out in 2004 following the call for proposals closed on 15 December 2003.

- Multi-country projects involve more than one Tempus partner country. For each partner country, the number of multi-country applications indicates the number of applications in which institutions from this country are involved.

- Types of Joint European Projects (JEPs): Curriculum Development (CD), Training Courses for Institution Building (TCIB) and University Management (UM).

JEP – TEMPUS CARDS (Annex 2.1 – Table 1) |

- The tables presented below cover the selection of Structural and Complementary Measures (SCMs) carried out in 2004 following the calls for proposals closed on 15 October 2003, 15 February 2004, and 1 March 2004 (special SCM “Bologna call”).

- Multi-country projects involve more than one partner country. For each partner country, the number of multi-country applications indicates the number of applications in which institutions from this country are involved.

- Types of Structural and Complementary Measures (SCMs): Information and Dissemination (I&D), Pilot Project (PP) and Training Project (TP).

SCM – TEMPUS CARDS (Annex 2.2 – Table 1) |

- The tables presented below cover the selection of Individual Mobility Grants (IMGs) carried out in 2004 following the calls for proposals closed on 15 October 2003, 15 February 2004, and 15 June 2004.

IMG – TEMPUS CARDS (Annex 2.3 – Table 1) |

Partner Country | Total Received Applications | Total Funded Applications | Success Rate | Total Awarded in € |

1244-Kosovo | 12 | 5 | 42 % | 15,650.00 |

Albania | 138 | 55 | 40 % | 237,750.00 |

Bosnia and Herzegovina | 17 | 13 | 76 % | 39,010.00 |

Croatia | 44 | 26 | 59 % | 67,700.00 |

former Yugoslav Republic of Macedonia | 58 | 44 | 76 % | 148,280.00 |

Serbia and Montenegro | 106 | 67 | 63 % | 214,310.00 |

IMG – TEMPUS TACIS (Annex 2.3 – Table 2) |

Partner Country | Total Received Applications | Total Funded Applications | Success Rate | Total Awarded in € |

Armenia | 64 | 27 | 42 % | 90,160.00 |

Azerbaijan | 17 | 15 | 88 % | 30,420.00 |

Belarus | 20 | 10 | 50 % | 36,500.00 |

Georgia | 32 | 16 | 50 % | 50,000.00 |

Kazakhstan | 13 | 8 | 62 % | 18,800.00 |

Kyrgyzstan | 34 | 21 | 62 % | 76,820.00 |

Moldova | 66 | 22 | 33 % | 88,000.00 |

Mongolia | 24 | 14 | 58 % | 68,700.00 |

Russian Federation | 196 | 104 | 53 % | 344,400.00 |

Tadjikistan | 2 | 1 | 50 % | 2,350.00 |

Turkmenistan | 2 | 2 | 100 % | 8,300.00 |

Ukraine | 50 | 22 | 44 % | 68,060.00 |

Uzbekistan | 105 | 49 | 47 % | 190,180.00 |

IMG – TEMPUS MEDA (Annex 2.3 – Table 3) |

Partner Country | Total Received Applications | Total Funded Applications | Success Rate | Total Awarded in € |

Algeria | 103 | 41 | 40 % | 102,500.00 |

Egypt | 247 | 69 | 28 % | 254,000.00 |

Jordan | 12 | 9 | 75 % | 34,900.00 |

Lebanon | 73 | 41 | 56 % | 129,800.00 |

Morocco | 64 | 34 | 53 % | 104,100.00 |

Palestinian Authority | 25 | 18 | 72 % | 60,700.00 |

Syria | 125 | 36 | 29 % | 151,800.00 |

Tunisia | 38 | 17 | 45 % | 32,900.00 |

3. ANNEX

JOINT EUROPEAN PROJECTS (JEP) - STRUCTURAL AND COMPLEMENTARY MEASURES (SCM) SELECTION TABLES BY EU MEMBER STATES’ PARTICIPATION |

- The table below indicates the number of institutions by EU Member State involved in the received and the funded applications.

- Types of Joint European Projects (JEPs): Curriculum Development (CD), Training Courses for Institution Building (TCIB) and University Management (UM).

- Types of Structural and Complementary Measures (SCMs): Information and Dissemination (I&D), Pilot Project (PP) and Training Project (TP).

JEP & SCM – TEMPUS All regions - EU Member States’ Participation |

EU Member State | Total Received Applications | Total Funded Applications | Success Rate |JEP CD |JEP IB |JEP UM | SCM BC |SCM ID |SCM PP |SCM TP | | Austria | 121 | 29 | 24 % | 10 | 1 | 4 | 6 | 1 | 4 | 3 | | Belgium | 147 | 37 | 25 % | 13 | - | 8 | 5 | 4 | 1 | 6 | | Cyprus | 4 | 1 | 25 % | - | - | - | 1 | - | - | - | | Czech Republic | 16 | 4 | 25 % | 1 | 1 | 1 | 1 | - | - | - | | Denmark | 44 | 9 | 20 % | 6 | 1 | - | 1 | - | 1 | - | | Estonia | 3 | - | 0 % | - | - | - | - | - | - | - | | Finland | 71 | 12 | 17 % | 6 | - | 1 | 2 | 1 | 1 | 1 | | France | 296 | 62 | 21 % | 30 | 2 | 9 | 5 | 3 | 8 | 5 | | Germany | 313 | 56 | 18 % | 31 | 3 | 5 | 4 | 2 | 6 | 5 | | Greece | 106 | 23 | 22 % | 14 | 1 | - | 1 | 1 | 4 | 2 | | Hungary | 21 | 5 | 24 % | 3 | - | - | 1 | - | 1 | - | | Ireland | 25 | 7 | 28 % | 2 | - | 3 | - | - | 2 | - | | Italy | 275 | 62 | 23 % | 26 | 2 | 9 | 7 | 3 | 9 | 6 | | Latvia | 7 | 1 | 14 % | 1 | - | - | - | - | - | - | | Lithuania | 10 | 1 | 10 % | - | - | - | 1 | - | - | - | | Luxembourg | 4 | 1 | 25 % | - | - | 1 | - | - | - | - | | Malta | 3 | 3 | 100 % | 2 | - | - | 1 | - | - | - | | Netherlands | 112 | 27 | 24 % | 12 | 3 | 4 | 2 | 2 | 3 | 1 | | Poland | 30 | 8 | 27 % | 4 | 1 | 1 | 1 | - | - | 1 | | Portugal | 47 | 16 | 34 % | 6 | 1 | 6 | 1 | - | 1 | 1 | | Slovak Republic | 15 | 6 | 40 % | 1 | 1 | 1 | 2 | - | 1 | - | | Slovenia | 21 | 6 | 29 % | - | 1 | 1 | 3 | - | 1 | - | | Spain | 173 | 49 | 28 % | 24 | - | 9 | 1 | 2 | 9 | 4 | | Sweden | 105 | 30 | 29 % | 13 | 1 | 4 | 2 | 1 | 6 | 3 | | United Kingdom | 231 | 62 | 27 % | 26 | 7 | 11 | 2 | 4 | 7 | 5 | |