[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.9.2005.

KOM(2005) 465 galīgais

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

i2010: DIGITāLāS BIBLIOTēKAS

{SEK(2005) 1194} {SEK(2005) 1195}

Satura rādītājs

1. Ievads 3

2. i2010: digitālās bibliotēkas 3

3. Eiropas kultūras mantojuma pieejamība tiešsaistē: ar ko mēs riskējam? 4

4. Pārvēršana ciparu formātā 5

5. Pieejamība tiešsastē 6

6. Digitālā satura saglabāšāna 7

7. Eiropas atbilde 9

7.1. Iesāktās iniciatīvas 9

7.2. Jaunas vai pastiprinātas iniciatīvas 10

8. Secinājums 12

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

i2010: DIGITāLāS BIBLIOTēKAS

1. IEVADS

Sešu dalībvalstu valstu un valdību vadītāji 2005. gada 28. aprīļa vēstulē Padomes prezidentūrai un Komisijai pauda atbalstu Eiropas virtuālas bibliotēkas izveidei, kas visiem nodrošinātu pieeju Eiropas kultūras un zinātniskiem materiāliem. Komisija ir atzinīgi novērtējusi šo plānu un veicinās tā īstenošanu, ierosinot i2010 iniciatīvu saistībā ar digitālām bibliotēkām.

šajā paziņojumā ir ieskicēts digitālo bibliotēku iniciatīvas redzējums un izklāstīti tās galvenie elementi. Vienlaicīgi tas ir iniciatīvas pirmais posms, kurā ir risināti tādi jautājumi kā mūsu kultūras mantojuma pārvēršana ciparu formātā, pieejamība tiešsaistē un saglabāšana ciparu formātā. Paziņojumā analizētas grūtības pilnā kultūras un ekonomikas potenciāla attīstībai un ierosināts pirmais darbību kopums, kas palīdzēs mazināt Eiropas centienu pašreizējo sadrumstalotību.

2. I2010: DIGITāLāS BIBLIOTēKAS

Digitālo bibliotēku iniciatīva ir vērsta uz to, lai Eiropas informācijas resursu lietošana tiešsaistes vidē kļūtu vienkāršāka un interesantāka. Tajā tiks izmantots Eiropas bagātais kultūras mantojums, apvienojot daudzkultūru un daudzvalodu vidi ar tehnoloģisko attīstību un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

Digitālās bibliotēkas ir sabiedrībai pieejamā digitālā satura sakārtots apkopojums. Tajās var būt materiāls, kas ir pārvērsts ciparu formātā, piemēram, grāmatu un citu bibliotēkās un arhīvos „fiziski” pieejamo materiālu ciparu formātā pārvērstas kopijas. To pamatā var būt arī informācija, kas sākotnēji radīta ciparu formātā. Arvien vairāk tas attiecas uz zinātnisko informāciju, kur publikācijas ciparu formātā un milzīgi informācijas daudzumi tiek glabāti digitālos repozitorijos. šī iniciatīva aptver abus aspektus – gan ciparu formātā pārvērstu, gan ciparu formātā radītu materiālu.

Lai realizētu ciparu tehnoloģiju potenciālu plašai un vieglai informācijas piekļuvei, darbs tiks veikts trijos galvenajos virzienos:

- Pieejamība tiešsaistē , kas ir priekšnosacījums, lai maksimāli palielinātu priekšrocības, ko no informācijas var gūt visa sabiedrība, zinātnieki un uzņēmumi;

- Analogo datu apkopojumu pārvēršana ciparu formātā , lai veicinātu to plašāku lietošanu informācijas sabiedrībā;

- Saglabāšana un uzkrāšana , lai nodrošinātu nākamām paaudzēm pieeju materiāliem ciparu formātā un novērstu vērtīga satura zaudēšanu.

Digitālo bibliotēku iniciatīvā šie virzieni tiks attīstīti vairākos posmos. Lai gan šis paziņojums attiecas uz Eiropas kultūras mantojumu , otrā svarīgā joma ir zinātniskā informācija . šai jomai ir sava specifika un dinamika, ņemot vērā vajadzību apstrādāt un uzkrāt milzīgus datu apjomus un to, ka strauji pieaug tādu publikāciju skaits, kas pieejamas vienīgi ciparu formātā. Paredzēts, ka 2006. gadā tiks sagatavots paziņojums, kurā tiks izklāstītas galvenās ar digitālajām bibliotēkām saistītās problēmas šajā jomā, tostarp nepieciešamība atbalstīt augstas kapacitātes infrastruktūru un darbības, kas jāveic Eiropas līmenī.

Pēc šā dokumenta sekos apspriedes tiešsaistē , aktualizējot galveno problemātiku saistībā ar datu pārvēršanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā. Atbildes būs svarīgs ieguldījums iespējamam ieteikumam par pārvēršanu un turpmāku saglabāšanu ciparu formātā. Tās tiks izmantotas arī citās saistītajās Kopienas iniciatīvās, tādās kā autortiesību regulējuma pārskatīšana.

īsumā:

šajā paziņojumā „i2010: digitālās bibliotēkas” galvenā uzmanība ir vērsta uz kultūras mantojumu (2005. gads). Tiks risinātas apspriešanās tiešsaistē (2005. gads) par jautājumiem, kas saistīti ar datu pārvēršanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un turpmāko saglabāšanu ciparu formātā. Atbildes tiks izmantotas priekšlikumā ieteikumam par datu pārvēršanu un turpmāku saglabāšanu ciparu formātā (2006. gads) un citās saistītajās Kopienas iniciatīvās, tādās kā autortiesību regulējuma pārskatīšana (2006. gads). Tiks sagatavots paziņojums par zinātniskās informācijas pieejamību, īpašu uzmanību veltot ciparu formātā radītai informācijai (2006. gads). |

3. EIROPAS KULTūRAS MANTOJUMA PIEEJAMīBA TIEšSAISTē: AR KO MēS RISKēJAM?

Kultūras un sociālie aspekti

Eiropas bibliotēkās un arhīvos[1] ir plašs klāsts materiālu, tostarp grāmatas, laikraksti, filmas, fotogrāfijas un kartes, kas atspoguļo Eiropas bagātīgo vēsturi un tās kultūras un valodu daudzveidību. Tas, ka šie materiāli par dažādām kultūrām dažādās valodās ir pieejami tiešsaistē, palīdzēs cilvēkiem novērtēt savu kultūras mantojumu, kā arī citu Eiropas valstu mantojumu, un izmantot to mācībām, darbam vai brīviem brīžiem. Tādējādi tas sekmēs Eiropas Savienības kultūras jomā veikto darbību mērķu papildināšanu un atbalstu.

Ekonomiskie aspekti

Bibliotēkas un arhīvi ir svarīgi darbības sektori ieguldījumu un nodarbinātības ziņā. 2001. gadā Eiropas bibliotēkas nodarbināja 336 673 pilnas slodzes darbinieku un apkalpoja vairāk nekā 138 miljonus reģistrēto lietotāju[2]. To ietekme uz ekonomiku ir ievērojama.

Bibliotēku resursu pārvēršana ciparu formātā varētu ievērojami palielināt šo ietekmi. Tiklīdz kultūras mantojums būs pārvērsts ciparu formātā, tas var kļūt par informācijas plūsmas virzītājspēku. Tas būs bagātīgs avots izejmateriāliem, kurus atkārtoti izmantos pakalpojumiem un produktiem ar pievienoto vērtību tādās nozarēs kā tūrisms un izglītība. Ja šos datus pareizi saglabā, tos var izmantot atkal un atkal. Turklāt resursu pārvēršanai ciparu formātā būs ievērojama ietekme uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi.

4. PāRVēRšANA CIPARU FORMāTā

Eiropas bibliotēkās un arhīvos esošo materiālu apjoms un dažādība ir ārkārtīgi liela.

Grāmatu un iesietu periodisko izdevumu kopējais skaits (sējumos) Eiropas bibliotēkās (ES 25) 2001. gadā bija 2 533 893 879[3].

Galvenais iemesls, kādēļ šie materiāli ir jāpārvērš ciparu formātā, ir nodrošināt to pieejamību lietotājiem tiešsaistes vidē. Tomēr dažos gadījumos galvenais mērķis resursu pārvēršanai ciparu formātā ir nevis padarīt saturu pieejamu, bet garantēt tā saglabāšanu. Tas pirmām kārtām attiecas uz audiovizuālo materiālu, jo analogā formātā esošo datu kvalitāte ar laiku pasliktinās un vērtīgais materiāls pazūd.

Veicot pētījumu, ir konstatēts, ka desmit lielāko apraides organizāciju arhīvos ir filmas, kuru kopējais ilgums ir 1 miljons stundu, video ieraksti ar kopējo ilgumu 1,6 miljoni stundu un audio ieraksti ar kopējo ilgumu 2 miljoni stundu. Kopējais Eiropas raidījumu materiālu apjoms droši vien ir 50 reizes lielāks. Lielākā daļa šo materiālu ir oriģināli un ir analogā formātā. 70 % materiālu ir apdraudēti, jo tie bojājas, ir trausli vai ir uz novecojušiem datu nesējiem. Ik gadu Eiropas audiovizuālo materiālu arhīvos no vēcākiem fondiem zūd materiāli ar kopējo ilgumu aptuveni 10 000 stundu[4].

Pašlaik tikai neliela daļa Eiropas materiālu krājumu ir pārvērsta ciparu formātā. Materiālu pārvēršanu ciparu formātā veic visās dalībvalstīs, taču šie pasākumi ir sadrumstaloti un to virzība ir samērā lēna. Tas tika uzsvērts, paziņojot par Google iniciatīvu pārvērst ciparu formātā 15 miljonus grāmatu, kas atrodas četrās lielākajās bibliotēkās ASV un vienā Eiropas bibliotēkā. Ja tas tiks īstenots kā plānots, Google iniciatīva ir daudz plašāka par jebkurā dalībvalstī valsts līmenī veiktajiem pasākumiem. Arī citās pasaules daļās tiek veikti pasākumi, lai datus pārvērstu ciparu formātā. Piemēram, Indijā un ķīnā ir pieņemta darba kārtība, kas nosaka tālejošus mērķus un attiecas uz materiāliem citās valodās.

Datu pārvēršanu ciparu formātā un šā procesa attīstības gaitu un efektivitāti Eiropā ietekmē vairākas problēmas.

Finansiālas problēmas: datu pārvēršana ciparu formātā ir darbietilpīgs un dārgs process. Tam ir nepieciešami ieguldījumi, kas lielākajā daļā gadījumu pārsniedz to iestāžu līdzekļus, kuru pārziņā ir attiecīgā informācija. Visu svarīgu materiālu pārvēršana ciparu formātā ir neiespējams uzdevums, tāpēc jāizdara izvēle, ko pārvērst ciparu formātā, un kad to darīt.

Organizatoriskas problēmas: stratēģija „vienu reizi pārvērst datus ciparu formātā un plaši tos izplatīt” var sniegt labumu visām iesaistītajām organizācijām. Jāizvairās no dublēšanās - t.i. vienu un to pašu darbu vai apkopojumu vairākkārtējas pārvēršanas ciparu formātā. To var panākt, vienīgi veicot pastāvīgu koordināciju valsts un Eiropas līmenī. Eiropas līmenī veiktie pasākumi var palielināt Eiropas pievienoto vērtību, kad galarezultāts ir lielāks nekā tā sastāvdaļu summa.

Lai īstenotu pārvēršanu ciparu formātā, nepieciešamas jaunas darba metodes. To varētu veicināt partnerattiecības ar privāto sektoru vai privātā sektora sniegtais finansējums, taču šāda veida partnerattiecības vēl nav labi attīstītas. Turklāt ieguldījumi datu pārvēršanā ciparu formātā ir jāpapildina ar organizatoriskām izmaiņām attiecīgajās iestādēs, tostarp iesaistītā personāla prasmju aktualizēšanu.

Tehniskas problēmas: galvenā tehniskā problēma ir vajadzība uzlabot datu pārvēršanas metodes, lai šis process gan attiecībā uz audiovizuālo materiālu, gan attiecībā uz grāmatām kļūtu rentablāks un lētāks. Lai ciparu formātā pārvērstu rakstītus tekstus, ir vajadzīgas labākas automātiskās grāmatu un dokumentu padošanas iekārtas, kā arī lielākas jaudas automatizētas optiskās rakstzīmju pazīšanas iekārtas valodām, kas nav angļu.

Angļu valodas rakstzīmju optiskās pazīšanas (OCR) sistēmas ir pārbaudītas un spēj atpazīt lielāko daļu drukas fontu, kas izmantoti pēdējos 10 - 15 gados, un tās ir uzlabotas ar automātiskiem vai pusautomātiskiem pareizrakstības labošanas algoritmiem. Līdzīgas sistēmas citām valodām nav tik attīstītas, un tāpēc izmaksas ir lielākas un rezultātu kvalitāte – zemāka.

Juridiskas problēmas: datu pārvēršana ciparu formātā nozīmē kopēšanu, kas var būt problemātiska, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT). Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā[5] paredzēts izņēmums noteiktām pavairošanas darbībām, ko veic sabiedriskās bibliotēkas, izglītības iestādes, muzeji un arhīvi. Tomēr šis izņēmums nav obligāts un radīja dažādu direktīvas īstenošanu dalībvalstīs. Taču arī ciparu formātā pārvērstu kopiju ierobežotā lietošana, kas ir pieļaujama saskaņā ar tiesību aktiem, ir vēl viens šķērslis datu pārvēršanai ciparu formātā.

5. PIEEJAMīBA TIEšSASTē

Tradicionālo bibliotēku pakalpojumu modeli, kas balstās uz to īpašumā esošu grāmatu aizdošanu, nav viegli pārvērst digitālā vidē. Saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem materiālus, kas rodas datu pārvēršanas rezultātā, var darīt pieejamus tiešsaistē vienīgi tad, ja tie atrodas publiski pieejamos domēnos[6], vai ar tiesību īpašnieku rakstveida piekrišanu. Tāpēc Eiropas digitālā bibliotēka principā būs vērsta uz publiski pieejamo domēnu materiāliem.

Attiecībā uz literatūru tas nozīmē, ka bez autortiesību ierobežojumiem ir pieejami vienīgi darbi, kas ir sarakstīti 20. gadsimta sakumā vai pirms tam, atkarībā no tā, kurā gadā ir miris darbu autors. Taču pat ja darbiem ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš, situācija ne vienmēr ir viennozīmīga. Var gadīties, ka darbam, ko vairs neaizsargā autortiesības, ir dažādi izdevumi, uz kuriem attiecas autortiesības, piemēram, ievads, vāki un tipogrāfija.

Tiešsaistes bibliotēka, kas piedāvā darbus, kuri nav pieskaitāmi publiski pieejama domēna materiāliem, nav iespējama bez būtiskiem grozījumiem autortiesību normatīvajos aktos vai nolīgumos, vai atsevišķos gadījumos vienojoties ar tiesību īpašniekiem.

šajā kontekstā ļoti būtisks ir darbu autortiesību stāvokļa skaidrojums un pārredzamība. Dažos gadījumos izmaksas, lai noteiktu darba IĪT statusu, būs augstākas nekā izmaksas par darba pārvēršanu ciparu formātā un tā ievietošanu tiešsaistē. Tas jo īpaši attiecas uz darbiem, piemēram, filmām vai grāmatām, kuriem nav iespējams vai ir ļoti grūti noteikt, kam pieder tiesības. šie elementi ir uzsvērti darba dokumentā un tiešsaistes apspriedē, kas sekos šim dokumentam.

Jautājumi par pieejamību tiešsaistē neattiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām vien. Tas, ka materiālu ievieto tiešsaistē, nenozīmē, ka lietotājs to varēs viegli sameklēt, un vēl mazāk, ka to varēs meklēt un izmantot. Ir vajadzīgi atbilstoši pakalpojumi, kas ļautu lietotājam uzzināt par saturu un strādāt ar to. Tas nozīmē, ka vajadzīgs strukturēts un kvalitatīvs satura apraksts gan apkopojumiem, gan katrai apkopojuma vienībai, un atbalsts tā lietošanai (piem., anotācija).

6. DIGITāLā SATURA SAGLABāšāNA

Grāmatas vai filmas ciparu formātā esošas kopijas izgatavošana vēl negarantē tās ilgtermiņa saglabāšanos. Viss materiāls ciparu formātā – gan ciparu formātā pārvērsts, gan ciparu formātā radīts materiāls, ir jāuztur, lai tas būtu pieejams lietošanai. Tāpēc pārvēršana ciparu formātā bez atbilstīgas saglabāšanas stratēģijas var kļūt par ieguldījumu veltīgu izšķiešanu.

Saglabāšana ciparu formātā ir svarīga problēma informācijas sabiedrībā, kur informācijas piedāvājums pieaug milzīgā ātrumā, bet saturs kļūst arvien dinamiskāks. Patlaban nav lielas pieredzes ar saglabāšanu ciparu formātā, tiesiskais regulējums ir tā izstrādes stadijā, resursi ir nepietiekami un saglabāšanas pasākumu iznākums neskaidrs. šī problēma ir steidzami jārisina gan politiķiem, gan iestādēm, kuras tā skar visvairāk. Tās ietekme pārsniedz bibliotēku un arhīvu jomu un attiecas uz visām organizācijām, kas rada informāciju ciparu formātā un ir ieinteresētas nodrošināt tās pieejamību.

Ir dažādi iemesli, kāpēc digitālais saturs tiek zaudēts. Pirmais iemesls ir vairāku aparatūras paaudžu maiņa, kuras rezultātā datnes var kļūt nelasāmas.

Lai atzīmētu Anglijas zemes īpašumu grāmatas 900. gadadienu, tika izveidots jauns multivides izdevums. 2002. gadā disks bija kļuvis nelasāms, jo datori, ar kuriem varēja nolasīt šo formātu, bija kļuvuši reti. Lai to saglabātu, tika izstrādāta sistēma, ar kuru varēja piekļūt diskiem, izmantojot emulēšanas metodes. Interesanti, ka radās grūtības ar piekļūšanu 1986. gada datiem, bet tai pat laikā joprojām var izmantot Anglijas zemes īpašumu grāmatas oriģinālu, kuram tagad ir vairāk nekā 900 gadu.

Datorprogrammu straujā maiņa un novecošana ir vēl viens faktors. Ja datus nepārnes uz pašreiz lietojamām programmām vai arī ja netiek pievērsta uzmanība, lai saglabātu sākotnējo pirmkodu, informācijas izguve var kļūt ļoti dārga un pat neiespējama. Tas jo īpaši attiecas uz „slēgtajiem” datu formātiem, kuru pirmkods nav zināms publiski. Arī digitālo atmiņas ierīču, piemēram, CD –ROM, ierobežotais kalpošanas laiks ir vēl viens iemesls digitālā satura zaudēšanai.

Ciparu laikmetā bibliotēkas un arhīvi ierobežotā mērogā ir sākuši risināt datu saglabāšanas jautājumus. Pārrobežu sadarbība pastāv, taču vispārējie pasākumi Eiropā ir sadrumstaloti. Pārsvarā dalībvalstīs nav skaidras politikas par saglabāšanu ciparu formātā. Ja arī ir valsts izstrādāti saglabāšanas plāni, tie galvenokārt ir vērsti uz apdraudētu analogo materiālu saglabāšanu, nevis uz ciparu formātā esošo materiālu saglabāšanu.

Galvenokārt progress ir panākts obligāto eksemplāru jomā, jo dalībvalstīs ir ieviesta prasība par digitālo materiālu obligātajiem eksemplāriem, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes apkopo un uzglabā šos materiālus. Tomēr patlaban šo shēmu darbības joma dažādās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, dažkārt tās attiecas uz dinamiskiem tiešsaistes materiāliem, bet dažkārt nē.

Galvenās problēmas, kas saistītas ar saglabāšanu ciparu formātā, ir līdzīgas problēmām, kas raksturīgas datu pārvēršanai ciparu formātā.

Finansiālas problēmas: nav skaidrs, cik patiesībā izmaksā ilgtermiņa saglabāšana ciparu formātā. šīs izmaksas ir atkarīgas no tādiem faktoriem kā ar laiku vajadzīgo migrāciju skaits. Tomēr ir acīmredzami, ka ir jāizdara izvēle, kuri materiāli jāsaglabā, jo pieejamie resursi ir ierobežoti.

Organizatoriskas problēmas: ir jāizdara izvēle, bet kurš izlems un kurš būs atbildīgs par noteikto materiālu saglabāšanu? Jomā, kurā joprojām nav atbilžu uz dažiem pamatjautājumiem, pastāv risks, ka pieejas būs ļoti atšķirīgas un darbības dublēsies. Eiropas pievienoto vērtību var radīt, nodrošinot savstarpējo papildināmību un labas prakses apmaiņu. Lai saglabātu ciparu formātā esošo informāciju, nepieciešamas jaunas darba metodes. Tas ietver darbinieku prasmju modernizēšanu un lielāku sadarbību starp valsts un privātā sektora dalībniekiem.

Tehniskas problēmas: līdz šim ir veikta ierobežota izpēte par saglabāšanu ciparu formātā. Galvenais uzdevums ir uzlabot rentabilitāti un finansiālu pieejamību. Vēl viens svarīgs jautājums, kas jāatrisina, ir padziļināt izpratni par to, kā saglabāt lielu apjomu izplatītas strauji mainīgas informācijas. Progress saistītajās jomās, tādās kā automātiskās analīzes instrumenti un indeksācija, palīdzēs nodrošināt piekļuvi informācijai un tās pieejamību atkārtotai lietošanai.

Juridiskas problēmas: jebkura saglabāšana ciparu formātā ir atkarīga no kopēšanas un datu migrācijas, tā jāapsver, ņemot vērā tiesību aktus intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) jomā. Citas problēmas ir saistītas ar ciparu formātā esošā materiāla obligātajiem eksemplāriem. Dalībvalstu pieņemto juridisko pasākumu atšķirīgais ātrums un darbības joma varētu radīt situāciju, ka pastāv atšķirīgi noteikumi, kas ietekmē satura radītājus, kuri veic pārrobežu darbības. Virkni jaunu jautājumu saistībā ar obligātajiem eksemplāriem un IĪT rada tehniskās aizsardzības pasākumu ieviešana, lai novērstu kopēšanu, vai digitālo tiesību pārvaldības sistēmas, kas ierobežo piekļuvi ciparu formātā esošiem materiāliem. Var gadīties, ka obligāto eksemplāru shēmas nepildīs savu svarīgo uzdevumu, ja informācijas radītāji nenodrošinās neaizsargātu kopiju pieejamību.

7. EIROPAS ATBILDE

Kultūras datu kopuma pārvēršanas ciparu formātā organizēšana un finansēšana un saglabāšana ciparu formātā ir galvenokārt dalībvalstu atbildība. Taču ir jomas, kurās var panākt ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību un kurās pirms dažiem gadiem sācies darbs Eiropas līmenī. Tagad šis darbs tiks paātrināts un papildināts ar jaunām darbībām.

7.1 Iesāktās iniciatīvas

Koordinācija Eiropas līmenī

Eiropas kultūras mantojuma pārvēršanu ciparu formātā Komisija atzina par svarīgu jau e-Eiropas rīcības plānā. Rezultātā 2001. gadā radās t.s. Lundas principi un attiecīgais Lundas rīcības plāns, un tika izveidota valstu pārstāvju grupa jautājumiem, kas saistīti ar datu pārvēršanu ciparu formātā. Attiecībā uz datu saglabāšanu ciparu formātā Padomes 2002. gada rezolūcijā ir uzsvērts, ka šis jautājums ir svarīgs, un dalībvalstis ir aicinātas to risināt.[7]

Attiecībā uz audiovizuālo jomu jo īpaši svarīgs ir projekts Parlamenta un Padomes ieteikumam par kinematogrāfisko mantojumu un saistīto rūpniecisko darbību konkurētspēju[8]. Tajā dalībvalstis cita starpā ir aicinātas atļaut kopēšanu saglabāšanas nolūkos.

Līdzfinansēšana

Pateicoties ES pētījumu finansēšanai, ir radusies virkne projektu, kuru mērķis ir padarīt Eiropas kultūras mantojumu pieejamāku, izmantojot jaunas tehnoloģijas. Projekti, ar kuriem atbalsta sadarbību starp Eiropas valstu bibliotēkām, ir attīstījušies no katalogu ierakstu apmaiņas līdz Eiropas bibliotēku projektam ( TEL ). TEL tagad darbojas kā operatīvais dienests, kas nodrošina vienotu vārteju uz Eiropas valstu bibliotēku fondiem.

Lai gan tikai dažos projektos atbilstīgi pētījumu programmām ir risināts digitālas saglabāšanas jautājums, vairāki projekti īpaši vērsti uz datu pārvēršanu ciparu formātā. Viens no piemēriem, kurā pārvēršana ciparu formātā izmantota kā līdzeklis analogā materiāla saglabāšanai, ir PRESTOSPACE .

Saskaņā ar PRESTOSPACE (2004.-2007. gads, līdzfinansējums 9 miljoni EUR) tiek izstrādāta rīkkopa, ko var izmantot audiovizuālo materiālu arhīvi, lai audiovizuālos materiālus pārvērstu ciparu formātā. šie rīki veicinās lētāku un kvalitatīvāku pārvēršanu ciparu formātā, lai pārveidotu un saglabātu analogo audiovizuālo materiālu.

7.2 Jaunas vai pastiprinātas iniciatīvas

Stratēģiskas apspriedes ar ieinteresētām personām un pastiprināta koordinācija

Pamatojoties uz jautājumiem šā paziņojuma II pielikumā, notiks tiešsaistes apspriede par organizatoriskām, juridiskām un tehniskām problēmām, kas saistītas ar pārvēršanu ciparu formātā, satura pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā. Rezultāti būs svarīgs ieguldījums iespējamam ieteikumam par datu pārvēršanu un saglabāšanu ciparu formātā. Tie tiks izmantoti citos procesos, tādos kā Kopienas PAT programmu īstenošana un autortiesību regulējuma pārskatīšana. Augsta līmeņa ekspertu grupa jautājumos par digitālām bibliotēkām konsultēs Komisiju, kā vislabāk atrisināt identificētās problēmas Kopienas līmenī.

Komisija palielinās centienus, lai stimulētu Eiropas sadarbību datu pārvēršanā un saglabāšanā ciparu formātā. Mērķis ir sniegt jaunu impulsu datu pārvēršanai ciparu formātā dalībvalstīs, izvairīties no darbību dublēšanās un veicināt labas prakses pārņemšanu. šajā ziņā Lundas rīcības plāna atjaunināšanai, kas ir paredzēta AK prezidentūras laikā, var būt svarīga funkcija saistībā ar vairākiem tehniskiem aspektiem. Kvantitatīvu rādītāju izmantošana Lundas kontekstā palīdzēs izmērīt visā Eiropā paveikto.

Īpaša uzmanība tiks veltīta valstu un obligāto eksemplāru bibliotēku darbam un galvenajiem dalībniekiem un Eiropas digitālās bibliotēkas izveides veicināšanai.

Līdzfinansēšana

Kopienas līmenī pētījumu un e Content plus programmas tiks vērstas uz Eiropas nozīmes darbībām, kas saistītas ar pārvēršanu un saglabāšanu ciparu formātā un kultūras satura pieejamību. Dažās dalībvalstīs jau tiek finansētas digitalizācijas iniciatīvas ar reģionālo fondu palīdzību, un ar šiem fondiem arī turpmāk varētu veicināt pārvēršanu ciparu formātā.

Kultūras mantojuma pārvēršana ciparu formātā arvien biežāk ir mērķis sadarbības projektos, ko līdzfinansē saskaņā ar programmu „Kultūra 2000”; saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, programmā „Kultūra 2007” līdzfinansējums būs pieejams sadarbības projektiem, kas uzlabo kultūras darbu un produktu starpvalstu apriti, cita starpā izmantojot pārvēršanu ciparu formātā un nodrošinot piekļuvi tiešsaistē.

Izpēte

Saskaņā ar pētījumu programmām Komisija atbalstīs šādas īpašas iniciatīvas kultūras satura jomā, papildus notiekošajiem vispārējiem pētījumiem, kas saistīti ar saturu (meklētājprogrammas, valodu tehnoloģijas utt.).

Saskaņā ar Informācijas sabiedrības tehnoloģiju programmu izsludinātajā jaunākajā priekšlikumu konkursā, kas ir noslēdzies 2005. gada 21. septembrī, ir paredzēti 36 miljoni EUR, lai pētītu jaunas tehnoloģijas kultūras satura meklēšanai un izguvei (22 miljoni EUR) un saglabāšanai ciparu formātā (14 miljoni EUR).

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Komisija ierosina paplašināt tās ieguldījumu pētījumos tādās jomās kā pārvēršana ciparu formātā, piekļuve digitālajam kultūras saturam un saglabāšana ciparu formātā. Tiek ierosināts veicināt tehnoloģisko progresu šajā jomā, izmantojot kompetences centru tīklu, kas varētu kļūt par pamatelementu Eiropā veiktajā datu pārvēršanā un saglabāšanā ciparu formātā. Kopiena veicinātu šos centrus, izmantojot līdzfinansējuma projektus.

Centri, kas tiks atlasīti, izmantojot priekšlikumu konkursus, apvienos dažādu kompetenci – gan tehnisko, gan juridisko –, kura vajadzīga, lai gūtu panākumus, veicot pārvēršanu un saglabāšanu ciparu formātā. šajos centros tiks integrēta un par pamatu izmantota esošā zinātība, kas ir tehnoloģiju uzņēmumiem, universitātēm, kultūras iestādēm un citām saistītajām organizācijām. šie centri

- veiks pētījumus un atbalstīs progresīvus tehniskus risinājumus, pārbaudot un salīdzinot tos praksē, šim nolūkam izmantojot lielus resursu apjomus;

- veicinās šo risinājumu pielāgošanu un pārņemšanu kultūras iestādēs;

- nodos zināšanas lietotāju iestādēm un atbalstīs lietotāju prasmju attīstību.

eContentplus

Saskaņa ar e Content plus programmu laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam būs pieejami 60 miljoni EUR projektiem, kas uzlabo Eiropas kultūras un zinātniskā satura pieejamību un izmantojamību. Galvenie mērķi būs panākt savstarpējo savietojamību starp valstu ciparu formātā esošajiem apkopojumiem un pakalpojumiem (piem., ieviešot kopējus standartus) un atvieglot piekļuvi materiāliem un to lietošanu multivides kontekstā.

Īsumā:

Stratēģiskas apspriedes ar ieinteresētām personām un pastiprināta koordinācija Tiešsaistes apspriedes par pārvēršanu ciparu formātā un turpmāko saglabāšanu (Komisija, 2005. gadā) Augsta līmeņa ekspertu grupas izveide (Komisija, 2005. gadā) Priekšlikums Ieteikumam par pārvēršanu ciparu formātā un turpmāko saglabāšanu (Komisija, 2006. gadā) Ieguldījums saistītajās iniciatīvās, tādās kā autortiesību noteikumu pārskatīšana (2006. gadā) un Septītās pamatprogrammas īstenošana (2007. gadā) Lundas rīcības plāna atjaunināšana (ieskaitot kvantitatīvos rādītājus) un apspriedes Padomē par dalībvalstu apņemšanos veicināt pārvēršanu ciparu formātā un turpmāko saglabāšanu ciparu formātā (dalībvalstis/Komisija 2005. gadā) Katalizēt un stimulēt valstu bibliotēku darbu (Komisija/valstu bibliotēkas, 2005. – 2007. gads) Līdzfinansēšana 36 miljoni EUR priekšlikumu 5. konkursā saskaņā ar Sesto pamatprogrammu (2005. gadā) Pastiprināti pētījumi saskaņā ar Septīto pamatprogrammu par jautājumiem, kas saistīti ar pārvēršanu un saglabāšanu ciparu formātā un piekļuvi kultūras saturam (2007. gadā) Kompetences centri par pārvēršanu ciparu formātā un turpmāko saglabāšanu saskaņā ar Septīto pamatprogrammu (2007. gadā) 60 miljoni EUR saskaņā ar eContentplus programmu (no 2005. līdz 2008. gadam) |

- 8. SECINāJUMS

Informācijas tehnoloģijas var padarīt Eiropas kultūras un zinātnisko mantojumu redzamu un pieejamu lietošanai mūsdienās un nākotnē. Tādēļ nepieciešami kopīgi centieni gan dalībvalstīs, kur patlaban datu pārvēršana ciparu formātā un turpmākā saglabāšana ciparu formātā lielā mērā ir nesaskaņota, gan Kopienas līmenī. Ja pastāvošās problēmas tiks veiksmīgi atrisinātas, tas var paātrināt datu pārvēršanu ciparu formātā, palielināt informācijas pieejamību un nodrošināt digitālā satura ilgtermiņa saglabāšanu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt ierosināto pieeju un aicina dalībvalstīs apvienot centienus Eiropas Savienības līmenī, lai digitālās bibliotēkas Eiropā kļūtu par realitāti.

[1] Daudzi no šiem jautājumiem attiecas arī uz muzejiem, kas tiešsaistē iepazīstina ar savām kolekcijām.

[2] International library statistics: Trends and Commentary based on the Libecon data, D. Fuegi and M. Jennings, 2004 .

[3] Turpat.

[4] Survey by the IST Presto project which ended in October 2002. http://presto.joanneum.ac.at/index.asp

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva, OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

[6] Termins „publiski pieejams domēns” šajā dokumentā ir lietots šaurā nozīmē, un apzīmē informāciju resursus, kuri ir brīvi pieejami un kurus var lietot visi, piemēram, tāpēc, ka beidzies autortiesību termiņš.

[7] Padomes 2002. gada 25. jūnija Rezolūcija „Rītdienas atmiņas saglabāšana: digitālā satura saglabāšana nākamajām paaudzēm”, OV C 162, 6.7.2002., 4. lpp. Jautājums ir pieminēts arī Komisijas 2005. gada 18. februāra priekšlikumā Padomes ieteikumam par prioritārām darbībām, lai palielinātu sadarbību Eiropas arhīvu jomā, KOM(2005) 53 galīgais.

[8] Saskaņots starp Parlamentu un Padomi pirmajā lasījumā, bet vēl nav oficiāli pieņemts.