[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.9.2005

COM(2005) 436 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

APSPRIEDES DOKUMENTS PAR VALSTS ATBALSTU JAUNINĀJUMIEM

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Iievads 3

2. Principi, kas regulē jauninājumiem paredzētā valsts atbalsta kontroli 5

2.1. Jauninājumus ietekmējošu tirgus nepilnību konstatēšana 6

2.2. Atbalsta instrumenta mērķis – novērst konstatētās tirgus nepilnības 6

2.3. Konkurences traucējumu mazināšana un ietekme uz tirdzniecību 7

2.4. Reģionālā dimensija 8

3. Risku uzņemšanās un eksperimentu veicināšana 9

3.1. Jaunu un novatorisku uzņēmumu izveides un attīstības veicināšana 9

3.2. Pašu kapitāla nepietiekamības problēmas risināšana, lai palielinātu riska kapitāla nodrošinājumu ES 11

3.3. Tehnoloģisku eksperimentu un novatorisku produktu ieviešanas veicināšana 12

4. jauninājumiem labvēlīgi uzņēmējdarbības apstākļi 13

4.1. Jauninājumu starpnieku stimulēšana 13

4.2. Apmācības un mobilitātes veicināšana 15

4.3. Izcilības centru attīstības veicināšana ar sadarbības un apvienību starpniecību 17

Pielikums: problēmas, kas ietekmē jauninājumus eiropā 19

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

APSPRIEDES DOKUMENTS PAR VALSTS ATBALSTU JAUNINĀJUMIEM (Teksts ar EEA nozīmi)

1. IEVADS

1. Kā minēts Valsts atbalsta rīcības plānā, „jauninājumi ir saistīti ar procesu, kas apvieno zināšanas un tehnoloģiju ar tirgus iespēju izmantošanu, lai radītu jaunus vai uzlabotus produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības procesus salīdzinājumā ar tiem, kas jau ir pieejami kopējā tirgū, un ietver noteiktu riska pakāpi”. Ar šo dokumentu tiek uzsākts konsultāciju process , kura mērķis ir apkopot ieinteresēto personu viedokļus par nepieciešamību veikt īpašus uzlabojumus noteikumos par valsts atbalstu jauninājumiem, tostarp viedokļus par precizējumiem, lai uzlabotu juridisko noteiktību, jaunajām novatorisku darbību finansēšanas iespējām, kritēriju izstrādāšanu, lai izmantotu atbalstu lietderīgāk, un reglamentējošo noteikumu vienkāršošanu.

2. Kā teikts gaidāmajā paziņojumā Vairāk zinātnisko pētījumu un jauninājumu: ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai , jauninājumi ir galvenā problēma, kas jārisina, lai ES spētu nodrošināt izaugsmi un darba vietu radīšanu. Valsts atbalsta politika var veicināt novatoriskāku ekonomiku, gan saglabājot konkurenci produktu tirgū kā jauninājumu dzinējspēku, gan izvirzot priekšlikumus noteikumiem, kas sekmē efektīvu valsts atbalstu dalībvalstu jauninājumiem.

3. Izstrādājot efektīvas sistēmas jauninājumu sekmēšanai ES, konkurences saglabāšana būtu jāizvirza kā pirmā prioritāte. Konkurence labi funkcionējošā tirgū rada uzņēmumiem stimulu ieguldīt zināšanās un jauninājumos, jo tie nodrošina konkurētspējas priekšrocības un peļņu.

4. Tomēr dažos gadījumos valsts atbalsts, pārmērīgi netraucējot konkurenci, var efektīvi veicināt jauninājumus, ja tas novērš tirgus nepilnības, kas kavē jauninājumu procesu. Komisija ir konstatējusi virkni dažādu problēmu, kas saistītas ar neapmierinošo jauninājumu procesu Eiropā (skatīt pielikumu). Tomēr daudzas no šīm problēmām nevar atrisināt bez valsts atbalsta, jo tām nepieciešama visaptveroša politiskā pieeja. Turklāt pārāk liels atbalsts jauninājumu vārdā faktiski var apdraudēt jauninājumu procesu, jo tas var kaitēt konkurencei kā visefektīvākajam stimulam salīdzināt idejas un rast jaunus, novatoriskus veidus iekļūšanai tirgū. Tādēļ valsts atbalsta politika var būt tikai daļējs risinājums problēmai, ko rada neapmierinošo jauninājumu process Eiropā.

5. Piemēram, Vides tehnoloģiju rīcības plāna[1] mērķis ir izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas un jauninājumus, kas sekmē vides aizsardzību un vienlaicīgi veicina konkurētspēju un izaugsmi. Ekojauninājumu attīstība ir būtisks faktors, lai nodrošinātu vides ilgstpējību nākotnē, bet šo jauninājumu attīstību kavē ekonomiski šķēršļi. Tirgus cenas atspoguļo tiešās ekonomiskās izmaksas, nevis vides piesārņojuma izmaksas (piemēram, veselības aprūpes izmaksas saistībā ar gaisa piesārņojumu pilsētās). Tas noved pie sistemātiski nepietiekamiem ieguldījumiem vides tehnoloģijās, īpaši no to uzņēmumu puses, kas nevar atļauties nodarboties ar labdarību konkurences tirgū. Tādēļ mērķtiecīgi virzīti ekonomiskie stimuli var veicināt vides tehnoloģiju darbības uzsākšanu.

6. Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešams veidot jaunu, atsevišķu struktūru jauninājumiem paredzētajam valsts atbalstam, pamatojoties uz abstraktu jauninājumu definīciju; turklāt tas neatbilstu nospraustajam mērķim vienkāršot EK valsts atbalsta noteikumus. Šī konsultāciju procesa laikā tika identificētas daudzas konkrētas, mērķtiecīgas un novatoriskas darbības , kuras nepārprotami novērš tirgus nepilnības, kas kavē jauninājumus, turklāt tām sniegtā valsts atbalsta priekšrocības varētu atsvērt iespējamo kaitējumu konkurencei un tirdzniecībai. Komisija izmantoja metodes saskaņā ar valsts atbalsta rīcības plānā noteikto ekonomisko pieeju. Jaunie noteikumi tiks iekļauti pētniecības un attīstības un jauninājumu sistēmā, kā arī pamatnostādnēs par riska kapitālu, pamatnostādnēs par vides aizsardzību un grupālajā atbrīvojumā (tādējādi izvairoties no paziņošanas prasībām dalībvalstīm).

7. Ir izvēlēti šādi novatorisku darbību veidi:

8. darbības, kas veicina risku uzņemšanos un eksperimentus un palīdz mazināt plaisu starp tehnoloģiskajām zināšanām un tirgu;

9. darbības (uzņēmējdarbības pakalpojumi un infrastruktūra), kas uzlabo vispārējo uzņēmējdarbības vidi jauninājumiem.

10. Attiecībā uz katru ierosināto pasākumu Komisija vēlētos dzirdēt izsmeļošus komentārus par pasākuma atbilstību un veidu.

11. Turklāt jautājumi ir uzdoti arī par daudz konkrētākiem aspektiem, par kuriem Komisija arī labprāt saņemtu izsmeļošus komentārus.

12. Konsultāciju rezultātus izmantos, lai izstrādātu noteikumus, kurus iekļaus valsts atbalsta juridiskajos instrumentos un noteiks tādu jauninājumiem paredzētā valsts atbalsta maksimālo apjomu, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Principā dalībvalstis būs atbildīgas par savu resursu lietderīgu izmantošanu atbilstoši paredzētajam mērķim un efektīvu atbalsta pasākumu noteikšanu jauninājumu sekmēšanai ES.

13. Atsauksmes par šo paziņojumu Komisija gaidīs līdz 2005. gada 21. novembrim . Atsauksmes un komentāri nosūtāmi uz Eiropas Komisiju, norādot atsauci uz Consultation State aid for Innovation , pa e-pastu uz šādu adresi: STATEAIDGREFFE@CEC.EU.INT vai pa pastu uz šādu adresi:

DG Competition

State Aid Greffe

SPA 3, office 6/5

B-1049 Brussels

Belgium.

Jautājums 1) Vai domājat, ka ir lietderīgi izveidot atsevišķu struktūru jauninājumiem un ka valsts atbalsta jaunās iespējas ir mērķtiecīgi virzītas uz izvēlētajām novatoriskajām darbībām?

2. PRINCIPI, KAS REGULē JAUNINāJUMIEM PAREDZēTā VALSTS ATBALSTA KONTROLI

14. Komisija var atļaut sniegt valsts atbalstu jauninājumiem, pamatojoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Ievērojot Valsts atbalsta rīcības plānā noteiktos principus, vispārējā pārbaude, kas jāveic, lai apstiprinātu jauninājumiem paredzētā valsts atbalsta pasākumu, ietver šādus aspektus:

15. ir jākonstatē tirgus nepilnības

16. atbalsta instruments ir mērķtiecīgi jāvirza uz konstatētajām tirgus nepilnībam:

17. Valsts atbalstam ir jābūt atbilstīgam politikas instrumentam

18. Atbalsta pasākuma iedarbībai jābūt stimulējošai, t.i., tam jārada papildu novatoriska darbība

19. Atbalsta pasākumam jābūt samērīgam ar risināmo problēmu

20. konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību būtu jāierobežo, lai atbalsta pasākums iznākumā nebūtu vērsts pret vispārējām interesēm.

21. Piemērojot vispārējo pārbaudi, var izstrādāt normatīvo kritēriju virkni, ar kuru palīdzību varētu izstrādāt ex ante noteikumus par valsts atbalstu jauninājumiem (kas iekļaujami struktūrās, pamatnostādnēs vai grupālajos atbrīvojumos). Šīs metodes mērķis ir noteikt konkrētas darbības, kuru īstenošanai var atļaut izmantot valsts atbalstu, ja tas atbilst paredzēto noteikumu un kritēriju virknei. Iepriekšēja pieredze arī var palīdzēt noteikt konkrētās darbības un sagatavot atbilstīgus noteikumus. Šajā dokumentā izvirzītie kritēriji tiks izmantoti, izstrādājot minētos ex ante noteikumus. Pārbaudot individuālu paziņojumu atbilstību, nav paredzēts izmantot vispārējās pārbaudes. Turklāt šajā posmā dokumenti tiek sagatavoti tikai konsultāciju vajadzībām.

2.1. Jauninājumus ietekmējošu tirgus nepilnību konstatēšana

22. Tirgus nepilnības vērojamas tad, kad tirgus pats nespēj nonākt pie ekonomiski efektīva rezultāta. Jauninājumu rokasgrāmatā [2] ir norādīts, ka privāti uzņēmumi var vilcināties ieviest jauninājumus: tie, iespējams, uzskata, ka nevarēs izmantot visas priekšrocības, ko sniedz jauninājums kā sabiedriskais labums, un tie var pat neapzināties to, cik jauninājumam var būt pozitīvas sekas (ārējā ietekme). Šādos gadījumos valsts atbalsts, kas sniedz tiešu atbalstu uzņēmumiem, var būt atbilstīgs instruments, kuru uzmanto, lai kompensētu nelabvēlīgu risku/sekas, kas saistītas ar jauninājumu. Citi tirgus nepilnību veidi, kas minēti rokasgrāmatā, ir neefektīva informācijas izplatīšana; nepilnības kapitāla tirgū; un neatbilstības darba tirgū. Bez tam tirgus nepilnības var izraisīt arī koordinācijas problēmas, tādējādi kavējot jauninājumus.

23. Tirgus nepilnības, kas kavē jauninājumus, var būt dažādas atkarībā no attiecīgā uzņēmuma un darbības veida. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, rokasgrāmatā izklāstīti trīs galvenie principi: i) mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) tiek vairāk ietekmēti nekā lielie uzņēmumi[3]; ii) tirgus nepilnības vairāk ietekmē jaunizveidotus uzņēmumus; un iii) tirgus nepilnības ir lielākas un negatīvā ietekme ir mazāka tām darbībām, kas nav tiešā veidā saistītas ar tirgu (piemēram, apmācībai).

24. Turklāt novatoriskiem projektiem un darbībām ir raksturīga īpaša dinamika, kas var izraisīt ātras izmaiņas tirgus nosacījumos. Parasti tirgus nepilnības laika gaitā samazinās, piemēram, sakarā ar to, ka attiecīgais tirgus ir piesātināts un informācija tiek izplatīta daudz efektīvāk.

25. Parasti tās tirgus nepilnības, kas ietver pārrobežu sadarbību un sadarbību starp vairākiem partneriem, pēc sava apmēra ir lielākas koordinācijas problēmas, kā arī jauninājuma kā sabiedriskā labuma būtības dēļ. Tirgus nepilnības saistībā ar projektiem, kuru rezultāti tiek darīti zināmi plašākai sabiedrībai vai kuri nodrošina vienlīdzīgas iespējas piekļūt pētniecības rezultātiem, arī varētu būt samērā lielas. Šā iemesla dēļ piemaksas par koordināciju un informācijas izplatīšanu varētu būt lietderīgas.

2.2. Atbalsta instrumenta mērķis – novērst konstatētās tirgus nepilnības

- Vai valsts atbalsts ir atbilstīgs politikas instruments?

- Pieredze rāda, ka iepriekš nevar paredzēt, kuri novatoriskie produkti un pakalpojumi gūs panākumus tirgū. Šā iemesla dēļ novatoriskām darbībām paredzēto valsts finansējumu nevajadzētu virzīt uz „potenciālo uzvarētāju atlasi”; tam drīzāk būtu jāveicina jauninājumi, optimizējot uzņēmējdarbības vidi.

- Stimulējoša iedarbība

- Jauninājumiem paredzētajam valsts atbalstam ir jāstimulē atbalsta saņēmēji mainīt to rīcību vēlamajā virzienā. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja var pierādīt, ka bez tā novatoriskās darbības netiktu uzsāktas.

- Valsts atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Parasti ņem vērā tikai dotācijas ekvivalentu un intensitāti. Bet atbalsta pasākuma stimulējošo iedarbību var ietekmēt tā veids (piemēram, tieša subsīdija, atmaksājams aizdevums, nodokļu atvieglojumi vai garantijas).

- Samērīgums

- Atbalsta pasākumam jābūt samērīgam ar novēršamajām tirgus nepilnībām. Ir vajadzīgs, lai vairāk nebūtu neviena cita konkurenci mazāk traucējoša pasākuma (piemēram, vispārējie pasākumi vai pasākumi, kas ietver mazāku atbalstu vai atbalstu uz ierobežotu laiku), kas tirgus nepilnības varētu novērst tikpat efektīvi. Atbalsta īstenošanai būtu jāparedz konkrēts termiņš un apjoms, kā arī novērtējums, pamatojoties uz kuru atbalstu varētu arī pārtraukt, ja tas nav devis vēlamo rezultātu noteiktajā laikā.

2.3. Konkurences traucējumu mazināšana un ietekme uz tirdzniecību

26. Novatoriskas darbības ietver posmus, kas ir tiešā veidā saistīti ar tirgu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību tiktu ierobežota, lai atbalsta pasākums iznākumā nebūtu vērsts pret vispārējām interesēm.

27. Tiek uzskatīts, ka mazi atbalsta apjomi un zemi atbalsta intensitātes līmeņi rada mazākus konkurences traucējumus. Turklāt konkurences traucējumu iespējamais apjoms ir atkarīgs no iesaistīto atbalsta saņēmēju tirgus spējas.

28. Valsts atbalsta noteikumi par jauninājumiem būtu jāizstrādā, ņemot vērā rezonanses efektu, kas radīts attiecībā uz konkurenci. Ja valsts atbalstam, kas paredzēts MVU un/vai darbībām, kas nav tiešā veidā saistītas ar tirgu , varētu piemērot arī mazāk stingrus procedūras noteikumus un atbrīvot no paziņošanas pienākuma (vai piemērot tikai vienkāršotas apstiprināšanas procedūras), valsts atbalstu, piemēram, lieliem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu tirgus daļu var atļaut tikai pēc Komisijas veiktās izmeklēšanas.

29. Komisija šobrīd uzskata, ka atļauja sniegt atbalstu netehnoloģiskiem jauninājumiem, pamatojoties uz ex ante noteikumiem, ir ļoti riskants pasākums, tā kā šīs darbības praktiski attiecas uz visām atbalsta saņēmēju ikdienas darbībām. Šajā posmā ir ierosināts, ka ex ante noteikumi par valsts atbalstu jauninājumiem būtu jāattiecina tikai uz tām darbībām, kas saistītas ar tehnoloģiskiem jauninājumiem [4], lai varētu ierobežot noteikumu apiešanas un konkurences traucējumu risku.

30. Bez tam attiecīgā atbalsta saņēmēji būtu jāizvēlas, pamatojoties uz atklātiem, caurskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, lai ierobežotu konkurences traucējumus un nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību, nepamatoti atbalstot atsevišķus uzņēmumus. Lai mazinātu šo ietekmi, nedrīkstētu pieļaut nekādu diskrimināciju, piemēram, vadoties pēc ES izcelsmes valsts.

31. Vēl viens svarīgs princips ir nepieļaut, ka valsts atbalsts atņem privātajiem uzņēmumiem vēlmi attīstīt savas darbības tirgū, kur visi uzņēmumi tiek subsidēti, tādējādi izskaužot privāto iniciatīvu. Risks jo īpaši liels ir tad, ja pastāv tīkla ārējā ietekme, jo tad uzvarētājs paņem to visu. Izvēloties valsts atbalstu kā instrumentu, valdībām jo īpaši jādomā par to, kā piesaistīt privātā sektora finansējumu , nevis atturēt to. Arī šajā gadījumā valsts atbalstam būtu jānosaka konkrēts termiņš un apjoms, laika gaitā to pēc iespējas samazinot.

2.4. Reģionālā dimensija

32. Jauninājumiem bieži vien ir reģionāls raksturs, un Komisija ir apņēmusies veicināt reģionālo jauninājumu apvienību un izcilības centru attīstību. Daudzus spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus var izmantot, lai sekmētu reģionālo attīstību kopumā (piemēram, reģionālo ieguldījumu atbalstu, MVU atbalstu, apmācību, darba vietu radīšanu, pētniecības un attīstības atbalstu). Īpaši svarīgs jautājums ir par to, vai kohēzijas politikas apsvērumi būtu jāskata atsevišķi vai kopā ar jautājumu par tirgus nepilnībām, kas kavē jauninājumu procesu. Kaut arī zemāku turības līmeni var saistīt ar nopietnām tirgus nepilnībām, tas ne vienmēr ir tā, un jau no paša sākuma nav skaidrs, kāpēc dažos reģionos tirgus nepilnības vērojamas biežāk nekā citos.

33. Pašlaik Pamatnostādnes par reģionālo atbalstu ir galvenais reģionālās kohēzijas instruments ar valsts atbalsta starpniecību. Bet daži horizontālie instrumenti (piemēram, regula par grupālo atbrīvojumu MVU, pamatnostādnes par vides aizsardzību) paredz noteikumus par reģionālām piemaksām, lai palielinātu atbalsta intensitāti atbalstāmajos reģionos. Jauninājumiem atļauto atbalstu parasti var uzkrāt kopā ar reģionālo atbalstu, tā kā katrs no tiem attiecas uz dažādām attaisnotajām izmaksām; iespējamas arī reģionālās papildu piemaksas.

34. Kaut arī reģionālo piemaksu pieeja ir piemērots līdzeklis kohēzijas jautājumu risināšanai, tā tomēr var arī neatrisināt problēmu, kas saistīta ar tirgus nepilnību ģeogrāfisko aspektu un konkurences ierobežojumiem jauninājumu jomā.

35. Jautājums ir par to, cik lielā mērā reģionālajiem aspektiem paredzētie papildu pasākumi būtu iekļaujami noteikumos par valsts atbalstu jauninājumiem. Komisija ir gatava izskatīt ierosinājumus par to, kā vislabāk risināt problēmu, kas saistīta ar ģeogrāfisko atšķirību iespējamo ietekmi uz tirgus nepilnībām un konkurences ierobežojumiem, papildus reģionālās kohēzijas piemaksām (vai to vietā).

2. jautājums. Vai uzskatāt, ka pielikumā minētās problēmas un Komisijas konstatējums, ka tirgus nepilnības traucē jauninājumu procesu, ir precīzs? Ja tā, kāpēc? Ja nav, kāpēc?

3. jautājums. Šajā paziņojumā aprakstītie pasākumi nosaka ex ante kritērijus, pamatojoties uz kuriem varētu apstiprināt valsts atbalstu jauninājumiem. Vai uzskatāt, ka šāda pieeja ir atbilstīga?

4. jautājums. Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt empīriskus pierādījumus tam, cik lietderīgi ir piešķirt valsts atbalstu lieliem uzņēmumiem, jo īpaši saistībā ar mērķi attīstīt apvienības pie izcilības centriem ES. Vai uzskatāt, ka Komisijai būtu jāizstrādā ex-ante noteikumi, kas ļauj piešķirt valsts atbalstu jauninājumiem lielajiem uzņēmumiem, vai ka šāda veida atbalsts katrā konkrētajā gadījumā būtu sīki jāizanalizē, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu? Vai būtu lietderīgi iedalīt lielos uzņēmumus dažādās kategorijās attiecībā uz valsts atbalstu jauninājumiem (vai citu valsts atbalstu)? Ja tā, pamatojoties uz kādiem kritērijiem? Un kādiem mērķiem?

5. jautājums. Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt empīriskus pierādījumus tam, cik lietderīgi ir piešķirt valsts atbalstu netehnoloģiskiem jauninājumiem, jo īpaši pakalpojumu nozarē.

6. jautājums. Vai noteikumi par valsts atbalstu jauninājumiem ietver reģionālās piemaksas kohēzijas nolūkā? Vai tiem būtu jāatšķiras atkarībā no reģiona ģeogrāfiskās situācijas, neatkarīgi no kohēzijas jautājumiem?

7. jautājums. Vai ir kādi atbalsta veidi, kas ir vairāk piemēroti konkrētajām situācijām un konkrētajām jauninājumu darbībām (piemēram, nodokļu atvieglojumi, nodrošināti aizdevumi, atmaksājami aizdevumi)?

3. RISKU UZņEMšANāS UN EKSPERIMENTU VEICINāšANA

36. Pastāv liels risks, ka novatoriskie projekti/uzņēmumi būs neveiksmīgi, un tiem var būt nepieciešami būtiski ieguldījumi. Privātie ieguldītāji var nevēlēties finansēt šos projektus/uzņēmumus sakarā ar informācijas asimetriju, kas ievērojami palielina darījumu izmaksas, izvērtējot un uzraugot novatorisku projektu/uzņēmumu riskus, kā arī reizēm nepieciešamā nodrošinājuma trūkuma (kapitāla tirgus nepilnību) dēļ. Uzņēmumi var atturēties no ieguldījumiem jauninājumos šā paša iemesla dēļ un/vai tādēļ, ka uzņēmumi apzinās, ka tie nespēs iegūt visu jauninājuma peļņu (ar ārējo ietekmi saistītās tirgus nepilnības un jauninājumi kā sabiedriskais labums).

37. Valsts atbalsts var palīdzēt mazināt tirgus nepilnības, tādējādi piesaistot papildu novatoriskas darbības un papildu privāto finansējumu. Komisija ir noteikusi trīs jomas, kas ir tendētas uz šāda veida tirgus nepilnībām, kur mērķtiecīgi sniegts valsts atbalsts var kļūt par noderīgu un efektīvu līdzekli: i) novatorisku uzņēmumu izveides un attīstības veicināšana; ii) riska kapitāls un iii) eksperimentu un tirdzniecības veicināšana, lai izpildītu šos nosacījumus.

3.1. Jaunu un novatorisku uzņēmumu izveides un attīstības veicināšana

38. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums: Kaut arī jauni uzņēmumi un novatoriski MVU ir pamats jauninājumiem un rūpniecības atjaunošanai, tos nopietni ietekmē tirgus nepilnības, kas traucē jauninājumu procesu. Jo īpaši gadījumos, kad nav iekšējā kapitāla un/vai pietiekama nodrošinājuma, kas vajadzīgs, lai iegūtu finansējumu, šie uzņēmumi var saskarties ar ļoti lieliem finansējuma ierobežojumiem. Neraugoties uz to, ka pastāv risinājumi, kas orientēti uz tirgu (piemēram, sākuma kapitāls un neoficiālie ieguldītāji ( business angels ), valsts atbalsts var būt nepieciešams, lai palīdzētu nodrošināt finansējumu jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem.

39. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: Izstrādājot valsts atbalsta noteikumus šajā jomā, var pieņemt, ka jaunu un novatorisku uzņēmumu gadījumā pastāv stimulējoša iedarbība (kā minēts turpmāk). Tomēr, lai nodrošinātu samērīgumu, ir jānosaka atbalsta apjoma maksimālā summa un termiņš.

40. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību : Jaunu un novatorisku uzņēmumu veicināšanas procesam ir ļoti maza ietekme uz tirdzniecību un konkurenci. Tomēr pastāv risks, ka jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem atvēlētais publiskais finansējums, ja tā mērķis nav pietiekami skaidri formulēts, var vairot nerentablo jauno uzņēmumu skaitu un izskaust privāto finansējumu. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kas nodrošina to, ka finansējumam tiek noteikts konkrēts termiņš un ka stimuls vairot peļņu netiek mazināts.

41. Ņemot vērā šos argumentus un nepieciešamību ierobežot birokrātiju, Komisija uzskata, ka valsts atbalsts piešķirams, pamatojoties uz jaunu un novatorisku uzņēmumu definīciju, kura izvairās no nepieciešamības definēt „attaisnotās izmaksas”.

42. Ierosinātie noteikumi : ierosinātā jaunu un novatorisku uzņēmumu definīcija nosaka, ka minētajiem uzņēmumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

43. Darbības uzsākšanas kritēriji: šo uzņēmumu vecumam jābūt mazākam par [5 gadiem]; tiem jābūt maziem uzņēmumiem (skatīt MVU definīciju, jo īpaši attiecībā uz to neatkarību no lieliem uzņēmumiem, ar darbinieku skaitu mazāku par [50]);

44. Novatorisma kritērijs: vai nu i) pierādījums tam, ka atbalsta saņēmējs radīs produktus un procesus, kas ir tehnoloģiski jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju tā nozarē un ir saistīti ar tehnoloģiskas vai ražošanas kļūmes risku, vai ii) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms vismaz [15%] apmērā no atbalsta saņēmēja kopējiem izdevumiem.

45. Valsts atbalstam būtu piemērojami šādi noteikumi:

46. [50%] atbrīvojums no sociālajiem nodokļiem un citiem vietējiem/reģionālajiem nodokļiem (piemēram, nodokļiem, kas nav saistīti ar peļņu) līdz [5 gadiem] no uzņēmuma dibināšanas dienas, kā arī uz laiku maksimums līdz [5 gadiem], ja ieguvumi tiek atkārtoti ieguldīti uzņēmumā vai atmaksājamos aizdevumos;

47. turklāt iespēja piešķirt atbalstu līdz pat 1 miljonam euro trīs gadu laikā jaunam un novatoriskam uzņēmumam bez īpašiem attaisnoto izmaksu ierobežojumiem un ar nosacījumu, ka : i) tas netiks uzkrāts kopā ne ar vienu citu valsts atbalstu; ii) atbalsta saņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums[5] un iii) uzņēmums saņem atbalstu tikai vienu reizi.

8. jautājums. Vai piekrītat ierosinātajam kritērijam definēt jaunus un novatoriskus uzņēmumus, nedefinējot attaisnotās izmaksas, kopā ar atbalsta summām un uzkrāšanas noteikumiem? Vai uzskatāt, ka tādām augsto tehnoloģiju nozarēm kā biotehnoloģija un farmaceitiskie līdzekļi, kuriem ir gari ražošanas un realizācijas cikli, būtu jānosaka dažādi atbilstības kritēriji?

9. jautājums. Papildus ierosinātajiem noteikumiem vēlams minēt arī empīriskus argumentus, kas pierāda valsts atbalsta nepieciešamību: i) jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem neatkarīgi no novatorisma kritērija un ii) novatoriskiem MVU, kas dibināti vairāk nekā pirms [5 gadiem].

3.2. Pašu kapitāla nepietiekamības problēmas risināšana, lai palielinātu riska kapitāla nodrošinājumu ES

48. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums: Riska kapitāls pamatā tiek organizēts ar privāto uzņēmēju starpniecību. Tomēr spēkā esošajos noteikumos, kas regulē valsts atbalstu riska kapitālam, tiek konstatēta pašu kapitāla nepietiekamība ES un tiek atzīts, ka valsts atbalsta izsniegšanu var attaisnot tirgus nepilnības, kas saistītas ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju un darījumu izmaksām. Šajā kontekstā ar jauninājumiem saistītās tirgus nepilnības kavē efektīvu finansējumu uzņēmumiem ar pašu kapitālu. Lai gan tirgus nepilnības parasti vairāk raksturīgas uzņēmuma dzīves cikla sākotnējā posmā, valsts atbalsts var spēlēt nozīmīgu lomu arī tā vēlākajos dzīves cikla posmos, piemēram, pēc sākotnējā kapitāla posma (uzņēmuma veidošanās sākotnējā posma beigās un paplašināšanās posma sākumā, kad ir vajadzīgs papildu finansējums). ESAO MVU un uzņēmējdarbības darba grupa 2. ESAO Ministru konferencē par MVU 2004. gada jūnijā izdeva ziņojumu, kurā šī tirgus nepilnība ir skaidri konstatēta[6].

49. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: Lai izstrādātu valsts atbalsta noteikumus šajā jomā, kā pats par sevi saprotams tiek pieņemts, ka MVU gadījumā pastāv stimulējoša iedarbība. Tomēr, lai nodrošinātu samērīgumu, ir jānosaka atbalsta maksimālā summa un termiņš.

50. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību: MVU attīstības veicināšanai to veidošanās sākotnējā posmā ir ļoti maza ietekme uz tirdzniecību un konkurenci. Tomēr pastāv risks, ka MVU atvēlētais publiskais finansējums, ja tā mērķis nav pietiekami precīzi formulēts, var tikai vairot nerentablo jauno uzņēmumu skaitu un izskaust privāto finansējumu, kas ir pretrunā ar nepieciešamību radīt privātos akciju tirgus. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kas nodrošina atbilstīgu privāto ieguldītāju piedalīšanos, nosaka īstermiņa finansējumu un saglabā stimulu vairot peļņu.

51. Ierosinātie noteikumi : Varētu plānot lielāku elastīgumu, nekā to paredz spēkā esošie noteikumi, lai izvērtētu atbalstu, kas tiek sniegts riska kapitāla veidā saskaņā ar paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu, kura darbības termiņš drīz beigsies un kurš šobrīd tiek pārskatīts. Komisija izskatīs jautājumu par nepieciešamību koriģēt pašreizējos drošības zonu ieguldījumu kvotu līmeņus, lai ņemtu vērā jauno situāciju riska kapitāla tirgos Eiropā, kā arī iespējamās izmaiņas nākotnē. Komisija izskatīs arī jautājumu par lielākas elastības pieļaušanu attiecībā uz ieguldījumu kvotām un grupālā atbrīvojuma iespējām.

52. Pašlaik valsts līdzdalība riska kapitāla fondos nedrīkst pārsniegt 50% no kopējās līdzdalības (70% atbalstāmajos reģionos). Komisija jautājumu par iespēju atļaut fondiem ar valsts līdzdalību pārsniegt šobrīd noteikto maksimālo robežu varētu izskatīt tikai tad, ja fondu mērķis ir ieguldījumi uzņēmumu dzīves cikla sākotnējā posmā.

53. Komisija var izskatīt jautājumu par īpašiem noteikumiem attiecībā uz uzņēmumu dzīves cikla vēlākajiem posmiem , kas veicina uzņēmumu izaugsmi, neaizkavējot riska kapitāla ieguldītāju iziešanu: atļaujot MVU sniegto atbalstu pievienot atbalstam, kas tiek sniegts saskaņā ar riska kapitāla noteikumiem, vai izmantojot garantētus aizdevumus (bet par mazāk izdevīgām likmēm nekā jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem) vai atmaksājamus aizdevumus ar īsāku atmaksas termiņu.

10. jautājums. Vai uzskatāt, ka papildus tam atbalstam, kas tiek sniegts attiecībā uz riska kapitālu, ir vajadzīgi arī citi valsts atbalsta veidi, lai palīdzētu Eiropas MVU veiksmīgi pārvarēt to darbības sākotnējā posma grūtības? Ja tā, tad kādi?

3.3. Tehnoloģisku eksperimentu un novatorisku produktu ieviešanas veicināšana

54. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums: Šobrīd pētniecības un attīstības sistēmas ietvaros nav iespējams piešķirt valsts atbalstu darbībām, kas neietilpst pirmajā prototipā. Šīs darbības ir vairāk saistītas ar tirgu, un tādēļ tās var būtiski traucēt konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecības nosacījumus. Tomēr atsevišķos gadījumos šādas darbības var būt tendētas uz tādām pašām tirgus nepilnībām kā iepriekš aprakstītās darbības. Maziem uzņēmumiem var būt nepieciešams, piemēram, ārējais finansējums, lai uzceltu lielu ēku prototipus arī tad, kad tos ir iespējams pārdot, vai finansējums, lai varētu pārbaudīt jaunos produktus tirgū.

55. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: Šī problēma jo īpaši var ietekmēt MVU, jo šo darbību izmaksas var būt lielas. Tomēr atbalsta intensitāte būtu jāierobežo, jo tas attiecas uz darbībām, kas tiešā veidā saistītas ar tirgu.

56. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību: Tā kā pastāv risks, ka darbības, kas saistītas ar eksperimentiem un tirdzniecību, var sakrist ar ikdienas darbībām, tiek ierosināts attiecināt valsts atbalstu tikai uz tehnoloģiskiem jauninājumiem un MVU.

57. Ierosinātie noteikumi: Pirmskonkurences darbību pētniecības un attīstības pēdējā posmā varētu iekļaut daudzas darbības, un tas kļūtu par „eksperimentālo attīstības posmu” un iegūtu tiesības saņemt atbalstu.

58. Lai palīdzētu MVU, varētu paredzēt šādus noteikumus:

59. Papildu darbības (papildus tām, kas ietvertas pētniecības un attīstības sistēmā), kuras varētu uzskatīt par atbilstīgu atbalstu:

60. komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrāde ar mērķi veikt tehnoloģiskus un/vai tirgvedības eksperimentus, ja prototipam ir jābūt gala komercproduktam un ja tā ražošana tikai demonstrēšanas un apstiprināšanas nolūkā izmaksā pārāk dārgi

61. tehniskie novērtējumi un priekšizpēte, lai sagatavotu jauna produkta ieviešanu tirgū, kas ietver programmatūras un datoru modelēšanas izmaksas tehnoloģisko un/vai tirgvedības eksperimentu vajadzībām; testēšanas un laboratorijas izmaksas

62. izdevumi, kas saistīti ar tehnoloģiju pielāgošanu konkrētās produkcijas specifikācijām un ražošanas procesa optimizēšanu līdz pat produkcijas eksperimentālo partiju saražošanai

63. ar tehnoloģisko projektu saistītās tirgvedības izmaksas

64. vadībzinības un tirgvedības mācības

65. Attaisnotās izmaksas varētu būtu līdzīgas tām, kādas šobrīd tiek segtas pētniecības un attīstības sistēmas ietvaros

66. Atbalsta veidi un nosacījumi:

67. ierobežots atbalsta intensitātes līmenis [15%]

68. subsīdijas, subsidēti vai nodrošināti aizdevumi vai subsidēti atmaksājami aizdevumi

69. nepieciešamība saistīt iepriekšminētās darbības ar konkrētu pētniecības un attīstības projektu, ko īsteno pats uzņēmums vai cits uzņēmums

70. atbalstam jābūt saistītam ar produktiem un procesiem, kas ir tehnoloģiski jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju šajā nozarē Kopienā un ir saistīti ar tehnoloģiskas vai ražošanas kļūmes risku.

11. jautājums. Vai uzskatāt, ka šie noteikumi var dot vēlamo rezultātu, iedrošinot MVU ieviest tirgū novatoriskus produktus? Ja nevar, kādas izmaiņas būtu izdarāmas šajos noteikumos?

12. jautājums. Vai ir kādi pierādījumi tam, ka šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz lieliem uzņēmumiem? Vai uzskatāt, ka ir vajadzīgs paziņojums par pasākumiem, kas garantē būtiskas atbalsta summas atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķām nozarēm? Ja tā, par kādu summu? Kādi empīriski pierādījumi Komisijai tādā gadījuma būtu jāpieprasa?

4. JAUNINāJUMIEM LABVēLīGI UZņēMēJDARBīBAS APSTāKļI

4.1. Jauninājumu starpnieku stimulēšana

71. Jauninājumu starpnieki ir uzņēmumi, kas nodrošina iespēju izmantot infrastruktūru un sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, kas iesaistīti novatoriskās darbībās. Tie var būt valsts un privāti uzņēmumi. Konsultācijas sakarā ar Jauninājumu rokasgrāmatu parādīja, ka šiem starpniekiem netiek pietiekami piemēroti spēkā esošie valsts atbalsta noteikumi, kas potenciāli ierobežo to attīstību. Būtu jāiekļauj divi gadījumi: pirmkārt, kad atbalsts tiek nodots galīgajiem atbalsta saņēmējiem un, otrkārt, kad atbalstu ir saņēmis starpnieks.

72. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums : Jauninājumu starpnieki var palīdzēt novērst tirgus nepilnības saistībā ar nepietiekamas informācijas izplatīšanu, ārējiem faktoriem un koordinācijas trūkumu, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot uzņēmumiem iespēju izmantot infrastruktūru. Tomēr pakalpojumu tirgus cena var būt par augstu jaunizveidotiem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt tirgus var būt nepietiekami attīstīts, lai privātie dalībnieki vēlētos iesaistīties šajā tirgū. Valsts atbalsts var būt piemērots risinājums, lai radītu stimulu un palielinātu novatorisku starpnieku sniegto pakalpojumu skaitu un patēriņu.

73. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: Pats par sevi saprotams, ka tiek pieņemts, ka pastāv stimulējoša iedarbība uz maziem uzņēmumiem. Vidējo uzņēmumu gadījumā tas vēl jāpierāda, bet tiek uzskatīts, ka tas neietekmē lielos uzņēmumus. Samērīgums prasa, lai atbalsta mērķis būtu skaidri formulēts un tā maksimālā summa un ilgums skaidri noteikts; jauninājumu starpniekiem jābūt pieejamiem visiem bez jebkādas diskriminācijas.

74. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību: Tikai MVU būtu uzskatāmi par tiesīgiem saņemt atbalstu, lai ierobežotu konkurences traucējumus. Lieliem uzņēmumiem būtu jāmaksā parastā cena, nevis subsidētā cena. Attiecībā uz tiešo valsts atbalstu jauninājumu starpniekiem pastāv risks, kas tas varētu aizkavēt ilgtspējīgu privāto tirgu rašanos un izskaust privāto iniciatīvu.

75. Ierosinātie noteikumi: Pašreizējā valsts atbalsta politika atļauj atbalstu tad, ja tas tiek nodots galīgajiem saņēmējiem. Komisija uzskata, ka, ja starpnieki gūst minimālu peļņu, tiem var piemērot principu par atbalsta nepiešķiršanu .

76. Tāpat kā gadījumā ar pētniecību un attīstību jauninājumu starpnieki var veikt darbības, kas ir sabiedrības interesēs, bet kuras nevar skaidri nošķirt no ekonomiskām darbībām, un tādēļ tās ietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Ja šādas darbības nav orientētas uz tirgu un nerada izlases priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem, tās iegūst tiesības saņemt 100% valsts atbalstu.

77. Valsts atbalstu var atļaut tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi::

78. Atbalsts izmantojams tikai skaidri definētu pakalpojumu komplekta iegādei. Šādam atbalstam būtu jābūt daļai no plāniem, kas skaidri definē pakalpojumus, kas ir tiesīgi saņemt valsts atbalstu. Šādi pakalpojumi varētu ievert:

79. pētniecību un novatorisku projektu noteikšanu;

80. tādus uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus kā, piemēram: pētniecība, piemērotas uzņēmējdarbības atrašanās vietas un/vai uzņēmējdarbības partneru noteikšana un saistība ar tiem (piem., apvienībā); stratēģiskie padomi un apmācība izstrādes periodā un pēc ieviešanas; tehnoloģiskā palīdzība novatoriskiem projektiem; konsultācijas par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar iegādi, aizsardzību un tirdzniecību, un licences nolīgumiem; konsultācijas par standartu izmantošanu;

81. tādu pakalpojumu nodrošinājumu kā, piemēram: biroja telpas; datu bankas esošo tehnoloģiju un partneru meklējumiem tehnoloģijas nodošanai; kvalitātes marķēšanas, pārbaudes un sertifikācijas pakalpojumi;

82. Atbalsts izmantojams tikai minēto pakalpojumu iegādei no skaidri definētiem jauninājumu starpniekiem. Minot Eiropas uzņēmējdarbības informācijas centru tīklu kā piemēru, Komisija ierosina definēt „jauninājumu starpniekus”, pamatojoties uz to sniegtajiem pakalpojumiem, kā novatorisku MVU un uzņēmēju atbalsta (sabiedriskās un privātās) organizācijas. Lai kvalificētos par jauninājumu starpnieku, juridiskai personai būtu jāpiedāvā:

83. īpašus pakalpojumus, kā tika minēts iepriekš;

84. vismaz šādus infrastruktūru veidus: telpas novatoriskiem projektiem (pilnībā aprīkotus birojus); mācību telpas, laboratoriju telpas, telpas pārbaudēm un sertifikācijai;

85. informācijas izplatīšanu par sniegtajiem pakalpojumiem un iegūtajiem rezultātiem;

86. MVU varētu saņemt valsts atbalstu „novatorisku pakalpojumu kartes” veidā, kura maksimālā summa trīs gadu laikā (neatkarīgi no iespējamajām de minimis iemaksām) nepārsniedz € 200 000 un kas ļauj tiem iegādāties jauninājumu starpnieku pakalpojumus par summu, kas nepārsniedz minēto maksimālo robežu.

87. Tiešs atbalsts jauninājumu starpniekiem nebūtu pieļaujams, izņemot darbības, kas orientētas uz tirgu sabiedrības interesēs (skatīt iepriekš). Bet Komisija uzskata, ka atbalsta pasākumi var palīdzēt klientiem, kas izmanto šīs struktūras, stimulēt jauninājumu starpnieku tirgu un netieši atbalstīt tos.

13. jautājums. Kā vērtējat īpašu atbalstu jauninājumu starpniekiem, kas apvienojas vai nodibina kopuzņēmumu, lai sasniegtu kritisko masu tehnoloģiskās specializācijas jomā? Vai šajā kontekstā ir pieļaujams atbalsts ieguldījumiem? Ja ir, ar kādiem nosacījumiem? Kādus pasākumus vēl varētu paredzēt?

4.2. Apmācības un mobilitātes veicināšana

88. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums: Augsts apmācības un pētnieku, inženieru un citu darbinieku mobilitātes līmenis ir vajadzīgs, lai palielinātu jauninājumu skaitu ES, bet, saskaņojot personāla piedāvājuma iespējas ar pieprasījumu, varētu rasties arī problēmas. Komisija uzskata, ka darbinieku apmācība uzņēmējdarbības, jaunrades, pārmaiņu vadības un citās ar jauninājumiem saistītajās jomās ir ļoti noderīga. Tāpat arī augsti kvalificētu pētnieku un inženieru komplektēšana palīdzētu nodrošināt pētījumu rezultātu labāku izmantošanu praksē. Tādēļ pasākumi, kas pārsniedz pašreizējās grupālā atbrīvojuma regulas[7] darbības jomu, varētu izmantot valsts atbalsta priekšrocības, un tos zināmā mērā varētu atbrīvot no paziņošanas pienākuma. Bez tam varētu veicināt arī speciālistu pagaidu pārvietošanu darbā uz citiem uzņēmumiem un personāla apmaiņu starp universitātēm vai lieliem uzņēmumiem un MVU.

89. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: Jauniem uzņēmumiem un maziem uzņēmumiem varētu būt stimulējoša iedarbība ar nosacījumu, ka atbalsts netiek izmantots, lai vienkārši aizstātu citus darbiniekus. Būtu jāpierāda stimulējoša iedarbība, jo īpaši attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem to attīstības posmā. Stimulējošā iedarbība attiecībā uz lielo uzņēmumu personāla pagaidu pārvietošanu darbā uz MVU arī ir skaidri un precīzi jāpierāda, piemēram, minot faktus, ka projekts netiktu īstenots bez minētā pagaidu personāla palīdzības.

90. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību: Atbalsta priekšrocības varētu izmantot tikai MVU. Universitātes un lielie uzņēmumi, kas apmainās ar savu personālu, varētu saņemt kompensāciju par personāla nosūtīšanu darbā uz MVU (kas organizē šo apmaiņu). Lielajiem uzņēmumiem, kas apmainās ar savu personālu ar MVU, nevajadzētu būt vienā un tajā pašā grupā. Atbalsta ilgums un apjoms būtu jāierobežo.

91. Ierosinātie noteikumi

Atbalsts MVU:

- Attaisnotās darbinieku piesaistīšanas izmaksas: personāla izmaksas augsti kvalificētiem pētniekiem un inženieriem

- Ar projektu saistītās personāla apmācības izmaksas

- Bruto atbalsta intensitāte: maksimums [35%]

- Projekta maksimālais ilgums [3 gadi] vienam pasākumam

- Nosacījums: nepieciešamība pierādīt, ka nokomplektētais personāls nav pieņemts darbā ar mērķi aizstāt citu personālu

Kompensācija universitātei vai uzņēmumam, kas nosūta savu personālu darbā uz MVU:

- Attaisnotās izmaksas: personāla izmaksas pamatdarbavietas universitātē vai uzņēmumā pēdējo divu gadu laikā augsti kvalificētiem pētniekiem un inženieriem

- Atbalsta summa: izmaksas, kas saistītas ar personāla nosūtīšanu darbā

- Maksimālais projekta ilgums [3 gadi]

14. jautājums. Vai ir kādi pierādījumi tam, ka būtu atbalstāma arī cita veida augsti kvalificētu darbinieku komplektēšana darbam MVU?

15. jautājums. Vai Komisijai būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz gadījumiem, kad pētnieks nolemj neatgriezties savā pamatdarbavietas universitātē vai kad universitāte nevēlas to pieņemt atpakaļ?

4.3. Izcilības centru attīstības veicināšana ar sadarbības un apvienību starpniecību

92. Komisijas paziņojumā Uz zinātnes atziņām balstītas Eiropas pētniecības telpas veidošana izaugsmei [8] iespēju attīstīšana, lai uzlabotu pētniecības un jauninājumu potenciālu visā Eiropā un nodrošinātu Eiropas izcilības centru izveidi un attīstību dažādās jomās, ir minēta kā viens no 7. pētniecības pamatprogrammas mērķiem. Izcilības centri ir reģionālās pētniecības apvienības, kas spēj piesaistīt pētniekus, ieguldītājus un atttiecīgās nozares galvenos dalībniekus pētniecības un attīstības izdevumu ziņā; tie var sniegt lielu ieguldījumu Eiropas konkurētspējas paaugstināšanai visā pasaulē.

93. Konstatētās tirgus nepilnības un atbalsta lietderīgums: Apvienības parasti ir jauni un novatoriski uzņēmumi un mazo, vidējo un lielo uzņēmumu grupējumi, kā arī universitātes un pētniecības institūti, kas darbojas konkrētā nozarē vai reģionā ar mērķi stimulēt novatoriskas darbības, lai veicinātu intensīvu mijiedarbību. Lai kļūtu par izcilības centru, apvienībām ir jāsasniedz kritiskā masa. Tām efektīvi jāpiedalās tehnoloģiju nodošanā, sakaru tīklu izveidē un informācijas izplatīšanā apvienības uzņēmumiem. Tiem jārada pareizais līdzsvars starp MVU un lieliem uzņēmumiem. Tomēr tirgus nepilnības (piemēram, ārējā ietekme un koordinācijas problēmas) var aizkavēt apvienību kā izcilības centru veidošanos un attīstību. Sabiedriskas pētniecības organizācijas, kas sadarbojas ar nozari, rada īpaši pozitīvas ārējās sekas, bet tās bieži vien cieš no lielām tirgus nepilnībām. Tādēļ valsts atbalsts var būt viens no veidiem, kā novērst šīs tirgus nepilnības.

94. Stimulējoša iedarbība un samērīgums: valsts atbalsts būtu mērķtiecīgi jāvirza uz to, lai uzņēmumi un universitātes/pētniecības institūti vēlētos uzsākt jaunas darbības un veikt ieguldījumus jauninājumos, kas saistīti ar apvienības darbībām.

95. Konkurences traucējumi un ietekme uz tirdzniecību: Valsts atbalstu sadarbībai un apvienībām nevajadzētu izmantot, lai apietu ierobežojumus ieguldījumu atbalstam ārpus atbalstāmajiem reģioniem. To var izsniegt tikai tad, ja var pierādīt, ka apvienības priekšrocības atsver tās negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tādēļ ex-ante noteikumiem, kas atļauj piešķirt valsts atbalstu sadarbībai un apvienībām, būtu jāattiecas tikai uz MVU un iestādēm, kas piedāvā infrastruktūras ar pozitīvu ārējo ietekmi (piemēram, universitātēm un pētniecības institūtiem).

96. Ierosinātie noteikumi: Komisija ir identificējusi daudzus pasākumus, kas varētu sekmēt sadarbību un apvienības. Tomēr, tā kā tā ir pilnīgi jauna nozare valsts atbalsta jomā, kur nav iedibinātas prakses un lielas iepriekšējās pieredzes, Komisija būtu jo īpaši pateicīga par papildu atsauksmēm par turpmāk izskatīto jautājumu konkrētajiem aspektiem.

97. Pašreizējās pētniecības un attīstības sistēmas ietvaros, kur sadarbība starp nozari un valsts iestādēm nepastāv, nozarei ir jāsedz visas projekta izmaksas vai jānodod visas intelektuālā īpašuma tiesības valsts iestādei tā, lai maksājumi netiktu klasificēti ka valsts atbalsts. Šo noteikumu būtu jāgroza un tiesības būtu jāsadala starp partneriem proporcionāli katra partnera ieguldījumam.

98. Saskaņā ar pašreizējo pētniecības un attīstības sistēmu gadījumos, kad Komisija konstatē, ka attiecīgā atbalsta mērķis ir veicināt svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs, uz šo atbalstu attiecas 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais izņēmums.

99. Pētniecības centru, privātu universitāšu vai līdzvērtīgu iestāžu izveide ar mērķi veicināt apvienību rašanos varētu iegūt tiesības uz valsts atbalstu, piemēram, nodokļu atbrīvojumu vai atmaksājamu aizdevumu veidā.

100. Arī valsts atbalstu infrastruktūrai varētu atļaut, pamatojoties uz iepriekšminētajiem noteikumiem. Piemēram, atbalsts būtu attaisnojams, ja tā mērķis ir nodrošināt plašu pieeju pakalpojumiem „pelēkajās” vai „ baltajās” zonās, kur tirgus nepiedāvā nekādas iespējas vai piedāvā tās nepietiekamā daudzumā. Atbalstu infrastruktūrai, kas veicina jauninājumus, varētu atļaut, ja tiek garantēta tehnoloģiskā neitralitāte un atklāta pieeja.

16. jautājums. Kādai būtu jābūt apvienības/grupējuma darbību definīcijai, un kādi kritēriji būtu izmantojami, lai nošķirtu apvienības no plašākas jauninājumu starpnieku kategorijas?

17. jautājums. Vai uzskatāt, ka valsts atbalsts būtu jāpiešķir Eiropas izcilības centru veicināšanai? Ja tā, kāda veida valsts atbalstam, kādiem mērķiem un ar kādiem nosacījumiem? Kādus, iespējams, labākus pasākumus varētu paredzēt?

18. jautājums. Vai ir vajadzīgi papildu kritēriji, lai novērstu valsts atbalsta sadrumstalotību un sekmētu resursu koncentrāciju tikai noteikta skaita izcilības centros?

19. jautājums. Vai būtu vajadzīgi papildu noteikumi infrastruktūrai, kas veicina jauninājumus (piemēram, enerģētikas, transporta jomā utt.)?

20. jautājums. Vai uzskatāt, ka lieliem uzņēmumiem būtu tiesības uz valsts atbalstu, piemēram, lai nodrošinātu pētniecības iespējas Eiropas izcilības centrā? Vai Komisijai būtu jāizstrādā īpaši kritēriji šāda valsts atbalsta kontrolei? Kāda veida ekonomiskie pierādījumi būtu jāpieprasa, lai analizētu šāda valsts atbalsta nepieciešamību?

Pielikums: problēmas, kas ietekmē jauninājumus eiropā

Komisija nepietiekamo novatorisko darbību intensitāti ir minējusi kā galveno iemeslu neapmierinošajam produktivitātes pieaugumam Eiropā[9]. Tas ir viens no iemesliem nepietiekamai ekonomiskajai izaugsmei un darba vietu skaitam. Komisijas 2003. gada paziņojums Jauninājumu politika: Savienības pieejas pilnveidošana Lisabonas stratēģijas kontekstā , kā arī tāds informācijas avots kā Innobarometer [10] skaidri norādīja, ka ES sniegums jauninājumu jomā ir neapmierinošs. Neskatoties uz atsevišķiem panākumiem pētniecības un attīstības jomā un vairāku tehnoloģisko līderu klātbūtni, tiek plaši atzīts, ka ES ir jāizmanto novatoriskāka pieeja izaugsmei, lai uzturētu spēkā tās apņemšanos sasniegt plašākus sociālās labklājības mērķus.

Komisija mēģināja identificēt problēmas, kas traucē jauninājumiem Eiropā, un izvērtēt, kāds varētu būt valsts atbalsta politikas pozitīvais devums šajā kontekstā. Šī iniciatīva pamatojās uz iepriekšējās pieredzes analīzi, kuras rezultātā tika publicēta Jauninājumu rokasgrāmata , kā arī uz iekšējiem zinātniskajiem pētījumiem un saziņu ar ekspertiem jauninājumu jomā.

Komisija konstatēja, ka ES ir liels vēl neizmantots jauninājumu potenciāls . ES sniegums jauninājumu jomā liecina par diezgan lielām atšķirībām, kas pastāv starp dažādām rūpniecības nozarēm. Dažās jomās ES pētniecības un attīstības ziņā ir lieli panākumi, un tai ir liels skaits tehnoloģisko līderu. Tas īpaši attiecas uz transporta (piemēram, Airbus , ātrgaitas vilcieni, automatizētās signalizācijas sistēmas) un enerģētikas jomu (atjaunojamie enerģijas avoti, gāzes apgādes līnijas, kodolspēkstacijas, gāzes vai hidrauliskās spēkstacijas). Citās jomās ES ir jāieved daudzas jaunāko sasniegumu tehnoloģijas, un tai pašai ir visai maz veiksmīgu projektu.

Komisija konstatēja daudzas problēmas , kas ietekmē jauninājumus ES un neļauj Eiropai realizēt tās jauninājumu potenciālu. Šīs problēmas varētu iedalīt šādās grupās:

101. Kopīgu noteikumu un standartu trūkums: Problēmas, kas īpaši attiecas uz nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas atšķirībām, kas traucē pētnieku un novatoru mobilitāti; dažādām sertifikācijas procedūrām, kas palēnina novatorisku uzņēmējdarbības modeļu un ideju apmaiņas procesu Eiropas valstīs; atšķirīgām patentu aizsardzības procedūrām dažādās dalībvalstīs.

102. Trūkumi finanšu un darba tirgos: Šīs grupas g alvenās problēmas ir šādas: privātā finansējuma trūkums pētniecībai un attīstībai un jauninājumiem, jo īpaši MVU; neattīstīti riska kapitāla tirgi; ieguldītāju pieredzes trūkums un nespēja novērtēt novatoriskus uzņēmumus; kvalificēta darbaspēka trūkums; MVU nespēja piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku.

103. Nefunkcionējoši produktu tirgi: Šīs grupas problēmas ietver šķēršļus, kas radīti jaunu, novatorisku uzņēmumu un MVU ienākšanai tirgū, kas noved pie nepietiekama skaita uzņēmumu, kas veiksmīgi ienāk tirgū; jaunu, novatorisku uzņēmumu un MVU nespēju nodrošināt ātru izaugsmi gan vietējos, gan citu dalībvalstu tirgos (pretstatā, piemēram, ASV tirgum); nepietiekamu intelektuālā īpašuma aizsardzību; nepievilcīgu riska/peļņas normu ieguldījumiem radikāli jaunos produktos; grūtības, ar kurām saskaras MVU, identificējot, attīstot un veicinot nepārbaudītas tehnoloģijas, kā arī radot jaunas iespējas tirgū un veidojot partnerattiecības.

104. Nepietiekama politikas koordinācija: Arvien biežāk jautājums par pētniecības un attīstības un jauninājumu uzņēmumu atrašanās vietu tiek izlemts globālā līmenī. Ja ASV, Japāna un jaunie tehnoloģijas konkurenti Austrumāzijā uzlabo savas spējas, apvienojot galvenos resursus, infrastruktūru un finansējumu, lai piesaistītu pētniekus un ieguldījumus jauninājumiem, tad ES arvien biežāk nespēj izvairīties no dalībvalstu sadrumstalotības un kļūst aizvien mazāk pievilcīga pētniecības un attīstības un jauninājumu uzņēmumu izvietošanai tajā.

105. Vispārēja „sistēmiskā neefektivitāte”: Šīs grupas g alvenās problēmas ir šādas: vāja nozares un augstāko mācību iestāžu mijiedarbība; sadarbības un tīklu izveides trūkums; lēns informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas process uzņēmumos, pārmērīga birokrātija valsts finansējuma jomā; lēns vides tehnoloģiju attīstības un ieviešanas process; uzņēmējdarbības „kultūras” trūkums; negatīva attieksme pret neveiksmēm un izvairīšanās no riska.

Daudzas no iepriekšminētajām problēmām attiecas uz sistēmiskām un regulatīvām problēmām, kā arī uz finansējuma un tirgus atvērtības trūkumu. Tādēļ visas šīs problēmas nevar atrisināt ar valsts atbalsta palīdzību, jo tām ir nepieciešama visaptveroša politiskā pieeja. Turklāt, kaut arī dažas minētās problēmas ir saistītas ar neatbilstīgu vai nepilnīgu valsts politiku, daudzu 2., 3. un 5. veida problēmu cēlonis varētu būt tirgus nepilnības .

Pamatojoties galvenokārt uz prakses analīzi, Komisija ir identificējusi šādus cēloņus tirgus nepilnībām, kas būtiski ietekmē jauninājumus: jauninājums kā sabiedriskais labums un ārējā ietekme; neefektīva informācijas izplatīšana; nepilnības kapitāla tirgū; neatbilstības darba tirgū un koordinācijas problēmas. Šīs tirgus nepilnības var novērst ar valsts atbalsta starpniecību, radot stimulus atbalsta saņēmējiem, lai tie censtos vairāk iesaistīties novatoriskās darbībās.

Bez tam Komisija konstatēja, ka tehnoloģiskie jauninājumi ir tikai daļa no jauninājumu potenciāla. Jauninājumiem ir vajadzīgi arī jauni uzņēmējdarbības modeļi, metodes un mehānismi, jo īpaši pakalpojumu nozarē. Jauninājumu praksei pakalpojumu nozarē ir tendence atšķirties no prakses citās nozarēs. Tie parasti vairāk paļaujas, piemēram, uz profesionālajām zināšanām, jaunradi un organizatoriskiem jauninājumiem. Tiek uzskatīts, ka daudzi pakalpojumu uzņēmumi veic būtiskus ieguldījumus novatoriskās darbībās, bet šī parādība maz tiek atspoguļota valstu statistikā, aptaujās un grāmatvedības pārskatos. Bez pietiekamiem datiem par ieguldījumiem saistībā ar netehnoloģisku jauninājumu veidiem ir grūti konstatēt jomas, kurās iespējamas tirgus nepilnības. Komisija šobrīd strādā pie tā, lai uzlabotu finanšu pārskatu sagatavošanu par netehnoloģiskiem un pētniecības un attīstības izdevumiem.

Tiek gaidītas atsauksmes par problēmām, kas traucē jauninājumus Eiropā.

[1] KOM(2004) 38, 28.1.2004.

[2] SEK(2004) 1453, 15.11.2004.

[3] Faktiski nav skaidrs, cik lielā mērā tirgus nepilnības ietekmē lielos uzņēmumus. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcija ir dota Komisijas 2003. gada 6. maijā Ieteikumā par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (izziņots ar dokumentu Nr. C(2003) 1422).

[4] Kā teikts Oslo rokasgrāmatas 9. lpp.: „Produkta tehnoloģiskais jauninājums ir produkta ieviešana/laišana tirgū pēc tam, kad ir uzlabota tā funkcionalitāte, piemēram, sniedzot klientam objektīvi jaunus vai uzlabotus pakalpojumus. Tehnoloģiskā procesa jauninājums ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkcijas vai piegādes metožu ieviešana/pieņemšana. Tas var ietvert izmaiņas iekārtās, cilvēkresursos, darba metodēs vai visos minētajos elementos kopā.” ( Oslo Manual: Proposed Guidelines for Collecting and Interpreting Technological Innovation Data (Oslo rokasgrāmata: Ierosinātās pamatnostādnes par tehnoloģisko jauninājumu datu apkopošanu un interpretāciju)); 1997. gads; ESAO un Eiropas Komisija, skatīt: http://www.oecd.org/dataoecd/35/61/2367580.pdf).

[5] Kā teikts Komisijas paziņojumā – Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ( OV C 244, 1.10.2004.)

[6] DSTI/IND/PME(2002)12/galīgais, 25.5.2004.

[7] Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam ( OV L 10, 13.1.2001.)

[8] KOM(2005) 118, 6.4.2005.

[9] Produktivitāte: Eiropas ekonomikas nozaru un uzņēmumu konkurētspējas panākumu atslēga, KOM(2002) 262.

[10] Skatīt: http://www.cordis.lu/innovation-smes/src/innobarometer2004.htm.