[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.9.2005

KOM(2005) 430 galīgais

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR TO, KĀ DALĪBVALSTĪS PIEMĒRO PADOMES DIREKTĪVU 95/50/EK PAR VIENOTU KĀRTĪBU, KĀDĀ PĀRBAUDA BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANU PA AUTOCEĻIEM

SATURS

1. IEVADS 3

2. PRIEKŠVĒSTURE 3

3. DIREKTĪVA 95/50/EK 4

4. ZIŅOJUMI NO DALĪBVALSTĪM 4

5. DATU APRĒĶINI 5

6. PĀRBAUŽU LĪMENIS DALĪBVALSTĪS 5

7. TRANSPORTĒŠANAS DARBĪBU DAUDZUMS PROPORCIONĀLI, KAS PĀRKĀPJ TIESĪBU AKTOS NOTEIKTO 6

8. PĀRKĀPUMU VEIDI 6

9. SODA VEIDI 8

10. SECINĀJUMI 8

I PIELIKUMS I PIELIKUMS: PĀRBAUŽU SKAITS LAIKA POSMĀ 1997. – 2002. GADAM, ATTIECĪGIE PĀRKĀPUMI UN REĢISTRĒTIE SODA PASĀKUMI KATRĀ DALĪBVALSTĪ 10

II PIELIKUMS KOPSAVILKUMS PAR PĀRBAUDĒM UN SODA PASĀKUMIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ (1999. – 2002.) 12

III PIELIKUMS PĀRBAUŽU SKAITS UZ PĀRVADĀJUMU SKAITU, KO VEIC TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS PĀRVADĀ BĪSTAMAS KRAVAS (%) 13

IV PIELIKUMS PĀRBAUŽU SKAITS UN PĀRBAUDĪTO TRANSPORTLĪDZEKĻU SKAITS (1999. – 2002.) 14

V PIELIKUMS PĀRKĀPUMU SKAITS / PĀRBAUŽU SKAITS 15

VI PIELIKUMS PĀRKĀPUMU KATEGORIJAS (%) 16

VIII PIELIKUMS SODA PASĀKUMU VEIDS (%) 17

1. IEVADS

Padomes Direktīva 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, tika pieņemta 1995. gada 6. oktobrī[1], un dalībvalstīm bija jāpiemēro tiesību akti, noteikumi un administratīvie noteikumi, kas nepieciešami, lai līdz 1997. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību direktīvā noteiktajam.

Direktīvā 95/50/EK noteikts, ka katra dalībvalsts par katru kalendāro gadu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā gada beigām nosūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas [2] piemērošanu. Direktīvā arī noteikts, ka Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei vismaz reizi trijos gados ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs[3].

Komisijas ziņojumu pamato ar ikgadējiem dalībvalstu ziņojumiem. Šis ir otrais ziņojums par Padomes Direktīvas 95/50/EK piemērošanu dalībvalstīs, un tas attiecas uz laika posmu no 1999. gada līdz 2002. gadam. Pirmais ziņojums[4] bija par laika posmu no 1997. gada līdz 1998. gadam.

Komisija uzskata, ka šis ziņojums, kurā analizēti divi divus gadus gari laika posmi, ļauj veikt saturīgu analīzi, un tā sagatavošanai plānotais laika periods ir bijis pamatots, jo pirmajā ziņojumā runa bija tikai par pirmajiem diviem direktīvas piemērošanas gadiem. Turklāt, ņemot vērā, ka statistiskās informācijas klasificēšana (Direktīvas pielikumi), sākot ar 2005. gadu[5] mainīsies, trešais ziņojums attieksies tikai uz diviem pēdējiem gadiem, kad plānots izmantot pašreizējā veida direktīvas pielikumus.

2. PRIEKŠVĒSTURE

Ar Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem[6] un tās grozījumiem[7] ievieš vienotus noteikumus attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu starp dalībvalstīm un dalībvalstīs.

Tehniskie pielikumi Direktīvai 94/55/EK satura ziņā ir līdzvērtīgi tehniskajiem pielikumiem starptautiskajam Eiropas Līgumam par starptautiskiem bīstamu kravu autopārvadājumiem ( ADR Līgums)[8]. Kopienas tiesību aktos ADR Līguma tehniskos noteikumus transponē ar Direktīvu 94/55/EK, ar kuru nosaka vienotus noteikumus par drošību bīstamu kravu starptautiskiem pārvadājumiem pa autoceļiem. Direktīvas pievienotā vērtība ir tas, ka šos noteikumus paplašina un tajos iekļauj satiksmi valstīs, lai Kopienā vienādotu noteikumus, atbilstoši kuriem pārvadā bīstamas kravas pa autoceļiem un tādējādi vienlaikus uzlabo autoceļu drošību valsts līmenī.

Direktīvas 94/55/EK A pielikumā uzskaitītas bīstamās kravas, kuru pārvadāšana pa autoceļiem ir atļauta un iekļauti noteikumi par iepakošanu, marķēšanu un kravas aprakstu pārvadājuma dokumentos. B pielikumā izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz transportlīdzekļiem un pārvadāšanas darbībām.

3. DIREKTĪVA 95/50/EK

Direktīvas 95/50/EK kontekstā un nolūkā uzlabot drošības līmeni bīstamu kravu pārvadāšanas jomā, kā arī nodrošināt, ka pārbaudes tiek veiktas atbilstošā līmenī un vienoti, Padome 1995. gada 6. oktobrī pieņēma Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem. Direktīvā iekļauts vienots pārbaudes saraksts, ko dalībvalstis izmanto, kā arī vienots pārkāpumu kodu saraksts. Tādējādi attiecīgajās dalībvalstīs ir iespēja ticami salīdzināt īstenošanas pasākumu gaitā notiekošo.

Šādas vienotas pārbaudes attiecas uz visām darbībām bīstamu kravu pārvadāšanā pa autoceļiem dalībvalsts teritorijā vai arī uz kravām, ko ieved no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, kurā valstī transportlīdzeklis ir reģistrēts. Direktīvas mērķis ir gādāt, lai reprezentatīva daļa bīstamu kravu pārvadājumu pa autoceļiem tiktu pārbaudīta, balstoties uz nejaušas pārbaudes pieeju, vienlaikus aptverot ievērojamu autoceļu tīkla daļu.

Profilaktiskā nolūkā vai pēc pārkāpumu uz ceļa reģistrēšanas, ja tiek pārkāpta drošība, pārbaudes varētu veikt arī uzņēmumu teritorijā.

4. ZIŅOJUMI NO DALĪBVALSTĪM

Ziņojumus par visiem gadiem laika posmā no 1999. – 2002. gadam nav iesniegušas visas dalībvalstis, dažas dalībvalstis ziņojumus nav iesniegušas vispār.

Dalībvalstis, kas ir iesniegušas ziņojumus par visiem gadiem laika posmā no 1999. – 2002. gadam | Beļģija, Dānija, Vācija, Spānija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |

Dalībvalstis, kas ir iesniegušas ziņojumus par daļu laika posma no 1999. – 2002. gadam | Īrija (2002.[9]), Portugāle (2000., 2001., 2002. gads) |

Dalībvalstis, kas nav iesniegušas ziņojumus par laika posmu no 1999. – 2002. gadam | Grieķija, Francija, Luksemburga[10] |

Ziņojumu veidojot, dalībvalstis tika aicinātas lietot vienotos pārkāpumu kodus, kas iekļauti direktīvas II pielikumā un veidot ziņojumu atbilstīgi direktīvas III pielikumam. Visas dalībvalstis augšminēto nav ievērojušas. Dažas dalībvalstis izmantoja pārbaudes protokola kodējumu (direktīvas I pielikums), dažām bija pašām sava pārkāpumu grupēšanas sistēma, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā ziņojumā. Tādēļ, tāpat kā iepriekšējā ziņojumā, dati bija jāpārveido vienotajā kodu sistēmā. Attiecībā uz pārkāpumiem, kas neatbilda nevienam no 13 kodiem, izmantoja 14. kodu „Citi pārkāpumi” nozīmē.

Ziņojumu kopsavilkums ir šā ziņojuma I un II pielikumā. I pielikumā iekļauts arī pārbaužu skaits laika posmā, pārkāpumi un reģistrētie soda pasākumi katrā dalībvalstī laikā no 1997. līdz 2002. gadam. II pielikumā ir informācija par pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu, pārkāpumu skaits un veids, kā arī soda pasākumu skaits un veids, visi dati klasificēti ģeogrāfiski (t.i., vai pārbaudītais transportlīdzeklis reģistrēts tajā dalībvalstī, kas veikusi pārbaudi vai kādā citā dalībvalstī, vai trešā valstī). Sadaļā par soda pasākumu veidiem tie gadījumi, kad transportlīdzeklim tika aizliegts turpināt maršrutu, kamēr pilnībā nav novērsts pārkāpums, tika klasificēti kā brīdinājumi.

5. DATU APRĒĶINI

Dalībvalstīm tika prasīts ziņojumos veikt aplēses par bīstamu kravu pārvadājumu apjomu tonnās vai tonnu kilometros. Faktiski gandrīz neviena dalībvalsts šādu informāciju nesniedza, līdz ar to tika izmantots 6% proporcionāls rādītājs kā pārvadātā nemainīgā vidējā vērtība, lai aplēstu pārvadāto bīstamo kravu daudzumu[11]. Bez tam, aprēķinos izmantoja vidējo, tas ir, 110 kilometru maršruta garumu un vidējo bīstamo kravu svaru – 10 tonnas.Pamatojoties uz šiem datiem, tika aprēķināts pārvadājumu skaits, ko veikuši transportlīdzekļi, kas pārvadā bīstamas kravas. Iegūto skaitli korelēja ar pārbaužu skaitu valstī, lai iegūtu informāciju par pārbaužu biežumu kā pārbaužu skaitu procentos uz maršrutu skaitu (III pielikums).

6. PĀRBAUŽU LĪMENIS DALĪBVALSTĪS

Viens no direktīvas mērķiem ir turpināt uzlabot drošības līmeni gādājot, lai būtu pienācīgs pārbaužu skaita līmenis. Lai veiktu aplēses par pārbaužu līmeni un novērtētu attīstību, pārbaudes uz ceļiem dalībvalstī laikā no 1999.–2002. gadam ir salīdzinātas tabulā ar aprēķināto biežumu laikā no 1997. – 1998. gadam (III pielikums).

Pamatojoties uz šo tabulu, var secināt:1) Pārbaužu biežums Eiropas Savienībā kopumā ir samazinājies no 0,27% (1997. – 1998.g.) līdz 0,23% (1999. – 2002.g.).

2) Vācijā, Spānijā, Luksemburgā, Austrijā un Zviedrijā pārbaužu biežums laikā no 1999. – 2002. gadam ir lielāks nekā 0,20%, Beļģijā, Nīderlandē un Somijā tas ir aptuveni 0,10% un Apvienotajā Karalistē – 0,05%, savukārt citās valstīs – 0,02% vai vēl mazāk. Jāņem gan vērā, ka nozīmīga daļa Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē esošo īstenošanas resursu tiek lietoti, lai veiktu pārbaudes telpās un šādas pārbaudes arī noteiktas Direktīvas 95/50/EK 6. pantā.

3) Valstīs, kur pārbaužu līmenis bijis visaugstākais, tas ir gandrīz 20 reizes augstāks nekā valstīs, kur līmenis bijis viszemākais.

Jāņem vērā, ka dati aprēķināti, pieņemot, ka dalībvalstīm, kuras ziņojumu neiesniedza, gada pārbaužu skaits bijis līdzvērtīgs nullei. Tomēr pat tad, ja dati nesaņemtajos ziņojumos par pārvadājumiem netiek ņemti vērā, kopējā aina radikāli nemainās, galvenokārt tādēļ, ka trūkstošajos ziņojumos ir tāds pats pārvadājumu skaits (aptuveni 20%) gan laikā no 1997. – 1998. gadam, gan 1999. – 2002. gadā.

Lai novērtētu pārbaužu līdzvērtīgumu, salīdzinot vietējos un ārvalstu operatorus, IV pielikumā atspoguļotas katras dalībvalsts veiktās pārbaudes līdztekus pārbaudītajam ārvalstu transportlīdzekļu skaitam. Svarīgi, ka attiecīgie skaitļi ievērojami atšķiras. Tā kā lielākais pārbaudītais ārvalstu transportlīdzekļu skaits ir tranzītvalstīs, proporcija joprojām šķiet jēgpilna, ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Tādēļ var secināt, ka nav nekādu liecību, ka pārbaudes šajā ziņā nebūtu līdzsvarotas.

7. TRANSPORTĒŠANAS DARBĪBU DAUDZUMS PROPORCIONĀLI, KAS PĀRKĀPJ TIESĪBU AKTOS NOTEIKTO

Pārvadāšanas darbību daļa, kas neatbilst tiesību aktos noteiktajam, tika aprēķināta, attiecinot visus pārkāpumus (vai nu attiecībā uz transportlīdzekli, vadītāju, dokumentāciju vai arī pārvadātajām kravām), uz pārbaudīto transportlīdzekli un pieņemot, ka uz vienu transportlīdzekli bija tikai viens pārkāpums. Tā kā uz vienu transportlīdzekli varētu būt bijuši vairāki pārkāpumi, varētu rasties mākslīgi augsts rezultāts. Informācija par pārkāpumu daļu laikā no 1999. – 2002. gadam ir sakārtota tabulā V pielikumā kopā ar informāciju par laika posmu no 1997. – 1998. gadam.

Pamatojoties uz šo tabulu, var secināt:

1) pārkāpumu skaita attiecība pret pārbaužu skaitu Eiropas Savienībā kopumā ir palielinājusies no 0,22 (1997. – 1998.) līdz 0,26 (1999. – 2002.).

2) atkarā no valsts, pārkāpumu skaita attiecība pret pārbaužu skaitu laikā no 1999. – 2002. gadam bijusi robežās no 0,10 līdz 1,00.

3) Beļģijā, Īrijā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā pārkāpumu skaita attiecība pret pārbaužu skaitu laikā no 1999. – 2002. gadam ir ievērojami augstāka nekā vidēji ES (0,26), savukārt citās valstīs tā ir aptuveni 0,10 – 0,20.

Šie skaitļi skaidri ilustrē, ka pārbaudes uz ceļiem ir nepieciešamas un ka tās ir svarīgs instruments bīstamu kravu pārvadāšanas drošuma uzlabošanā.

Salīdzinot pārbaužu (III pielikums) biežumu (daļa) ar pārkāpumu daļu (V pielikums), netika konstatētas korelācijas.

8. PĀRKĀPUMU VEIDI

Pārkāpumus klasificēja, pamatojoties uz 13 kodiem, kas aprakstīti direktīvas II pielikumā. Bez tam izmantoja arī vēl papildu 14. kodu (cits/nezināms), kas gan nav iekļauts 13 noteiktajās kategorijās. Rezultātā 14 lietotie kodi ir tādi kā iepriekšējā ziņojumā:

1. preces, kas nav minētas pārvadāšanas atļaujā;

2. nav kravas nosūtītāja deklarācijas par kravas un tās iepakojuma atbilstību pārvadājumu noteikumiem;

3. transportlīdzekļi, kuriem pārbaudes gaitā tiek atklāta bīstamo vielu noplūde cisternu vai iepakojuma hermētiskuma trūkuma dēļ;

4. transportlīdzekļi bez tipa apstiprinājuma sertifikāta vai ar noteikumiem neatbilstošu sertifikātu;

5. transportlīdzekļi bez atbilstošām oranžas krāsas pazīšanas zīmēm vai ar noteikumiem neatbilstošām oranžas krāsas pazīšanas zīmēm;

6. transportlīdzekļi bez drošības instrukcijām vai ar neatbilstošām drošības instrukcijām;

7. nepiemērots transportlīdzeklis vai iepakojums;

8. transportlīdzekļa vadītājs bez noteikumiem atbilstošas autovadītāja arodizglītības apliecības bīstamo kravu pārvadāšanai pa autoceļiem;

9. transportlīdzekļi bez ugunsdzēšanas aparātiem;

10. transportlīdzekļi vai iepakojums bez noteikumiem atbilstošā bīstamības marķējuma;

11. transportlīdzekļi bez pārvadājuma dokumentiem/pavaddokumentiem vai ar dokumentiem, kuros informācija, kas attiecas uz pārvadājamo bīstamo kravu, neatbilst noteikumiem;

12. transportlīdzekļi, uz ko neattiecas divpusējais/daudzpusējais nolīgums vai kas neatbilst šim nolīgumam;

13. pārāk piepildīta cisterna;

14. citi pārkāpumi.

Pārkāpumu skaits laikam no 1999. – 2002. gada ir izklāstīts II pielikumā un IV pielikuma grafiskajā zīmējumā, ar kuru salīdzinājumam ilustrē arī datus laikam no 1997. – 1998. gadam.

Skaitliski nozīmīgākie pārkāpumi (vairāk neko 5% no kopējā skaita) laikā no 1999. – 2002. bijuši šādi:

5. transportlīdzekļi bez atbilstošām oranžas krāsas pazīšanas zīmēm vai ar noteikumiem neatbilstošām oranžas krāsas pazīšanas zīmēm (11%);

11. transportlīdzekļi bez pārvadājuma dokumentiem/pavaddokumentiem vai ar dokumentiem, kuros informācija, kas attiecas uz pārvadājamo bīstamo kravu, neatbilst noteikumiem (13%);

14. citi pārkāpumi (58%).

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, pat ar lielāku pierādījumu klāstu nekā iepriekšējā ziņojumā, var secināt, ka ne visas pārkāpumu kategorijas, kas minētas direktīvas II pielikumā, ir atbilstošas; vēl jo vairāk, lielākais pārkāpumu skaits atbilst kategorijai „citi pārkāpumi”, un to daļa palielinājusies no 44% (1997. – 1998.) līdz 58 % (1999. – 2002.). Tas daļēji skaidrojams ar to, ka daudzi punkti direktīvas I pielikumā un ko lieto izpildiestādes, netiek ņemti vērā pārkāpumu kodos. Piemēram, pārbaudot transportlīdzekļa aprīkojumu un transportlīdzekļa vadītāja aprīkojumu, vienotajā kodu sistēmā ietilpst tikai ugunsdzēšamā aparāta trūkums; līdz ar to visi citi trūkumi ietilpst kategorijā „citi pārkāpumi”. Savukārt daži kodu sistēmā iekļautie pārkāpumi, šķiet, vispār netiek konstatēti, piemēram, pārāk piepildītas cisternas fakts. Tādēļ būtu jāapsver direktīvas I un II pielikuma grozīšanas iespējas.

9. SODA VEIDI

Dalībvalstis piemēro četrus dažādus soda pasākumus: brīdinājums, sods, kriminālvajāšana un apcietinājums.

Visplašāk piemērotos soda pasākumus tieši piemēro izpildiestāde. Šie pasākumi iekļauj mutisku vai rakstisku brīdinājumu, ko varētu papildināt ar aizliegumu turpināt maršrutu līdz brīdim, kad pārkāpums novērsts, un soda maksājumus.

Kriminālvajāšanai varētu sekot attaisnošana, soda maksājuma piemērošana, vai ar;i atsevišķos gadījumos – apcietinājums.

Soda maksājums ir viens no visbiežāk izmantotajiem soda pasākumiem un tā daļa ir 69% no kopējiem piemērotajiem soda pasākumiem. Otrajā vietā pēc piemērošanas biežuma ir brīdinājumi, ar kuriem var prasīt un var neprasīt situācijas labošanu (30%). Kriminālvajāšana uzsākta 1% no gadījumiem, izskatās, ka apcietinājumu neizmanto vispār. Minēto gadījumu daudzums laikā no 1999. – 2002. gadam ir atspoguļots II pielikuma tabulā un VII pielikuma grafiskajā zīmējumā.

VII pielikumā ilustrēti skaitļi par laiku no 1997. – 1998. gadam. Salīdzinot ar šo laika posmu, 1999. – 2002. gadā brīdinājumu skaits palielinājies par 5% un gan soda maksājumu, gan arī kriminālvajāšanas gadījumu skaits palielinājies par, attiecīgi, 1% un 3%.

Statistikas dati par soda pasākumiem liecina, ka lielākā daļa pārkāpumu netiek uzskatīti par ārkārtīgi nopietniem, jo kriminālvajāšanas gadījumi ir reti, tomēr tajā pat laikā divas trešdaļas gadījumu tiek uzskatīti par pietiekami nopietniem, lai piemērotu soda maksājumus.

10. SECINĀJUMI

Lai gan vairums dalībvalstu laikā no 1999. – 2002. gadam veikušas transportlīdzekļu, kas pārvadā bīstamas kravas, pārbaudes uz ceļiem, pārbaužu biežums dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Ir dalībvalstis, kas pārbaudes neveic vispār, vai arī Komisijai vienkārši neziņo par šādām pārbaudēm. Pārbaužu biežums Eiropas Savienībā kopumā ir samazinājies.

Pārbaužu nepieciešamību nepārprotami pierāda pārkāpumu daļa, ko atklāj, pārbaudot transportlīdzekļus: pārkāpumu skaita attiecība pret pārbaužu skaitu Eiropas Savienībā kopumā ir palielinājusies no 0,22 (1997. – 1998.) līdz 0,26 (1999. – 2002.). Tas skaidri pierāda, ka pārbaužu biežums dažās valstīs ir jāpalielina, pat tad, ja nekonstatē tiešu korelāciju starp pārbaužu biežumu un pārkāpumu skaitu.

Visbiežāk sastopamais pārkāpums ir transporta dokumentu par bīstamo kravu un oranžas krāsas pazīšanās zīmes, kas norāda, ka transportlīdzeklis pārvadā bīstamu kravu, trūkums. Tiesa, vairāku kategoriju pārkāpumi gandrīz nekad netiek konstatēti. Lielākā daļa pārkāpumu klasificēti kategorijā „Citi”, tādēļ, ka ar vienoto kodu sarakstu nav savietojams pārbaudes protokols, kuru izmanto izpildiestādes. Šis fakts vien ir pietiekams pamats, lai no 2005. gada abus sarakstus pārveidotu un lai grozītu Direktīvas 95/50/EK[12] I un II pielikumu.

Visbiežāk sastopamais soda pasākums bija soda maksājums, tad – brīdinājums, kuram dažkārt arī seko aizliegums turpināt maršrutu, ja pārkāpums netiek novērsts.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija uzsver, ka pārbaudes uz ceļa ir efektīvs instruments, lai atklātu problēmas, kas saistītas ar bīstamu kravu pārvadāšanas drošumu un lai, netieši, to uzlabotu. Nevar noliegt, ka pārbaudes telpās, ko veic dažas dalībvalsts, arī ir vienlīdz efektīvs izpildinstruments, lai gan tas nav acīmredzams šī ziņojuma pielikumos esošajā informācijā. Noslēgumā, Komisija vēlas vērst dalībvalstu uzmanību uz to, ka ziņojumos ir jāizmanto vienotie pārkāpumu kodi un ka visām dalībvalstīm Komisijai ir jāiesniedz ziņojums.

I PIELIKUMS I PIELIKUMS: PĀRBAUŽU SKAITS LAIKA POSMĀ 1997. – 2002. GADAM, ATTIECĪGIE PĀRKĀPUMI UN REĢISTRĒTIE SODA PASĀKUMI KATRĀ DALĪBVALSTĪ

PĀRBAUDĪTO TRANSPORTLĪDZEKĻU SKAITS | 509973 | 122696 | 68081 | 4682 | 705432 | 100,00 |

PĀRKĀPUMU SKAITS | 90545 | 27797 | 24115 | 42578 | 185035 | 100,00 |

1. Neatļautas preces | 284 | 23 | 25 | 455 | 787 | 0,43 |

2. Nav kravas nosūtītāja deklarācijas | 1086 | 181 | 161 | 495 | 1923 | 1,04 |

3. Noplūde | 104 | 33 | 40 | 458 | 635 | 0,34 |

4. Nav tipveida apstiprinājuma sertifikāta | 606 | 77 | 101 | 1399 | 2183 | 1,18 |

5. Nav oranžas krāsas pazīšanas zīmes | 10887 | 3301 | 2346 | 4123 | 20657 | 11,16 |

6. Nav drošības instrukcijas | 1679 | 513 | 719 | 2591 | 5502 | 2,97 |

7. Nepiemērots transportlīdzeklis vai iepakojums | 986 | 143 | 196 | 1493 | 2818 | 1,52 |

8. Nav noteikumiem atbilstošas autovadītāja arodizglītības apliecības | 2193 | 509 | 545 | 1254 | 4501 | 2,43 |

9. Nav ugunsdzēšanas aparātu | 1722 | 480 | 751 | 4210 | 7163 | 3,87 |

10. Nav bīstamības marķējuma | 3280 | 751 | 389 | 2163 | 6583 | 3,56 |

11. Nav transporta dokumentu | 13268 | 3570 | 2828 | 5034 | 24700 | 13,35 |

12. Neatbilst nolīgumam | 96 | 4 | 5 | 284 | 389 | 0,21 |

13. Pārāk piepildīta cisterna | 221 | 9 | 27 | 17 | 274 | 0,15 |

14. Citi | 54133 | 18203 | 15982 | 18602 | 106920 | 57,78 |

SODA PASĀKUMU SKAITS | 57660 | 17581 | 16053 | 6057 | 97351 | 100,00 |

Brīdinājums | 13102 | 5672 | 5154 | 5422 | 29350 | 30,15 |

Soda maksājums | 43671 | 11853 | 10850 | 595 | 66969 | 68,79 |

Kriminālvajāšana | 887 | 56 | 49 | 40 | 1032 | 1,06 |

Apcietinājums | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0,00 |

Nav zināms | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0,00 |

III PIELIKUMS PĀRBAUŽU SKAITS UZ PĀRVADĀJUMU SKAITU, KO VEIC TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS PĀRVADĀ BĪSTAMAS KRAVAS (%)

[pic]

IV PIELIKUMS PĀRBAUŽU SKAITS UN PĀRBAUDĪTO TRANSPORTLĪDZEKĻU SKAITS (1999. – 2002.)

Valsts | Pārbaudes valsts | Citviet ES | Ārpus ES | Nav zināms | Kopējais skaits | Ārvalstu transportlīdzekļu pārbaude % |

BEĻĢIJA | 7229 | 1341 | 67 | 1677 | 10314 | 13,65 |

DĀNIJA | 685 | 100 | 23 | 5 | 813 | 15,13 |

VĀCIJA | 290688 | 92240 | 55271 | 0 | 438199 | 33,66 |

GRIEĶIJA | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | / |

SPĀNIJA | 126663 | 17102 | 2279 | 0 | 146044 | 13,27 |

FRANCIJA | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | / |

ĪRIJA | 428 | 7 | 0 | 0 | 435 | 1,61 |

ITĀLIJA | 9575 | 212 | 103 | 0 | 9890 | 3,19 |

LUKSEMBURGA | 475 | 824 | 37 | 0 | 1336 | 64,45 |

NĪDERLANDE | 5229 | 2869 | 402 | 3000 | 11500 | 28,44 |

AUSTRIJA | 13838 | 5332 | 7827 | 0 | 26997 | 48,74 |

PORTUGĀLE | 298 | 61 | 4 | 0 | 363 | 17,91 |

SOMIJA | 5481 | 161 | 1073 | 0 | 6715 | 18,38 |

ZVIEDRIJA | 23869 | 1435 | 906 | 0 | 26210 | 8,93 |

APVIENOTĀ KARALISTE | 25515 | 1012 | 89 | 0 | 26616 | 4,14 |

ES | 509973 | 122696 | 68081 | 4682 | 705432 | 27,04 |

V PIELIKUMS PĀRKĀPUMU SKAITS / PĀRBAUŽU SKAITS

[pic]

VI PIELIKUMS PĀRKĀPUMU KATEGORIJAS (%)

1. Preces, kas nav minētas atļaujā |

2. Nav kravas nosūtītāja deklarācijas |

3. Noplūde |

4. Nav tipa apstiprinājuma sertifikāta |

5. Nav oranžas krāsas pazīšanas zīmes |

6. Nav drošības instrukcijas |

7. Nepiemērots transportlīdzeklis vai iepakojums |

8. Nav noteikumiem atbilstošas autovadītāja arodizglītības apliecības |

9. Nav ugunsdzēšanas aparātu |

10. Nav bīstamības marķējuma |

11. Nav transporta dokumentu |

12. Neatbilst nolīgumam |

13. Pārāk piepildīta cisterna |

14. Citi |

[pic]

VIII PIELIKUMS SODA PASĀKUMU VEIDS (%)

I Brīdinājums |

II Soda maksājums |

III Kriminālvajāšana |

IV Apcietinājums |

V Nav zināms |

[pic]

[1] OV Nr. L 249, 17.10.1995., 35. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/112/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV Nr. L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

[2] 9. panta 1. punkts.

[3] 9. panta 2. punkts.

[4] KOM (2000) 517 galīgais, 06.09.2000.

[5] Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV Nr. L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

[6] OV Nr. L 319, 12.12.1994., 7. lpp. Tās A un B pielikums publicēts OV Nr. L 275, 28.10.1996.

[7] Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 9. decembra Direktīvu 2004/111/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 94/55/EK (OV Nr. L 365, 14.12.2004., 25. lpp.).

[8] Eiropas Līgums par starptautiskiem bīstamu kravu autopārvadājumiem 1957. gada 30. septembrī tika pieņemts Ženēvā un jaunākie grozījumi tajā izdarīti 2005. gadā.

[9] Īrija direktīvu piemēro tikai sākot no 2001. gada.

[10] Luksemburga iesniegusi tikai datu kopsavilkumu par kopējo pārbaužu skaitu un reģistrētajiem pārkāpumiem.

[11] Dati par visiem kravu pārvadājumiem ņemti no Eurostat izdotās statistikas rokasgrāmatas „2004 EU Energy and Transport in Figures” (2004. gads, ES Enerģētika un transports skaitļos). Dati par Zviedriju un Apvienoto Karalisti, kas pieejami tikai šo valstu uzņēmējiem, tika sistematizēti, nolūkā apsvērti visus pārvadātājus, pieņemot, ka valsts pārvadātāji transportējuši 70% kopējā kravas apjoma, rēķinot tonnu kilometros).

[12] Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV Nr. L 367, 14.12.2004., 23. lpp.)