[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 18.5.2005 COM(2005) 196 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Stiprākas ES/ASV partnerattiecības un lielākā mērā atvērts tirgus 21. gadsimtā PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. “ES/ASV Deklarācijā par ekonomisko partnerattiecību stiprināšanu”, kuru pieņēma 2004. gada ES/ASV sammitā, transatlantijas partneri ir aicināti attīstīt perspektīvo stratēģiju, lai uzlabotu ekonomiskās attiecības ASV un ES starpā. Šajā deklarācijā ieinteresētās personas abpus Atlantijas okeānam ir aicinātas izvērtēt divpusējās ekonomiskās attiecības un izpētīt līdzekļus, kas ļautu likvidēt šķēršļus tirdzniecībā, regulējumā, kā arī šķēršļus ieguldījumiem. 2. Apspriešana tiešsaistē ES, piedaloties plašai sabiedrībai tika sākta 2004. gada 30. septembrī. Uzņēmumu pārstāvības organizācijas, vides aizsardzības asociācijas, patērētāju asociācijas, arodbiedrības un citas ieinteresētās grupas un personas bija aicinātas sniegt savu viedokli par šķēršļiem, ar kurām tās sastopas, īstenojot tirdzniecības darbības vai ieguldījumus otras puses tirgū. Attiecīgās personas tostarp varēja izteikties divās konferencēs, kuras tām par labu organizēja Komisija. 3. Ievērojot no ieinteresētajām personām iegūto informāciju, Komisija izraudzīja jomas, kas ir jāizvērtē sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Komisijas ierosinātās iniciatīvas ir pasākumu kopums, kas paredzēts tam, lai stimulētu tirdzniecību un ieguldījumus ES un ASV starpā trijās jomās: - transatlantijas tirgus regulējums; - zinātnes atziņu un jauninājumu process; - atbilstīgāka, drošāka robežu kontrole raitākai tirdzniecībai un ieguldījumiem. 4. Attiecībā uz mehānismiem, kas ieviešami šajā sakarā, Komisija ierosina saistošas un nesaistošas starpnozaru stratēģijas, kas ES/ASV ekonomiskajām partnerattiecībām piedotu jaunu stimulu un jaunu kvalitāti, tajā pašā laikā ievērojot mūsu saistības sekmēt ilgtspējīgu attīstību. Jo īpaši runa ir par grandiozas programmas pieņemšanu, lai sekmētu efektīvāku sadarbību tiesiskā regulējuma jomā. 5. Uz varbūtējām turpmākām tiesiski saistošām saistībām attieksies ex ante izvērtējums saskaņā ar paziņojumu par ietekmes izvērtēšanu[1]. Turklāt saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem ietekme uz ilgtspējīgu attīstību tiks izvērtēta Komisijas priekšlikumiem, kas izriet no šī paziņojuma un paredz Padomes mandātu. 6. Šajā paziņojumā tostarp definēti daži priekšlikumi tam, kā nostiprināt transatlantijas partneru globālās politikas arhitektūru. SATURS 1. Ievads 4 2. Pamatojums 4 3. Iniciatīvas, lai uzlabotu transatlantijas tirgus darbību 6 3.1. Regulējums attiecībā uz transatlantijas tirgu 6 3.1.1. Politiskā sadarbība tiesiskā regulējuma jomā 6 3.1.2. Ieguldījumu sekmēšana 8 3.1.3. Konkurences politika un īstenojums 8 3.1.4. Publiskie iepirkumi 9 3.1.5. Aviācija 9 3.1.6. Jūras transporta pakalpojumi un jūras lietas 9 3.1.7. Finanšu tirgi 9 3.1.8. Personu brīva pārvietošanās 10 3.1.9. Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana 10 3.2. Zinātnes atziņu un jauninājumu dinamika 11 3.2.1. Jaunas tehnoloģijas 11 3.2.1.1. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT): regulējums jauninājumu jomā 11 3.2.1.2. Kosmoss 11 3.2.2. Intelektuālais īpašums 12 3.2.3. Pētniecība un attīstība 12 3.2.4. Enerģija 13 3.2.5. Izglītība un arodizglītība 13 3.3. Atbilstīgāka un uzticamāka robežkontrole raitākai tirdzniecībai un ieguldījumiem 13 4. Ekonomisko mērķu īstenojums 14 4.1. Politikas instrumentu kopums 15 5. ES/ASV attiecību veidošana 16 5.1. Jaunā transatlantijas programma (JTP) – neatkarīgs izvērtējums 16 5.2. ES/ASV attiecības: politisks profils, kas atbilst mūsu ambīcijām 17 6. Secinājumi un ieteikumi 18 1. IEVADS Šis paziņojums, kas pieņemts atbilstīgi “ES/ASV Deklarācijai par ekonomisko partnerattiecību stiprināšanu” (še turpmāk saukta par “Dromolendas deklarāciju”), kuru pieņēma 2004. gada ES/ASV sammitā, izklāsta virkni iniciatīvu, kas izvirzītas, lai strauji kāpinātu ES/ASV tirdzniecību un ieguldījumus. Šīs iniciatīvas aptver sadarbību tiesiskā regulējuma jomā, pakalpojumus (ieskaitot aviāciju un finanšu tirgus), ieguldījumus, konkurenci, publisko iepirkumu jomu, jauninājumus un jaunas tehnoloģijas, kā arī saskares punktus tirdzniecībā un drošībā. Tādējādi ir ierosināts darbības plāns, kas aicina abus partnerus ieviest starpnozaru pasākumus, kuri ir vajadzīgi savu saistību ievērošanai, lai ES/ASV ekonomiskajām partnerattiecībām piedotu jaunu stimulu un jaunu kvalitāti un darbotos nolūkā izveidot transatlantijas tirgu bez ierobežojumiem. Šis darbības plāns ir izveidots, lai nodrošinātu attiecīgajām regulējošajām iestādēm vajadzīgos instrumentus, kas ļautu sekmēt to savstarpēju sadarbību un novērstu varbūtējas regulējuma problēmas. Politiska pārraudzību būtu noderīga, lai nodrošinātu izpildi nolūkā gūt rezultātus pieņemtajām saistībām. Tādējādi Komisija ierosina, vienojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pieņemt ekonomisku deklarāciju divpusējā sammita laikā 2005. gadā, lai sāktu darbu iepriekš minētajās jomās. Priekšroka būtu dodama iespējai virzīt dažas no tām, izmantojot saistošus līgumus. Šajā paziņojumā definēti arī daži priekšlikumi, lai nostiprinātu transatlantijas partnerattiecību globālās politikas arhitektūru. 2. PAMATOJUMS Ekonomiskās attiecības ir pamatā ES/ASV attiecībām, kuru darbības joma pastāvīgi paplašinās. Tas, ka tās bijušas veselīgas, palīdzējis radīt apstākļus, kas nodrošinājuši sekmīgas transatlantijas politiskās attiecības pēdējos gadu desmitos. Dromolendas 2004. gada ES/ASV sammita līderi vienojās definēt sadarbības līdzekļus un labāko praksi, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi, jaunas darba vietas un jauninājumus, un aicināja ieinteresētās puses abpus Atlantijas okeānam nākt klajā ar idejām par to, kā padziļināt transatlantijas ekonomisko integrāciju. Viņu mērķis bija 2005. gada sammitā pieņemt perspektīvo stratēģiju, lai stimulētu ES/ASV ekonomiskās partnerattiecības. Trīs mēnešu ilgās ES ieinteresēto personu apspriedes ilga līdz 2004. gada 31. decembrim. Tajās gūtie atzinumi bija dažu konstruktīvu ideju pamatā. Sniegto atbilžu vairumā norādīts, ka ir jānovērš ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, jo īpaši jautājumi attiecībā uz regulējumu un tirdzniecību un drošību[2]. Ieinteresētās personas tostarp uzskata, ka Lisabonas programmas virzība ir priekšnosacījums jaunam stimulam transatlantijas ekonomiskajās attiecībās. Šajā paziņojumā ir priekšlikumi kopīgai ES/ASV stratēģijai, lai nostiprinātu ekonomisko integrāciju. Tajā arī ņemtas vērā iespējas nostiprināt politiskās struktūras, kas ir abu pušu attiecību pamatā. Tirdzniecības un ieguldījumu divpusējās attiecības, ko uztur ES un Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē apjomīgākās. Kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoms 2003. gadā sasniedz turpat 600 miljardus euro. Pat tad, ja atsevišķos gadījumos tiem ir liela publicitāte, patiesībā ES un ASV savstarpējie tirdzniecības strīdi skar mazāk kā 2 % no šā apjoma. ES/ASV ekonomiskās attiecības arvien vairāk raksturo nozīmīgas tiešu ārvalstu ieguldījumu (TAI) plūsmas abos virzienos. Šīs plūsmas 2003. gadā izteica kopējie divpusējie ieguldījumi, kas sasniedza 1 400 miljardus euro (766 miljardi euro ES TAI Amerikas Savienotajās Valstīs, un aptuveni 640 miljardi euro ASV TAI Eiropā). Turpat 14 miljoni darba vietu ES un Amerikas Savienotajās Valstīs ir atkarīgi no transatlantijas attiecībām. Konkurētspēja jāsekmē, samazinot uzņēmumu izveides izmaksas, veicinot starptautisko sadarbību tiesiskā regulējuma jomā, intelektuālā īpašuma tiesības un pūliņus, lai atvērtu trešo valstu tirgus. Neskatoties uz divpusējo attiecību vērienīgumu, daudzi faktori joprojām traucē tirdzniecībai un ieguldījumiem[3]. Lai nostiprinātu šīs saites un attīstītu tirdzniecības iespējas nozīmīgi būtu panākt pilnīgāku tiesisko regulējumu. Pirmkārt, joprojām augstas ir izmaksas, ko rada tiesiskie šķēršļi daudzās jomās. Pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā varētu izraisīt ievērojamus guvumus dažādu nozaru uzņēmumiem un patērētājiem. Otrkārt, mums būtu jānostiprina pamats izaugsmei un jauninājumiem, raitāk virzoties pretī mūsu uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku attīstībai un integrācijai. Treškārt, kā ES, tā ASV piedzīvo iekšējus un ārējus ar ekonomiku saistītus izaicinājumus. ASV ir augsti budžeta un tirdzniecības deficīti; ES ir jāuzlabo neapmierinošie izaugsmes rādītāji. Visbeidzot ES un ASV ir jāiztur arvien asāka tādu straujas izaugsmes ekonomiku konkurence kā Ķīna un Indija. ES šo izaicinājumu sakarā pieņēma atjaunotu Lisabonas stratēģiju, kas paredz ciešāku integrāciju un jaunus pūliņus par labu tiesiskai un administratīvai konverģencei pasaulē[4], paturot ilgtermiņa mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Tādējādi padziļinot ES/ASV ekonomiskās partnerattiecības, tiktu īstenots kopējais mērķis veicināt nodarbinātību un izaugsmi, kā arī jauninājumus, tajā pašā laikā sekmējot tirdzniecību un ieguldījumus. Daudzi no šiem jautājumiem ir saistīti ar ilgtspējīgu attīstību visos tās aspektos (piemēram, vide, sabiedrība un ekonomikas aspekti). Ilgtspējīgai attīstībai tāpēc ir jābūt nozīmīgam ES/ASV ekonomisko attiecību jautājumam. Attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību pasaulē absolūta prioritāte piešķirama PTO pieņemtās Dohas attīstības programmas apstiprināšanai. ES un ASV kopīgi strādā šajā nolūkā. ES/ASV Brīvās tirdzniecības līgums (BTL) varēja kaitēt šai daudzpusējai prioritātei. PTO ir piemērots forums sarunām par tarifu samazinājumiem. ES un ASV divpusējām ekonomikas iniciatīvām būtu jāpapildina PTO process un jāvēršas pret galvenajiem šķēršļiem, kuri galvenokārt ir tiesiski. ES/ASV BTL neatrisinās šo fundamentālo problēmu abu pušu ekonomiskajās attiecībās. Lai gan makroeknomiski jautājumi, kas ir svarīgi gan ES, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, apspriesti dažādos daudzpusējos forumos, divpusēja viedokļu apmaiņa attiecībā uz šiem jautājumiem ļautu nonākt pie kopīgas analīzes. Tas nostiprinātu kopējās ES/ASV partnerattiecības un sekmētu konsensu par makroeknomiskajiem jautājumiem daudzpusējos forumos. 3. INICIATīVAS, LAI UZLABOTU TRANSATLANTIJAS TIRGUS DARBīBU 3.1. Regulējums attiecībā uz transatlantijas tirgu 3.1.1. Politiskā sadarbība tiesiskā regulējuma jomā Transatlantijas apmaiņām ekonomikā pieaugot, arvien vairāk ir skaidrs, ka prasību attiecībā uz godīgu konkurenci un augsta līmeņa patērētāju un vides aizsardzību vairs nevar apmierināt, nepaplašinot regulējumu. Šī atziņa sekmējusi biežākus un dziļākus sakarus starp ES un ASV regulētājiem, ieskaitot iestādes, kas atbild par konkurenci. Šie sakari ir svarīgi, jo regulēšana vakuumā var izraisīt traucējumus un pat ekonomiskus kaitējumus. Tomēr demokrātiskā leģitimitāte un atbildība paredz to, ka tiek saglabāta regulējuma neatkarība un visaugstākie standarti veselības aizsardzībā, drošībā, vides un patērētāju aizsardzībā. Ir plaši atzīts, ka transatlantijas tirgus kopumā darbojas bez traucējumiem. To pierāda pat preču tirdzniecības un kapitāla plūsmas apjoms dienā. Atsevišķās jomās tomēr ir jānostiprina dialogs un sadarbība, un tikai pēc tam ir jāpieņem regulējums, lai izvairītos no atšķirībām ES un ASV nostājā, kas varētu palielināt izmaksas un paralizēt izaugsmes potenciālu, tajā pašā laikā liedzot patērētājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām labus pakalpojumus. Lai gan ES un ASV sadarbība tiesiskā regulējuma jomā lielā mērā bijusi sekmīga, joprojām ir problēmas. Ir jārod veids, kā šo sadarbību īstenot tā, lai regulētāji pieņemtu ideju par to, ka, neskatoties uz prioritāti, kas iekšējās kompetences darbības jomai piešķirama arī turpmāk, šobrīd viņi ir arī tie, kas kopīgi organizē transatlantijas tirgu un kopīgi nosaka likumus. Var norādīt tostarp uz 2002. gadā pieņemtajām ES un ASV pamatnostādnēm attiecībā uz sadarbību un tiesisko pārredzamību, kas vainagojušas pēdējā laikā pieliktās pūles, lai uzlabotu sadarbību starp regulatīvajām iestādēm. Sistemātiskāka pieeja tika definēta 2004. gada jūnija plānā ES un Amerikas Savienoto Valstu sadarbībai tiesību jomā. Šie mērķtiecīgie instrumenti aptver rūpniecības ražojumus. Tie ir solis uz priekšu, kas nodrošinājis sadarbību vairākās nozarēs un vairo vispārēju izpratni par to, ka ir jānostiprina ES/ASV tiesiskā sadarbība; turklāt attiecīgās personas ir pozitīvi ieinteresētas tajos. Tomēr joprojām varētu vēlēties, lai šie instrumenti būtu lielākā mērā redzami. To faktiskais īstenojums bieži vien ir atkarīgs no prioritātēm pieejamo resursu sadalē vai no tiesisko mandātu un pilnvaru veida. Tādējādi atšķirīga ir pakāpe, kādā regulatīvās iestādes ir gatavas sadarboties. Tādējādi saskaņā ar gūto pieredzi acīmredzama ir vajadzība pēc visaugstākā līmeņa politiska atbalsta un darbu plānošanas mehānisma, lai noteiktu jomas, kurās ir jāgādā par intensīvāku progresu, un regulāri definētu mērķus un prioritātes. Pastāvošie tiesiskie dialogi dažādās jomās liecina par to, ka vienu modeli nevar piemērot visām situācijām un ka ir vajadzīga zināma elastība, jo atsevišķu dialogu darbība jau ir apmierinoša. Ņemot vērā pagātnes mācības, ES un Amerikas Savienotajām Valstīm šodien vajadzētu spert grandiozu, kvalitatīvu soli uz priekšu, lai nostiprinātu savu tiesisko sadarbību. Šajā ziņā arī turpmāk jāgādā par to, lai secīgi tiktu aptvertas nozares, un pēc vajadzības ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, sākot ar informācijas apmaiņu, lai panāktu uzticēšanos, beidzot ar striktiem pasākumiem, kas paredz grozījumus likumdošanā. Sadarbība būtu jānostiprina, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem elementiem. - Zemākos līmeņos intensificēta sadarbība, jo īpaši šādi elementi: - savlaicīga savstarpēja apmaiņa Komisijas un Amerikas regulatīvo iestāžu gada darba programmām; - “pastāvīga regulatīvo iestāžu telefona līnija”, kas izmantojama, kad viena puse lūdz konsultāciju par jaunām otras puses paredzētām regulatīvām iniciatīvām, kuras var skart kādas no tās būtiskajām interesēm; - to nozaru apzināšana, kur sadarbībai ir vislielākās iespējas nodrošināt lielākus ekonomiskus guvumus; - apspriedes starptautiskās standartizācijas iestādēs laikā, kad tiek izstrādāti jauni standarti un politikas iniciatīvas šajā jomā; - pasākumi, kas sekmē izvērtējumus attiecībā uz ietekmi ekonomikā, sabiedrībā un vidē ārpus attiecīgo pušu robežām; - labākās prakses definēšana attiecībā uz risku izvērtēšanas metodoloģijām, lai aizsargātu patērētājus un vidi, tās nodošana, kā arī piesardzības principa ņemšana vērā; - papildu pasākumi, lai sekmētu labāku otras puses regulatīvās prakses izpratni un efektīvāku un sistemātiskāku regulatīvo instrumentu un pieeju piemērojumu; tas aptver dalīšanos labākajā vispārējā regulatīvajā praksē, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem pārredzamības un publisko apspriežu jomā. - Ekvivalences atzīšana tad, kad vienu un to pašu aizsardzības un kvalitātes līmeni nodrošina atšķirīgi noteikumi un standarti. - Vajadzības gadījumā kopīgu standartu izstrāde. 3.1.2. Ieguldījumu sekmēšana Neskatoties uz apmēra ziņā nozīmīgajām ieguldījumu plūsmām ES/ASV starpā, Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām ir spēkā anomāli īpašumtiesību ierobežojumi, kas neatbilst minimumam, kas ir vajadzīgs drošības apsvērumu dēļ. Aviācijas nozarē ārzemniekiem noteikto īpašumtiesību ierobežojumu atcelšana abpus Atlantijas okeānam aviosabiedrībām nodrošinātu labāku pieeju starptautiskajam kapitālam, kas savukārt sekmētu starptautiskus darījumus, izaugsmi, konkurētspējīgu efektivitāti un konkurenci un priekšrocības patērētājiem pasaules līmenī. Citiem vārdiem sakot, ES uzņēmumi ir norūpējušies par to, ka apsekošanas un ziņošanas procedūras, kurās iesaistās Ārvalstu ieguldījumu komiteja Amerikas Savienotajās Valstīs, paredz nesamērīgas pārraudzības un uzņēmumu pārvaldības prasības, kā arī jutīga personāla kontroli. ES vajadzētu mēģināt panākt to, ka Amerikas Savienotās Valstis likvidē atlikušos ierobežojumus īpašumtiesību jomā un aizstāj tos ar vienkāršotiem, pieņemamiem un samērīgiem ziņošanas nosacījumiem, vajadzības gadījumā izmantojot saistošus noteikumus. Cits jautājums ir sekmēt kaitējuma atlīdzināšanas tiesību reformas virzību ASV; Eiropas ieguldītāji ir ārkārtīgi ieinteresēti šajā jautājumā; viņiem šīs apšaubāmās kaitējumu/interešu prasības ir būtisks faktors, kas rada neskaidrības ieguldījumu situācijā Amerikas Savienotajās Valstīs. 3.1.3. Konkurences politika un īstenojums Arvien lielākā mērā ES un ASV ekonomikām kļūstot nenošķirami saistītām, gadījumiem, kad uzņēmumi apvienojas un tiek pārņemti vienā Atlantijas okeāna pusē, ir konkurences politikas sekas otrā pusē. Eiropas Komisija un Amerikas konkurences iestādes intensīvi sadarbojas atbilstīgi 1991. un 1998. gada līgumiem, saskaņojot savus izpildes pasākumus un apmainoties ar nekonfidenciālu informāciju. Attiecībā uz starptautiskiem karteļiem, kam piemērojama kopīga apsekošana, tas, ka nav tiesiskā regulējuma, kas pieļautu apmaiņu ar konfidenciālu informāciju, var liegt efektīvu sadarbību. ES un ASV ir jāizpēta tas, kā pārvarēt šķēršļus, kas liedz šādu informācijas apmaiņu. 3.1.4. Publiskie iepirkumi Publiskā iepirkuma tirgu savstarpēja atvēršana Amerikas Savienotajās Valstīs un ES kāpinātu Eiropas konkurētspēju un radītu jaunas iespējas ES uzņēmumiem (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem – MVU). Lai gan PTO nolīgums attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem (PIN) jūtami paplašina abu pušu iepirkumu iespējas, ASV vienmēr ir atturējusies uzlabot situāciju. „Buy America” kampaņa, likumdošana attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un valsts preferences vainago sarakstu, kur uzskaitīti ES uzņēmumu norādītie šķēršļi tirgus pieejamībai. Lai atrisinātu šo problēmu, attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm publisko iepirkumu jomā būtu veidojamas abpusēji, pamatojoties uz „PIN plus”. Turpinot iepriekš iesākto darbu, būtu izstrādājami papildu pasākumi tam, lai uzlabotu divpusēju piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas/piedāvājumu konkursu iespējām, jo īpaši paplašinot iespējas veikt elektroniskus iepirkumus abās pusēs. Turklāt ES un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jānostiprina savstarpēja koordinācija un sadarbība, lai sekmētu virzību daudzpusīgās un daudzpusējās sarunās par publiskiem iepirkumiem: PIN pārskatīšana (teksts un piemērojuma joma), pievienošanās šim līgumam lielākā mērā un daudzpusēja līguma apspriešana attiecībā uz publiskiem iepirkumiem pakalpojumu jomā saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību ( GATS ). 3.1.5. Aviācija Vispārēja ES/ASV gaisa satiksmes pakalpojumu līguma apspriešana mums dod lielisku iespēju nodrošināt taustāmus ciešāku transatlantijas attiecību rezultātus. Gaisa satiksmes pakalpojumus šobrīd ierobežo tiesiskais regulējums, kas atspoguļo politisko un tehnoloģisko situāciju 40. gados. Līgums nodrošinātu jaunas komerciālas iespējas Eiropas un Amerikas aviosabiedrībām un pavērtu ceļu uz nozīmīgiem ekonomiskiem ieguvumiem (vismaz 5 miljardi ASV dolāru gadā patērētājiem, vairāk nekā 17 miljoni papildu pasažieru gadā, jaunas darba vietas abpus Atlantijas okeānam). Vispārējs ES/ASV līgums izveidotu veselīgu ekonomikas un juridisko bāzi transatlantijas gaisa satiksmes pakalpojumiem. Ir laiks turpināt sarunas, uzsverot cik daudz iegūs transatlantijas ekonomika visplašākajā nozīmē līguma noslēgšanas gadījumā. Šīs sarunas būtu risināmas, pamatojoties uz 2004. gadā izvirzīto līguma projektu. Īstenojot sarunas šī līguma sakarā, būtu jāpanāk virzība vairāku svarīgu jautājumu risinājumā: tiesiskā sadarbība (jo īpaši drošības jautājumos, valsts atbalsta un konkurences jomā) un satiksmes tiesības. Amerikas Savienotās Valstis šobrīd izskata fundamentālo īpašumtiesību un Amerikas aviosabiedrību kontroles jautājumu. 3.1.6. Jūras transporta pakalpojumi un jūras lietas Jūras transports nozīmīgi sekmē pasaules un transatlantijas tirdzniecību. Uz to ir attiecināmi 90 % kopējās pasaules tirdzniecības apmēra, un vairākos segmentos, piemēram, konteineru jūras transportā, vērojami ikgadējā pieauguma rādītāji, kas izsakāmi ar diviem cipariem. ES un Amerikas Savienotajās Valstīs ir ar jūrniecību saistītas nozares, kas ir nozīmīgas pašas par sevi un vitāli svarīgas starptautiskajai tirdzniecībai. Piemērojot ierobežojošas politikas, progress un pasaules tirdzniecības ekonomiska paplašināšanās var tikt traucēta. Būtu jāpievēršas tiesiskajam regulējumam jūrniecības nozarē, jo īpaši drošības pasākumiem; šajā sakarā būtu jāgādā par to, lai tiktu attīstīta sadarbība. Eiropas Komisija sākusi visaptverošas jūrniecības politikas izstrādi, savukārt ASV administrācija 2004. gada decembrī saistībā ar ziņojumu, kuru šā paša gada septembrī sagatavoja Amerikas Savienoto Valstu Okeānu komisija, pieņēma rīcības plānu par labu okeāniem. Sadarbību šajā jomā vēl vairāk varētu nostiprināt, un tajā būtu jāaptver tādi jautājumi kā starptautiska jūru pārvaldība un jūras tiesības, datu apmaiņa, pētniecība, jūras drošība un vides aizsardzība, kā arī ilgtspējīga jūru un to resursu apsaimniekošana. 3.1.7. Finanšu tirgi Kapitāla pieejamība ir ieguldījumu un jauninājumu avots. ES un ASV finanšu tirgu integrācija jau ir pietiekami augsta, ņemot vērā nozīmīgās savstarpējās ieguldījumu un kapitāla plūsmas. Šī integrācija tomēr ir jāpadziļina. ES un ASV finanšu tirgu reāla integrācija varētu samazināt tirdzniecības izmaksas abpus Atlantijas okeānam par 60 %; tas savukārt varētu palielināt tirdzniecības apjomus par 50 % un par 9 % samazināt pamatkapitāla izmaksas. Citiem vārdiem, nesakritības Amerikas Savienoto Valstu noteikumos attiecībā uz ES un otrādi vai šo nesakritību radītie tiesiskie traucējumi būtiski ietekmē ekonomiku. Dažās jomās, piemēram, apdrošināšanā, Amerikas iestādes joprojām praktizē tradicionālos tirgus pieejamības ierobežojumus. ES un ASV ir pārliecinātas par vajadzību nostiprināt funkcionālu ekvivalenci tādās būtiskās jomās kā grāmatvedības normas, finanšu kontroles normas, bankām noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, vispārējie nosacījumi, kas piemērojami banku darbībām un citiem finanšu tirgiem, jo īpaši finanšu konglomerātiem. Dialogs finanšu tirgu regulējuma jautājumā starp dažādām ieinteresētām personām Eiropā un Amerikā ir ļāvis auglīgi izskatīt vairākus fundamentālus jautājumus, piemēram, Sarbanes-Oxley likuma dažu aspektu īstenojums, ES uzņēmējsabiedrību iespēja aiziet no kotēšanas Amerikas biržās un nepieciešamība tuvināt grāmatvedības uzskaites normas. Par šo pēdējo minēto jautājumu šobrīd ir panākts politisks nolīgums. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks panākts, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst Starptautiskos grāmatvedības standartus (IAS), kas piemērojami Eiropas emitentiem. Būtu jāsāk apspriedes par savstarpēju komercrisku apdrošināšanas atzīšanu, un pārapdrošināšanas jomā būtu jārod risinājumi, lai tiktu atceltas nodrošinājuma prasības, ko piemēro ES pārapdrošināšanas sabiedrībām Amerikas Savienotajās Valstīs. Attiecībā uz tādiem plašākiem jautājumiem kā uzņēmumu pārvaldība, Eiropas Komisijai un tās kolēģiem ASV būtu arī turpmāk jāmudina uz plašu dialogu atbilstīgi transatlantijas dialogam uzņēmumu pārvaldības jautājumā. 3.1.8. Personu brīva pārvietošanās Atsevišķiem ES dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas uz īsu laiku apmeklēt ASV, pat nav tiesību uz vīzas atcelšanas režīma piemērojumu. ES mēģinās panākt, ka pašreizējais ASV īstermiņa vīzas atcelšanas režīms tiek attiecināts uz visām ES dalībvalstīm. Attiecībā uz uzņēmumiem, ieguldījumi un tirdzniecība, ko īsteno saistītie uzņēmumi, kļūst par transatlantijas ekonomikas virzītājspēku. Svarīgi, lai ES darbinieki varētu brīvi iebraukt ASV uz ilgāku laiku un otrādi. Būtu jāizvērtē, vai ir iespējama iniciatīva attiecībā uz starptautiskiem ceļojumiem, lai izveidotu īpašu „uzticamu personu” statusu, kas atvieglinātu starptautisku ceļotāju pārvietošanos, tajā pašā laikā neaizmirstot par drošības procedūrām. 3.1.9. Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana Tas, ka profesionālo kvalifikāciju ekvivalence nav atzīta, kaitē speciālistu mobilitātei un kavē konkurenci pakalpojumu nozarē. Tomēr mēģinājumi apspriest savstarpējas atzīšanas nolīgumus (SAN) šajā jomā nav bijuši sekmīgi, ņemot vērā lielos pūliņus, kas ir jāpieliek, jo īpaši lai pārvarētu atsevišķus valsts kompetences jautājumus ASV. Tādējādi sarunas būtu risināmas pirmkārt par nozarēm, kurās pakalpojumu sniedzēji un/vai profesionālo pakalpojumu izmantotāji ir apliecinājuši ieinteresētību vai saimniecisku nepieciešamību. Arhitektūras pakalpojumu jomā profesionālās organizācijas abpus Atlantijas okeānam izteikušas vēlmi apspriest savstarpējas atzīšanas nolīgumu (SAN), un savās apspriedēs ir krietni pavirzījušās uz priekšu šajā nolūkā. Padome ir apstiprinājusi mandātu SAN sarunām šajā jomā, pateicoties kuram Komisija varēs ar ASV apspriest šādus līgumus, pamatojoties uz pieprasījumu. Šajā sakarā ir jāmudina ASV politikas iestādes atbalstīt profesionālo apspriežu rezultātus, lai pavērtu ceļu saistoša SAN apspriešanai iestādēs, kuras ir kompetentas slēgt starptautiskus nolīgumus. 3.2. Zinātnes atziņu un jauninājumu dinamika 3.2.1. Jaunas tehnoloģijas 3.2.1.1. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT): regulējums jauninājumu jomā Regulētāji abpus Atlantijas okeānam cīnās ar uzdevumiem, kurus izvirza ciparu ekonomika, kas strauji attīstās, un telekomunikāciju, skaitļošanas un apraides tehnoloģiju tuvināšanās. Abu pušu ieinteresētās personas ir norūpējušās par šķēršļiem, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi. Eiropas Komisija un Amerikas Savienotās Valstis jau apspriež fundamentālus jautājumus atbilstīgi ES/ASV informācijas sabiedrības dialogam, taču intensīvāka koordinācija citos līmeņos sekmētu nepamatotu nesakritību novēršanu un novatorisku tehnoloģiju attīstību abpus Atlantijas okeānam. Daudz ir tādu aspektu IKT tehnoloģiju attīstībā, attiecībā uz ko abi partneri var strādāt, lai izmantotu kopīgas iespējas un novērstu kopīgus apdraudējumus. Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm jāsekmē tādu galveno tehnoloģiju plaša ieviešana kā platjoslas tehnoloģijas, radio frekvences identificēšanas ierīces un citas novatoriskas tehnoloģijas, kas varētu sekmēt jauninājumus un transatlantijas izaugsmi. Tajā pašā laikā ir jāgādā, lai tiktu novērsti ļaunprātīga izmantojuma gadījumi, kas varētu samazināt iespējas, ko piedāvā šīs tehnoloģijas visiem lietotājiem, piemēram, jāsadarbojas, lai apkarotu spamus, jācīnās pret tādiem papildu apdraudējumiem kā spiegošanas programmas un citas ļaunprātīga izmantojuma programmas. 3.2.1.2. Kosmoss Daļēji izvedumu kontroles dēļ ASV joprojām ir vadošā loma tādās nišas jomās kā atsevišķi satelītkomponenti. Tomēr, kā uz to norāda nolīgums attiecībā uz Galileo, ir iespējamas līdzvērtīgu sarunbiedru apspriedes, lai apzinātu savstarpēju ieinteresētību un radītu labvēlīgu vidi sadarbībai attiecībā uz kosmosa zinātni un komerciāliem lietojumiem šajā potenciālas augstu tehnoloģiju izaugsmes jomā. ES un ASV būtu jāizveido strukturēts dialogs, kas aptver divus izšķiroši svarīgus aspektus: pirmkārt, sekmēt sadarbību tādās svarīgās jomās kā Zemes apsekošana, satelītnavigācija (Galileo, GPS), elektroniskās komunikācijas, kosmosa zinātne un izpēte, un palīdzēt jaunattīstības valstīm darbībās, kas saistītas ar kosmosu; otrkārt, paralēli gādāt par to, lai tiktu novērsti pēdējie tiesiskie šķēršļi patiesa transatlantijas tirgus izveidei kosmosa nozarē. Šajā ziņā pamatjautājumi ir atcelt nevajadzīgās pārbaudes saskaņā ar ASV Starptautiskajiem ieroču tirdzniecības noteikumiem (ITAR) un liberalizēt starptautisko starta iekārtu tirgu. 3.2.2. Intelektuālais īpašums Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nolūkā sekmēt jauninājumus, nodarbinātību un konkurenci ir Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai kopīgs fundamentāls ekonomikas mērķis. Būtu jācīnās pret plaši izplatītu viltošanu un pirātismu un jāmazina atšķirības, kas tik dārgi izmaksā un pastāv intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā abpus Atlantijas okeānam. Atbilstīgi vēlreiz apstiprinātajām ES saistībām, ko apliecina 2004. gada direktīva, kas paredz nodrošināt intelektuālā īpašuma ievērošanu, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jānostiprina sava sadarbība intelektuālā īpašuma ievērošanas jomā, vispirms jau pārliecinoties, vai pašu mājās viss ir kārtībā, un tad pievēršoties intelektuālā īpašuma jautājumiem atsevišķās trešās valstīs un jo īpaši īstenojot kopīgas darbības, lai apkarotu pirātismu un viltošanu. Principā ir jāturpina tādu juridisku pamatjautājumu risināšana kā patenti (ir jārod oriģināli risinājumi, lai mazinātu starpību starp „pirmais, kurš izgudroja” un „pirmais, kurš reģistrēja”) un ar jaunajām tehnoloģijām saistītu raidorganizāciju aizsardzība. Intensīvs dialogs būtu jānodrošina un jāpapildina ar ASV puses ieinteresētību ieviest PTO noteikumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un atbalstu Eiropas Kopienas dalībai pilnā mērā tās kompetencei atbilstīgajās PTO intelektuālā īpašuma komisijās. Jāgādā arī par to, lai intelektuālā īpašuma tiesības digitālo mediju jomā attīstītos tā, ka tiktu saglabātas tradicionālās saistības nodrošināt līdzsvaru starp satura īpašnieku un patērētāju interesēm. 3.2.3. Pētniecība un attīstība Atziņa par to, cik nozīmīgas ir pētniecības un attīstības darbības nolūkā strauji kāpināt konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, ir atjauninātās Lisabonas programmas galvenā atziņa. Tāpat nu jau kādu laiku atpakaļ ES tika atzīts, ka secīgu pamata programmu darbības par labu pētniekiem un pētniecības iestādēm no trešām valstīm var sekmēt uz zinātnes atziņām balstītas Eiropas ekonomikas izveidi. Kopš 1998. gada saskaņā ar ES un ASV Zinātnes un tehnoloģiju nolīgumu īstenotas vairākas darbības[5], izmantojot sadarbības projektus, kuros piedalās ASV uzņēmumi un pētniecības institūti tādās jomās kā rūpniecības materiāli, kurināmā elementi, automatizētas ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas[6] un klimata izmaiņu aspekti. Kā šajās, tā citās jomās sadarbība jānostiprina atbilstīgi nākamajai septītajai pētniecības un attīstības pamatprogrammai. ES un ASV būtu jāturpina kopīgs darbs, lai apzinātu prioritārās pētniecības sadarbības jomas nolūkā - panākt transatlantijas ekonomikas izaugsmi, izveidot jaunus transatlantijas tirgus (piem., tehnoloģijas, kurās izmanto ūdeņradi un kurināmā elementus, un nanotehnoloģijas), kā arī rast risinājumus kopīgajām problēmām tiesiskā regulējuma jomā; - sekmēt drošu saimniecisku vidi, jo īpaši sadarbojoties jomās, kas saistītas ar civilo drošību, t.i., jomās, uz ko norādīts Komisijas paziņojumā par sākotnējo rīcību (KOM(2004) 72) drošības pētījumu jomā (piem., aizsardzība pret apdraudējumiem, kurus rada teroristi, kas izmanto ķīmiski un bioloģiski bīstamas vielas, un krīžu pārvarēšanas nostiprināšana), kā arī, IKT jomā, drošības tehnoloģiskie aspekti un komplekso tīkla sistēmu un Informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) programmas informācijas infrastruktūru uzticamība. 3.2.4. Enerģija Ņemot vērā augstās un nestabilās naftas cenas un to, ka ir jāatrisina klimata izmaiņu jautājums, ES un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu intensīvāk jāsadarbojas, lai nostiprinātu politiskos dialogus attiecībā uz energoefektivitāti un reģeneratīvajiem energoresursiem, kā arī jāstrādā pie tā, lai attīstītu tīras tehnoloģijas (piem., oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas un citas zema oglekļa satura tehnoloģijas). 3.2.5. Izglītība un arodizglītība ES un ASV būtu jāturpina kopīgs darbs, lai atjaunotu un nostiprinātu pašreizējo nolīgumu attiecībā uz augstāko izglītību un arodizglītību ar termiņu 2005. gada beigas, tiecoties intensificēt tiešas cilvēku apmaiņas un definēt pasākumus attiecībā uz tādiem jautājumiem kā izglītības un apmācības sistēmu kvalitāte un atbilstīgums, mūžizglītības vispārēja pieejamība, izglītības un apmācības sistēmu atvērtība pasaulei. Būtu jāizvērtē iespējas sekmēt pētniecību un universitātes profesoru, zinātnieku, studentu apmaiņu jomās, kas sekmē ES/ASV ekonomisko attiecību nostiprināšanu. 3.3. Atbilstīgāka un uzticamāka robežkontrole raitākai tirdzniecībai un ieguldījumiem Pēc 2001. gada 11. septembra atentātiem pasaules valsu valdības noteica jaunus drošības pasākumus. Ieinteresētās personas abpus Atlantijas okeānam ir uzsvērušas, cik nozīmīgi šie pasākumi bijuši starptautiskajā tirdzniecībā. Šobrīd uzdevums ir rast līdzsvaru starp stingrākām prasībām drošības jomā un turpmāku atvērtu, drošu tirdzniecību un pasažieru pārvadājumiem. Ērtāka tirdzniecība nav pretrunā ar efektīvāku drošību. Tirdzniecības sekmēšanas pasākumi, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus un vienkāršotu procedūras, ko piemēro likumam atbilstīgiem uzņēmējiem, arī var nodrošināt pieņemamu kontroles līmeni. Turpinot lielo darbu, kas veikts saskaņā ar ES/ASV nolīgumu attiecībā uz pastiprinātu muitas iestāžu sadarbību pārvadājumu drošības jomā, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jānostiprina dialogs, pamatojoties uz abpusējības un savstarpējas atzīšanas principiem. Jo īpaši svarīgi ir - atbalstīt vispārējos mērķus, ko nosaka Eiropas Kopienas/Amerikas Savienoto Valstu nolīgums par pastiprinātu muitas iestāžu sadarbību pārvadājumu drošības jomā: i) pilnīga abpusējība un savstarpēja atzīšana attiecībā uz drošības standartiem, risku novērtējumu, kontroles pasākumiem un iznākumiem, rūpniecības partnerību programmām un, ii) sadarbība attiecībā uz tādiem pasākumiem kā vienotas iestādes koncepcija, vienots piekļuves punkts un muitas iestādes tiešsaistē, kurus ieviesīs Kopienas muitas likumdošanā; - nodot tālāk labāko praksi un līdzdarboties, ES īstenojot apstiprināta uzņēmēja (AU) jēdzienu. Mērķis ir iet tālāk par vienkāršu atbilstību starp AU un C-TRAT (ASV Muitas iestāžu – Tirdzniecības partnerība pret terorismu), mudinot attiecīgās personas ASV nedaudz grozīt savu koncepciju tā, lai tā saskanētu ar ES koncepciju, tādējādi panākot divu programmu abpusējību un savstarpēju atzīšanu; - vienoties ar Amerikas pusi par izvairīšanos no dublēšanas kontroles jomā, ko rada paralēli pastāvošo, dažkārt pretrunīgo, standartu piemērojums. Uzsvars drīzāk būtu liekams un abpusējību un savstarpēju atzīšanu. Attiecībā uz kontroli, ko īsteno muitas iestādes, aktīvi būtu jātiecas pēc vispārējiem abpusējības un savstarpējas atzīšanas mērķiem; - virzīt sarunas ar ASV tā, lai tiktu pieņemts „likums par sabiedrības veselības drošību, sagatavotību un rīcību bioterorisma gadījumā” (“ Public Health Security and Bioterrorism Preparedness and Response Act ”), lai nodrošinātu minimālu ietekmi uz tirdzniecību; - dot jaunu impulsu starptautisku standartu izstrādei drošības jomā, jo īpaši sekmējot drošības standartus, ko apstiprinājusi Eiropas Kopiena un Amerikas Savienotās Valstis Pasaules Muitas organizācijā (PMO), Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā (SCAO) un Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO). Šobrīd aktuāls piemērs ir drošības standartu un globālās tirdzniecības sekmēšanas projekta izstrāde PMO forumā; Muitas sadarbības padome to pieņems 2005. gada jūnijā, un pēc tam to īstenos šīs organizācijas biedri, - kopīgi cīnīties pret krāpšanu, kas tiek īstenota uzņēmumos un finanšu jomā, naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu, krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un cita veida ļaunprātīgām darbībām uzņēmumos un finanšu jomā, kas ir vēl viena ES un ASV kopīga darbības joma. ES un ASV tāpēc vajadzētu mudināt savus partnerus pieņemt visaugstākos standartus attiecībā un pārredzamību, informācijas apmaiņu un sadarbību kompetento iestāžu starpā. Pēc tam, kad Kopiena būs kļuvusi par pilntiesīgu PMO biedru atbilstīgi tās pieteikumam, kuru tā iesniedza 2000. gadā, tā labāk varēs sekmēt virzību drošības jautājumu jomā pasaulē. Amerikas Savienoto Valstu atbalsts šajā sakarā būtu ļoti nozīmīgs. 4. EKONOMISKO MēRķU īSTENOJUMS ES aptaujātās attiecīgās personas uzsvērušas, ka Eiropas Savienības iepriekšējām ekonomiskajām iniciatīvām, kuras tā izvirzījusi attiecībā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, reti tika pievērsta vajadzīgā politiskā uzmanība, lai tām būtu kaut cik nozīmīgi rezultāti. Pēc Komisijas domām, 2005. gada sammita laikā valstu līderiem būtu jāmudina apspriežu dalībnieki uz to, lai tiktu izzināti visi līdzekļi, kas nodrošinātu jaunas kvalitātes virzību ES/ASV ekonomiskajās attiecībās. Šajā ziņā būtu atjaunojamas augsta līmeņa politiskas saistības, jo īpaši ES/ASV sammitam būtu jāapstiprina vispārējais mērķis - darboties, lai izveidotu no šķēršļiem brīvu transatlantijas tirgu. 4.1. Politikas instrumentu kopums Par līdzekļiem iepriekš norādīto ekonomisko iniciatīvu īstenošanai tostarp būtu izmantojamas šādas darbības: - izveidot augsta līmeņa tiesiskās sadarbības forumu, kas abu pušu visaugstākā līmeņa nozaru regulatīvās iestādes pulcētu pirms ES/ASV sammitiem un sagatavotu iesniegšanai sammita līderiem domātu gada plānu ar attiecīgiem mērķiem un nākotnes prioritātēm. Savā darbā forumam būtu jāņem vērā un jāattīsta septiņi pamatelementi, kas raksturo citos līmeņos intensificētu tiesisko sadarbību un uz ko norādīts 3.1.1. punktā, jāapspriež vispārējās politikas un jāvirza un jāsekmē pašreizējie un nākamie dialogi šajā jomā, kā arī jāizvērtē sekmes plāna īstenojumā. Forumam būtu jātiecas pēc ieinteresēto personu atbalsta; - sekmēt Eiropas un Amerikas likumdevēju dialogu par tiesiskās sadarbības prioritātēm kā iekšējo reformu procesa nozīmīgu ārēju dimensiju, lai pārvarētu iekšējus šķēršļus, kas kavē šo sadarbību, jo īpaši atļaujas un resursu problēmas; - vajadzības gadījumā izveidot sadarbību, lai risinātu problēmas trešajās valstīs vai izvirzītu divpusējus priekšlikumus starptautiskos forumos; - slēgt saistošus nozaru nolīgumus , piemēram, - lai panāktu virzību attiecībā uz dažiem no 3.1. punktā izvirzītajiem ekonomikas jautājumiem, jo īpaši ieguldījumu sekmēšana, publiskie iepirkumi, aviācija, jūras transporta pakalpojumu un profesionālo kvalifikāciju abpusēja atzīšana; vai - ja kādā specifiskā nozarē ar brīvprātīgu tiesisku sadarbību nepietiek, jo īpaši, ja progress citādi nav iespējams vai ja pašreizējā regulatīvo iestāžu savstarpējā nolīguma protokoli izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu progresu. Šādi nolīgumi būtu nostiprināmi ar attiecīgiem mandātiem un attiecīgu līdzekļu piešķīrumu; būtu pievienojamas pietiekošas garantijas to piemērojumam valsts un starptautiskā līmenī. Šie nozaru nolīgumi, kurus piemēro pēc regulatīvo iestāžu iniciatīvas, neskar regulatīvo neatkarību; - ņemot vērā tiesisko sadarbību tādu, kāda tā ir, būtu jāapsver horizontāla pieeja Kopienas kompetences jomās, kas aptver septiņus pamatelementus, kas raksturo zemākos līmeņos intensificētu sadarbību un uz ko norādīts 3.1.1. punktā. Saistošs būtu vienīgi pienākums sadarboties un apspriesties šajās jomās. Tas neskartu neatkarību regulējuma jomā, paredzot saistošus iznākumus vai kopīgas metodoloģijas. Būtu jāparedz kopīgas uzņēmumu – patērētāju – valsts iestāžu darba grupas izveide, pamatojoties uz uzņēmumu un patērētāju transatlantijas dialogu kombinētajiem resursiem. 5. ES/ASV ATTIECīBU VEIDOšANA Izvērtējot ES/ASV ekonomiskās attiecības, neizbēgams ir politisko struktūru jautājums[7]. 5.1. Jaunā transatlantijas programma (JTP) – neatkarīgs izvērtējums JTP tika izveidota 1995. gadā. Desmitās gadskārtas perspektīvā Komisija vienojās par neatkarīga ziņojuma sagatavošanu[8], lai izvērtētu, kādā mērā ir sasniegti izvirzītie mērķi, un ierosinātu nākotnes iespējas. Ziņojumā norādīts, ka ES/ASV šo desmit gadu sadarbības bilance kopumā bija laba. Virkne svarīgāko JTP mērķu, piemēram, tie, kas skar Centrāleiropu un Austrumeiropu, principā ir sasniegti. Pateicoties JTP, ES un ASV savstarpējā tirdzniecība kļuvusi intensīvāka, sistemātiskāka un produktīvāka. Regulārs dialogs izveidots starp sarunbiedriem, kuri agrāk savā starpā apspriedās pavisam nedaudz. JTP, nepārsniedzot paplašinātās ES kompetences, principā izrādījusies pietiekami elastīga, lai aptvertu jaunus jautājumus, piemēram, iekšējā drošība un cīņa pret terorismu. Sadarbība ir intensificēta arī attiecībā uz ārējās politikas jautājumiem. Ziņojums tomēr pauž viedokli, ka ES/ASV ekonomikas politikas attiecības nav bijušas viennozīmīgas, norādot uz to, ka ekonomikas nolīgumi varēja būt īstenoti lielākā mērā un ka ir jāgādā par abu pušu likumdošanas un regulatīvās jomas galveno personu līdzdalību. Tajā ir izvirzīts secinājums, ka attiecībā uz ES/ASV ekonomikas politikas programmu ir jāsāk jauns attīstības posms. Ziņojums arī pauž secinājumu, ka ES/ASV dialogs cietis no tā, ka visaugstākajā politikas un administratīvajā līmenī nav bijis politisku saistību un ka Vašingtonā ir vāja izpratne par pašu ES. Turklāt ziņojums norāda uz daudziem JTP trūkumiem. Pirmkārt, daudz ir to, kuri nožēloja, ka politisku saistību trūkums ierobežojis tās spēju risināt galvenās problēmas. Otrkārt, viņi nožēloja tās zemo novērtējumu sabiedrībā; tā tika uztverta kā tehnokrātu darbība; treškārt, viņi sūdzējās par to, ka tajā bija par daudz procedūru bez reāla iznākuma, ka tajā bija par daudz jautājumu un ka tā nevarēja noteikt svarīgu stratēģisku jautājumu prioritātes. Visbeidzot tai tiek pārmests pārredzamības trūkums, kura dēļ ES dalībvalstis nav jutušās iesaistītas; JTP nav spējusi piesaistīt likumdevējus, un tādējādi tie nav varējuši iesaistīties. Ziņojumā atzīts, ka dažas ieinteresētās personas izteikušas domu, ka pozitīvai virzībai ir vajadzīgs vispārējs ES/ASV partnerattiecību līgums. Sākumā būtu pareizi attiecības ar ASV veidot, pamatojoties uz stingriem līguma noteikumiem. Tomēr ziņojumā norādīts, ka abu pušu politiskās aprindas nav pārāk labvēlīgas šādam līgumam. Tajā ir arī brīdinājums rīkoties uzmanīgi, lai neradītu politiski neīstenojamas cerības. Visbeidzot ziņojumā ir secinājums, ka būtu jāgādā par to, ka JTP pēc iespējas būtu izsmeļoši vispārēji principi un politiskajām saistībām būtu jābūt noteiktākām. 5.2. ES/ASV attiecības: politisks profils, kas atbilst mūsu ambīcijām Komisija uzskata, ka ir vajadzīgas augstāka politiska profila ES/ASV attiecības un ka tām ir jābūt lielākā mērā stratēģiskām un efektīvām, lai tās varētu īstenot mūsu kopīgo vīziju par demokrātiskāku, labklājīgāku un lielākā mērā pacifistisku starptautisku kārtību. Tas brīdis ir pienācis. Amerikas Savienoto Valstu prezidenta un valsts sekretāra nesenās vizītes Briselē liecina par to, ka Amerikas Savienotās Valstis arī vēlas ciešāk sadarboties. Viens no iznākumiem varētu būt jauna transatlantijas deklarācija, kas uzsver kopīgās vērtības un attīsta tādas kopīgas darbības prioritātes, kuras pamatojas uz atzinumu par Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības lielo savstarpējo ekonomisko atkarību un abu pušu vēlmi risināt kopīgās pasaules un reģionu līmeņa problēmas[9]. Tas paaugstinātu ES/ASV dialoga rangu atbilstīgi jaunajai ES pasaules līdera lomai, lielā mērā pateicoties tās ārējās politikas institūtu reformai. Turklāt vēlreiz jāmēģina ES/ASV apspriedēs tiešāk iesaistīt likumdevējus, lai novērstu izpratnes trūkumu ES par to, kādus uzdevumus pilda ASV Kongress, kā arī izpratnes trūkumu ASV par to, kādus uzdevumus pilda Eiropas Parlaments. Likumdošanas dialoga restrukturēšana būtu iekļaujama plašākā iniciatīvā, kuras mērķis būtu panākt to, ka ES/ASV attiecības lielākā mērā kļūst par procesu, kas virzīts no apakšas uz augšu. Reorganizēto ES/ASV attiecību principiem būtu jāatspoguļo attiecīgie noteikumi konstitucionālajā līgumā, kad to pieņems. Tādējādi Komisija iesaka izskatīt šādas iespējas: - padarīt attiecības politiskākas, lai pilnīgotu pašreizējo virzību; - virzīt ES/ASV sammitus uz stratēģisku prioritāšu noteikšanu un iepriekšējos gados noteikto mērķu īstenojuma novērtēšanu; - apspriest jaunu kopīgas rīcības plānu politisko prioritāšu īstenojumam un atjaunot to ikgadējā ES/ASV sammitā; - izveidot viedokļu apmaiņas forumu attiecībā uz kopīgas intereses makroekonomiskiem jautājumiem; - intensificēt transatlantijas likumdevēju dialogu (kuru veidotu Eiropas Parlamenta un Amerikas Kongresa divu palātu pārstāvji, kā pirmo posmu ceļā uz pilntiesīgu „Transatlantijas asambleju”[10]. Šī dialoga pamatā būtu labāka izpratne par tā uzdevumiem, jo īpaši regulējuma jautājumiem, uz ko norādīts 4.1. punktā iepriekš. Runa varētu būt par to, - lai panāktu sinerģiju starp transatlantijas likumdevēju dialogu un JTP dialogiem, izmantojot izraudzītus pārstāvjus ar attiecīgu politisku specializāciju un sanāksmju koordinēšanu - lai mudinātu Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu, i) sākt jaunas kopīgi finansētas programmas par labu likumdevēju apmaiņām un, ii) izveidot nelielu elastīgu transatlantijas likumdevēju dialoga sekretariātu; - lai sponsorētu ES studiju grupu Amerikas Kongresa locekļiem, kuru uzņemtu Komisijas delegācija Vašingtonā; - lai organizētu likumdevēju sammitus pirms ES/ASV sammitiem; - sekmēt ES un Amerikas Savienoto Valstu sociālo partneru pārstāvju dialogu, jo īpaši trīspusēju konferenci par darba attiecību tēmu; - atsvaidzināt ES un Amerikas Savienoto Valstu pilsonisko sabiedrību, akadēmisko aprindu un citu praktiķu dialogu; - paplašināt tiešu kontaktu apmaiņas un apspriedes. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm plāno sākt kampaņu Amerikas Savienotajās Valstīs, lai iepazīstinātu ar Eiropas Savienību un tās darbību. 6. SECINāJUMI UN IETEIKUMI Ierosinātās iniciatīvas ir ar mērķi izveidot pirmo saskanīgo darbību kopumu, lai izstrādātu kopīgu perspektīvu stratēģiju ES/ASV ekonomiskās partnerības nostiprināšanai no šķēršļiem brīva tirgus perspektīvā, kā arī ar mērķi nostiprināt plašākus principus ES/ASV attiecībām. Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm Lisabonas programmas atjaunināšanas garā tomēr ir jāatzīst, ka faktiski tika īstenotas mazāk nekā puse no darbībām, kuras tika ierosinātas 1998. gada transatlantijas ekonomiskajā partnerībā. Tādējādi pirms sākt jaunas iniciatīvas būtu jāuzlabo sadarbība un jāievieš sistemātisks un pārdomāts process, kurā politikas un augstu amatpersonu līmenī tiktu definētas prioritātes un tiktu kontrolēti rezultāti, paredzot, jo īpaši, pastāvīgu saikni ar ikgadējo sammitu. Izvirzot jaunas idejas, ir jāpiemēro disciplīna un reālisms. Komisijai ir šādi priekšlikumi. - Sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz šo paziņojumu un atbilstīgi še iepriekš izvirzīto priekšlikumu pamatnostādnēm, deklarācijas formā izstrādāt kopīgu ES/ASV ekonomiskās partnerības nostiprināšanas stratēģiju 2005. gada sammita laikā. Šajā deklarācijā - pēc iespējas precīzi tiktu noteikti mērķi un nozares, kurās īstenojamas kvalitatīvas pārmaiņas, lai izveidotu no šķēršļiem brīvu tirgu; - abu pušu kompetentie sarunbiedri attiecīgi apstiprinātajās nozarēs tiktu instruēti sešos mēnešos izstrādāt ar grafiku papildinātus izpildes plānus, lai pēc iespējas pilnīgi īstenotu šajā paziņojumā noteiktos mērķus, attiecīgi izmantojot saistošas un nesaistošas pieejas. - Laikā līdz 2005. gada ES/ASV sammitam izpētīt 5. iedaļā izvirzītās iespējas, lai nostiprinātu ES/ASV attiecību vispārējos principus, un, ja abas puses to uzskata par nepieciešamu, izstrādāt priekšlikumu ES/ASV sammita līderiem. IMPACT ASSESSMENT FORM TITLE OF PROPOSAL Communication from the Commission to the Council, the European Parliament and the Economic and Social Committee: “Strengthening the EU-US Economic Partnership for the 21st Century” DOCUMENT REFERENCE NUMBER 1. WHAT ARE THE IMPACTS LIKELY TO RESULT FROM THE PROPOSAL? 1.1 Economic impacts The creation of positive economic impacts lies at the heart of the Commission initiative to enhance the transatlantic economic partnership. The proposal is likely to spur economic growth within the EU. Reducing barriers on both sides of the Atlantic will lead to more trade, investment and procurement opportunities. Removing these obstacles will contribute to a more efficient production of goods and services in Europe and will entail the benefits of larger scale economies. Moreover, it is possible to achieve mutual recognition or even harmonization of differing standards which represent obstacles to trade today, with a favourable cost effect for companies. Enhanced cooperation with the US in the field of research and development will make an important contribution to stimulating innovation. In sectors where potential for new transatlantic – or even global – markets exists (e.g. hydrogen fuel cell technologies), joint research will promote the development of new technology. In addition, the work envisaged in the field of intellectual property rights (IPR) has the potential to bring better IPR protection, adding incentives to conduct research with a view to developing innovative products and procedures. 1.2 Environmental impacts Representatives from environmental organisations were invited to participate in the stakeholder consultation process. However, as the envisaged policy options are still rather broad and would need to be transformed into more specific proposals, concrete concerns regarding potential environmental impacts will have to be addressed at a later stage. At this juncture, however it can be said that impacts on the environment of the proposed communication are likely to be limited and globally positive. The reduction of trade barriers that might result from the EU-US partnership and its subsequent economic growth should promote efficiency gains for the use of natural resources. Possible scale effect, i.e. increased use of resources linked to economic growth, should be less significant and will be mitigated by both Parties which have the capacity and the regulatory framework to manage such impacts. Moreover, the partnership will promote a better coordination of US and EU trade related policies in areas that are fundamental to protecting the environment and consumer health, for example sanitary and phytosanitary policy, trade and environment. In the event that the proposed policy options would subsequently lead to binding commitments or legislative proposals, a thorough environmental impact assessment would be undertaken in accordance with the Communication on Impact Assessment COM/2002/0276 final. 1.3 Social impacts To the extent that the reduction of barriers to trade and investment promotes economic growth, the proposal is likely to have a positive impact on employment . As far as wages are concerned, it should be mentioned that fears that increased market openness would place downward pressure on wages are not substantiated in the transatlantic context, given comparable wage levels. It should be noted that one of the explicit aims of the proposal is to improve transatlantic cooperation on health and safety standards . Increased transparency and improved consumer protection will be to the benefit of European consumers. At the same time, both sides would retain full regulatory autonomy. There is nothing in the proposals set out in the Communication which could undermine the social model. 1.4 Impacts on third countries and international relations The impact on third countries will essentially unfold in three areas: (i) joint EU-US efforts in promoting IPR protection, (ii) promotion of global telecommunication standards and introduction of independent telecoms regulators in third countries, (iii) joint EU-US efforts on standard setting in global fora . The Commission proposal does not affect the EU’s WTO obligations. The initiatives proposed are compatible with and complementary to WTO rules. The WTO TBT code allows the EU to conclude mutual recognition agreements and to accept technical regulations of other countries as equivalent. 2. HOW TO MONITOR AND EVALUATE THE RESULTS AND IMPACTS OF THE PROPOSAL AFTER IMPLEMENTATION? The Commission recommends the formulation of a joint strategy for the enhancement of the EU-US economic partnership which would direct competent negotiators on both sides in the respective agreed sectors, to draw up as soon as possible implementation plans to achieve to the fullest extent possible the objectives set out in this Communication. It also directs negotiators to start work on a binding Economic Partnership Agreement. Monitoring of implementation would be achieved through the existing and any proposed new dialogue structures. 3. STAKEHOLDER CONSULTATION 3.1 Which interested parties were consulted and what were the results of the consultation? Following the agenda set out in the 2004 summit declaration, stakeholders in the EU (and the US) were invited to comment on how to improve the economic partnership with the US. Public consultation in the form of a questionnaire was launched on 30 September 2004. The business community, environmental and consumer organizations, trade union and other interested groups and individuals were invited to provide their views on the obstacles they face when trading or investing in each other’s markets as well as on future trade and economic relations between the European Union and the United States. The questionnaire was provided on the “Your Voice in Europe” Internet site and was open until 31 December 2004. It received about 100 serious and constructive contributions. Inputs came from a broad range of interested parties. Contributions of stakeholders who gave their consent were published on the Internet. Interested parties also had the opportunity to present their views at stakeholders’ conferences in Brussels on 22 October 2004 and 7 March 2005. 3.2 Compliance with minimum standards for consultation The Commission ensured that relevant parties had an opportunity to express their opinions on the question of how to foster the transatlantic economic partnership. By inviting all interested parties to participate in two conferences and to complete a comprehensive questionnaire, the Commission guaranteed that all interests were sufficiently taken into account in the consultation process. It also ensured that generous deadlines provided stakeholders with adequate time to formulate their answers. Finally, by making the relevant information public, the publication and feedback requirements of the Commission were met. [1] KOM(2002) 276. [2] Skatīt ieinteresēto pušu ieguldījumu pēc šādas adreses http://europa.eu.int/comm/external_relations/us/consultation/results/index.htm. [3] Eiropas Komisijas 2004. gada ziņojums par ieguldījumu un tirdzniecības šķēršļiem ASV aplūkojams pēc adreses http://trade-info.cec.eu.int/doclib/docs/2005/march/tradoc_121929.pdf. [4] Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā Eiropadomei, “Sadarbība izaugsmes un darba vietu attīstībai – jauns posms Lisbonas stratēģijā” aiz virsraksta “Izaugsme un darba vietas: globalā dimensija” (19. lpp.) teikts: „Lai sekmētu normatīvo un administratīvo aktu konverģenci starptautiskā līmenī, jābūt jaunam stimulam, jo īpaši transatlantisko tirdzniecības attiecību jomā. Nodrošinot to, ka standarti ir vienādi starptautiskā līmenī – vai nu ar mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem, kā piemēram, ASV, vai strauji augošiem Āzijas tirgiem, piemēram, Ķīnu, Indiju, vai ar citām ES kaimiņvalstīm – paver iespēju būtiski samazināt izmaksas un palielināt produktivitātes pieaugumu. Komisija aktīvi turpinās šo politiku .” - KOM(2005) 24. [5] Šajā sakarā ir jāatgādina Euratom 1996. gada (šķelšanās) un 2001. gada (saplūšana) līgums. [6] Pamatojoties uz darbu, ko veikusi Eiropas Komisijas/ASV darba grupa biotehnoloģiju pētniecības jomā, kuru izveidoja 1990. gadā kā divpusēju konsultatīvu mehānismu. [7] Šobrīd tās ir 1990. gada Transatlantijas deklarācija un 1995. gada Jaunā transatlantijas programma. [8] „Eiropas Savienības un ASV attiecību bāzes izvērtējums – neatkarīgs pētījums”, ziņojumu sagatavoja akadēmiķu grupa, kuru vadīja profesors John Peterson; ziņojums tika iesniegts 2005. gada 18. aprīlī. [9] Līdzīgu ideju paudis prezidents John F. Kennedy savā uzrunā Filadelfijā 1962. gada 4. jūlijā: „… Amerikas Savienotās Valstis būs gatavas pieņemt Deklarāciju par savstarpēju atkarību,…mēs būsim gatavi apspriest ar vienoto Eiropu, kādā ceļā un kādiem līdzekļiem izveidot reālu Atlantijas partnerību, savstarpēji izdevīgu partnerību starp jauno Savienību, kas tagad veidojas Eiropā, un jau pirms 175 gadiem izveidoto Amerikas Savienību. Tas viss netiks paveikts vienā gadā, bet pasaulei ir jāzina, ka tas ir mūsu mērķis .” [10] Šajā sakarā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. janvāra rezolūcijā par transatlantijas attiecībām teikts, ka Eiropas Parlaments „ uzskata, ka transatlantijas likumdevēju dialogs ir atjaunojams pilnā mērā, abu pušu starpā tūlīt izveidojama ātras reaģēšanas sistēma, un ka pašreizējās savstarpējās parlamanentārās apspriedes pakāpeniski pārveidojamas de facto transatlantijas asamblejā ”.