Briselē, 2.3.2005

COM(2005) 73 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada politikas stratēģija 2006. gadam

SATURS

1. Ievads 3

2. Stāvoklis Eiropas Savienībā un politikas prioritātes 2006. gadā 3

2.1. Labklājība 4

2.2. Solidaritāte 6

2.3. Drošība 7

2.4. Ārējā izvērse 8

3. Cilvēkresursu un finanšu līdzekļu vispārējais satvars 2006. gadā 10

3.1. Cilvēkresursi 10

3.1.1. Pastiprinājums saistībā ar paplašināšanos 10

3.1.2. Ieguldījums centralizētā pūlā 11

3.1.3. Kopējie četrām prioritātēm pieejamie cilvēkresursi 11

3.1.4. Īpašā situācija dažos dienestos 12

3.2. Finanšu līdzekļi 12

3.2.1. Prioritātes “Labklājība” finansiālā ietekme 13

3.2.2. Prioritātes “Solidaritāte” finansiālā ietekme 14

3.2.3. Prioritātes “Drošība” finansiālā ietekme 14

3.2.4. Triju iekšējo prioritāšu finansiālā ietekme uz prioritāti “Ārējā izvērse” 14

1. Ievads

Būdama tagad labi iedibinātā Komisijas gada politikas cikla pirmais posms, šī gada politikas stratēģija nosaka politikas prioritātes 2006. gadam, identificē iniciatīvas, kas palīdzēs tās īstenot, un pieņem budžeta satvaru, lai prioritātes saņemtu nepieciešamos resursus.

Kad būs pieņemta Gada politikas stratēģija, kas nosaka 2006. gada budžeta un likumdošanas realizācijas satvaru un nostādnes, šajā ciklā tālāk tiks sagatavots provizoriskais budžeta projekts un iestāžu savstarpējais dialogs.

Uz šā pamata tiks sastādīta darba programma, kas Komisijai jāpieņem 2005. gada novembrī. Par parastu praksi ir kļuvis tas, ka Komisijas darba programmas punktiem tiek pievienots ietekmes novērtējums. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, Komisija lems par to, vai tālāk paredzētās iniciatīvas pāraugs priekšlikumos.

Tādējādi viss cikls veidos pamatu darbības programmu izstrādei, ko veiks ģenerāldirektorāti un departamenti, kas politikas prioritātes iestrādās savos gada pārvaldības plānos 2006. gadam. Šo pārvaldības plānu izpilde tiks reģistrēta 2006. gada darbības pārskatos un apkopota paziņojumos Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai.

2. Stāvoklis Eiropas Savienībā un politikas prioritātes 2006. gadā

Eiropas līmenī 2006. gads būs kritisks tādos aspektos kā 26. janvārī pieņemto piecgades stratēģisko mērķu izpilde un virsmērķis atjaunot Eiropā ekonomikas izaugsmi un darbavietas. Šie stratēģiskie mērķi jau ir veidojuši aprises Komisijas darba programmai, ko pieņēma tajā pašā dienā, taču 2006. gads būs svarīgākais gads to konkrētai izpildei . Te tikai daži no tiem: par pamatu ņemot šajā gadā sagaidāmos pārskatus un pamatievirzes, būtu jāpanāk progress Lisabonas stratēģijas, Noturīgas attīstības stratēģijas un Sociālās programmas 2006.–2010. gadam iedzīvināšanā. Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā jau ir paredzēts 2006. gada otrajā pusgadā pārskatīt Hāgas programmu saistībā ar Konstitūcijas stāšanos spēkā. Runājot par ārējām attiecībām, jaunā fāzē ieies paplašināšanās process; ir jāpadziļina patlabanējās kaimiņattiecību politikas sasniegumi.

2006. gads būs arī gatavošanās un nākotnes ieceru gads. Dalībvalstis būs Konstitūcijas ratifikācijas procesa kritiskā fāzē, un Komisijai būs jāgādā par to, lai institucionālās un politiskās pārmaiņas, ko nesīs līdzi Konstitūcija, tiktu realizētas vispiemērotākajā veidā. Komisija turpinās atbalstīt ratifikācijas procesu un gatavos vairākas likumdošanas iniciatīvas, lai nodrošinātu tūlītēju Konstitūcijas ieviešanu pēc tās spēkā stāšanās 2006. gada 1. novembrī. Šim gadam būs izšķiroša nozīme, arī gatavojoties 2007.–2013. gada finanšu plāna periodam un nodrošinot programmu pienācīgu izstrādi, ja tiks paredzēts, ka jaunās paaudzes finansēšanas instrumentiem (vai nu struktūrfondu jomā, vai lauku attīstības, zinātnes un attīstības, konkurētspējas un jauninājumu, tiesiskuma, brīvības un drošības vai ārējo attiecību jomā) pilnā mērā jādarbojas jau 2007. gada 1. janvārī.

Starptautiskajā līmenī liela vērība atkal tiks veltīta jautājumiem, kas saistīti ar mieru, nabadzības mazināšanu, drošību un stabilitāti. Cerams, ka 2006. gads būs konkrētu panākumu gads starptautiskajā arēnā , runājot par panākumiem izraēliešu un palestīniešu konflikta atrisināšanā, atjaunojot dialogu starp abām pusēm; Dohas Attīstības programmas izpildi pēc ministru konferences decembrī Honkongā; ES rīcības plāna izpildi, nostiprinot tās spējas pārvarēt krīzes; paredzētajiem lielajiem atjaunošanas darbiem (Irākā, Dienvidaustrumu Āzijā pēc cunami, Afganistānā) vai konkrētu pasākumu izpildi nabadzības izskaušanā pēc Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšanas 2005. gadā.

Šī ir pirmā Gada politikas stratēģija, ko pieņēmusi jaunā Komisija. Vadoties no 5 gadu stratēģiskajiem mērķiem, politikas cikls pilnīgi attaisnosies, nodrošinot nepārtrauktību darbā, ko sāka jaunā Komisija savā 2005. gada darba programmā. Gada politikas stratēģijai 2006. gadā ir jāieskicē 5 gadu stratēģijas īstenošana.

Tādēļ Gada politikas stratēģija 2006. gadam skaidri atspoguļos prioritātes, kas ir pamatā Eiropas Atjaunotnes partnerībai , kas izvirzīta piecgades stratēģiskajos mērķos: Atgriezt Eiropu uz labklājības ceļa; nostiprināt mūsu apņēmību veicināt solidaritāti ; stiprināt pilsoņu drošību un galīgi izplānot un veicināt šīs prioritātes ārpus mūsu robežām, iegūstot lielāku teikšanu visā pasaulē . 2006. gadā Komisija turpinās koncentrēties uz pašu neatliekamāko prioritāti: atjaunot Eiropā dinamisku un noturīgu izaugsmi un radīt pilsoņiem vairāk labu darbavietu.

Līdztekus šīm politikas prioritātēm fundamentāls rīcības mērķis šai Komisijai 2006. gadā paliks paplašinātās Eiropas pareiza darbošanās , aizsākto darbību nepārtrauktība un politikas un normu pilnīga piemērošana visās dalībvalstīs. Tas prasa veltīt nepārtrauktu uzmanību Eiropas tiesību faktiskai īstenošanai un tālāk attīstīt riska pārvaldību visās jomās, kas saistītas ar Kopienas budžeta izpildi. Tas arī prasa nepārtrauktību, politiku izstrādājot un politiku īstenojot, ko balsta mūsdienīga, efektīva un apzinīga administrācija. Šajā ziņā ir jāpiezīmē, ka Gada politikas stratēģija koncentrējas uz jaunām iniciatīvām 2006. gadā. Tādēļ tā neatspoguļo pilnīgi visas Komisijas darbības, kas paredzētas 2006. gadam, jo sevišķi jau notiekošo darbību detaļas, kas izriet no Komisijas atbildības par kārtējiem darbiem saskaņā ar tās lomu, ko nosaka Līgumi.

Noturīga attīstība arvien paliks visas ES politikas virsmērķis. Politikas izstrādi un īstenošanu 2006. gadā balstīs jauna Komisijas saziņas stratēģija . Saziņu no augšas uz leju tā aizstās ar pieeju, kura centrēsies uz auditoriju un kurā būs uzsvars uz tematiem, kas ir svarīgi pilsoņiem. Saziņa tiks integrēta politikas procesā, uzlabojot programmu izstrādi un aktīvi iesaistot Komisijas locekļus. Tiks pastiprināta Komisijas pārstāvniecību loma. Tiks veicinātas arī horizontālās iniciatīvas, kas paplašina sabiedrības dalību un sekmē Eiropas publiskās telpas radīšanu.

2.1. Labklājība

Virzīšanās uz Lisabonas stratēģijas izvirzīto mērķu sasniegšanu šobrīd ir bremzēta. Komisija savā ievirzē Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatam ir identificējusi galvenās problēmas: Eiropas izaugsme un ražīgums neatbilst tās lielāko ekonomisko partneru līmenim, un tās pašreizējais konkurētspējas un novatorisma uzlabošanas temps ir nepietiekams, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību vidējā vai ilgtermiņa perspektīvā. Tas prasa jaunas apņemšanās Lisabonas programmas sakarā, koncentrējoties uz trim galvenajiem mērķiem: padarīt Eiropu pievilcīgāku ieguldījumiem un darbam; sekmēt zinības un novatorismu kā izaugsmes dzinējspēku; radīt vairāk labu darbavietu. Lisabonas stratēģijas īstenošana Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs arī prasa radikālus uzlabojumus, kas to padarītu iedarbīgāku un vieglāk saprotamu. Šis neatliekamais jautājums 2006. gadā tiks prioritāri risināts.

Īpaši tiks uzsvērti šādi jautājumi:

- koriģētās Lisabonas programmas īstenošana, lai uzlabotu saimniecisko izaugsmi un darba vietu radīšanu;

- Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšana, nodrošinot pareizu makroekonomisko un budžeta politiku, kā arī nostiprinot ekonomisko statistiku;

- rīcības plānu izstrāde un īstenošana attiecīgajās iekšējās un ārējās nozaru politikas jomās saskaņā ar pārstrādāto Noturīgas attīstības stratēģiju;

- īstenot mērķi “Uz pilnīgu nodarbinātību” jaunajā Sociālajā programmā;

- uzlabot iekšējā tirgus darbību, likvidējot šķēršļus pakalpojumu, finanšu un preču tirgiem, uzlabojot Eiropas tīklu savienojamību, vienkāršojot un racionalizējot muitas procedūras, kā arī muitas likumus, ko piemēro pārrobežu darījumiem, un pastiprinot tiesību normu ieviešanu un izpildi, ieskaitot normas, kas attiecas uz valsts atbalsta un antimonopolu darbībām paplašinātajā Eiropas Savienībā;

- radīt apstākļus ieguldījumu pieaugumam zinātnē un attīstībā, jauninājumiem, efektīvākai resursu izmantošanai, ekotehnoloģijas ieviešanai, jaunas sakaru un informācijas tehnoloģijas izmantošanai;

- veicināt mobilitāti izglītībā un apmācībā, augstāku prasmju līmeni, jaunatnes potenciāla efektīvu izmantošanu un labāku novecojošā darbaspēka izmantošanu, sekmēt darbaspēka mobilitāti un vairāk vērības piegriezt imigrācijas potenciālam, lai Eiropa kļūtu prasmīgāka un labāk piemērota pārmaiņām.

Labklājība: galvenās iniciatīvas 2006. gadam Ir izraudzītas šādas galvenās iniciatīvas: Sastādīt visaptverošu Stratēģisko ziņojumu 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmei par paveikto Lisabonas mērķu sasniegšanā, pamatojoties uz valstu rīcības programmām, kas gaidāmas 2005. gada beigās, un saistībām, kas uzņemtas dalībvalstu, sociālo partneru, kā arī Eiropas organizāciju līmenī. Likt priekšā pasākumus, kas stiprina apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju, uzlabot uzņēmumu piekļuvi tirgū finanšu darījumu mijieskaitam un norēķiniem un pārstrādāt apdrošināšanas direktīvas (izņemot par dzīvības apdrošināšanu). Turpmākie pasākumi pēc apspriešanās par autortiesību aktiem. Likt priekšā pasākumus iekšējā tirgus tālākai attīstīšanai pasta pakalpojumu jomā un uzlabot to kvalitāti. Likt priekšā iniciatīvas automobiļu nozarē, ieskaitot tiesību aktu vienkāršošanu. Aizsākt iniciatīvas, kas attiecas uz iepirkuma tirgiem aizsardzības vajadzībām, un palielināt tiesisko drošību, lai atvieglinātu publiskā iepirkuma noteikumu attiecināšanu uz publiskā un privātā sektora partnerību. Nostiprināt preču iekšējo tirgu, tālāk paplašinot savstarpējo atzīšanu un revidējot sertifikācijas procedūras. Pārskatīt elektronisko sakaru reglamentējošos noteikumus. Veicināt ekotehnoloģijas, nemitīgi īstenojot Ekotehnoloģiju rīcības plānu (ETAP). Aizsākt iniciatīvu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”. Pabeigt veidot dabasgāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu. Uzsākt iniciatīvu, kas sekmētu “Zināšanas izaugsmei”, ieskaitot 3 % Pētniecības un attīstības rīcības plāna operatīvu izpildi, stimulējot cilvēkresursus pētniecībā un nostiprinot saiknes starp zinātni un sabiedrību. Uzsākt visaptverošu politiku krāpšanās ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai. Izstrādāt Eiropas Kvalifikācijas satvaru (EQF) un ar to saistītu Eiropas Kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu (ECVET) profesionālajai izglītībai un apmācībai, lai veicinātu pārredzamību un profesionālās kvalifikācijas pārnesi ES robežās. Uzsākt Eiropas darba ņēmēju mobilitātes gadu. Uzsākt e-muitas iniciatīvas operatīvos un IT aspektus, lai piedāvātu labākus pakalpojumus uzņēmumiem, kas iesaistījušies starptautiskajā tirdzniecībā. Uzsākt rūpniecisko projektu “Sesame” gaisa satiksmes kontroles modernizācijai, kas ir daļa no vienotās gaisa telpas iniciatīvas. Uzsākt tehnoloģiski rūpniecisko projektu “ERTMS”, kura mērķis ir panākt savienojamību dzelzceļa nozarē. |

- 2.2. Solidaritāte

Eiropas izaugsmes un ekonomikas dinamikas uzlabojumam ir jāļauj akcentēt apņemšanos par labu solidaritātei un sociālam taisnīgumam un Eiropas kohēzijas un kopīgo vērtību nostiprināšanu. 2006. gadā solidaritātes izpausmes nodrošinās:

- kohēzijas politika, kas ir būtisks instruments, ar kuru sasniegt ekonomiskās konverģences mērķi, veicinot izaugsmi un konkurētspēju, un stratēģisko pamatnostādņu apstiprināšana 2007.–2013. gadam;

- vides aizsardzība un dabas resursu pareiza apsaimniekošana, panākot augstāku un reizē ekoloģiski noturīgu ekonomisko izaugsmi, arī ar tādiem līdzekļiem kā konkurētspējas paaugstināšana, vairāk uz tirgu orientējot kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī ar lauku attīstību, kuras programmas veidojamas 2006. gadā, un nodrošināt ilglaicīgu energoapgādi;

- pamattiesību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju, dzimumu līdztiesības veicināšana, kultūras daudzveidība, jaunatnes pilnīga iekļaušanās sabiedrībā un darba dzīvē un iespēju vienlīdzība visiem;

- visaptveroša pieeja migrācijas jautājumiem, balstoties uz Hāgas programmu;

- cīņa pret klimata pārmaiņām.

Solidaritāte: galvenās iniciatīvas 2006. gadam Ir izraudzītas šādas galvenās iniciatīvas: Pabeigt nozaru reformas kopējā lauksaimniecības politikā, īstenojot reformas vīna un augļu un dārzeņu nozarē. Iesniegt Zaļo grāmatu par ES jūrniecības politikas nākotni ar nolūku izveidot plaukstošu un noturīgu jūrniecības nozari. Izveidot palīdzības programmu, kas palīdzētu MVU ievērot ES vides tiesību aktus. Panākt pamattiesību ievērošanas un veicināšanas integrāciju visos Komisijas priekšlikumos un aktivizēt priekšdarbus, lai līdz 2007. gada janvārim sāktu darboties Eiropas Pamattiesību aģentūra. Pieņemt tiesību akta projektu par Eiropas Migrācijas novērošanas centra/aģentūras izveidi. Sagatavoties Eiropas patvēruma tiesību atbalsta dienesta radīšanai uz 2005. gadā izveidoto struktūru pamata. Atvieglināt dzīvi pilsoņiem, kas Eiropas tiesiskuma telpā civillietās saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar ģimeni. Nākt klajā ar paziņojumu un stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā. Likt priekšā jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Pieņemt un papildināt Zaļo grāmatu par darba tiesību attīstību. Plānot fakultatīvu Eiropas satvaru pārrobežu darba koplīgumiem. Pilnīgi īstenot Eiropas Jaunatnes iniciatīvu tās dažādajos aspektos: dot jauniešiem cilvēkkapitālu un prasmes, kas vajadzīgas zinībās balstītā ekonomikā; mazināt jaunatnes bezdarbu un atvieglināt iesaistīšanos darba tirgū; uzlabot tādus institūtus kā bērnu aprūpe, lai atbalstītu ģimenes dzīvi; apkarot nabadzību un veicināt veselīgu dzīvesveidu un pilsonisko aktivitāti; Veicināt valodu mācīšanos un valodu daudzveidību, nodrošinot valodu rīcības plāna piemērošanu un Eiropas valodu prasmes rādītāja tālāku attīstību. Paplašināt personiskos kontaktus un saziņas darbības, mudinot uz dialogu starp kultūrām, un veicināt kultūras daudzveidību visā pasaulē, ņemot vērā attiecīgos UNESCO normējošos aktus. Izstrādāt jaunu veselības aizsardzības stratēģiju, kas būtu satvars visām darbībām, lai pastiprinātu aizsardzību pret jaunām briesmām, piemēram, infekcijas slimībām. Atklāt Eiropas veselības aizsardzības portālu, kas būtu vienots visas Eiropas punkts piekļuvei datiem un informācijai par veselības aizsardzību un ar to saistītām jomām. Klimata pārmaiņas: sākt izstrādāt attiecīgus likumdošanas un citādus pasākumus; uzsākt visaptverošu emisiju tirdzniecības shēmas pārskatīšanu un novērtēt valstu kvotu sadalījuma plānu otro kārtu. Pabeigt 6. rīcības programmas vides jomā termiņa vidusposma pārskatu. |

- 2.3. Drošība

Teroristu darbības, organizēto noziedzību un kontrabandas tīklus neiegrožo valstu robežas un valstu tiesiskais regulējums. Valstu sistēmas arī nespēj ierobežot krīzes, kas skar veselību, vidi, transportu vai energoapgādi. Drošība arvien vairāk kļūst par kopīgu rūpi, kas prasa virkni pasākumu un risinājumu gan vietējā, gan Eiropas un pat pasaules līmenī. ES loma kļūst arvien būtiskāka, jo sevišķi pārrobežu apdraudējuma un drošības krīžu gadījumos. Hāgas programmas attiecīgās nodaļas īstenošanā tiks koncentrēti svarīgi centieni, vienlaikus nodrošinot pilsonisko brīvību aizsardzību. Bez tam Eiropas rīcība būs perspektīva un novatoriska pārbaudījumos, ko uzliek citi no jauna parādījušies draudi.

2006. gadā īpaši tiks uzsvērti šādi jautājumi:

- panākumi ES terorisma apkarošanas rīcības plāna izpildē, koncentrējoties uz pārrobežu informācijas apmaiņas lielāku efektivitāti, terorisma finansēšanas apturēšanu un palīdzības upuriem uzlabošanu;

- likumīgas ceļošanas atvieglināšana trešo valstu piederīgajiem ES robežās;

- tiesu, policijas un muitas dienestu sadarbības uzlabošana, samazinot juridiskos šķēršļus un pastiprinot koordināciju;

- tiesu nolēmumu civillietās un krimināllietās brīva aprite un savstarpēja atzīšana, gādājot par tiesiskuma nodrošināšanu aiz valsts robežām;

- agrīna brīdināšana un tūlītēja reaģēšana, kā arī ekoloģisku, pārtikas nekaitīguma un veselības apdraudējuma krīžu ilgtermiņa profilakse, pastiprinot informāciju un uzraudzības tīklus;

- transporta drošība gan gaisa, gan ceļu satiksmē, un kuģošanas drošība;

- interneta pakalpojumu un tīklu drošības palielināšana;

- energoapgādes drošības palielināšana, pastiprinot sadarbību ar lielākajām ražotājām un tranzīta valstīm, un atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšana.

Drošība: galvenās iniciatīvas 2006. gadam Ir izraudzītas šādas galvenās iniciatīvas: Izdot priekšlikumus par šķēršļiem, kas jāpārvar policijas spēkiem, lai varētu darboties citas dalībvalsts teritorijā, un par datubāzu izmantošanu ārējo robežu kontrolei tiesībaizsardzības vajadzībām. Datorizētas informācijas apmaiņas sistēmas ieviešana ar ziņām, kas iegūtas no sodāmības reģistriem; izstrādāt un sākt pildīt ES publiskā un privātā sektora partnerības rīcības plānu organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā. Palielināt drošības izpētes finansējumu, uzlabojot esošo jaudu koordināciju, lai radītu nepārtrauktu saikni civilā, drošības un aizsardzības sektora starpā. Uzlabot ES aizsardzības spējas, pārvarot pašreizējo tirgu sadrumstalotību un attīstot sadarbības spējas. Uzsākt jaunu rīcības plānu, kas veicinātu tīklu un informācijas drošību, aptverot kibernoziedzību, identitāti un privātumu. Attīstīt drošības pārbaudes ostās un lidostās. Nākt klajā ar paziņojumu un stratēģiju par veselības aizsardzības gatavību un reakciju uz gripas pandēmijām un bioterorisma briesmām. Sākt vides un drošības globālās uzraudzības (GMES) sākotnējos pakalpojumus. Izveidot energoefektivitātes rīcības plānu. Izstrādāt Kopienas riska pārvaldības sistēmu ārējo robežu drošībai. Izstrādāt jaunas iniciatīvas tālāk attīstīt kodolatkritumu drošu glabāšanu un pastiprināt kodoldrošības politiku. Likt priekšā jaunu pasākumu kompleksu kuģošanas drošības paaugstināšanai. |

- 2.4. Ārējā izvērse

Nevienu no iepriekš minētajām prioritātēm Eiropa nevar sasniegt viena — lielāka labklājība nav sasniedzama tukšumā. Labklājība trešās valstīs palīdz celt ES labklājību, un otrādi. Eiropa noteikti nevar savos solidaritātes centienos aprobežoties ar valstīm tās robežās. Tā nevar prognozēt savu iedzīvotāju drošību bez sadarbības ar trešām valstīm. Ārējās attiecības patiesi ir labs veids kā sekmēt un aizsargāt mūsu prioritātes un vērtības ārpus mūsu robežām. Lai tas notiktu sekmīgi, Savienībai ir jābalstās uz savu pilsoņu uzticēšanos, savas ekonomikas stabilitāti un jārunā vienā balsī un jāveicina saskanīga nostāja. Šajā ziņā 2006. gadā svarīgi būs sagatavoties ārlietu ministra/Komisijas priekšsēdētāja vietnieka darba uzsākšanai un Eiropas Ārējās darbības dienesta ierīkošanai līdz Konstitūcijas ratifikācijai.

Komisijas ārējā darbība 2006. gadā tiks virzīta uz šādu mērķu sasniegšanu:

- Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās sagatavošana un sarunu par nākamo paplašināšanos tālākvirzīšana, sevišķi — uzsākot sarunas ar Turciju;

- Eiropas kaimiņattiecību politikas un ceļrāžu četrām kopīgajām zonām ar Krieviju efektīva īstenošana;

- starptautisko tirdzniecības sarunu turpināšana visos līmeņos: Pasaules tirdzniecības organizācijā un ar svarīgākajiem divpusējo un reģionālo attiecību partneriem;

- konstruktīvas iesaistīšanās Vidējo Austrumu miera procesā nodrošināšana, izmantojot kvarteta struktūru, ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm;

- atbalsta turpināšana reģionālajai stabilitātei, kā arī atjaunošanai un politiskajai pārejai Irākā;

- atjaunošanas un rehabilitācijas turpināšana pēc cunami nelaimes;

- Transatlantijas dialoga padziļināšana un saskanīgu un efektīvu attiecību nodibināšana ar svarīgākajiem partneriem, sevišķi ar ciešāku sadarbību drošības jomā un tiesiskā regulējuma konverģenci;

- pastiprināt dialogu ar svarīgākajiem enerģijas piegādātājiem, ievērojot Eiropas pieaugošo atkarību no ievestās enerģijas;

- jaunas attīstības politikas īstenošana, veicinot noturīgu attīstību un nabadzības mazināšanos, pamatojoties uz 2005. gadā priekšā likto satvaru un Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšanu, ieskaitot specifisku darbību Āfrikā;

- stingrās apņemšanās ievērot cilvēktiesības vēlreizēja apliecināšana;

- risinot stabilitātes un drošības jautājumus saknē, paaugstināt Eiropas spēju rīkoties krīzes un pasaules mēroga drošības apdraudējumu gadījumā, turpinot īstenot Eiropas drošības stratēģiju un Savienības straujas reaģēšanas spējas piecpunktu rīcības plānu.

Ārējā izvērse: galvenās iniciatīvas 2006. gadam Ir izraudzītas šādas galvenās iniciatīvas: Ārējā izvērse saistībā ar labklājību Nodrošināt pienācīgu uzraudzību pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās. Veikt novērošanu un ziņot par sarunām ar Horvātiju un Turciju un, iespējams, ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kad būs izdots atzinums par tās dalības pieteikumu. Iespējams, atklāt sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu un ar Serbiju un Melnkalni. Nākt klajā ar paziņojumu un rīcības plānu par konkurētspēju un tirdzniecības politiku, kas veicina ES rūpniecības tirgus pieejamību. Pārrunāt aviopārvadājumu pakalpojumu nolīgumus ar trešām valstīm, ievērojot Tiesas 2002. gada 5. novembra spriedumu un Padomes 2003. gada 5. jūnija mandātu. Panākt būtisku progresu sarunās par ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar 6 ĀKK reģioniem, lai tie varētu stāties spēkā 2008. gadā. Ārējā izvērse saistībā ar solidaritāti Izstrādāt jaunas politikas pamatnostādnes par atbalstu cilvēktiesībām un demokratizācijai no 4 jaunajiem finansēšanas instrumentiem (2007.–2013. gadam). Veicināt svarīgāko attīstības iniciatīvu turpināšanu, sevišķi finansēšanas, vienotības, Āfrikas un starptautisko sabiedrisko labumu jomā, kas ir rezultāts šāgada G8 sammitam un augsta līmeņa plenārajai sanāksmei par tūkstošgades attīstības mērķiem. Pastiprināt Komisijas spēju reaģēt uz katastrofām, kas skar cilvēkus, un pastiprināt tās katastrofu profilakses un gatavības stratēģiju, un risināt jautājumu par ES devumu Pasaules fondā cīņai pret AIDS/HIV, malāriju un tuberkulozi. Panākt progresu sarunās par klimata pārmaiņām (pēc Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām) un par bioloģisko daudzveidību (Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Konvencija par tirdzniecību ar apdraudēto sugu dzīvniekiem (CITES)). Ārējā izvērse saistībā ar drošību Pārrunāt nolīgumus ar galvenajiem industrializētajiem partneriem, reaģējot uz drošības vajadzībām, vienlaikus atvieglinot tirdzniecību un ceļošanu. Iestrādāt narkotiku jautājumus nolīgumos ar trešām valstīm, lai veicinātu starptautisko sadarbību narkotiku politikā. Nodrošināt Eiropas Savienības ieguldījumu Irākas atjaunošanas procesā. Paplašināt politisko dialogu ar mūsu ĀKK partneriem, aptverot drošību. Nākt klajā ar diviem jauniem paziņojumiem par masu iznīcināšanas ieročiem (WMD) un par kājnieku un vieglajiem ieročiem (SALW) un no kara palikušajiem spridzekļiem (ERW). |

- 3. Cilvēkresursu un finanšu līdzekļu vispārējais satvars 2006. gadā

3.1. Cilvēkresursi

3.1.1. Pastiprinājums saistībā ar paplašināšanos

Uz Komisijas novērtējuma[1] pamata Budžeta lēmējinstitūcija ir vizējusi nepieciešamo 3900 papildu darbinieku[2] pieņemšanu laikā no 2004. līdz 2008. gadam, lai dotu iespēju Komisijai izvērst darbu jaunajās dalībvalstīs un izpildīt savu institucionālo pienākumu. Pēc 1 280 vietu pieprasījuma 2004. gadā un 700 vietu pieprasījuma 2005. gadā tīrais pieprasījums 2006. gadā ir 700 vietas. Tāpat kā 2003. gadā pirms iepriekšējās paplašināšanās Komisija prasa arī 100 ārštata vietas iepriekšējai sadalei sakarā ar gaidāmo Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos. Šī pieņemšana darbā 2006. gadā ir nepieciešamais pamats Kopienas programmu pārvaldības un pārraudzības turpināšanai un acquis communautaire īstenošanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Šos jaunos resursus Komisija izmantos, lai realizētu tās paplašinātos uzdevumus pēc paplašināšanās un īstenotu tās četras politiskās prioritātes, ciktāl tās saistītas ar paplašinātu Eiropas Savienību.

3.1.2. Ieguldījums centralizētā pūlā

Līdztekus šiem jaunajiem posteņiem Komisijai ir jāmobilizē papildu resursi, lai īstenotu prioritārās iniciatīvas, kas nav atkarīgas no paplašināšanās. Tā liek priekšā to darīt, pārdalot līdzekļus starp struktūrvienībām un to iekšienē. Tāpat kā iepriekšējos gadus tiek likts priekšā izveidot centrālu pārdales pūlu, vispārīgi izmantojot visu personālu. Līdz ar jaunās Komisijas izveidi struktūrvienības jau ir devušas lielu ieguldījumu vairākos lielos pārdales pasākumos, un līdz ar to prasītais devums centrālajam pūlam, kas apkalpos četras prioritātes, būs ierobežots līdz 1 % no štatiem. Negatīvo prioritāšu identificēšana un personāla citāda norīkošana darbos, kas saistīti ar prioritātēm, paliks pamatelements, kas tiks ievērots, attaisnojot jebkuru lūgumu pēc jauniem resursiem. Ārpakalpojumu izmantošanas radītie ietaupījumi (EAC un SANCO izpildaģentūru izveide) arī tiek no jauna novirzīti prioritātēm.

3.1.3. Kopējie četrām prioritātēm pieejamie cilvēkresursi

Tālāk dotajā tabulā apkopoti cilvēkresursi, kuri, kā paredzams, būs vajadzīgi jaunu iniciatīvu aizsākšanai vai noritošo darbību pastiprināšanai — pa prioritātēm un pēc avota.

GPS prioritātes 2006. gadā | Jauni resursi saistībā ar paplašināšanos | Pārdale starp struktūr-vienībām | Pārdale struktūr-vienību iekšienē | Kopējie prioritātēm pieejamie resursi |

1. Labklājība | 183 | 72 | 95 | 350 |

2. Solidaritāte | 53 | 16 | 22 | 91 |

3. Drošība | 34 | 12 | 20 | 66 |

4. Ārējā izvērse | 25 | 52 | 49 | 126 |

Līdzšinējo darbību izvēršana paplašinātā Eiropas Savienībā (ieskaitot pirmspievienošanās darbību pakāpenisku izbeigšanos) | 505 | 102 | 147 | 754 |

KOPĀ | 800 | 254 | 333 | 1 387 |

Jaunu ar paplašināšanos saistītu resursu piešķīrums pa politikas jomām tiks galīgi noteikts, sagatavojot 2006. gada provizorisko budžeta projektu, ieskaitot sadalījumu iestāžu amatu un ārštata personāla starpā.

3.1.4. Īpašā situācija dažos dienestos

Komisijā ārējo attiecību joma veido specifisku dienestu “saimi”, kur atsevišķiem lēmumiem par politiku, organizatoriskai izvēlei un resursu piešķīrumiem ir vajadzīga specifiska vispārēja vienotība. Pēc svarīgajām reformām un pielāgojumiem, kas tika īstenoti laikā, kad notika pāreja uz tagadējo Komisiju, sevišķi atbildības par Rietumbalkāniem pārnešana uz Paplašināšanās ģenerāldirektorātu, nu ir izveidojusies Relex “saimes” organizatoriskā struktūra. Taču varas nodošanas process, kas jau tuvojas nobeigumam un vispār tiek uzskatīts par sekmīgu, ir nozīmējis arī plašas atbildības par EK atbalsta un palīdzības pārvaldību nodošanu Komisijas delegācijām trešās valstīs. Tādēļ tiek uzskatīts, ka EuropeAid sadarbības biroja (AIDCO) organizācijai nākotnē jābūt tādai, kas ļauj veikt tālāku racionalizāciju, lai izbrīvētu resursus pārdalīšanai pārējos Relex “saimes” dienestos izmantošanai citām prioritārajām iniciatīvām. Ierosinātais samazinājums AIDCO štatu sarakstā pabeigs līdzsvarošanas procesu pēc finanšu pārvaldības dekoncentrācijas no centrālā aparāta uz delegācijām.

Komisija aktīvi apspriež jautājumu par to, kā vislabāk risināt ietekmi uz resursiem, ko izraisīs tagadējā prasība, lai tās iekšējais revidents darbotos arī par Kopienas aģentūru iekšējo revidentu apstākļos, kad esošie resursi nav pilnīgi adekvāti.

3.2. Finanšu līdzekļi

GPS apspriešanas rezultātā tika ierosinātas dažas jaunas iniciatīvas, un līdzšinējām varētu būt vajadzīgas resursu korekcijas. Tas jo sevišķi attiecas uz 3. un 4. pozīciju, jo jebkādas korekcijas iespaidos ne tikai rezerves, ko var izmantot atbilstoši finanšu plānu maksimumiem, bet arī finanšu programmu veidošanu. Šīs izmaiņas ir ieskicētas tālāk.

Satvars FP 3. un 4. pozīcijai Lēmuma par GPS 2006. gadam rezultātā |

(PAGAIDU SKAITļI) |

(miljonos EUR pašreizējās cenās) |

Saistību asignējumi | 2005. g. budžets | 2006 |

Fin. Prog. | Δ GPS | GPS 2006 |

3. IEKŠĒJĀ POLITIKA |

FP maksimums | 9 012,0 | 9 385,0 | 9 385,0 |

3. pozīcija kopā | 9 052,0 | 9 244,9 | 27,2 | 9 272,1 |

Rezerve | -40,0 | 140,1 | -27,2 | 112,9 |

4. ĀRĒJĀS DARBĪBAS |

FP maksimums | 5 119,0 | 5 269,0 | 5 269,0 |

4. pozīcija kopā | 5 219,0 | 5 048,7 | 342,5(a) | 5 391,2 |

Rezerve | -100,0 | 220,3(c) | -342,5 | -122,2(b) |

a) Šī summa atspoguļo visas izmaiņas esošajās finansēšanas programmās. Nākamā tabula aptver visas četras prioritātes. b) Starpību 4. pozīcijā varētu samazināt līdz –162,2 miljoniem EUR, ja ņemtu vērā cukura reformu (40 miljoni EUR) c) Rezerve finanšu programmās no novembra bija 193,3 miljoni EUR. Starpību (27 miljoni EUR) izskaidro samazinājumi sakarā ar Austrumtimoras nodošanu EAF; un ar koplēmumu noteikto summu nabadzības izraisītajām slimībām respektēšana, un decentralizētā sadarbība. |

Ņemot vērā papildu asignējumus, ko nosaka jaunās iniciatīvas GPS 2006. gadam, izdevumos, kas atvēlēti 3. pozīcijā “Iekšējā politika”, atstāta rezerve atbilstoši maksimumam 112,9 miljoni EUR.

Attiecībā uz 4. kategoriju “Ārējās darbības” būs ievērojami pieprasījumi pēc rezerves, kas pieejama 2006. gada budžetā, arī tādi, kas to pārsniegs. Pirmā no darbībām ir atbalsts Irākai, kas 2005. gada budžetā līdzinās 200 miljoniem EUR. Atbilstīgi 2004. gada 9. jūnija Paziņojumam ir sagaidāms, ka tāda pati summa būs vajadzīga 2006. gadā, ņemot vērā tālāku novērtējumu piegādes jaudām uz zemes. Otrkārt, arī atbalsts atjaunošanai, kas apsolīts Indijas okeāna zemestrīces un tās izraisītā cunami skartajiem reģioniem, būs jāfinansē no 4. pozīcijas. Komisija šim mērķim ir izziņojusi 350 miljonu EUR kopsummu 2 gadu laikā, un puse no tās būs jāsedz 2006. gada budžetam. Trešais iespējamais resursu pieprasījums ir pārstrukturēšanas atbalsts ĀKK valstīm, ko skar cukura reforma, kuras pašreizējais novērtējums ir 40 miljoni EUR. Tādēļ ir skaidrs, ka tikai daļu no šiem papildu izdevumiem var finansēt bez 4. pozīcijas maksimuma pārsniegšanas, neiespaidojot Eiropas Savienības pašreizējo politisko pozīciju un politikas prioritātes. Tādēļ Komisija liks priekšā izmantot elastības fondu, lai nodrošinātu atlikušo vajadzību apmierināšanu.

Izraudzīto iniciatīvu iespaids finansiālā ziņā ir apkopots nākamajā tabulā, bet sīkāki dati izklāstīti nākamajās iedaļās. Skaitļi, kas paredzēti katrai no politikas jomām, kuras sekmē četras prioritātes, attiecas uz pārmaiņām esošajās finanšu programmās un tādējādi atspoguļo papildu finanšu resursus, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem nosprausto mērķu sasniegšanā.

Pārmaiņas finanšu līdzekļos salīdzinājumā ar finanšu programmām |

Saistību asignējumi (miljonos EUR) FP pozīcijas 3 un 4 | Paredzamās pārmaiņas finanšu līdzekļos 2006. g. |

Politikas joma | Labklājība | Solidaritāte | Drošība | Ārējās attiecības |

Nodarbinātība un sociālie jautājumi | 8,0 |

Veselība un patērētāju aizsardzība | 3,0 |

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa | 0,6 | 14,0 |

Ārējās attiecības | 357,6 |

KOPĀ | 8,0 | 0,6 | 17,0 | 357,6 |

3.2.1. Prioritātes “Labklājība” finansiālā ietekme

“Labklājību” 2006. gada programmās ievērojami sekmē vairākas politikas jomas, sevišķi sestā pētniecības pamatprogramma (5,285 miljardu EUR), izglītības un kultūras jaunatnes un apmācības programmas (755 miljoni EUR) un TEN (720 miljonu EUR).

Runājot par pārmaiņām esošajās programmās, 2006. gads būs Eiropas darba ņēmēju mobilitātes gads, un šās iniciatīvas veicināšanai esošās finanšu programmas tiks papildinātas ar 5 miljoniem EUR politikas jomai “Nodarbinātība un sociālās lietas”. Bez tam 2 miljoni EUR tiks pielikti sociālā dialoga pasākumam, no kura 1 miljons tiks veltīts apmaiņu un tehniskās palīdzības atbalstīšanai jauno un veco dalībvalstu organizāciju starpā, un sociālo partneru saskaņā ar Komisijas 2004. gada 12. augusta paziņojumu par sociālo dialogu parakstīto nolīgumu izpildei. Otrs miljons EUR tiks izmantots uzņēmumu sociālās atbildības apziņas celšanas kampaņā. Abas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz pētījumiem un citādām darbībām darba apstākļu jomā, ieskaitot drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek palielinātas katra par 0,5 miljoniem EUR. Tas ir vajadzīgs novērtēšanas uzdevumiem paplašinātajā Eiropas Savienībā, un gatavojoties nākamajai paplašināšanai. Bez tam summa līdz 1,6 miljoniem EUR ir vajadzīga, lai sagatavotu paredzamo REACH aģentūras darbības uzsākšanu 2007. gada sākumā, un summa 2,5 miljoni EUR — Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai (EMA) nesen pieņemto farmācijas tiesību aktu ieviešanai.

3.2.2. Prioritātes “Solidaritāte” finansiālā ietekme

Vissvarīgāko finansējuma daļu prioritātei “Solidaritāte” sniedz struktūrfondi, taču ir arī daļas, kas iekļautas finanšu plānu 3. pozīcijā. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un sakarā ar gaidāmo Padomes lēmumu par jaunām narkotiskajām vielām un sintētiskajām narkotikām papildu 0,1 miljons tiek pielikts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) budžetā, kas tam ļaus veikt jaunas darbības, ieskaitot atļauto narkotiku (zāļu) ļaunprātīgas izmantošanas novērošanu un informācijas apmaiņu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām narkotiskajām vielām un sintētiskajām narkotikām. Tāpat brīvības, drošības un tiesiskuma jomā finanšu programmās tiks iekļauti 0,5 miljoni EUR, lai atbalstītu EURODAC un DubliNET darbību izstrādi. Līdz ar to notiks konsolidācija un novērtēšana, kas nodrošinās paplašinātā tīkla nevainojamu darbību, un novecojušās infrastruktūras nomaiņa. Vides politikas nozarē ir 1,5 miljonu EUR pārbīde no politikas izstrādes uz politikas īstenošanu. Tas atspoguļo pastiprinātu koncentrēšanos uz īstenošanu, sevišķi tādās jomās kā daba un bioloģiskā daudzveidība, dzīves kvalitāte un noturīga resursu ražošana, patēriņš un izmantošana, un īstenošanas nozīmi pirmspievienošanās fāzē Bulgārijai un Rumānijai.

3.2.3. Prioritātes “Drošība” finansiālā ietekme

Šās prioritātes svarīgākās politikas jomas ir brīvība, drošība un tiesiskums, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība un transports un enerģētika. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 10 miljoni EUR 2006. gadā tiek atvēlēti vīzu informācijas sistēmas (VIS) attīstībai, iekļaujot biometriskos datus. Komisijā ir jāizveido krīzes centrs ARGUS (drošas vispārējas ātrās reaģēšanas sistēmas) pārvaldībai, ko paredzēts izmantot ārkārtas situācijās. Papildu finansiālās vajadzības kopumā sasniedz 1 miljonu EUR, no kuriem 0,6 miljoni EUR ir paredzēti iekārtu aizsardzībai un elektroniskajiem aizsargekrāniem, un 0,4 miljoni — IT. Sakarā ar patiesas Eiropas tiesiskuma telpas krimināllietās un civillietās izveidi tiks atvēlēts papildu 1 miljons EUR, lai ieviestu pirmo posmu datorizētai sistēmai informācijas par piespriestajiem sodiem apmaiņai. Arī EUROJUST saņems 2 miljonu EUR palielinājumu, lai tas varētu pabeigt iekārtot savu infrastruktūru, kas aptvers ICT sistēmas. Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā 1 miljons EUR tiek pielikts Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra finanšu programmām atbilstīgi lēmumam izvietot šo iestādi Stokholmā, nevis Briselē vai Luksemburgā. Tāpat šajā politikas jomā 2 miljoni EUR tiek pielikti priekšdarbiem veselības aizsardzības gatavībai un reaģēšanai, atspoguļojot vajadzību radīt pirmsnelaimes sistēmu vai koordinācijas mehānismu, kas spētu mobilizēt resursus, ja rastos lielāka veselības krīze.

3.2.4. Triju iekšējo prioritāšu finansiālā ietekme uz prioritāti “Ārējā izvērse”

Ārējo attiecību jomā 2006. gada budžetā noteikti būs iekļauta turpmāka palīdzība Irākai, kas ir tikpat liela kā 2005. gada summa (200 miljoni EUR).

Attiecībā uz atbalstu cunami skarto Āzijas reģionu atjaunošanai Komisija ir apstiprinājusi savu nodomu piešķirt 350 miljonus EUR atbalstam atjaunošanai visa 2005. un 2006. gada laikā. Kā izriet no Pasaules bankas un Āzijas Attīstības bankas izstrādātajiem novērtējuma ziņojumiem, ir nolemts iekļaut 150 miljonus EUR jaunās saistībās 2006. gadam.

Attīstības jomā Komisija ir apņēmusies palīdzēt ĀKK valstīm, kuru eksportu var negatīvi iespaidot jaunās kopīgās cukura tirgus organizācijas stāšanās spēkā. Pirmajam gadam palīdzība patlaban tiek vērtēta 40 miljonu EUR apjomā. Par budžeta opciju un juridisko pamatu ir jāizlemj laikus, lai palīdzību varētu piešķirt 2006. gadā. Finansējuma budžeta daļai būtu jānāk no elastības fonda.

Tā kā šo pasākumu apvienojums pārsniegs 4. pozīcijas rezervi (līdz –162,2 miljoniem EUR, ja ierēķina maksimālo summu 40 miljoni EUR cukura reformai), daļai no summas būs jāizmanto elastības fonds. Pieprasījums pēc elastības fonda līdzekļiem liek izskatīt iespējamo pārdali provizoriskā budžeta projekta sagatavošanas laikā. Attiecībā uz palīdzību pēc cunami ir jāizpēta iespējas par jaunu izveidot programmas Āzijai paredzētajā dotācijā. Papildus TACIS dotācijas samazinājumam par 5,6 miljoniem EUR var likt programmām, kurām ir nopietna kavēšanās ar izpildi un/vai grūtības, piedalīties līdzekļu pārdalē.

Citas ar šo prioritāti saistītās pārmaiņas ir šādas:

- 6 miljoni EUR tiks iekļauti programmā, lai atbalstītu ziemeļu un dienvidu sadarbību cīņā ar narkotikām. Šās iniciatīvas pastiprināšanu finansēs no pārdalītajiem līdzekļiem, kas nāk no attiecīgajām ģeogrāfiskajām dotācijām.

- Papildu 7,6 miljoni EUR tiks iekļauti KĀDP finanšu programmās (55 miljoni EUR), lai budžets šim pasākumam nenoslīdētu zem 2004. un 2005. gada līmeņa.

- Visbeidzot, Komisija pasludina nodomu stingri ievērot ar koplēmumu noteiktās finanšu pamatsummas, pat ja 2006. gadā tas nozīmētu samazinājumu, salīdzinot ar 2005. gadu.

[1] 2002. gada 5. jūnija Paziņojums, KOM(2002) 311.

[2] Tas atbilst pieaugumam par 3 400 ierēdņiem darbības budžetā, 560 ārštata darbiniekiem un 150 pētniecības amatiem. No otras puses ir paredzēts samazinājums par 210 ārštata vietām, kuras finansē no pirmspievienošanās programmām.