Briselē, 28.01.2005

COM(2005) 20 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu

{SEC(2005) 101}

1. IEVADS

Komisija 2002. gada decembrī iesniedza Padomei ziņojumu par dzīvsudrabu hlora – sārmu rūpniecībā[1]. Tajā tika izskatīts jautājums par to, ko iesākt ar 12 līdz 15 tūkstošiem tonnu dzīvsudraba pārpalikumu, kas radies, pakāpeniski pārtraucot izmantot ražošanā dzīvsudrabu. Padome lūdza Komisijai izstrādāt “saskaņotu stratēģiju ... par pasākumiem, kā aizsargāt cilvēka veselību un vidi no dzīvsudraba emisijām, balstoties uz dzīvības cikla pieeju un ņemot vērā ražošanu, izmantošanu, atkritumu apstrādi un emisijas”. Stratēģija piedāvā arī pamatu Komisijas ieguldījumam starptautiskajās debatēs par dzīvsudrabu ANO Vides programmas Padomē, kas notiks 2005. gada februārī.

Paziņojumam ir pievienots paplašinātais ietekmes novērtējums[2], kurā detalizēti analizēta dzīvsudraba problēma un politikas alternatīvas. Tajā ņemti vērā arī apspriedēs ar ieinteresētajām personām izteiktie daudzie apliecinājumi par pasākumu nepieciešamību, kuru procesi un rezultāti ir aprakstīti paplašinātajā ietekmes novērtējumā.

2. DZīVSUDRABA PROBLēMA

2.1. Dzīvsudraba draudi

Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski attiecībā uz cilvēkiem, ekosistēmām un savvaļas dzīvniekiem. Sākotnēji problēmu uztvēra kā šauru vietējas nozīmes problēmu, taču šobrīd izpratne ir mainījusies – dzīvsudraba problēmu uzskata par globālu, plaši izplatītu un hronisku. Lielās devās cilvēkam dzīvsudrabs var būt nāvējošs, bet arī salīdzinoši mazas devas var radīt nopietnu un nelabvēlīgu ietekmi uz tā neiroloģisko attīstību. Nesenā pagātnē tika pierādīta dzīvsudraba kaitīgā ietekme uz sirds un asinsvadu, imūno un reproduktīvo sistēmu. Dzīvsudrabs kavē arī mikrobioloģiskās darbības augsnē, un tas ir arī prioritāra bīstamā viela saskaņā ar ūdens resursu politikas pamatprincipu direktīvu[3].

Dzīvsudrabs ir stabils elements. Apkārtējā vidē tas var pārveidoties metildzīvsudrabā, kas ir tā indīgākā forma. Metildzīvsudrabs ļoti viegli pārvar gan placentas barjeru, gan asins – smadzeņu barjeru, kas kavē potenciālo prāta spēju attīstību pat pirms dzimšanas. Tāpēc vislielākā uzmanība jāpievērš tā ietekmei uz sievietēm reproduktīvā vecumā un bērniem.

Attīstītajās valstīs galvenais dzīvsudraba apdraudējuma avots ir zobu amalgamas sastāvā esošo dzīvsudraba tvaiku ieelpošana. Metildzīvsudrabu parasti uzņem ar pārtiku. Īpaši augsta metildzīvsudraba uzkrāšanās un koncentrācija vērojama ūdensaugu barības ķēdē, tādējādi iedzīvotāji, kas pārtikā lieto daudz zivis un jūras produktus, ir īpaši apdraudēti.

Vairākuma Centrāleiropas un Ziemeļeiropas iedzīvotāju bioindikatori uzrāda ietekmi, kas ir zem starptautiski atzītiem drošiem rādītājiem attiecībā uz metildzīvsudrabu. Tomēr lielākā daļa Vidusjūras baseina valstu piekrastes rajonu un aptuveni 1% līdz 5% no Centrāleiropas un Ziemeļeiropas iedzīvotājiem tuvojas šiem rādītājiem, un liela daļa Vidusjūras zivsaimniecības kopienu un Arktikas iedzīvotāju tos ievērojami pārsniedz.

2.2. Globālā perspektīva

Lai arī dzīvsudrabs rodas dabīgā ceļā, piemēram, no vulkāniem, papildus rašanās notiek no antropogēniem avotiem, piemēram, akmeņogļu dedzināšanas un izmantošanas produktos, kas ievērojami palielina ietekmi uz vidi un nogulsnēšanos vidē. Dzīvsudraba emisiju rezultātā pagātnē tas ir izplatījies vidē globālā daudzumā. Daļa dzīvsudraba pastāvīgi atrodas apritē, nosēžas un atkal atgriežas apritē. Šis globālais daudzums aptver gaisu, ūdeni, nogulumiežus, augsni, kā arī floru un faunu un palielinās ar jaunām emisijām.

Paaugstināta dzīvsudraba koncentrācija novērojama dažādās pasaules daļās. Dažos gadījumos tā ir vietēju avotu iedarbības dēļ, īpaši maza mēroga zelta ieguves rajonos Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā. Tomēr, kā pārrobežu piesārņotājs, dzīvsudrabs pasaules mērogā var nokļūt reģionos, kas atrodas tālu no attiecīgā avota. Tas nozīmē, ka atsevišķs vietēja rakstura piesārņojums, ko konstatē īstermiņa periodā, pievienojas globālajam daudzumam ilgtermiņa periodā. Tas arī novedis pie tādu reģionu piesārņošanas, kur ir daži vai nav neviena dzīvsudraba avota (piemēram, Arktika).

3. MēRķI

Šīs stratēģijas galvenais mērķis ir samazināt dzīvsudraba līmeni apkārtējā vidē un draudus cilvēku veselībai, īpaši saistībā ar metildzīvsudrabu zivīs. Taču šīs problēmas atrisināšana, iespējams, ilgs vairākus gadu desmitus, jo pašreizējie rādītāji ir radušies pagātnes emisijās, tāpēc pat bez turpmākās dzīvsudraba izplatīšanās paies ļoti ilgs laiks, kamēr šie rādītāji kritīsies. Kopiena jau ir daudz paveikusi, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un izmantošanu. Tas nenozīmē, ka vairāk nav iespējams izdarīt, bet gan norāda uz nepieciešamību dalībvalstīm pilnībā piemērot spēkā esošos pasākumus un gūt panākumus pasaules līmenī.

Tāpēc stratēģijas mērķi ir sekojoši:

- Dzīvsudraba emisiju samazināšana.

- Dzīvsudraba lietošanas samazināšana sabiedrībā, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu .

- Ilgtermiņa dzīvsudraba pārpalikumu un sabiedrības rezervuāru (produktiem, kurus vēl lieto vai kurus uzglabā) problēmas risināšana.

- Aizsardzība pret dzīvsudraba iedarbību .

- Dzīvsudraba problēmas izpratnes uzlabošana un tās risinājumi.

- Starptautiskās rīcības attiecībā uz dzīvsudrabu atbalstīšana un veicināšana.

Uzlabojumi, nepilnības un papildu darbības, kas veicamas katra mērķa sasniegšanai, ir aprakstītas turpmāk. Īstermiņa un vidēja termiņa darbības veicamas attiecīgi trijos gados un četros līdz sešos gados. Ilgtermiņa darbības noteiks nākošajā stratēģijas pārskatā.

4. EMISIJU MAZINāšANA

Dzīvsudraba emisiju pieaugums galvenokārt saistīts ar industrializāciju. Globālās emisijas atmosfērā ir palielinājušās par aptuveni 20 % laikā no 1990. līdz 2000. gadam. Eiropas emisijas šajā laika posmā ir nokritušās par aptuveni 60 %, tomēr Eiropa ir galvenais dzīvsudraba pārnešanas avots uz citiem kontinentiem un Arktiku.

Viens no galvenajiem dzīvsudraba izcelsmes avotiem ir ogļu dedzināšana. Ogļu dedzināšanas iekārtu darbību ar jaudu virs 50 MWth nosaka IPNK direktīva[4] - tāpat kā citiem lieliem avotiem, piemēram, metālpārstrādes, cementa ražošanas un ķīmiskajai rūpniecībai, un Direktīva 2001/80/EK[5].

Tāpēc IPNK direktīva ir galvenais Kopienas līdzeklis dzīvsudraba un citu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai. Līdz 2007. gada 30. oktobrim jāpabeidz IPNK iekārtu atļaušana, ar atsevišķiem ierobežojumiem attiecībā uz dažām jaunajām dalībvalstīm. Komisijai publicē labākās pieejamās metodes atsauces ( BREF ) dokumentu sērijas, lai veicinātu IPNK īstenošanu.

1. darbība. Komisija novērtē IPNK piemērošanas rezultātus attiecībā uz dzīvsudraba emisiju un, kad iesniegti dati saskaņā ar IPNK un EPER[6] prasībām, kā arī visaptverošas stratēģijas pārbaudes ietvaros 2010. gadā, apsver, vai ir nepieciešami turpmākie pasākumi, piemēram, Kopienas emisijas robežvērtību noteikšana. Šeit iekļauj pārskatu par uzraudzības pozitīvo ietekmi, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/80/EK jāveic līdz 2008. gada 1. janvārim, lai tiktu samazināta sēra dioksīda emisijas no lielajām sadedzināšanas rūpnīcām.

2. darbība. Komisija aicina gan dalībvalstis, gan rūpniecību sniegt vairāk informācijas par dzīvsudraba emisijām un to novēršanu un kontroles mehānismiem. Šāda veida secinājumus var ietvert BREF , lai sekmētu tālāku emisiju mazināšanos. Otrajā BREF izdevumā par hlora – sārmu rūpniecību iekļauj informāciju, kas saistīta ar dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanas riskiem.

Mazas sadedzināšanas iekārtas un ogļu dedzināšana mājsaimniecībā arī ir nozīmīgi dzīvsudraba avoti. Šādu iekārtu pārbaude izmaksu ziņā, visticamāk, ir efektīvāka gadījumos, ja pārbauda nevis vienu vielu, bet izmanto vairāku piesārņotāju pārbaudes koncepciju. Tas jau ir pārbaudīts programmas “Tīrs gaiss Eiropai” ( CAFE ) ietvaros attiecībā uz “klasiskajiem” gaisa piesārņotājiem, piemēram, amonija un sēra dioksīdiem.

3. darbība. Komisija 2005. gadā veic pētījumu, kā samazināt dzīvsudraba emisiju mazās ogļu sadedzināšanas kamerās, lai papildinātu aptverošo novērtējumu CAFE programmas ietvaros.

Dažas dalībvalstis ir norādījušas, ka zobu amalgamas ir nozīmīgs dzīvsudraba emisiju avotu, tai skaitā, veicot zobu ķirurģiskās operācijas un kremāciju. Zobu amalgamu atkritumi ir iekļauti Kopienas tiesību aktos par atkritumiem[7].

4. darbība. Komisija 2005. gadā izskatīs, kā dalībvalstis īsteno Kopienas noteikumus par zobu amalgamu atkritumiem, kā arī veiks nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pareizu piemērošanu.

Kopienas tiesību akti neattiecas uz krematoriju emisijām, tomēr dažās dalībvalstīs pastāv nosacījumi, kas atbilst arī OSPAR noteiktajām rekomendācijām. Emisiju ziņojumi no šajā rekomendācijā ieinteresētajām personām (pirmais ziņojums paredzēts līdz 2005. gada 30. septembrim) sniegs norādījumus efektivitātes nodrošināšanai un konkretizēs, vai ir nepieciešamas tālākas darbības. Līdzīgu kontroli veicinās arī citās dalībvalstīs, kurās veic kremēšanu.

Priekšlikumā direktīvai par prioritārajām vielām atbilstoši ūdens resursu politikas pamatprincipu direktīvai iekļaus daudz plašākus dzīvsudraba kvalitātes standartus, kas jāsasniedz līdz 2015. gadam un kuriem jābūt saskaņā, piemēram, ar IPNK atļaujām. Pieņemot pasākumus, aizsāksies pamatdirektīvas 20 gadu periods, kura laikā paredzēts izbeigt vai pakāpeniski atbrīvoties no emisijas, izplūdēm un zudumiem.

5. PIEDāVāJUMA SAMAZINāšANA

Dzīvsudrabu pasaules tirgū pārdod brīvi. Pašreizējā globālā piedāvājuma apjoms ir aptuveni 3 600 tonnas gadā. ES ir galvenais eksportētājs, un gada tīrais eksports sastāda aptuveni 1 000 tonnu. Dzīvsudraba cena ir ļoti strauji kritusies pēc maksimuma sasniegšanas 20. gadsimta 60. gados, saglabājot salīdzinoši stabilu cenu – aptuveni € 5 par kilogramu pēdējos gadu desmitos. Tādēļ dzīvsudraba tirdzniecības ekonomiskā ietekme ir ļoti niecīga. Zemā cena un plašais piedāvājums veicina dzīvsudraba izmantošanu arī ārpus Eiropas, piemēram, tāda veida aktivitātēs kā zelta ieguve.

Uz dzīvsudraba savienojumiem, kurus izmanto kā pesticīdus, attiecas Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem. To Kopienā īsteno ar Regulu (EK) Nr. 304/2003[8], kas aizliedz arī kosmētisko ziepju eksportu, kuru saturā iekļauts dzīvsudrabs, un pieprasa uzrādīt dzīvsudraba savienojumus, uz ko attiecas paziņošana par eksportu, visa cita veida izstrādājumos. Nav noteikti nekādi ierobežojumi Kopienas vai starptautiskā līmenī par ierobežojumiem attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba tirdzniecību. Tomēr paplašinātā ietekmes novērtējuma analīze iesaka pakāpeniski atteikties no Kopienas dzīvsudraba eksporta.

5. darbība. Sniedzot proaktīvu ieguldījumu ieteikto pasaules mēroga pasākumu īstenošanā, lai pakāpeniski atteiktos no dzīvsudraba primārās ražošanas un izvairītos no pārpalikumu atkārtotas nonākšanas tirgū, kā izklāstīts 10. sadaļā, Komisija paredzējusi ierosināt grozījumus Regulā (EK) Nr. 304/2003, lai Kopiena pakāpeniski pārtrauktu dzīvsudraba eksportu līdz 2011. gadam.

Galvenais globālais dzīvsudraba piegādātājs ir Spānijas valsts uzņēmums MAYASA . Saskaņā ar 2001. gada nolīgumu MAYASA uzpērk ES hlora – sārmu rūpniecības pārpalikumus, lai pārdotu tos tālāk. MAYASA pārdod arī dzīvsudrabu, ko iegūst rūdas iežgūtnē Spānijas pilsētā Almadén . Dzīvsudraba ražošanas maksimums Almadén sasniedza 2 800 tonnas 1941. gadā, bet kopš tā laika tirgus sašaurināšanās rezultātā ir krities, un pēdējā laikā hlora – sārmu rūpniecība ir kļuvusi par alternatīvu avotu. Pēdējais MAYASA kopējais piedāvājums bija aptuveni 1 000 tonna dzīvsudraba gadā.

Paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir konstatēts, ka, arī neieviešot izvešanas aizliegumu, dzīvsudraba ieguves un ražošanas negatīvā ietekme uz vidi un tās apstrīdētā ekonomiskā lietderība, veicina šāda veida darbību izbeigšanu. Spānija ir paziņojusi, ka dzīvsudraba iegūšana un ražošana Almadén ir īslaicīgi apturēta līdz brīdim, kad tiks pieņemta šī stratēģija, un nav paredzēts, ka darbība tiks atjaunota.

Komisija atzīst dzīvsudraba ražošanas un tirdzniecības vēsturisko ekonomisko un sociālo nozīmi Almadén , kas sniedzas līdz Romas impērijas laikam. Komisija stingri atbalsta arī palīdzības nodrošināšanu, lai attīstītu jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības nozares. Pašlaik reģions ir ietverts Kopienas atbalsta saņemšanai kā daļa no 1. mērķa reģiona ( Castile-la-Mancha ) un ir paredzams, ka saglabāsies tāds arī nākamajā struktūrfondu programmas izstrādes periodā.

6. PIEPRASīJUMA SAMAZINāšANāS

Pasaulē dzīvsudraba pieprasījums ir aptuveni 3 600 tonnas gadā. 2003. gadā, kad ES vēl bija 15 dalībvalstis, pieprasījuma apjoms bija 300 tonnas. Dzīvsudraba izmantošana mazinās gan ES, gan pasaules līmenī, lai arī atsevišķos gadījumos vēl saglabājas nozīmīga tā izmantošana. Galvenokārt dzīvsudrabu pasaules mērogā izmanto zelta ieguvē, bateriju ražošanā un hlora – sārmu rūpniecībā, kas kopā veido aptuveni 75 % no patēriņa. No tiem pašreizējā brīdī ES ietvaros liela nozīme ir tikai hlora – sārmu rūpniecībai, bet dzīvsudraba elementu procesā nav ņemta vērā labākā pieejamā metode [9] saskaņā ar IPNK direktīvu, un to pakāpeniski samazina. Dzīvsudraba izmantošana zelta ieguvē ir nozīmīga Franču Gviānā (kur Francijas institūcijas apsver iespēju ieviest aizliegumu), bet ne ES Eiropas reģionā. Direktīva 91/157/EEK[10] ierobežo dzīvsudraba izmantošanu baterijās.

Tā kā hlora – sārmu rūpniecība pakāpeniski atsakās no dzīvsudraba elementiem, ES zobu amalgamās dzīvsudrabu izmantos visvairāk. Tāpēc vajadzētu atkārtoti pārbaudīt aizvietošanas iespējas. Tas ir īpaši svarīgi, jo dalībvalstis var veicināt aizvietotāju ieviešanu, bet zobu amalgamu segums saskaņā ar medicīnas ierīču direktīvu[11], sašaurina ierobežojošo valsts pasākumu apjomu.

6. darbība. Īstermiņa periodā Komisija uzdos medicīnas ierīču ekspertu grupai izvērtēt dzīvsudraba izmantošanu zobu amalgamās, kā arī lūgs Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas viedokli ar mērķi noskaidrot, vai nepieciešami papildu regulējoši pasākumi.

Galvenā dzīvsudraba izstrādājumu grupa, uz kuru neattiecas Kopienas likumi, ir mēraparatūra un kontroles mērierīces. Tādēļ Komisijai ierosina priekšlikumus, lai iekļautu medicīnas ierīces, uzraudzības un kontroles mērierīces Direktīvā 2002/95/EK[12], kas jau pašlaik attiecas uz apgaismojuma un cita veida elektrisko un elektronisko tehniku. Tomēr daži šīs produktu grupas, kurā izmanto visvairāk dzīvsudrabu, izstrādājumi (termometri, asinsspiediena mērītāji un barometri) nav elektriskas vai elektroniskas ierīces, tāpēc direktīva uz tiem neattiecas. Paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir konstatēts, ka šajā jomā jāveic papildu darbības.

7. darbība. 2005. gadā Komisija paredzējusi ierosināt grozījumus Direktīvā 76/769/EEK[13], lai ierobežotu neelektrisko vai neelektronisko mērīšanas un kontroles iekārtu, kuru sastāvā ir dzīvsudrabs, izmantošanu patērētāju tirgū un veselības aprūpē.

8. darbība. Komisija veiks tālāku īstermiņa izpēti dažiem atlikušajiem produktiem un lietošanas veidiem ES, kuros mazos daudzumos izmantots dzīvsudrabs. Vidēja termiņā un ilgtermiņa periodā visus atlikušos izmantošanas veidus pakļaus nepieciešamībai atļaut un aizstājēju meklēšanai saskaņā ar ierosināto REACH regulu[14], kad tā tiks pieņemta.

7. PāRPALIKUMI UN REZVERVUāRI

Lielākais dzīvsudraba uzglabātājs ES ir hlora – sārmu rūpniecība. Ņemot vērā nodomu pakāpeniski samazināt eksportu, lielu šā dzīvsudraba daļu vajadzēs vai nu uzglabāt vai arī iznīcināt. Dažas dalībvalstis jau tagad veido stratēģiju šajā jomā[15]. Paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir konstatēts, ka neatgriezeniska iznīcināšana būtu optimālākais risinājums no vides viedokļa, tomēr pašreizējā brīdī tas ir pārāk dārgs un tehniski nedrošs veids, lai to veiktu Kopienas līmenī. Nozīmīga turpmākas izpētes joma ir nepieciešamība rast ekonomiski izdevīgu uzglabāšanas risinājumu.

9. darbība. Komisija veiks pasākumus dzīvsudraba, kas radies hlora – sārmu rūpniecībā, pagaidu uzglabāšanai, ņemot vērā grafiku plānotajai dzīvsudraba eksporta pārtraukšanai līdz 2011. gadam. Vispirms Komisija izpētīs iespējas noslēgt nolīgumu ar rūpniecības nozari.

Liels dzīvsudraba daudzums atrodas produktos, kas jau ir sabiedrības apritē. Tiklīdz produkts kļūst par “atkritumu,” saskaņā ar esošo Kopienas stratēģiju pārstrādei ir priekšroka attiecībā pret iznīcināšanu. Šeit var apsvērt daudz aktīvāku dzīvsudraba savākšanu un pārstrādāšanu. Tomēr dažas dalībvalstis iebilst, ka dzīvsudrabu nevajadzētu pārstrādāt otrreizējai izmantošanai, bet gan izņemt no aprites uzglabājot vai iznīcinot.

10. darbība. Komisija uzņemsies tālākus pētījumus īstermiņa un vidēja termiņa periodā, kam jānotiek ar dzīvsudrabu izstrādājumos, kas jau ir sabiedrības apritē.

8. AIZSARDZīBA PRET IEDARBīBU

Pēdējā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ( EFSA ) atzinumā par dzīvsudraba risku pārtikā[16] konstatēts, ka tie cilvēki, kas uzturā lieto ļoti daudz zivis un zivsaimniecības produktus, īpaši lielās plēsīgās zivis, var sasniegt vai pārsniegt noteikto drošo līmeni. Komisija pārskata riska pārvaldības iespējas, ņemot vērā EFSA atzinumu, ieskaitot maksimālo pieļaujamo dzīvsudraba līmeni zvejniecības produktos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 466/2001[17]. Tomēr iespējas samazināt šos līmeņus ir ierobežotas. Ir nepieciešami arī citi risinājumi, piemēram, mērķtiecīga patērētāju konsultēšana, ko izdevusi Komisija[18] un dalībvalstis.

11. darbība. Īstermiņa periodā EFSA izmeklēs dažādu zivju un jūras produktu iedarbību, uzņemot tos ar pārtiku, īpaši jūtīgās iedzīvotāju grupās (piemēram, grūtnieces un bērni).

12. darbība. Kad būs pieejami jauni dati, Komisija piedāvās papildu informāciju par dzīvsudrabu pārtikā. Valsts iestādes tiks aicinātas sniegt padomus, ņemot vērā vietējos apstākļus.

Kopienas tiesību akti ierobežo arī dzīvsudraba saturu dzeramajā ūdenī[19]. Nesen saskaņotā 4. gaisa kvalitātes atvasinātā direktīva[20] nenosaka mērķa vērtību vai kvalitātes standartu dzīvsudrabam – rādījumi, ko novēro apkārtējā gaisā, ir zemāki par tiem, ko uzskata par veselībai kaitīgiem – tomēr koncentrācijai un emisijām jābūt izmērītām, lai parādītu ģeogrāfiskās un pārejošās tendences.

Spēkā esošā Kopienas likumdošana par veselību un drošību darba vietā sniedz atbilstošu pamatu darbinieku aizsardzībai pret veselības apdraudējumu un drošībai pret dzīvsudraba iedarbību. Saskaņā ar to Komisija izstrādā dzīvsudraba emisiju robežvērtības darba vietās.

Plašākā kontekstā darbības veic saskaņā ar Eiropas vides un veselības rīcības plānu laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam[21], lai uzlabotu cilvēkus apdraudošās iedarbības noteikšanu, attīstot integrētu vides un pārtikas uzraudzību un izpētot iespējas vienotai bioloģiskās uzraudzības pieejai. Tie ietvers virkni vides piesārņošanas faktoru, ieskaitot dzīvsudrabu.

9. IZPRATNES VEICINāšANA

Nepietiekamās zināšanas par dzīvsudraba problēmu un tās iespējamajiem risinājumiem var uzlabot, veicot pētījumus, attīstību un izmēģinājuma projektus. Jomas, uz kurām attiecas šāda veida aktivitātes, ietver ietekmi uz cilvēka veselību, veidu, kā dzīvsudrabs pārvietojas vai arī saglabājas apkārtējā vidē, un jautājumus par ekosistēmu jutību un toksicitāti. Turpmākā rīcība jāorientē arī uz jautājumiem, kas saistīti ar dzīvsudrabu produktos, emisijās un atkritumos, īpaši uz metožu izveidi, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas no ogļu sadegšanas un citiem galvenajiem avotiem, un dzīvsudraba pārpalikumu, un uz dzīvsudraba pārpalikumu un dzīvsudrabu saturošu atkritumu pārstrādi, stabilizāciju un neatgriezenisku iznīcināšanu.

13. darbība. Prioritātes dzīvsudraba pētniecībā apskata 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un citos atbilstošajos finansēšanas mehānismos.

10. STARPTAUTISKāS RīCīBAS ATBALSTīšANA UN VEICINāšANA

Svarīgi ir veicināt progresu, pievēršot uzmanību dzīvsudraba problēmai globālā līmenī, īpaši, samazinot emisijas, kā arī piedāvājumu un pieprasījumu.

Pastāv ievērojams potenciāls, lai mazinātu dzīvsudraba emisijas un veicinātu labākās pieejamās metodes izmantošanu, īpaši elektroenerģijas, metālapstrādes, cementa ražošanas, hlora – sārmu un atkritumu rūpniecības nozarēs. ES veiktās darbības jau ir ievērojami samazinājušas emisijas un var kalpot par piemēru gan starptautiskos, gan reģionālos un starpvalstu forumos. Nozīmīga ir arī tehnoloģiju nodošana.

Globālais pieprasījums pēc dzīvsudraba jau samazinās, tomēr dzīvsudraba problēmas veids rada nepieciešamību veikt pasākumus, lai turpinātu samazināt pieprasījumu. Jāveic pasākumi, lai pakāpeniski samazinātu dzīvsudraba izmantošanu situācijās, kad ir iespējamas atbilstošas alternatīvas, un jāpastiprina kontrole situācijās, kad alternatīvu nav. Komisija uzskata, ka mērķtiecīgi pieprasījuma samazināšanas pasākumi var ievērojami samazināt dzīvsudraba izmantošanu pasaules mērogā – aptuveni līdz 1 000 tonnai vai mazāk līdz 2020. gadam. Tas īpaši attiecas uz izmantošanas samazināšanu hlora – sārmu rūpniecības nozarē un baterijās, kurās ES ir uzrādījusi lielu potenciālu, un zelta ieguvē.

Tomēr globālais pieprasījums nemazināsies, ja dzīvsudraba piedāvājums saglabāsies augstā līmenī, bet cena paliks zema, stimulējot izmantošanas turpināšanu un jaunus lietošanas veidus. Lai samazinātu piedāvājumu, nepieciešamas paralēlas darbības. Atbalstāms ir ASV lēmums uzglabāt dzīvsudrabu iepriekš stratēģiskiem mērķiem ierīkotās glabātuvēs.

14. darbība. Kopienai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām jāsniedz ieguldījums starptautiskajos forumos un darbībās, starpvalstu saistībās un projektos attiecībā uz trešajām valstīm, ieskaitot tehnoloģiju nodošanu, lai atrisinātu dzīvsudraba problēmu.

15. darbība. Komisija apsver, vai izveidot īpašu finansēšanas sistēmu pētnieciskajiem un izmēģinājuma projektiem, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas no ogļu sadedzināšanas valstīs, kurās liela nozīme ir cietajam kurināmajam piemēram, Ķīna, Indija, Krievija u.c., kas ir līdzīga CARNOT programmai, kas veicina tīru un efektīvu cietā kurināmā izmantošanu.

16. darbība. Kopienai jāveicina iniciatīva, kas padarītu prasības attiecībā pret dzīvsudrabu atbilstošas iepriekš norunātas piekrišanas procedūrai Roterdamas konvencijā.

17. darbība. Kopienai un dalībvalstīm jāturpina atbalstīt pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar Protokolu par smagajiem metāliem ANO EEK Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos.

18. darbība. Kopienai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām jāatbalsta arī ANO Vides programmas globālā dzīvsudraba programma, piemēram, pārbaudot tehnisko zināšanu materiālus un cilvēku un finanšu resursus.

19. darbība. Kopienai un dalībvalstīm jāatbalsta globālie pasākumi, kas veicina dzīvsudraba izmantošanas samazināšanu zelta ieguves sektorā, t.i., ANO Attīstības programmas/ Globālā vides fonda/ ANO Rūpniecības attīstības organizācijas globālā dzīvsudraba projekta ietvaros. Jāņem vērā iespējas, lai individuāli atbalstītu jaunattīstības valstis, izmantojot dažādus veidus, kas attiecas uz attīstības sadarbības palīdzību, ņemot vērā valsts attīstības stratēģijas.

20. darbība. Lai samazinātu dzīvsudraba piegādi starptautiskā līmenī, Kopienai jāaizstāv arī primārās ražošanas pakāpeniska globāla samazināšana un jāaicina citas valstis pārtraukt pārpalikumu atkārtotu laišanu tirgū, izmantojot iniciatīvu, kas būtu līdzīga Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām. Saskaņā ar šo mērķi paredzētie Regulas (EK) Nr. 304/2003 grozījumi pakāpeniski pārtrauks dzīvsudraba eksportu no Kopienas līdz 2011. gadam.

11. PāRSKATS

Paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir noteikta virkne nozīmīgu pagrieziena punktu īstermiņa un vidēja termiņa periodā, izmantojot spēkā esošos Kopienas un starptautiskos līdzekļus, kas veicina iespējas tālākiem pārskatiem par dzīvsudraba problēmu, politikas izdošanos, kā arī iespējamās papildu darbības. Plašākā mērogā Komisija ir uzņēmusies veikt visas dzīvsudraba stratēģijas pārskata izstrādāšanu līdz 2010. gada beigām. Šis pārskats arī atbilst prasībai šajā laikā ziņot saskaņā ar 4. gaisa kvalitātes atvasināto direktīvu par dzīvsudrabu, t.sk. par tālākajām darbībām ar dzīvsudrabu, ņemot vērā pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo stratēģiju. Komisija gatavojas vadīt pārskata izstrādi, izmantojot datus no dažādiem avotiem un aptverot visus informācijas nesējus, nevis tikai balstoties uz gaisa kvalitātes perspektīvu.

12. SECINāJUMI

Dzīvsudrabs rada draudus gan Kopienai, gan globālā līmenī. Šajā paziņojumā noteikts pirmais solis saskaņotas Kopienas stratēģijas īstenošanai šajā jomā. Tas ir iesniegts jau pirms paredzētajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas te paziņoti, lai Kopiena savlaicīgi pirms ANO Vides programmas Padomes 2005. gada februārī varētu vienoties par savu nostāju attiecībā uz dzīvsudrabu.

Komisija aicina Padomi, atbildot uz tās aicinājumu izstrādāt dzīvsudraba stratēģiju, un Eiropas Parlamentu atbalstīt pieeju, kas izklāstīta šajā paziņojumā.

[1] COM(2002) 489 galīgais, 6.9.2002.

[2] SEC(2005) 101.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā., OV L 327, 22.12.2000., grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. novembra Lēmumu 2001/2455/EK, ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā, OV L 331, 15.12.2001.

[4] Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, OV L 257, 10.10.1996.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām, OV L 309, 27.11.2001.

[6] Komisijas 2000. gada 17. jūlija Lēmums 2000/479/EK par Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli , OV L 192, 28.7.2000.

[7] Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. pantu a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem, OV L 226/3, 6.9.2000. (ar grozījumiem).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu, OV L 63, 6.3.2003.

[9] Atsauces dokuments par labāko pieejamo metodi hlora – sārmu ražošanas rūpniecībā, ko pieņēma Komisijā 2001. gada decembrī, http://eIPNKb.jrc.es.

[10] Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/157/EEK par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas, OV L 078, 26.3.1991.

[11] Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, OV L 169, 12.7.1993.

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, OV L 37, 13.2.2003.

[13] Direktīva 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem, OV L 262, 27.9.1976.

[14] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ķīmisko vielu reģistrāciju, novērtēšanu, apstiprināšanu un ierobežojumiem ( REACH ), ar ko izveido Eiropas Ķīmijas aģentūru un groza Direktīvu 1999/45/EK un Regulu (EK) {par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem}, COM(2003) 644 galīgais, 29.10.2003.

[15] Piemēram, Zviedrija ir ieviesusi prasību dzīvsudraba stabilizācijai un glabāšanai dziļi pamatiežos, kamēr Vācijā pārbauda domu uzglabāt metālisko dzīvsudrabu neizmantojamās sāls raktuvēs.

[16] http://www.efsa.eu.int/science/contam/contam_opinions/259_en.html.

[17] Komisijas 2001. gada 8.marta Regula (EK) 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos , OV L 77, 16.3.2001.

[18] http://europa.eu.int/comm/food/food/chemicalsafety/contaminants/information_note_mercury-fish_12-05-04.pdf.

[19] Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EEK par dzeramā ūdens kvalitāti, OV L 330, 5.12.1998.

[20] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai saistībā ar arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policiklisko aromātisko ogļūdeņradi apkārtējā gaisā, COM(2003) 423 galīgais, 16.7.2003. Galīgais teksts Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

[21] COM(2004) 416 galīgais, 9.6.2004.