16.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/75

(1)

transporta sistēmu drošības jautājums vienmēr bijis ļoti svarīgs transporta uzņēmumiem un galvenajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, valsts iestādēm un pasažieriem. Tomēr nesenie teroristu uzbrukumi Londonā un Madridē stingri atgādina par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību transporta sistēmu drošībai visā Eiropas Savienībā. Reģionu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu līdz 2005. gada beigām publicēt Paziņojumu par šo tēmu, ietverot tajā arī jautājumu par drošības pasākumu finansēšanu. Dalībvalstīm un valstu reģionālajām un vietējām varām prioritārā kārtā jādomā par to, kā atbildēt uz šo Paziņojumu, kad tas tiks sagatavots;

(2)

RK arī atzinīgi vērtē pasākumus, kas notiek vai tiek plānoti Eiropas Savienības un valstu līmenī gaisa satiksmes, jūras transporta un kravu pārvadājumu jomās;

(3)

Eiropas Savienības valstu valdības brīdina, ka tuvākajā nākotnē pastāvēs teroristu uzbrukumu draudi civiliedzīvotājiem. Transporta sistēmas ir īpaši apdraudētas, jo tur regulāri pulcējas daudz cilvēku, un bieži vien nav iespējams veikt sistemātiskas drošības pārbaudes;

(4)

ņemot vērā atbildību par transporta jautājumu loku, reģionālajām un vietējām varām, kā arī iesaistītajām valsts iestādēm ir būtiska loma, meklējot iespējas, kā mazināt šos draudus un jebkāda teroristu uzbrukuma sekas;

(5)

neviena transporta sistēma nekad nevar būt pilnīgi droša. Vienmēr pastāvēs teroristu uzbrukuma briesmas, un līdz ar to jāizstrādā un/vai jāpilnveido stratēģijas, lai samazinātu un vadītu šo risku. Riska vadības pieredze sastopama visā pasaulē; tā izveidojusies kā atbilde teroristu uzbrukumiem pēdējo desmitgažu laikā, kā arī pēc 11. septembra un vēlākiem uzbrukumiem. Jautājums ir par to, kā izmantot šīs zināšanas kompleksos tīklos — tādos kā transporta sistēmas, kuros iesaistīti daudzi un dažādi valsts un privātā sektora uzņēmumi, un kā finansēt šīs pārmaiņas, ņemot vērā esošo pieredzi minētajā jomā;

(6)

efektīva un par saprātīgu cenu pieejama transporta infrastruktūra ir būtiska dzīves daļa Eiropas Savienības dalībvalstīs. ES pilsoņi bieži izmanto vietējā transporta sistēmas, bet viņi ir atkarīgi arī no globālā transporta un loģistikas tīkla, kas nodrošina ne vien darbu un uzņēmējdarbības iespējas, bet ir arī ļoti nozīmīgs galveno patēriņa preču, piemēram, pārtikas piegādē. Arī turpmāk jāveic pasākumi attiecībā uz terorisma draudiem, bet tie nedrīkst izraisīt nesamērīgus pārtraukumus transporta tīkla darbībā. Lielam, ilgstošam pārtraukumam, ko arī cenšas izraisīt teroristi, būtu nopietnas sekas ES saimnieciskajā un sociālajā dzīvē;

(7)

šajā ziņojumā nekādā gadījumā nav mēģināts aptvert visus pasākumus, kas veidotu pretterorisma stratēģiju. Tajā pievērsta uzmanība jautājumiem, kas ir reģionālo un vietējo varas iestāžu pārziņā, īpaši to iestāžu pārziņā, kas atbildīgas par sabiedriskā transporta darbību. Konkrēti šajā ziņojumā mēģināts apzināt dažus no jautājumiem, uz ko šīm iestādēm būtu jāvērš uzmanība (un daudzos gadījumos tas jau tiek darīts), kā arī novērtēt, kādu papildvērtību šim darbam varētu sniegt sadarbība ar citām dalībvalstīm ES līmenī,

1.1

Transporta tīklu efektīva drošība atkarīga no iesaistīto aģentūru visciešākās sadarbības, sākot no darbiniekiem, kuri nodrošina virszemes transporta pakalpojumus, viņu vadītājiem un politiķiem (vietējā, reģionālajā un valsts līmenī), kuriem viņi atskaitās, ieskaitot arī policiju un izlūkdienestus. Ir svarīgi nodrošināt konsekventu pieeju preventīviem pasākumiem un efektīvai rīcībai starpgadījumos, piemēram, nodrošināt to, ka iespējams vienlaicīgi sniegt palīdzību pasažieriem, aizsargāt pierādījumus un pēc iespējas ātrāk atjaunot transporta pakalpojumus. Visās aģentūrās būtiska nozīme ir augstākās vadības iesaistei.

1.2

Šai sadarbībai jābūt veidotai tā, lai sasniegtu līdzsvaru starp konfidencialitāti, kad tā nepieciešama, un informācijas apmaiņu starp aģentūrām, dalībvalstīm un sabiedrību, kad tas iespējams. Ja iesaistīti privātuzņēmumi, piemēram, transporta pakalpojumu sniedzēji vai transporta tīklu tuvumā nodrošināto pakalpojumu sniedzēji (piemēram, uzņēmumi, kas nodrošina tīrīšanas pakalpojumus vai mazumtirgotāji/citi uzņēmumi, kas atrodas dzelzceļa stacijās), tie pilnībā jāiesaista drošības stratēģijās.

1.3

Minētā sadarbība jāpaplašina starp dalībvalsts reģioniem un aiz ES robežām, lai izplatītu labāko pieredzi, un lai teroristu uzbrukuma gadījumā nekavējoties tiktu informētas visas iesaistītās aģentūras, sākot no avārijas dienestiem līdz transporta iestādēm, lai tās var sākt attiecīgi rīkoties.

1.4

Runājot par iepriekšējiem teroristu uzbrukumiem ES, un it īpaši par sprādzieniem Madrides vilcienos 2004. gadā, ES jācenšas mācīties no citām pasaules valstīm, kurās arī notikuši terora akti, kā, piemēram, Ņujorkā, Tokijā un Maskavā (1). Turklāt jācenšas izmantot citu nozaru pieredze (piemēram, salīdzinot atsauksmes no aviosabiedrību un virszemes transporta nozarēm).

1.5

Pamatiestrādnes Eiropas sadarbībai transporta drošības jomā jau ir izveidotas, bet centieniem šajā jomā jābūt aktīvākiem. Dzelzceļa policija un dzelzceļa uzņēmumi Eiropā sadarbojas COLPOFER (Dzelzceļa policijas un drošības dienestu sadarbības) ietvaros, kas ir Starptautiskās dzelzceļu apvienības saistītais uzņēmums (UIC) (2). Dzelzceļa un metro policijas darbinieki Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Itālijā un Lielbritānijā apmainās ar informāciju un labāko pieredzi, kā arī meklē sadarbības iespējas, izmantojot RAILPOL. Nīderlandes policija nodrošina RAILPOL vadību un sekretariātu, savai darbībai saņemot noteiktus līdzekļus no ES. Vairākas dalībvalstis vēlas pievienoties minētajai organizācijai, un šis process jāveicina.

2.1

Transporta un avārijas dienesti, kas darbojās pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem Londonā, saņēma atzinību par labi organizēto palīdzību. Šķiet, ka tas bija iespējams, pateicoties attiecīgai apmācībai un neparedzētu uzdevumu plānošanai dažādos dienestos. Efektīva cilvēkresursu izmantošana var ietvert speciālistu komandu veidošanu, tai skaitā personālu kārtības nodrošināšanai transporta tīklos vai arī transporta jeb policijas darbiniekus, kas ir īpaši apmācīti kabeļtelevīzijas attēlu izpētē.

2.2

Regulāras transporta darbinieku apmācības, ieskaitot vingrinājumus, kuros tiek modelēti teroristu uzbrukumi, iesaistot visas attiecīgās iestādes, ir nenovērtējamas, īpaši uzbrukuma tūlītējo seku novēršanā.

2.3

Rīcības plāns ārkārtas situācijām pēc specifiska negadījuma var ietvert virkni pasākumu, sākot no darbības atjaunošanas līdz plašākas nozīmes nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šos plānus var regulāri izmēģināt praksē un uzlabot ikdienas situācijās, piemēram, pēc iekārtu avārijām vai trešo personu izraisītiem negadījumiem (piemēram, ūdensvada cauruļu plīsums vai nopietni ceļu satiksmes negadījumi). Līdzīgā veidā rīcības plāni ārkārtas situācijām jāveido pārrobežu līmenī, piemēram, lai noteiktu skaidru atbildību gadījumā, ja notiek incidents uz robežšķērsošanas vietas vai netālu no tās, kā arī lai sniegtu speciālistu palīdzību tām dalībvalstīm, kuru rīcībā šādu resursu nav.

2.4

Riska novērtējums ir būtiska plānošanas un apmācību sastāvdaļa. Tas ietver globālo draudu uzraudzību, sistemātisku iepriekšējo negadījumu analīzi un atsevišķu incidentu izvērtējumu (piemēram, bez uzraudzības atstāta bagāža), lai mazinātu nevajadzīgus pārtraukumus.

2.5

Būtiska nozīme ir pasažieriem, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kā arī tiem, kuri izmanto transporta pakalpojumus uzņēmējdarbības mērķiem. Tomēr viņiem nepieciešama skaidra un ātri pieejama informācija, piemēram, par to, kā izvairīties no trauksmes sacelšanas, ko darīt, ja tiek novērota aizdomīga uzvedība un kā rīkoties uzbrukuma gadījumā. Šādai informācijai jābūt pieejamai kopsavilkuma veidā transporta sistēmā un sīkāk — attiecīgajās Interneta lapās. Bez tam nepieciešamas stratēģijas, lai pārliecinātu pasažierus par transporta tīkla drošību, piemēram, nodrošinot redzamu transporta darbinieku/policijas klātbūtni vai organizējot reklāmas kampaņas (3).

2.6

Skolās, citās mācību iestādēs, darba kolektīvos noklausīties mērķtiecīgu kursu par iespējamiem teroraktiem un par rīcību šādu pēkšņu uzbrukumu gadījumos, izsniegt atgādnes un citus uzskates līdzekļus, kas vairo piesardzību un mazina varbūtējās panikas sekas.

3.1

Efektīvas kabeļtelevīzijas (CCTV) sistēmas un uzraudzība izrādījušās ārkārtīgi nozīmīgas gan noziedznieku aizturēšanā, gan nozieguma konstatēšanā. Šīm sistēmām jāatbilst noteiktiem standartiem un skaidriem darbības principiem, lai, piemēram, būtu iespējams lejupielādēt datus, ļaujot sistēmai veikt uzraudzības funkcijas. Turklāt uzņēmumiem, kas atrodas stacijās un pie tām, vai ir daļa no transporta infrastruktūras, var būt savas kabeļtelevīzijas sistēmas. Attiecīgi informējot un apmācot, šie līdzekļi var kļūt par papildu “acīm un ausīm”, lai veicinātu drošību transporta sistēmu tuvumā, īpaši neietekmējot ikdienas darba gaitu.

3.2

Īpaši svarīgi ir arī elastīgi mobilo telefonu tīkli. Lai arī noteiktos apstākļos varētu rasties nepieciešamība slēgt mobilo sakaru tīklus vai rezervēt to izmantošanu avārijas dienestiem, incidenta gadījumā parasti tiem būs ievērojama nozīme. Piemēram, transporta sistēmas darbiniekiem uz zemes, kuri atrodas negadījumā vietā, var rasties nepieciešamība izmantot mobilos telefonus, lai sazinātos ar kontroles centru. Arī pasažieriem var būt nepieciešams steidzīgi sazināties ar draugiem vai radiniekiem — tas varētu mazināt satraukumu un apjukumu starpgadījuma vietā.

4.1

Sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošinot attiecīgo infrastruktūru, ir ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību līgumā minētajām saistībām attiecībā uz drošības pasākumiem. Jāņem vērā arī tas, cik elastīgi iespējams šīs saistības grozīt, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju.

4.2

Transporta uzņēmumi un citi šo uzņēmumu telpu izmantotāji jāmudina domāt par esošo telpu iekārtojumu, piemēram, stacijās un transporta līdzekļos, lai būtu grūtāk paslēpt bumbas, atvieglotu evakuāciju, mazinātu bojāgājušo skaitu un postījumus sprādziena vai cita veida teroristu uzbrukuma gadījumā. Kā piemēru var minēt stiklu un vieglos materiālus, ko celtniecībā plaši izmantoja pēdējos gados — īpaši telpās, kur notiek gan transporta darbība, gan tirdzniecība; šādu materiālu izmantošana vairs nebūtu ieteicama. Tai pašā laikā pieredze liecina par to, ka labas pārredzamības nodrošināšana un iespējamu slēptuvju likvidēšana izrādījušās efektīvas.

5.1

Transporta tīklu drošības uzlabošanas pasākumiem būs nepieciešami papildlīdzekļi. Daudzos gadījumos šie līdzekļi būs ievērojami un/vai nepieciešami ilgtermiņā, piemēram, modernākas informācijas tehnoloģijas, papildu rezerves sliežu ceļi, autobusi, transporta darbinieki, vairāk īpašu drošības pasākumu un plašākas informatīvās kampaņas. Šādas jaunas iniciatīvas krietni pārsniegs agrāk izstrādātajos ieguldījumu plānos paredzētos līdzekļus, pievēršot galveno uzmanību transporta infrastruktūras un transporta tīklu atjaunošanai. Protams, iespējams, ka dažos gadījumos pašreizējās finanšu darbības, lai atbalstītu ieguldījumus transportā, varētu izrādīties nepiemērotas, lai iegūtu investīcijas elastīguma pasākumiem.

5.2

Tā kā transporta tīklu vadītājiem sabiedriskajā un privātajā sektorā un citās iesaistītajās aģentūrās jālemj par vispiemērotāko risinājumu, ir ļoti svarīgi, lai pēc vienošanās par prioritātēm to ieviešana netiktu aizkavēta tādēļ, ka nav iespējams vienoties par attiecīgo finansējumu. Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām varām jāpiedalās šajā procesā, lai nodrošinātu to, ka šim svarīgajam jautājumam tiek veltīta nepieciešamā uzmanība.

5.3

Tādēļ jautājums par finansējumu jārisina jau sākotnēji, līdztekus pārējiem jautājumiem. Jāturpina darbs pie potenciālo izmaksu novērtēšanas, bet iespējams, ka nepieciešamo atbildes pasākumu apjoma dēļ nebūs iespējams ieviest pilnu drošības pasākumu klāstu, ievērojami nepazeminot pasažieru transporta pievilcību tā izmantotāju vidū. Jāizvairās ievērojami paaugstināt biļešu cenas laikā, kad dažādu politisku iemeslu (vides, veselības, ekonomikas jomā) dēļ ir svarīgi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu.

5.4

Novērtējot izmaksas, dalībvalstīm un valsts iestādēm būtu jāņem vērā tas, cik varētu izmaksāt necenšanās veikt visus iespējamos pasākumus draudu un teroristu uzbrukuma seku mazināšanai. Bez uzbrukuma radītajām ievainojumu un postījumu tiešajām izmaksām šīs izmaksas var ietvert arī zaudējumus no nesaņemtajiem ieņēmumiem tūrisma, ceļojumu, ieguldījumu un citām saimnieciskajām darbībām, kad ilgākā laika periodā saimnieciskā darbība ir ierobežota.

5.5

Potenciālās sekas var būt ievērojami lielākas, ja notiek saskaņoti, iespējami arī vienlaicīgi uzbrukumi īpaši izvēlētās, kritiskās vienas vai vairāku infrastruktūru vietās ar mērķi radīt iespējami lielākus traucējumus un/ vai cilvēku bojāeju un paniku.

Zaudējumu apjoms un sekas skaidri atspoguļotas zemāk esošajā tabulā

5.6

Tomēr jāatzīmē tas, ka transporta drošības sistēmas uzlabošanas rezultātā iespējami arī citi ieguvumi. Pasākumi teroristu atturēšanai arī citus atturēs no noziegumu izdarīšanas, piemēram, no zādzībām, vandālisma un agresijas izpausmēm. Labāk projektētas un uzraudzītas stacijas vairos transporta sistēmas izmantotāju un pasažieru uzticēšanos, kā rezultātā pieaugs kopējais sabiedriskā transporta izmantošanas apjoms. Uzlaboti rīcības plāni ārkārtas situācijām un praktiskās nodarbības, modelējot plaša mēroga negadījumus, būs lietderīgi arī ar teroristu uzbrukumu nesaistītās ārkārtas situācijās.

1.

RK aicina Komisiju un visas dalībvalstis uzskatīt transporta drošības jautājumu par vislielāko prioritāti. RK uzskata, ka visu līmeņu valsts varas iestādēs Eiropas Savienībā, valstīs, reģionālajā un vietējā līmenī jāizstrādā integrētas un saderīgas stratēģijas atbilstoši to atbildības pakāpei, lai risinātu drošības apdraudējuma jautājumus un mazinātu notiekošo negadījumu sekas.

2.

RK uzsver: drošības stratēģiju izstrādes un uzlabošanas procesā ir ļoti svarīgi ļaut sabiedriskā transporta sistēmām turpināt efektīvu darbību, ņemot vērā negatīvās sekas sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā, kas rodas, ja to darbība nav iespējama.

3.

RK aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis mudināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējus un visas atbildīgās aģentūras attīstīt plašāku sadarbību dalībvalstu ietvaros un starp dalībvalstīm, sadarbības attīstībai izmantojot esošos transporta uzņēmumu tīklus un transporta policijas spēkus.

4.

RK uzskata, ka šādas sadarbības rezultātā galveno uzmanību varētu veltīt informācijas apmaiņas principiem, dodot iespēju celt informētības līmeni attiecībā uz terorisma draudiem, veikt riska novērtējumu un mācīties no iepriekšējiem negadījumiem un paraugprakses dažādās nozarēs.

5.

RK atzinīgi novērtē avārijas dienestu, transporta pakalpojumu nodrošinātāju un sabiedrības rīcību pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem. RK uzsver to, ka šāda rīcība bija iespējama ne tikai tādēļ, ka notikušas laba līmeņa apmācības, izstrādāti rīcības plāni ārkārtas situācijām un bijusi informācijas apmaiņa, bet arī tāpēc, ka kopā ar prasmīgu plānošanu un attiecīgo informācijas tehnoloģiju izmantošanu visas minētās sastāvdaļas veido ļoti būtisku jebkuras transporta drošības stratēģijas daļu.

6.

RK aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar mobilo telefonu tīklu pakalpojumu nodrošinātājiem un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu elastīgāku mobilo sakaru pakalpojumu attīstību nopietnu incidentu gadījumā; transporta pakalpojumu nodrošinātāji un pasažieri būtu ieguvēji. Turklāt neviens ES priekšlikums par elektronisko un telefonijas datu uzglabāšanu drošības nolūkos nedrīkst vājināt attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

7.

Reģionu komiteja atgādina ES un dalībvalstīm par to, ka ir svarīgi uzturēt augstu drošības pret teroraktiem līmeni autopārvadājumu nozarē, jo attiecīgos gadījumos šai nozarē nepieciešams piemērot iepriekš minētos ieteikumus, un atzīmē, ka tas ir EESK nodoms pievērsties detalizēti šai jomai atzinumā, kurš pašlaik tiek sagatavots.

8.

RK uzskata: ņemot vērā to, ka terorisma draudi acīmredzot turpināsies, pietiekami uzlabojumi transporta drošības stratēģijās bez ievērojamiem papildresursiem nav iespējami. Tādēļ RK aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā, lai varētu nodrošināt to, ka būtiskus uzlabojumus drošības jomā nekavē finanšu plānošanas trūkums.