16.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/1

1)

pieņem zināšanai Eiropas Komisijas 2005. gada 5. jūlijā pieņemtās Kopienas stratēģiskās vadlīnijas (KSV);

2)

atzinīgi vērtē mazāk attīstītiem reģioniem piešķirto, ar Konverģences mērķi skaidri apliecināto prioritāti, kas jo sevišķi saistīta ar desmit jauno dalībvalstu uzņemšanu. Tāpat kā iepriekšējo paaudžu programmu gadījumā, lai paātrinātu minēto reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, Eiropai pret tiem ir jāapliecina solidaritāte;

3)

atzinīgi vērtē arī vēlmi, piemērojot nākotnes Konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, turpināt attiecināt Eiropas kohēzijas politiku uz visiem Eiropas reģioniem, uzsver tomēr, ka minētā mērķa ietvaros prioritāte ir jāpiešķir perifēriem un/vai mazāk konkurētspējīgiem reģioniem, lai mazinātu atpalicību reģionu attīstībā gan starp reģioniem, gan pašu reģionu ietvaros; kohēzijas politikas galvenais uzdevums ir mazināt atpalicību vietējā un reģionālā līmenī, nevis atbalstīt viskonkurētspējīgākos reģionus;

4)

pauž nožēlu, ka KSV ietvaros netiek nodalītas konverģences reģionu prioritātes un nākotnes Konkurētspējas un nodarbinātības mērķim pakļauto reģionu prioritātes; konkurētspējas un nodarbinātības mērķim ir jāattiecas uz projektiem, kuru uzdevums ir palielināt reģionālo konkurētspēju (zinātniskā pētniecība, inovācijas, izglītība/apmācība pieejamība no transporta viedokļa, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), vispārējas nozīmes pakalpojumi) un izvairīties no šobrīd tik bieži kritizētās līdzekļu saskaldīšanas;

5)

pauž gandarījumu, ka kohēzijas politika tiek virzīta tā, lai tā kalpotu par līdzekli Lisabonas stratēģijas ieviešanā reģionālajā līmenī, taču uzsver, ka ir absolūti nepieciešams, lai kohēzijas politika visupirms kalpotu par līdzekli attīstības atšķirību mazināšanai vietējā un reģionālajā līmenī;

6)

uzsver fundamentālo dokumenta nozīmi Kopienas kohēzijas politikas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izstrādē, kā arī minētās politikas atbilstības nospraustajiem mērķiem un prioritātēm kontrolē Eiropas līmenī;

7)

uzsver prasību, lai reģionālajai un kohēzijas politikai būtu viens stratēģisks Eiropas līmeņa dokuments, kāds, starp citu, jau vairākus gadus pastāv attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju;

8)

pauž šaubas par neatbilstību starp dokumentā paustajām ambīcijām un līdzekļiem, ko atsevišķas valstis ir gatavas veltīt to sasniegšanai finanšu plāna 2007. — 2013. gadam ietvaros;

9)

šaubās arī par minētā dokumenta izmantošanu, it sevišķi, ja finanšu plāns neatbildīs reālajām vajadzībām;

10)

atzīst, ka, lai gan ir jāievēro subsidiaritātes princips, ļaujot dalībvalstīm pašām pielāgot KSV savām vajadzībām un īpašajiem apstākļiem, ir svarīgi, lai dalībvalstis struktūrfondu līdzekļus neizmantotu savu nacionālo politiku finansēšanai;

11)

pauž bažas par risku, ko šāda novirze varētu nozīmēt Kopienas kohēzijas politikas ilglaicīgai turpināšanai, ņemot vērā, ka kohēzijas politika ir viena no tam politikām, ko Eiropas iedzīvotāji izjūt visvairāk;

12)

šajā sakarā pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija dalībvalstu spiediena rezultātā ir atteikusies pievienot dokumenta nacionālos variantus, kas balstās uz dalībvalstu ar Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON) palīdzību veiktās teritoriālās izpētes programmas rezultātiem un kas ļautu pārbaudīt kopienu un valstu mērķu stratēģisko konsekvenci teritoriālās kohēzijas jomā.

1.1

atkārtoti pauž vispārīgu atbalstu Lisabonas stratēģijai un pieņem zināšanai šo Eiropas Komisijas gribas apliecinājumu strukturēt KSV galvenokārt saistībā ar minēto stratēģiju, taču izsaka nožēlu par vides prioritātes un Gēteborgas stratēģijas atbīdīšanu otrajā plānā;

1.2

piekrīt Eiropas Komisijas ierosinātajām prioritātēm (padarīt Eiropu un tās reģionus par pievilcīgāku vietu investīciju veikšanai, uzlabot zināšanu un inovāciju kā galveno izaugsmes faktoru līmeni un veicināt lielāka skaita un labākas kvalitātes darba vietu radīšanu);

1.3

pauž nožēlu par to, ka galveno prioritāšu uzskaitījums nesatur līdzsvarotas konkurētspējas jēdzienu; atgādina savu ieinteresētību, lai tāda pati uzmanība tiktu pievērsta trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāriem (ekonomikai, sociālajiem jautājumiem un videi);

1.4

atkārtoti uzsver, ka Lisabonas stratēģijas, tāpat kā Eiropas Nodarbinātības stratēģijas galvenais trūkums ir tās īstenošana, sevišķi valstu līmenī; pauž nožēlu sevišķi par to, ka nepastāv īsteni decentralizēta pieeja un ka ar koordinācijas metodes palīdzību nav izdevies iesaistīt vietējās un reģionālās varas; pauž nožēlu, ka tās ietvaros izveidojusies sadarbība turpina būt tikai starpvaldību sadarbība un neņem vērā sociālo partneru arvien pieaugošo nozīmi Lisabonas procesā;

1.5

tādēļ izsaka gandarījumu par to, ka Komisija turpmāk vēlas, lai vietējām un reģionālajām varām minētās stratēģijas ieviešanā būtu galvenā loma, un par to, ka tās mērķu sasniegšana tiek saistīta ar kohēzijas politiku;

1.6

tādēļ pastāv uz to, ka ir vajadzīgs, lai Kopienas stratēģijas pamatnostādnes, kurās dalībvalstis un reģioni izklāsta savas kohēzijas politikas stratēģiskās prioritātes, tiktu iekļautas Nacionālajās Lisabonas rīcības programmās, un uz to, lai tiktu uzsvērta reģionālā un vietējā līmeņa nozīmība teritoriālās stratēģiskās attīstības jomā;

1.7

vēlas, lai papildus konverģences reģioniem, ko Kopiena atbalsta prioritāri, struktūrfondu līdzekļi nākotnes Konkurētspējas un nodarbinātības mērķa ietvaros tiktu piešķirti perifēriem un mazāk konkurētspējīgiem reģioniem, lai prioritārā kārtā paātrinātu to attīstību tādās prioritārās jomās kā pētniecība, inovācija, izglītība un apmācība, kā arī pieejamība (transports, IKT un vispārējas nozīmes pakalpojumi); katram Eiropas reģionam ir jāspēj īstenot pašam sava Lisabonas stratēģija vietējā un reģionālā līmenī;

1.8

brīdina par Eiropas fondu izmantošanu tādu valstu vai Kopienas politiku finansēšanai vai līdzfinansēšanai (Eiropas transporta tīkls, Pētniecības un attīstības pamatprogramma, Konkurētspējas un jauninājumu programma), kas attiecas tikai uz valsts iekšējo konkurētspēju un nav saistītas ar teritoriālo kohēziju, tādēļ nav iekļaujamas kohēzijas politikā; ja vēl var uzskatīt par pieļaujamu to, ka mazāk attīstītie reģioni var izmantot struktūrfondus minētajiem finansēšanas veidiem, tad būtu kaitējoši, ja nākotnes konkurētspējas un nodarbinātības mērķim atbilstošie reģioni minēto fondu līdzekļus nevarētu virzīt galvenokārt uz patiesajām reģionālās attīstības prioritātēm;

1.9

apstiprina savu prasību arī turpmāk pieļaut privātā līdzfinansējuma iespējas;

1.10

atgādina, ka, ja pašreizējā plānošanas periodā nozaru politikām ir jāveicina kohēzijas mērķu sasniegšana, tad, sākot ar 2007. gadu, notiks pretējais — kohēzijas politikai būs jāfinansē nozaru politikas;

1.11

vēlas līdz ar to panākt, lai KSV strukturēšana ap Lisabonas stratēģiju nedotu izdevību dalībvalstīm piesavināties kohēzijas politiku savu nacionālo politiku finansēšanai, neņemot vērā to teritorijās piemērojamo ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principu;

1.12

tādējādi brīdina pret iespējamiem ES kohēzijas politikas “renacionalizācijas” draudiem;

1.13

tādēļ vēlas, lai KSV saturētu skaidrus un konkrētus mērķus teritoriālās kohēzijas jomā, tādējādi samazinot minēto risku.

2.1

pauž nožēlu, ka kohēzijas teritoriālā dimensija nav kļuvusi par atsevišķu prioritāti vai par visās trīs dokumentā definētajās galvenajās prioritātēs iekļautu horizontālu prioritāti un ka tā nekalpo par vadošo principu visām KSV tieši tādā pašā mērā kā sociālā un ekonomiskā kohēzija;

2.2

atkārtoti uzsver, ka tieši teritoriālā dimensija ir reģionālās un kohēzijas politikas pamats;

2.3

tādēļ pauž neizpratni par to, ka nodaļa par teritoriālo dimensiju attiecas tikai uz pilsētām un lauku rajoniem un ir daudz pieticīgāka par Eiropas Komisijas trešajā ziņojumā par kohēziju paustajām ambīcijām, kaut arī teritoriālā dinamika ļauj iesaistītajām struktūrām un iedzīvotājiem uz vietām pašiem novērtēt Eiropas Savienības politiku ietekmi; atgādina nepieciešamību reģionālās attīstības plānos atspoguļot arī pilsētu dimensiju;

2.4

lūdz ņemt vērā līdzsvarotas konkurētspējas jēdzienu veidā, kā tas atspoguļots Līgumā par Eiropas Savienību, un Kopienas teritorijas policentrisko attīstību, kuri ļautu pielāgot politiku raksturu un intensitāti objektīvajai situācijai reģionu konkurētspējas jomā;

2.5

vēlas, lai teritoriālajā dimensijā tiktu ietverts punkts īpaši par reģioniem ar nepārejošiem nelabvēlīgiem apstākļiem (salas, kalni un reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu), nomaļiem reģioniem, vārīgiem lauku reģioniem un grūtībās esošām pilsētu zonām, kā arī par saiknes stiprināšanu starp pilsētām un laukiem; RK atzīst pilsētu un pilsētu zonu stratēģisko nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā, lai izveidotu drošas, vienotas un ilgtspējīgas kopienas pat visatpalikušākajās pilsētu teritorijās;

2.6

šajā saistībā gaida Eiropas Komisijas Paziņojuma par kohēzijas politikas stratēģisko vadlīniju pilsētas dimensiju publicēšanu;

2.7

uzstājīgāk atgādina, ka vietējās un reģionālas varas teritoriālo kohēziju uzskata par tādu būtisku mērķi, kas ir nepieciešams un neatņemams ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi papildinošs elements;

2.8

pauž nožēlu par to, ka visā dokumentā tik maza nozīme ir piešķirta teritoriālajai sadarbībai; šajā sakarā pauž bažas par dalībvalstu iecerēto, šim fundamentālajam reģionālas un kohēzijas politikas mērķim piešķiramo finanšu samazinājumu;

2.9

atkārtoti pauž atbalstu būtiskajam Eiropas integrācijas līdzeklim — pārrobežu sadarbībai; vēlas, lai tādām jomām kā kultūra, vide, sakari starp vadības struktūrām, civilā aizsardzība vai veselības aizsardzība minētajā mehānismā tiktu piešķirta adekvāta vērība;

2.10

iesaka pasākumu veikšanai īstenot patiesu pārnacionālu sadarbību, kas pārsniegtu vienkāršas sadarbības starp dalībvalstīm robežas, šāda veida sadarbība ir uzskatāma par īstenu teritoriālās kohēzijas līdzekli;

2.11

aicina, lai pārnacionālā sadarbība kļūtu par stratēģisku elementu teritoriālajā strukturēšanā un teritoriju sadarbībā; atgādina, ka ESPON darbība satur daudz ierosmju pārnacionālās sadarbības attīstīšanai dažos galvenajos virzienos; vēlas lielāku vietējo un reģionālo varu iesaisti ne tikai programmu vadībā, bet arī atbalsta pasākumu prioritāšu definēšanā;

2.12

aicina dalībvalstis nesamazināt Eiropas Komisijas ierosināto pārnacionālajai sadarbībai paredzēto budžetu;

2.13

iesaka veltīt lielāku uzmanību starpreģionālajam aspektam un aicina nosprausto mērķu sasniegšanai piešķirt pietiekami lielu budžetu.

3.1

vispirms atgādina, ka Eiropas Savienībai ir jābūt tās vēlmēm un it īpaši Eiropadomes sanāksmes Lisabonā nospraustajiem mērķiem atbilstošam budžetam;

3.2

tādēļ pauž bažas par par lielo neatbalstību starp izteiktajām stratēģiskajām ambīcijām un nelielajiem finanšu līdzekļiem, kādus varētu piešķirt, ņemot vērā pēdējās sarunas starpvaldību līmenī;

3.3

šajā sakarā pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav ierosinājusi koncentrēt Kopienu atbalstu tajās jomās un reģionos, kuros atbalsta pasākumiem būtu īstens sviras efekts;

3.4

tādēļ uzskata, ka attiecībā uz nākamo reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi būtu lietderīgi nošķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma kritērijus no Eiropas Sociālā fonda (ESF) kritērijiem, jo ir saprotams, ka ESF acīmredzamu iemeslu — bezdarbs un sociālā atstumtība — dēļ aptver visus Savienības reģionus, kamēr piešķirot līdzekļus ERAF atbalsta pasākumu ietvaros, jāņem vērā zināms skaits teritoriālo kritēriju;

3.5

iesaka strukturālos fondus piešķirt, vispirms vismazāk konkurētspējīgiem un vismazāk attīstītajiem reģioniem, balstoties uz Kopienas kritērijiem, taču sabalansēšanu veikt pēc skaidriem un objektīviem teritoriāliem kritērijiem;

3.6

visbeidzot pauž nožēlu par to, ka 2005. gada 16. un 17. jūnija Eiropadomes sanāksmes laikā netika panākta vienošanās par finanšu plānu; atgādina negatīvās sekas uz nākamā plānošanas perioda (2007. — 2013. gads) sagatavošanu, kādas varētu atstāt ieilgusī nespēja panākt vienošanos šajā jomā;

1.

uzsver Eiropas Komisijas paveikto darbu stratēģiska dokumenta sagatavošanā, taču izsaka šaubas par to, kā to izmantos dalībvalstis;

2.

vēlreiz apliecina savu atbalstu tādas prioritātes piešķiršanai konverģences reģioniem, kas ir īpaši saistīta ar desmit jauno dalībvalstu uzņemšanu;

3.

uzskata, ka reģionālā un kohēzijas politika nedrīkstētu aprobežoties tikai ar dalībvalstu veiktu Lisabonas stratēģijā par prioritārām uzskatīto nozaru politiku finansēšanu; kohēzijas politikas galvenais uzdevums ir mazināt atšķirības vietējā un reģionālajā līmenī, nevis atbalstīt viskonkurētspējīgākos reģionus;

4.

pauž viedokli, ka sekmīgs Lisabonas stratēģijas iznākums ir pirmām kārtām atkarīgs no tā, kāda būs tās izpratne vietējā un reģionālā līmenī;

5.

pauž vēlmi, lai nākotnes konkurētspējas un nodarbinātības mērķim atbilstošie reģioni varētu koncentrēt Kopienu atbalsta pasākumus patiesu reģionālā līmenī īstenojamu reģionālās attīstības stratēģiju finansēšanai;

6.

pauž uztraukumu par to, ka netiek patiesi ņemta vērā teritoriālā dimensija, kas, būtībā, ir galvenais patiesas Kopienas kohēzijas politikas pastāvēšanas iemesls;

7.

piešķir līdz ar to vislielāko nozīmi teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanai, kas ir jo sevišķi svarīgi paplašinātajā Eiropā;

8.

vēlas lielāku līdzsvaru starp Eiropas Savienības un dalībvalstu konkurētspējas prasībām un teritoriālas kohēzijas nepieciešamību Kopienas teritorijā;

9.

uzskata, ka minēto labāko līdzsvaru ir iespējams panākt, ja visi Eiropas reģioni atbilstu atbalsta pasākumu kritērijiem un ja notiktu reāla teritoriālās dimensijas iekļaušana dalībvalstu izstrādātajos valstu stratēģiskajos plānos ar mērķi koncentrēt Kopienu atbalsta pasākumus uz perifēriem un/vai mazāk konkurētspējīgajiem reģioniem;

10.

iesaka piešķirt lielāku nozīmi teritoriālajai sadarbībai vispār un īpaši pārnacionālajai sadarbībai, Kopienas teritoriju strukturēšanai piešķirot stratēģiskāku raksturu un tam atvēlot pietiekamus budžeta līdzekļus;

11.

vēlreiz apliecina savu atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumiem finanšu plānam laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. uzskata, ka Kopienas Stratēģisko vadlīniju ietvaros formulētos mērķus nebūs iespējams sasniegt bez tāda reālistiska un ambicioza Kopienas budžeta piešķiršanas, kas ļautu turpināt īstenot patiesu reģionālo un kohēzijas politiku visā Eiropas Savienībā.