P6_TA(2005)0405

Cīņa pret organizēto noziedzību *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret organizēto noziedzību (KOM(2005)0006 — C6-0061/2005 — 2005/0003(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0006) [1],

- ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

- ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0061/2005),

- ņemot vērā tā Reglamenta 93. un 51. pantu,

- ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Juridiskās komitejas un Iekšējā tirgus komitejas atzinumus (A6-0277/2005),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS | PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI |

Grozījums Nr. 1

3. apsvērums

(3) Saskaņā ar Hāgas programmas 3.3.2. punktu materiālo krimināltiesību tuvināšana attiecas uz īpaši smago noziegumu jomu, kuriem ir pārrobežu raksturs, un tāpēc prioritāra uzmanība jāpievērš tām noziegumu jomām, kuras īpaši minētas līgumos. Noziegumu definīcija saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizētā grupā ir jāsaskaņo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Sodi un sankcijas, kas atbilst šo noziegumu smagumam, ir jāparedz gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas pastrādājušas šādus noziegumus vai ir atbildīgas par tiem. | (3) Saskaņā ar Hāgas programmas 3.3.2. punktu materiālo krimināltiesību tuvināšana attiecas uz īpaši smago noziegumu jomu, kuriem ir pārrobežu raksturs, un tāpēc prioritāra uzmanība jāpievērš tām noziegumu jomām, kuras īpaši minētas līgumos. Noziegumu definīcija saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizētā grupā ir jāsaskaņo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr dalībvalstīm ir tiesības noteikt arī citiem personu grupējumiem noziedzīgas organizētas grupas statusu, piemēram, tiem, kuru darbības mērķis nav finansiālu un citu materiālo labumu gūšana, vai tiem, kuri izdara noziegumus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai piespiedu līdzekli, kas ierobežo brīvību, ne ilgāk kā uz četriem gadiem. Sodi un sankcijas, kas atbilst šo noziegumu smagumam, ir jāparedz gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas pastrādājušas šādus noziegumus vai ir atbildīgas par tiem. |

Grozījums Nr. 2

4. apsvērums

(4) Ir jāparedz specifiska apsūdzība par "kriminālas organizācijas vadīšanu" un jāiekļauj noteikumi, kas atvieglotu sadarbību starp tiesu varām un to darbības koordināciju ar Eurojust starpniecību. | (4) Ir jāparedz specifiska apsūdzība par "noziedzīgas organizācijas vadīšanu", popularizēšanu, izveidi vai organizēšanu un jāiekļauj noteikumi, kas atvieglotu sadarbību starp tiesu varām un to darbības koordināciju ar Eurojust starpniecību. |

Grozījums Nr. 3

4.a apsvērums (jauns)

| (4a) Interpola un Eiropola sadarbība, ko ietekmēs trešā pīlāra datu aizsardzības mehānisma ieviešana, jāattīsta nolūkā panākt informācijas apmaiņu, lai novērstu starpvalstu organizēto noziedzību. |

Grozījums Nr. 4

4.b apsvērums (jauns)

| (4b) Pēc Eiropas Pamatlēmuma .../.../... (.... gada ....) par Eiropas pierādījumu iegūšanas pilnvaras, lai iegūtu priekšmetus, dokumentus un informāciju izmantošanai kriminālprocesā [2], pieņemšanas dalībvalstīm jāveicina savstarpēja pierādījumu atzīšana, kas savākti pret starpvalstu organizētās noziedzības izdarītājiem. |

Grozījums Nr. 5

5.a apsvērums (jauns)

| (5a) Tā kā sekmīgu un mobilu starptautisko noziedzīgo tīklu attīstība un struktūra palēnina izmeklēšanu un, lai labāk reaģētu uz šīm parādībām un paaugstinātu dalībvalstu sadarbības efektivitāti, būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem dalībvalstu līmenī varētu veicināt koordinētas iniciatīvas, lai izstrādātu piemērotus instrumentus, piemēram, īpašas izmeklēšanas un iefiltrēšanās metodes un tehnikas, kā arī noteikumus par paziņotājiem (personām, kuras piedalījās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un paziņoja savu līdzdalībnieku vārdus policijai), kas jau pastāv dažās dalībvalstīs. |

Grozījums Nr. 6

6.a apsvērums (jauns)

| (6a) Paredzams, ka šis pamatlēmums būs pamats, lai pārliecinātu trešās valstis ieviest līdzīgus noteikumus. Dalībvalstīm jārāda piemērs, pārliecinoši pierādot savu apņēmību. |

Grozījums Nr. 7

7.a apsvērums (jauns)

| (7a) Noziedzīgās organizācijas nesodīti šķērso Eiropas Savienības iekšējās robežas un gūst ievērojamu labumu, kamēr policisti to nevar darīt, jo viņi ir tiesīgi darboties vienīgi savā dalībvalstī (izņemot noteiktās īslaicīgās situācijās). |

Grozījums Nr. 8

8. apsvērums

(8) Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tās 6. un 49. pantā. | (8) Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības, ko garantē Eiropas Konvencija par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un kas izriet no konstitucionālajām tradīcijām, kuras kopīgas dalībvalstīm kā Kopienas tiesību principi. Eiropas Savienība ievēro principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tās VI nodaļā. Neko šai pamatlēmumā nevar uzskatīt par nodomu mazināt vai ierobežot pamattiesības vai brīvības, piemēram, tiesības streikot, pulcēšanās, biedrošanās vai vārda brīvību, kā arī katra indivīda tiesības veidot arodbiedrības un pievienoties tām, lai aizstāvētu savas intereses, un attiecīgi tiesības to demonstrēt. |

Grozījums Nr. 44

8.a apsvērums (jauns)

| (8a) Pamatlēmuma priekšlikumā par konkrētām procedurālajām tiesībām krimināllietu izskatīšanas laikā Eiropas Savienībā, kas pašlaik tiek izskatīts Padomē [3], paredzētie aizsardzības pasākumi attieksies uz šo pamatlēmumu. |

Grozījums Nr. 9

1. panta 1. punkts

Saskaņā ar šo pamatlēmumu ar "kriminālu organizāciju" saprot strukturētu apvienību, kurā ir vairāk par divām personām, kas izveidota noteiktā laikā un koncentrēti darbojas, izdarot likumpārkāpumus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ar aizturēšanas lēmumu, kas atbilst brīvības atņemšanai līdz četriem gadiem, vai bargāku sodu, ja pārkāpumi satur nepārprotamu vēlmi tieši vai netieši iegūt finansiālu vai cita veida materiālu labumu. | Saskaņā ar šo pamatlēmumu ar "noziedzīgu organizāciju" saprot strukturētu apvienību, kurā ir vairāk par divām personām, kura koncentrēti darbojas, izdarot likumpārkāpumus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ar aizturēšanas lēmumu, kas atbilst brīvības atņemšanai līdz četriem gadiem, vai bargāku sodu, ja pārkāpumi satur nepārprotamu vēlmi tieši vai netieši iegūt finansiālu vai cita veida materiālu labumu. |

Grozījums Nr. 10

1. panta 2. punkts

Ar terminu "strukturēta apvienība" apzīmē apvienību, kas nav dibināta nejauši, lai nekavējoties izdarītu noziegumu, un kurā nav formāli noteiktas tās locekļu lomas, sastāva nepārtrauktība vai izstrādāta struktūra. | Ar terminu "strukturēta apvienība" apzīmē apvienību, kura nav dibināta nejauši, lai nekavējoties izdarītu vienu vai vairākus saistītus noziegumus, un kurā nav formāli noteiktas tās locekļu lomas, sastāva nepārtrauktība vai hierarhiska struktūra. |

Grozījums Nr. 45

1.a pants (jauns)

| 1.a pants Noziedzības novēršana un kontrole Dalībvalstis seko, lai tiktu pastiprināta Europol kā informācijas vākšanas pret noziedzību struktūrvienības loma, lai tas varētu pildīt savu uzdevumu: dalībvalstīm sniegt informāciju un izlūkdatus, kas ļauj gūt labākus rezultātus organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā. Europol nostiprināšana ir iespējama tikai, ja tas kļūst par Eiropas Savienības struktūrvienību, kas pakļauta demokrātiskai Eiropas Parlamenta kontrolei. |

Grozījums Nr. 12

2. panta a) apakšpunkts

(a) Kriminālas organizācijas vadīšana; | (a)Noziedzīgas organizācijas popularizēšana, izveide, organizēšana vai vadīšana; |

Grozījums Nr. 13

2. panta b) apakšpunkts

(b)ikvienas personas rīcība, kura tīši un apzinoties gan savas kriminālās rīcības mērķi, gan organizācijas nolūkus izdarīt minētos noziegumus, aktīvi piedalās organizācijas kriminālajās darbībās, ieskaitot informācijas vai materiālas palīdzības sniegšanu, iesaista organizācijā jaunus dalībniekus, jebkādā veidā finansē organizācijas darbību, apzinoties, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas kriminālo darbību īstenošanu. | (b)ikvienas personas rīcība, kura tīši un, apzinoties gan savas noziedzīgās rīcības mērķi, gan organizācijas nolūkus izdarīt minētos noziegumus, aktīvi piedalās organizācijas noziedzīgajās darbībās, ieskaitot informācijas vai materiālas palīdzības sniegšanu, musināšanu veikt noziedzīgas darbības, iesaista organizācijā jaunus dalībniekus, jebkādā veidā finansē organizācijas darbību, apzinoties, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas noziedzīgo darbību īstenošanu. |

Grozījums Nr. 14

2. panta 1.a punkts (jauns)

| Šis pamatlēmums neietekmē pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma par Savienību 6. pantā. |

Grozījums Nr. 15

3. panta 2.a punkts (jauns)

| 2.a Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai papildus šī panta 1. un 2. punktā minētajiem sodiem, personām, kas sauktas pie atbildības par noziegumiem saskaņā ar 2. pantu, piemērotu arī šādus soda mērus: a)tās mantas konfiskāciju, kura izmantota vai paredzēta izmantošanai nozieguma izdarīšanā, un tās mantas konfiskāciju, kura veido atlīdzību par šādu noziegumu vai ieņēmumus vai peļņu no tā, vai arī veido tā priekšmetu;b)preču, darbarīku un mantas, kas gūta minēto noziegumu rezultātā, konfiskāciju;c)preču iznīcināšanu;d)tiesu nolēmumu publicēšanu;e)aizliegumu uz laiku vai vispār veikt profesionālo darbību vai uzņēmējdarbību;f)atlaišanu no politiska vai valsts amata un aizliegumu pretendēt uz šādu amatu. |

Grozījums Nr. 16

3. panta 2.b punkts (jauns)

| 2.b Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 2. pantā minētajiem noziegumiem paredz brīvības atņemšanu uz ilgāku laiku nekā minēts 1. pantā, ja: a)noziedzīgai organizētai grupai ir teroristiski mērķi;b)noziedzīga organizēta grupa nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību;c)noziedzīgai organizētai grupai ir mafijai raksturīgas struktūras, t.i., tā pielieto iebaidīšanu, izmanto grupas sakarus piespiedu pakļaušanai, kā arī klusēšanas pienākumu, lai izdarītu noziegumus, iegūtu tiešu vai netiešu varu vai kontroli pār ekonomiskajām darbībām, licencēm, atļaujām, valsts līgumiem un pakalpojumiem, lai gūtu negodīgu peļņu vai priekšrocības, atturētu no tiesībām brīvi vēlēt vai traucētu izmantot šīs tiesības, vai nodrošinātu vēlētāju balsis savas grupas dalībniekiem vai citām personām. |

Grozījums Nr. 17

3. panta 2.c punkts (jauns)

| 2.c Dalībvalstis nodrošina to, ka ieņēmumus no organizētās noziedzības var konfiscēt vai iznīcināt. |

Grozījums Nr. 18

4. panta a) apakšpunkts

(a) atsakās no savām kriminālajām aktivitātēm un | (a)atsakās no savām noziedzīgajām darbībām, izrāda vēlēšanos atkal iekļauties sabiedrībā, un |

Grozījums Nr. 19

4. panta b) apakšpunkta pirmais ievilkums

— novērst vai samazināt nozieguma sekas; | — novērst, likvidēt vai samazināt nozieguma sekas; |

Grozījums Nr. 20

4. panta b) apakšpunkta otrais ievilkums

—identificēt vai saukt pie atbildības citus nozieguma izdarītājus; | —ļaut identificēt vai aizturēt par 2. pantā minētajiem noziegumiem atbildīgās personas; |

Grozījums Nr. 21

4. panta b) apakšpunkta trešais ievilkums

— atrast pierādījumus; | —atrast pierādījumus attiecībā uz 2. pantā minētajiem noziegumiem; |

Grozījums Nr. 24

5. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai par 2. pantā minētajiem noziegumiem varētu tikt sauktas pie atbildības juridiskas personas, ja tās ir savā vai citu personu, kuras darbojušās individuāli vai kā juridiskās personas organizācijas locekles, labā izmantojušas savu vadītāja statusu, pamatojoties uz šo: | 1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai par 2. pantā minētajiem noziegumiem, kuru izdarīšanai izveidota organizācija, varētu tikt sauktas pie atbildības juridiskas personas, ja tās ir savā vai citu personu, kuras darbojušās individuāli vai kā juridiskās personas organizācijas locekles, labā izmantojušas savu vadītāja statusu, pamatojoties uz šo: |

Grozījums Nr. 25

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

(a) juridiskas personas pārstāvniecības varas realizācija; | (a) tiesības pārstāvēt juridisku personu, tostarp tiesības de facto; |

Grozījums Nr. 26

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

(b) Pilnvarojums pieņemt lēmumus juridiskas personas vārdā; | (b)Pilnvarojums pieņemt lēmumus, tostarp pilnvarojums de facto, juridiskas personas vārdā; |

Grozījums Nr. 27

5. panta 3. punkts

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu juridisko personu saukšana pie atbildības neizslēdz kriminālvajāšanu pret citām fiziskām personām, kas ir 2. pantā minētā nozieguma izdarītājas vai tā līdzzinātājas. | 3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu juridisko personu saukšana pie atbildības neizslēdz kriminālvajāšanu pret citām fiziskām personām, kas ir 2. pantā minēto noziegumu, kuru izdarīšanai izveidota organizācija, izdarītājas. |

Grozījums Nr. 28

6. panta b) punkts

b) Aizliegums uz laiku vai vispār veikt komercdarbību; | b) Aizliegums uz laiku vai vispār veikt uzņēmējdarbību; |

Grozījums Nr. 29

6. panta ea) apakšpunkts (jauns)

| (ea) tās mantas un instrumentu konfiskācija, kuri izmantoti vai paredzēti izmantot 2. pantā minēto noziegumu izdarīšanai, un tās mantas konfiskācija, kura veido atlīdzību par šādu noziegumu vai ieņēmumus vai peļņu no tā, vai arī veido tā priekšmetu. |

Grozījums Nr. 30

6. panta eb) apakšpunkts (jauns)

| (eb) preču iznīcināšana; |

Grozījums Nr. 31

6. panta ec) apakšpunkts (jauns)

| (ec) tiesu nolēmumu publicēšana. |

Grozījums Nr. 32

7. panta 2. un 3. punkts

Ja 2. pantā minētais noziegums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetencē un ja jebkura no šīm dalībvalstīm var likumīgi uzsākt kriminālvajāšanu, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai izlemtu, kura no tām uzsāk kriminālvajāšanu pret nozieguma izdarītājiem, jo mērķis ir, ja iespējams, centralizēt kriminālvajāšanu tikai vienā dalībvalstī. Šajā sakarā dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto Eurojust palīdzību. | Ja 2. pantā minētais noziegums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetencē un ja jebkura no šīm dalībvalstīm var likumīgi uzsākt kriminālvajāšanu, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai izlemtu, kura no tām uzsāk kriminālvajāšanu pret nozieguma izdarītājiem, jo mērķis ir, ja iespējams, koncentrēt kriminālvajāšanu tikai vienā dalībvalstī. Šajā sakarā dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto Eurojust palīdzību. Ja dalībvalstis nevar kopīgi pieņemt lēmumu divu mēnešu laikā, tad izlemj Eurojust. |

Secīgā kārtībā tiek ņemti vērā šādi elementi: a)dalībvalsts, kuras teritorijā ir pastrādāts noziegums;b)dalībvalsts, kuras pilsonis vai iedzīvotājs ir nozieguma izdarītājs;c)dalībvalsts, no kuras nāk noziegumā cietušie;d)dalībvalsts, kuras teritorijā noziedznieks ir atrasts. | Jāņem vērā apstākļi šādā secībā: a)dalībvalsts, kuras teritorijā ir pastrādāts noziegums;b)dalībvalsts, no kuras ir noziegumā cietušie;c)dalībvalsts, kuras pilsonis vai iedzīvotājs ir nozieguma izdarītājs;d)dalībvalsts, kuras teritorijā noziedznieks ir aizturēts. |

Grozījums Nr. 33

7. panta 3. punkta da) apakšpunkts (jauns)

| (da) dalībvalsts, kura pirmā uzsāka kriminālvajāšanu. |

Grozījums Nr. 34

8. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina, lai izmeklēšana vai kriminālvajāšana par šajā pamatlēmumā minētajiem likumpārkāpumiem nebūtu atkarīga no noziegumā cietušās personas paziņojuma vai apsūdzības, vismaz tad, ja tas notiek dalībvalsts teritorijā. | 1. Dalībvalstis nodrošina, lai izmeklēšana vai kriminālvajāšana par šajā pamatlēmumā minētajiem likumpārkāpumiem tiktu veikta visefektīvākajā veidā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, un nebūtu atkarīga no noziegumā cietušās personas paziņojuma vai apsūdzības, vismaz tad, ja tas notiek dalībvalsts teritorijā. |

Grozījums Nr. 35

8. panta 2. punkts

2. Papildus pasākumiem, kas paredzēti Padomes 2001. gada 15.marta Pamatlēmumā 2001/220/JAI par cietušo statusu kriminālprocesos, katra dalībvalsts veic, ja tas nepieciešams, visus iespējamos pasākumus, lai garantētu adekvātu palīdzību cietušo ģimenēm kriminālprocesa pamatos. | 2. Papildus pasākumiem, kas paredzēti Padomes 2001. gada 15.marta Pamatlēmumā 2001/220/JAI par cietušo statusu kriminālprocesos, katra dalībvalsts veic, ja tas nepieciešams, visus iespējamos pasākumus, lai garantētu adekvātu aizsardzību un palīdzību cietušajiem un viņu ģimenēm kriminālprocesa pamatos. |

Grozījums Nr. 36

8.a pants (jauns)

| 8.a pants Smago un organizēto noziegumu vienība un Līdzekļu atgūšanas vienība Katrā dalībvalstī nodibina Smago un organizēto noziegumu vienību un Līdzekļu atgūšanas vienību, lai nodrošinātu koordināciju valsts līmenī un šīs vienības darbotos kā vienotie kontaktpunkti. |

Grozījums Nr. 37

8.b pants (jauns)

| 8.b pants Liecinieku un policijas informatoru aizsardzība Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai tos, kuri sniedz noderīgu informāciju noziedzīgu organizētu grupu izdarītu noziegumu novēršanā, atklāšanā un/vai sodīšanā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir liecinieki vai pastrādājuši kādu no 4. pantā minētajiem noziegumiem, vai viņu radiniekus pienācīgi aizsargātu no atriebības, draudiem un tiešas iebaidīšanas. |

Grozījums Nr. 38

8.c pants (jauns)

| 8.c pants Starptautiskā sadarbība Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu starptautisko sadarbību, cita starpā veidojot kopīgas izmeklēšanas grupas. |

Grozījums Nr. 39

10. panta 1.a punkts (jauns)

| 1.a Sākot ar 2006. gadu, dalībvalstis vāc statistiku par 2. punktā minētajiem noziegumiem un nosūta to Komisijai, kura apkopo vienotu un salīdzināmu statistiku. |

Grozījums Nr. 40

10. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis, vēlākais līdz (... datums) iesniedz Padomes un Komisijas ģenerālsekretariātam dokumentus par šā pamatlēmuma noteikumu ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Pamatojoties uz Komisijas iesniegto rakstisko ziņojumu šajā sakarā, Padome pārbauda, vēlākais (... datums), vai dalībvalstis ir veikušas visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo pamatlēmumu. | 2. Dalībvalstis, vēlākais līdz (... datums) iesniedz Padomes un Komisijas ģenerālsekretariātam dokumentus par šā pamatlēmuma noteikumu ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Pamatojoties uz Komisijas iesniegto rakstisko ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei šajā sakarā, Eiropas Parlaments un Padome pārbauda, vēlākais (... datums), vai dalībvalstis ir veikušas visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo pamatlēmumu. |

[1] OV vēl nav publicēts.

[2] OV L ....

[3] KOM(2004)0328.

--------------------------------------------------