lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

Šīs regulas mērķis ir uzlabot 3. panta 1. punktā minēto kuģu drošības vadību un drošu ekspluatāciju un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, nodrošinot, ka sabiedrības, kas izmanto minētos kuģus, darbojas saskaņā ar ISM kodeksu:

1. Šī regula attiecas uz šādiem kuģu tipiem un sabiedrībām, kas tos izmanto:

2. Šī regula neattiecas uz šādiem kuģu tipiem un sabiedrībām, kas tos izmanto:

Dalībvalstis nodrošina, ka visas sabiedrības, kas izmanto kuģus, uz kuriem attiecas šī regula, ievēro šīs regulas noteikumus.

Kuģiem, kas minēti 3. panta 1. punktā, un tos pārvaldošajām sabiedrībām ir jāatbilst visām ISM kodeksa A daļā ietvertajām prasībām.

Saistībā ar sertifikāciju un apstiprināšanu dalībvalstīm jāatbilst ISM kodeksa B daļas noteikumiem.

1. Ja dalībvalsts uzskata, ka sabiedrībām praksē ir grūti ievērot ISM kodeksa A daļas 6., 7., 9., 11. un 12. punktu attiecībā uz noteiktiem kuģiem vai kuģu tipiem, kas veic tikai vietējos reisus attiecīgajā dalībvalstī, tā var pilnībā vai daļēji atkāpties no minētajiem noteikumiem, nosakot pasākumus, kas nodrošina Kodeksa mērķu līdzvērtīgu sasniegšanu.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka sabiedrībām praksē ir grūti izpildīt 6. panta prasības, tā var noteikt alternatīvas sertifikācijas un apstiprināšanas procedūras kuģiem un sabiedrībām, attiecībā uz kurām ir pieņemta atkāpe saskaņā ar 1. punktu.

3. Šā panta 1. punktā un, vajadzības gadījumā, 2. punktā minētajos apstākļos piemēro šādu procedūru:

4. Pēc 1. punktā un, attiecīgos gadījumos, 2. punktā minētās atkāpes pieņemšanas attiecīgā dalībvalsts izsniedz sertifikātu saskaņā ar II pielikuma 5. punkta otro daļu, norādot piemērojamos ekspluatācijas ierobežojumus.

1. Atbilstības dokuments ir derīgs ilgākais piecus gadus no tā izsniegšanas dienas. Drošības vadības sertifikāts ir derīgs ilgākais piecus gadus no tā izsniegšanas dienas.

2. Ja atbilstības dokumentu un drošības vadības sertifikātu atjauno, piemēro attiecīgos ISM kodeksa B daļas noteikumus.

3. Dalībvalstis pieņem atbilstības dokumentu, pagaidu atbilstības dokumentu, drošības vadības sertifikātu un pagaidu drošības vadības sertifikātu, ko izsniegusi kādas citas dalībvalsts administrācija vai atzīta organizācija minētās administrācijas vārdā.

4. Dalībvalstis pieņem atbilstības dokumentus, pagaidu atbilstības dokumentus, drošības vadības sertifikātus un pagaidu drošības vadības sertifikātus, ko izsniegušas trešo valstu administrācijas vai kas izdoti to vārdā.

Tomēr kuģiem, kas iesaistīti regulārā jūras satiksmē, atbilstības dokumentu, pagaidu atbilstības dokumentu, drošības vadības sertifikātu un pagaidu drošības vadības sertifikātu, kas izsniegti trešo valstu administrāciju vārdā, atbilstību ISM kodeksam jebkādā piemērotā veidā pārbauda attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) vai tās (to) vārdā, izņemot gadījumus, kad tos izsniegusi dalībvalsts administrācija vai atzīta organizācija.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

1. Dalībvalstis reizi divos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu.

2. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izveido saskaņotu veidlapu šādiem ziņojumiem.

3. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību sešos mēnešos pēc ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot jebkādus priekšlikumus pasākumiem. Šo ziņojumu adresē Eiropas Parlamentam un Padomei.

1. ISM kodeksa grozījumi var tikt izslēgti no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (8).

2. Jebkuru grozījumu II pielikumā veic saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

2. Pagaidu atbilstības dokumenti, pagaidu drošības vadības sertifikāti, atbilstības dokumenti un drošības vadības sertifikāti, kas izsniegti pirms … (10), paliek spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai līdz to derīguma nākamajai apliecināšanai.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecībā uz kravas un pasažieru kuģiem, kuru atbilstība ISM kodeksam vēl nav pieprasīta, šo regulu piemēro no … (9).

(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 10. marta Atzinums C 102 E, 28.4.2004., 565. lpp.), Padomes 2005. gada 18. jūlija Kopēja nostāja un Eiropas Parlamenta … nostāja (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

I PIELIKUMS

DROŠAS KUĢU EKSPLUATĀCIJAS UN PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS VADĪBAS STARPTAUTISKAIS KODEKSS (STARPTAUTISKAIS DROŠĪBAS VADĪBAS (ISM) KODEKSS)

A DAĻA — ĪSTENOŠANA

1.	VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.	Definīcijas

1.2.

Mērķi

1.3.	Piemērošana

1.4.	Drošības vadības sistēmu (SMS) funkcionālās prasības

2.	DROŠĪBAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS POLITIKA

3.	SABIEDRĪBAS ATBILDĪBA UN PILNVARAS

4.	NORĪKOTĀ(-ĀS) PERSONA(-AS)

5.	KAPTEIŅA PIENĀKUMI UN PILNVARAS

6.	RESURSI UN DARBINIEKI

7.	PLĀNU IZSTRĀDE DARBĪBĀM UZ KUĢA KLĀJA

8.	GATAVĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM

9.	ZIŅOJUMI PAR NEATBILSTĪBU, NEGADĪJUMIEM UN BĪSTAMAJĀM SITUĀCIJĀM UN TO ANALĪZE

10.	KUĢA UN TĀ APRĪKOJUMA UZTURĒŠANA

11.	DOKUMENTĀCIJA

12.	SABIEDRĪBAS APSTIPRINĀŠANA, PĀRSKATS UN NOVĒRTĒJUMS

B DAĻA — SERTIFIKĀCIJA UN APSTIPRINĀŠANA

13.	SERTIFIKĀCIJA UN PERIODISKA APSTIPRINĀŠANA

14.	PAGAIDU SERTIFIKĀCIJA

15.	APSTIPRINĀŠANA

16.	SERTIFIKĀTU VEIDLAPAS

DROŠAS KUĢU EKSPLUATĀCIJAS UN PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS VADĪBAS STARPTAUTISKAIS KODEKSS (STARPTAUTISKAIS DROŠĪBAS VADĪBAS (ISM) KODEKSS)

A DAĻA — ĪSTENOŠANA

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1. Definīcijas

Šī kodeksa A un B daļai piemērojamas šādas definīcijas.

1.1.1.

“Starptautiskais drošības vadības (ISM) kodekss” ir Asamblejas pieņemts Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, ar grozījumiem, ko var apstiprināt Organizācija.

1.1.2.

“Sabiedrība” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kurš no īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju un kurš, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko tam uzliek Kodekss.

1.1.3.

“Administrācija” ir kuģa karoga valsts valdība.

1.1.4.

“Drošības vadības sistēma” ir strukturēta un dokumentēta sistēma, kas ļauj sabiedrības personālam efektīvi īstenot sabiedrības drošības un vides aizsardzības politiku.

1.1.5.

“Atbilstības dokuments” ir dokuments, kas izsniegts sabiedrībai, kura atbilst šī kodeksa prasībām.

1.1.6.

“Drošības vadības sertifikāts” ir dokuments, kas izsniegts kuģim un kas nozīmē, ka sabiedrība un tās kuģa vadība darbojas saskaņā ar apstiprināto drošības vadības sistēmu.

1.1.7.

“Objektīvi pierādījumi” ir kvantitatīva vai kvalitatīva informācija, uzskaites dati vai ziņojumi, kas attiecas uz drošību vai drošības vadības sistēmas elementu esamību un ieviešanu un kas balstīti uz novērojumiem, mērījumiem vai testiem, un ko var pārbaudīt.

1.1.8.

“Novērojums” ir ziņojums, ko sniedz drošības vadības audita laikā un ko pamato ar objektīviem pierādījumiem.

1.1.9.

“Neatbilstība” ir novērota situācija, kurā objektīvi pierādījumi norāda uz to, ka nav izpildīta konkrēta prasība.

1.1.10.

“Būtiska neatbilstība” ir precīzi noskaidrojama novirze, kura rada nopietnus draudus personāla vai kuģa drošībai vai nopietnu vides apdraudējumu un kuras dēļ jāveic tūlītēja koriģējoša rīcība; tas ietver arī situācijas, kad šī kodeksa noteikums netiek efektīvi un sistemātiski īstenots.

1.1.11.

“Gadadiena” ir katra gada diena un mēnesis, kas atbilst attiecīgā dokumenta vai sertifikāta derīguma termiņa beigu datumam.

1.1.12.

“Konvencija” ir grozītā 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras.

1.2. Mērķi

1.2.1.

Kodeksa mērķis ir veicināt drošību uz jūras, novērst cilvēku ievainošanu vai dzīvības zaudēšanu, kā arī izvairīties no kaitējuma videi, jo īpaši jūras videi, un īpašumam.

1.2.2.

Sabiedrības drošības vadības mērķiem, citā starpā:

1.2.2.1.

jānodrošina kuģa droša darbība un droša darba vide;

1.2.2.2.

jānosaka drošības pasākumi pret jebkuriem konstatētiem draudiem; un

1.2.2.3.

nepārtraukti jāuzlabo krasta un kuģu personāla iemaņas drošības vadības jomā, tostarp gatavošanās ārkārtējiem gadījumiem attiecībā uz drošību un vides aizsardzību.

1.2.3.

Drošības vadības sistēmai jānodrošina:

1.2.3.1.

atbilstība obligātajām normām un noteikumiem; un

1.2.3.2.

tas, ka ņem vērā piemērojamos kodeksus, pamatnostādnes un standartus, ko ieteikusi Organizācija, administrācijas, klasificēšanas sabiedrības un jūrniecības nozares organizācijas.

1.3. Piemērošana

Šā kodeksa prasības var piemērot visiem kuģiem.

1.4. Drošības vadības sistēmas (SMS) funkcionālās prasības

Katrai sabiedrībai jāizveido, jāīsteno un jāuztur drošības vadības sistēma (SMS), kas ietver šādas funkcionālās prasības:

1.4.1.

drošības un vides aizsardzības politika;

1.4.2.

instrukcijas un procedūras, lai nodrošinātu kuģu drošu darbību un vides aizsardzību saskaņa ar attiecīgiem starptautiskajiem un karoga valsts tiesību aktiem;

1.4.3.

noteikti pilnvaru līmeņi un saziņas iespējas starp krasta un kuģa personālu;

1.4.4.

procedūras ziņošanai par nelaimes gadījumiem un neatbilstību šā kodeksa noteikumiem;

1.4.5.

procedūras, lai sagatavotos un reaģētu ārkārtas situācijās; un

1.4.6.

iekšējo auditu un vadības pārskatu kārtība.

2. DROŠĪBAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS POLITIKA

2.1.	Sabiedrībai jāizveido drošības un vides aizsardzības politika, kas nosaka, kā sasniegt 1.2. punktā norādītos mērķus.

2.2.	Sabiedrībai jānodrošina, ka gan uz kuģa, gan krastā šo politiku īsteno un uztur spēkā visos organizācijas līmeņos.

3. SABIEDRĪBAS ATBILDĪBA UN PILNVARAS

3.1.	Ja par kuģi atbild cita persona, nevis īpašnieks, tad īpašniekam jāpaziņo administrācijai šīs personas pilns vārds un informācija par šo personu.

3.2.	Sabiedrībai jānosaka un jādokumentē atbildība, pilnvaras un saiknes starp personālu, kas vada, veic un pārbauda darbu, kurš saistīts ar drošību un piesārņojuma novēršanu un ietekmē to.

3.3.	Sabiedrība atbild par to, lai norīkotā persona vai personas savu funkciju veikšanai saņemtu pietiekamus resursus un atbalstu no krasta.

4. NORĪKOTĀ(-ĀS) PERSONA(-AS)

Lai nodrošinātu katra kuģa drošu ekspluatāciju un nodrošinātu saikni starp sabiedrību un kuģa personālu, katrai sabiedrībai atkarībā no apstākļiem jānorīko krastā persona vai personas, kam ir tieša pieeja visaugstākajam vadības līmenim. Norīkotās personas vai personu atbildībā un pilnvarās jāietilpst drošības un piesārņojuma novēršanas aspektu uzraudzībai attiecībā uz katra kuģa darbību, kā arī pienākumam vajadzības gadījumā nodrošināt attiecīgus resursus un krasta atbalstu.

5. KAPTEIŅA PIENĀKUMI UN PILNVARAS

5.1.

Sabiedrībai skaidri jānosaka un jādokumentē kapteiņa atbildība par:

5.1.1.

sabiedrības drošības un vides aizsardzības politikas īstenošanu;

5.1.2.

apkalpes motivēšanu ievērot šo politiku;

5.1.3.

attiecīgo vienkārši un skaidri izklāstītu rīkojumu un instrukciju izdošanu;

5.1.4.

noteikto prasību ievērošanas pārbaudi; un

5.1.5.

SMS pārskatīšanu un ziņošanu vadībai krastā par tās trūkumiem.

5.2.	Sabiedrībai jānodrošina, lai kuģa un krasta SMS ir skaidra norāde, kas uzsver kapteiņa pilnvaras. Sabiedrībai ar SMS jānosaka, ka kapteinim ir lielākās pilnvaras un atbildība pieņemt lēmumus attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu un, vajadzības gadījuma, lūgt sabiedrības palīdzību.

6. RESURSI UN DARBINIEKI

6.1.

Sabiedrībai jānodrošina, ka kapteinim ir:

6.1.1.

atbilstoša kvalifikācija komandēšanai;

6.1.2.

pilnīgas zināšanas par sabiedrības SMS; un

6.1.3.

vajadzīgais atbalsts, lai varētu droši veikt kapteiņa pienākumus.

6.2.	Sabiedrībai jānodrošina, ka uz katra kuģa strādā saskaņā ar valsts un starptautiskajām prasībām kvalificēti, sertificēti un veseli jūrnieki.

6.3.

Sabiedrībai jāievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka jaunos darbiniekus un darbiniekus, kuri norīkoti veikt jaunus pienākumus attiecībā uz drošību un vides aizsardzību, atbilstīgi iepazīstina ar viņu pienākumiem.

Saprotami jāizklāsta, jādokumentē un jāizsniedz instrukcijas, kuras ir būtiski sniegt pirms kuģošanas.

6.4.	Sabiedrībai jānodrošina, ka viss sabiedrības SMS iesaistītais personāls pietiekami izprot attiecīgos noteikumus, tiesību aktus, kodeksus un pamatnostādnes.

6.5.	Sabiedrībai jāizveido un jāuztur spēkā procedūra, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas mācības, kas var būt vajadzīgas, stiprinot SMS, un jānodrošina, ka šādas mācības nodrošina visam attiecīgajam personālam.

6.6.	Sabiedrībai jānosaka procedūra, kādā kuģa personāls tam saprotamā(-ās) valodā(-ās) saņem attiecīgo informāciju par SMS.

6.7.	Sabiedrībai jānodrošina, ka kuģa personāls, pildot savus ar SMS saistītos pienākumus, spēj efektīvi sazināties.

7. PLĀNU IZSTRĀDE DARBĪBĀM UZ KUĢA KLĀJA

Sabiedrībai jānosaka procedūras, kā sagatavot plānus un instrukcijas galvenajām darbībām uz kuģa klāja, kas saistītas ar kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu, tostarp, ja vajadzīgs, pārbaudes punktu sarakstus. Dažādie attiecīgie pienākumi jānosaka un jāsadala kvalificētam personālam.

8. GATAVĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM

8.1.	Sabiedrībai jānosaka procedūras, lai skaidri izklāstītu, aprakstītu un rīkotos iespējamās ārkārtas situācijās uz kuģa klāja.

8.2.	Sabiedrībai jānosaka mācību trauksmes un apmācības programmas, lai sagatavotos ārkārtas situācijām.

8.3.	SMS jānodrošina, ka sabiedrības organizācija spēj jebkurā laika reaģēt apdraudējuma gadījumos, nelaimes gadījumos un ārkārtas situācijās, kurās iesaistīti tās kuģi.

9. ZIŅOJUMI PAR NEATBILSTĪBU, NEGADĪJUMIEM UN BĪSTAMĀM SITUĀCIJĀM UN TO ANALĪZE

9.1.	SMS jāiekļauj procedūras, kas nodrošina, ka sabiedrībai ziņo par neatbilstībām, negadījumiem un bīstamām situācijām, kā arī tos izmeklē un analizē nolūkā uzlabot drošību un novērst piesārņojumu.

9.2.	Sabiedrībai jānosaka procedūras, lai īstenotu koriģējošu rīcību.

10. KUĢA UN APRĪKOJUMA UZTURĒŠANA

10.1.

Sabiedrībai jānosaka procedūra, lai nodrošinātu, ka kuģi uztur saskaņā ar attiecīgajām normām un noteikumiem, kā arī jebkurām papildu prasībām, ko var noteikt sabiedrība.

10.2.

Ievērojot šīs prasības, sabiedrībai jānodrošina, ka:

10.2.1.

pārbaudes veic pēc atbilstīgiem starplaikiem;

10.2.2.

par jebkuru neatbilstību ziņo, norādot tās iespējamo cēloni, ja tāds ir zināms;

10.2.3.

veic atbilstīgu koriģējošu darbību; un

10.2.4.

reģistrē šos pasākumus.

10.3.

Sabiedrībai jānosaka procedūras, kādās saistībā ar SMS precīzi identificē aprīkojumu un tehniskās sistēmas, kuru pēkšņa sabojāšanās var radīt bīstamas situācijas. SMS jānodrošina īpaši pasākumi, kas paredzēti šādu iekārtu un sistēmu uzticamības paaugstināšanai. Šajos pasākumos jāiekļauj regulāra rezerves ierīču un iekārtu vai tehnisko sistēmu, ko regulāri neizmanto, testēšana.

10.4.

Pārbaudes, kas minētas 10.2. punktā, kā arī pasākumi, kas minēti 10.3. punktā, jāiekļauj kuģa darbības uzturēšanā/ierastajā kārtībā.

11. DOKUMENTĀCIJA

11.1.

Sabiedrībai jānosaka un jāuztur spēkā procedūra, lai kontrolētu visus ar SMS saistītos dokumentus un informāciju.

11.2.

Sabiedrībai jānodrošina, ka:

11.2.1.

derīgi dokumenti ir pieejami visās attiecīgajās vietās;

11.2.2.

pilnvarots personāls izskata un apstiprina izmaiņas dokumentos; un

11.2.3.

novecojušus dokumentus tūlīt izņem no aprites.

11.3.

Dokumentus, ko lieto, lai aprakstītu un īstenotu SMS, var klasificēt kā “drošības vadības instrukcijas”. Dokumenti jāuzglabā tā, kā sabiedrība atzīst par visefektīvāko. Katram kuģim uz borta jāglabā informācija, kas attiecas uz šo kuģi.

12. SABIEDRĪBAS APSTIPRINĀŠANA, PĀRSKATS UN NOVĒRTĒJUMS

12.1.

Sabiedrībai jāveic iekšējie drošības auditi, lai pārbaudītu, vai drošības un piesārņojuma novēršanas pasākumi atbilst SMS.

12.2.

Sabiedrībai periodiski jānovērtē efektivitāte un, ja vajadzīgs, jāpārskata SMS saskaņā ar sabiedrības noteikto procedūru.

12.3.

Auditi un iespējamā koriģējošā rīcība jāveic saskaņā ar dokumentāri noteiktu procedūru.

12.4.

Personālam, kas veic auditus, jābūt neatkarīgam no pārbaudāmajām jomām, ja vien tas ir iespējams, ņemot vērā sabiedrības lielumu un veidu.

12.5.

Auditu un pārskatu rezultāti jādara zināmi visam attiecīgajā jomā iesaistītajam personālam.

12.6.

Vadības personālam, kas atbild par attiecīgo jomu, savlaicīgi jālabo atklātie trūkumi.

B DAĻA — SERTIFIKĀCIJA UN APSTIPRINĀŠANA

13. SERTIFIKĀCIJA UN PERIODISKA APSTIPRINĀŠANA

13.1.

Kuģis ir jāpārvalda sabiedrībai, kurai attiecībā uz šo kuģi ir izsniegts atbilstības dokuments vai pagaidu atbilstības dokuments saskaņā ar 14.1. punktu.

13.2.

Administrācijai, administrācijas atzītai organizācijai vai pēc administrācijas pieprasījuma citai konvencijas līgumslēdzējas valdībai jāizsniedz atbilstības dokuments jebkurai sabiedrībai, kas atbilst šā kodeksa prasībām, administrācijas noteiktam laikposmam, kuram nevajadzētu pārsniegt piecus gadus. Šis dokuments jāpieņem kā pierādījums, ka sabiedrība spēj izpildīt šā kodeksa prasības.

13.3.

Atbilstības dokuments ir derīgs tikai to tipu kuģiem, kas ir skaidri norādīti dokumentā. Šāda norāde atbilst tiem kuģu tipiem, uz ko attiecās sākotnējā apstiprināšana. Citus kuģu tipus var pievienot tikai pēc sabiedrības apstiprināšanas attiecībā uz spēju ievērot šā kodeksa prasības, kas attiecas uz šādiem kuģu tipiem. Šajā sakarā tie ir kuģu tipi, kas minēti Konvencijas IX/1. noteikumā.

13.4.

Atbilstības dokumenta derīgums katru gadu trīs mēnešus pirms vai pēc gadadienas jāapstiprina administrācijai, administrācijas atzītai organizācijai vai — pēc administrācijas pieprasījuma — citai līgumslēdzējai valdībai.

13.5. Administrācijai vai — pēc tās pieprasījuma — līgumslēdzējai valdībai, kas dokumentu ir izsniegusi, atbilstības dokuments ir jāanulē, ja nav pieprasīta 13.4. punktā noteiktā ikgadējā apstiprināšana vai ja ir pierādījumi par būtisku neatbilstību šim kodeksam.

13.5.1.

Ja anulē atbilstības dokumentu, tad jāanulē arī visi ar to saistītie drošības vadības sertifikāti un/vai pagaidu drošības vadības sertifikāti.

13.6.

Atbilstības dokumenta kopijai jāatrodas uz kuģa, lai kuģa kapteinis pēc pieprasījuma varētu to uzrādīt administrācijas vai tās atzītas organizācijas veiktas apstiprināšanas gadījumā vai kontrolei, kas minēta Konvencijas IX/6.2. noteikumā. Dokumenta kopijām nav jābūt oficiāli apstiprinātām.

13.7.

Administrācijai, administrācijas atzītai organizācijai vai — pēc administrācijas pieprasījuma — citai līgumslēdzējai valdībai jāizsniedz drošības vadības sertifikāts kuģim uz laika periodu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Drošības vadības sertifikāts jāizdod pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka sabiedrība un tās kuģa vadība darbojas saskaņā ar apstiprināto drošības vadības sistēmu. Šis sertifikāts jāpieņem kā pierādījums, ka kuģis atbilst šā kodeksa prasībām.

13.8.

Attiecībā uz drošības vadības sertifikāta derīgumu administrācijai vai administrācijas atzītai organizācijai, vai — pēc administrācijas pieprasījuma — citai līgumslēdzējai valdībai jāveic vismaz viena starpposma apstiprināšana. Ja jāveic tikai viena starpposma apstiprināšana un drošības vadības sertifikāta derīgums ir pieci gadi, šai apstiprināšanai jānotiek laikā starp drošības vadības sertifikāta otro un trešo gadadienas datumu.

13.9.

Papildus 13.5.1. punktā izklāstītajām prasībām drošības vadības sertifikāts jāanulē administrācijai vai — pēc administrācijas pieprasījuma — līgumslēdzējai valdībai, kas to izsniegusi, ja netiek pieprasīta 13.8. punktā noteiktā starpposma apstiprināšana vai ja ir pierādījumi par būtisko neatbilstību šim kodeksam.

13.10.

Neatkarīgi no 13.2. un 13.7. punktā izklāstītajām prasībām, ja atjaunošanas apstiprināšana ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms esošā atbilstības dokumenta vai drošības vadības sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunajam atbilstības dokumentam vai jaunajam drošības vadības sertifikātam jāstājas spēkā no atjaunošanas apstiprināšanas pabeigšanas dienas uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, sākot no esošā atbilstības dokumenta vai drošības vadības sertifikāta derīguma termiņa beigām.

13.11.

Kad atjaunošanas apstiprināšana ir pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošā atbilstības dokumenta vai drošības vadības sertifikāta derīguma termiņa beigu dienas, jaunais atbilstības dokuments vai jaunais drošības vadības sertifikāts stājas spēkā no atjaunošanas apstiprināšanas pabeigšanas dienas uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, sākot no atjaunošanas apstiprināšanas pabeigšanas dienas.

14. PAGAIDU SERTIFIKĀCIJA

14.1.

Pagaidu atbilstības dokumentu var izdot, lai veicinātu šī kodeksa sākotnējo īstenošanu gadījumos, kad:

1)	tā ir jaunizveidota sabiedrība; vai

esošajā atbilstības dokumentā jāietver jauni kuģu tipi pēc apstiprināšanas, ka sabiedrībai ir drošības vadības sistēma, kas atbilst šī kodeksa 1.2.3. punktā minētajiem mērķiem, ar nosacījumu, ka sabiedrība uzrāda plānus īstenot drošības vadības sistēmu, kas pilnībā atbilst šī kodeksa prasībām, pagaidu atbilstības dokumenta derīguma laikā. Šādu pagaidu atbilstības dokumentu administrācija vai tās atzīta organizācija, vai — pēc administrācijas pieprasījuma — cita līgumslēdzēja valdība izsniedz uz laika periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Pagaidu atbilstības dokumenta kopijai jāatrodas uz kuģa, lai kuģa kapteinis pēc pieprasījuma varētu to uzrādīt, kad administrācija vai tās atzīta organizācija veic apstiprināšanu vai kad tiek veikta kontrole, kas minēta Konvencijas IX/6.2. noteikumā. Dokumenta kopijai nav jābūt oficiāli apstiprinātai.

14.2.

Pagaidu drošības vadības sertifikātu var izsniegt:

1)	jauniem kuģiem, nododot tos ekspluatācijā;

2)	sabiedrībai uzņemoties atbildību par sabiedrībai jauna kuģa darbību; vai

3)	nomainot kuģa karogu.

Šādu pagaidu drošības vadības sertifikātu izsniedz uz laika periodu, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem, administrācija vai tās atzīta organizācija, vai — pēc administrācijas pieprasījuma — cita līgumslēdzēja valdība.

14.3.

Administrācija vai — pēc administrācijas pieprasījuma — cita līgumslēdzēja valdība var īpašos gadījumos pagarināt pagaidu drošības vadības sertifikāta termiņu uz laika periodu, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem, sākot no derīguma termiņa beigu dienas.

14.4.

Pagaidu drošības vadības sertifikātu var izsniegt pēc tam, kad ir apstiprināts, ka:

1)	atbilstības dokuments vai pagaidu atbilstības dokuments attiecas uz konkrēto kuģi;

2)	drošības vadības sistēma, ko nodrošina sabiedrība konkrētajam kuģim, ietver galvenos šī kodeksa elementus, un tā ir novērtēta audita laikā, ko veic saistībā ar atbilstības dokumenta izsniegšanu, vai uzrādīta pagaidu atbilstības dokumentu izsniegšanai;

3)	sabiedrība ir ieplānojusi veikt kuģa auditu triju mēnešu laikā;

4)	kapteinis un virsnieki pārzina drošības vadības sistēmu un ieplānotos pasākumus tās īstenošanai;

5)	instrukcijas, kas atzītas par svarīgām, tiek sniegtas pirms došanās jūrā; un

6)	svarīga informācija par drošības vadības sistēmu ir sniegta kuģa personālam saprotamā darba valodā vai valodās.

15. APSTIPRINĀŠANA

15.1.

Visas šajā kodeksā prasītās apstiprināšanas jāveic saskaņā ar administrācijai pieņemamo procedūru, ņemot vērā Organizācijas (1) izstrādātās pamatnostādnes.

16. SERTIFIKĀTU VEIDLAPAS

16.1.

Atbilstības dokuments, drošības vadības sertifikāts, pagaidu atbilstības dokuments un pagaidu drošības vadības sertifikāts jāsastāda atbilstoši šī kodeksa papildinājumā dotajiem paraugiem. Ja šajos dokumentos lietotā valoda nav ne angļu, ne franču valoda, tekstam jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām.

16.2.

Papildus 13.3. punktā minētajām prasībām kuģu tipus, kas norādīti atbilstības dokumentā un pagaidu atbilstības dokumentā, var apstiprināt, lai atspoguļotu jebkurus ierobežojumus kuģu darbībās, ka aprakstīts drošības vadības sistēmā.

(1) Attiecas uz Starptautiskā drošības vadības (ISM) kodeksa īstenošanas pamatnostādnēm, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju A.913 (22).

Papildinājums

II PIELIKUMS

NOTEIKUMI ADMINISTRĀCIJAI SAISTĪBĀ AR STARPTAUTISKĀ DROŠĪBAS VADĪBAS (ISM) KODEKSA ĪSTENOŠANU

A DAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

B DAĻA SERTIFIKĀCIJA UN STANDARTI

2.	SERTIFIKĀCIJAS PROCESS

3.	VADĪBAS STANDARTS

4.	KOMPETENCES STANDARTI

5.	Atbilstības dokumenta un drošības vadības sertifikāta veidlapas

A DAĻA — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.	Veicot apstiprināšanu un sertificēšanu atbilstīgi ISM kodeksa noteikumiem attiecībā uz kuģiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstis ievēro prasības un standartus, kas izklāstīti šīs sadaļas B daļā.

1.2.	Turklāt dalībvalstis attiecīgi ņem vērā ar SJO 2001. gada 29. novembra Rezolūciju A.913 (22) pieņemtās Pārskatītās pamatnostādnes par to, kā administrācijām ir jāīsteno Starptautiskais drošības vadības (ISM) kodekss, ciktāl uz tiem neattiecas šīs sadaļas B daļa.

B DAĻA — SERTIFIKĀCIJA UN STANDARTI

2. SERTIFIKĀCIJAS PROCESS

2.1.	Sertifikācijas procesu, kas attiecas uz atbilstības dokumenta izsniegšanu sabiedrībai un drošības vadības sertifikāta izsniegšanu katram kuģim, veic, ņemot vērā še turpmāk izklāstītos noteikumus.

2.2.

Sertifikācijas process parasti ietver šādus posmus:

1)	sākotnēju apstiprināšanu;

2)	ikgadējo vai starpposma apstiprināšanu;

3)	atjaunošanas apstiprināšanu; un

4)	papildu apstiprināšanu.

Šīs apstiprināšanas veic pēc pieprasījuma, ko sabiedrība iesniegusi administrācijai vai atzītai organizācijai, kura darbojas administrācijas vārdā.

2.3.	Apstiprināšana ietver drošības vadības auditu.

2.4.	Lai veiktu auditu, nozīmē galveno auditoru vai, nepieciešamības gadījumā, auditoru grupu.

2.5.	Nozīmētais galvenais auditors sadarbojas ar sabiedrību un sagatavo audita plānu.

2.6.	Audita pārskatu sagatavo galvenā auditora vadībā, kurš ir atbildīgs par minētā pārskata precizitāti un pilnīgumu.

2.7.	Audita pārskats ietver audita plānu, informāciju par auditoru grupas locekļiem, datumus, informāciju par sabiedrību, ierakstus par jebkādiem novērojumiem un neatbilstībām, kā arī novērojumus par drošības vadības sistēmas efektivitāti noteiktu mērķu sasniegšanā.

3. VADĪBAS STANDARTS

3.1.

Auditoriem vai auditoru grupai, kas vada apstiprināšanu attiecībā uz atbilstību ISM kodeksam, jābūt kompetentai attiecībā uz:

1)	to, lai nodrošinātu jebkura tipa kuģu, kurus izmanto minētā sabiedrība, atbilstību normām un noteikumiem, tostarp jūrnieku sertificēšanu;

2)	apstiprināšanu, apsekošanu un sertifikāciju, kas attiecas uz jūras sertifikātiem;

3)	darba uzdevumiem, kas jāņem vērā saistībā ar drošības vadības sistēmu, kā noteikts ISM kodeksā; un

4)	praktisku pieredzi kuģa darbībā.

3.2.	Veicot apstiprināšanu attiecībā uz atbilstību ISM kodeksa noteikumiem, nodrošina, ka personāls, kas sniedz padomdevēja pakalpojumus, un personāls, kas ir iesaistīts sertificēšanas procesā, ir savstarpēji neatkarīgi.

4. KOMPETENCES STANDARTI

4.1. Pārbaudes veikšanai nepieciešamā pamata kompetence.

4.1.1.

Personālam, kam jāpiedalās apstiprināšanā attiecībā uz atbilstību ISM kodeksa prasībām, jāatbilst minimālajiem kritērijiem, kas izvirzīti inspektoriem saskaņā ar Padomes Direktīvas 95/21/EK VII pielikuma 2. iedaļu.

4.1.2.

Personālam jābūt speciāli apmācītam, lai spētu nodrošināt atbilstošu kompetenci un iemaņas, kas vajadzīgas, lai veiktu apstiprināšanu attiecībā uz atbilstību ISM kodeksa prasībām, jo īpaši attiecībā uz:

a)	zināšanām par ISM kodeksu un tā izpratni;

b)	obligātajām tiesību normām un noteikumiem;

c)	darba uzdevumiem, kas saskaņā ar ISM kodeksu sabiedrībām jāņem vērā;

d)	pārbaužu, aptauju, novērtējuma un ziņojumu vērtēšanas paņēmieniem;

e)	drošības vadības tehniskajiem vai darbības aspektiem;

f)	pamatzināšanām par kuģošanu un darbībām uz kuģa; un

g)	piedalīšanos vismaz vienā ar jūrniecību saistītā vadības sistēmas auditā.

4.2. Kompetence, kas vajadzīga, lai veiktu sākotnējo apstiprināšanu un atjaunošanas apstiprināšanu.

4.2.1.

Lai pilnībā novērtētu to, vai sabiedrība vai katra tipa kuģis atbilst ISM kodeksa prasībām, papildus iepriekš noteiktajam kompetences minimumam personālam, kam jāveic sākotnējā apstiprināšana vai atjaunošanas apstiprināšana attiecībā uz atbilstības dokumentu un drošības vadības sertifikātu, jābūt kompetentam:

a)	noteikt, vai drošības vadības sistēmas (SMS) elementi ir saskaņā ar ISM kodeksa prasībām;

b)	noteikt sabiedrības vai katra kuģa tipa SMS efektivitāti, lai nodrošinātu atbilstību normām un noteikumiem, ko apliecina tiesību aktos noteikto un klasifikācijas apsekojumu protokoli;

c)	novērtēt SMS efektivitāti, nodrošinot atbilstību citām normām un noteikumiem, kas nav ietverti ar tiesību aktiem noteiktajos un klasifikācijas apsekojumos, un radot iespēju veikt apstiprināšanu attiecībā uz šo normu un noteikumu ievērošanu; un

d)	novērtēt, vai ir ņemtas vērā drošas darbības metodes, ko ieteikusi SJO, administrācijas, klasificēšanas sabiedrības un ar jūrniecību saistīto nozaru organizācijas.

4.2.2.

Šīs kompetences prasībām var atbilst auditoru grupas, kuru locekļiem kopā ir vajadzīga kompetence.

5. ATBILSTĪBAS DOKUMENTU UN DROŠĪBAS VADĪBAS SERTIFIKĀTU VEIDLAPAS

Ja kuģis tiek izmantots tikai dalībvalstī, tad dalībvalstis izmanto vai nu ISM kodeksam pievienotās veidlapas, vai atbilstības dokumentu, drošības vadības sertifikātu, pagaidu atbilstības dokumentu un pagaidu drošības vadības sertifikātu saskaņā ar še turpmāk dotajām veidlapām.

Gadījumā, ja piemēro atkāpi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un, attiecīgos gadījumos, 2. punktu, izsniegtais sertifikāts atšķiras no augstāk minētā sertifikāta un skaidri norāda, ka atkāpe saskaņā ar 7. panta 1. punktu un, attiecīgos gadījumos, 2. punktu ir piešķirta, un ietver piemērojamos darbības ierobežojumus.

PAZIŅOJUMS PAR PADOMES APSVĒRUMIEM

I. IEVADS

Izmantojot koplēmuma procedūru (EK dibināšanas līguma 251. pants), Padome 2004. gada 9. decembrī panāca politisku vienošanos par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Starptautiskā drošības vadības kodeksu (ISM) Kopienā (1). Pēc juridiskās/lingvistiskās redakcijas Padome pieņēma kopējo nostāju 2005. gada 18. jūlijā.

Eiropas Parlaments 2004. gada 10. martā, atzinuma pirmajā lasījumā vienojās par Komisijas priekšlikuma apstiprināšanu bez grozījumiem (2). Pieņemot savu nostāju, Padome ņēma vērā arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3) (4).

Šīs regulas mērķis ir aizstāt un paplašināt Padomes Regulu (EK) Nr. 3051/95 par drošības vadību, drošu ekspluatāciju un piesārņojuma novēršanu. ISM kodeksa noteikumus piemēro dalībvalsts karoga kuģiem, kā arī kuģiem, kas veic tikai iekšējos braucienus vai regulārus pārvadājumus un visiem kuģiem, uz ko attiecas SOLAS konvencijas darbības joma, kas veic tikai iekšējos braucienus vai regulārus pārvadājumu pakalpojumus no dalībvalstu ostām un uz tām.

II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) 1993. gadā pieņēma Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautisko kodeksu, tā saukto “SJO kodeksu”, kā daļu no starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), lai apkalpes un tādu kompāniju starpā, kas nodarbojas ar kuģu vadību, veicinātu drošības kultūras attīstības izplatību un apziņu attiecībā uz vides jautājumiem. Tajā paredzētas vadības un ekspluatācijas pamatnostādnes attiecīgajām kompānijām.

Kā reakciju uz traģisko Estonia avāriju, pieņemot Regulu (EK) Nr. 3051/95, ko piemēro ro-ro pasažieru prāmjiem, kas Kopienā veic starptautiskus un vietējus reisus, Kopiena priekšlaicīgi īstenoja ISM kodeksu.

Padome atbalsta principu, kas izklāstīts 2003. gada decembrī iesniegtajā Komisijas priekšlikumā, ar ko Regulas (EK) Nr. 3051/95 tekstu aizstāj ar jaunu tekstu, kurā visām kompānijām un kuģiem, kas ietverti SOLAS konvencijas IX nodaļā, noteikts pienākums piemērot ISM kodeksu, tāpat ņemot vērā to, ka starptautiskā līmenī kodeksa ievērošana atzīta par obligātu 2002. gadā. Tā ir vienisprātis par to, ka jaunā regula sekmēs precīzu, stingru un saskaņotu kodeksa piemērošanu visās dalībvalstīs.

Padome uzskatīja par nepieciešamu virzīties tālāk nekā noteikts Komisijas priekšlikumā, lai starptautiskos noteikumus atspoguļotu piemērotā veidā, kā norādīts tālāk tekstā.

Padome vienojās par to, ka ar nākošo loģisko soli, regulas darbības jomā būtu jāietver arī tādi kuģi kā dalībvalsts karoga kuģi, kā arī kuģi, kas veic tikai iekšējos braucienus vai regulārus pārvadājumu pakalpojumus no dalībvalstu ostām un uz tām, neatkarīgi no to karoga. Proporcionalitātes labad darbības joma neattiecas uz pasažieru kuģiem, kas nav ro-ro pasažieru prāmji, kuri kursē mazāk nekā 5 jūdžu attālumā no krasta, kā arī, ievērojot ISM kodeksu, uz kravas kuģiem un uz pārvietojamām, atklātā jūrā strādājošām urbšanas vienības, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 500.

Lai paredzētu skaidrus un precīzus tiesību aktus, ir papildinātas definīcijas un, kur tas nepieciešams, tās pielāgotas saskaņā ar pašreizējiem starptautiskiem dokumentiem, ņemot vērā ātrgaitas pasažieru kuģus, pasažieru zemūdens kuģus, ro-ro pasažieru prāmjus un pārvietojamas, atklātā jūrā strādājošas urbšanas vienības, kā arī bruto tonnāžas mērījumu īpatnības.

Padome uzskata, ka Kopienas tiesību akti, ar ko īsteno starptautiskos juridiskos dokumentus būtu, ciktāl tas iespējams, jāpielāgo šiem dokumentiem. Tādējādi noteikumi attiecībā uz dokumentiem, kas izsniegti kuģiem un sabiedrībām, kuri darbojas šajā sfērā (atbilstības dokuments, atbilstības pagaidu dokuments, drošības vadības sertifikāts un drošības vadības pagaidu sertifikāts) atbilst ISM kodeksā izklāstītajiem, paredz, ka tas ir derīgs ilgākais piecus gadus no izsniegšanas dienas.

Sekojot ISM kodeksa ievērošanas principam, dalībvalstis pieņem šos dokumentus, ja tos izdevusi jebkuras citas dalībvalsts iestāde vai saskaņā ar Direktīvu Nr. 94/57/EK tos izdevusi atzīta organizācija, vai arī tos izdevušas trešo valstu iestādes, vai tie izdoti trešo valstu iestāžu vārdā. Pēdējā gadījumā dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kas iesaistīti regulārā kuģu satiksmē, pārbauda šo dokumentu atbilstību ISM kodeksam, izmantojot piemērotus līdzekļus.

Padome uzskata, ka līdz ar regulas darbības jomas paplašināšanu, ietverot iekšzemes braucienus, rodas vajadzība ņemt vērā to, ka situācija dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīga. Tādēļ regulā paredzēta iespējamo atkāpju shēma, ja dalībvalstis uzskata, ka uzņēmumiem ir grūti atbilst ISM kodeksa A daļas īpaiem noteikumiem attiecībā uz noteiktiem kuģiem vai kuģu veidiem, kas veic tikai iekšzemes braucienus attiecīgajā dalībvalstī. Ievērojot šo atkāpju procedūru, attiecīgā dalībvalsts piemēro pasākumus, kas nodrošina kodeksa mērķu līdzvērtīgu sasniegšanu, un paziņo Komisijai par atkāpēm un paredzētajiem pasākumiem, kā arī paziņo atklātībā par pieņemtajiem pasākumiem. Tādējādi gadījumā, ja veic atkāpi, sertifikāts, kas izsniegts kuģim un sabiedrībai, kura darbojas šajā sfērā, atšķiras no regulas I un II pielikumā minētās formas, skaidri tiek norādīts, ka atkāpe saskaņā ar regulu ir pamatota, un ietver piemērojamos darbības ierobežojumus.

Visbeidzot kopējā nostāja ietver daudzas, lielākoties tehniskas izmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai saskaņotu jauno tekstu ar pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem.

(1) Komisija iesniedza savu priekšlikumu 2003. gada 11. decembrī.

(2) C 102 E, 28.4.2004., 565. lpp.

(3) OV C 302, 7.12.2004., 20. lpp.,

(4) Reģionu komiteja neiesniedza atzinumu.