17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/22

1.1

Daudzi izaugsmes, nodarbinātības un jauninājumu radīšanas un ieviešanas rādītāji liecina par to, ka Eiropas Savienības konkurētspēja pasaules mērogā pēdējo gadu laikā ir mazinājusies un minētais process turpinās. ES vissvarīgākais uzdevums ekonomikas un sociālajā jomā ir panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, bez kuras bezdarba apkarošana un jaunu darbavietu radīšana nav iespējama.

1.2

Uzņēmumiem ir vislielākā nozīme minēto problēmu risināšanā. 98 % Eiropas uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tajos nodarbināti 55 % no privātajā sektorā strādājošiem. Ražošanā un jaunu produktu izstrādāšanā, kā arī pakalpojumu nozarē MVU rada un ievieš ļoti daudz jauninājumu.

1.3

Daudzi uzņēmumi izmanto Eiropas vienotā tirgus priekšrocības. Taču pastāvīgo ierobežojumu, ierobežoto cilvēkresursu un finanšu līdzekļu, kā arī informācijas trūkuma dēļ tie bieži nespēj pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās iespējas. Minēto situāciju var mainīt, konsekventi īstenojot Lisabonas stratēģiju, pabeidzot vienotā tirgus izveidi un panākot lielāku tirgus atvērtību, uzlabojot tiesību aktu kvalitāti, kā arī īstenojot veicināšanas programmas, kas rada Eiropas pievienoto vērtību.

1.4

Arī modernai pārvaldes struktūrai un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātei ir būtiska nozīme konkurētspējas, kā arī jauninājumu radīšanas un ieviešanas veicināšanā Eiropā. Visu līmeņu iestāžu pārrobežu partnerība var uzlabot pārvaldes iestāžu sadarbību, kuras nozīme arvien pieaug, kā arī atvieglot pieredzes apmaiņu un izmantot paraugpraksi kopējās interesēs.

2.1

“Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma” (turpmākajā tekstā — Pamatprogramma) no 2007. līdz 2013. gadam veicinās pārskatītās Lisabonas stratēģijas, kā arī Kopienas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu.

2.2

Pamatprogrammā paredzēts turpināt vairākas veicināšanas programmas, kas pašreiz tiek īstenotas dažādās Kopienas politikas jomās, un tās tiek apvienotas, izveidojot tām vienotu juridisko pamatu. Komisija ierosinātais bāzes finansējums pamatprogrammas īstenošanai ir 4 212,6 miljoni EUR.

2.3

Pamatprogramma paredzēta visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas (EEZ), kā arī Rietumbalkānu valstīm. Citas trešās valstis var piedalīties pamatprogrammā, ja tas ir paredzēts divpusējos nolīgumos.

2.4

Pamatprogrammas mērķis ir veicināt uzņēmumu, it īpaši MVU konkurētspēju, paātrināt jauninājumu radīšanu un ieviešanu, uzlabot to konkurētspēju tirgū, paātrināt informācijas sabiedrības attīstību, veicināt energoefektivitāti, kā arī jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu.

2.5

Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 156. pantu, 157. panta 3. punktu, kā arī 175. panta 1. punktu, tiek izveidots visaptverošs un vienots juridiskais pamats īpašām Kopienas atbalsta programmām un citu Kopienas programmu attiecīgajām daļām tajās jomās, bez kurām nav iespējama produktivitātes paaugstināšana, jauninājumu radīšana un ieviešana, kā arī ilgtspējīga attīstība. Līdztekus paredzēta arī vides problēmu risināšana. Pamatprogramma ir veidota no trīs īpašām apakšprogrammām.

2.6

“Uzņēmējdarbības un jauninājumu programma” veido ietvaru pasākumiem, kas veicina uzņēmējdarbības iniciatīvu, jauninājumu radīšanu un ieviešanu, kā arī konkurētspēju. Tā paredzēta gan augsto tehnoloģiju, gan tradicionālo ekonomikas nozaru uzņēmumiem. Paredzēts piešķirt lielāku finansējumu MVU atbalstam dibināšanas un izaugsmes posmā. Minētajā apakšprogrammā uzsvērta arī uzņēmumu sadarbība un jauninājumu, kā arī vides tehnoloģiju radīšanas un ieviešanas veicināšana. Minētās apakšprogrammas finansējums ir EUR 2.631 miljons.

2.7

“IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) politikas atbalsta programma” veicinās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, pārvaldē un uzņēmumos, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Ierosinātie pasākumi konkretizē un papildina jauno ES iniciatīvu “i2010”, kas turpmākajos gados veidos ietvaru vienotas Eiropas informācijas telpas izveidošanai, kā arī vienotā informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu tirgus stiprināšanai. Minētās apakšprogrammas finansējums ir EUR 801,6 miljoni.

2.8

Programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” mērķis ir sekmēt enerģētikas nozares ilgstpējīgu attīstību, uzlabot energoapgādes drošību un sekmēt energoefektivitāti, samazināt atkarību no enerģijas importa un paaugstināt atjaunojamās enerģijas daļu bruto iekšzemes patēriņā līdz 12 %. Minētās apakšprogrammas prioritātes ir projekti ilgtspējīgu energotehnoloģiju veicināšanai un izplatīšanai, administratīvās struktūras uzlabošanai, vienotu informācijas tīklu veidošanai un vispārējās izpratnes paplašināšanai par ilgstpējīgu enerģijas izmantošanu. Komisijas izveidotā Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra turpinās darboties. Minētās apakšprogrammas kopējais finansējums ir EUR 780 miljoni.

2.9

Pamatprogrammas īstenošana notiek saskaņā ar ikgadējām darba programmām, un paredzēts, ka Komisija būs atbildīga par to izpildi. Pārvaldības komitejām būs jāatbalsta pasākumu īstenošana dalībvalstu līmenī un jāpanāk attiecīgo valstu darbību saskaņotība.

3.1

Priekšlikums pamatprogrammai ir visaptverošs, un tas apvieno veselu virkni politiku un programmu. Komitejas piezīmes attiecas vienīgi uz tiem aspektiem, kas tai šķiet īpaši svarīgi, vai kuru apspriešanā, pēc Komitejas domām, jāņem vērā vēl citi viedokļi.

3.2

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka pamatprogramma ir nozīmīgs solis, lai radītu to pasākumu sinerģiju, kas veicina uzņēmumu konkurētspēju un novatoriskās iespējas, kā arī ilgtspējīgu attīstību. Ierosinātie pasākumi un instrumenti var būtiski ietekmēt sociālās kohēzijas stiprināšanu, ekonomikas ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un Lisabonas stratēģijā izvirzīto izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu. Tāpēc ir loģiski, ka priekšlikumā par rīcības plānu Lisabonas stratēģijas pārskatīšanai Kopienas līmenī (KOM(2005) 330) Komisija uzsver, ka minētā Pamatprogramma ir būtiska Kopienas politikas sastāvdaļa.

3.3

V. Kok vadībā izstrādātais augsta līmeņa darba grupas ziņojumā, kas tika pieņemts 2004. gadā, norādīti svarīgākie nosacījumi, kas būtiski ietekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Minētajā ziņojumā izteikts pamatots ierosinājums tālāk attīstīt zināšanu sabiedrību, pabeigt vienotā tirgus izveidi, uzlabot ekonomisko klimatu, modernizēt darba tirgu, tajā skaitā īstenojot “mūžizglītības” un “aktīva dzīvesveida vecumdienās” stratēģiju, kā arī veicināt ekoloģisko ilgtspējību. Komiteja uzskata, ka tieši dalībvalstu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai radītu piemērotu vidi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. Komiteja uzskata, ka ES atbalsta programmas būtiski un efektīvi papildina dalībvalstu darbību iepriekš minētajā jomā. Šajā ziņā īpaša nozīme ir ne tikai Pamatprogrammai, bet arī Pētniecības pamatprogrammai, “mūžizglītības” stratēģijai un struktūrfondiem.

3.4

Uzņēmumi paplašina savas novatoriskās iespējas, ne tikai izmantojot tehnoloģiskā progresa sasniegumus. Jauninājumu radīšanu un ieviešanu veicina arī uzņēmējdarbības gara nostiprināšanās attiecīgās valsts sabiedrībā un kultūrā, padziļinātas vadības zinības, atbildīga uzņēmumu vadīšana un pārrobežu darbības. Izvirzot Pamatprogrammas mērķus, būtu nepareizi jauninājumu jēdzienu traktēt pārāk šauri un tāpēc neizmantot iespējas lielākai izaugsmei, nodarbinātībai un sociālai kohēzijai. Uzņēmumi ir galvenie inovācijas procesa dalībnieki, šī procesa īstenošanā ir atbilstoši jāpiedalās darba devējiem un darbiniekiem.

3.5

Jauninājumi rodas cilvēku prātos. Augsts izglītības un apmācības līmenis ir priekšnosacījums ilgtspējīgai novatorisko iespēju uzlabošanai Eiropas Savienībā. Darba devēju, darba ņēmēju, valdību, augstskolu un skolu, kā arī citu iesaistīto institūciju kopīgs pienākums ir turpināt palielināt mūsu sabiedrības jauninājumu radīšanas un ieviešanas potenciālu. Attiecīgo valstu pūliņus zināšanu sabiedrības veidošanā vislabāk papildina pārrobežu projekti. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ES mērķtiecīgi atbalsta izglītību un apmācību, tajā skaitā īstenojot Kopienas programmas “Sokrates” (vispārējās izglītības jomā), “Tempus” (augstākās izglītības jomā) un “Leonardo da Vinci” (arodizglītības jomā). Uzņēmumu novatorisko iespēju uzlabošanā un Pamatprogrammas veiksmīgā īstenošanā svarīga nozīme var būt arī integrētajai rīcības programmai izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā no 2007. līdz 2013. gadam.

3.6

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot uzņēmumu novatoriskās iespējas un konkurētspēju, uzlabojot tiesību aktu kvalitāti un regulāri pārbaudot, vai spēkā esošie tiesību akti pārmērīgi neapgrūtina uzņēmumu darbību. Īpaši svarīgi ir efektīvi novērtēt jebkura jauna regulējuma ietekmi. Veicot ietekmes novērtējumu, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Konkurētspējas padomi un Eiropas Parlamentu.

3.7

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES horizontālie un koordinējošie pasākumi var radīt lielu pievienoto vērtību. Īpaši svarīgi būs sniegt uzņēmumiem pēc iespējas praktiskāku informāciju un vienkāršot piekļuvi Pamatprogrammas pasākumiem un instrumentiem.

3.8

Komiteja atbalsta Komisijas mērķi ar minēto pamatprogrammu sniegt atbalstu ne tikai augsto tehnoloģiju nozarēm, bet arī tradicionālajām ekonomikas nozarēm. Ja minētajām nozarēm tiks radīti apstākļi konkurētspējas un novatorisko iespēju uzlabošanai, tieši tām būs liela ietekme nodarbinātības palielināšanā un sociālās kohēzijas stiprināšanā. Arī pakalpojumu un loģistikas nozarēs ir lielas iespējas radīt un ieviest jauninājumus.

3.9

Lai minētā programma radītu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību gan reģionos, gan atsevišķās nozarēs, Komiteja lūdz Komisiju nesašaurināt pamatprogrammas mērķgrupu definīciju. Arī kooperatīvi, savstarpēji saistīti uzņēmumi un savstarpējās sabiedrības (“mutuals”), kā arī jaunizveidoti novatoriski uzņēmumi un mikrouzņēmumi var veicināt ES konkurētspējas un novatorisko iespēju uzlabošanu. Piemēram, attiecinot pamatprogrammu arī uz kooperatīviem, iespējams izmantot to lieluma radītās priekšrocības, kas pozitīvi ietekmē to piekļuvi tirgum (tajā skaitā piedalīšanos lielākos valsts izsludinātos konkursos), stāvokli tirgū, vadošā personāla potenciāla attīstību, kvalifikācijas celšanu un pētniecības iespējas. Noteicošajam kritērijam, kas nosaka attiecīgās mērķgrupas piekļuvi pamatprogrammas projektiem, jābūt tās spējai izstrādāt konkurētspējas un novatorisko iespēju uzlabošanas plānus, kurus ir vērts atbalstīt. Fondi, apvienības, kā arī rūpniecības un tirdzniecības kameras pilda nozīmīgu starpnieka lomu, iepazīstinot ar pamatprogrammu.

3.10

Tā kā budžeta situācija dalībvalstīs un Eiropas līmenī ir saspringta, pamatprogrammas finansējums ir ierobežots. Komiteja uzskata, ka nākamajā finanšu plānā, par kuru lēmums vēl tiks pieņemts, minētajai programmai jāpiešķir pietiekams finansējums. Vienlaikus jānodrošina iespējami mērķtiecīga, efektīva un uz konkrētu rezultātu sasniegšanu vērsta līdzekļu izlietošana mērķgrupu interesēs. Komisijai vajadzētu pārbaudīt, cik daudz no minētās programmas pārvaldībai paredzētajiem līdzekļiem var izmantot projektu finansēšanai.

3.11

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izvērtēt jau uzsākto programmu īstenošanas pieredzi, novērst iespējamos trūkumus un pamatprogrammas īstenošanā pamatoties uz pārbaudītu praksi. Visām iesaistītajām pusēm izprotama “salīdzinošā novērtēšana” un “pārraudzība” veicinās veiksmīgu pamatprogrammas īstenošanu. Atziņas, kas veicina Pamatprogrammas optimizāciju, jāņem vērā savlaicīgi, izstrādājot ikgadējos darba plānus. Komisijai un programmu īstenošanā iesaistītajām struktūrvienībām kritiski jāizvērtē, vai Pamatprogrammas izvērtējums termiņa vidū neliecina par to, ka jāveic izmaiņas. Turklāt jāņem vērā uzņēmumu un citu mērķgrupu pieredze. Taču minētais process nekādā gadījumā nedrīkst traucēt visu projektos iesaistīto pušu turpmākās darbības plānošanu.

3.12

Komiteja uzskata, ka ļoti liela nozīme ir tam, lai dalībvalstis apzinātos, ka pamatprogramma “papildina” to darbības attiecīgajā jomā. Neraugoties uz Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, dalībvalstīm obligāti jāturpina savu atbalsta pasākumu īstenošana plānotajā apjomā. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm jāīsteno saskaņotais mērķis — novirzīt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta pētniecībai un attīstībai. Pamatprogrammas īstenošana nekādā gadījumā nenozīmē, ka dalībvalstis drīkst mazināt pūliņus iepriekš minētā mērķa sasniegšanā.

3.13

Komisija pamatoti norāda, ka pamatprogrammas instrumentiem un pasākumiem, kā arī citām ES programmām un iniciatīvām jābūt cieši saistītām. Pamatprogrammas saistība ar 7. Pētniecības pamatprogrammu, “mūžizglītības” stratēģiju un struktūrpolitikas programmām ir īpaši nozīmīga. Komisijai būtu jāpanāk visu iesaistīto ģenerāldirektorātu izvirzīto mērķu vienotība. Visu iesaistīto iestāžu darbībām un lēmumiem jābūt pārredzamiem. ES un dalībvalstu, kā arī ekonomikas, zinātnes un pārvaldes horizontālo un vertikālo sinerģiju izdosies panākt tikai tad, ja minēto programmu svarīgākās satura un organizatoriskās prioritātes būs labi saskaņotas.

4.1

Īstenojot pamatprogrammu, mēķgrupām jānodrošina vienkārša piekļuve tajā paredzētajām programmām. Iepriekš tas ne vienmēr pilnībā izdevās. Līdzekļu piešķiršanai jābūt efektīvai, pamatotai ar praktiskām vajadzībām un tā nedrīkst būt saistīta ar pārāk lieliem birokrātiskiem šķēršļiem (tajā skaitā saistībā ar pārskatu sniegšanu un dokumentāciju).

4.2

Komisijai ar saskaņotas pieejas palīdzību pamatprogramma jāpārvalda efektīvi un atbilstoši lietotāju interesēm. Visiem pamatprogrammas īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem ir ļoti svarīgi, lai tie varētu droši plānot savu turpmāko darbību un lai tiktu nodrošināta pārredzamība. Ārējas aģentūras izveidošana, kuras pārziņā būtu programmu administratīvie jautājumi, būtu lietderīga tikai tādā gadījumā, ja tādā veidā varētu būtiski vienkāršot administratīvās procedūras un samazināt izmaksas.

4.3

Komisijas pakļautībā esošajam “MVU novērošanas centram” vēl vairāk jāveicina Pamatprogrammas īstenošana. Tas palīdzētu vēl vairāk uzlabot zināšanu un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, starp uzņēmumiem, kā arī starp ekonomiku, zinātni un pārvaldi. Jāpārbauda MVU novērošanas centra ziņojumu praktiskā pielietojamība un tas, cik tie ir nozīmīgi attiecīgajām mērķgrupām. Būtu lietderīgi minētajam novērošanas centram noteikti tādus uzdevumus, kas ļautu skaidri saskatīt katras mērķgrupas devumu (saskaņā ar 3.9. punktu).

4.4.1

MVU un novatoriskiem mikrouzņēmumiem iespējas piekļūt kapitālam joprojām ir ļoti ierobežotas, kaut arī minētā problēma ir zināma jau daudzus gadus. Tāpēc ir jārīkojas nekavējoties. Minētajā programmā paredzētajiem finanšu instrumentiem ir izšķiroša nozīme, lai veiksmīgi īstenotu Eiropas uzņēmumu politiku. Komiteja uzskata, ka tiem būs ievērojama mobilizējoša ietekme un sviras efekts.

4.4.2

Komiteja atbalsta līdzekļu piešķiršanu piemērotiem finanšu starpniekiem, lai samazinātu finansēšanas izmaksas (tajā skaitā arī personāla un administratīvās izmaksas) un finansēšanas risku. Paredzēts, ka “straujas izaugsmes un jauninājumu mehānisms MVU (GIF)”, “MVU garantiju (MVUG) mehānisms” un “kapacitātes palielināšanas metode (CBS)” atvieglos uzņēmumiem finansējumu no aizdevumiem un piekļuvi riska kapitālam. Kredītu piešķiršana novatoriskiem MVU un mikrouzņēmumiem, it īpaši dibināšanas un izaugsmes posmā, uzlabos to izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Jārada iespējas, lai piemērotiem projektiem varētu piešķirt arī mazos kredītus un mikrokredītus.

4.4.3

Komiteja ierosina pārrobežu darbību uzsākšanu un paplašināšanu uzskatīt par Eiropas politikas neatņemamu sastāvdaļu, kā arī par svarīgu MVU stratēģiju, lai uzlabotu konkurētspēju un novatoriskās iespējas. Visiem programmā paredzētajiem pasākumiem un instrumentiem jāatbilst iepriekš minētajam mērķim. Pārrobežu sadarbības jomā Komisijai aktīvi jāatbalsta uzņēmumi ar kooperācijas biržu, praktiskas informācijas un citu piemērotu pasākumu palīdzību.

4.4.4

Situācija saistībā ar Eiropas atbalsta piešķiršanu un minētās jomas tiesiskais regulējums ir sarežģīts, tāpēc uzņēmumiem un pārējām mērķgrupām jāsniedz nepieciešamā informācija un konsultācijas. Tas vislabāk izdarāms, izveidojot efektīvu Eiropas mēroga informācijas kanālu tīklu. Pateicoties tam, iedzīvotājiem un uzņēmumiem varētu sniegt izsmeļošāku informāciju par pievienoto vērtību, ko rada Eiropas līmenī īstenotās programmas un projekti, un tas atbilstu arī jaunajai ES komunikācijas stratēģijai.

4.4.5

Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai plānotā atlases konkursa “tīkla dalībniekiem, kas sniedz uzņēmumu un jauninājumu atbalsta pakalpojumus” noteikumi būtu pārredzami un lai tajā varētu piedalīties visas tās reģionālās un nozaru organizācijas, kas, pateicoties savai struktūrai un piedāvāto pakalpojumu klāstam, tūliņ spēj sniegt uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu. Šajā sakarā Komisijai ir ieteicams ievērot pastāvošā Euro Info centra, Inovāciju rosināšanas centra (IRC) un Biznesa inovācijas centra (BIC) sniegtās atsauksmes.

4.5.1

Komiteja atzinīgi vērtē minētās programmas stratēģisko virzību, kas paredz atbalstīt IKT politikas īstenošanu. Minētā nozare noteicoši ietekmē nepieciešamo produktivitātes palielināšanu visās ekonomikas nozarēs. Paredzams, ka ierosinātie pasākumi radīs ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību.

4.5.2

Atbalsts Eiropas informācijas sabiedrības veidošanai veicinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, stiprinās Eiropas sabiedrisko un sociālo integrāciju, kā arī uzlabos pilsoņu dzīves kvalitāti. Īstenojot minēto programmu, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai visi uzņēmumi — arī tradicionālo ekonomikas nozaru uzņēmumi — varētu tajā piedalīties.

4.5.3

Projekti noteikta mērķa sasniegšanai, apvienotas darbības, kā arī pārrobežu tīklu un klasteru izveidošana un paplašināšana var veicināt tehnoloģiju nodošanu un novatorisku un tirgus prasībām atbilstošu IKT risinājumu piemērošanu. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka paredzēts izstrādāt kopējas tehniskās specifikācijas un rīcības plānus, lai atvieglotu valsts pasūtījumu piešķiršanu minētajā nozarē.

4.5.4

IKT politikas atbalsta programmas struktūra un programmātiskā ievirze būtu pēc iespējas ciešāk jāsaskaņo ar iniciatīvu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (KOM(2005) 229). Par iepriekš minēto iniciatīvu “i2010” Komiteja gatavo atsevišķu atzinumu.

4.6.1

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātās programmas stratēģisko ievirzi. Energoefektivitāte, atjaunojamo enerģiju izmantošanas veicināšana un energoapgādes diversifikācija ir būtiski svarīgas ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un vides aizsardzība Eiropā.. Programmai jāpalīdz izmantot visu enerģētikas nozares novatorisko potenciālu, arī tādās jomās kā sistēmu tehnoloģijas un enerģijas pārveide.

4.6.2

Tirgus orientētas tehnoloģijas un konkurētspējīgi produkti būs svarīgākie rādītāji, kas ļaus spriest par to, vai programmas mērķus ir izdevies sasniegt. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka atbalsts tiks piešķirts tādiem projektiem, kas atvieglo jauninājumu pārvēršanu realizējamos produktos. Šādas darbības tomēr var būt lietderīgas tikai jauninājumu ieviešanas procesa sākumposmā. Principā vislabākās tehnoloģijas un konkurētspējīgus produktus vai pakalpojumus iespējams attīstīt vienīgi konkurences apstākļos.

4.6.3

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt resursus saudzējošu enerģijas avotu izmantošanu un attiecīgas informācijas izplatīšanu. Minētās darbības jāvērš ne tikai uz speciālistu aprindām, bet arī uz sabiedrību kopumā. Svarīga iepriekš minētā procesa sastāvdaļa ir pašreiz īstenotā kampaņa “Ilgtspējīga enerģija Eiropai”. Tai jāsekmē paraugprakses izplatīšana un jāuzlabo sabiedrības informētība par energoefektivitāti un vides aizsardzību. Komiteja nešaubās, ka minētā kampaņa un programma “Saprātīga enerģija Eiropai” viena otru veiksmīgi papildina.

5.1

Komiteja rosina Komisiju vēl pārskatāmāk izklāstīt Pamatprogrammas mērķus un struktūru. Labs piemērs ir plānoto izpildes pasākumu uzskaitījums Pamatprogrammas 6. pantā. Līdzīgā veidā varētu iepazīstināt ar atsevišķajām programmām un instrumentiem. Tādējādi Pamatprogramma būtu mērķgrupām labāk saprotama. Minētajā procesā vajadzētu iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.2

Komiteja pauž cerību, ka daudzo programmu un atsevišķo pasākumu konsolidācija radīs pievienoto vērtību. Tas izdosies tikai tādā gadījumā, ja tiks panākta optimāla koordinācija, atsevišķo pasākumu vienotība un saskaņotība ar citām attiecīgajām ES programmām. Tas galvenokārt ir Komisijas un programmas pārvaldes struktūrvienību uzdevums.

5.3

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Pamatprogramma ir vērsta uz galvenajiem ES ekonomikas, sociālās, vides aizsardzības un enerģētikas politikas mērķiem. Īstenojot programmu, ir svarīgi, lai ikgadējās darba programmas tiktu izstrādātas atbilstoši praksei un, nepārprotami ņemot vērā mērķgrupu, it īpaši novatorisko uzņēmumu intereses. To var panākt tikai, atbilstoši iesaistot mērķgrupas jau programmu plānošanas procesā.

5.4

Lai uzlabotu Pamatprogrammas īstenošanu un panāktu politikas nepārtrauktību, Komiteja rosina Komisiju precizēt minētās pamatprogrammas saistību ar citām esošajām un turpmākajām līdzīga rakstura iniciatīvām, it īpaši ar 2000. gadā pieņemto Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, 2003. gadā apstiprināto rīcības plānu uzņēmējdarbības veicināšanai Eiropā un drīzumā gaidāmo Komisijas paziņojumu par turpmāko MVU politiku. Tas būtu liels ieguvums uzņēmējiem un politisku lēmumu pieņēmējiem valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

5.5

Komiteja uzmanīgi pārraudzīs Pamatprogrammas īstenošanu. Tā saglabā tiesības iesniegt jaunus ieteikumus, ņemot vērā gūto pieredzi vai Pamatprogrammas termiņa vidus pārskatu.