3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/16

1.1

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 724/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu, aģentūrai tika noteikti jauni uzdevumi attiecībā uz reaģēšanu uz naftas piesārņojumu.

1.2

Šajā priekšlikumā paredzētas procedūras attiecībā uz Kopienas finanšu palīdzību Aģentūras jauno uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz daudzgadu saistībām, kas aptver septiņus gadus ilgu periodu — no 2007. līdz 2013. gadam. Komisija ierosina piešķirt EUR 154 milj., lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu septiņu gadu periodam.

1.3

Saistībā ar jaunajiem uzdevumiem Aģentūras valde 2004. gada oktobrī pieņēma rīcības plānu par sagatavotību un reaģēšanas pasākumiem naftas piesārņojuma gadījumos. Tajā noteikti pasākumi, kurus Aģentūra plāno uzsākt regulas kontekstā gan attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem naftas noplūdes gadījumā, izmantojot specializētus pretpiesārņojuma kuģus, gan attiecībā uz sagatavotību kā līdzekli efektīvu reaģēšanas operāciju veikšanai.

1.4

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EJDA) ir noteikusi četras prioritāšu zonas rīcības nodrošināšanai: Baltijas jūru, rietumu pieeju Lamanšam, Atlantijas okeāna piekrasti un Vidusjūru (īpaši — zonu, kura pieguļ tankkuģu maršrutam ceļā no Melnās jūras), kur Aģentūra paredz izvietot kuģus, kas nofraktēti reaģēšanai uz naftas piesārņojumu pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma. Jāatzīmē, ka EJDA uzdevums šajā jomā ir papildināt (nevis aizstāt) valstu reaģēšanas uz piesārņojumu mehānismus. Rīcības plānā ir paredzēta arī papildu reaģēšanas spēja avārijas gadījumā, kurā iesaistītas bīstamas un kaitīgas vielas (HNS).

1.5

Saskaņā ar 2004. gadā grozīto regulu EJDA ir jānodrošina Komisijai un dalībvalstīm tehniska un zinātniska palīdzība reaģēšanas uz piesārņojumu jomā, ko varētu iedalīt trijās kategorijās: informācija, sadarbība un koordinācija, kā arī operatīvā palīdzība.

1.6

Vislielākais finansiālais ieguldījums būs nepieciešams tieši operatīvās palīdzības nodrošināšanai, jo rīcības plānā ir paredzēta rezerves naftas savācējkuģu tīkla un Satelītattēlu pakalpojumu centra izveide. Līgumos, ko EJDA ir paredzēts slēgt, lai nodrošinātu palīdzību naftas savākšanā, jāietver visi pasākumi un to finansiālās sekas līdz naftas izplūdes likvidēšanas pasākumu uzsākšanai. Naftas savācējkuģa iesaistīšanas izmaksas segs palīdzības pieprasītāja dalībvalsts.

1.7

Ņemot vērā šo jauno funkciju ilgtermiņa raksturu, Komisija ierosina izveidot daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus un radītu pietiekamu finanšu nodrošinājumu, kas samazinātu izdevumus, vienojoties par ilgtermiņa līgumiem.

2.1

Savā atzinumā par priekšlikumu par jaunu uzdevumu deleģēšanu EJDA reaģēšanas uz piesārņojumu jomā (1) EESK atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu un uzsvēra EJDA svarīgo lomu kuģošanas drošības uzlabošanā dalībvalstīs. Tomēr tā izteica nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis joprojām nav pienācīgi sagatavotas reaģēšanai uz lielāka mēroga avārijām, kā piemēram, naftas tankkuģu Erika un Prestige gadījumā.

2.2

Neskatoties uz panākto progresu, dažās jomās joprojām nav sasniegti vēlamie rezultāti. Vienlaicīgi ar rīcības plānu Aģentūra iepazīstināja ar pārskatu par dalībvalstu reaģēšanas spējām uz naftas piesārņojumu, norādot, ka noteiktos reģionos būtu jāstiprina reaģēšanas spēja, nodrošinot papildu naftas savācējkuģus un aprīkojumu.

2.3

Nevar gaidīt, lai visas piekrastes valstis būtu pastāvīgi apgādātas ar visiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai tās pašas varētu likvidēt lielu jūras katastrofu sekas, īpaši, liela apmēra naftas noplūžu gadījumā. Tomēr pašreizējā līdzekļu trūkuma dēļ videi radītā kaitējuma sekas būs ilgstošas.

2.4

Tādēļ EESK atbalsta priekšlikumu piešķirt EJDA līdzekļus, kas nepieciešami, lai pēc attiecīga pieprasījuma papildinātu dalībvalstu piesārņojuma likvidēšanas un reaģēšanas mehānismus. Tomēr EESK uzsver, ka šie līdzekļi var kalpot tikai kā papildinājums. Iepriekš minētie finanšu līdzekļi nekādā gadījumā nav izmantojami, lai aizstātu tos piesārņojuma novēršanas pasākumus, kas jānodrošina dalībvalstīm.

2.5

EESK īpaši uzsver nepieciešamību pēc daudzgadu finansēšanas programmas šo mehānismu nodrošināšanai. Šis ir vienīgais veids, kā nodrošināt EJDA pasākumu saskanīgu plānošanu minētajā jomā un optimizēt līdzekļu izmantošanu, slēdzot līgumus ar vismaz trīs gadu termiņu ātrās reaģēšanas kuģu (2) nodrošināšanai.

2.6

EESK vēlreiz atkārto 2.1. punktā minētajā atzinumā izteikto piezīmi par nepieciešamību nodrošināt, lai šo uzdevumu veikšanai nofraktēto kuģu īpašnieks (-i) ievērotu attiecīgos Kopienas un starptautiskos normatīvos aktus, īpaši attiecībā uz drošības noteikumiem uz kuģiem un to komandas locekļu dzīves un darba apstākļiem.

2.7

Tā kā Aģentūras pieņemtajā rīcības plānā prioritātes ir noteiktas, vadoties no ierobežotā apjomā pieejamā finansējuma, EESK pauž bažas par to, ka, ņemot vērā iespējamās grūtības panākt vienošanos attiecībā uz Kopienas budžetu, gala rezultātā piešķirtais finansējums var izrādīties vēl mazāks nekā iesniegtajā budžeta projektā. Tādējādi būtu iespējams tikai selektīvi veikt atsevišķus pasākumus vai panākt progresu dažās jomās uz citu jomu rēķina. EESK nevar atbalstīt šādu pieeju, jo dalībvalstu lēmums noteikt Aģentūrai papildu kompetences jomas nozīmē, ka ir jānodrošina finansējums, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai jūras piesārņojuma novēršanas jomā. Ir svarīgi, lai jūras piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai tiktu piešķirta pienācīga nozīme arī Kopienas līmenī un lai tā netiktu uztverta tikai no ekonomiskās perspektīvas viedokļa.

2.8

EESK pauž bažas par dažu dalībvalstu vilcināšanos jau agrāk jūras piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas jomā pieņemto pasākumu īstenošanā, īpaši patvēruma vietu un aizsargājamo teritoriju noteikšanā, savākšanas aprīkojuma nodrošināšanā un efektīvas ostu valsts kontroles nostiprināšanā. Šāda vilcināšanās var radīt šaubas par minēto valstu patieso apņēmību gādāt par jūras piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to, neskatoties uz regulāri paustajiem labajiem nodomiem, īpaši pēc katras lielākas kuģu avārijas.

2.9

Ieguldījumi ir nepieciešami arī attiecībā uz jūras ūdeņu novērošanas no gaisa līdzekļiem un piesārņojuma noteikšanas un likvidēšanas iekārtām, kā arī pretpiesārņojuma noteikumu pārkāpšanas novēršanai.

2.10

Papildus novērošanas un uzraudzības pasākumiem var izmantot arī satelītattēlus. EESK atbalsta Komisijas plānu izveidot Satelītattēlu pakalpojumu centru, lai palīdzētu dalībvalstīm konstatēt, pārraudzīt un kontrolēt nelikumīgas izplūdes un nejaušas naftas noplūdes.

2.11

Ņemot vērā satelītattēlu pakalpojumu lielās izmaksas (3), EESK uzskata, ka ir nepieciešams optimizēt līdzekļu izmantošanu un, jo īpaši, saskaņot satelītattēlu izmantošanu dalībvalstu starpā; tas varētu dot ievērojamu izmaksu ietaupījumu. Vienlaicīgi būtu ieteicams izdarīt investīcijas, lai nodrošinātu attēlu iegūšanu visās Eiropas jūras teritorijās, jo pašreizējais nodrošinājums nav visaptverošs, īpaši Vidusjūras reģionā.

2.12

EESK uzskata arī, ka ļoti svarīga nozīme ir plānotajiem informācijas, sadarbības un koordinēšanas pasākumiem. Tie nodrošinās esošo līdzekļu efektīvāku izmantošanu, un Aģentūrai šajā ziņā ir īpaša loma.

3.1

EESK atbalsta priekšlikumu piešķirt EJDA līdzekļus, kas nepieciešami, lai pēc attiecīga pieprasījuma papildinātu dalībvalstu piesārņojuma likvidēšanas un reaģēšanas mehānismus.

3.2

Tomēr Komiteja izsaka nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis vēl nav piešķīrušas nepieciešamos līdzekļus vai izveidojušas pašas savus mehānismus, un tādēļ lūdz Komisiju rīkoties, lai paātrinātu šo procesu.

3.3

EESK pauž bažas par to, ka, ņemot vērā pašreizējās grūtības panākt vienošanos attiecībā uz Kopienas budžetu, gala rezultātā piešķirtais finansējums var izrādīties vēl mazāks nekā iesniegtajā budžeta projektā. Dalībvalstu lēmums noteikt Aģentūrai papildu kompetences jomas nozīmē, ka ir jānodrošina finansējums, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai jūras piesārņojuma novēršanas jomā. Ir svarīgi, lai jūras piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai uz to tiktu piešķirta pienācīga nozīme arī Kopienas līmenī un lai tās netiktu uztvertas tikai no ekonomiskās perspektīvas viedokļa.

3.4

Aģentūrai ir fundamentāla loma dalībvalstu sekmīgas sadarbības un resursu koordinēšanas nodrošināšanā, lai izveidotu racionālu un izmaksu ziņā efektīvu stratēģiju.