25.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/21

1.1

Atbildot uz 2002. gada jūnija Seviļas Eiropadomes aicinājumu rast visaptverošu un saskaņotu pieeju perifērijā izvietoto reģionu problemām un piedāvāt to risināšanai piemērotus līdzekļus, 2004. gada 26. maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par “Pastiprinātu sadarbību visattālāko apvidu attīstībai.” (1)

1.2

Šis Eiropadomes aicinājums, kas globalizācijas procesa kontekstā izskanēja ES paplašināšanās priekšvakarā, kļuva par izšķirošo iniciatīvu visaptverošas stratēģijas izstrādei, kas būtu vērsta uz visattālāko apvidu attīstību un balstītos uz padziļinātu Līguma 299. panta 2. punkta ieviešanu.

1.3

Īsi pirms Seviļas Eiropadomes, 2002. gada 29. maijā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma pašiniciatīvas atzinumu par tēmu “Eiropas Savienības visattālāko apvidu stratēģija.” (2) Atzinumā tika ierosināts ieviest visaptverošu stratēģiju visattālākajiem apvidiem, kas ietvertu sevī darbības pamatprincipus un mērķus, izvērtētu pieejamos līdzekļus un noteiktu pasākumu ieviešanas kalendāru.

1.4

Lai veicinātu visaptverošas, saskaņotas un visattālākajiem apvidiem labvēlīgas politikas veidošanu, 2003. gada jūnijā reģiona pašvaldības un ieinteresētās dalībvalstis prezentēja vairākus memorandus, kuros uzsvērts, ka uz citu Eiropas reģionu fona īpaši jāņem vērā visattālāko apvidu specifika.

1.5

Līguma par Konstitūciju Eiropai III-424. pants un IV-440. panta 2. punkts visattālāko apvidu specifiku nostiprina juridiski un papildina ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus ar jaunu mērķi par teritoriālo kohēziju.

2.1

Eiropas Komisija iesaka nostiprināt saikni ar visattālākajiem Eiropas Savienības apvidiem. Jaunā stratēģija veido daļu no ES kohēzijas politikas reformas laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Paziņojumā noteiktas trīs prioritātes:

2.2

Komisija atbalsta divus īpašus priekšlikumus, kas izstrādāti ar mērķi, lai palīdzētu visattālākajiem reģioniem pilnībā attīstīties:

3.1

Komiteja atzinīgi novērtē faktu, ka Līguma projekta par Konstitūciju Eiropai III-424. pants un IV-440. panta 2. punkts nostiprina visattālāko apvidu juridisko statusu visaugstākajā likumdošanas līmenī, uzsverot to īpašo raksturu un nodrošinot tādus likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai šī juridiskā bāze tiktu lietota kā horizontāls instruments kopējo politiku veidošanai minētajos reģionos.

3.2

Komiteja atzinīgi novērtē Eiropas Savienības spēju apmierināt reģionu īpašās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības visattālāko apvidu specifiku, kā arī šo reģionu atšķirību atzīšanu salīdzinājumā ar citām teritorijām, kurās konstatējami nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi.

3.3

Komiteja atzinīgi novērtē to, ka Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvas atsauksmes par tās rekomendāciju, kas tika noformulēta atzinumā “Eiropas Savienības visattālāko apvidu stratēģija” un kas paredz nostiprināt vistālākajiem apvidiem veltīto starpdienestu darba grupu, izveidojot atsevišķu nodaļu Reģionu politikas Ģenerāldirektorātā, pieņemot darbā papildu darbiniekus, un cerot, ka netiks ierobežota tās nozīme starpnodaļu sadarbībā.

3.4

Komiteja ar gandarījumu konstatē, ka Komisija paziņojumā atzīst to, ka visattālāko apvidu īpašā stāvokļa pamatā ir vienlīdzības un proporcionalitātes principi. Šāda pieeja ļauj veidot atšķirīgu un minēto reģionu specifiskajai situācijai piemērotu pieeju, lai visattālākajos apvidos dzīvojošajiem Eiropas pilsoņiem tiktu garantētas tādas pašas iespējas kā citu reģionu iedzīvotājiem.

3.5

Komiteja pauž prieku par Komisijas konstatējumu, ka pastāvīgi un dažāda tipa nelabvēlīgi apstākļi visattālākajos apvidos rada papildu izmaksas enerģijas piegādei kopumā un galvenokārt lauksaimniecības produkcijai vietējam patēriņam, kas cita starpā ir saistīts ar sekojošiem apgrūtinājumiem:

3.6

Komiteja atbalsta Komisijas viedokli par to, ka, lai visattālākajos apvidos veicinātu nodarbinātību, ekonomiskās reformas un sociālo kohēziju, minēto reģionu problemātika būtu ierakstāma Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās un rosina izmantot to potenciālu uz zināšanām balstītas sabiedrības jomā.

3.7

Komiteja uzskata, ka dinamiskais tūrisma sektors var sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību visattālāko apvidu ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanā. Tomēr nedrīkstētu stimulēt pārmērīgi ātru šī sektora izaugsmi. Tādas darbības galarezultātā zustu līdzsvars, un tas negatīvi ietekmētu minēto reģionu apkārtējās vides ilgtspēju.

4.1

Komiteja atzinīgi novērtē to, ka Komisijas paziņojumā ietverta virkne rekomendāciju, ko EESK bija formulējusi savā pašiniciatīvas atzinumā (3). Komiteja tomēr konstatē, ka vairāki ieteikumi nav ņemti vērā.

4.2

Runājot par reģionu iekļaušanu nākotnes kohēzijas politikā, Komiteja vēlas uzsvērt, ka visattālāko apvidu un ieinteresēto dalībvalstu kopējā pozīcija ir piedāvājusi automātisku atbilstību bijušajam 1. mērķim — šobrīd mērķim “konverģence” —, jo tas ir vislabākais veids, kā risināt visattālāko apvidu īpašās vajadzības. Tādējādi, risinot reģionu pastāvīgās problēmas, tiktu nodrošināta līdztiesīga pieeja un tiem nepieciešamie finanšu līdzekļi.

4.3

Komiteja konstatē faktu, ka Komisija ir izvēlējusies alternatīvu piedāvājumu, kas vienlaicīgi paredz vispārējās kohēzijas politikas attiecināšanu uz visattālākajiem apvidiem un divu specifisku instrumentu apvienošanu: specifisku šķēršļu kompensācijas programmu visattālākajiem reģioniem un darbības plānu kaimiņattiecībām plašākā reģionā.

4.4

Komiteja konstatē, ka Komisijas paziņojumā trūkst skaidras norādes uz Līguma projekta par Konstitūciju Eiropai jaunā III-424. panta (4) juridisko ietekmi.

4.5

Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisijas visattālākajiem apvidiem veltītā stratēģija gandrīz ekskluzīvu centrālo lomu atvēl kohēzijas politikai, kā rezultātā redzams gandrīz pilnīgs pasākumu trūkums citu nozaru ietvaros.

4.6

Komiteja cer, ka progress, nosakot reģioniem raksturīgās pazīmes, un secinājums, ka vairākas nozaru politikas nav bijušas piemērotas, ņemti par pamatu horizontālas, visattālākajiem apvidiem veltītas stratēģijas izstrādei, kurā ņemta vērā to īpašā, ārkārtējā situācija Kopienā.

4.7

Līdz ar to Komiteja uzskata, ka citām Kopienas politikām atvēlētā nelielā loma neļauj stricto sensu (šī vārda tiešā nozīmē) runāt par īsti visaptverošu un saskaņotu stratēģiju, veicinot visattālāko apvidu attīstību, kā to pieprasīja Seviļas Eiropadome.

4.8

Komiteja pauž nožēlu par šo saturisko trūkumu, īpaši lauksaimniecībai veltītajā nodaļā: daudzi visattālāko apvidu uzdotie jautājumi ir palikuši neatbildēti, un nekavējoties jāmeklē to risinājumi.

4.9

Līdzīgi Komiteja pauž nožēlu par to, ka nav izstrādāti noteikumi imigrācijas politikas jomā, lai meklētu risinājumus aktuālām problēmām, kas pastāvīgi parādās dažos visattālākajos apvidos, un aicina turpmāk imigrācijas politikas jomā ņemt vērā īpašos apstākļus šajos reģionos.

4.10

Komiteja apšauba to, vai ierosinājums, kas paredz attiecināt kopējos kohēzijas politikas atbilstības kritērijus uz visattālākajiem apvidiem, ir atbilstošs un piemērojams, ņemot vērā, ka visattālākajos apvidos nav pamata infrastruktūras un nepieciešamo nosacījumu konkurētspējai, lai realizētu Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās noteiktos mērķus.

4.11

Komiteja konstatē, ka Komisijas ierosinātā stratēģija visattālākajiem apvidiem gandrīz ekskluzīvi balstās uz diviem specifiskiem instrumentiem, proti, pastāvīgo šķēršļu kompensācijas programmu un darbības plānu kaimiņattiecībām plašākā reģionā. (5)

4.12

Komiteja atzinīgi novērtē to, ka ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) jaunā trešā mērķa ietvaros visattālākie apvidi būs tiesīgi piedalīties gan starptautiskos, gan pārrobežu sadarbības projektos. Komiteja uzskata, ka šāda iekļaušana ir pamatnoteikums minēto reģionu integrācijai attiecīgajos ģeogrāfiskajos areālos.

5.1

Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisijai jāattīsta visaptveroša visattālākajiem apvidiem veltīta stratēģija, kuras ieviešanai tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Tai jāatbilst 2000.gada marta Komisijas ziņojumā un 2002. gada jūnija Seviļas Eiropadomes secinājumos paustajām saistībām. Šajā sakarā jāprecizē, ka ES Līguma 299. panta 2. punkts (nākotnē — Konstitūcijas III-424. pants) ir vienīgais kopējais tiesiskais pamats visiem pasākumiem, kas attiecināmi uz visattālākajiem apvidiem, ieskaitot izņēmumus no Līguma vai sekundāro tiesību aktu labojumus un grozījumus.

5.2

Tādēļ Komiteja uzskata par vajadzīgu formulēt vairākus atbilstošus ieteikumus, aicinot Eiropas Komisiju:

5.2.1

izskatīt iespēju par kohēzijas politikas vispārējo atbilstības kritēriju nepiemērošanu visattālākajiem apvidiem kā labāko veidu, lai minētajiem reģioniem dotu iespējas pastāvīgo problēmu risināšanā, vienlaicīgi saglabājot līdztiesīgu pieeju visiem reģioniem;

5.2.2

piešķirt abiem Eiropas Komisijas piedāvātajiem specifiskajiem instrumentiem pietiekamus finanšu līdzekļus ar mērķi apmierināt visu visattālāko apvidu vajadzības un risināt šo reģionu problēmas;

5.2.3

netaupīt ne spēkus, ne piešķirtos līdzekļus darbības plāna “Kaimiņattiecības plašākā reģionā” īstenošanai praksē, efektīvi un saskaņoti koordinējot ES attīstības politiku, īpaši, Kotonū nolīgumā paredzēto, MEDA (Vidusjūras dienvidu valstis un Tuvie Austrumi) un ALA (Latīņamerika un Āzija) programmas, kā arī citas programmas un Kopienas pasākumus, kas iestājas par dažādu pasaules reģionu nākotni;

5.2.4

pirms gaidāmās banānu tirdzniecības kārtības maiņas Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) saglabāt Kopienas ražotāju intereses, uzlabojot pašreizējo līdzsvaru tirgū, lai mazāk attīstīto valstu ražotāju piekļuvi Kopienas un pasaules tirgum saskaņotu ar nepieciešamību saglabāt Kopienas banānu ražotāju ienākumus un darba vietas. Lai nodrošinātu nākotni Kopienas banānu ražošanai, jānosaka piemēroti, pietiekami augsti ievedmuitas tarifi;

5.2.5

ņemt vērā PTO sarunu par vienota muitas tarifa ieviešanu galīgo rezultātu, lai vajadzības gadījumā varētu piedāvāt atbilstošus pasākumus, kas garantētu darbu un ienākumus Kopienas banānu ražotājiem. Pašmāju palīdzības sistēmas uzlabošanu varētu iekļaut šajos pasākumos;

5.2.6

veicot izmaiņas lauksaimniecības programmā Posei, nodrošināt to potenciāla pilnīgu izmantošanu. Līdz šim tas pilnībā netika izmantots galvenokārt pasākumu nesenās ieviešanas dēļ. Nākotnē vajadzēs ievērot noteiktos griestus un piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus programmās iekļauto mērķu sasniegšanai;

5.2.7

ievērot visattālāko apvidu specifiskās vajadzības attīstības politikas kontekstā. Proti, jāatceļ noteikumi, kas ierobežo vai liedz pieeju strukturālajai palīdzībai un kompensācijām, kas paredzētas lauksaimniekiem un lopkopjiem par pārmērīgi lielām ražošanas izmaksām. Jānosaka tāds maksājumu apjoms, lai tas atbilstu minēto reģionu vajadzībām. Kopienas palīdzība jāattiecina arī uz papildu pasākumiem, īpaši sekojošās nozarēs: specifiskas ražošanas sistēmas — piemērotas mehanizācijas veicināšana — lauksaimniecības garantiju sistēmas, atbalsts apvienību dibināšanai un programmas cīņai pret kaitīgiem organismiem;

5.2.8

pieņemt jaunus, lauksaimniecības ražojumu konkurētspēju veicinošus pasākumus, piemēram, attiecībā uz tomātiem un citiem augļiem, augiem un ziediem. Tiem jāiztur tirgus konkurence ar līdzīgu produkciju no tādām valstīm kā Maroka, ar kuru ES ir noslēgusi asociācijas līgumus, vai tādām valstīm kā Āzijas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, kurām ir noteikta preferenču sistēma;

5.2.9

jāveic nepieciešamie pasākumi, lai gan nākošā Lauku attīstības fonda, gan nākošā Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros visiem visattālākajiem apvidiem tiktu saglabāts pašreizējais fondu apjoms un palīdzības intensitāte;

5.2.10

nostiprināt Eiropas Sociālā fonda nozīmi visattālākajos apvidos, īpaši, lai samazinātu bezdarba līmeni; tas ir sevišķi augsts lielākajā šo reģionu daļā, un nodrošināt to, lai šo apvidu iedzīvotājiem būtu līdzvērtīgas iespējas ar citiem Savienības pilsoņiem;

5.2.11

atbalstīt ekonomisko un sociālo konsultatīvo padomju veidošanu vai vajadzības gadījumā nostiprināt esošās, lai efektīvāk izklāstītu ekonomiskajā un sociālajā jomā iesaistīto pušu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli;

5.2.12

pārskatīt priekšlikumus par valsts atbalstu, ņemot vērā Līguma projekta par Konstitūciju Eiropai saturu, kā arī turpināt un nostiprināt īpašu pieeju visattālākajiem apvidiem, veidojot valsts atbalsta politiku lauksaimniecības, zivsaimniecības, kā arī kravu pārvadājumu nozarēs;

5.2.13

izveidot piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu visattālāko apvidu iekļaušanu visos Kopienas transporta politikas instrumentos, kas ietekmē to attīstību, un Kopienas likumdošanā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām ņemt vērā šo apvidu īpašās iezīmes, nodrošināt kvalitātes un cenu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām;

5.2.14

papildināt un uzlabot konkurences sistēmu jūras un gaisa transporta jomās, kas apkalpo visattālākos apvidus un īpaši reģionus, kas cieš no “dubultas izolācijas”;

5.2.15

piešķirt patiesu nozīmi Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības ietvarprogrammā minētajām īpašajām atsaucēm attiecībā uz visattālākajiem apvidiem, lai veicinātu to līdzdalību Kopienas pētniecības un tehnoloģijas attīstības iniciatīvās klimata pētniecības, vulkanoloģijas, okeanogrāfijas, bioloģiskās dažādības un dabas risku jomās;

5.2.16

ņemt vērā īpašo situāciju visattālākajos apvidos gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus liberalizācijas procesā, lai “nesodītu” šajos apvidos dzīvojošos patērētājus ar neregulāru pakalpojumu piegādi, to kvalitāti un cenām; tas nozīmē — izmantot elastīgāku pieeju, nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības;

5.2.17

nekavējoties veikt pasākumus, kas garantētu ilgtspējīgu visattālāko apvidu attīstību, īpaši attiecība uz ekoloģisko sistēmu daudzveidības aizsardzību, Natura 2000 tīklu un atkritumu pārstrādi;

5.2.18

meklēt inovatīvus risinājumus, ieviešot visattālākajiem apvidiem piemērotus mehānismus un procedūras un tādējādi izvairoties no tā, ka minētie reģioni varētu nepiekļūt Vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām, piemēram, risinot atjaunināmās enerģijas izmantošanu un pieeju platjoslas tīkliem;

5.2.19

garantēt arī turpmāku visattālāko apvidu nodokļu shēmu dažādību, jo tās ir būtisks instruments šo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai;

5.2.20

plānot aktīvu visattālāko apvidu līdzdalību sarunās par ekonomiskās partnerības nolīgumu noslēgšanu ar ĀKK valstīm. Veicināt tāda mehānisma izveidi, kas nodrošinātu raitu un nepārtrauktu dialogu starp reģionālajām iestādēm un/vai nacionālajām iestādēm un reģionu organizācijām, ar kurām ES cenšas panākt vienošanos par ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar mērķi nodrošināt to efektivitāti, papildināmību un lielāku saskaņotību.