25.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/4

1.1

Priekšlikums grozīt Padomes grāmatvedības direktīvas ir nākamais solis pēc rīcības plāna pieņemšanas, ko Komisija izdarīja 2003. gada 21. maijā, lai Eiropas Savienības līmenī modernizētu uzņēmējdarbības tiesības un uzlabotu uzņēmumu korporatīvo vadību.

1.2

Priekšlikumu mērķis ir vēl vairāk veicināt uzticamību finanšu pārskatiem un Eiropas uzņēmumu publicētajiem gada pārskatiem, lai akcionāriem un citiem (piemēram, darbiniekiem un piegādātājiem) sniegtu ticamu, pilnīgu un viegli pieejamu informāciju.

1.3

EESK sagatavojusi komentārus par atsevišķiem šī dokumenta punktiem, bet kopumā atbalsta izvirzīto uzdevumu un uzskata, ka tas nepieciešams, lai aizsargātu visas ieinteresētās puses.

2.1

Saskaņā ar priekšlikumu grāmatvedības direktīvas (78/660/EEK un 83/349/EEK) tiek grozītas sekojoši:

2.2

Komisija uzsver, ka tās pieeja pamatojas uz noteiktiem principiem; tā paredzēta, lai nodrošinātu proporcionalitāti un elastību.

2.3

Komisija atzīst, ka priekšlikums nav tikai Kopienas kompetence, bet norāda, ka iespēja salīdzināt finanšu pārskatus visā ES ir nepieciešama, lai palielinātu sabiedrības uzticību tiem.

3.1

EESK atzīst nepieciešamību vairot sabiedrības uzticību Eiropas uzņēmumu finanšu pārskatiem, ņemot vērā nesenos skandālus Eiropā un citur pasaulē. Tādēļ šī iniciatīva tiek stingri atbalstīta.

3.2

EESK atbalsta uz noteiktiem principiem pamatotu pieeju priekšlikumam, jo piekrīt uzskatam, ka īpašus noteikumus iespējams apiet, vai arī tie noveco.

3.3

Tā kā ir nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību un nodarbinātību ES, ir svarīgi, lai prasības par atskaitēm nebūtu pārmērīgas. Pārmērīgas finanšu pārskatu sniegšanas prasības varētu novērst uzmanību no patiešām būtiskām lietām. Tādēļ EESK pozitīvi vērtē “būtiskuma” kritērija iekļaušanu priekšlikumos un apsver, vai šim kritērijam nebūtu jākļūst par direktīvu primāro iezīmi.

3.4

EESK pauž bažas arī par to, vai finanšu pārskatu sniegšanas prasības nekotētiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nebūtu pārāk apgrūtinošas, jo šie uzņēmumi ir ES izaugsmes dzinulis. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm ir izvēles tiesības atļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārskatos nepildīt visas pilna pārskata prasības. EESK iesaka, ka būtu lietderīgi sagatavot visaptverošu pārskatu par mazo un vidējo uzņēmumu prasību sliekšņiem, pievēršot īpašu uzmanību atskaišu sloga samazināšanai vismazākajos uzņēmumos (1).

3.5

EESK ir pārliecināta, ka Starptautisko grāmatvedības standartu padome šobrīd uzsāk projektu par standartu kopuma izstrādi īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. EESK to atbalsta.

4.1.1

EESK atbalsta priekšlikumus par valdes locekļu kolektīvās atbildības noteikšanu attiecībā uz gada pārskatiem un grāmatvedības noteikumu ievērošanu, kas jau ir vispārpieņemti ES. Tomēr, ja pastāv divu līmeņu struktūra, ir svarīgi, lai atbildība tiktu sadalīta starp visu uzņēmējdarbības struktūru locekļiem (pārvaldes, izpildu un uzraudzības struktūrās), ņemot vērā to attiecīgās funkcijas, un tā nedrīkst pārsniegt valsts likumdošanā noteiktās kompetences robežas.

4.1.2

EESK iesaka, lai valdes locekļi labticīgi un bez īpaša pieprasījuma sniedz revidentam visu informāciju, kas var tikt uzskatīta par nepieciešamu saistībā ar uzņēmuma finanšu pārskatu un grāmatvedības datiem.

4.2.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi uzlabot saistīto pušu darījumu pārredzamību attiecībā uz nekotētajām uzņēmējsabiedrībām, lai varētu atjaunot sabiedrības uzticību uzņēmumu finanšu pārskatiem. Saistīto pušu darījumi bieži vien ir īpaši svarīgi privātuzņēmumos, tai skaitā mazajos un vidējos uzņēmumos.

4.2.2

Dokumenta 1. panta tekstā, kas groza Ceturto direktīvu saskaņā ar 43. panta 7. punkta (b) apakšpunkta nosacījumiem, ir minēta prasība sniegt informāciju par tādu saistīto pušu darījuma “veidu, uzņēmējdarbības mērķi un summu”, kas netiek veikts saskaņā ar parastajiem komercdarbības nosacījumiem. Šāda informācijas nodošana atklātībai pārsniedz SGS 24 noteikto, īpaši attiecībā uz SGS 24 prasību īpaši atklāt šādu darījumu “uzņēmējdarbības mērķi”.

4.2.3

EESK nav pārliecināta par priekšlikumu pārsniegt SGS 24 koncepciju; kas varētu radīt ievērojamas papildizmaksas daudziem nekotētiem uzņēmumiem, līdz ar to aizēnojot ieguvumus šo finanšu pārskatu izmantotājiem.

4.3.1

Lai uzlabotu informācijas nodošanu atklātībā, Komisija izsaka priekšlikumu noteikt īpašu prasību iekļaut finanšu pārskata piezīmēs informāciju par būtiskiem ārpusbilances “darījumiem”, tai skaitā arī par īpašiem nolūkam dibinātām sabiedrībām. EESK atbalsta šo prasību, bet ir noraizējusies par to, ka jēdziens “darījums” nav definēts un tādēļ veido diezgan neskaidru priekšstatu; tādēļ Komiteja ierosina paskaidrojuma un norāžu nepieciešamību, iespējams, izmantojot attiecīgus piemērus.

4.3.2

Lai ierobežotu ietekmi uz MVU, EESK iesaka atļaut dalībvalstīm ierobežot izpaužamās informācijas apjomu, pieprasot tikai to informāciju, kas ir nepieciešama attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa novērtēšanai.

4.4.1

EESK atzinīgi novērtē prasību attiecībā uz kotētajām uzņēmējsabiedrībām, lai sniegtu informāciju par vadības struktūrām, kas investoriem ir ļoti svarīgas. Ja paziņojums tiks iekļauts gada pārskatā, revidentiem būs nepieciešams izteikt atzinumu par gada pārskata atbilstību vai neatbilstību tā paša gada grāmatvedības dokumentiem, kas jau attiecas uz pašu gada pārskatu saskaņā ar Ceturtās direktīvas 51. panta 1. punkta noteikumiem.

4.4.2

Tomēr varētu rasties problēma, jo dažas dalībvalstis pārsniegušas Ceturtās un Septītās direktīvas prasības un noteikušas, ka gada pārskats, kas nākotnē iekļaus paziņojumu par korporatīvās vadības struktūrām un praksi, tiks pakļauts pilnai revīzijai. EESK uzskata, ka ne visas paziņojuma par korporatīvās vadības struktūrām un praksi sastāvdaļas rada nepieciešamību pēc pilnas revīzijas. Tam iespējams atrast risinājumu, pieprasot, lai kotētās uzņēmējsabiedrības iesniegtu paziņojumu par korporatīvās vadības struktūrām un praksi “kopā ar gada pārskatu un grāmatvedības pārskatiem”, bet paziņojuma atbilstība arī turpmāk tiks pārbaudīta saskaņā ar 4. panta 4. punkta 1. apakšpunktā iepriekšminēto.

4.4.3

EESK uzskata, ka 46a.3. pants ir pārāk plašs. Tiek ieteikts sekojošs formulējums: “uzņēmuma iekšējās kontroles galveno iezīmju un riska pārvaldības sistēmas apraksts saistībā ar finanšu pārskatu sagatavošanas procesu”.

4.5.1

Priekšlikuma 2. pantā izmantotais formulējums “par tiešu saistību un atbalstu”, kas groza Septīto direktīvu, atšķiras no Ceturtajā direktīvā lietotā formulējuma, t.i. “būtiska un lai atbalstītu”. Šai acīmredzamajai neatbilstībai nav nekāda būtiska iemesla. EESK ierosina abos gadījumos izmantot pēdējo minēto formulējumu, kurā ir svarīgais vārds “būtisks”.

4.5.2

Formulējums “neatbilstoši parastiem komercdarbības nosacījumiem” minēts 1. pantā, kas groza 43. panta 1. apakšpunktu saskaņā ar Ceturtās direktīvas 7. panta b) apakšpunktu. Līdzīgs formulējums izmantots attiecībā uz Septīto direktīvu 34. panta 7. punkta b) apakšpunktā. Paskaidrojuma rakstā izteikums “neatbilstoši parastiem komercdarbības nosacījumiem” ir precizēts, pievienojot “t.i., darījumus, kas neatbilst tirgus nosacījumiem (at an arm's length transaction)” Tā kā pēdējais ir vispāratzīts grāmatvedības termins, tiek ierosināts to izmantot kā piemērotāko grozītajās direktīvās.