14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/79

1.1

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja jau vairākkārt un nepārprotami ir atbalstījusi Konstitucionālajā līgumā formulēto Eiropas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku. EESK savā atzinumā par finanšu perspektīvām 2007.-2013. gadam (1) atkārtoti pauž šādu atbalstu un pieprasa atvēlēt struktūrpolitikai un Kohēzijas fondam papildu budžeta līdzekļus, it īpaši, lai varētu rēķināties ar jauno un nākamo dalībvalstu ietekmi, neietekmējot 15 valstu Eiropas visvājāk attīstītos reģionus.

1.2

Izskatāmais priekšlikums nosaka 2007.-2013. gadā īstenojamo programmu ievirzi un ietvaru. Priekšlikums nāk klajā struktūrfondu pašreizējā programmu izstrādes perioda vidū, kad vērtējumu rezultāti nav izanalizēti un zināmi pilnībā, it īpaši attiecībā uz struktūrfondu darbību jaunajās dalībvalstīs.

1.2.1

Šajos apstākļos priekšlikumam ir vispārējs tehnisks un finansiāls satvars, kurā svarīgākie principi ir definēti, toties par to precīziem pielietošanas noteikumiem un budžeta nosacījumiem dalībvalstu starpā ir jāveic nozīmīgas debates. Nepieciešams atzīmēt, ka 2007.-2013.g. laika periods iezīmējas ar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, kad 2007. gadā tai pievienosies vēl divas valstis, Bulgārija un Rumānija, kurām sakarā ar to ekonomisko un sociālo situāciju vislielākā mērā vajadzētu gūt labumu no kohēzijas politikas.

1.3

Komisija savā priekšlikumā saglabā kohēzijas politikas pamatprincipus, proti, programmu izstrādi, partnerību, līdzfinansējumu un vērtējumu, bet vienlaicīgi paziņo par nodomiem nodot dalībvalstīm un reģionālajām varas iestādēm lielāku atbildību, kā arī vienkāršot procedūru un pārraudzības mehānismus, tos padarot “skaidrus un precīzākus”.

1.4

EESK par kohēzijas politikas nākotni četru gadu laikā ir sagatavojusi vairāk nekā 70 priekšlikumus, kas iekļauti vismaz 12 atzinumos (2). Komisija pieprasīja izpētes atzinumu par partnerības īstenošanu (3) un arī Padomes prezidentūra lūdza EESK izstrādāt atzinumu (4), lai sagatavotos par kohēzijas politiku atbildīgo ministru neformālajai Ministru padomes sanāksmei Romā 2003. gada 20. oktobrī. EESK daudzajos atzinumos priekšlikumiem par kohēzijas politikas funkcionēšanas uzlabošanu diezgan bieži piedāvā novatorisku pieeju.

1.5

Komisijas vispārējā reakcija attiecībā uz EESK priekšlikumiem ir vērtējama drīzāk kā pozitīva, izņemot svarīgo jautājumu par partnerību. Komisija ir ņēmusi vērā lielāko daļu šo EESK priekšlikumu (kopumā—39 no 70 priekšlikumiem) un EESK priekšlikumu iespaidā (8 gadījumos) ir veikusi izmaiņas kohēzijas politikas noteikumos. Tas nozīmē, ka Komisija lielākoties (47 gadījumos no 72) ir balstījusies uz EESK atzinumiem.

2.1.1

Eiropa pēc paplašināšanās ar 10 jaunajām valstīm izveido trešo visapdzīvotāko valstu kopumu pasaulē un, neskatoties uz to, ka ar 455 miljoniem iedzīvotāju tā skaitliskā ziņā ievērojami atpaliek no Ķīnas un Indijas, tā tomēr atrodas līderpozīcijās attiecībā pret ASV ar tās 300 miljoniem iedzīvotāju un Krieviju ar tās 140 miljoniem. Eiropas Savienībai ar tās 10 biljonu euro lielo IKP pieder viena trešdaļa pasaules bagātības un viena piektdaļa pasaules tirdzniecības apgrozījuma, kas tai šībrīža globālajā kontekstā dod potenciālu lielvaras statusu.

2.1.2

Neskatoties uz to, ka jaunās ES dalībvalstis ir vājāk attīstītas, tās padara ekonomiku dinamiskāku (vidējais ekonomiskās izaugsmes līmenis 10 jaunajās dalībvalstīs ir 3,6 % salīdzinot ar 0,4 % līmeni 15 valstu Eiropā 2003. gadā), līdz ar to būtiski un pozitīvi izmainot ES kopējo dinamiku un konjunktūru.

2.2.1

Sakarā ar nozīmīgām pārmaiņām paplašinātajā Eiropā neizbēgami būs jārēķinās ar nepieciešamajiem pielāgojumu procesiem institucionālajā, politiskajā un finanšu līmenī. Šo pielāgojumu izteikta nepieciešamība ir pierādījusies četrās pēdējās paplašināšanās—1973. gadā (Lielbritānija, Īrija, Dānija), 1981./1986. gadā (Grieķija, Spānija, Portugāle), 1989. gadā (Vācijas apvienošanās) un 1995. gadā (Zviedrija, Somija, Austrija).

2.2.2

Šai paplašināšanai raksturīgais jauno dalībvalstu lielais skaits un to zemais ekonomiskais līmenis Eiropas Savienībai liek saskarties ar specifisku problēmu kopumu.

2.4.1

2004. gadā uzņemto 10 jauno valstu vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju, izteikts ar pirktspēju, ir mazāks par 76 % no pašreizējā vidējā rādītāja 15 valstu Eiropā. Divu valstu (Rumānijas un Bulgārijas), kuru iestāšanās plānota 2007. gadā, atpalicība šobrīd ir vēl lielāka, jo tajās šis rādītājs ir mazāks par 30 % no vidējā rādītāja ES. Eiropas Savienībai ir jāņem vēra šī situācija attiecībā uz budžetu, it īpaši debatēs, apstiprinot 2007.-2013. gada finanšu perspektīvas.

2.4.2

Jaunajā formulējumā attiecībā uz Fondiem ir jāiekļauj šīs prasības un Komisijai jāatvēl attiecīgi līdzekļi noturīgas finanšu politikas nodrošināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Šajā sakarā noteiktie IKP 4 % griesti, ar kuriem tiek ierobežota pieeja ES Fondiem ir gan efektīvas ekonomikas, gan arī taisnīguma principa priekšnoteikums. Jauno valstu integrācijas rezultātā neizzudīs dažādie attīstības līmeņi, kas jau sākotnēji pastāvēja Eiropas Savienības 15 valstīs. No šāda viedokļa raugoties, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikai jānosedz visa ES kopumā, un šā pasākuma īstenošanai ir jāpiešķir atbilstošs finansējums.

2.5.1

Eiropas finansējumam nenoliedzami ir bijusi svarīga loma dalībvalstu starpā pastāvošo atšķirību samazināšanā. Tomēr šī vispārējās pozitīvās ietekmes fona nedrīkstētu neņemt vērā daudzās iebildes un kohēzijas politikas īstenošanas nosacījumu analīze parāda nepieciešamību pēc būtiskām reformām:

2.6.1

No kopējā apskata izriet, ka struktūrfondu ekonomiskā ietekme liecina par pasākumu lielo dažādību, bet tos nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par kādu brīnumrecepti reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Struktūrfodiem nav “pases” loma valstu un attiecīgo reģionu ekonomiskajā izaugsmē. Tie tikai papildina visvājāk attīstīto valstu pārstāvju centienus. Gadījumā, ja prioritātes nav precīzi noteiktas kopīgā sadarbībā ar visiem vietējiem pārstāvjiem, pastāv risks, ka struktūrfondu palīdzība var aprobežoties tikai ar atsevišķiem risinājumiem neizdevīgu dabas apstākļu vai struktūras traucējumu novēršanai. Struktūrfondu izmantošana ir jāuztver kā svira, kas kalpo stratēģijai, kuru īsteno attīstības procesa veicinātāji ar visplašāko pilsoņu līdzdalību. Turklāt Eiropas fondu nozīmīga daļa ir jāpiešķir novatoriskām darbībām vietējo iespēju attīstīšanas atbalstam, nostiprinot attīstībā atpalikušo reģionu konkurētspēju un pievilcību. Šajā sakarā Eiropas Savienībai ir noteicošā loma attiecīgo pārstāvju sadarbības prakses attīstīšanā.

2.6.2

Kohēzijas politikas reforma ir jāvirza uz labāku līdzsvaru starp nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrās un šobrīd nepilnīgi atbalstītajām investīcijām cilvēkresursos, kurām ir izšķiroša loma vājāk attīstīto reģionu potenciāla nostiprināšanā.

2.6.3

Lai Eiropas pilsoņi spētu pieņemt un atbalstīt ambiciozāku un ar attiecīgajām teritorijām atbilstošāku kohēzijas politiku, ir nepieciešama tiekšanās pēc lielākas efektivitātes un labākas kvalitātes.

2.7.1

Komisijas priekšlikumā attiecībā uz kohēzijas politiku ir jārod atbildes uz teritoriālās kohēzijas vajadzībām paplašinātajā 25 valstu Eiropā no vienas puses un jānodrošina tās ieguldījums lielajos ES mērķos—konkurētspējā, uz plašākām zinātnes atziņām balstītā ekonomikā, pilnā nodarbinātībā un noturīgā attīstībā — no otras puses.

3.1.1

Jauns 1. mērķis attiecībā uz konverģenci, kurā iekļauts pašreizējais 1. struktūrfondu un kohēzijas fondu mērķis. Šajā mērķī iekļauti arī to reģionu pārejas periodam paredzētie līdzekļi, kas statistiskā efekta dēļ pakāpeniski zaudēs fondu atbalstu.

3.1.1.1

Teritorijas, kuras varēs šo atbalstu izmantot: reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja, tā saucamās “kohēzijas valstis”, kurās nacionālais kopienākums ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja, uz kuriem ir attiecināms pašreizējais 1. mērķis, bet vairs neattieksies sakarā ar paplašināšanās statistisko efektu, visattālākie reģioni. Tas tiks piešķirts kā papildu pabalsts.

3.1.1.2

Finansiālie aspekti: vispārēja finansiāla dotācija — 78 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta (kā to paredz 2007.-2013. gada finanšu perspektīvas); ERAF, ESF un Kohēzijas fonda atbalsts jaunā 1. mērķa programmām.

3.1.1.3

Galvenās finansēšanas jomas:

3.1.2

Jauns 2. mērķis, kas attiecināms uz nodarbinātību un reģionālo konkurētspēju, apvieno pašreizējo 2. mērķi — struktūras traucējumu ietekmēti reģioni un 3. mērķi — nodarbinātība un izglītība.

3.1.2.1

Tiek piemēroti divi virzieni:

Šis mērķis atbilst Lisabonas Eiropadomes paziņotajai stratēģijai — veicināt nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas ietvaros, ņemot vērā noturīgu attīstību.

3.1.2.2

Teritorijas, kuras varēs šo atbalstu izmantot: pārsvarā visi reģioni, uz kuriem neattiecas 1. mērķis.

3.1.2.3

Finansiālie aspekti: vispārēja finansiālā dotācija — 18 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta (kā to paredz 2007. — 2013. gada finanšu perspektīvas). Šī dotācija tiek vienlīdzīgi sadalīta intevences pasākumu diviem virzieniem.

3.1.2.4

Galvenās finansēšanas jomas:

3.1.3

Jauns 3. mērķis — Eiropas teritoriālā sadarbība — Eiropas reģionu savstarpējai sadarbībai, kas aizvietos pašreizējo Eiropas Kopienas iniciatīvu Interreg.

3.1.3.1

Teritorijas, kuras varēs šo atbalstu izmantot: dalībvalstis un reģioni piedāvās starpvalstu sadarbības zonas, pamatojoties uz pašreizējām INTRERREG III B sadarbības 13 zonām; Savukārt Komisija noteiks šo dalībvalstu un reģionu partnerības sadarbības zonas. Darbības: tādas pašas kā INTERREG III B, uzverot Lisabonas un Gēteborgas prioritātes. Reģionu sadarbības tīklu atbalsts. Atbalsts ir attiecināms uz visu ES teritoriju.

3.1.3.2

Finansiālie aspekti: vispārēja finansiāla dotācija — 4 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta (kā to paredz 2007.-2013. gada finanšu perspektīvas). Izmantojamais fonds: ERAF.

3.1.3.3

Galvenās finansēšanas jomas: Šis mērķis iekļauj 3 teritoriālās sadarbības veidus:

3.2.1

Kohēzijas politikas būtiskākajai sastāvdaļai, kas vērsta uz “Eiropas Savienības sabalansētu, vispārēju attīstību” un it īpaši uz “atšķirību starp dažādu reģionu attīstības līmeni samazināšanu”, ir savas īpatnības un tāpēc tā ir prioritāra sarunās, jo īpaši par jauno budžetu.

3.2.2

Šajā sakarā kohēzijas politikai būs galvenā loma attiecībā uz jaunajām un nākamajām dalībvalstīm. Šo valstu vājāk attīstītā ekonomika un novecojusī infrastruktūra ir šodien labi zināma realitāte, kas pilnībā apstiprina kohēzijas politikas piemērošanas nepieciešamību, sākot ar pievienošanās brīdi ES.

3.2.3

Arī pašreizējās dalībvalstīs kohēzijas politika joprojām ir ļoti nozīmīga un vērā ņemama. Pirmkārt, vissvarīgākais politiskais notikums ir 1. mērķa reģionu piesaistīšana kohēzijas politikai. Turklāt atsevišķi reģioni, kuri šobrīd izmanto kohēzijas politiku un kuriem pastāv risks tikt izslēgtiem no šādas iespējas nākotnē, attiecībā uz teritoriālo kohēziju joprojām sastopas ar nozīmīgām iekšējām grūtībām.

3.2.3.1

No trešā ziņojuma par kohēziju izriet, ka starp valstīm pastāvošās dažādības daļēji ir iespējams novērst, bet tās joprojām pastāvēs vai pat pasliktināsies dažādos reģionos vienas valsts ietvaros, izceļot struktūras traucējumu un nelabvēlīgu dabas apstākļu pastāvēšanu. Neiesaistot struktūrpolitikas un kohēzijas politikas intervences pasākumus, šīs atšķirības būtu vēl krasākas dēļ izteiktās tendences ekonomikas izaugsmes centrus piesaistīt turīgākajiem reģioniem.

3.2.4

Visbeidzot svarīgi ir iesaistīt visu dalībvalstu reģionus attiecībā uz mērķi panākt pēc iespējas lielāku pilsoņu atbalstu Eiropas integrācijas procesiem. Svarīgi ir uzsvērt šī finansējuma politisko nozīmi, jo tas palīdz uzlabot informētību par ES. Daudzi novērotāji Eiropas Savienību uzskata par kaut ko tālu un par tiesību ierobežojumu avotu, turpretim Eiropas finansējums pietuvina Eiropu tās pilsoņiem.

3.2.5

Saskaņā ar Eiropas Konstitucionālo līgumu teritoriālā kohēzija ir būtisks ES darbības princips. Šīs politikas strukturālo instrumentu nolūks ir veikt intervences pasākumus ES vārdā un tiem tātad vienā vai otrā veidā jāmobilizē visu ES valstu resursi — gan finansiālie resursi Eiropas Savienības solidaritātei, gan arī idejas, pieredze un projekti. Struktūrfondu darbības pārredzamība Eiropas mērogā ir tikpat svarīga, cik katra projekta nodrošināšana ar Eiropas pievienoto vērtību nevis naudas izteiksmē, bet ar ES veicinātu kopēju stratēģiju, apmaiņas, sadarbības un pieredzes tālāknodošanas starpniecību.

3.3.1

Komisija nav ņēmusi vērā EESK izpētes atzinumā izklāstītos ieteikumus (5) ekonomisko un sociālo partneru lomas nostiprināšanai — balsstiesības sagatavošanas un uzraudzības iestādēs, tehniskais atbalsts, partneru rūpīga atlase, precizējumi par komitejas pārraudzības lomu. EESK pauž neizpratni par Eiropas Komisijas vāji sagatavoto priekšlikumu, kurš nav uzdevumu augstumos attiecībā uz uzņemtajām politiskajām saistībām par partnerības nostiprināšanu. EESK arī izsaka nožēlu, ka šajā jautājumā Komisijai nav varējusi izrādīt politisko gribu, jo kohēzijas politikas efektivitāte ļoti lielā mērā ir atkarīga no ekonomisko un sociālo pārstāvju, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas. Saskaņā ar EESK viedokli šī nepilnība ir pretrunā ar Konstitucionālajā līgumā paredzēto līdzdalības demokrātijas principu. Šajā gadījumā ir konkrēta iespēja labāk attaisnot pilsoniskās sabiedrības cerības, ņemot vērā pastāvošo plaisu starp pilsoņiem un iestādēm. Ekonomisko un sociālo pārstāvju īstas apspriedes pieredze (kā Ziemeļīrijas gadījumā) parādīja ievērojamus ieguvumus attiecībā uz kvalitāti un efektivitāti, tāpēc Komisijai aktīvāk būtu jāveicina efektīvas partnerības izmantošana.

3.3.1.1

Kohēzijas politikas atpazīstamību, efektivitāti un pārredzamību negatīvi iespaido arī arvien lielākā skaitā saņemtās sūdzības par nepietiekamu dalību struktūrpolitikā. EESK ir īpaši noraizējusies par pieaugošo sūdzību skaitu, kas saņemtas no jauno dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām par šo partnerības neesamību. Šajā sakarā EESK ierosina izveidot nacionālās un reģionālās ekonomiskās un sociālās padomes vai līdzvērtīgas vienības, kuras neatkarīgi spētu nodrošināt atklātu un pārredzamu konsultāciju un uzraudzības procesu.

3.3.1.2

Ir jāatzīmē, ka no Eiropas Komisijas puses nav saņemts vērtējums, ne arī komentāri attiecībā uz šo ārkārtīgi būtisko principu — ekonomisko un sociālo partneru iesaistīšanu. Sakarā ar to, ka ES un nacionālajā līmenī nepastāv noteikumu un normu definīcija, sociālo partneru, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalība nav nodrošināta visos struktūrfondu īstenošanas posmos.

3.3.1.3

Eiropas Komisijai vajadzētu uzsvērt nepieciešamību pastiprināt vietējo un reģionālo pārstāvju, teritoriālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējas. Ir pārsteidzoši, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) noteikumos ir minēta tikai administratīvās kapacitātes nostiprināšana labas pārvaldības nodrosināšanai, lai arī Komisija Baltajā grāmatā par pārvaldību  (6) uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai šajā sakarā ir ļoti būtiska loma. EESK skaidri pieprasa, lai katrā programmā tiktu paredzetas darbības vietējo un reģionālo sociālo un ekonomisko pārstāvju kapacitātes nostiprināšanai, kā tas 2 % apmērā paredzēts regulas par Eiropas Sociālo fondu projektā, taču piešķirot vairāk līdzekļu — vismaz 5 % katrai programmai. Tā prasa arī noteikt, ka ekonomiskās un sociālās organizācijas ir tiesīgas saņemt atbalstu tehniskās palīdzības pasākumu ietvaros (43. pants).

3.3.1.4

Saskaņā ar EESK viedokli, partnerības kvalitāte ir ļoti būtisks aspekts, vertējot kohēzijas politiku. EESK lūdz Komisiju sagatavot ziņojumu par partnerības īstenošanu un piedāvā savu atbalstu, lai apkopotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzskatus. EESK lūdz Eiropas Parlamentam atsevišķi izvērtēt katru regulas priekšlikuma nosacījumu attiecībā uz partnerību, kuras nepilnības pierāda ieinteresētības trūkumu no ES iestāžu puses.

3.4.1

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam piešķirt kohēzijas politikai tādu pašu nozīmi kā Eiropas Savienības lielajiem stratēģiskajiem mērķiem, it īpaši tā sauktajiem Kardifas, Luksemburgas, Lisabonas un Gēteborgas procesiem. Tāpat debatēs par prioritātēm ir jāiekļauj arī Mazo uzņēmumu Eiropas hartā noteiktās saistības un Barselonā atkārtoti apstiprinātie apsvērumi par sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. EESK atbalsta stingras vadlīnijas, kurās iekļautas ES politiskās prioritātes un kuras izstrādātas sadarbībā ar dalībvalstīm, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

3.4.2

EESK vēlas, lai šīs lielās vadlīnijas regulas projektā tiktu vairāk precizētas. Šajā sakarā galveno prioritāšu izvēlē priekšroka jādod izglītībai, apmācībai, zināšanu sabiedrības instrumentiem un noturīgai attīstībai.

3.4.3

Visvājāk attīstītajos reģionos trūkumu kompensēšanai ir nepieciešama pamata infrastruktūra. Runa ir gan par transporta, izglītības iestāžu un pētniecības, gan arī ar vides uzlabošanu saistītu infrastruktūru.

3.4.4

Attiecībā uz reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, iespēju vienlīdzības un Eiropas teritorijas kontinuitātes nodrošināšanai būtu jāīsteno pastāvīgi atbalsta pasākumi.

3.4.5

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem uzņēmumiem EESK konstatē, ka šis atbalsts tikai retos gadījumos ir efektīvs dēļ ilgā laika, kas paiet līdz tā piešķiršanai, un uzskata, ka ir jāizvairās no konkurences traucējumiem. Saskaņā ar EESK viedokli vairāk jāstrādā pie labvēlīgas vides nodrošināšanas uzņēmumu izveidošanai un attīstībai (izglītība, infrastruktūra, kopējās darbības). Attiecībā uz atbalstu, un ar iepriekš minētajām iebildēm EESK atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai piešķirto prioritāti, piekrīt 7 gadu laika posmam, kura laikā atbalstu saņēmušam uzņēmumam ir jāuzņemas saglabāt šo investīciju tajā pašā reģionā.

3.4.6

EESK uzsver pētniecības un inovācijas pējas nostiprināšanu, izglītību un apmācību kā vienu no vietējās attīstības svirām atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem. Lisabonas Eiropadomes secinājumi paredz nostiprināt izglītības iespējas gan attiecībā uz pamata izglītību, gan mūžizglītību.

3.4.7

Kohēzijas politikai arī vajadzētu uzsvērt veselības infrastruktūras nostiprināšanas nepieciešamību visvājāk attīstītos reģionos un piedalīšanos sociālās atstumtības cēloņu apkarošanā. Šajā sakarā īstu pievienoto vērtību varētu iegūt, daloties iegūtajā veiksmīgajā pieredzē visas ES mērogā. Īpaša uzmanība jāvelta sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām — bez darba un izglītības iespējām esošajiem migrantiem un etniskām minoritātēm. Vairāk nekā subsīdijas, kuras retos gadījumos ir efektīvas, ir nepieciešams attīstīt pieredzes nodošanu ar apstiprinātām metodēm un veicināt veiksmīgas pieredzes izplatību.

3.4.8

Attiecībā uz sociālās integrācijas problēmu EESK uzskata, ka ir svarīgi iekļaut nediskrimināciju struktūrfondu finansēto pasākumu skaitā horizontālā veidā un nodrošināt, lai struktūrfondi neradītu papildu barjeras, kas invalīdiem apgrūtinātu pieeju tām. Ņemot vērā to, ka struktūrfondi ir galvenais līdzeklis sociālās izstumtības samazināšanai un izlīdzināšanai, dalībvalstīm un Komisijai ir jānodrošina, lai struktūrfondi tiktu izmantoti kā ekonomisks instruments, lai:

3.4.8.1

Sociālais aspekts Komisijas pašreizējos priekšlikumos tiek ņemts vērā nepietiekami. Struktūrfondiem un it īpaši Eiropas Sociālajam fondam ir jābūt nodarbinātības un arī Eiropas sociālās integrācijas stratēģijas mehānismam, veicinot darba tirgus attīstību, kas orientēti uz šo specifisko uzdevumu.

3.4.9

Prioritāšu skaitā ir jāiekļauj endogēnas attīstības koncepts, kas balstīts uz pēc iespējas pamatotākām zināšanām par attiecīgo teritoriju; tam nepieciešami novērošanas mehānismi, kas vietējās partnerības ietvaros iesaista visus dalībniekus. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt situācijai attiecībā uz lielajām metropolēm, pamatojoties uz nesen EESK pieņemto pašiniciatīvas atzinumu (7).

3.4.10

Ir svarīgi, lai regula paredzētu inovāciju atbalsta procedūras gan attiecība uz metodēm, gan iecerēto darbību veidiem. Eiropas Savienībai ir jābūt noteicošajai lomai inovāciju izplatībā un atbalstā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas kontekstā; tai jāsniedz patiesa Eiropas pievienotā vērtība paredzētajiem pasākumiem un to ieviešanai vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

3.5.1

Vairāku gadu garumā Eiropas pārāk detalizētās pieejas rezultātā būtiski tika sarežģītas procedūras, un tas īpaši nelabvēlīgi ietekmēja atpazīstamību un pieejamību. Tās pašas nepilnības ir konstatētas kandidātvalstīs pirmspievienošanās atbalsta īstenošanā. Programmu izstrādei, to īstenošanai un struktūrfondu pārvaldības pasākumu nodrošināšanai ļoti būtiski nosacījumi ir vienkāršošana, tiešāka pieeja un projektu prasībām atbilstoši termiņi.

3.5.2

Radikālas izmaiņas nepieciešamas procedūru vienkāršošanā. Bieži notiek nacionālās likumdošanas aktu un ES likumdošanas aktu prasību pārklāšanās, kā rezultātā rodas grūti atrisināmas situācijas nacionālajās un pārrobežu darbībās. Šajā sakarā EESK ir satraukta par Komisijas priekšlikumu, kas paredz nodot dalībvalstīm pilnvaras izvēlēties dalības kritērijus (izņemot 3. mērķi un ar nosacījumu, ka dalībvalsts to pieprasa), un neizprot, kas ir tā pamatā. EESK prasa, lai šīs politikas konsekvences nodrošināšanai tiktu izstrādāts vienots kritēriju kopums.

3.5.3

Reģionu izvēle: EESK nepiekrīt situācijai, ka Komisija dalībvalstu ziņā ir atstājusi jautājumus par to reģionu izvēli, kuriem piemērojams struktūrfondu atbalsts. Saskaņā ar EESK viedokli šī izvēle ir jāizdara Komisijai kopīgi ar dalībvalsti. Īpaša uzmanība šajā situācijā jāvelta reģionu ar struktūras traucējumiem un nelabvēlīgiem dabas apstākļiem atlasei, kurā cieši jaiesaista Komisija, nodrošinot vienlīdzības principu Eiropas līmenī. Piemēram, nebūtu pieņemams gadījums, kad par atbalsta objektu tiktu izvēlēta sala, savukārt kaimiņvalsts salai ar tādu pat raksturojumu šis atbalsts būtu atteikts. Šādā situācijā pilsoņiem varētu rasties pamatotas šaubas par Eiropas konsekvences un dimensijas izvēli.

3.5.4.

Prioritāšu noteikšana: Šajā jomā būtu nepieciešams nostiprināt ES lomu, lai fondiem būtu izšķirošā nozīme ES noteikto prioritāro darbību veicināšanā, īpaši attiecībā uz Lisabonas stratēģiju un Eiropas tīkliem.

3.5.4.1

Jebkurā gadījumā būs nepieciešams rūpīgi sekot, lai novērstu pastāvīgo risku attiecībā uz struktūrfondu politikas renacionalizāciju. Īstenojamās metodes nedrīkst vājināt, bet gan tieši pretēji — tam jāstiprina Eiropas dimensija.

3.5.4.2

Kopumā Komisijas dokuments par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz trim fondiem ir vērtējams kā ļoti ambiciozs. Neizdalot prioritātes un ņemot vērā programmas daudzos aspektus — pētniecību, inovāciju, investīcijas izglītībā, transportā, vidē un informācijas sabiedrībā, pastāv risks, ka šo programmu neizdosies īstenot sakarā ar iespējamu līdzekļu neatbilstību prasībām.

3.5.4.3

Saskaņā ar EESK uzskatiem nosakāmās prioritātes ir nepieciešams vairāk pamatot ar argumentiem un saturu. Šie ieteikumi tiks atkārtoti un izvērsti katram fondam atsevišķi izstrādātajos speciālajos atzinumos.

3.5.5

Dalībvalstu, reģionu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sadarbība: EESK izsaka nožēlu, ka izstrādātie noteikumi novirza startēģijas un darbības veidu izvēli uz dalībvalstīm. Nepietiekami ir uzsvērta iespēja uzsākt sadarbības pasākumus ar vairāku valstu līdzdalību, kas ir Lisabonas stratēģijas svarīgs elements (inovācija, izglītība, nozīmīgākie tīkli, pieredzes nodošana). Tādējādi valstu un pārrobežu plašākas sadarbības attīstībai ir nepieciešams veicināt un atvieglot pieejas nosacījumus nepieciešamajiem līdzekļiem.

3.5.5.1

Ņemot vērā steidzamību un nepieciešamību radīt vienotu Eiropas pasākumu reģionu un dalībvalstu sadarbībai, EESK ļoti pozitīvi novērtē Eiropas Pārrobežu sadarbības grupu izveidošanu.

3.5.5.2

Rodas jautājums, vai, pielietojot šo īpaši pārrobežu sadarbībai piemēroto instrumentu, nav nepieciešams precīzāks apraksts, īpaši attiecībā uz projektu pārvaldības prasībām visiem sadarbības veidiem. Šis jautājums ir izskatīts un izvērsts īpašā atzinumā par Eiropas Pārrobežu sadarbības grupām.

3.5.6

Valsts un privātā partnerība: Komiteja savā izpētes atzinumā par partnerības nodrošināšanu struktūrfondu īstenošanā rekomendē projektu veiksmīgai izpildei nostiprināt valsts un privāto partnerību, veicot virkni pasākumu likumības, koordinēšanas, efektivitātes un pārredzamības atbalstam. Šajā sakarā Komiteja ir nobažījusies par ietekmi, ko izraisīs Komisijas veiktās izmaiņas attiecībā uz līdzfinansējuma apjomu, kuru drīkst piešķirt tikai no valsts līdzekļiem. Vai šīs prasības saglabāšanas rezultātā netiks samazinātavai pat izslēgta privātās partnerības komponente, kas ir pretrunā ar mērķi atbalstīt privātā sektora iesaistīšanu. EESK pieprasa, lai Eiropas Komisija uzņemas šī jaunā pasākuma ietekmes analīzes sagatavošanu. Vienlaicīgi EESK arī pieprasa, lai šis noteikums nekādā gadījumā netiktu attiecināts uz tehniskā atbalsta pasākumiem attiecībā uz ekonomiskajiem un sociālajiem pārstāvjiem, lai ES atbalsts netiktu piesaistīts valsts atbalstam. Organizāciju pašu līdzekļiem ir jāspēj kalpot par pamatu Eiropas struktūrfondu intervences pasākumiem.

3.5.7

Vienotais fonds. Ņemot vērā 35. punktā izklāstīto, regulas projekts precizē nepieciešamību vienkāršot struktūrfondu programmu izstrādi un to vadību, paredzot, “ka programmu finansēšanu nodrošina ELFLA vai ESF.” Lai arī šis jaunievedums vienkāršo programmu funkcionēšanu, tam vēl jāspēj pierādīt koordinēšanas un izpratnes uzlabošanu reģionālajā līmenī. EESK aiztāv viedokli par kohēzijas politikas vienotu fondu, tomēr Komisija šādu izvēli neatbalstīja.

3.5.8

Nacionālā stratēģija. Komisija ierosina, ka vispārējās kohēzijas politikas stratēģijas dokuments pēc Parlamenta atzinuma saņemšanas jāpieņem Padomē pirms jaunā programmu izstrādes perioda. Katrai dalībvalstij ir jāsagatavo politisks attīstības stratēģijas dokuments, kuru nepieciešams apspriest ar Komisiju. EESK vēlētos, lai Eiropas Komisija koordinētu valstu vienošanos par šo stratēģisko dokumentu mērķiem, nodrošinot patiesu konsekvenci kopīgu problēmu risināšanā. Jāveicina pārskata par Eiropas dimensijas stratēģijām, īpaši attiecībā uz pārrobežu darbībām, iekļaušana valstu stratēģiskajos pamatdokumentos.

3.5.9

Uzraudzības komiteja. EESK neatbalsta ierosinājumu padarīt fakultatīvu Eiropas Komisijas dalību uzraudzības komitejas sanaksmēs. Tā uzskata, ka, tieši pretēji, ES darbība ir jāpadara atpazīstamāka tās pilsoņiem un uzraudzības komiteju lomu ir nepieciešams nostiprināt, nevis pavājināt, ieviešot papildu procedūru. Komisijas nepiedalīšanās gadījumā ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas administrāciju priekšā netiks aizstāvētas, ņemot vērā, ka Komisijai ir partnerības principa pārrauga loma.

3.5.10

Papildinājuma princips. EESK atbalsta papildinājuma principu ar nosacījumu, ka tā piemērošana ir elastīga, proti, mērķu un programmu ietvaros un nevis katram projektam atsevišķi.

3.5.11

Dalības līmeņa maiņas iespēja. EESK atbalsta priekšlikumu mainīt dalības līmeni atkarībā no ģeogrāfiskajiem apgrūtinājumiem attiecīgajos reģionos. Tā ierosina paredzēt papildu palielinājumu šo apgrūtinājumu koncentrācijas gadījumos (piemēram, mazapdzīvotas salas lauku un/vai kalnains apgabals). Komiteja uzsver, ka šādu mazapdzīvotu rajonu ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem atbalstīšana ir struktūrpolitikas prioritārs mērķis. “Reģionālās un lauku attīstības politikas īstenošanas nosacījumos nepieciešams ievērot šo aspektu un, ņemot vērā šos ierobežojumus, ierosināt lielāku līdzfinansējuma apmēru.” (8)

3.5.12

Decentralizētā pārvaldība jāpadara efektīvāka. EESK uzskata, ka, no vienas puses, pastāvīga atbildības nodošana dalībvalstīm un vietējām varas iestādēm ir pārāk riskanta, un, no otras puses, ES darbības tādējādi ir mazāk izprotamas. Komiteja ierosina izveidot aģentūras uzdevumu izpildei, apsverot to īslaicīgas darbības statusu, īpaši kandidātvalstīs. Viens no šādu aģentūru uzdevumiem varētu būt salīdzinošās novērtēšanas veicināšana uzdevumu labākas izpildes un labāku rezultātu sasniegšanai un labās pieredzes tālākai izplatībai. Jebkurā gadījumā jānodrošina ES darbību papildu uzskatāmība un jāpanāk to atpazīstamība. ES un vietējo varas iestāžu parstāvju tieša iesaistīšanās būtu šīs uzskatāmības veiksmīgāka izpausme nekā izkārtņu izvietošana ar pārsvarā neizprotamo Eiropas instrumentu simboliku.

3.5.13

Vispārējo subsīdiju veicināšanas metode. EESK ir gandarīta par regulas projektā apstiprināto vispārējo subsīdiju procedūru, kas attiecināma uz vietējām organizācijām. Šī metode ir ļoti labi piemērojama pavisam mazo uzņēmumu atbalstam. Komiteja pozitīvi novērtē, ka Komisija ir ņēmusi vērā tās pieprasījumu šo vispārējo subsīdiju piesķiršanas noteikumu atvieglošanai. Tomēr tā izsaka nožēlu, ka tās ieteikums par minimālo subsīdiju slieksni 15 % apmērā intervences pasākumiem nav ņemts vērā, lai arī tā efektivitāte bija pierādīta. Tā atkārtoti izvirza savu pieprasījumu.

3.5.14

Eiropas Savienībai visos iespējamos veidos ir jānostiprina atpazīstamība, iešķirot intervences pasākumiem Eiropas dimensiju. Nolūkā nodrošināt lielāku efektivitāti Eiropas partneriem ir jānosaka prioritātes un metodes. Veiksmīgas kohēzijas politikas pamatā ne tik lielā mērā ir budžeta līdzekļu novirzīšana, cik prioritāšu definēšana un darba metožu kvalitāte. Solidaritātei jēga it tikai tad, ja to papildina sadarbība.

3.5.15

Novērtējums: EESK uzskata, ka programmu ietekmes vērtējums pirmām kārtam jābalsta uz kvalitātes, nevis grāmatvedības un administratīvajiem kritērijiem, ka tas lielā mērā notiek šodien. Šā novērtējuma galvenais akcents jāliek uz pilsonisko sabiedrību.

3.5.16

Saskaņā ar regulas projektu dalībvalsts pārziņā ir “nodrošināt novērtējumu izpildi ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem” un tai papildus ir jāsagatavo “novērtējuma projekts programmu vadības un to vērtēšānas spēju uzlabošanai konverģences mērķa ietvaros” (46.1. pants). Tas, ka Eiropas Komisijai uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt programmu izpildes kontroli, ir viens aspekts. Tomēr Eiropas Komisijai vajadzētu ieņemt stingru pozīciju attiecība uz tās tiesībām pastāvīgi kontrolēt kohēzijas un struktūrfondu izmantošanu dalībvalstīs. Ņemot vērā bieži novērotos trūkumus, Komiteja uzskata, ka Komisija, neuzņemoties atbildību par novērtējumu, rada nelabvēlīgas situācijas visiem.

3.5.17

Neiztērēto budžeta līdzekļu anulēšana. EESK izsaka šaubas par noteikuma “N+2” lietderīgumu; tas paredzēts neiztērēto budžeta līdzekļu anulēšanai divus gadus pēc paredzētās programmas. Pieredze rāda, ka nolūkā izvairīties no līdzekļu anulēšanas valstu varas iestādes steigā pieņem lēmumus par apšaubāmiem projektiem, dažkārt noklusētā sadarbībā ar Eiropas Komisiju. EESK uzskata, ka vērā jāņem viens un pastāvīgs noteikums — detalizēts ES projektu novērtējums saskaņā ar tiem noteiktajiem mērķiem. EESK uzskata, ka ir jāveic paredzētajā laikā neizlietoto līdzekļu otrreizēja investēšana un nevis to ieguldīšana steigā un virspusēji, lai izvairītos no to automātiskas zaudēšanas.

3.5.18

Turklāt vairāki Revīzijas palātas ziņojumi liecina par dalībvalstu nespēju izmantot saņemtos fondus. Nākotnē uzsvars tiks likts uz jaunajām dalībvalstīm. Tāpēc šie apsvērumi ir jāņem vērā un jāveic attiecīgas koriģējošas darbības.

3.5.19

Jauna audita iestāde. Izveidojot audita iestādi papildus jau esošajām pārvaldības (59. pants) un sertificēšanas (60. pants) iestādēm, šķiet, ir panākta kontroles struktūru nostiprināšana. Regulas projekts paredz nepieciešamību sagatavot audita stratēģiju (61.1 c) pants)—“tā (audita iestāde) Komisijai sešus mēnešu laikā pēc darbības programmas apstiprināšanas iesniedz audita statēģiju, uzskaitot tās iestādes, kurās veicams audits (...), darbu metodoloģiju, atlases metodi (..)”. Turklāt par katru darbības programmu reizi gadā jāsagatavo atzinums, kura saturs ir līdzīgs gala pamatotības deklarācijai. Saskaņā ar 61.1 pantu “tā (audita iestāde) darbības programmas beigās iesniedz deklarāciju, kurā veikts maksājuma atlikuma pieprasījuma pamatotības novērtējums (..), pievienojot kontroles gala ziņojumu”. EESK atkārtoti iesniedz ieteikumus audita un kontroles pasākumu ieviešanai, kas virzīta uz programmu izpildes ne tikai kvantitatīvajiem, bet arī kvalitatīvajiem aspektiem. Turklāt EESK atkārtoti pauž nožēlu par atbildības nodošanu valstu revīzijas iestādēm, kas vērtējama kā kārtējā atteikšanās no atbildības no Eiropas Savienības puses. EESK vēlas saņemt no Eiropas Kopienu tiesas atzinumu par šo priekšlikumu un vienlaicīgi izsaka vēlmi, lai Komiteja tiktu iesaistīta jebkuros veicamajos audita pasākumos.

4.1

EESK atbalsta priekšlikumus, kuri izteikti tās izpētes atzinumā “Ekonomiskā un sociālā kohēzija: reģionu konkurētspēja, pārvaldība un sadarbība (9)”. Tomēr EESK uzskata, ka šos noteikumus ir nepieciešams labāk definēt un tie jāpārskata, balstoties uz jau izteiktajiem priekšlikumiem, proti: